Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 8. nodaļa

Mt. 8:1–4

„Kad Viņš nokāpa no kalna, Viņam sekoja daudz ļaužu. Un, lūk, kāds spitālīgs pienāca, pielūdza Viņu un sacīja: Kungs, ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt.“ Būdams saprātīgs, spitālīgais neuzkāpa kalnā, lai nepārtrauktu mācību, bet pielūdz Viņu, kad Viņš bija nokāpis. Un, rādīdams lielu ticību, viņš nesacīja: „Ja Tu lūgsi Dievu, Tu mani dziedināsi“, bet: „Ja Tu gribi.“ Tāpēc arī Kristus:

„Un Jēzus izstiepa roku, aizskāra viņu un sacīja: Es gribu, topi šķīsts! Un tūdaļ viņš tika šķīstīts no spitālības. Un Jēzus viņam sacīja: raugi, nesaki nevienam, bet ej, parādies priesterim un upurē dāvanu, ko Mozus pavēlējis, viņiem par liecību.“ Viņš aizskar spitālīgo, rādīdams, ka nav pakļauts bauslībai, kas pavēl neaizskart spitālīgo, bet ir tās Kungs; un ka šķīstajam nekas nav nešķīsts; un ka Viņa svētā miesa dāvāja svētumu. Bet, bēgdams no slavas, Viņš pavēl nevienam nesacīt, bet parādīties priesterim. Jo ja priesteris nebūtu sacījis, ka spitālīgais ir šķīstīts, tas būtu palicis ārpus pilsētas. Bet Viņš pavēl arī upurēt dāvanu par liecību jūdiem, tas ir: „Kad viņi Mani apsūdzēs kā bauslības atcēlēju, tu būsi liecinieks, ka tagad tev no Manis tika pavēlēts upurēt to, ko bauslība nosaka.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:1–4; Mk. 1:40–45; Lk. 5:12–16; 3. Moz. 13:45–46; 3. Moz. 14:2–32; Tit. 1:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

εΚαταβάντι δὲ αὐτῷ ἀπὸ τοῦ ὄρους, ἠκολούθησαν αὐτῷ ὄχλοι πολλοί. Καὶ ἰδοὺ λεπρὸς προσελθὼν προσεκύνει αὐτῷ, λέγων· Κύριε, ἐὰν θέλῃε, δύνασαίμε καθαρίσαι.» Συνετὸς ὢν ὁ λεπρὸς, οὐκ ἀνῆλθεν εἰς τὸ ὄρος, ἵνα μὴ διακόψῃ τὴν διδασκαλίαν. Καταβάντι δὲ προσκυνεῖ. Καὶ πίστιν δεικνύων πολλὴν, ρὐκ εἶπεν, Ἑὴν παρακαλέσῃς τὸν Θεὸν, θεραπεύσεις με· ἀλλ’, Ἐὰν θέλῃε, διὸ καὶ ὁ Χριστός· «Καὶ ἰκτείνας τὴν χεῖρα ἤψατο αὐτοῦ ὁ Ἰησοῦς, λέγων· Θέλω, καθαρίσθητι. Καὶ εὐθέως ἐκαθαρίσθη αὐτοῦ ἡ λέπρα. Καὶ λέγει αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Ὅρα μηδενὶ εἴπῃς· ἀλλ´ ὕπαγε,. σεαυτὸν δεῖξον τῷ ἱερεῖ, καὶ προσένεγκε τὸ δῶρον ὃ προσέταξε Μωσῆς, εἰς μαρτύριον αὐτοῖς.» Ἄπτεται τοῦ λεπροῦ, δεικνὺς, Ἐτι οὐχ ὑπόκειται τῷ νόμῳ, κελεύοντι μὴ ἅπτεσθαι τοῦ λεπροῦ, ἀλλὰ Δεσπότης τούτου ἐστί, καὶ ὅτι τῷ καθαρῷ οὐδὲν ἀκάθαρτον, ναὶ ὅτι ἡ ἁγία αὐτοῦ σὰρξ ἁγιασμοῦ μετεδίδου. Φεύγων δὲ τὴν δόξαν, κελεύει μηδενὶ εἰπεῖν, ἀλλὰ δεῖξαι ἑαυτὸν τῷ ἱερεῖ. Εἰ γὰρ μὴ εἶπεν ὁ ἱερεὺς, ὅτι κεκάθαρται ὁ λεπρὸς, ἕξω τῆς πόλεως ἔμινε. Κελεύει δὲ καὶ προσενεγκεῖν τὸ δῶρον εἰς μαρτύριον τοῖς Ἰουδαίοις, τουτέστιν, Ὅταν μου κατηγορῶσιν ὡς τὸν νόμον καταλύοντος, Κσῃ μάρτυς οὐ ὁ νῦν κελευσθεὶς παρ´ ἐμοῦ προσ. αγαγεῖν τὰ παρὰ τοῦ νόμου διαταττόμενα.

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:5–10

„Kad Viņš iegāja Kapernaumā, pie Viņa pienāca kāds simtnieks, lūgdams Viņu un sacīdams.“ Arī šis nepienāca kalnā, lai netiktu iztraucēta mācība. Bet tas ir tas pats, kas arī pie Lūkas. Bet ja Lūka saka, ka viņš sūtīja pie Jēzus citus vēstnešus, tā nav pretruna Matejam, kas saka, ka viņš pats pienāca. Jo ir ticams, ka sākumā viņš sūtīja citus, bet tad, kad briesmas bija tuvu, atnāca pats un sacīja:

„Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un briesmīgi mokās. Jēzus viņam saka: Es nākšu un viņu dziedināšu.“ Viņš neatnesa kalpu uz gultas, ticēdams, ka Viņš var dziedināt arī klāt neesošu. Tāpēc:

„Un simtnieks atbildēja un sacīja: Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu ieej zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, tad mans kalps kļūs vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem varas, un man ir padotībā karavīri, un es saku vienam: ej!, un viņš iet; un otram: nāc!, un viņš nāk; un savam kalpam: dari to!, un viņš dara. Bet Jēzus, to dzirdēdams, brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: patiesi Es jums saku, tik lielu ticību Es neesmu atradis nevienam Israēlā.“ „Ja es,“ viņš saka, „būdams ķēniņa kalps, pavēlu saviem karavīriem, tad jo vairāk Tu vari pavēlēt nāvei un slimībām, lai tās vienu atstāj, bet otram uzbrūk.“ Jo miesas slimības ir Dieva karavīri un atriebēji. Tātad Kristus brīnās, sacīdams: „Pat izraēliešos Es neesmu atradis tik lielu ticību kā šajā pagānā.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:5–10; Lk. 7:1–10; Jņ. 4:46–53

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Εἰσελθόντι δὲ αὐτῷ εἰς Καπερναοὺμ. ποοσῆλθεν αὐτῷ ἐκατόνταρχος παρακαλῶν αὐτὸν καὶ λέγων.» Οὐδὲ οὔτος ἐν τῷ ὄρει προσῆλθεν, ἵνα μὴ διαλυθῇ ἡ διδασκαλία. Ὁ αὐτὸς δέ ἐστιν οὗτος, ὁ καὶ παρὰ τῷ Λουκᾷ. Εἰ δὲ ὁ Λουκᾶς λέγει, ὅτι ἑτέρους ἔπεμψε πρέσβεις πρὸς τὸν Ἰησοῦν· οὐκ ἔστι τοῦτο ἐναντιολογία πρὸς τὸν Ματθαῖον, λέγοντα, αὐτὸν ἐκεῖνον προσελθεῖν. Εἰκὸς γὰρ ἦν πρῶτον μὲν ἄλλους ἀποστεῖλαι, εἶτα τοῦ κινδύνου ἐπικειιμένου αὐτὸν ἐλθεῖν καὶ λέχειν «Κύριε, ὁ παῖς μου βέβληται ἐν τῇ οἰκίᾳ παραλητικὸς, δεινῶς βασανιζόμενος. Καὶ λέγει αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Ἐγὼ ἐλθὼν θεραπεύσω αὐτόν.» Οὐκ ἤνεγκε τδν παῖδα ἐπὶ κλίνης, πιστεύων ὅτι καὶ ἀπόντα δί ναται θεραπεῦσαι· διὸ. «Καὶ ἀποκριθεὶς ὁ ἐκατόνταρχος, ἔφη, Κύριε, οὐκ εἰμὶ ἱκανὸς ἵνα μου ὑπὸ τὴν στέγην εἰσέλθῃς, ἀλλὰ μόνον εἰπὲ λόγῳ, καὶ ἰαθήσεται ὁ παῖς μου· καὶ γὰρ ἐγὼ ἄνθρωπός εἰμι ὑπὸ ἐξουσίαν, ἔχων ὑπ´ ἐμαυτὸν στῥατιώτας, καὶ λέγω τούτῳ, Πορεύθητι, καὶ πορεύεται· καὶ ἄλλῳ, Ἔρχου, καὶ ἔρχεται· καὶ τῷ δούλῳ μου, Ποίησον τοῦτο, καὶ ποιεῖ. Ἀκούσας ἄὲ ἐ Ἰοσοῦς ἐθαύμασε καὶ εἶπε τοῖς ἀκολουθοῦσιν· Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, οὐδὲ ἐν τῷ Ἰσραὴλ τοσαύτην πίστιν εὖρον.» Εἰ ἐγὼ, φησί, βασιλέως δοῦλος ὤν, τοῖς ὑπ´ ἐμὲ στρατιώταις ἐπιτάττω, σὺ πολλῷ μᾶλλον δύνασαι ἐπιάττειν τῶ θανάτῳ καὶ ταῖς νόσοις, ὡστε ἀπὸ τοῦδε μὲν ἀναχωρεῖν, ἄλλῳ δὲ ἑπιτίθεσθαι· αἱ γὰρ σωματικαὶ νόσοι, στρατιῶται καὶ ἕκδικοίἰαι ποῦ Θεοῦ. Θαυμάζει τοίνυν ὁ Χριστὸς, λέγων ὅτι, Οὐδὲ ἐν τοῖς Ἰσραηλίταις τοσαύτην πίστιν εὗρον ὄσην ἐν τῷ ἐθνικῷ.

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:11–12

„Bet Es jums saku: daudzi nāks no austrumiem un no vakariem un sēdēs pie galda ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu Valstībā, bet valstības bērni tiks izmesti ārējā tumsībā; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.“ Viņš nesacīja: „Daudzi pagāni sēdēs pie galda“, lai neievainotu jūdus, bet sacīja aizplīvuroti: „no austrumiem un no vakariem“. Bet Viņš pieminēja Ābrahāmu, rādīdams, ka nav pretrunā ar Veco Derību. Bet, sacīdams „ārējā tumsība“, Viņš parādīja, ka ir arī iekšējā, kas ir vieglāka. Jo arī sodā ir pakāpes. Bet par valstības bērniem Viņš sauc jūdus, jo apsolījumi bija doti viņiem. Jo „Israēls,“ Viņš saka, „ir Mans pirmdzimtais dēls.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:11–12; Lk. 13:28–29; 2. Moz. 4:22; Rom. 9:4; Lk. 12:47–48

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Λέγω δὲ ὑμῖν, ὅτι πολλοὶ ἀπὸ Ἀνατολῶν καὶ Δυσμῶν ἤξουσι, καὶ ἀνακλιθήσονται μετὰ Ἀβραὰμ καὶ Ἰσαὰκ, καὶ Ἰακὼβ ἐν τῇ βασιλείᾳ τῶν οὐρανῶν, οἱ δὲ υἱοὶ τῆς βασιλείας ἐκβληθήσονται εἰς τὸ σκότος τὸ ἑξώτερον· ἐκεῖ ἔσται ὁ κλαυθμὸς καὶ ὁ βρυγμὸς τῶν ὀδόντων.» Οὐκ εἶπεν ὅτι πολλοὶ ἐθνικοὶ ἀνακλιθήσονται, ἵνα μὴ πλήξῃ τοὺς Ἱουδαίους, ἀλλὰ συνεσκιασμένως εἶπεν, ἀπὸ Ἀνατολῶν καὶ Δυσμῶν. Ἐμνήσθη δὲ τοῦ Ἀβραὰμ, δεικνύων, ὅτι οὐκ ἔστιν Ἀναντίος τῇ Παλαιᾷ· ἐξώτερον δὲ σκότος εἰπὼν. ἐδήλωσεν ὅτι ἐστὶ καὶ ἐνδότερον, ὃ καὶ ἐλαφρότεοον Bαθμοὶ γάρ εἰσι καὶ ἐν τῇ κολάσει. Υἱοὺς δὲ βασιλείας τοὺς Ἰουδαίους λέγει, πρὸς αὐτοὺς γὰραί ἐπαγγελίαι. Υἱὸς γὰρ, φησὶ, πρωτότοκός μου Ἰσραήλ.

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:13

„Un Jēzus sacīja simtniekam: ej, tev notiek, kā tu esi ticējis. Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā. Un simtnieks, atgriezies savā namā, tanī pašā stundā atrada kalpu veselu.“ Ar to, ka Viņš dziedināja ar vārdu, Viņš parādīja, ka arī par jūdu atmešanu Viņš [runā patiesību].

Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:13; Lk. 7:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ εἶπεν ὀ Ἰησοῦς τῷ ἐκατοντάρχῳ· Ὕπαγε, καὶ ὡς ἐπίστευσας, γενηθήτω σοι. Καὶ ἰάθη ὁ παῖς αὐτοῦ ἐν τῇ ὥρᾳ ἐκείνῃ, καὶ ὑποστρέψας ὁ ἐκατάνταρχος εἰς τὸν οἶκον αὐτοῦ, ἐν αὐτῇ τῇ ὡρᾳ, εὐρε τὸν παῖδα ὑγιαίνοντα.» Ἔδειξεν ἐξ ὧν λόγῳ ἰάσατο, ἄτι καὶ περὶ τοῦ ἀποῤῥιφῆναι τοὺς Ἰουδαίους, ἀλη

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:14–15

„Un Jēzus, ienācis Pētera namā, ieraudzīja viņa sievasmāti guļam drudzī. Un Viņš aizskāra viņas roku, un drudzis viņu atstāja; un viņa cēlās un tiem kalpoja.“ Viņš iegāja Pētera namā, lai paēstu. Bet, aizskāris roku, Viņš ne tikai apdzēsa drudzi, bet arī atdeva sievietei pilnīgu veselību, tā ka viņai atgriezās spēks un viņa varēja kalpot. Kaut gan mēs zinām, ka slimajiem atveseļošanās ilgst daudz laika. Bet, kaut gan citi evaņģēlisti saka, ka viņi To lūdza un tā Viņš viņu dziedināja, Matejs to nesacīja, rūpēdamies par īsumu. Jo jau sākumā es tev sacīju, ka to, ko izlaida viens, saka cits. Bet mācies arī to, ka laulība nemaz netraucē tikumam; jo apustuļu virsaitim bija sievasmāte.

Piezīmes (1)
  1. „Apustuļu virsaitis“ – ὁ κορυφαῖος τῶν ἀποστόλων (Pēteris).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:14–15; Mk. 1:29–31; Lk. 4:38–39; 1. Kor. 9:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐλθὼν ὁ Ἰησοῦς εἰς τὴν οἰκίαν Πέτρου, εἶδε τὴν πενθερὰν αὐτοῦ βεβλημένην καὶ πυρέσσουσαν. Καὶ ἤψατο τῆς χειρὸς αὐτῆς, καὶ ἀφῆκεν αὐτὴν ὁ πορετός. Καὶ ἠγέρθη καὶ διηκόνει αὐτοῖς.» Εἰσῆλθεν εἰς τὴν Πέτρου οἰκίαν διὰ τὸ φαγεῖν. Ἀψάμενος δὲ τῆς χειρὸς, οὐ μόνον τὸν πυρετὸν ἔσβεσεν, ἀλλὰ καὶ καθαρὰν ὑγείαν ἀπέδωκε τῇ γυναικὶ, ὥστε καὶ τὴν δύναμιν ἐπανελθεῖν καὶ ἰσχύσαι διακονεῖν Καίτοι ἴσμεν ὅτι πολὺς χρόνος εἰς ἀνάῤῥωσιν τοῖς νοσοῦσι παρεκτείνεται. Τῶν ἄλλων δὲ εὐαγχελιστῶν εἰπόντων ὅτι παρεκάλεσαν αὐτὸν, καὶ οὔτω ταύτην ἐθεράπευσεν, ὁ Ματθαῖος οὐκ εἶπε τοῦτο, συντομίας Κφροντίσας. Εἰπον γάρ σοι καὶ ἀρχόμενος, ὅτι ὃ παρκλιπεν οὗτος, λέγει ἄλλος· μάθε δὲ καὶ ὅτι ὁ γάμος οὐδὲν κωλύει τὴν ἀρετὴν, ὁ γὰρ κορυφαῖος τὼν ἀποστόλων πανθερὸν εἶχεν

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:16–17

„Un, kad vakars bija iestājies, pie Viņa atnesa daudz apsēstu, un Viņš izdzina garus ar vārdu un dziedināja visus slimos, lai piepildītos, kas sacīts caur pravieti Jesaju, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu slimības.“ Vakarā un nelaikā viņi atnesa slimos, bet Viņš, būdams cilvēkmīlīgs, dziedināja visus. Tad, lai tu neneticētu, kā tik daudzas slimības tika dziedinātas īsā laikā, viņš min Jesaju kā liecinieku. Kaut gan pravietis to saka par grēkiem, Matejs to attiecinājis uz slimībām, jo arī slimības lielākoties rodas no grēkiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:16–17; Mk. 1:32–34; Lk. 4:40–41; Jes. 53:4; 1. Pēt. 2:24; Jņ. 5:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οψίας δὲ γενομένης, προσήνεγκαν αὐτῷ δαιμονιζομένους πολλοὺς, καὶ ἐξέβαλε τὰ πνεύματα λόγῳ, ννὶ πάνπας τοὺνς κακῶς ἕνοντας ἐθεράπευσεν, ὅπως πληρωθῇ τὸ ῥηθὲν διὰ Ἡσαίου τοῦ προφήτου, λέγοντος · Αὐτὸς τὰς ἀσθενείας ἡμῶν ἔλαβε, καὶ τὰς νόσους ἐβάστασεν.» Ὁψίας καὶ παρὰ καιρὸν προσἦγον τοὺς ἀῤῥώστους, αὐτὸς δὲ φιλάνθρωπος ὡν κθεράπευσς πάντας. Ετα ἵνα μὴ ἀπιστήσῃε, πῶς τοσκῆτα νοσήματα ἐν βραχεῖ ἐθεραπεύοντο, παράγει τὸν Ἡσαίαν μαρτυροῦντα. Καίτοιγε ὁ προφήτης περὶ άμαρτιῶν τοῦτο λέγει, ὁ Ματθαῖος δὲ περὶ νοσημάτων αὐτὸ τέθεικε, καὶ γὰρ τὰ πλείω ἐξ ἁμαρτημάτων γίνονται

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:18–20

„Bet Jēzus, redzēdams daudz ļaužu ap Sevi, pavēlēja doties uz otru krastu.“ Jo Viņš nebija godkārīgs, un reizē Viņš izvairījās arī no jūdu skaudības.

„Un viens rakstu mācītājs pienāca un sacīja Viņam: Mācītāj, es Tev sekošu, kurp vien Tu iesi. Un Jēzus viņam saka: lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav, kur Savu galvu nolikt.“ Par rakstu mācītāju viņš sauc to, kas zina bauslības burtu. Tātad šis, redzēdams daudzās zīmes, gaidīja, ka Jēzus ar tām krās naudu; tāpēc viņš arī steidzas Viņam sekot, lai arī pats krātu. Bet Kristus, atbildēdams uz viņa domām, gandrīz saka: „Tu gaidi, sekodams Man, krāt naudu? Vai tu neredzi, ka Es esmu nabags? Tādam jābūt arī tam, kas Man seko.“ Bet to Viņš sacīja, lai pārliecinātu viņu pārvērsties un sekot; bet tas aiziet. Bet daži lapsas un putnus saprot kā dēmonus. Tātad Viņš saka: „Dēmoni dus tevī, un Man tavā dvēselē vairs nav dusas.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:18–20; Lk. 9:57–58; 2. Kor. 8:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἰὸὼν δὲ ὁ Ἰῃσοῦς πολλοὺς ὄχλους περὶ αὐτὸν, ἑκέλευσεν ἀπελθεῖν εἰς τὸ πέραν.» Οὐ γὰρ ἦν φιλόδοξος, ἃμα δὲ καὶ τῶν Ἰουδαίων τὸν φθόνον ἐκκλίνριν, Καὶ προσελθὼν εἷς γραμματεὺς, εἰπεν αὐτῷ Διδάσκαλε, ἀκολουθήσω σοι, ὅπου ἐὰν ἀπέρχῃ. Καὶ λέγει αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Αἰ ἀλώπεκες φωλεοὺς ἔχουσι, καὶ τὰ πετεινὰ τοῦ οὐρανοῦ κατασκηνώσεις· ὁ δὲ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου οὐκ ἔχει ποῦ τὴν κεφαλὴν κλίνῃ.» Γραμματέα λέγει τὸν τὸ γράμμα τοῦ νόμου ἐπιστάμενον. Οὗτος οὖν ἰδὼν τὰ πολλὰ σημεῖαὶ προσεδό Κκησεν ἐκ τούτων χρήματα συνάγειν τὸν Ἰησοῦν, διὸ καὶ σπουδάζει ἀκολουθεῖν αὐτῷ ἵνα καὶ αὐτὸς συλλέγῃ. Ὁ δὲ Χριστὸς πρὸς τὴν διάνοιαν αὐτοῆ ἀπαντῶν, μονονουχὶ τοῦτό φησι· Ηροσδοκᾷς ἀκολουθῶν ἐμοί, χρήματα συλλέγειν· οὐχ ὁρᾷς ὅτι ρικάε εἰμι· Τοιοῦτος καὶ ὁ ἀκολουθῶν ἐμοὶ ὀωεί λει εἶναι. Ταῦτα δὲ ἔλεγεν ὡσεὶ πείσῃ αὐτὸν μεταβληθέντα ἀκολουθεῖν· ὁ δὲ ἀναχωρεῖ. Τινές δὲ ἀλώπεκας καὶ πετεινὰ, τοὺς δαίμονας λέγουσι. Φησὶν οὗν ὅτι Οἱ δαίμονες ἐν σοὶ ἀναπαύονται, καὶ ἐγὼ λοιπὸν οὐκ ἔχω ἐν τῇ σῇ ψυχῇ ἀνάπαυσιν.

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:21–22

„Un kāds cits no Viņa mācekļiem Viņam sacīja: Kungs, atļauj man papriekš noiet un apbedīt savu tēvu. Bet Jēzus viņam sacīja: seko Man, un ļauj mirušajiem apbedīt savus mirušos.“ Kopš kāds ir atdevis sevi Dievam, tam nav jāatgriežas pie laicīgām lietām. Jo vecāki gan jāgodā, bet Dievs jāgodā vairāk. Bet šeit tēvs bija arī neticīgs, un tas ir skaidrs no vārdiem: „Ļauj mirušajiem“, tas ir, neticīgajiem, „apbedīt savus mirušos“. Bet ja tam pat netika atļauts apbedīt tēvu, vai tiem, kas pēc mūka kļūšanas atgriežas pie pasaulīgām darīšanām!

Piezīmes (1)
  1. „Pēc mūka kļūšanas“ – μετὰ τὸ μονάσαι.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:21–22; Lk. 9:59–62; Mt. 10:37; Lk. 9:62

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἔτερος δὲ τῶν μαθητῶν αὐτοῦ εἶπεν αὐτῷ· Κύριε, ἐπίτρεψόν μοι πρῶτον ἀπελθεῖν καὶ θάψαι τὸν πατάρα μου. Ὁ δὲ Ἰησοῦς ἐἶπεν αὐτῷ· Ἀκολούθει μοι, αὶ ἄφες τοὺς νεκροὺς θάψαι τοὺς ἑαυτῶν νεκρούς.» κεθ´ ὃ δώσει τις ἑαυτὸν τῷ Θεῷ, οὐκ ὀφείλει στρέφεσθαι εἰς τὰ βιωτικά. Δεῖ μὲν γὰρ καὶ τοὺς γονεῖς τιμᾷν. ἀλλὰ τὸν Θεὸν προτιμᾷν. Ἐνταῦθα δὲ καὶ ἄπιστος ἦν ὁ γονεὺς, καὶ δῆλον, ἐκ τοῦ λέγειν· ἃες τοὺς νεκροὺς, τουτέστι, τοὺς ἀπίστους, θάψαι τοὺς ἑαυτῶν νεκρούς· εἰ δὲ ἐκεῖνος οὐδὲ τὸν πατέρα θάψαι συνεχωρήθη, οὐαὶ τοῖς μετὰ τὸ μονάσαι εἰς πράγματα στρεφομένοις.

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:23–27

„Un, kad Viņš iekāpa laivā, Viņa mācekļi Viņam sekoja. Un, lūk, jūrā sacēlās liela vētra, tā ka laivu apklāja viļņi; bet Viņš gulēja.“ Tikai mācekļus Viņš paturēja pie Sevis, lai tie redzētu brīnumu. Bet Viņš ļauj tos mētāt viļņiem, lai tie tiktu vingrināti kārdinājumos un lai šīs zīmes dēļ ticētu vēl vairāk. Un Viņš guļ, lai tie, nobijušies, apzinātos savu vājumu un lūgtu Viņu. Tāpēc saka:

„Un mācekļi piegāja, modināja Viņu un sacīja: Kungs, glāb mūs, mēs ejam bojā! Un Viņš tiem saka: kāpēc jūs esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?“ Viņš nesacīja: „neticīgie“, bet: „mazticīgie“. Jo, sacīdami: „Kungs, glāb mūs“, viņi rāda ticību, bet „mēs ejam bojā“ nav no ticības. Jo, kad Viņš kuģoja kopā ar viņiem, [viņiem nevajadzēja baidīties. Un, norādams tos kā bailīgus,] Viņš rāda, ka bailes pievelk briesmas. Tāpēc Viņš vispirms apklusināja viņu dvēseles vētru un tad nomierina arī jūras vētru.

„Tad Viņš cēlās un apdraudēja vējus un jūru; un iestājās liels klusums. Bet cilvēki brīnījās un sacīja: kas Viņš tāds ir, ka Viņam paklausa pat vēji un jūra?“ Jo tas, kas redzams, ir cilvēka; bet darbi ir Dieva.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:23–27; Mk. 4:35–41; Lk. 8:22–25; Ps. 106:29; Ps. 88:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐμβάντι αὐτῷ εἰς τὸ πλοῖον, ἠκολούθησαν αὐτῷ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ, καὶ ἱδοὺ σεισμὸς μέγας ἐγένετο ἐν τῇ θαλάσσῃ. ὥστε τὸ πλοῖον καλύπτεσθαι ὑπὸ τῶν κυμάτων, αὐτὸς δὲ ἐκάθευδεν.» Τοὺς μαθητὰς μόνους κατέσχεν, ὥστε ἱδεῖν τὸ θαῦμα. Ἀφίησι δὲ αὐτοὺς κλυδωνισθῆναι, ἵνα γυμνασθῶσι πρὸς πειρασμοὺς, καὶ ἵνα διὰ τοῦτο τὸ σημεῖον ἐπὶ πλεῖον πιαταύσωσι. Καθεύδει δὲ, ὡς ἂν φοβηθέντες ἐπιγνῶσι τὴν ἰδίαν ἀσθένειαν, καὶ παρακαλέσωσιν αὐτόν · διό φησιν· Καὶ προσελθόντες οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ ἤγειραν αὐτὸν, λέγοντες· Κύριε, σῶσον ἡμᾶς, ἀπολλύμεθα. Καὶ λέγει αὐτοῖς· Τί δειλοί ἐστε, ὁλιγόπιστοι; Οὐκ ἀπίστους εἶπεν, ἀλλ´ ὀλιγοπίστους· καθὸ μὲν γὰρ εἶπον, Κύριε, σῶσον ἡμᾶς, πίστιν ἐνδείκνυνται, τὸ δὲ, Ἀπολλύμεθα, οὐ πίστεως. Ἐκείνου γὰρ συμπλέοντος, οὐκ λοῖς, δείκνυσιν ὡς ἡ δειλία φέρει τοὺς κινδύνους. Διὸ καὶ πρῶτον παύσας τὸν χειμῶνα τῆς ψυχῆς αὐτῶν, τότε λύει καὶ τὸν τῆς θαλάσσης. ιΤότε ἐγερθεὶς, ἐπετίμησε τοῖς ἀνέμοις καὶ τῇ βαλάαση· καὶ ἐγένετο γαλήνη μεγάλη. Οἱ δὲ ἄνθρωποι ἐθαύμασαν, λέγοντες· Ποταπός ἐστιν οὗτος, ὅτι καὶ οἱ ἄνεμοι καὶ ἡ θάλασσα ὑπακούουσιν αὐτῷ;» Τὸ μὲν γὰρ ὁρώμενον, ἀνθρώπου· τὰ δὲ ἐργα, Θεοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 8:28–34

„Un, kad Viņš bija nonācis otrā krastā, gergesiešu zemē, Viņam pretī nāca divi apsēstie.“ Kamēr tie, kas bija laivā, šaubījās, kas Viņš tāds ir, ka Viņam paklausa vēji un jūra, nāk dēmoni kā sludinātāji. Bet ja Marks un Lūka saka, ka bija viens, kam bija leģions, saproti, ka tas bija viens no šiem diviem, varbūt ievērojamākais. Bet Viņš pats nāca pie tiem, jo neviens neuzdrošinājās tos atvest, tā kā tie bija baismīgi.

„Iznākdami no kapiem, ļoti bīstami, tā ka neviens nevarēja iet pa to ceļu.“ Kapos dēmoni uzturējās, gribēdami iedvest mācību, ka mirušo dvēseles kļūst par dēmoniem. To lai neviens pat nedomā; jo dvēsele, izgājusi no ķermeņa, nemaldās pa pasauli; jo taisno dvēseles ir Dieva rokā, bet grēcinieku dvēseles arī tiek aizvestas no šejienes, kā bagātā vīra dvēsele.

„Un, lūk, tie brēca, sacīdami: kas mums ar Tevi, Jēzu, Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis šurp mūs mocīt pirms laika?“ Lūk, viņi sludina Dieva Dēlu, iepriekš atzīdami naidīgumu. Bet par mocībām viņi uzskata to, ka viņiem neļauj darīt pāri cilvēkiem; bet „pirms laika“ saproti tā, ka viņi domāja, ka Kristus, nepanesdams viņu ļaunuma pārmērību, negaidīs soda laiku. Bet tā nav; jo līdz pasaules galam tiem ļauts ar mums cīnīties.

„Bet tālu no tiem ganījās liels cūku ganāmpulks. Un ļaunie gari Viņu lūdza, sacīdami: ja Tu mūs izdzen, ļauj mums ieiet cūku ganāmpulkā. Un Viņš tiem sacīja: ejiet! Un tie izgāja un iegāja cūku ganāmpulkā.“ Dēmoni to lūdz, lai, noslīcinājuši cūkas, sarūgtinātu to saimniekus, lai tie nepieņemtu Kristu. Bet Kristus dēmoniem atļauj, rādīdams, kādu rūgtumu tie jūt pret cilvēkiem un ka, ja tiem būtu vara un tie netiktu kavēti, tie ar mums izrīkotos vēl ļaunāk nekā ar cūkām; jo Viņš sargā apsēstos, lai tie nenogalinātu paši sevi.

„Un, lūk, viss ganāmpulks metās no krauja jūrā un noslīka ūdeņos. Bet gani bēga un, nonākuši pilsētā, pastāstīja visu, arī par apsēstajiem. Un, lūk, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī, un, Viņu ieraudzījuši, tie lūdza, lai Viņš aiziet no viņu robežām.“ Sarūgtināti un domādami, ka pēc tam cietīs vēl ko ļaunāku, viņi Viņu atraida. Bet tu mācies, ka tur, kur ir cūcīga dzīve, Kristus nepaliek, bet dēmoni [paliek].

Piezīmes (2)
  1. „Gergesiešu zeme“ – kā Teofilakta tekstā (citos rokrakstos – gadariešu, gerasiešu).
  2. Taisno dvēseles Dieva rokā – Gudr. 3:1; bagātais – Lk. 16:22–23.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:28–34; Mk. 5:1–20; Lk. 8:26–39; Gudr. 3:1; Lk. 16:22–23; Īj. 1:12; Ef. 6:12; Atkl. 20:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐλθόντι αὐτῷ εἰς τὸ πέραν, εἰς τὴν χώραν τῶν Γεργεσηνῶν, ὑπήντησαν αὐτῷ δύο δαιμονιζόμενοι. » Τῶν ἐν τῷ πλοίῳ δισταζόντων ποταπός ἐστιν οὗτος, ὅτι καὶ οἱ ἄνεμοι καὶ ἡ θάλασσα ὑπακούουσιν αὐτῷ, ἔρχονται οἱ δαίμονες κήρυκες. Εἰ δὲ ὁΜάρκος καὶ ὁ Λουκᾶς ἕνα λέγουσι τὸν τὴν λεγεῶνα ἔχοντα, νόησον ὅτι ἐκεῖνος εἶς ἦν τούτων τῶν δύο ὁ τάχα ἐπισημότερος· ἀφ´ ἐαυτοῦ δὲ ἦλθε πρὸς αὐτοὺς, ἀπεὶ φοβεροὺς ὄντας, οὐδεὶς ἐτόλμα προσαγαγεῖν αὐτούς. « Ἐκ τῶν μνημείων ἐξερχόμενοι, χαλεποὶλίαν, Ἐατε μὴ ἰσχύειν τινὰ παρελθεῖν διὰ τῆς ὁδοῦ ἐκείνης. » Ἐν τοῖς μνημείοις διέτριβον, δόγμα ἐνθεῖναι βουλόμενοι οἱ δαίμονες, ὅτι αἱ ψυχαὶ τῶν ἀποθανόντων δαίμονες γίνονται. Ὅ μηδὲ ἐννοήσειέ τις· ἡ ψυχὴ γὰρ ἐξελθοῦσα, οὐκ ἐν τῷ κόσμῳ πλανᾶται· αἱ μὲν γὰρ τῶν δικαίων, ἐν χειρὶ Θεοῦ· αἱ δὲ τῶν ἁμαρτωλῶν, καὶ αὐταὶ ἔνθεν ἀπάγονται, ὡς ἡ τοῦ πλουσίου. ιΚαὶ ἰδοὺ ἕκραξαν λέχοντες· Τί ἡμῖν καὶ σοὶ, Ἰησοῦ Υμ τοῦ Θεοῦ· ἦλθες ὧδε πρὸ καιροῦ βασανίσαι ἡμᾶς»» Ἰδοὺ Υἱὸν τοῦ Θεοῦ κηρύσσουσι, πρότερον ὁμολογοῦντες τὴν ἔχθραν. Βάσανον δὲ ἡγοῦνται τὸ μὴ συγχωρεῖσθαι ἀδικεῖν τοὺς ἀνθρώπους· τὸ δὲ πρὸ καιροῦ, νόει ὅτι ἐνόμιζον τὸν Χριστὸν μὴ ὑπομένοντα τὴν ὑπερβολὴήν τῆς κακίας αὐτῶν, μὴ ἀναμεῖναι τὸν καιρὸν τῆς κολάσεῳς· ὅπερ οὐκ ἕστιν· ἔως γὰρ τῆς συντελείας ἐῶνται παλαίειν ἡμῖν. «ν ἐὲ μακρὰν ἀπ´ αὐτῶν ἀγέλη χοίρων πολλῶν βοσκομένη· οἱ δὲ δαίμονες παρεκάλουν αὐτὸν, λέγοντες · Εἰ ἐκβάλλεις ἡμᾶς, ἐπίτρεύον ἡμῖν ἀπελθεῖν εἰς τὴν ἀγάλην τῶν χοίρων Καὶ εἶπεν αὐτοῖς· Υπάγετε. Οἱ δὲ ἐξελθόντες ἀπῆλθον εἰς τὴν ἀγέλην τῶν χοίρων.» Οἱ μὲν δαίμονες αἰτοῦσιν, ὡς ἂν, τοὺς χοίρους πνίξαντες, λυπήσωσι τοὺς δεσπότας αὐτῶν, ὥστε μὴ παραδέξασθαι τὸν Χριστόν. Ὁ δὲ Χριστὸς συχχωρεῖ τοῖς δαίμοσι, δεικνύων ποίαν πικρίαν ἔχουσι πρὸς τοὺς ἀνθρώπους, καὶ ὅτι, εἰ ἐξουσίαν εἶχον καὶ οὐκ κκωλύοντο, χεῖρον ἂν τῶν χοίρων διέθεντο ἡμᾶς· ἐκεῖνος γὰρ φυλάττει τοὺς δαιμονῶντας, ὥστε μὴ Β εἰοίι κουωοαοοε, Πε εεροοε οοοεηι. φονεύειν ἑαυτούς. Καὶ ἱδοὺ ὥρμησε πᾶσα ἡ ἁγέλη τῶν χοίρων κατὰ τοῦ κρημνοῦ εἰς τὴν θάλασσαν, καὶ ἀπέθανον ἐν τοῖς ΗΑααιν Οἱ δὲ θόσκοντες ἔφυγον, καὶ ἀπελθόντες εἰς τὴν πόλιν, ἀπήγγειλαν πάντα, καὶ τὰ τῶν δαιμονιξομένων. Καὶ ἰδοὺ πᾶσα ἡ πόλις ἐξῆλθεν εἰς συνάντησιν τῷ Ἰησοῦ, καὶ ἰδόντες αὐτὸν, παρεκάλεσαν, ἄπως μεταβῇ ἀπὸ τῶν ὁρίων αὐτῶν.» Λυπηθέντες, καὶ δόξαντες χεῖρόν τι μετὰ ταῦτα παθεῖν, παραιτοῦνται αὐτόν. Σὺ δὲ μάθε, ὅτι ἔνθα χοιρώδης βίος, ὁ Χριστὸς μὲν οὐ μένει ἐκεῖ, δαίμονες δέ [μένουσι].

PG 123, skenējuma lpp. 118–123 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu