Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 6. nodaļa

Mt. 6:1

„Uzmanieties, ka jūs savas žēlsirdības dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai tie jūs redzētu; citādi jums nav algas pie jūsu Tēva, kas ir debesīs.“ Uzvedis mūs uz lielāko no tikumiem – mīlestību –, Viņš tagad iznīcina arī tukšo godkāri, kas seko labajiem darbiem. Bet ievēro, ko Viņš saka: „Uzmanieties“, it kā runātu par bīstamu zvēru: uzmanies, lai tas tevi nesaplosa. Pat ja tu dod žēlsirdības dāvanas cilvēku priekšā, bet nedari to, lai tevi redzētu, tu netiec nosodīts. Bet ja tavs nolūks ir tukšā godkāre, tu tiec nosodīts, pat ja to dari savā kambarī. Jo Dievs soda vai kronē nodomu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Προσέχετε τὴν ἐλεημοσύνην ὑμῶν μὴ ποιεῖν ἔμπροσθεν τῶν ἀνθρώπων πρὸς τὸ θεαθῆναι αὐτοῖς· εἰ δὲ μήγε, μισθὸν οὐκ ἔχετε παρὰ τῷ Πατρὶ ὑμῶν τῷ ἐν τοῖς οὐρανοῖς.» Εἰς τὴν μεγίστην τῶν ἀρετῶν τὴν ἀγάπην ἀναγαγὼν, νῦν ἀναιρεῖ καὶ τὴν κενοδοξίαν, ἤτις ἕπεται τοῖς κατορθώμασιν· ὄρα δὲ τί λέγει· Προσέχετε, ὡσανεὶ περὶ θηρίου δεινοῦ λέγοι, πρόσεχε μή σε διασπαράξῃ· κἂν ἔμπροσθεν δὲ τῶν ἀνθρώπων ἐλεῇς, οὐ ποιεῖς δὲ τοῦτο πρὸς τὸ θεαθῆναι, οὐ κατακρίνῃ. Ἐὰν δὲ σκοπὸν ἔχῃς κενοδοξίας, εἰ καὶ ἐν τῷ ταμείῳ σου ποιήσῃς, κατακρίνῃ. Τὴν γνώμην γὰρ ἢ κολάζει ἢ στεφανοῖ ὁ Θεός.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:2–4

„Kad tu dod žēlsirdības dāvanas, neliec bazūnēt sev pa priekšu, kā to dara liekuļi sinagogās un ielās, lai cilvēki tos godinātu.“ Liekuļiem nebija bazūņu, bet šeit Viņš izsmej viņu domu, ka tie gribēja, lai viņu žēlsirdība tiktu izbazūnēta. Bet liekuļi ir tie, kas ir viens, bet izliekas par citu; un arī šie izliekas žēlsirdīgi, bet ir citādi.

„Patiesi Es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši.“ Jo, tikdami slavēti, tie visu saņēma no cilvēkiem.

„Bet, kad tu dod žēlsirdības dāvanas, lai tava kreisā roka nezina, ko dara tava labā.“ To Viņš sacīja pārspīlēti: ja iespējams, paliec apslēpts pat sev pašam. Vai arī citādi: kreisā ir tukšā godkāre, labā – žēlsirdība; tātad lai tukšā godkāre nezina par žēlsirdību.

„Lai tavas žēlsirdības dāvanas paliktu apslēptas; un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tev atmaksās atklāti.“ Kad? Kad viss stāv kails un atklāts; un tad tu tiksi vēl vairāk pagodināts.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:2–4; Ebr. 4:13; 1. Kor. 4:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὃταν οὖν ποιῇς ἐλεημοσύνην, μὴ σαλπίσῃς ἔμπροσθέν σου, ὥσπερ οἱ ὑποκριταὶ ποιοῦσιν ἐν ταῖς συναγωγαῖς καὶ ἐν ταῖς ῥύμαις, ὅπως δοξασθῶσιν ὑπὸ τῶν ἀνθρώπων.» Οὐ σάλπιγγας εἶνον οἱ ὑποκριταὶ, ἀλλὰ τὴν διάνοιαν αὐτῶν διαγελᾷ ἐνταῦθα, ὅτι ἠβούλοντο τὴν ἐλεημοσύνην αὐτῶν σαλπίζεσθαι. Ὑποκριταὶ δέ εἰσιν οἰ ἄλλο μλν ὄντες, ἄλλο Αὲ φαινόμενοι· καὶ οὗτοι γοῦν ἐλεήμονες μὲν φαίνονται, ἄλλοι δέ εἰσιν. «Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ὅτι ἀπέχουσι τὸν μισθὸν αὐτῶν.» Ἐπαινούμενοι γὰρ, τὸ πᾶν ἀπέλαβον παρὰ τῶν ἀνθρώπων. «Σοῦ δὲ ποιοῦντος ἐλεημοσύνην, μὴ γνώτω ἡ ἀριστερά σου τί ποιεῖ ἡ δεξιά σου.» Ὑπερβολικῶς τοῦτο εἶπεν· ὅτι Εἰ δυνατὸν, καὶ σεαυτὸν λάνθανε. ΟΑΡΠΤ vi. ϟἩ καὶ ἄλλως· ἀριστερᾷ, ἡ κενοδοξία δεξιὰ, ἡ ἐλεημοσύνη · μὴ γινωσκὲτω οὖν ἡ κενοδοξία τὴν ἐλεημοσὐνην. «Ὅπως ᾖ σου ἡ ἐλεημοσύνη ἐν τῷ κρυπτῷ, καὶ ὁ Πατήρ σου ὁ βλεπων ἐν τῷ κρυπτῳ, αὐτὸς ἀπο δώσει σοι ἐν τῷ φανερῷ.» Πότε; Ὅτε γυμνὰ καὶ φανερὰ πάντα παρίστανται, καὶ τότε δοξασθήσῃ μᾶλλον.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:5–6

„Un, kad jūs lūdzat Dievu, neesiet kā liekuļi, kas labprāt stāv un lūdz sinagogās un ielu stūros, lai cilvēki tos redzētu. Patiesi Es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši.“ Arī šos Viņš sauc par liekuļiem, jo tie izliekas pievērsti Dievam, bet ir pievērsti cilvēkiem, no kuriem tie arī saņem savu algu.

„Bet tu, kad tu lūdz, ieej savā kambarī un, aizslēdzis savas durvis, lūdz savu Tēvu, kas ir apslēptībā; un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tev atmaksās atklāti.“ Ko tad? Vai baznīcā lai nelūdzu? Pavisam noteikti lūdz, bet ar pareizu nodomu un tā, lai neizrādītos; jo kaitē nevis vieta, bet veids un nolūks. Jo daudzi, kas lūdz slepeni, to dara, lai patiktu cilvēkiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:5–6; 4. Ķēn. 4:33; 1. Tim. 2:8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ὅταν προσεύχῃ, οὐκ ἱσῃ ὧσπερ οἱ ὑποκριταὶ, ὅτι φιλοῦσιν ἐν ταῖς συναγωγαῖς καὶ ἐν ταῖς γωνίαις τῶν πλατειῶν ἑστῶτες προσεύχεσθαι, ὅπως ἂν φανῶσι τοῖς ἀνθρώποις. Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ὅτι ἀπέχουσι τὸν μισθὸν αὐτῶν.» Ὑποκριτὰς καὶ τούτους ὀνομάζει, ὡς δοκοῦντας μὲν Θεῷ προσέχειν, ἀνθρώποις δὲ προσέχοντας· παρ´ ὧν ἀπέχουσι, τουτέστιν, ἐ ἀπολαμβάνουσι τὸν μισθὸν αὐτῶν. «Σὺ δὲ ὅταν προσεύχῃ, εἴσελθε εἰς τὸ ταμεῖόν σου, καὶ κλείσας τὴν θύραν σου, πρόσευξαι τῷ Πατρί σου τῷ ἐν τῷ κρυπτῷ, καὶ ὁ Πατήρ σου ὁ βλέπων κν τῷ κρυπτῷ, ἀποδώσει σοι ἐν τῷ φανερῷ.» Τί οὗν; ἐν ἐκκλησίᾳ μὴ προσεύξωμαι; Καὶ πάνυ· ἀλλὰ μετὰ γνώμης ὀρθῆς, καὶ ὥστε μὴ ἐπιδείκνυσθαι, κπεὶ ὁ τόπος οὐ βλάπτει, ἀλλ´ ὁ τρόπος καὶ ὁ σκοπός. Πολλοὶ γοῦν ἐν τῷ κρυπτῷ εὐχόμενοι, πρὸς Ἀνθρωπαρεσκίαν τοῦτο ποιοῦσιν.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:7–8

„Bet, kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni.“ Pļāpāšana (βαττολογία) ir tukšas runas, piemēram, lūgt kaut ko no zemes lietām – slavu, bagātību, uzvaru. Bet „battarisms“ ir neartikulēta skaņa kā bērniem; tātad tu nebūsi pļāpa. „Jo tie domā, ka savas daudzrunāšanas dēļ tiks uzklausīti.“ Lūgšanas nav jādara garas, bet īsas un biežas; un, runājot maz, jāpastāv lūgšanā.

„Tad nelīdzinieties tiem; jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs Viņu lūdzat.“ Jo mēs lūdzam nevis tāpēc, lai Viņu pamācītu, bet lai, atrāvuši sevi no laicīgām lietām, gūtu labumu, sarunājoties ar Viņu.

Piezīmes (1)
  1. Vārdu spēle: βαττολογία – „pļāpāšana“, βατταρισμός – „stostīšanās, neartikulēta runa“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:7–8; Rom. 12:12; Kol. 4:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ποοσευχόμενοι δέ, μὴ βαττολογήσητε, ὥσπερ οἱ ἐθνικοί.» Βαττολογία ἐστὶν ἡ φλυαρία· οἷον, τὸ αἰπεῖν τι τῶν γηῖνων, δόξαν, πλοῦτον, νίκην. Βατταρισμὸς δέ ἐστιν ἡ ἄναρθρος φωνὴ, ὡς ἡ τῶν παιδίων · σὺ τοίνυν μὴ φλύαρος ἔσο. Δοκοῦσι γὰρ, ὅτι ἐν τῇ πολυλογίᾳ αὐτῶν εἰσακουσθήσονται. Οὐ δεῖ μακρὰς ποιεῖσθαι τὰς εὐχάς, ἀλλὰ βραχείας μεν, συχνάκις δέ, καὶ ὀλίγα φθεγγομένους, προσκαρτερεῖν τῇ εὐχῆ. «Μὴ οὕν ὁμοιῶθῆτε αὐτοῖς, οἶδε γὰρ ὁ Πατὴς ὑμῶν ὧν χρείαν ἐχετε πρὸ τοῦ ὑμᾶς αἰτῆσαι αὐτάν» Οὐ γὰρ ἵνα διδάξωμεν αἰτοῦμεν, ἀλλ´ ἵνα ἐαυτοὺς ἀπασχολήσαντες τῶν βιωτικῶν, ὡφεληθῶμεν ὁμιλοῦντες αὐτῷ.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:9–13

„Tad lūdziet tā: Tēvs mūsu, kas esi debesīs.“ Solījums (εὐχή) ir viens, bet lūgšana (προσευχή) – cits. Solījums ir apsolījums Dievam, kā kad kāds apsola atturēties no vīna vai kā cita; bet lūgšana ir labumu lūgšana. Bet, sacīdams „Tēvs“, Viņš tev rāda, kādus labumus tu esi cienīts, kļuvis par Dieva dēlu; un, sacīdams „debesīs“, Viņš tev parādīja tavu tēvzemi un tēva namu. Jo ja tu gribi, lai Dievs būtu tavs Tēvs, skaties uz debesīm, nevis uz zemi. Un tu nesaki: „Mans Tēvs“, bet: „Tēvs mūsu“, lai tu visus uzskatītu par viena Tēva brāļiem.

„Svētīts lai top Tavs vārds.“ Tas ir: „Dari mūs svētus, lai arī Tu mūsu dēļ tiktu pagodināts.“ Jo kā Dievs manis dēļ tiek zaimots, tā manis dēļ Viņš arī tiek svētīts, tas ir, tiek pagodināts kā svēts.

„Lai nāk Tava valstība.“ Tas ir, otrā atnākšana. Jo tas, kam ir droša sirdsapziņa, lūdz, lai nāktu augšāmcelšanās un tiesa.

„Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.“ „Kā eņģeļi,“ Viņš saka, „dara Tavu gribu, tā dod arī mums to darīt.“

„Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.“ „Dienišķā“ (ἐπιούσιος), Viņš saka, ir tā, kas pietiek mūsu būtībai (οὐσία) un uzturam; un Viņš atņem rūpes par rītdienu. Bet arī Kristus Miesa ir dienišķā maize, kuru mēs lūdzam baudīt bez nosodījuma.

„Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.“ Tā kā mēs grēkojam arī pēc kristības, mēs lūdzamies, lai Viņš mums piedod; bet lai piedod tā, kā arī mēs. Jo ja mēs atceramies ļaunu, Viņš mums nepiedos. Jo Dievs ņem mani par paraugu, un ko es daru citam, to Viņš dara man.

„Un neieved mūs kārdināšanā.“ Mēs, cilvēki, esam vāji; tāpēc nav jāmetas kārdinājumos, bet, tajos iekrituši, jālūdz, lai kārdinājums mūs neaprij. Jo tas, kas ir aprīts un uzvarēts, ir ievests kārdinājuma bedrē, bet ne tas, kas iekritis, bet uzvarējis.

„Bet atpestī mūs no ļaunā.“ Viņš nesacīja: „no ļauniem cilvēkiem“; jo ne tie mums dara pāri, bet ļaunais.

„Jo Tev pieder valstība un spēks, un gods mūžīgi. Āmen.“ Šeit Viņš mūs iedrošina. Jo ja Tēvs ir Ķēniņš un varens un godības pilns, tad noteikti arī mēs uzvarēsim ļauno un vēlāk tiksim pagodināti.

Piezīmes (2)
  1. „Tēvs mūsu“ tulkots pēc Lūgšanu grāmatas teksta, kur Teofilakta skaidrojums to atļauj; „dienišķā“ – ἐπιούσιος: Teofilakts skaidro kā „būtībai (οὐσία) pietiekamā“.
  2. „Kristus Miesa ir dienišķā maize“ – Euharistija; tulkots tieši, bez vietura (sal. Lūkas jautājumu 40).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:9–13; Lk. 11:2–4; Jņ. 1:12; Rom. 2:24; Jņ. 6:32–35; 1. Kor. 11:27–29; Mt. 18:35; Mt. 26:41

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὕτως οὖν προσεύχεσθε ὑμεῖς· Πάτερ ἡμῶν, ὁ ἐν τοῖς οὐρανοῖς.» Εὐχὴ ἄλλο, καὶ προσευχὴ ἄλλο. Εὐχὴ μὲν γάρ ἐστιν ὑπόσχεσις πρὸς Θεόν· ὡς ὅταν ὑπισχνῆταί τις ἀποσχέσθαι οἵνου ἢ ἄλλου τινός· προσευχὴ δὲ, ἀγαθῶν αἴτησις. Πάτερ δὲ εἰπὼν, δείκνυσί σοι τίνων ἀγαθῶν ἠξιώθης, υἱὸς Θεοῦ γεγονώς · ἐν δὲ τῷ εἰπεῖν, ἐν τοῖς οὐρανοῖς, ἔδειξέ σοι τὴν πατρίδα σου καὶ τὸν οἷκον τὸν πατρικόν· ἐὰν γὰρ θέλῃς ἔχειν Πατέρα τὸν Θεὸν, πρὸς τοὺς οὐρανοὺς βλέπε, καὶ μὴ πρὸς γῆν· οὐ λέγεις δὲ, Πάτερ μου, ἀλλὰ, Πάτερ ἡμῶν, ὡς ἂν ἔχοις πάντας ὡς ὰδελφοὺς ἑνὸς Πατρός. «Ἀγιασθήτω τὸ ὄνομά σου· Τουτέστι, Ποίησον ἡμᾶς ἀγίους, ἵνα καὶ σὺ δι´ ἡμᾶς δοξάζῃ· ὡς γὰρ βλασφημεῖται δι´ ἐμὲ, οὕτω καὶ ἀγιάζεται δι´ ἐμὲ ὁ Θεὸς, τουτέστιν, ὡς ἄγιος δοξάζεται «Ἐλθέτω ἡ βασιλεία σου.» Τουτέστιν, ἡ δευτέρα παρουσία· ὁ γὰρ συνειδὸς ἔχων πεπαῤῥησιασμένον, οὔχεται ἐλθεῖν τὴν ἀνάστασιν καὶ τὴν κρίσιν. «Γʹνηθήτω τὸ θέλημά σου ὡς ἐν οὐρανῷ καὶ ἐπὶ τῆς γῆς.ν Ὥσπερ, φησὶν, οἱ ἄγγελοι ποιοῦσιν τὸ θέλημά σου, οὔτω καὶ ἡμῖν δὸς ποιεῖν αὐτό, «Τὸν ἄρτον ᾑμῶν τὸν ἐπιούσιον δὸς ἡμῖν σήμερον. » Ἐπιούσιον, τὸν ἐπὶ τῇ οὐσίᾳ καὶ συστάσει ἡμῶν αὐτάρκη, φησίν· ἀναιρεῖ δὲ τὴν περὶ τῆς αὔριον μέριμναν, καὶ τὸ σῶμα δὲ τοῦ Χριστοῦ ἄρτος Ἀστὶν ἐπιούσιος· οὗ μεταλαμβάνειν ἀκατακρίτως εὐχόμεθα. «Καὶ ἄφες ἡμῖν τὰ ὀφειλήματα ἡμῶν, ὡς καὶ ἡμεῖς ἀφίεμεν τοῖς ὀφειλέταις ἡμῶν.» Ἐπειδὴ καὶ μετὰ τὸ βάπτισμα ἀμαρτάνομεν, ἱκετεύομεν ἵνα ἀφήσῃ ἡμῖν· οὕτω δὲ ἀφήσε ὡς καὶ ἡμεῖς. Ἐὰν γὰρ μνησικακῶμεν, οὐκ ἀφήσει ἡμῖν· ἐμὲ γὰρ ἔχει ὁ Θεὸς παράδειγμα· καὶ ὃ ποιῶ ἐπ´´ ἄλλῳ, ποιεῖ ἐπ´ ἐμοί. «Καὶ μὴ εἰσενέγκῃς ἡμᾶς εἰς πειρασμόν.» Ἀσθενεῖς ἐσμεν οἱ ἄνθρωποι, διὸ οὐ δεῖ ἐπιῤῥίπτειν ἐαυ τοὺς τοῖς πειρασμοῖς· ἀλλ´ ἐμπεσόντας εὔχεσθαι μὴ καταποθῆναι ὑπὸ τοῦ πειρασμοῦ. Ὁ γὰρ καταπο θεὶς καὶ νικηθεὶς, ἐκεῖνος εἰσηνέχθη εἰς τὸν βόθρον τοῦ πειρασμοῦ, ἀλλ´ οὐχ ὁ ἐμπεσὼν μὲν, νικήσας δέ. «Ἀλλὰ ῥῦσαι ἡμᾶς ἀπὸ τοῦ πονηροῦ.» Οὐκ εἶπεν, ὰπὸ τῶν πονηρῶν ἀνθρώπων· οὐ γὰρ ἐκεῖνοι ἀδικοῦσιν ἡμᾶς, ἀλλ´ ὁ πονηρός. «Ὅτι σοῦ ἐστιν ἡ βασιλεία καὶ ἡ δύναμις καὶ ἡ δόξα εἰς τοὺς αἰῶνας, Ἀμήν.» Θαρσύνει ἡμᾶς ἐνταῦθα. Εἰ χὰρ βασιλεύς ἐστι, καὶ δυνατὸς ὁ Πατὴρ καὶ ἔνδοξος, πάντως καὶ ἡμεῖς νικήσομεν τὸν πονηρὸν, καὶ δοξασθησόμεθα θστερον.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:14–15

„Jo, ja jūs cilvēkiem piedodat viņu pārkāpumus, tad arī jūsu debesu Tēvs jums piedos.“ Atkal Viņš mūs māca neatcerēties ļaunu. Bet Viņš mums atgādina par Tēvu, lai mēs Viņu kautrētos un nekļūtu par zvēriem, būdami tāda Tēva bērni.

„Bet, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs nepiedos jūsu pārkāpumus.“ Neko lēnprātīgais Dievs tā neienīst kā cietsirdību.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:14–15; Mk. 11:25–26; Mt. 18:23–35; Kol. 3:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἔὴν γὰρ ἀφῆτε τοῖς ἀνθρώποις τὰ παραπτώματα αὐτῶν, ἀφήσει καὶ ὑμῖν ὁ Πατήρ ὑμῶν ὁ οὐράνιος.» Πάλιν ἀμνησικάκους ἡμᾶς εἶναι διδάσκει. Ἀναμιμ ήσκει δὲ ἡμᾶς τοῦ Πατρὸς, ἵνα αἰδεσθῶμεν αὐτὸν, καὶ μὴ ἐκθηριώμεθα, τοιούτου παῖδες ὄντες. «Ἑὰν δὲ μὴ ἀφῆτε τοῖς ἀνθρώποις τὰ παραπτώματα αὐτῶν, οὐδὲ ὁ Πατήρ ὑμῶν ἀφήσει τὰ παραπτώματα ὑμῶν.» Οὐδὲν οὕτω μισεῖ ὁ πρᾶος Θεὸς, ὡς τὴν ὡμότητα.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:16–18

„Bet, kad jūs gavējat, neesiet drūmi kā liekuļi; jo tie pārvērš savu vaigu, lai cilvēkiem rādītos gavētāji. Patiesi Es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši.“ „Pārvērst vaigu“ nozīmē bālumu, kad kāds neizskatās tāds, kāds ir, bet izliekas drūms.

„Bet tu, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, lai nerādītos gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam, kas ir apslēptībā; un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tev atmaksās.“ Senajiem prieka zīme bija svaidīties ar eļļu pēc mazgāšanās; tātad arī tu izskaties priecīgs. Bet ar „eļļu“ (ἔλαιον) saprot arī žēlsirdību (ἐλεημοσύνη). Bet mūsu galva ir Kristus, kas jāsvaida ar žēlsirdības dāvanām; un vaigs, tas ir, maņas, jāmazgā ar asarām.

Piezīmes (1)
  1. Vārdu spēle: ἔλαιον („eļļa“) – ἐλεημοσύνη („žēlsirdība“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:16–18; Jes. 58:5; Ps. 103:15; Ef. 5:23; 1. Kor. 11:3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὅταν δὲ νηστεύητε, μὴ γίνεσθε ὥσπερ οἱ ὑποκριταὶ, σκυθρωποί· ἀφανίζουσι γὰρ τὰ πρόσωπα αὐτῶν, ὅπῳς φανῶσι τοῖς ἀνθρώποις νηστεύοντες. Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ὅτι ἀπέχουσι τὸν μισθὸν αὐτῶν.» Ἀφανισμὸς προσώπου ἐστὶν ἡ ὠχρότης, ὅταν οὐχ οἷός ἐστί τις φαίνηται, ἀλλὰ προσποιῆται στυγνότητα. «Σὺ δὲ νηστεύων, ἄλειψαί σου τὴν κεφαλὴν, καὶ τὸ πρόσωπόν σου νίψαι, ὅπως μὴ φανῇς τοῖς ἀνθρώποις νηστεύων, ἀλλὰ τῷ Πατρί σου τῷ ἐν τῷ κρυπτῷ· καὶ ὁ Πατήρ σου ὁ βλέπων ἐν τῷ κρυπτῷ, ἀποδώσει σοι.» Οἱ παλαιοὶ χαρᾶς εἶχον σημεῖον τὸ ἀλείφεσθαι ἐλαίῳ μετὰ τὸ λουτρόν· καὶ σὺ οὖν οὕτω χαίρων φαίνου. Ἔλαιον δὲ νοεῖται καὶ ἡ ἐλεημοσύνη. Κεφαλὴ δὲ ἡμῶν ὁ Χριστὸς, ὃν δεῖ ἀλείφειν ταῖς ἐλεημοσύναις · καὶ τὸ πρόσωπον, ἤτοι τὰς αἰσθήσεις, νίπτειν ἓιὰ δακρύων.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:19–21

„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi ielaužas un tās zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa nemaitā un kur zagļi neielaužas un nezog. Jo kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.“ Tā kā Viņš bija izdzinis tukšās godkāres slimību, tagad Viņš runā par mantas neturēšanu. Jo cilvēki iegūst vairāk tukšās godkāres dēļ. Bet Viņš rāda virszemes mantas bezjēdzību: kodes un rūsa iznīcina ēdienus un drēbes, bet zagļi – zeltu un sudrabu. Tad, lai kāds Viņam nesacītu: „Bet ne jau visiem nozog“, Viņš saka: „Pat ja nekā no tā nenotiek, vai tad pats tas, ka tu esi pienaglots rūpēm par bagātību, nav nožēlojami?“ Tāpēc Viņš saka:

„Jo kur ir jūsu manta, tur ir arī jūsu sirds.“

Piezīmes (1)
  1. ἀκτημοσύνη – „mantas neturēšana“ (askētiskais tikums).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:19–21; Lk. 12:33–34; Jēk. 5:2–3; 1. Tim. 6:17–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μὴ θησαυρίζετε ὑμῖν θησαυροὺς ἐπὶ τῆς γῆς, δποῦ σὴς καὶ βρῶσις ἀφανίζει· καὶ ὅπου κλέπταε διορύσοουσι καὶ κλέπτουσι. Θησαυρίζετε δὲ ὑμῖν θησαυροὺς ἐν οὐρανῷ, ὅπου οὔτε σὴς οὔτο βρῶσις ἀφανίζει, καὶ ὅπου κλέπται οὐ διορύσσουσιν, οὐδὲ κλέπτουσιν· ὅπου γάρ ἐστιν ὁ θησαυρὸς ὑμῶν, ἐκεῖ ἔσται καὶ ἡ καρδία ὑμῶν. » Ἐπεὶ τὸ τῆς κενοδοξίας ἐξέβαλε νόσημα, περὶ ἀκτημοσύνης λοιπὸν λέγει. Οἰ γὰρ ἄνθρωποι ἂιὰ κενοδοξίαν κτῶνται τὰ πλείω, Ἀείκνυσι δὲ τοῦ ἐπὶ γῆς θησαυροῦ τὸ ἀκερδές· ὅτι σὴς μὴν καὶ βρῶσις ἀφανίζει βρώματα καὶ ἱμάτια, κλέπται δὲ, χρυσίον καὶ ἀργύριον. Εἶτα ἴνα μὴ εἴπῃ τις αὐτῷ, ὅτι Ἀλλ´ οὐ πάντες κλέπτονται, φησίν· Εἰ καὶ μηδὲν τούτων ἐστὶν, ἀλλ´ οὖν γε αὐτὸ τοῦτο τὸ προσηλῶσθαί σε τῇ περὶ τοῦ πλούτου μερίμνῃ, πᾶς οὐκ ἄθλιον; διὸ λέγει· «Ὅπου γὰρ ὁ θησαυρὸς ὑμῶν, ἐκεῖ καὶ ἡ καρδία ὑμῶν.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:22–23

„Acs ir miesas spīdeklis; tad, ja tava acs ir skaidra, viss tavs ķermenis būs gaišs; bet, ja tava acs ir ļauna, viss tavs ķermenis būs tumšs. Ja nu gaisma, kas ir tevī, ir tumsa, cik liela tad būs tumsa!“ Viņš saka to: „Ja tu pienaglosi savu prātu rūpēm par mantu, tu esi izdzēsis spīdekli, aptumšojis savu dvēseli.“ Jo kā acs, ja tā ir skaidra, tas ir, vesela, apgaismo ķermeni, bet, ja tā ir ļauna, tas ir, slima, aptumšo, tā arī prāts tiek apžilbināts no rūpēm. Bet ja prāts aptumšojas, dvēsele kļūst tumsa, un jo vairāk – ķermenis.

Piezīmes (1)
  1. „Skaidra“ – ἁπλοῦς: „vienkārša, nedalīta; vesela“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:22–23; Lk. 11:34–36

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ λύχνος τοῦ σώματός ἐστιν ὁ ὀφθαλμός· ἐὰν οὖν ὁ ὁφθαλμός σου ἀπλοῦς ᾖ, ὅλον τὸ σῶμά σοι φωτεινόν· ἐὰν δὲ ὁ ὀφθαλμός σου πονηρὸς ᾗ ὅλον ἀὴ σῶμά σου σκοτεινὸν ἔσται· εἰ οὖν τὸ φῶς τὸ ἐν σοὶ σκότος ἐστὶ, τὸ σκότος πόσον;» Τοῦτό φησιν, Κσι Ἐὰν προσηλώσῃς τὸν νοῦν σου τῇ τῶν χρημάτων φροντίδι, ἔσβεσας τὸν λύχνον, ἐσκότισάς σου τὴν ψυχήν. Ὧσπερ γὰρ ὁ ὁφθαλμὸς ἀπλοῦς, τουτέστιν ὑγιὴς ὤν, φωτίζει τὸ σῶμα, ἐὰν δὲ πονηρὸς ἦ, τουτκατι νοσώδης σκοτίξει, οὕτω καὶ ὁ νοῦς τυφλοῦται ὑπὸ τῆς φροντίδος. Εἰ δὲ ὁ νοῦς σκοτισθείη, ἡ ψυχὴ σκότος γίνεται, καὶ πολλῷ μᾶλλον τὸ σῶμα.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:24

„Neviens nevar kalpot diviem kungiem.“ Par diviem kungiem Viņš sauc tos, kas pavēl pretējas lietas, kā Dievu un mamonu. Bet mēs par savu kungu darām velnu, tāpat kā vēderu par dievu; bet pēc dabas un patiesi Kungs ir Dievs; bet mamona ir netaisnība.

„Jo viņš vai nu vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonai.“ Redzi, ka bagātais un netaisnais nevar kalpot Dievam? Jo mantkārība viņu izdzen prom no Dieva.

Piezīmes (1)
  1. „Mamona“ (μαμωνᾶς) – aramiešu vārds „bagātība“; Teofilakts to skaidro kā netaisnību (sal. Lk. 16:9 „netaisnā mamona“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:24; Lk. 16:13; Fil. 3:19; Lk. 16:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐδεὶς δύναται δυσὶ κυρίοις δουλεύειν.» Δύς κυρίους λέγει τοὺς τὰ ἐναντία ἐπιτάττοντας, οἷον Θεὸν καὶ Μαμμωνᾶν. Ἡμεῖς δὲ ποιοῦμεν κύριον ἡμῶν τὸν διάβολον; ὥσπερ καὶ τὴν κοιλίαν θεόν· φύσει δὲ καὶ ἀληθῶς Κύριος, ὁ Θεός· Μαμμωνᾶς δέ ἐστιν ἡ ἀδικία. «Ἡ γὰρ τὸν ἕνα μισήσει, καὶ τὸν ἕτερον ἀγαπήσει, ἢ τοῦ ἑνὸς ἁνθέξεται, καὶ τοῦ ἕτέρου καταφρονήσει. Οὐ δύνασθε Θεῷ δουλεύειν καὶ μαμμωνᾷ.» Ορᾷς ὅτι οὐκ ἔστι δυνατὸν τὸν πλούσιον καὶ ἄδικον Θεῷ δουλεύειν; Ἐκβάλλει γὰρ αὐτὸν ἡ φιλοχρηματία ἀπὸ Θεοῦ,

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:25–30

„Tāpēc Es jums saku: nezūdieties savas dvēseles dēļ, ko jūs ēdīsiet un ko dzersiet, nedz savas miesas dēļ, ar ko jūs ģērbsieties.“ „Tāpēc“ – kāpēc? Tāpēc, ka manta izdzen prom no Dieva. Bet dvēsele neēd, jo tā ir bezmiesīga; bet Viņš to sacīja pēc parastā izteiksmes veida. Jo šķiet, ka dvēsele nevar palikt ķermenī, ja miesa netiek barota. Bet Viņš neatmet darbu, bet aizliedz pilnīgi nodoties rūpēm un aizmirst Dievu. Jo arī zeme jāapstrādā, bet jārūpējas arī par dvēseli.

„Vai dvēsele nav vairāk nekā barība un miesa vairāk nekā drēbes?“ Tas ir: „Vai Tas, kas devis lielāko – izveidojis dvēseli un ķermeni –, nedos arī barību un drēbes?“

„Uzlūkojiet putnus debesīs: tie nesēj, nepļauj, nedz sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat daudz vairāk nekā tie?“ [Varēdams kā piemēru minēt Eliju vai] Jāni, Viņš piemin putnus, lai mūs apkaunotu, ka esam pat nesaprātīgāki par tiem. Bet Dievs tos baro, ielicis tajos dabisku zināšanu, kā sakrāt barību.

„Bet kas no jums ar savām rūpēm var pielikt savam augumam vienu olekti?“ Viņš saka to: „Pat ja tu rūpējies, tu neko nepanāc, ja Dievs negrib. Kāpēc tad tu velti sevi nomoki?“

„Un kāpēc jūs rūpējaties par apģērbu? Ievērojiet lauka lilijas, kā tās aug: tās nestrādā un nevērpj. Bet Es jums saku, ka pat Salamans visā savā godībā nebija tā ģērbies kā viena no tām.“ Viņš mūs apkauno ne tikai ar nesaprātīgajiem putniem, bet arī ar vīstošajām lilijām. Jo ja Dievs tās tā izgreznoja, kaut gan tām nekādas vajadzības nav, cik gan vairāk Viņš apmierinās vajadzību pēc mūsu apģērba! Un Viņš rāda, ka, pat ja tu daudz rūpēsies, tu nespēsi būt tā izgreznots kā lilijas, ja jau Salamans, visgudrākais un visgreznākais, ar visu savu valstību nespēja tērpties ko tādu.

„Ja nu Dievs tā ģērbj lauka zāli, kas šodien ir un rīt tiek iemesta krāsnī, vai tad ne daudz vairāk jūs, mazticīgie?“ No tā mēs mācāmies, ka nav jārūpējas par greznošanos; jo tā pieder īslaicīgajiem ziediem. Tātad ikviens, kas greznojas, ir zāle. Bet „jūs“ Viņš sacīja par saprātīgajiem, kam Viņš izveidoja dvēseli un ķermeni. Bet mazticīgi ir visi, kas rūpējas; jo ja tiem būtu pilnīga ticība Dievam, viņi tā nerimstoši nerūpētos.

Piezīmes (1)
  1. Putni – Ps. 146:9 LXX (1965: Ps. 147:9); Salamana godība – 3. Ķēn. 10:4–7 LXX (1965: 1. Ķēn. 10:4–7).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:25–30; Lk. 12:22–28; 1. Pēt. 5:7; 2. Tes. 3:10; Ps. 146:9; 3. Ķēn. 10:4–7; Jes. 40:6–8; 1. Pēt. 1:24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Διὰ τοῦτο λέγω ὑμῖν, μὴ μεριμνᾶτε τῇ ψυχῇ ὑμῶν τί φάγητε καὶ τί πίητε, μηδὲ τῷ σώματι ὑμῶν τί ἐνδύσησθε.» Διὰ τοῦτο, ποῖον; Διὰ τὸ ἁπὸ Θεοῦ ἐκβάλλεσθαι ὑπὸ τῶν χρημάτων· Οὐχ ἡ ψυχὴ δὲ ἐσθίει, ἀσώματον γὰρ, ἀλλὰ κατὰ τὴν κοινὴν συνήθειαν τοῦτο εἶπε. Δοκεῖ γὰρ ἡ ψυχὴ μὴ ἀνέχεσθαι εῖναι ἐν τῷ σώματι, εἰ μὴ τρέφοιτο ἡ σάρξ. Οὐκ Ἀνβάλλει δὲ τὸ ἐργάζεσθαι, ἀλλὰ τὸ μὴ διδόναι ὅλως ἑαυτοὺς ταῖς φροντίσι, καὶ ἀμελεῖν Θεοῦ, τοῦτο κωλόει. Ἐπεὶ καὶ γεωργεῖν δεῖ, ἀλλὰ καὶ ψυχῆς φροντίζειν. «Οὐχὶ ἡ ψυχὴ πλεῖόν ἐστι τῆς τροφης, καὶ τὸ σῶμα τοῦ ἐνδύματος;» Τουτέστιν, Ὁ τὸ μεῖζον δούς, τὴν ψυχὴν καὶ τὸ σῶμα διαπλάσας, οὐ δώσει καὶ τροφὴν καὶ ἐνδύματα; «Ἐμβλέψατε εἰς τὰ πετεινὰ τοῦ οὐρανοῦ, ὅτι οὐ σπείρουσιν, οὐδὲ θερίζουσιν, οὐδὲ συνάγουσιν εἰς ἀποθήκας, καὶ ὁ Πατὴρ ὑμῶν ὁ οὐράνιος τρέφει αὐτά. Οὐχ ὑμεῖς μᾶλλον διαφέρετε αὐτῶν;» ΔυνάἸωάννην, μέμνηται τῶν πετεινῶν· ἵνα ἡμᾶς ἐντρέψῃ, ὅτι καὶ τούτων ἀλογώτεροί ἐσμεν. Τρέφει δὲ αὐτὰ ὁ Θεὸς, ἀνθεὶς αὐτοῖς φυσικὴν γνῶσιν πρὸς τὸ τροφὰς συλλέγειν. Τίς δὲ ἐξ ὑμῶν μεριμνῶν, δύναται προσθεῖναι ἐπὶ τὴν ἡλικίαν αὐτοῦ πῆχυν ἕνα;» γοῦτό φησιν, Ἐτι Κἂν μεριμνᾷς, οὐδὲν ποιεῖς μὴ θέλοντος τοῦ Θεοῦ. Τί τοίνυν περιττῶς κατακόπτεις σεαυτόν; «Καὶ περὶ ἐνδύματος τί μεριμνᾶτε; Καταμάθετε τὰ κρίνα τοῦ ἀγροῦ, πῶς αὐξάνει· οὐ κοπιᾷ, οὐδὲ νήθει. Λέγω δὲ ὑμῖν, ὅτι οὐδὲ Σολομὼν ἐν πάσῃ τῇ δόξῃ αὐτοῦ περιεβάλετο ὡς ἓν τούτων.» Οὐ μόνον ἀπὸ τῶν ἀλόγων πτηνῶν ἐντρέπει ἡμᾶς, ἀλλὰ καὶ ἀπὸ τῶν κρίνων τῶν μαραινομένων. Εἰ γὰρ ὁ Θεὸς ἐκεῖνα οὕτως ἐκαλλώπισε, καίτοι μηδεμιᾶς χρείας οὔσης, πόσῳ μᾶλλον τὴν χρείαν τῶν ἡμετέρων ἐνδυμάτων ἀποπληρώσει; Δείκνυσι δὲ, ὅτι, κἂν πολλὰ μεριμνήσῃς, οὐ δυνήσῃ καλλωπισθῆναι ὡς τὰ κρίνα· ὅπου γε Σολομὼν ὁ φρονιμώτατος καὶ τρυφηλότατος διὰ πάσης αὐτοῦ τῆς βασιλείας οὐκ ἴσχυσε περιβαλίσθαι τι τοιοῦτον. «Εἰ δὲ τὸν χόρτον τοῦ ἀγροῦ σήμερον ὄντα καὶ αὕριον εἰς κλίβανον βαλλόμενον ὁ Θεὸς οὕτως ἀμφιννυσιν, οὐ πολλῷ μᾶλλον ὑμᾶς, ὁλιγόπιστοι;» Αανθάνομεν ἐντεῦθεν, ὅτι οὐ δεῖ φροντίζειν καλλωπισμοῦ. Τοῦτο γὰρ τῶν προσκαίρων ἀνθέων ἐστίν. Ὥστε πᾶς καλλωπιζόμενος, χόρτος ἐστίν. Ὑμας δὲ εῖπε, τοὺς λογικοὺς, οἷς ψυχὴν καὶ σῶμα διέπλασεν· ὁλιγόπιστοι δὲ πάντες οἱ μερίμνῶντες. Εἰ γὰρ τελείαν εἶχον εἰς Θεὸν πίστιν, οὐκ ἂν ἐμερίμνων οὕτως ἐνενδότως.

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 6:31–34

„Tāpēc nerūpējieties, sacīdami: ko mēs ēdīsim vai ko mēs dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā dzenas pagāni.“ Ēst Viņš neaizliedz, bet aizliedz sacīt: „Ko mēs ēdīsim?“ To saka bagātie no vakara: „Ko mēs rīt ēdīsim?“ Redzi, ka Viņš aizliedz izlutinātību un pārgalvību.

„Jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums viss tas vajadzīgs. Bet meklējiet papriekš Dieva valstību un Viņa taisnību, tad jums viss tas tiks piemests.“ Dieva valstība ir labumu baudīšana; bet tā tiek iegūta ar taisnību. Tātad tam, kas meklē garīgo, Dievs savā dāsnumā piemet arī miesīgo.

„Tāpēc nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena rūpēsies pati par sevi. Ik dienai pietiek savas nelaimes.“ „Dienas nelaime“ Viņš sauc satriekšanu un ciešanas; it kā sacītu: „Pietiek, ka tu esi satriekts par šodienu; bet ja tu rūpēsies arī par rītdienu, kad tev būs vaļa Dievam, ja tu vienmēr satrieksi sevi miesīgo lietu dēļ?“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:31–34; Lk. 12:29–31; Fil. 4:6; Rom. 14:17; Ps. 36:25

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μὴ οὖν μεριμνήσητε, λέγοντες· Τί φάγωμεν, ἢ τί πίωμεν, ἢ τί περιβαλώμεθα· Πάντα γὰρ ταῦτα τὰ Κθνη ἐπιζητεῖ.» Τὸ μὲν φαγεῖν οὐ κωλύει. Τὸ δὲ λέγειν, Τί φάγωμεν; κωλύει. Ὃ λέγουσιν οἱ πλούσιοι ἀφ´ ἑσπέρας· Τί φάγωμεν αὔριον; ὁρᾷς τι τὴν τρυφὴν καὶ τὴν ὕβριν κωλύει. «ΟΠδε γὰρ ὁ Πατὴρ ὑμῶν ὁ οὐράνιος ὅτι χρήζετε τούτων ἀπάντων. Ζητεῖτε δὲ πρῶτον τὴν βασιλείαν τοῦ Θεοῦ, καὶ τὴν δικαιοσύνην αὐτοῦ, καὶ ταῦτα πάντα προστεθήσεται ὑμῖν.» Βασιλεία τοῦ Θεοῦ, ἡ ἀπόλαυσις τῶν ἀγαθῶν· αὔτῃ δὲ διὰ δικαιοσύνης προσγίνεται. Ὅστις οὗν ζητεῖ τὰ πνευματικὰ, προσἐθεται τούτῳ καὶ τὰ σωματικὰ κατὰ φιλοτιμίαν Π ἱὓοιαίῖΝαιο Οοἱ. Θεοῦ. «Μὴ οὖν μεριμνήσητε εἰς τὴν αὔριον· ἡ γὰρ αὔριον μεριμνήσει τὰ ἑαυτῆς· ἀρκετὸν τῇ ἡμέρᾳ ἡ κακία αὐτῆς. » Κακίαν ἡμέρας τὴν συντριβήν καὶ τὴν κάκωσιν λέγει· οἷον, Ἀρκετόν σοι ὅτι συντρίβῃ ὑπὲρ τῆς σήμερον, εἰ δὲ καὶ ὑπὲρ τῆς αὕριον μεριμνήσεις, πότε σχολάσεις τῷ Θεῷ, ἀεὶ συντρίβων σεαυτὸν ὑπὲρ τῶν σωματικῶν;

PG 123, skenējuma lpp. 107–113 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu