Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 9. nodaļa

Mt. 9:1–2

„Un Viņš iekāpa laivā, pārcēlās pāri un nonāca Savā pilsētā. Un, lūk, Viņam atnesa triekas ķertu, kas gulēja gultā.“ Par „Savu pilsētu“ viņš sauc Kapernaumu, jo tur Viņš dzīvoja. Jo Betlēme Viņu dzemdēja, Nācarete uzaudzināja, bet Kapernaumā Viņš pastāvīgi mita. Bet šis triekas ķertais ir cits nekā tas, kas pie Jāņa; jo tas bija pie Avju vārtiem Jeruzalemē, bet šis – Kapernaumā. Un tam nebija cilvēka, bet šo nes četri, kā saka Marks, tā ka viņš pat tika nolaists caur jumtu, ko Matejs izlaida.

„Un Jēzus, redzēdams viņu ticību.“ To, kas viņu atnesa; jo bieži Viņš dara brīnumus to ticības dēļ, kas atnes; vai arī paša slimā ticību.

„Sacīja triekas ķertajam: esi drošs, bērns, tavi grēki tev piedoti.“ Viņš to sauc par bērnu vai nu kā Dieva radījumu, vai kā ticīgu. Bet, rādīdams, ka trieka visvairāk ir no grēkiem, Viņš vispirms atraisa tos.

Piezīmes (1)
  1. „Avju vārti“ – ἡ προβατική (Jņ. 5:2).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:1–2; Mk. 2:1–5; Lk. 5:17–20; Jņ. 5:2–9; Jņ. 5:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐμβὰς εἰς τὸ πλοῖον, διεπέρασε καὶ ηλθεν εἰς τὴν ἰδίαν πόλιν. Καὶ ἰδοὺ προσέφερον αὐτῷ παραλυτικὸν ἐπὶ κλίὕης βεβλημένον.» Ἰδίαν πόλιν τὴν Καπερναοὺμ λέγει, ἐκεῖ γὰρ ᾤκει· ἡ μὲν γὰρ Βηθλεὲμ ἔτεκεν, ἐ δὲ Ναζαρὶτ ἔθρεψεν, ἡ δὲ Καπερναοὺμ εἶχε διηνεκῶς οἰκοῦντα. Ὁ δὲ παράλυτος οὗτος ἕτερός ἐστι παρὰ τὸν ἐν τῷ Ἰωάννῃ· ἐκεῖνος μὲν γὰρ, παρὰ τῇ προβατικῇ ἐν Ἰερουσαλὴμ, οὗτος δὲ, ἐν Καπερναούμ. Καὶ ὁ μὲν οὐκ εἶγεν ἄνθρωπον, οὗτος δὲ ὑπὸ τεσσάρων βαστάζεται, ὡς ὁ Μάρκος φησὶν, ὥστε καὶ διὰ τῆς στέγης χαλασθῆναι, ὅπερ ὁ Ματθαῖος παρέλειψεν. «Καὶ Ιδὼν ὁ Ἰησοῦς τὴν πίστιν αὐτῶν.» Ἡ τῶν προσενεγκάντων, καὶ γὰρ πολλάκις διὰ τὴν τῶν προσφερόντων πίστιν θαυματουργεῖ, ἢ καὶ αὐτοῦ ἐκείνου. «Εἶπε τῷ παραλυτικῷ· Θάρσει, τέκνον, ἀφέωνταί σοι α ἀμαρτίαι σου.»Τέκνον καλεῖ, ἢ ὡς πλάσμα Θεοῦ, ὴ ὡς πιστεύσαντα· δεικνὺς δὲ, ὅτι μάλιστα ἡ παράλυσις ἐξ ἀμαρτιῶν, λύει πρῶτον ἐκείνας.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:3–8

„Un, lūk, daži no rakstu mācītājiem sacīja sevī: Šis zaimo Dievu. Un Jēzus, redzēdams viņu domas, sacīja: kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – sacīt: tavi grēki tev piedoti, vai sacīt: celies un staigā?“ Ar to, ka zina domas, Viņš parāda Sevi kā Dievu. Tātad Viņš tos atmasko, sacīdams apmēram tā: „Jūs domājat, ka Es esmu zaimotājs, jo apsolu piedot grēkus, kas gan ir liela lieta; bet jūs domājat, ka Es ķeros pie tā, lai Mani neatmaskotu. Bet Es ar miesas dziedināšanu apliecināšu arī dvēseles dziedināšanu: ar to, kas ir mazāks, bet šķiet grūtāks, Es apstiprināšu arī grēku piedošanu, kas ir liela, bet jums šķiet vieglāka, jo ir neredzama.“

„Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes piedot grēkus – tad Viņš saka triekas ķertajam: celies, ņem savu gultu un ej uz savām mājām. Un viņš cēlās un aizgāja uz savām mājām. Bet ļaudis, to redzēdami, brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.“ Viņš pavēlēja tam nest gultu, lai tas neliktos šķitums, un reizē lai ļaudis redzētu zīmi – tie, kas Viņu uzskatīja par vienkāršu cilvēku, kaut gan pārāku par visiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:3–8; Mk. 2:6–12; Lk. 5:21–26; Mk. 2:7; Ps. 7:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἱδού τινες τῶν Γραμματέων εἶπον ἐν ἐαυτοῖς· Οἷτος Βλασφημεῖ. Καὶ ἰδών ὁ Ἰησοῦς τὰς ἐνθυμήσεις μὐτῶν, εἶπεν· Ἵνα τί ὑμεῖς ἐνθυμεῖσθε πονηρὰ ἐν ταῖς καρδίαις ὑμῶν; Τί γάρ ἐστιν εὐκοπώτερον εἰπεῖν, Ἀφέωνταί σου αἱ ἀμαρτίαι, ἢ εἰπεῖν, Ἔγειοαι καὶ περιπάτει;» Ἐκ τοῦ τὰς ἐνθυμήσεις εἰδέναι, ΛΑΡΟΤ ΓΚ. δείκνυσιν ἐαυτὸν Θεόν. Ἐλέγχει γοῦν αὐτοὺς λένων τοιαῦτα· Ὑμεῖς μὲν νομίζετέ με βλάσφημον, ὡς ὑποσχόμενον ἀφιέναι ἁμαρτίας, ὅπερ μέγα μέν ἐστι· δοκεῖτε δέ με εἰς τοῦτο καταφεύγειν ὡς ἄἂν μὴ ἐλεγχθῶ. Ἐγὼ δὲ ἐκ τῆς τοῦ σώματος δεραπείας πιστώσομαι καὶ τὴν τῆς ψυχῆς, διὰ τοῦ ἐλάττονος μὲν, δυσκολωτέρου δὲ δοκοῦντος, βεβαιῶν καὶ τὴν τῶν ἁμαρτιῶν ἄφεσιν, ἥτις μεγάλη μὲν, εὐκολωτέρα δὲ ὑμῖν δοκεῖ διὰ τὸ ἀφανὴς αἶναι. «Ταδὲ εἰδῆτε, ὅτι ἐξουσίαν ἔχει ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρωπου ἐπὶ τῆσ τῆς ἀφιέναιἀμαρτίας, τότε λέγει τῷ παραλυτικῷ · Ἐγερθεὶς, ἅρόν σου τὴν κλίνην, καὶ ὕπαγε εἰς τὸν οἶκόν σου. Καὶ ἐγερθεὶς, ἀπῆλθεν εἰς τὸν οἶκον αὐτοῦ. Ἰδόντες δὲ οἱ ὄχλοι ἐθαύμασαν, καὶ ἐδόΚξασαν τὸν Θεὸν τὸν δόντα ἐξουσίαν τοιαύτην τοῖς ἀνθρώποις.» Προσέταξεν αὐτῷ τὴν κλίνην βαστάσαι, ἵνα μὴ φανιασία δόξῃ, καὶ ἅμα ἵνα ἴδωσιν οἱ ὄχλοι τὸ σημεῖον, οἱ ὡς ψιλὸν μὲν ἄνθρωπον ἀνόμιζον αὐτὸν, κρείττονα μέντοι πάντων.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:9

„Un, iedams no turienes tālāk, Jēzus ieraudzīja cilvēku, vārdā Matejs, sēžam pie muitas, un saka tam: seko Man! Un tas cēlās un Viņam sekoja.“ Viņš to neaicināja kopā ar Pēteri un Jāni, bet tad, kad zināja, ka tas paklausīs. Tāpat Viņš vēlāk aicināja arī Pāvilu, kad bija laiks. Bet brīnies par evaņģēlistu, kā viņš izstāda savu agrāko dzīvi visiem redzamu, kaut gan citi viņa vārdu apslēpa, nosaukdami viņu par Levi. Bet tas ir Dieva darbs – ar vienu vārdu viņu atgriezt.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:9; Mk. 2:13–14; Lk. 5:27–28; Ap. d. 9:1–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ παράγων ὁ Ἰησοῦς ἐκεῖθεν, εἶδεν ἄνθρωπον καθήμενον ἐπὶ τὸ τελώνιον, Ματθαῖον λεγόμενον, καὶ λέγει αὐτῷ· Ἀκολούθει μοι. Καὶ ἀναστὰς ἠκολούθησεν αὐτῷ.» Οὐ μετὰ Πέτρου καὶ Ἰωάννου τοῦτον ἐκάλεσεν, ἀλλ´ ὅτε ᾔδει πεισθησόμενον. Οὕτω γὰρ καὶ Παῦλον ἐκάλεσεν ὕστερον ὅτε καιρὸς Χν αὶ μασον δὲ τὸν εὐαγγελιστὴν, πῶς ἐκπομπεύει τὸν ἐαυτοῦ βίον, καίτοι οἱ ἄλλοι ἕκρυψαν τὸ ὄνομα αὐτοῦ, Λευῒ προσαγορεύσαντες αὐτόν· Θεοῦ δὲ ἕργον, τῷ «λόγῳ μόνῳ μεταστρέψαι αὐτόν.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:10–13

„Un notika, kad Viņš sēdēja pie galda namā, lūk, daudz muitnieku un grēcinieku atnāca un sēdās pie galda ar Jēzu un Viņa mācekļiem. Un farizeji, to redzēdami, sacīja Viņa mācekļiem: kāpēc jūsu mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?“ Matejs, priecādamies par to, ka Kristus viņu pieņēma, ataicināja muitniekus; un Kristus mielojas ar tiem, lai tiem dotu labumu, kaut arī Viņu tādēļ nopēla. Jo farizeji, gribēdami atšķirt no Viņa mācekļus, apmeloja Viņa mielošanos ar muitniekiem.

„Bet Jēzus, to dzirdējis, sacīja: ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet ejiet un mācieties, ko tas nozīmē: Es gribu žēlastību, ne upuri. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus uz atgriešanos.“ „Es neesmu nācis tagad,“ Viņš saka, „kā tiesnesis, bet kā ārsts; tāpēc Es paciešu arī smaku.“ Bet Viņš tos atmasko arī kā nezinātājus, sacīdams: „Ejiet un mācieties“, tas ir: „Tā kā līdz šim jūs neesat mācījušies, tad vismaz tagad ejiet un mācieties, ka Dievs žēlastību pret grēciniekiem vērtē augstāk par upuriem.“ Bet „Es neesmu nācis aicināt taisnos“ Viņš saka ironiski, tas ir: jūs, kas sevi attaisnojat; jo neviens no cilvēkiem nav taisns. Tātad Viņš nāca aicināt grēciniekus – ne tāpēc, lai tie paliktu grēcinieki, bet lai tie atgrieztos no grēkiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:10–13; Mk. 2:15–17; Lk. 5:29–32; Os. 6:6; Rom. 3:10; Lk. 18:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐγένετο αὐτοῦ ἀνακειμένου ἐν τῇ οἰκίᾳ, καὶ ἰδοὺ πολλοὶ τελῶναι καὶ ἀμαρτωλοὶ, ἐλθόντε· σκανἑκειντο τῷ Ἰησοῦ καὶ τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ· καὶ ἰδόντες οἱ Φαρισαῖοι, εἶπον τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ· Διατί Κμετὰ τῶν τελωνῶν καὶ ἁμαρτωλῶν ἐσθίει ὁ διδάσκαλος ὑμῶν;» Εὐφραινόμενος ὁ Ματθαῖος τῇ τοῦ Χριστοῦ ὑποδογῇ τοὺς τελώνας ἐκάλεσε, συνεστιᾶται δὲ αὐτοῖς ὁ Χριστὸς, ὥστε ὡφελῆσαι αὐτοὺς, κἂν διὰ τοῦτο ἐψέγετο· οἱ γὰρ Φαρισαῖοι, θέλοντες ἀποστῆσαι αὐτοῦ τοὺς αθητὰς, διέβαλλον τὴν μετὰ τῶν τελωνων συνεστίασιν «Ὁ δὲ Ἰησοῦς ἀκούσας, εἶπεν αὐτοῖς· Οὐ χρείαν ἔχουσιν οἱ ἰσχύοντες ἰατροῦ, ἀλλ´ οἱ κακῶς ἔχοντες. Πορευθέντες δὲ μάθετε τί ἐστι τό· Ἔλεον θέλω, καὶ οὐ θυσίαν. Οὐ γὰρ ἦλθον καλέσαι δικαίους, ἁλλὰ ἁμαρτωλοὺς εἰς μετάνοιαν.» Οὐκ ἦλθον, φησί, νῦν ὡς κριτὴς, ἀλλ´ ὡς ἰατρὸς, ὅθεν καὶ δυσωδίας ἀνέχομαι Ἐλέγχει δὲ αὐτοὺς καὶ ὡς ἀμαθεῖς, λέγων· Πορέυθέντες μάθετε, τουτέστιν, ἐπεὶ μέχρι τοῦ νῦν οὐκ ἐμάθετε, κἂν ἀπὸ τοῦ νῦν ἀπέλθετε καὶ μάθετε, ὅτι τὸν εἰς τοὺς ἀμαρτωλοὺς ἔλεον προτιμᾷ τῶν θυσιῶν ὁ Θεός. Τὸ δὲ, Θὐκ ἦλθον καλέσαι δικαίους, εἰρωνευόμενος λέγει, τουτέστιν ὑμᾶς τοὺς δικαιοῦντας ἑαυτοὺς, ἐπεὶ οὐδεὶς τῶν ἀνθρώπων ἐστὶ δίκαιος Ἢλθον οὖν καλέσαι ἁμαρτωλοὺς, οὐχ ἵνα μείνωσιν ἀμαρτωλοὶ, ἀλλ´ ἵνα μετανοήσωσι.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:14–17

„Tad pie Viņa pienāca Jāņa mācekļi, sacīdami: kāpēc mēs un farizeji daudz gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?“ Jāņa mācekļi, apskauzdami Kristus slavu, Viņam pārmet, ka Viņš negavē. Jo viņi varbūt nesaprata, kā Viņš bez askēzes uzvar kaislības, ko Jānis nespēja; jo viņi nezināja, ka Jānis bija vienkāršs cilvēks un taisns ar tikumu, bet Kristus ir pats Tikums kā Dievs.

„Un Jēzus tiem sacīja: vai kāzu ļaudis var sērot, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Bet nāks dienas, kad līgavainis tiks no viņiem atņemts, un tad viņi gavēs.“ „Tagadējais laiks,“ Viņš saka, „ir prieka laiks, kamēr Es esmu kopā ar mācekļiem.“ Jo Viņš Sevi sauc par līgavaini, jo saderina ar Sevi jauno draudzi, kad vecā ir mirusi; bet par kāzu ļaudīm (kāzu nama dēliem) – apustuļus. „Tātad būs laiks,“ Viņš saka, „kad, Man ciešot un tiekot uzņemtam, viņi gavēs, vajāti badā un slāpēs.“

Rādīdams mācekļu nepilnību, Viņš piebilst: „Neviens neliek jauna auduma ielāpu uz veca apģērba, jo ielāps atplēš apģērbu, un plīsums kļūst lielāks. Arī jaunu vīnu nepilda vecos ādas maisos; citādi maisi pārplīst, vīns izlīst un maisi iet bojā; bet jaunu vīnu pilda jaunos ādas maisos, un tā abi paliek saglabāti.“ „Mācekļi,“ Viņš saka, „vēl nav kļuvuši stipri, bet viņiem vajag iecietības; un nevajag viņiem uzlikt pavēļu nastu.“ To Viņš sacīja, mācīdams arī mācekļus, lai arī viņi, kad darīs par mācekļiem visu pasauli, būtu iecietīgi. Tātad jaunais audums ir gavēnis, un arī jaunais vīns; bet vecais apģērbs un ādas maisi ir mācekļu vājums.

Piezīmes (1)
  1. „Kāzu ļaudis“ – burtiski „kāzu nama dēli“ (υἱοὶ τοῦ νυμφῶνος).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:14–17; Mk. 2:18–22; Lk. 5:33–39; Jņ. 3:29; 2. Kor. 11:2; 1. Kor. 3:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε προσέρχονται αὐτῷ οἱ μαθηταὶ Ἰωάννου, λένοντες· Διατί ἡμεῖς καὶ οἱ Φαρισαῖοι νηστεύομεν πολλὰ, οἱ δὲ μαθηταί σου οὐ νηστεύουσιν;» Οἱ μαθηταὶ Ἰωάννου, φθονοῦντες τῇ δόξῃ τοῦ Χριστού, εγκαλοῦσιν αὐτῷ μὴ νηστεύοντι· διηποροῦντο γὰρ ἴσως, πῶς ἄνευ ἀσκήσεως τὰ πάθη νικᾷ, ὅπερ Ἰωαννης οὐκ ἴσχυσεν· ἠγνόουν γὰρ ὅτι Ἰωάννης μὲν ἄνθρωπος ψιλὸς, καὶ ἐξ ἀρετῆς δίκαιος· Χριστὸς δέ, αὐτοαρετὴ, ὡς Θεός. «Εἶπεν οὖν αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς· Μὴ δύνανται οἱ υἱοὶ τοῦ νυμφῶνος πενθεῖν, ἐφ´ ὅσον μετ´ αὐτῶν ἐστιν ὁ νυμφίος; Ἔλεύσονται δὲ ἡμέραι ὅταν ἀπαρθῇ ἀπ´ αὐτῶν ὁ νυμφίος, καὶ τότε νηστεύσουσιν.» Χαρας, φησὶν, ὁ παρὼν καιρὸς, ἕως οὧ μετὰ τῶν μαθητων εἰμι. Νυμφίον γὰρ ἑαυτὸν ὀνομάζει, ὡς ἀρμοζόμενον αυτῷ τὴν νέαν συναγωγὴν, ἀποθανούσης τῆς παλαιᾶς · υἱοὺς δὲ νυμφῶνος, τοὺς ἀποστόλους. Ἔσται οὗν καιρὸς, φησὶν, ὅτε, ἐμοῦ παθόντος καὶ ἀναληφθέντος, νηστεύσουσιν ἐν λιμῷ καὶ δίψῃ διωκόμενοι. Τὸ ἀτελὲς δὲ τῶν μαθητῶν δεικνύων, ἐπάγει· «Οὐδεὶς δὲ ἐπιβάλλει ἐπίβλημα ῥάκους ἀγνάφου ἐπὶἱματίῳ παλαιῷ, αἴρει γὰρ τὸ πλήρωμα αὐτοῦ ἀπὴ τοῆ ἰματίου καὶ χεῖρον σκίσαα γίνεται. Οὐδὲ βάλλουσιν οἶνον νέον εἰς ἀσκοὺς παλαιούς· εἰ δὲ μήγε, ῥήγνυνται οἱ ἀσκοὶ, καὶ ὀ οἶνος ἐκχεῖται, καὶ οἱ ἀσκοὶ ἀπόλλυνται· ἀλλὰ βάλλουσιν οἷνον νέον εἰς ἀσκοὺς καινοὺς, καὶ ἀμφότερα συντηροῦνται.ν Οὕπω, φησὶν, οἱ μαθηταὶ γεγόνασιν ἰσχυροὶ, ἀλλὰ συγκαταβάσεως δέονται· καὶ οὐ χρὴ βάρος αὐτοῖς ἐπιτιθέναι ἐπιταγμάτων. Ταῦτα δὲ ἔλεγε, διὸάσκων καὶ τοὺς μαθητὰς, ἴνα καὶ αὐτοί, ὅταν μαθητεύωσι τὴν οἰκουμένην, συγκαταβαίνωσι. Ῥάκος οὖν ἄγναφον ἡ νηστεία, καὶ οἶνος νέος· ἱμάτιον δὲ παλαιὸν καὶ ἀσκοὶ, ἡ ἀσθένεια τῶν μαθητῶν

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:18–19

„Kamēr Viņš ar tiem tā runāja, lūk, kāds priekšnieks pienāca, pielūdza Viņu un sacīja: mana meita tikko nomirusi; bet nāc, uzliec viņai savu roku, tad viņa dzīvos. Un Jēzus cēlās un gāja viņam līdzi, un Viņa mācekļi.“ Šim, šķiet, ir ticība, kaut arī ne liela; jo viņš lūdz Jēzu ne tikai pateikt vārdu, bet arī atnākt un uzlikt roku. Bet viņš saka, ka meita mirusi, kaut gan Lūka saka, ka viņa vēl nebija mirusi, – vai nu minēdams, tā kā bija viņu atstājis pēdējos elpas vilcienos, vai arī pārspīlēdams nelaimi, lai pievilktu Kristu žēlastībai.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:18–19; Mk. 5:21–24; Lk. 8:40–42

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ταῦτα αὐτοῦ λαλοῦντος αὐτοῖς, ἰδοὺ ἄρχων τις προσεκύνει αὐτῷ, λέγων· Ἡ θυγάτηρ μου ἄρτι ἐτελεύτησεν, ἀλλὰ ἐλθὼν ἐπίθες τὴν χεῖρά σου ἐπ´ αὐτὴν, καὶ ζήσεται· καὶ ἐγερθεὶς ὁ Ἰησοῦς ἠκολούθησεν αὐτῷ, καὶ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ.» Φαίνεται πίστιν ἔχων οὔτος, εἰ καὶ μὴ μεγάλην· παρακαλεῖ γὰρ τὸν Ἰησόῦν, οὐχὶ λόγῳ μόνῳ εἰπεῖν, ἀλλὰ καὶ ἐλθεῖν, καὶ τὴν χεῖρα ἐπιθεῖναι. Τετελευτηκέναι δὲ λέγει τὴν θυγατέρα, καίτοι τοῦ Λουκᾶ λέγοντος ὡς οὕπω τετελεύτηκεν, ἢ ὡς στοχαζόμενος, διὰ τὸ ἐν ἐσχάταις ἀναπνοαῖς αὐτὴν ἀφεῖναι, ἢ αὐξάνων τὴν συμφορὰν, ὡς εἰς ἔλεον ἑλκύσαι τὸν Χριστόν

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:20–22

„Un, lūk, kāda sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asins tecēšanu, pienāca no mugurpuses un aizskāra Viņa drēbju vīli. Jo viņa sevī sacīja: ja es tikai aizskaršu Viņa drēbes, tad es kļūšu vesela. Bet Jēzus, apgriezies un viņu ieraudzījis, sacīja: esi droša, meita, tava ticība tev palīdzējusi. Un sieviete kļuva vesela no tās stundas.“ Būdama nešķīsta savas kaites dēļ, sieviete nepienāca atklāti, bīdamās, ka viņu varētu aizkavēt; un, kaut arī viņa domāja palikt nepamanīta, tomēr cerēja kļūt vesela, ja tikai aizskars apģērba malu; jo tas ir „vīle“. Bet Pestītājs viņu atklāj – ne tāpēc, ka kārotu slavu, bet lai parādītu viņas ticību mums par labu un lai tiktu stiprināts arī sinagogas priekšnieks. Bet Viņš saka: „Esi droša“, jo viņa bija nobijusies, it kā būtu nozagusi dāvanu; un Viņš sauc viņu par meitu kā ticīgu. Bet Viņš rāda, ka, ja viņa nebūtu pienesusi ticību, viņa nebūtu saņēmusi žēlastību, pat ja drēbes bija svētas. Bet saka, ka viņa izgatavojusi Pestītāja statuju, pie kuras kājām auga zāle, kas palīdzēja sievietēm ar asins tecēšanu; to bezdievji sadauzīja Juliāna laikā.

Piezīmes (1)
  1. Par Paneadas (Cēzarejas Filipa) statuju stāsta Eisebijs („Baznīcas vēsture“ 7, 18) un Sozomens (5, 21); Juliāns Atkritējs – imperators 361–363.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:20–22; Mk. 5:25–34; Lk. 8:43–48; 3. Moz. 15:25–27; 4. Moz. 15:38

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἰδοὺ γυνὴ αἱμοῤῥοοῦσα δώδεκα ἔτη, προσελδοῦσα ὄπισθεν, ἤψατο τοῦ κρασπέδου τοῦ ἱματίου αὐτοῦ. Ἐλεγε γὰρ ἐν ἑκυτῇ· Ἐὰν μόνον ἅψωμαι τοῦ ἰματίου αὐτοῦ, σωθήσομαι. Ὁ δὲ Ἰησοῦς ἐπιστραφεὶς καὶ ἰδών αὐτὴν, εἶπε· Θάρσει, θύγατερ, ἡ πίστις σου σέσωκ σε. Καὶ ἐσώθη ἡ γυνὴ ἀπὸ τῆς ὥρας ἐκείνης. » Ἀκάθαρτος οὖσα διὰ τὸ πάθος, οὐ προσῆλθε φανερῶς ἡ γυνή, εὐλαβουμένη μήπως κωλυθῇ· εἰ καὶ ἐνόμισς δὲ λανθάνειν, πλὴν ἤλπισεν ὑγείας τυχεῖν, εἰ μόνον τοῦ ἄκρου τοῦ ἱματίου ἄψεται. Τοῦτο γὰρ, τὸ κράσπεδον· ἀλλ´ ὁ Σωτὴρ φανεροῖ αὐιήν· οὐχ ὡς δόξης ἐρῶν, ἀλλ´ ἵνα τὴν πίστιν αὐτῆς δείξῃ πρὸς ὡφέλειαν ἡμῶν, καὶ ἵνα πιστωθῇ καὶ ὁ ἀρχισυνάγωγος. Θάρσει δὲ, λέγει αὐτῇ, διότι ἐφοβήθη ὡς κλέψασα τὴν δωρεὰν, καὶ θυγατέρα δὲ καλεῖ ὡς πιστήν. Δείκνυσι δὲ ὅτι, ἐὰν μὴ πίστιν προσήγαγεν, οὐκ ἂν ἔλαβε τῆν χάριν, κἂν τὰ ἱμάτια ἅγια ἦσαν. Λέγουσι δὲ ὡς ἀνδριάντα αὕτη τοῦ Σωτῆρος εἰργάσατο οὗ παρὰ τοὺς πόδας ἐφύετο βοτάνη ταῖς αἰμοῤῥοούσαις βοήθοῦσα, ὃν ἐν τοῖς Ἰουλιανοῦ χρόνοις οἱ ἀσεβεῖς συνέτριψαν.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:23–26

„Un, kad Jēzus atnāca priekšnieka namā un ieraudzīja stabulētājus un ļaudis trokšņojam, Viņš sacīja: ejiet ārā, jo meitene nav mirusi, bet guļ. Un tie Viņu izsmēja.“ Tā kā viņa bija neprecēta, tie viņu apraudāja ar kāzu stabulēm, darīdami to pret bauslību. Bet Viņš saka, ka viņa guļ, jo Viņam, kas var viegli uzmodināt, nāve bija miegs. Bet ja viņi par Viņu smejas, nebrīnies; jo viņi jo vairāk liecina par brīnumu – ka Viņš patiešām uzmodināja mirušu; jo lai neviens nesacītu, ka viņa bija tikai bezsamaņā, tāpēc visi atzina, ka viņa mirusi.

„Bet, kad ļaudis bija izraidīti, Viņš iegāja, satvēra viņas roku, un meitene piecēlās. Un šī ziņa izplatījās pa visu to zemi.“ Kur ir pūlis un izklaidība, tur Jēzus nedara brīnumus. Ja tu esi nomiris grēkos, tad tu celsies, kad Viņš satvers tavu roku – darbīgo spēju –, izraidījis pūli un izklaidību.

Piezīmes (1)
  1. „Darbīgā spēja“ – ἡ χεὶρ ἡ πρακτική: roka kā darbīgās dzīves simbols.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:23–26; Mk. 5:35–43; Lk. 8:49–56; Jņ. 11:11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐλθὼν ὁ Ἰησοῦς εἰς τὴν οἱκίαν τοῦ ἄρχοντος, καὶ ἰδὼν τοὺς αὐλητὰς, καὶ τὸν ὄχλον θορυβούμενον, λέγει αὐτοῖς· Ἀναχωρεῖτε, οὐ γὰρ ἀπέθανε τὸ κοράσιον, ἀλλὰ καθεύδει. Καὶ κατεγέλων αὐτοῦ.» Ἐπειδὴ ἄγαμος ἦν, μετὰ τῶν γαμικῶν αὐλῶν αὐτὴν ἐθρήνουν, παρὰ τὸν νόμον τοῦτο ποιοῦντες· καθεύδειν δὲ λέγει αὐτὴν, διότι παρ´ αὐτῷ ὁ θάνατος ὕπνος ἦν, δυναμένῳ εὐκόλως ἀναστῆσαι. Εἰ δὲ καταγελῶσιν αὐτοῦ, μὴ αυμᾶσης· μαρτυροῦσι γὰρ μᾶλλον τῷ θαύματι, ὡς νεκρὰν τῷ ὄντι ἀναστήσαντος· ἵνα γὰρ μήτις λέγῃ ὅτι κάτοχος ἐγένετο, διὰ τοῦτο ὡμολογήθη παρὰ πάντων ἀποθανεῖν. «Ὅτε δὲ ἐξεβλήθη ὁ ὄχλος, εἰσελθὼν ἐκράτησε τῆς χειρὸς αὐτῆς, καὶ ἡγέρθη τὸ κοράσιον, καὶ ἐξῆλθεν ἡ φήμη αὔτη εἰς ὅλην τὴν γῆν ἐκείνην.» Ἔνθα ὄχλος καὶ περισπασμὸς, οὐ θαυματουργεῖ ὁ Ἰησοῦς. ἐὰν νεκρωθῇς ταῖς ἀμαρτίαις, τότε ἀναστήσῃ ὅτε κρατήσει σου τῆς χειρὸς τῆς πρακτικῆς, τὸν ὄχλον καὶ τὸν περισπασμὸν ἐκβαλών.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:27–31

„Un, kad Jēzus gāja no turienes tālāk, Viņam sekoja divi akli, saukdami un sacīdami: apžēlojies par mums, Dāvida Dēls!“ Aklie sacīja „apžēlojies“ kā Dievam, bet „Dāvida Dēls“ – kā cilvēkam. Jo pie jūdiem bija izplatīta valoda, ka Mesija nāks no Dāvida dzimuma.

„Un, kad Viņš bija iegājis namā, aklie pienāca pie Viņa. Un Jēzus tiem saka: vai jūs ticat, ka Es to varu darīt? Tie Viņam saka: jā, Kungs.“ Viņš velk aklos līdzi līdz pat namam, lai parādītu viņu pastāvīgo ticību un nosodītu jūdus. Bet Viņš tiem jautā, vai tie tic, rādīdams, ka visu paveic ticība.

„Tad Viņš aizskāra viņu acis, sacīdams: lai jums notiek pēc jūsu ticības. Un viņu acis tika atvērtas.“ Viņš dziedina namā un savrup, jo nekāro godu; jo visur Viņš māca pazemību.

„Un Jēzus tos stingri piekodināja, sacīdams: raugieties, lai neviens to nezina! Bet tie izgāja un izpauda par Viņu visā tanī zemē.“ Redzi bezlepnību? Bet tie izpauda nevis kā nepaklausīgi, bet kā pateicīgi. Bet ja citur Viņš rādās sakām: „Ej un stāsti, ko Dievs tev darījis“, tur nav nekā pretēja; jo Viņš grib par Sevi neko nesacīt, bet lai tiek stāstīts par Dieva godību.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:27–31; Mt. 20:29–34; Mk. 10:46–52; Lk. 8:39; Mk. 5:19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ παράγοντι ἐκεῖθεν τῷ Ἰησοῦ, ἠκολούθησαν αὐτῷ δύο τυφλοί, κράζοντες καὶ λέγοντες· Ἐλέηοον ἡμᾶς, Υἱὲ Δαυϊὸ.» Οἱ τυφλοὶ ὡς μὲν Θεῷ ἔλεγον τὸ, Ἐλέησον· ὡς δὲ ἀνθρώπῳ τὸ, Υἱὲ Δαυθδ. Ἐθρυλλεῖτο γὰρ παρὰ τοῖς Ἰουδαίοις ὡς ὁ Μεσσίας ἐκ σπέρματος Δαυΐδ ἐλεύσεται. «Ἐλθόντι δὲ εἰς τὴν οἰκίαν, προσῆλθον αὐτῷ οἱ τυφλοί. Καὶ λέγει αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς· Πιστεύετε ὅτι δύναμαι τοῦτο ποιῆσαι; Λέγουσιν αὐτῷ· Ναὶ, Κύρις· Παρέλκει τοὺς τυφλοὺς ἄχρι καὶ τῆς οἰκίας, ἵνα δείξῃ τὴν ἐπίμονον αὐτῶν πίστιν, καὶ κατακρίνη τοὺς Ἰουδαίους. Ἐρωτᾷ δὲ αὐτοὺς εἰ πιστεύουσι, δεικνὸς ὅτι πάντα ἡ πίστις κατορθοῖ. «Τότε ἤψατο τῶν ὀφθαλμῶν αὐτῶν, λέγων· Κατὰ τὴν πίστιν ὑμῶν γενηθήτω ὑμῖν. Καὶ ἀνεῴχθησαν αὐτῶν οἱ ὀφθαλμοί.» Ἐν οἰκίᾳ θεραπεύει καὶ κατ´ ἰδίαν, διὰ τὸ ἀφιλόδοξον. Πανταχοῦ γὰρ ταπεινοφρονεῖν διδάσκει. «Καὶ ἐνεβριμήσατο αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς, λέγων· Ὁρᾶτε μηδεὶς γινωσκέτω. Οἱ δὲ ἐξελθόντες διεφήμισαν αὐτὸν ἐν ὅλῃ τῇ γῇ ἐκείνῃ.» Ὁρᾷς τὸ ἄτυφον· Ἐκεῖνοι δέ, οὐχ ὡς ἀπειθοῦντες, ἀλλ´ ὡς εὐχαρστοῦντες διεφήμισαν. Εὲ δὲ ἀλλαχοῦ φαίνεται, λέγων· Ἀπελθε, καὶ ὅιηγοῦ τὴν δόξαν τοῦ Θεοῦ, οὐδὲν ἐναντίον · θέλει γὰρ περὶ ἑαυτοῦ μὲν μηδὲν λέγειν, δι ηγεῖσθαι δὲ τὴν δόξαν τοῦ Θεοῦ

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:32–34

„Kad tie bija izgājuši, lūk, pie Viņa atveda mēmu cilvēku, kas bija apsēsts. Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais runāja.“ Kaite nebija dabiska, bet no dēmona; tāpēc citi viņu atved. Jo pats no sevis viņš nevarēja lūgt, jo dēmons bija sasaistījis viņa mēli. Tāpēc Viņš neprasa arī ticību, bet tūdaļ dziedina, izdzīdams dēmonu, kas kavēja runāt.

„Un ļaudis brīnījās, sacīdami: tas vēl nekad nav redzēts Israēlā.“ Brīnīdamies ļaudis Kristu nostāda augstāk pat par praviešiem un patriarhiem. Jo Viņš dziedināja ar varu, nevis kā tie, lūgdami. Bet redzēsim arī, ko saka farizeji.

„Bet farizeji sacīja: ar ļauno garu virsaiša palīdzību Viņš izdzen ļaunos garus.“ Galēja neprāta vārdi. Jo neviens dēmons neizdzen dēmonu. Bet lai būtu, ka Viņš izdzina dēmonus, kalpodams dēmonu virsaitim jeb burvdams; bet kā tad Viņš atraisīja slimības un grēkus un sludināja Valstību? Jo dēmons dara gluži pretējo: gan uzsūta slimības, gan novērš no Dieva.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:32–34; Lk. 11:14–15; Mt. 12:22–26; Mk. 3:22–26

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Αὐτῶν δὲ ἐξερχομένων, ἰδοὺ προσήνεγκαν αὐτῷ Κνθρωπον κωφὸν δαιμονιζόμενον. Καὶ εκβληθέντος τοῦ δαιμονίου, ἑλάλησεν ὁ κωφός.» Οὐ φυσικον ἡν αὴ πάθοέ. ἀλλὰ τοῦ ὄαίμονος· διὸ καὶ ἕτεροι πρυσἐγουσιν αὐτόν. Οὐ χάρ δι´ ἑαυτοῦ παρακαλέσαι ἠδύνατο, τοῦ δαίμονος δήσαντος τὴν γλῶσσαν. Ὅθεν οὐδὲ ἀπαιτεῖ πίστιν, ἀλλ´ εὐθέως ἰται, ἐκβαλὼν τὸν δαίμονα, τὸν τὴν λαλιὰν κωλύοντα. «Καὶ ἐθαύμασαν οἱ βρλοι, λέγοντες ὅτι οὐβέποτε ἐφάνη οὕτως ἐν τῷ Ἰσραήλ.» Θαυμέσας ὁ ὅχλος, καὶ προφητῶν καὶ πατριαρχῶν ὁπερτίθησι τὸν Χριστόν. Μετ´ ἐξουσίας γὰρ ἐθεράπευε, καὶ οὐχ ὡς ἐκεῖνοι, εὐχόμενοι. Ἵω μεν δὲ καὶ τοὺς θαρισαίους τί φασιν Οἱ δὲ φαρισεῖος ἔλεγον· ἐν τῷ ἄρχοντι τῶν δαιμονίων ἐκβάλλει τὰ δαιμόνια.» Ἄκρας μωρίας οἱ λόγοι. θὐδεὶς γὰρ δαίμων ἔκβάλλει ἕαίμονα. Ἔστω ὲ ὅτι τοὺς δαίμονας ἐξέβαλεν, ὡς τῷ ἄρχοντι τῶν δαιμονίων δουλεύων, ἤτοι μαγεύων· τὰς νόσους δὲ καὶ τὰ ἁμκρτήματα. πῶς ἔλυε, καὶ βασιλείαν ἐκήρυττεν; ὁ γὰρ δαίμων, τοὐναντίον μᾶλλον, καὶ νότους ἐπιφέρει, καὶ Θεοῦ ἀφιστᾷ.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:35

„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības Evaņģēliju, un dziedinādams ikvienu slimību un ikvienu kaiti tautā.“ Būdams cilvēkmīlīgs, Viņš negaida, kamēr tie atnāks pie Viņa, bet pats staigā apkārt, lai tiem nebūtu attaisnojuma, ka „neviens mūs nav mācījis“. Bet ar darbu un vārdu Viņš tos pievelk, mācīdams un darīdams brīnumus.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:35; Mt. 4:23; Mk. 6:6; Lk. 8:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ περιῆγεν ὁ Ἰησοῦς τὰς πόλεις πάσας καὶ τὰς κώμας, διδάσκιον ἐν ταῖς συναγωγαῖς αὐτῶν, καὶ κηρύσοων τὸ Εὐαγγέλιον τῆς βασιλείας, καὶ θεραπεύων πᾶσαννέσον καὶ πᾶσαν μαλακίαν ἐν σῶ λαῷ.» θιλάνθρωπος ὤν, οὐκ ἀναμένει αὐτοὺς πρὸς ἐπεῖνον ἐλθεῖν, ἀλλ´ αὐτὸς περίεισιν, ἵνα μὴ ἕχωσιν ἀπολογίαν ὡς οὐβεῖς ἡμᾶς ἐδίδαξεν. Ἔργῳ δὲ καὶ λόγῳ ἕλκει αὐτοὺς, διδάσκων καὶ θαυματουργῶν.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 9:36–38

„Bet, redzēdams ļaužu pulkus, Viņš par tiem iežēlojās, jo tie bija novārguši un izklīduši kā avis, kam nav gana.“ Viņiem nebija gana, jo viņu vadoņi ne tikai nelaboja tos, bet pat kaitēja; bet labā gana lieta ir iežēloties par ganāmpulku.

„Tad Viņš saka Saviem mācekļiem: pļaujamā daudz, bet strādnieku maz; tad lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujā.“ Par pļauju Viņš sauc ļaužu daudzumu, kam vajag aprūpes, bet par strādniekiem – tos, kam jāmāca, kuru Israēlā tad nebija. Bet pļaujas Kungs ir pats Kristus kā praviešu un apustuļu Kungs; tas ir skaidrs no tā, ka Viņš iecēla divpadsmit, nelūgdams Dievu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 9:36–38; Mk. 6:34; Lk. 10:2; 4. Moz. 27:17; Jer. 23:1–4; Ecēh. 34:2–6; Jņ. 10:11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τδών δὲ τοὺς ὄχλους ἐσπλαγχνίσθη περὶ αὐτῶν, ὧτι ἢσαν ἐκλελυμένοι καὶ ἐῤῥιμμένοι ὡσεὶ πρόβατα μὴ ἔχοντα ποιμένα.» Οὐκ εἶχον ποιμένα, ἐπεὶ οἱ ἄρχοντες αὐτῶν οὖ μάνον οὐ δκώρθουν, ἀλλὰ δὴ καὶ Κβλαπτον· ἀλοθόῦς δὲ ποιμένος ἐστὶ τὸ σπλαγχνίζεσθαι ἑπι τῷ ποιμνίῳ. «Τόιε λέγει τοῖς μαθηταίς αὐτοῦ, Ὁ μὲν θερισμὸς πολὺς, οἱ δὲ ἐργάται σλίγοι· δεήθητε οὗν τοῦ Κυρίου τοῦ θερισμοῦ, ὅπως ἐκβάλῃ ἐργάτας εἰς τὸν θερισμὸν αὐτοῦ. » Θερισμὸν ὀνομάζει τὸ πλῆθος τὸ χρῇζον τῆς θεραπείας, ἐργάτας δὲ τοὺς ὀφείλοντας διδάσκειν, οἶ οὐκ ἦσαν τότε ἐν τῷ Ἰσραήλ. Κύριος δὲ τοῦ θερισμοῦ, αὐτὸς ὁ Χριστὸς, ὡς προφητῶν καὶ ἀποστόλων Κύριος· δὴλον δὲ τοῦτο ἀπὸ τοῦ προχειρίσασθαι τοὺς δώδεκα χωρὶς τοῦ αἰτῆσαι τὸν Θεόν.

PG 123, skenējuma lpp. 123–129 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu