Mt. 8:1–4
„Kad Viņš nokāpa no kalna, Viņam sekoja daudz ļaužu. Un, lūk, kāds spitālīgs pienāca, pielūdza Viņu un sacīja: Kungs, ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt.“ Būdams saprātīgs, spitālīgais neuzkāpa kalnā, lai nepārtrauktu mācību, bet pielūdz Viņu, kad Viņš bija nokāpis. Un, rādīdams lielu ticību, viņš nesacīja: „Ja Tu lūgsi Dievu, Tu mani dziedināsi“, bet: „Ja Tu gribi.“ Tāpēc arī Kristus:
„Un Jēzus izstiepa roku, aizskāra viņu un sacīja: Es gribu, topi šķīsts! Un tūdaļ viņš tika šķīstīts no spitālības. Un Jēzus viņam sacīja: raugi, nesaki nevienam, bet ej, parādies priesterim un upurē dāvanu, ko Mozus pavēlējis, viņiem par liecību.“ Viņš aizskar spitālīgo, rādīdams, ka nav pakļauts bauslībai, kas pavēl neaizskart spitālīgo, bet ir tās Kungs; un ka šķīstajam nekas nav nešķīsts; un ka Viņa svētā miesa dāvāja svētumu. Bet, bēgdams no slavas, Viņš pavēl nevienam nesacīt, bet parādīties priesterim. Jo ja priesteris nebūtu sacījis, ka spitālīgais ir šķīstīts, tas būtu palicis ārpus pilsētas. Bet Viņš pavēl arī upurēt dāvanu par liecību jūdiem, tas ir: „Kad viņi Mani apsūdzēs kā bauslības atcēlēju, tu būsi liecinieks, ka tagad tev no Manis tika pavēlēts upurēt to, ko bauslība nosaka.“
Citētās Rakstu vietas
Mt. 8:1–4; Mk. 1:40–45; Lk. 5:12–16; 3. Moz. 13:45–46; 3. Moz. 14:2–32; Tit. 1:15
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
εΚαταβάντι δὲ αὐτῷ ἀπὸ τοῦ ὄρους, ἠκολούθησαν αὐτῷ ὄχλοι πολλοί. Καὶ ἰδοὺ λεπρὸς προσελθὼν προσεκύνει αὐτῷ, λέγων· Κύριε, ἐὰν θέλῃε, δύνασαίμε καθαρίσαι.» Συνετὸς ὢν ὁ λεπρὸς, οὐκ ἀνῆλθεν εἰς τὸ ὄρος, ἵνα μὴ διακόψῃ τὴν διδασκαλίαν. Καταβάντι δὲ προσκυνεῖ. Καὶ πίστιν δεικνύων πολλὴν, ρὐκ εἶπεν, Ἑὴν παρακαλέσῃς τὸν Θεὸν, θεραπεύσεις με· ἀλλ’, Ἐὰν θέλῃε, διὸ καὶ ὁ Χριστός· «Καὶ ἰκτείνας τὴν χεῖρα ἤψατο αὐτοῦ ὁ Ἰησοῦς, λέγων· Θέλω, καθαρίσθητι. Καὶ εὐθέως ἐκαθαρίσθη αὐτοῦ ἡ λέπρα. Καὶ λέγει αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Ὅρα μηδενὶ εἴπῃς· ἀλλ´ ὕπαγε,. σεαυτὸν δεῖξον τῷ ἱερεῖ, καὶ προσένεγκε τὸ δῶρον ὃ προσέταξε Μωσῆς, εἰς μαρτύριον αὐτοῖς.» Ἄπτεται τοῦ λεπροῦ, δεικνὺς, Ἐτι οὐχ ὑπόκειται τῷ νόμῳ, κελεύοντι μὴ ἅπτεσθαι τοῦ λεπροῦ, ἀλλὰ Δεσπότης τούτου ἐστί, καὶ ὅτι τῷ καθαρῷ οὐδὲν ἀκάθαρτον, ναὶ ὅτι ἡ ἁγία αὐτοῦ σὰρξ ἁγιασμοῦ μετεδίδου. Φεύγων δὲ τὴν δόξαν, κελεύει μηδενὶ εἰπεῖν, ἀλλὰ δεῖξαι ἑαυτὸν τῷ ἱερεῖ. Εἰ γὰρ μὴ εἶπεν ὁ ἱερεὺς, ὅτι κεκάθαρται ὁ λεπρὸς, ἕξω τῆς πόλεως ἔμινε. Κελεύει δὲ καὶ προσενεγκεῖν τὸ δῶρον εἰς μαρτύριον τοῖς Ἰουδαίοις, τουτέστιν, Ὅταν μου κατηγορῶσιν ὡς τὸν νόμον καταλύοντος, Κσῃ μάρτυς οὐ ὁ νῦν κελευσθεὶς παρ´ ἐμοῦ προσ. αγαγεῖν τὰ παρὰ τοῦ νόμου διαταττόμενα.
PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem