Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 10. nodaļa

Mt. 10:1

„Un, ataicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem, tos izdzīt un dziedināt ikvienu slimību un ikvienu kaiti.“ Divpadsmit mācekļus Viņš izraugās pēc divpadsmit cilšu skaita. Bet, piešķīris tiem spēku, Viņš tos izsūtīja, kaut arī to bija maz; jo maz ir to, kas iet pa šauro ceļu. Bet Viņš tiem dod spēku darīt brīnumus, lai, satriekdami ar brīnumiem, viņi padarītu klausītājus paklausīgus mācībai.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:1; Mk. 3:13–15; Mk. 6:7; Lk. 9:1–2; Mt. 19:28; Mt. 7:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προσκαλεσάμενος τοὺς δώδεκα μαθητὰς αὐ τοῦ, ἔδωκεν αὔτοῖς ἐξουσίαν κατὰ πνευμάτων ἀκα θάρνων, ὥστε αὐτὰ ἑκβάλλειν, καὶ θεραπεύειν πᾶσαν νόσον καὶ πάσαν μαλακίαν.» Δώδεκα μὲν μαθητάς ἐκλέγεται, κατὰ τὸν ἀριθμὸν τῶν δώδεκα φυλῶν· δύναμιν ἑὲ τούτοις προσθεὶς, καίτοι γε ὀλίγοις οὐσιν ἀπέστειλεν· ὁλίγοι γὰρ οἱ διὰ τῆς στενῆς ὁδεύοιΟΑΡΗΓ Κ Οε ονάίκε ἁρουίοίοικηι. ΝΕαε. Π. «ΕΙ ασοειεῖΙΙε Δοςοῖ ἀεοῖρωε ειιέν, ἀεύίι εἰε ρυιεειίειὶ κυρει ερῖεῖιε ἰυιιίωε, ἰιά Οἱἱμωο ὡΙςειοΙ, εἰ εαυαΓαι φνῖε ποιὺύη, αἰι ϛυονῖ ἱαηχαοΓει.» Ιλοεί εοῖμυίο φ. ῥῖί γυκια πειη υ, νἱειιειήε ἰἱΙῃωᾶ, ήν ραρί εεειί, ειηλεῖι. Ροιι εηλωὶ ροι ᾳσιαια ροιιαπα ἰωλεευοι, ἀούὲ οωμ τες· δίδωσι δὲ αὐτοῖς τὸ θαυματουργεῖν, ὡς ἂν διὰ τῶν θαυμάτων καταπλήσσοντες. πρὸς τὴν διδασκαλίαν πειθηνίους ἔχωσι τοὺς ἀκροατάς.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:2–4

„Un divpadsmit apustuļu vārdi ir šie: pirmais Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs.“ Viņš uzskaita apustuļu vārdus viltus apustuļu dēļ. Bet pirmos viņš nosauc Pēteri un Andreju, jo tie bija arī pirmaicinātie. Tad Zebedeja dēlus; bet Jēkabu viņš noliek pirms Jāņa, jo uzskaita tos nevis pēc cieņas, bet vienkārši kā gadās. Tātad viņš saka:

„Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis, Filips un Bartolomejs, Toms un Matejs, muitnieks, Jēkabs, Alfeja dēls, un Lebejs, saukts Tadejs, Sīmanis Kānaānietis un Jūda Iskariots, kas Viņu arī nodeva.“ Redzi Mateja pazemību, kā viņš sevi nolicis pēc Toma. Bet, nonācis pie Jūdas, viņš nesacīja: „nešķīstais, Dieva ienaidnieks“, bet nosauca viņu par Iskariotu pēc viņa dzimtenes. Jo bija arī cits Jūda – Lebejs jeb Tadejs. Tātad bija divi Jēkabi – Zebedeja un Alfeja dēls, un divi Jūdas – Tadejs un nodevējs; un trīs Sīmaņi – Pēteris, Kānaānietis un nodevējs; jo Jūdu Iskariotu sauca arī par Sīmani.

Piezīmes (1)
  1. „Jūdu Iskariotu sauca arī par Sīmani“ – sal. Jņ. 6:71 („Jūda, Sīmaņa Iskariota dēls“); Teofilakts to saprot kā paša Jūdas vārdu.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:2–4; Mk. 3:16–19; Lk. 6:14–16; Ap. d. 1:13; Jņ. 1:40–42; Jņ. 6:71; 2. Kor. 11:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τῶν δὲ δώδεκα ἀποστόλων τὰ ὀνόματα εἰσὶ ταῦτα· Πρῶτος Σἰμων ὁ λεγόμενος Πέτρος, καὶ Ἀνδρέας ὁ ἀδελφὸς αὐτοῦ.» Καταλέγει τὰ τῶν ἀποστόΧων ὁνόματα, ὅιὰ τοὺς ψευδαποστόλους. Προτίθησι δὲ Πέτρον καὶ Ἀνδρέαν, διότι καὶ πρωτόκλητοι. Ειτα τοὺς τοῦ Ζεβεδαίου· προτάττει δὲ τὸν Ἰάκωβον τοῦ Ἰωάννου· οὐ γὰρ κατὰ τὴν ἀξίαν, ἀλλ´ ἁπλῶς κατὰ τὸ παραπεσὸν καταλέγει τούτους. θησὶ γοῦν· «Ἰάκωβος ὁ τοῦ Ζεβεδαίου, καὶ Ἰωάννης ὁ ἀδελφὸς αὐτοῦ, Φίλιππος καὶ Βαρθολομαῖος, Θωμᾶς καὶ ατθαῖος ὁ τελώνης, Ἰάκωβος ὁ τοῦ Ἀλφαίου, καὶ Λεββαῖος ὁ ἐπικληθεὶς Θαδδαῖος. Σίκων ὁ Κανανίτη· καὶ Ἰούδας Ἰσκαριώτης ὁ καὶ παραδοὺς αὐτόν.» Ἱε ταπείνωσιν τοῦ Ματθαίου, πῶς ἐαυτὸν μετὰ τὸν Θωμᾶν ἔταξεν. Ἐπὶ δὲ τὸν Ἰούδαν ἐλθὼν. οὐκ εἷπεν ὁ μιαρὸς, ὁ τοῦ Θεοῦ ἐχθρὸς, ἀλλ´ Ἰσκαριώτην αὐτὸν ἀπὸ τῆς πατρίδος ὡνόμασεν. Ἢν γὰρ καὶ ἕτερος Ἰούδας, ὁ καὶ Λεββαῖος καὶ Θαδδαῖος. Δύο τοίνυν Ἰάκωβοι, ὁ τοῦ Ζεβεδαίου, καὶ ὁ τοῦ Ἀλφαίου, καὶ δύο Ἰοῦδαι, ὃ Θαδδαῖος, καὶ ὁ προδότης. Καὶ τρεῖς Σίμωνες, ὁ Πέτρος, ὁ Κανανίτης, καὶ ὁ προδότης. Σίμων γὰρ Ἱούδας Ἰσκαριώτης ἐλέγετο

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:5–8

„Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēdams un sacīdams: neejiet pie pagāniem un neieejiet samariešu pilsētās, bet ejiet labāk pie Israēla nama pazudušajām avīm. Bet ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesu Valstība ir tuvu.“ „Šos“ – kādus? Zvejniekus, nemācītos, muitniekus. Bet vispirms Viņš tos sūta pie jūdiem, lai tie nevarētu sacīt, ka viņi tika sūtīti pie pagāniem un tāpēc mēs, jūdi, neticējām. Tātad Viņš padara jūdus bez aizbildinājuma. Bet samariešus Viņš pievieno pagāniem, jo tie, būdami babilonieši, apmetās Jūdejā un nepieņēma pat praviešus, bet tikai Mozus piecas grāmatas. Bet ar „Debesu Valstību“ saproti arī nākamo baudīšanu. Bet Viņš tos apbruņo ar brīnumiem, sacīdams:

„Dziediniet slimos, šķīstiet spitālīgos, izdzeniet ļaunos garus. Par velti jūs esat dabūjuši, par velti dodiet.“ Nekas tā nepiedien skolotājam kā pazemība un mantas neturēšana. Tātad šīs abas lietas Viņš šeit rāda, sacīdams: „Par velti jūs esat dabūjuši“ – tātad nelepojieties, it kā jums būtu tādi labumi un jūs tos dotu; jo jums tie ir par velti un žēlastībā; bet līdz ar pazemību esiet arī nemantkārīgi; jo „par velti,“ Viņš saka, „dodiet“.

Piezīmes (1)
  1. Samarieši – 4. Ķēn. 17:24–41 LXX (1965: 2. Ķēn. 17).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:5–8; Mk. 6:7–13; Lk. 9:1–6; 4. Ķēn. 17:24–41; Jņ. 4:9; Ap. d. 13:46; Ap. d. 8:18–20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τούτους τοὺς δώδεκα ἀπέστειλεν ὁ Ἰησοῦς, παραγγείλας αὐτοῖς, λέγων· Εἰς ὁδὸν ἐθνῶν μὴ ἀπέλθητε, καὶ εἰς πόλιν Σαμαρειτῶν μὴ σἰσέλθητε· πορεύεσθε δὲ μᾶλλον πρὸς τὰ πρόβατα τὰ ἀπολωλάτα οκου Ἰσραήλ. Πορευόμενοι δὲ κηρύσσετε, λέγοντες, ὄτι Ἢγγικεν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν.» Τούτους· ποίους; Τοὺς ἀλιεῖς, τοὺς ἰδιώτας, τοὺς τελώνας Προηγουμένως δὲ τοῖς Ἰουδαίοις ἀποστέλλει αὐτοὺς, Τνα μὴ ἔχωσι λέγειν ὅτι πρὸς τοὺς ἐθνικοὺς ἀπεστάλησαν, καὶ διὰ τοῦτο ἡμεῖς οἱ Ἰουδαῖοι οὐκ ἐπιστεύσαμεν. Ἀπροφασίοτους οὗν τοὺς Ἰουδαίους ποιεῖ. Συνάπτει δὲ τοὺς Σαμαρείτας τοῖς ἐθνικοῖς, ἐπεὶ Βαβυλώνιοι ὄντες κατῴκησαν τὴν Ἰουδαίαν, καὶ οὐδὲ τοὺς προφήτας ἐδέχοντο, ἀλλὰ μόνα τὰ πέντε τοῦ Μωσέως βιβλία· βασιλείαν δὲ οὐρανῶν, καὶ τὴν μέλλουσαν ἀπόλαυσιν νόει. Ὁπλίζει δὲ αὐτοὺς τοῖς θαύμασι, λέγων· «Ἀσθενοῦντας θεραπεύετε, λεπροὺς καθαρίζετε, δαιμόνια ἐκβάλλετε. Δωρεὰν ἐλάβετε, δωρεὰν δότε.» Οὐδὲν οὕτως ἀρμόζει τῷ διδασκάλῳ, ὡς ταπείνωσις καὶ ἀκτημοσύνη. Τὰ δύο τοίνυν ταῦτα ἐνταῦθα δείκνυσι, Δωρεὰν ἐλαβετε, λέγων· μὴ γὰρὑψηλοφρονεῖτε, ὡς τοιαῦτα ἀγαθὰ ἔχοντες καὶ διδόντες. Δωρεὰν γὰρι καὶ χάριτι ταῦτα ἔχετε, ἀλλὰ σὺν τῷ ταπεινοφρονεῖν, καὶ ἀφιλοχρήματοι γένεσθε. Δωρεὰν γὰρ, φησί, δότε. Τελεώτερον δὲ ἀνασπῶν τὴν ῥίζαν πάντων των κακῶν, φησίν·

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:9–10

Vēl pilnīgāk izraudams visu ļaunumu sakni, Viņš saka: „Neņemiet zeltu, ne sudrabu, ne vara naudu savās jostās, nedz ceļa somu, nedz divus svārkus, nedz kurpes, nedz zizli; jo strādnieks ir savas barības cienīgs.“ Viņš tos vingrina visā rūpīgumā; tāpēc, padarīdams tos pilnīgi bez liekā un bez rūpēm, Viņš neļauj tiem turēt pat zizli. Jo tā ir precīza mantas neturēšana, kas liek ticēt tam, kas māca par mantas neturēšanu. Tad, lai tie nesacītu: „No kā mēs pārtiksim?“, Viņš saka: „Strādnieks ir savas barības cienīgs“, tas ir: „Jūs pārtiksiet no mācekļiem; jo tie jums to ir parādā kā strādniekiem.“ Bet Viņš sacīja „barības“, nevis „greznības“; jo skolotājiem nav jādzīvo greznībā.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:9–10; Mk. 6:8–9; Lk. 9:3; Lk. 10:4–7; 1. Tim. 6:10; 1. Kor. 9:14; 1. Tim. 5:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μὴ κτήσησθε χρυσὸν, μηδὲ ἄργυρον, μηδὲ χαλκὸν εἰς τὰς ζώνας ὑμῶν, μὴ πήραν εἰς ὀδὸν, μηδὲ δύο χιτῶνας, μηδὲ ὑποδήματα, μηδὲ ῥάβδους ἄξιος γὰρ ὁ ἐργάτης τῆς τροφῆς αὐτοῦ ἐστιν.» Εἰς πᾶσαν κκριοειαν αὐτοὺς γυμνάζει, διὰ τοῦτο ἀπερίττους αὐτοὺς καντελῶς ποιῶν καὶ ἀμερίμνους, οὐδὲ ῥάβδους συγχωρεῖ ἔχειν. Τοῦτο γὰρ ἡ ἀκριβὴς ἀκτημοσύνη, ποιοῦσα πιστεύεσθαι τὸν περὶ ἀκτημοσύνης ἑοδάσκοντα. Εἶτα ἵνα μὴ λέγωσι, Πόθεν διατραφησέμαβα; φησίν· «Ἄξιος ὁ ἐργάτης τῆς τροφης αὐτοῦ, » τουτέστιν, ἐκ τῶν μαθητῶν τραφήσεσθε. xρεωστοῦσι γὰρ τοῦτο ὑμῖν ὡς ἐργὰταις. Τροφῆς δὲ εἶπεν, οὐ τρυφῆς. Οὐ γὰρ δεῖ τρυφᾷν τοὺς διδασκὸὶλους.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:11–15

„Bet, kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesiet, izvaicājiet, kas tur ir cienīgs, un palieciet tur, kamēr jūs aiziesiet.“ Viņš nepavēl iet pie visiem, lai, sajaukdamies ar necienīgajiem, tie netiktu apmeloti; jo ja viņi ies tikai pie cienīgajiem, viņi noteikti tiks arī uzturēti. Bet Viņš pavēl palikt un nemainīt māju pēc mājas, lai tos nenopeltu kā rijīgus un lai neliktos, ka viņi apvaino tos, kas viņus pieņēma pirmie.

„Bet, ieiedami namā, sveiciniet to, sacīdami: miers šim namam! Un, ja nams būs cienīgs, lai jūsu miers nāk pār to; bet, ja tas nebūs cienīgs, lai jūsu miers atgriežas pie jums.“ Ar sveicienu un mieru saproti svētību, kas paliek tikai pie cienīgajiem. Tātad mācies no šejienes, ka visvairāk mūs svētī mūsu darbi.

„Un, ja kas jūs neuzņems un neklausīsies jūsu vārdus, tad, iziedami no šī nama vai pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām. Patiesi Es jums saku: Sodomas un Gomoras zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.“ Viņš grib, lai tie nokrata putekļus, rādīdami, ka neko no turienes nav ņēmuši viņu nepaklausības dēļ, vai arī par liecību garajam ceļam, ko viņi nogājuši, bet tiem labumu nav devuši. Tātad Sodomai būs vieglāk nekā nepaklausīgajiem, jo sodomieši, šeit sodīti, tur tiks sodīti mērenāk.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:11–15; Mk. 6:10–11; Lk. 9:4–5; Lk. 10:5–12; Ap. d. 13:51; 1. Moz. 19:24–25

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Εἰς ἢν δ´ ἂν πόλιν ἢ κώμην εἰσέλθητε, ἐξετάσατε τίς ἐν αὐτῇ ἄξιός ἐστι, κἀκεῖ μείνατε ἕως ἂν ἐξέλθητε.» Οκ εἰς πάντας κελεύει ἔρχεσθαι, ἵνα Ἅὴ τοῖς ἀναξίοις μιγνύμενοι, διαβάλλωνται· ἐὰν γὰρ εἰς τοὺς ἀξίους μόνους ἔρχωνται, πάντως καὶ διατραφήσονται. Κελεύει δὲ προσμένειν, καὶ μὴ οἰκίαν ἐξ οἰκίας ἀμείβειν, ἵνα μὴ ὡς γαστρίμαργοι ψέγωνται, καὶ δόξωσι τοὺς πρῶτον δεξαμένους ὑβρίζειν. «Εἰσερχόμενοι δὲ εἰς τὴν οἰκίαν, ἀσπάσασθε αὐτὴν. λέγοντες· Εἰρήνη τῷ οἴκῳ τούτῳ· καὶ ἐὰν μὲν ᾖ ἡοἰκία ἀξία, ἐλθέτω ἡ εἰρήνη ὁμῶν ἐπ´ αὐτὴν, ἐὰν δὲ μὴ ᾗ ἀξία, ἡ εἰρήνη ὑμῶν πρὸς ὑμᾶς ἐπιστραφήτω. » Ἀσπασμὸν καὶ εἰρήνην τὴν εὐλογίαν νόει, ἤτις καραμένει μόνοις τοῖς ἀξίοις· μάθε οὗν ἐντεῦκν ὅτι μάλιστα τὰ ἡμέτερα ἔργα εὐλογοῦσιν ἡμᾶς. «Καὶ δς ἂν μὴ δέξηται ὑμᾶς, μηδὲ ἀκούσῃ τοὺς λόγους ὁμῶν, ἐξερχόμενοι τῆς οἰκίας ἢ τῆς πόλεως Ἀκείνης, ἀκτινάξατε τὸν κονιορτὸν τῶν ποδῶν ὑμῶν. Ἀμὴν λέγω ὑμῖν ἀνεκτότερον ἔσται γῇ Σοδόμων καὶ Γομόῤῥων ἐν ἡμέρᾳ κρίσεως, ἢ τῇ πλαι ἐκείνῃ.» Ἐκτινάσσειν βούλεται τὸν κονιορτὸν, δεικνύοντας, ὅτι οὐδὲν ἔλαβον ἐκεῖθεν, διὰ τὴν ἀπείθειαν αὐτῶν, ἢ ὥστε μαρτύριον εἶναι τῆς μακρᾶς ὁδοιπορίας Πν ἐβάδισαν, καὶ αὐτοὺς οὐκ ὡφέλησαν· ἀνεκτότερον οὖν σται τοῖς Σοδόμοις, ἢ τοῖς ἀπειθοῦσι, διότι οἱ Σοδομῖται ἐνταῦθα κολασθέντες, ἐκεῖ μετριώτερον κολασθήσονται.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:16–18

„Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku vidū.“ Viņš tos apbruņoja ar zīmēm, darīja drošus par barību, atvērdams viņiem cienīgo durvis. Tagad Viņš saka arī ļaunumu, kas notiks, rādīdams Savu iepriekšzināšanu. Bet Viņš mierina ar vārdu „Es“. „Es,“ Viņš saka, „Varenais. Tāpēc esiet droši: jūs būsiet neuzveicami.“ Bet Viņš tos sagatavo ciešanām: „Jo kā avij vilku vidū nav iespējams neciest, tā arī jums jūdu vidū; bet pat ja jūs ciešat, nedusmojieties; jo Es gribu, lai jūs būtu lēnprātīgi kā avis un tā jo vairāk uzvarētu.“

„Tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltības kā baloži.“ Viņš grib, lai mācekļi būtu arī gudri. Jo lai tu, dzirdēdams, ka tie ir avis, nedomātu, ka kristietim jābūt muļķīgam, Viņš saka, ka jābūt arī gudram, zinot, kā jādzīvo daudzu ienaidnieku vidū. Jo kā čūska ļauj sist visu pārējo ķermeni, bet galvu sargā, tā arī kristietis lai atdod visu savu, arī savu ķermeni tiem, kas sit; bet galvu, kas ir Kristus un ticība Viņam, lai sargā. Un kā čūska, izspiezdamās caur kādu šauru caurumu un izlīzdama cauri, novelk veco ādu, tā arī mēs, iedami pa šauro ceļu, novilksim veco cilvēku. Bet tā kā čūska ir arī kaitīga, Viņš pavēl mums būt bez viltības, tas ir, vienkāršiem un bez ļaunuma, un nekaitīgiem kā baloži; jo tie, pat kad tiem atņem mazuļus un tos dzenā, atkal atgriežas pie saviem saimniekiem. Tātad esi gudrs kā čūska, lai dzīvē par tevi nesmietos, bet lai visas tavas lietas būtu kārtotas bez vainas; bet attiecībā uz kaitēšanu citiem esi kā balodis, tas ir, bez ļaunuma.

„Bet sargieties no cilvēkiem, jo tie jūs nodos tiesām un šaustīs savās sinagogās; un jūs vedīs Manis dēļ pie valdniekiem un ķēniņiem par liecību viņiem un pagāniem.“ Redzi, tas ir būt gudram – sargāties un nedot iemeslu tiem, kas grib apspiest, bet gudri pārvaldīt savas lietas. Ja vajātājs grib naudu, ja godu – dod, lai tam nebūtu iemesla; bet ja viņš atņem ticību, sargā savu galvu. Bet Viņš grasās sūtīt mācekļus ne tikai pie jūdiem, bet arī pie pagāniem; tāpēc Viņš saka: „par liecību viņiem un pagāniem“, tas ir, par viņu atmaskošanu, kas netic.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:16–18; Lk. 10:3; Mk. 13:9; Lk. 21:12–13; Ef. 4:22; Kol. 3:9; Rom. 16:19; Ap. d. 5:40

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἰδοὺ ἐγὼ ἀποστέλλω ὑμᾶς ὡς πρόβατα ἐν μέσῳ λήκων. » Καθώπλισεν αὐτοὺς σημείοις, ἐποίησε θαῤῥεῖν περὶ τῆς τροφῆς, τὰς τῶν ἀξίων ἀνοίξας θύραξ. Λέγει νῦν καὶ τὰ συμβησόμενα δεινὰ, τὴν πρόγνωσιν δεικνύς. Παραμυθεῖται δὲ, διὰ τοῦ ἐγώ. Ἐγὼ, φησὶν, ὁ κραταιός. Ὡστε θαῤῥεῖτε· ἀχείρωτοι γὰρ ἔσεσθε. Ἔτοιμάζει δὲ αὐτοὺς πρὸς τὸ πάσχειν· ὡς γὰρ ἀδύνατον ἐν μέσῳ λύκων πρόθατον μὴ πάσχειν, οὖτω καὶ ὑμᾶς μεταξὶ τῶν Ἱουὰαίων ἀλλὰ κἂν πά σχητε, μὴ ὁργίζεσθε· ὡς πρόβατα γὰρ πράους ὑμᾶς εἶναι βούλομαι, καὶ οὕτω μᾶλλον νικᾷν. «Γἱνεσθε τὗν φρόνιμοι ὡς οἱ ὄφεις, καὶ ἀκέραιοι ὡς αἱ περιστεραί. » Θέλει τοὺς μαθητὰς καὶ φρονίμους εἶναι. Ἵνα γὰρ μὴ, πρόβατα τούτους ἀκούων, νοῇς ὅτι ἠλίθκον ἂεῖ εἶναι τὸν Χριστιανὸν, φησὶν ὅτι δεῖ καὶ φρόνιμον εἶναι, εἰδότα πῶς δεῖ ἀναστρέφεσθαι ἐν μέσω πολλῶν ἐχθρῶν. Ὡς γὰρ ὁ ὄφις πᾶν μὲν τὸ λοιπὸν σῶμα δίδωσι πλήττεσθαι, τὴν δὲ κεφαλὴν τηρεῖ, οὕτω καὶ ὁ Χριστιανὸς πάντα τὰ ἐαυτοῦ διδότω, καὶ τὸ σῶμα αὐτοῦ τοῖς πλήττουσι· τὴν δὲ κεφαλὴν, ἥτις ἐστὶν ὁ Χριστὸς καὶ ἡ εἰς αὐτὸν πίστις, τηρείτω· καὶ ὥσπερ ὁ ὄφις στενῇ τινι ὀπῇ περισφιγγόμενος καὶ διεξερχόμενρς, ἀποδύεται τὸ παλαιὸν δέρμα, οὕτω καὶ ἡμεῖς διὰ τῆς στενῆς ἑδοῦ ὁδεύοντες, τὸν παλαιὸν ἀποδυώμεθα ἄνθρωπον. Ἐπεὶ δὲ ὁ ὄφις καὶ βλαπτικός ἐστι, κελεύει ἡμᾶς ἀκεραίους εἶναι, τουτέστιν, ἀπλοῦς καὶ ἀπονήρους καὶ μὴ βλαπτικοὺς, ὡς αἱ περιστεραί· αὕται γὰρ, καὶ ἀφαιρούμεναι τὰ τέκνα καὶ διωκόμεναι, αὖθις ἑπανακάμπτουσι πρὸς τοὺς δεσπότας. Ἔσο οὖν φρόνιμος ὡς ὄφις, ὥστε μὴ γελᾶσθαι ἐν τῷ βίῳ, ἀλλὰ πάντα τὰ κατὰ σὲ ἀμώμητα διατιθέναι· πρὸς δὲ τὸ βλάπτειν ἑτέρους, ἔσο ὡσεὶ περιστερά, τουτέστιν, ἀπόνηρος. «Προσέχετε δὲ ἀπῆ τῶν ἀνθρώπων, παραδώσουσι γὰρ ὑμᾶς εἰς συνέδρια, καὶ ἐν ταῖς συναγωγαῖς αὐτῶν μαστιγώσουσιν ὑμᾶς, καὶ ἐπὶ ἡγεμόνας δὲ καὶ βασιλεῖς ἀχθήσεσθε ἕνεκεν ἐμοῦ, εἰς μαρτύριον αὐτοῖς καὶ τοῖς ἔθνεσιν.» Ὁρᾷς, τοῦτό ἐστι τὸ φρόνιμον εἶναι, τὸ προσέχειν καὶ μὴ διδόναι ἀφορμὴν τοῖς ὓέλουσι θλίβειν, ἀλλὰ φρονίμως διοικεῖν τὰ καθ´ ἕαυτούς· ἂν χρήματα θέλῃ ὁ διώκων, ἂν τιμὴν, δὸς Τνα μὴ ἔχῃ ἅφορμήν· ἂν δὲ τὴν πίστιν ἀφαιρῆται, φύλαττέ σου τὴν κεφαλήν. Οὐ μόνον δὲ πρὸς Ἰουδαίους πέμπειν μέλλει τοὺς μαθητὰς, ἀλλὰ καὶ πρὸς τὰ ἔθνη, διὸ καὶ λέγει, Εἰς μαρτύριον αὐτοῖς καὶ τοῖς ἔθνεσι, τουτέστιν εἰς ἔλεγχον αὐτῶν μὴ πιστευόντ ΤΑν.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:19–22

„Bet, kad tie jūs nodos, nezūdieties, kā vai ko jūs runāsiet; jo tanī stundā jums taps dots, kas jums jārunā. Jo ne jūs esat tie, kas runā, bet jūsu Tēva Gars runā caur jums.“ Lai tie nesacītu: „Un kā mēs, nemācīti būdami, varēsim pārliecināt gudros?“, Viņš pavēl būt drošiem un nerūpēties. Jo kad mums jāsarunājas ar ticīgajiem, mums iepriekš jāgatavojas un jābūt gataviem aizstāvēties, kā pamāca Pēteris; bet trakojošu pūļu un ķēniņu vidū Viņš apsola Savu spēku, lai mēs nebītos. Jo apliecināt ir mūsu lieta, bet gudri aizstāvēties – Dieva. Un lai tu nedomātu, ka spēja aizstāvēties ir dabiska, Viņš saka: „Ne jūs runājat, bet Gars.“

„Bet brālis nodos brāli nāvē un tēvs bērnu, un bērni sacelsies pret vecākiem un tos nonāvēs.“ Viņš tiem iepriekš pasaka, kas notiks, lai, kad tas notiek, viņi neapjuktu. Bet Viņš rāda arī sludināšanas spēku – kā tā liek nicināt dabu; jo tāda ir kristietība. Un Viņš atklāj arī viņu trakumu – ka viņi nežēlos pat vistuvākos.

„Un jūs būsiet visu ienīsti Mana vārda dēļ; bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.“ „Visu“ nozīmē „daudzu“. Jo ne visi viņus ienīda; bija arī tādi, kas pieņēma ticību. Bet tas, kas pastāvēs līdz galam, nevis tikai sākumā, būs mūžīgās dzīvības dalībnieks.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:19–22; Mk. 13:11–13; Lk. 12:11–12; Lk. 21:12–19; 1. Pēt. 3:15; Mih. 7:6; Ap. d. 4:8–13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὅταν δὲ παραδιδῶσιν ὑμᾶς, μὴ μεριμνήσητε πῶς ἢ τί λαλήσητε, δοθήσεται γὰρ ὑμῖν ἐν ἐκείνῃ τῇ ὤρᾳ τί λαλήσητε. Οὐ γὰρ ὁμαῖς ἐστε οἱ λαλοῦντες, ἀλλὰ τὸ Πνεῦμα τοῦ Πατρὸς ὑμῶν, τὸ λαλοῦν Ἀν ὑμῖν. » Ἵνα μὴ εἴπωσι, Καὶ πῶς δυνησόμεθα πεῖσαι σοφοὺς ἰδιῶται ὄντες; κελεύει δαῤῥεῖν, καὶ μὴ μεριμνᾶν· ὅταν μὲν γὰρ μέλλωμε μεταξὺ πιστῶν διαλέγεσθαι, δεῖ ἡμᾶς προμελεσᾷν, καὶ ἑτοίμους εἶναι πρὸς ἀπολογίαν, ὡς ὁ Πέτρος παραινεῖ· μεταξὺ δὲ ὄχλων καὶ βασιλέων μαινομόνων, τὴν ἑαυτοῦ ὑπισχνεῖται ἰσχὺν, ἵνα μὴ φοβηθῶμεν· τὸ μὲν Κγὰρ ὁμολογεῖν, ἡμέτερον· τὸ δὲ σοφῶς ἀπολογεῖσθαι, Θεοῦ. Καὶ ἵνα μὴ ὑπολάβῃς ὅτι φυσική ἐστιν ἡ πρὸς τὰς ἀπολογίας ἐπιτηδειότης, φησὶν, Οὐχ ὑμεῖς λαλεῖτε, ἀλλὰ τὸ Πνεῦμα. «Παραδώσει δὲ ἀδελφὸς ἀδελφόν εἰς θάνατον, καὶ πατὴρ τέκνον. Καὶ ἐπαναστήσονται τέκνα ἐπὶ γονεῖς, καὶ θανατώσουσιν αὐτούς.» Προλέγει αὐτοῖς τὰ συμΚὄησόμενα, ἵνα ὅταν γένωνται, μὴ θορυβηθῶσι· δείκνυσι δὲ καὶ τὴν τοῦ κηρύγματος δύναμιν, πῶς ποιεῖ καταφρονεῖν τῆς φύσεως· τοιοῦτος γὰρ ὁ Χριστιανισμός · ἀλλὰ καὶ τὴν μανίαν ἐκείνων ἐμφαίνει, Ἐτι οὐδὲ τῶν οἰκειοτάτων φείσονται. Καὶ ἔσεσθε μισούμενοι ὑπὸ πάντων διὰ τὸ ὄνομά μου· ὁ δὲ ὑπομείνας εἰς τέλος, οὗτος σωθήσεται.» Τὸ ὑπὸ πάντων, ἀντὶ τοῦ, ὑπὸ πολλῶν. Οὐ γὰρ πάντες ἐμίσουν αὐτούς. Ἠσαν γὰρ καὶ οἱ παραδεξάμενοι τὴν πίστιν· ὁ δὲ ἄχρι τέλους ὑπομείνας, καὶ μὴ ἐν τῇ ἀρχῇ μόνον, ἐκεῖνος τῆς αἰωνίου μεθέξει ζωῆς.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:23

„Bet, kad jūs vajā vienā pilsētā, bēdziet uz citu. Patiesi Es jums saku: jūs nebūsiet beiguši apstaigāt Israēla pilsētas, iekams nāks Cilvēka Dēls.“ Tas, kas sacīts iepriekš un ir baismīgs, kā: „Viņi jūs nodos“ un: „Jūs būsiet ienīsti“, bija par to, kam bija jānotiek pēc debesbraukšanas; bet tas, kas sacīts tagad, ir par to, kas notiks pirms krusta: „Jūs nebūsiet beiguši apstaigāt Israēla pilsētas, vajāti, kad Es tūdaļ nākšu pie jums.“ Bet Viņš pavēl bēgt, kad viņus vajā. Jo acīmredzami mesties briesmās un kļūt par nosodījuma cēloni slepkavām un kaitēt tiem, kam no sludināšanas būtu jāgūst labums, ir velnišķīgi. Tātad „iekams nāks Cilvēka Dēls“ nesaproti par otro atnākšanu, bet par kopābūšanu un mierinājumu pirms krusta. Jo, izsūtīti un sludinājuši, viņi atkal atgriezās pie Kristus un bija kopā ar Viņu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:23; Ap. d. 8:1; Ap. d. 14:5–6; Lk. 9:10; Mk. 6:30

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὅταν δὲ διώκωσιν ὑμᾶς ἐν τῇ πόλει ταύτῃ, φεύγετε εἰς τὴν ἄλλην. Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, οὐ μὴ τελέ σητε τὰς πόλεις τοῦ Ἰσραὴλ ἕως ἂν ἔλθη ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου.» Τὰ μὲν ἄνω ῥηθέντα, φοβερὰ, οἷον τὸ, Παραδώσουσιν ὑμᾶς, καὶ τὸ, Ἔσεσθε μισούμενοι, περὶ τῶν μετὰ τὴν Ἀνάληψιν συμβησομένων ἦσαν· τὸ δὲ νῦν λεγόμενον, περὶ τῶν πρὸ τοῦ σταυροῦ. Οὐ μὴ γὰρ τελέσητε τὰς πόλεις τοῦ Ἰσραὴλ διωκόμενοι, ναὶ εὐθὺς ἐλεύσομαι πρὸς ὑμᾶς. Κελεύει δὲ φεύγειν διωκομένους. Τὸ γὰρ προδήλως ῥίπτειν ἑαυτὸν εἰς κίνδυνον, καὶ αἴτιον γίνεσθαι κατακρίσεως τοῖς οΟ νευταῖς, καὶ ζομιοῦν τοὺς μέλλοντας ὡφελεῖσθαι διὰ τοῦ κηρύγματος, διαβολικόν ἐστι· τὸ γοῦν Ἕως ἂν Ιλθῃ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου, μὴ παρὶ τῆς δευτέρας παρουσίας νοήσης, ἀλλὰ περὶ τῆς πρὸ τοῦ σταυροῦ συνουσίας καὶ παραμυθίας. Ἀποσταλέντες γὰρ καὶ κηρύξαντες, πάλιν ὑπεστράφησαν πρὸς τὸν Χριστὸν, καὶ συνῆσαν αὐτῳ.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:24–26

„Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu. Māceklim pietiek, ka viņš ir kā viņa mācītājs, un kalpam, ka viņš ir kā viņa kungs.“ Šeit Viņš māca paciest apvainojumus. „Jo ja Es, Mācītājs un Kungs, to paciešu, tad jo vairāk jūs, mācekļi un kalpi.“ Bet tu jautā, kā Viņš saka: „Māceklis nav pārāks par mācītāju“, ja mēs redzam daudzus mācekļus, kas ir pārāki par saviem skolotājiem? Tad mācies, ka, kamēr viņi ir mācekļi, viņi ir mazāki par skolotājiem; bet ja viņi kļūst pārāki, viņi vairs nav mācekļi; tāpat kā arī kalps, kamēr viņš ir kalps, nav pārāks par savu kungu.

„Ja nama tēvu tie ir saukuši par Belcebulu, cik daudz vairāk viņa mājiniekus! Tāpēc nebīstieties no tiem; jo nekas nav apslēpts, kas netaptu atklāts, un nekas nav noslēpts, kas netaptu zināms.“ „Mierinieties,“ Viņš saka, „ar to, kas notiek ar Mani; jo ja Mani nosauca par ļauno garu virsaiti, kas briesmīgs, ja apmelos jūs, Manus tuviniekus?“ Jo Viņš tos nosauca par mājiniekiem, nevis par kalpiem, rādīdams Savu tuvību ar tiem. „Bet esiet droši. Jo patiesība netiks apslēpta, bet laiks parādīs gan jūsu tikumu, gan apmelotāju ļaunumu; jo nav nekā noslēpta, kas netaptu zināms; tātad pat ja viņi apmelos, vēlāk viņi jūs atzīs.“

Piezīmes (1)
  1. Belcebuls (Βεελζεβούλ) – ļauno garu virsaitis (Mt. 12:24).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:24–26; Lk. 6:40; Jņ. 13:16; Jņ. 15:20; Mt. 9:34; Mt. 12:24; Mk. 4:22; Lk. 12:2–3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐκ ἔστι μαθητὴς ὑπὲρ τὸν διδάσκαλον, οὐδὲ δοῦλος ὑπὲρ τὸν κύριον αὐτοῦ· ἀρκετὸν τῷ μαθητῇ Τνα γένηται ὡς ὁ διδάσκαλος αὐτοῦ, καὶ ὁ δοῦλος ὡς ὁ κύριος αὐτοῦ.» Διδάσκει ἐνταῦθα ἀνένεσθαι τῶν ὄβρεων. Εἰ γὰρ ἐγὼ ὁ διδάσκαλος καὶ δεσπότης, ὴνεσχόμην, πολλῷ μᾶλλον ὑμεῖς οἰ μαθηταὶ καὶ δοῦλοι. Ἑρωτᾷς δὲ πῶς φησι τὸ, Οὐκ ἱστι μαθητὴς. ὑπὲρ τὸν διδάσκαλον, ὅπου γε πολλοὺς ὁρῶμεν μαθητὰς κρείττους τῶν διδασκάλων; Μάθε οὖν ὅτι. Κως Ἀν ὧσι μαθηταὶ, ἐλάττους εἰσὶ τῶν διδασκάλων, ἐὰν Ἀὲ κρείττους γένωνται, οὐκ ἔτι λοιπόν εἰσι μαθηταί, ὥσπερ καὶ ὁ δοῦλος, ἕως ἂν ᾖ δοῦλος, οὐκ ἕστιν ὑπὲρ τὸν κύριον αὐτοῦ. «Εἰ τὸν οἰκοδεσπότην Βεελζεβοὺλ ἀπεκάλεσαν, πόσῳ μᾶλλον τοὺς οἰκιακοὺς αὐτοῦ; Μὴ οὖν φοβηθῆτε αὐτοὺς, οὐδὲν γάρ ἑστι κεκαλυμμένον ὃ οὐκ κποκαλυφθήσεται, καὶ κρυπτὸν ὃ οὐ γνωσθήσεται· Παραμυθεῖσθε, φησὶν, ἀπὸ τῶν ἐμῶν· εἰ γὰρ ἐμὲ ἄρχοντα τῶν δαιμονίων ἐκάλεσαν, τί δεινὸν εἰ ὑμᾶς διαβαλοῦσι τοὺς οἰκείους ἐμοί; Οἱκιακοὺς γὰρ αὐτοὺς ἐκάλεσεν. Ἀλλ´ οὐ δούλους, τὴν πρὸς αὐτοὺς δεικνὺς οἰκειότητα. Ἀλλὰ θαῤῥεῖτε. Οὐ γὰρ ἡ ἀλήθεια συγκρυβήσεται, ἀλλ´ ὁ χρόνος δείξει καὶ τὴν ὑμῶν ἀρετὴν, καὶ τὴν τῶν διαβαλλόντων κακίαν, οὐ γάρ ἐστι κρυπτὸν ὃ οὐ γνωσθήσεται· ὥστε εἰ καὶ διαβαλοῦσιν, ἀλλ´ ὕστερον γνωριοῦσιν ὑμᾶς.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:27–31

„Ko Es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, ko jūs dzirdat ausī, to sludiniet no jumtiem.“ „Ko Es,“ Viņš saka, „sacīju tikai jums un vienā vietā – jo tas nozīmē «ausī» un «tumsā» –, to māciet droši un skaļā balsī, lai visi jūs dzird.“ Bet tā kā drosmei seko arī briesmas, Viņš piebilst:

„Un nebīstieties no tiem, kas nokauj miesu, bet dvēseli nespēj nokaut; bet bīstieties vairāk no Tā, kas var gan dvēseli, gan miesu pazudināt ellē.“ Viņš māca nicināt arī nāvi; jo, Viņš saka, elles sods ir baismīgāks. Jo tie, kas nogalina, iznīcina tikai miesu, bet dvēselei varbūt pat dara labu; bet Dievs, iemezdams ellē, soda abus – gan dvēseli, gan miesu. Bet, sacīdams „ellē“ (γέεννα), Viņš norāda soda mūžīgumu; jo „geena“ cēlusies no „vienmēr“.

„Vai divus zvirbuļus nepārdod par grasi? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas. Bet jums pat visi galvas mati ir skaitīti. Tāpēc nebīstieties; jūs esat vairāk nekā daudz zvirbuļu.“ Lai viņi neapjuktu kā pamesti, Viņš saka: „Ja pat zvirbulis netiks noķerts bez Manas ziņas, kā Es jūs, ko mīlu, pametīšu?“ Bet, rādīdams Savu precīzo zināšanu un apgādību, Viņš saka, ka mūsu mati Viņam ir skaitīti. Bet nedomā, ka zvirbuļi tiek ķerti slazdos Dievam to darot, bet ka pat viņu noķeršana Viņam nav nezināma.

Piezīmes (1)
  1. „Geena cēlusies no «vienmēr»“ – Teofilakta tautas etimoloģija (γέεννα – ἀεί); patiesībā no ebr. gē hinnōm („Hinnoma ieleja“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:27–31; Lk. 12:2–7; Mk. 9:43–48; Lk. 21:18; Ap. d. 27:34

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὃ λέγω ὑμῖν ἐν τῇ σκοτίᾳ, εἴπατε ἐν τῷ φωτίΚαὶ ὃ εἰς τὸ οὗς ἀκούετε, κηρύξατε ἐπὶ τῶν δωμάτων. » Ἄπερ, φησί, μόνοις ὑμῖν εἶπον, καὶ ἐν ἑνὶ τόπῳ, τοῦτο γάρ ἐστι τὸ πρὸς τὸ οὐς καὶ ἐν τῇ σκοτίᾳ, μετὰ παῤῥησίας διὸάξατε καὶ μεγαλοφώνως, ὥστε πάντας ἀκούειν ὑμῶν. Ἐπεὶ δὲ τῇ παῤῥησίᾳ ἕπονται καὶ κίνδυνοι, ἐπάγει· «Καὶ μὴ φοβηθῆτε ἀπὸ τῶν ἀποκτεινόντων τὸ σῶμα, τὴν δὲ ψυχὴν μὴ δυναμένων ἀποκτεῖναι, φοβήθητε δὲ μᾶλλον τὸν δυνάμενον καὶ ψυχὴν καὶ σῶμα ἀπολέσαι ἐν γεέννῃ.» Διδάσκει καὶ θανάτου καταφρονεῖν · φοβερωτέρα γὰρ, φησίν, ἡ ἐν γεέννη κόλασις· οἱ μὲν γὰρ θανατοῦντες μόνης σαρκὸς ποιοῦνται φόορὰν, τὴν δὶ ψυχὴν τυχὸν καὶ εὐεργετοῦσιν· ὁ δὲ ρεὸς ῥίπτων εἰς γέενναν, ἀμφότερα καὶ ψυχὴν καὶ σῶμα κολάζει· ἐν γεέννῃ δὲ εἰπών, σημαίνει τὸ δι ηνεκὲς τῆς κολάσεως. Γέεννα γὰρ, παρὰ τὸ ἀεί. «Οὐχὶ δύο στρουθία ἀσσαρίου πωλεῖται; καὶ ἓν ἐξ αὐτῶν οὐ πεσεῖται ἐπὶ τὴν γῆν ἄνευ τοῦ Πατρὸς ὑμῶν. Ὑμῶν δὲ καὶ αἱ τρίχες τῆς κεφαλῆς πᾶσαι ἠριθμημέναι εἰσί· μὴ οὗν φοβηθῆτε, πολλῷ στρουθίων διαφέρετε ὑμεῖς.» Ἵνα μὴ ὡς ἑγκαταλελειμμένοι ταράσεωνται, φησὶν, Εἰ οὐδὲ στρουθίον κρατηθήσεται ἀγνοοῦντος ἐμοῦ, πῶς ὑμᾶς οὓς φιλῶ, ἐγκαταλείψω; Τὴν ἀκρισῆ δὲ γνῶσιν καὶ πρόνοιαν ἐνδεικνύμενος, λέγει τὰς τρίχας ἡμῶν ἠριθμημένας εἶναι αὐτῷ. Μὴ νόμιζε δὲ ὅτι τοῦ Θεοῦ ἐνεργοῦντος παγιδεύονται τὰ στρουθία, ἀλλ´ ὅτι οὐδὶ ἡ ἐκείνωων ἄγρα νἀγνοεῖται αὐτῷ.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:32–33

„Tad ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs; bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to arī Es aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.“ Viņš pamudina uz mocekļa liecību; jo Viņam nepietiek tikai ar ticību dvēselē, bet Viņš grib arī ticību ar muti. Bet Viņš nesacīja: „kas apliecinās Mani“, bet „Manī“ (ἐν ἐμοί), tas ir, ar Manu spēku; jo ar spēku no augšienes. Bet par to, kas aizliedz, Viņš nesacīja „Manī“, bet „Mani“, rādīdams, ka tas aizliedz, jo viņam nav palīdzības no augšienes. Tātad ikviens, kas apliecina, ka Kristus ir Dievs, atradīs, ka Kristus Tēvam apliecina par viņu, ka viņš ir īsts kalps. Bet tie, kas aizliedz, dzirdēs: „Es jūs nepazīstu.“

Piezīmes (1)
  1. Grieķu ὁμολογήσει ἐν ἐμοί (burtiski „apliecinās Manī“) – Teofilakts to skaidro kā „ar Manu spēku“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:32–33; Lk. 12:8–9; Mk. 8:38; Rom. 10:9–10; 2. Tim. 2:12; Mt. 25:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πᾶς οὖν ὄστις ὁμολογήσει ἐν ἐμοὶ ἔμπροσθεν τῶν ἀνθρώπων, ὁμολογήσω κἀγὼ ἐν αὐτῷ ἔμπροσθεν τοῦ Πατρός μου τοῦ ἐν οὐρανοΐς· ὅστις δ´ ἂν ἀρνήσεταί με ἔμπροσθεν τῶν ἀνθρώπων, ἀρνήσομαι αὐσὸν κἀγὼ ἔμπροσθεν τοῦ Πατρός μου τοῦ ἑν οὐρανοῖς. » Εἰς μαρτύρισν προτρέπει ·ούκ ἀρκεῖται γὸρ μόνῃ τῇ κατὰ ψυχὴν πίστει, ἀλλὰ θέλει καὶ τὴν διὰ σνόματος. Οὐκ εἶπε δέ, Ὃστις ὁμολογήσει ἐμέ, ἀλλ´ ἐν ἐμοὶ, τουτέστιν, ἐν τῇ ἐμῇ δυνάμει· τῇ γὰρ ἄνω δὲ τοῦ ἀρνουμένου οὐκ εἶπεν, ἐν ἐμοί, ἀλλ´ ἐμέν δεικνὺς ὅτι οὐκ ἔχων τὴν ἄνωθεν βοήθειαν, ἀρνεῖται. Πᾶς οὖν ὁ ὁμολογῶν ὅτι Θεός ἐστιν ὀ Χριστὸς, εὐρήσει τὸν Χριστὸν ὁμολογοῦν τα περὶ αὐτοῦ τῷ Πατρὶ,. ὅτι γνήσιός ἐστι δοῦλος. Οἱ δὲ ἀρνούμενοι ἀκούσονται τὸ, «Οὐκ οἷδα ὑμᾶς.»

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:34–36

„Nedomājiet, ka Es esmu nācis nest mieru virs zemes; Es neesmu nācis nest mieru, bet zobenu. Jo Es esmu nācis šķirt cilvēku no viņa tēva un meitu no viņas mātes, un vedeklu no viņas vīramātes; un cilvēka ienaidnieki būs viņa paša mājinieki.“ Ne visur vienprātība ir laba, bet ir reizes, kad laba ir arī šķiršanās. Tātad zobens ir ticības vārds, kas mūs nošķir no saites ar mājiniekiem un radiniekiem, kad tie mūs kavē dievbijībā. Jo Viņš nesaka vienkārši šķirties jeb atdalīties no tiem, bet tad, kad tie nepiekrīt, vai drīzāk, kad tie pat kavē ticībā.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:34–36; Lk. 12:51–53; Mih. 7:6; Ebr. 4:12; Ef. 6:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μὴ νομίσητε, ὅτι ἣλθον βαλεῖν εἰρήνην ἐπὶ τὴν γῆν· οὐκ ἦλθον βαλεῖν εἰρήνην, ἀλλὰ μάχαιραν Ἡλθον γὰρ διχάσαι ἄνθρωπον κατὰ τοῦ πατρὸς αὐτοῦ καὶ θυγατέρα κατὰ τῆς μητρὸς αὐτῆς· καὶ νύμφην κατὰ τῆς πενθερᾶς αὐτῆς· καὶ ἐχθροὶ τοῦ ἀνθρώπου οἱ οἰκιακοὶ αὐτοῦ.» Οὓ πανταχοῦ καλὸν ἡ ὁμόνοια· ἀλλ´ ἔστιν ὅτε καὶ ἡ διάστασις Μάχαιρα γοῦν ὁ τῆς πίστεως λόγος, ὃς ἀποτέμνει ἡμᾶς ἀπὸ τῆς σχέσεως τῶν οἰκείων καὶ συγγενῶν, ἐμποδιζόντων ἡμῖν εἰς θεοσέβειαν, Οὐ γὰρ ἀπλῶς διχάζεσθαι ἥτοι χωρίζεσθαι ἀπὸ τούτων λέγει, ἀλλ´ δταν μὴ συνέρχοιντο, μᾶλλον δὲ καὶ ἐμποδίζοιεν εἰς τὴν πίστιν.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:37–39

„Kas tēvu vai māti mīl vairāk nekā Mani, tas nav Manis cienīgs; un, kas dēlu vai meitu mīl vairāk nekā Mani, tas nav Manis cienīgs.“ Redzi, ka vecāki un bērni jāienīst tad, kad tie grib, lai tos mīl vairāk nekā Kristu? Un ko Es runāju par tēvu un māti, un bērniem? Klausies lielāko:

„Un, kas neņem savu krustu un neiet Man pakaļ, tas nav Manis cienīgs.“ „Kas,“ Viņš saka, „neatsacīsies no šīs dzīves un nenodos sevi apkaunojošai nāvei – jo tāds senajiem bija krusts –, tas nav Manis cienīgs.“ Bet tā kā daudzi tiek sisti krustā kā laupītāji un zagļi, Viņš piebilda: „un neiet Man pakaļ“, tas ir, dzīvo pēc Maniem likumiem.

„Kas atrod savu dvēseli, tas to pazaudēs; un, kas savu dvēseli pazaudē Manis dēļ, tas to atradīs.“ Šķiet, ka atrod savu dvēseli tas, kas saudzē dzīvi miesā; bet tas to arī pazaudē, nonākdams mūžīgā sodā. Bet tas, kas pazaudē savu dvēseli un mirst – ne kā laupītājs vai kā tāds, kas pats sevi nožņaudz, bet Kristus dēļ –, tas to izglābj.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:37–39; Lk. 14:26–27; Mt. 16:24–25; Mk. 8:34–35; Lk. 9:23–24; Jņ. 12:25

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ φῷῶν πατέρα ἢ μητέρα ὑπὲρ ἐμὲ, οὐκ ἔστι Κμου ἄξιος, καὶ ὁ φιλῶν υἱὸν ἢ θυγατέρα ὑπὲρ ἐμὲ, οὐκ ἱστι μου ἄξιος.» Ὁρᾷς ὄτι τότε δεῖ μισεῖν τοὺς γονεῖς καὶ τὰ τέκνα, ὅταν θέλωσι πλέον Χρισγοῦ ἀγαπᾶσθαι; Καὶ τί λέγω πατέρα καὶ μητέρα καὶ τέκνα; τὸ μεῖζον ἄκουε· «Καὶ θς οὐ λαμβάνει τὸν σταυρὸν αὐτοῦ, καὶ ἀκολουθεῖ ὀπίσω μου, οὐκ ἕστι μου Χξιος.» Ὅστις, φησὶν, οὐκ ἀποτάξεται τῇ παρούσῃ ζωῇ, καὶ ἐκδώσει Ἀαυτὸν εἰς θάνατον τὸν ἐπονείδιστον,τοῦτο γὰρ ὁ αταυρὸς παρὰ τοῖς παλαιοῖς οὐκ Κστι μου ἄξιος. Ἐπεὶ δὲ πολλοὶ ὡς λῃσταὶ καὶ κλέπται σταυροῦνται, προσίθηκε τὸ, «Καὶ ἀκολουθεῖ ὀπίσω μου,» τουτέστι, κατὰ τοὺς ἐμοὺς νόμους ζῇ. ἁὉ εὐρὼν τὴν ψυχὴν αὐτοῦ, ἀπολέσει αὐτήν. Καὶ ὁ ἀπολέσας τὴν ψυχὴν αὐτοῦ ἕνεκεν ἐμοῦ, εὐρήσει αὐτήν.» Εὑρίσκειν δοκεῖ τὴν ψυχὴν ὁ περιποιούμενος τὴν ἐν σαρκὶ ζωήν. Ὅς καὶ ἀπόλλυσι αύτην, αἰωνίᾳ παραπεμπόμενος τιμωρίᾳ· ὁ δὲ ἀπολλύων τὴν ψυχὴν αὐτοῦ καὶ ἀποθνήσκων, οὐχ ὡς, λῃστὴς ἢ ὡς πνίγων ἐαυτὸν, ἀλλ´ ἕνεκεν Χριστοῦ, ἐκεῖνος σώζει αὐτήν,

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 10:40–42

„Kas jūs uzņem, tas uzņem Mani; un, kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis. Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, tas saņems pravieša algu; un, kas uzņem taisno taisnā vārdā, tas saņems taisnā algu.“ Viņš mūs mudina uzņemt tos, kas nāk no Kristus. Jo tas, kas godā Viņa mācekļus, godā Viņu un caur Viņu arī Tēvu. Bet taisnie un pravieši jāuzņem „taisnā un pravieša vārdā“, tas ir, tāpēc, ka viņi ir taisni un pravieši, nevis kādas aizstāvības un atbalsta dēļ pie ķēniņiem. Bet pat ja kādam ir tikai pravieša izskats, bet darbā viņam trūkst, tu uzņem viņu kā pravieti; un Dievs tev atmaksās tā, it kā tu būtu uzņēmis patiesi taisnu. Jo to nozīmē „saņems taisnā algu“. Vai arī saproti citādi: ka arī tas, kas uzņēma, tiks uzskatīts par taisnu un saņems algu, ko saņem taisnie.

„Un, kas dzirdina vienu no šiem mazajiem kaut tikai ar biķeri auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi Es jums saku: tas savu algu nepazaudēs.“ Lai neviens neaizbildinātos ar nabadzību, Viņš saka: „Pat ja tu dosi biķeri auksta ūdens tāpēc, ka viņš ir Mans māceklis, tu saņemsi arī par to algu.“ Bet biķeri auksta ūdens dod arī tas, kas māca kādu, kurš deg dusmu un iekāru ugunī. Un, kas dara kādu par māceklī, kas saucas Kristus vārdā, arī tas nepazaudēs savu algu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:40–42; Mk. 9:37–41; Lk. 10:16; Jņ. 13:20; 3. Ķēn. 17:9–24; Ebr. 13:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δεχόμενος ὑμᾶς, ἐμὲ δέχεται· καὶ ὁ ἐμὴ δεχόμενος, δέχεται τὸν ἀποστείλαντά με. Ὁ δεχόμενος προφήτην εἰς ὄνομα προφήτου, μισθὸν προφήτου λήψεται. Καὶ ὁ δεχόμενος δίκαιον εἰς ὄνομα δικαὶου, μισθὸν δικαίου λήψεται.» Διεγείρει ἡμᾶς ἵνα ὁποδεχώμεθα τοὺς παρὰ Χριστοῦ. Ὁ γὰρ τοὺς μαθητὰς αὐτοῦ τιμῶν, ἐκεῖνον τιμᾷ, καὶ δι´ ἐκείνου καὶ τὸν Πατέρα. Δεῖ ὅὲ ὑποδέχεσθαι τοὺς δικαίους καὶ τοὺς προφήτας, εἰς ὄνομα δικαίου καὶ προφήτου, τουτέστι, διότι δίκαιοί εἰσι καὶ προφῆται. Μὴ διά τινα προστασίαν καὶ ἀντίληψιν παρὰ τοῖς βασιλεῦσιν, ἀλλὰ κἀν τυχὸν προφήτου σχῆμα ἔχῃ τις, τῷ δὲ ἔργῳ λείπηται, σὺ ὡς προφήτην αὐτὸν δέξαι. Καὶ ὁ Θεὸς ὡς ἂν εἰ δίκαιον τῷ ὄντι ἐδέξω, ἀμείψεταί σε. Τοῦτο γὰρ σημαίνει τὸ, Μισθὸν δικαίου ΟΑΡΡΓ ΧΙ. λήψεται· ἡ καὶ ἑτέρως νοήσεις, ἄτι δίκαιος λογισθήσκται καὶ αὐτὸς ὁ δεξάμενος, καὶ λήψεται μισθὸν ὑν οἱ δικαιοι λαμβάνουσιν. «Καὶ θς ἐὰν ποτίσῃ ἕνα τῶν μικρῶν τούτων ποτήριον ψυχροῦ μόνον, εἰς ὄνομα μαθητοῦ, ἀμὴν λέγω μῖν, οὐ μὴ ἀπολέσῃ τὸν μισθὸν αὐτοῦ.» Ἵνα μὴ νίαν προβάλληταί τις, φησὶν, ὅτι Κἂν ποτήριον ὄδατος ψυχροῦ δῷς, χάριν τοῦ εἶναι ἐμὸν μαθητὴν Ἀκεῖνον, καὶ τούτου λήψῃ τὸν μισθόν· ποτήριον δὲ ψυχροῦ δίδωσι καὶ ὁ διδάσκων τινὰ φλογιζόμενον τῷ τοῆ Μοιμοῦ πυρὶ καὶ τῶν ἐπιθυμιῶν. Καὶ ποιῶν αὐτλων μαθητὴν ὀνομάζεσθαι Χριστοῦ, οὐδὲ οὗτος οὓν ἀπόλλυσι τὸν μιαθὸν αὐτοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. 129–137 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu