Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 5. nodaļa

Mt. 5:1–2

„Redzēdams ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā.“ Mācīdams mūs neko nedarīt, lai izrādītos, Viņš uzkāpj kalnā; jo, kad Viņam bija jāmāca, Viņš mūs pamāca, ka, kad mācām, jāaiziet no trokšņa vidus.

„Un, kad Viņš bija apsēdies, Viņa mācekļi pienāca pie Viņa.“ Ļaužu pulki pienāk brīnumu dēļ, bet mācekļi – mācības dēļ. Tāpēc, padarījis brīnumus un dziedinājis miesas, Viņš dziedina arī dvēseles, lai mēs mācītos, ka Viņš ir gan dvēseļu, gan miesu Radītājs.

„Un, atvēris Savu muti.“ Kāpēc pievienots: „atvēris Savu muti“? Jo tas šķiet lieki. Bet tā nav; jo arī neatvērdams muti Viņš mācīja. Kā? Ar dzīvi un brīnumiem; bet tagad Viņš māca, atvērdams muti.

„Viņš tos mācīja, sacīdams.“ Ne tikai mācekļus, bet arī ļaudis. Un Viņš sāk ar svētībām, tāpat kā arī Dāvids sāka ar svētību.

Piezīmes (1)
  1. „Svētības“ – μακαρισμοί; Dāvids sāka ar svētību – Ps. 1:1 („Svētīgs tas vīrs…“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:1–2; Lk. 6:20; Ps. 1:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἰδών δὲ τοὺς ὄχλους, ἀνέβη εἰς τὸ ὄρος.» Διδάσκων ἡμᾶς μὴ κατ´ ἐπίδειξίν τι ποιεῖν, ἀναβαίνει εἰς βΑΡΟΤ v. τὸ ὄρος· ἐπαὶ γὰρ ἔμαλλε διδάσκειν, παιδεύει ἡμλς πῶν ἐν μέσῳ ἀναχωρεῖν θορύβων, ὅταν διδάσκωμεν. «Καὶ καθίσαντος αὐτοῦ προσῆλθον αὐτῷ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ.» Οἱ μὲν ὄχλοι διὰ τὰ θαυματα, οἱ δὲ μαθηπαὶ διὰ τὰ διδάγματα προσέρχονται· ἕθεν καὶ μετὰ τὸ πληρῶσαι τὰ θαύματα, καὶ θεραπεῦσαι τὲ σ ματα, θεραπεύει καὶ τὰς ψυχάς· ἵνα μάθωμεν, ὅτι καὶ ψυχῶν καὶ σωμάτων αὐτός ἐστι δημιουργός. «Καὶ ἀνοίξας τὸ στόμα αὐτοῦ.» Διὰ τί πρόσκειται τὸ, « Ἀνοίξας τὸ στόμα αὐτοῦ;» φαίνεται γὰρ, ὅτι περιττόν ἐστιν. Ἀλλ´ οὐχί· καὶ μὴ ἀνοίγων γὰρ τὸ στόμα, ἐδίδασκεν. Πῶς; διὰ τοῦ βίου καὶ τῶν θαυμάτων · νῦν δὲ ἀνοίγων τὸ στόμα, διδάσκει. «Ἐλί. δασκεν αὐτοὺς, λέγων.» Οὐ τοὺς μαθητὰς μόνους, ἀλλὰ καὶ τὸν ὄχλον· ἄρχεται δὲ ἀπὸ τῶν μακαρισμῶν, ὤσπερ καὶ ὁ Δαυὶὲ ἀπὸ μακαρισμοῦ ἤρξατο,

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:3

„Svētīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu Valstība.“ Pazemību Viņš noliek iepriekš kā pamatu. Jo tā kā Ādams krita lepnības dēļ, Kristus mūs pieceļ ar pazemību; jo Ādams cerēja kļūt par dievu. Bet tie, kas dvēselē ir satriekti, – tie ir garā nabagie.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:3; Lk. 6:20; 1. Moz. 3:5; Ps. 50:19; Jes. 66:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μακάριοι οἱ πτωχοὶ τῷ πνεύματι, ὅτι αὐτῶν ἐστιν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν.» Τὴν ταπεινοφροσύνην προκαταάλλεται ὥσπερ θεμέλιον. Ἐπεὶ γὰρ ἐκ τῆς ὑπερηφανίας ἔπεσεν ὁ Ἀδὰμ, διὰ τῆς ταπεινοφροαὐνης ἀνορθοῖ ἡμᾶς ὁ Χριστός· ἤλπισε γὰρ Ἀδὰμ Θεὸς γενίσθαι. Οἱ συντετριμμένοι δὲ τῇ ψυχῇ. οὗτοι πτωχοὶ τῷ πνεύματι.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:4

„Svētīgi tie, kas noskumuši, jo viņi tiks iepriecināti.“ Tie, kas sēro par grēkiem, nevis par kaut ko no laicīgām lietām. Bet viņš sacīja „noskumušie“, tas ir, vienmēr, nevis vienreiz; un ne tikai par mūsu pašu grēkiem, bet arī par tuvākā grēkiem. Bet viņi tiks iepriecināti arī šeit; jo tas, kas sēro grēka dēļ, priecājas garīgi; un tur – jo vairāk.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:4; Lk. 6:21; 2. Kor. 7:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μακάριο οἱ πενθοῦντες, ὅτι αὐτοὶ παρακληθήσονται. » Οἱ ἐπὶ τοῖς ἀμαρτήμασι πενθοῦντες, οὐχὶ ἐπί τινι τῶν βιωτικῶν· πενθοῦντες δὲ εἶπε, τουτέστιν, ὰεὶ καὶ οὐχ ἅπαξ· καὶ οὐχ ὑπὲρ τῶν ἡμετέρων ἀμαρτημάτων μόνον, ἀλλὰ καὶ ὑπὲρ τῶν τοῦ πλησίον. Παρανληθήσονται δὲ καὶ ἐνταῦθα· ὁ γὰρ πενθῶν δι´ ἀμαρτίαν, χαίρει πναυματικῶς· καὶ ἐκεῖ δὲ πολλῷ μἄλλον.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:5

„Svētīgi lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.“ Daži saka, ka tā ir garīgā zeme, tas ir, debesis; tomēr saproti arī šo zemi. Jo tā kā lēnprātīgie tiek uzskatīti par nicinātiem un tiem atņem mantu, Viņš saka, ka tieši šiem pieder viss. Bet lēnprātīgi ir nevis tie, kas nemaz nedusmojas – jo tādi ir nejūtīgi –, bet tie, kam ir dusmas, bet kas tās savalda un dusmojas, kad vajag.

Piezīmes (1)
  1. Ps. 36:11 LXX (1965: Ps. 37:11).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:5; Ps. 36:11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μακάοιοι οἱ πραεῖς, ὅτι αὐτοὶ κληρονομήσουσι τὴν Κγῆν.» Τινές γῆν, τὴν νοητήν φασιν, ἤτοι τὸν οὐῥανόν · πλὴν ἀλλὰ καὶ τὴν γῆν ταύτην νόει. Ἐκεὶ γὰρ νομίζονται οἱ πραεῖς, καταπεφρονημένοι καὶ ἀποστερούμενοι τῶν ὑπαρχόντων, φησὶν, ὅτι μᾶλλον οὗτοι τὰ πάντα ἔχουσι. Πραεῖς δέ εἰσιν, οὐχ οἱ μηδόλως ὀργιζόμενοι τοιοῦτοι γὰρ ἀναίσθητοι, ἀλλ´ οἱ θυμὸν μὲν ἔχοντες, κρατοῦντες δὲ, καὶ ὅτε δεῖ ὀργιζόμενοι.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:6

„Svētīgi tie, kas izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, jo viņi tiks paēdināti.“ Tā kā Viņam bija jārunā par žēlsirdību, Viņš vispirms rāda, ka jādzenas pēc taisnības un nav jādod žēlsirdības dāvanas no laupīta; bet pēc taisnības jātiecas ar visu kāri – to nozīmē „izsalkuši un izslāpuši“. Un tā kā mantkārīgie šķiet bagāti un paēduši, Viņš saka, ka taisnie drīzāk tiks paēdināti jau šeit; jo viņiem savs ir drošībā.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:6; Lk. 6:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μακάριοι οἱ πεινῶντες καὶ διψῶντες τὴν δικαιοσύνην, ὅτι αὐτοὶ χορτασθήσονται.» Ἐπειδὴ μέλλει περὶ ἐλεημοσύνης εἰπεῖν, δείκνυσι πρῶτον, ὅτι δεῖ δικαιοσύνην μετιέναι, καὶ μὴ ἐξ ἁρπαγῆς ἐλεεῖν· μετὰ ἐπιθυμίας δὲ ἁπάσης δεῖ μετέρχεσθαι τὴν δε καιοσύνην· τὸ γὰρ, «Πεινῶντες καὶ διψῶντες.» τοῦτο σημαίνει. Ἐπειδὴ δὲ δοκοῦσιν οἱ πλεονέκται, εὔποροι εἶναι καὶ χορτάζεσθαι, φησὶν ὅτι οἱ δίκαιοι μᾶλλον καὶ ἐνταῦθα χορτασθήσονται, αὐτοὶ γὰρ ἔχουσι τὰ ἴδια μετὰ ἀσφαλείας.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:7

„Svētīgi žēlsirdīgie, jo viņi dabūs žēlastību.“ Būt žēlsirdīgam var ne tikai ar naudu, bet arī ar vārdu; un, ja tev nekā nav, – ar asarām. Bet viņi dabūs žēlastību arī šeit no cilvēkiem; jo tas, kas vakar bija žēlsirdīgs, ja šodien nonāks trūkumā, dabūs žēlastību no visiem; bet tur – vēl lielāku no Dieva.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:7; Rom. 12:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μακάριοι οἱ ἐλεήμονες· ὅτι αὐτοὶ ἐλεηθήσονται. Οὐχὶ διὰ χρημάτων μόνον ἔστιν ἐλεεῖν, ἀλλὰ καὶ λόγου· κἂν μηδὲν ἔχῃς, διὰ δακρύων. ἘλεηθήσονΚται δὲ, καὶ ἐνταῦθα παρὰ ἀνθρώπων· ὁ γὰρ χθὲς ἐλεήμων, ἐὰν ἀπορήσῃ σήμερον, παρὰ πάντων ἐλεηθὴσεται· καὶ ἐκεῖ δὲ, παρὰ τοῦ Θεοῦ μειζόνως.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:8

„Svētīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs.“ Ir daudzi, kas nelaupa, bet drīzāk pat dod žēlsirdības dāvanas, tomēr netiklē un citādi ir nešķīsti. Tātad Kristus pavēl līdz ar citiem tikumiem būt arī šķīstiem jeb tikliem – ne tikai miesā, bet arī sirdī. Jo bez svētuma jeb šķīstības neviens neredzēs To Kungu. Jo kā spogulis, kad tas ir tīrs, tad uzņem attēlus, tā arī šķīsta dvēsele uzņem Dieva redzēšanu un Rakstu atziņu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:8; Ebr. 12:14; 1. Kor. 13:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μαμάρ.οι οἱ θκροὶ τῇ καρδίᾳ, ὅτι αὐτοὶ τὸν θεὸν ὄψονταῖ.» Πολλοί εἰσιν οὔτε ἁρπάζοντες, ἀλλὰ καὶ μᾶλλον ἐλεοῦντες· πλὴν πορνεύουσι, καὶ ἀκάθαρτοι ἄλλως εἰσίν. Ὁ γοῦν Χριστὸς κελεύει, μετὰ ῶν ἄλλων ἀρετῶν, καὶ καθαροὺς, ἤτοι σώφρονας, εἶναι· οὐ μόνον τῷ σώματι, ἀλλὰ καὶ τῇ καρδίᾳ. Τοῦ ἀγιασμοῦ γὰρ, ἤτοι τῆς σωφροσύνης χωρὸ ς, οὐεὶς ὄψεται τὸν Κύριον. Ὥσπερ γὰρ τὸ κάτοπτρον Ἀἀν ᾖ καθαρὸν, τότε δέχεται τὰς ἐμφάσεις· οὓτω καὶ ἡ καθαρὰ ψυχὴ δέχεται ὄψεν Θεοῦ, καὶ ὅὴν τῶν Τραφῶν γνῶσιν.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:9

„Svētīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.“ Ne tikai tie, kas paši dzīvo mierā ar visiem, bet arī tie, kas salīdzina citus, kas ķildojas. Miera nesēji ir arī tie, kas ar mācību atgriež Dieva ienaidniekus. Tādi ir Dieva dēli; jo arī Vienpiedzimušais nonāca, [lai mūs salīdzinātu ar Dievu].

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:9; Rom. 5:10; 2. Kor. 5:18–20; Ef. 2:14–17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

αΜακάριοι οἱ εἰρηνοποιοὶ, ὅτι αὐτοὶ υἰοὶ Θεοῦ κληθήσονται.» Οὐ μόνον οἱ εἰρηνεύοντες αὐτοὶ πρὸς πάντας, ἀλλὰ καὶ οἱ ἐτέρους στασιάζοντας κατ αλλάσσοντες. Εἰρηνοποιοὶ δέ εἰσι καὶ οἱ διὰ διδασκαλίας τοὺς ἐχθροὺς τοῦ Θεοῦ ἑπιστρέφοντες. Υἱοὶ δὲ θεοῦ οἱ τοιοῦτοι. Καὶ γὰρ καὶ ὁ μονογενὴς κατήλ

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:10

„Svētīgi tie, kas taisnības dēļ tiek vajāti, jo viņiem pieder Debesu Valstība.“ Vajāti tiek ne tikai mocekļi, bet arī daudzi tāpēc, ka palīdz tiem, kam dara pāri, un vispār jebkura tikuma dēļ; jo taisnība ir viss tikums. Jo arī zagļi un slepkavas tiek vajāti, bet nav svētīgi.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:10; 1. Pēt. 3:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μακάριοι οἱ δεδιωγμένοι ἕνεκεν δικαιοσύνης, ὅτι αὐτῶν ἐστιν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν.» Οὐ μόνοι οἱ μάρτυρες διώκονται, ἀλλὰ καὶ πολλοὶ ἕνεκεν τοῦ βοηθεῖν τοῖς ἀδικουμένοις, καὶ πάσης ἀπλῶς ἀρετῆς· καιοσύνη γὰρ, ἡ πᾶσα ἀρετή. Ἐπεὶ καὶ κλέπται καὶ φονεῖς διώκονται, ἀλλ´ οὐ μακάριοι.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:11–12

„Svētīgi jūs esat, kad jūs lamā un vajā.“ Tagad Viņš vēršas pie pašiem apustuļiem, rādīdams, ka tikt lamātiem visvairāk pieder skolotājiem.

„Un melodami runā pret jums visādu ļaunu vārdu Manis dēļ.“ Svētīgs nav tas, kas vienkārši tiek lamāts, bet tad, kad tas notiek gan Kristus dēļ, gan meli. Bet ja šo divu nav, tad tāds ir nožēlojams, jo daudzus apgrēcina.

„Priecājieties un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs.“ Pie citiem Viņš nesacīja „liela alga“; bet šeit Viņš to saka, rādīdams, ka paciest negodu ir liela un ļoti grūta lieta. Jo daudzi ir pat pakārušies. Un arī Ījabs, kas citus kārdinājumus bija pacietis, visvairāk satraucās tad, kad draugi viņu lamāja, it kā viņš ciestu par grēkiem.

„Jo tāpat viņi vajāja praviešus, kas bija pirms jums.“ Lai apustuļi nedomātu, ka viņus vajās tāpēc, ka viņi māca kaut ko pretēju, Viņš tos mierina, sacīdams: „Arī pravieši pirms jums tika vajāti tikuma dēļ; tātad jums par mierinājumu ir viņu ciešanas.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:11–12; Lk. 6:22–23; Īj. 16:2–5; Ap. d. 7:52; 1. Pēt. 4:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μακάριοί ἐστε ὅταν ὀνειδίσωσιν ὑμᾶς καὶ διώξωσιν. » Πρὸς αὐτοὺς λοιπὸν τοὺς ἀποστόλους ἀποτείνε-. ται, δεικνὺς, ὅτι μάλιστα τῶν διδασκάλων ἴδιον, ὸ ὀνειδίζεσθαι. «Καὶ εἴπωσι πᾶν πονηρὸν ἐῆμα κσθ´ ὑμῶν ψευδόμενοι, ἕνεκεν ἐμοῦ.» Οὐχ ὁ ἁπλῶς ὀνειδιζόμενος, μακάριος, ἀλλ´ ὅταν καὶ διὰ Χριστὸν, καὶ ψευδῶς. Ἐὰν δέ μὴ τὰ δύο ταῦτα προσῇ, ἄθλιος ἐκεῖνος, ὡς πολλοὺς σκανδαλίζων. εαίρετε καὶ ἀγαλλιᾶσθε, ὅτι ὁ μισθὸς ὑμῶν πολὺς ἐν τοῖς οὐρανοῖς.» Ἐπὶ τῶν ἄλλων οὐκ εἰπε μισθὸν πολύν· ἐνταῦθα δὲ, δεικνύων, ὅτι τὸ ὑπομεῖναι ὄνειος, μέγα καὶ χαλεπώτατον. Πολλοὶ γὰρ καὶ ἁπηγχόνισαν ἑαυτούς. Καὶ ὁ Ἰὼβ δὲ τοὺς ἄλλους ὑπομείνας πειρασμοὺς, τότε μάλιστα ἐταράχθη, ὅτε ὀνείδιζον αὐτῷ οἱ φλοι, ὡς δ ἁμαρτίας πάσχοντι. «Οὕτω γὰρ ἐδίωξαν τοὺς πρι φήτας τοὺς πρὸ ὑμῶν· ἱνα μὴ ὑπονοήσωαιν οἱ ἀπό τολοι, ὅτι διὰ τὸ ἐνανσία τινὰ διδάσκειν, διωχθήσονται, παραμυθειται αὐτοὺς, λέγων, ὅτι Καὶ οἱ πρὸ ὑμῶν προφῆται δι´ ἀρετὴν ἡλαύνοντο· ὥστε παραμυθίαν ἔχετε τὰ ἐκείνων παθη

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:13

„Jūs esat zemes sāls.“ Pravieši tika sūtīti pie vienas tautas; bet jūs esat visas zemes sāls, ar mācību un pamācībām savelkot vaļīgos, lai tie neradītu nebeidzamus tārpus. Tātad neatmetiet pārmācību asumu, pat ja jūs lamā, pat ja jūs vajā. Tāpēc Viņš saka:

„Bet ja sāls kļūst nederīgs, ar ko to sālīs? Tas vairs neder nekam citam, kā vien tikt izmestam ārā un cilvēku samīdītam.“ Jo ja skolotājs kļūst nederīgs, tas ir, ja viņš nepārmāca un nesavelk, bet pats kļūst vaļīgs, ar ko viņu sālīs, tas ir, labos? Tātad no tā brīža viņš tiek izmests ārā no skolotāja cieņas un samīdīts, tas ir, nicināts.

Piezīmes (1)
  1. „Kļūst nederīgs“ – μωρανθῇ: burtiski „kļūst bezgaršīgs, muļķīgs“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:13; Mk. 9:50; Lk. 14:34–35; Mk. 9:48

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Υμεῖς ἐστε τὸ ἅλας τῆς γῆς.» Οἱ μὲν προφῆται εἰς ἃν ἔθνος ἀπευιάλησαν. Ὑμεῖς δὲ τῆς γῆς ἁπάσης ἀστὲ τὸ ἂλας, διὰ τῆς διδασκαλίας καὶ τῶν ἐλέγχων στύφοντες τοὺς χαύνους, ἵνα μὴ γεννήσωσι τοὺς ἐτελευτήτους σκώληκας· ὥστε μὴ ἀποβάλητε τὴν στρυφνότητα τῶν ἐλέγχων, κἂν ὀνειδίζησθε, κἂν διώκησθε. Διό φησιν· «Ἐὰν δὲ τὸ ἅλας μωρανθῇ. ἐν τίνι ἀλισθήσεται; εἰς οὐδὲν ἰσχύει ἔτι, εἰ μὴ βληθῆναι ἕξω, καὶ καταπατεῖσθαι ὑπὸ τῶν ἀνθρώπων. » Ὁ γὰρ διδάσκαλος ἐὰν μωρανθῇ, τουτι ἐτιν, εἰ οὐκ ἐλέγχει καὶ στύφει, ἀλλὰ χαυνωθῇ, ἐν τίνι ἀλισθήσεται, τουτέστι, διορθωθήσεται· Ἀπὸ τότε οὖν ἔξω ῥίπτεται τοῦ διδασκαλικοῦ ἀξιώματος, καὶ καταπατεῖται, τουτέστι, καταφρονεῖται.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:14–16

„Jūs esat pasaules gaisma.“ Vispirms sāls, un tad gaisma. Jo tas, kas atmasko slepeni darīto, ir gaisma; jo viss, kas tiek atklāts, ir gaisma. Un šie apgaismoja ne vienu tautu, bet pasauli.

„Pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar palikt apslēpta.“ Viņš māca tos būt modriem un rūpīgiem savā dzīvē, jo uz viņiem skatīsies visi. „Jo nedomājiet,“ Viņš saka, „ka jūs paslēpsieties kaktā; nē, jūs būsiet visiem redzami; tātad raugieties, kā jūs dzīvosiet bez vainas, lai neapgrēcinātu arī citus.“

„Arī sveci neiededz un neliek zem pūra, bet svečturī, un tā spīd visiem, kas ir namā.“ „Es,“ Viņš saka, „iededzu gaismu; bet lai žēlastība neizdzistu, lai tā ir jūsu rūpe, lai jūsu dzīves spožums spīdētu arī citiem.“ Tāpēc Viņš saka:

„Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, lai tie redz jūsu labos darbus un pagodina jūsu Tēvu, kas ir debesīs.“ Viņš nesacīja: „Jūs rādiet savu tikumu“ (jo tas nav labi), bet: „lai tas tikai spīd“, tā ka arī jūsu ienaidnieki brīnās un pagodina nevis jūs, bet jūsu Tēvu. Tātad, ja darām tikumu, tas jādara Dieva godam, nevis savam.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:14–16; Mk. 4:21; Lk. 8:16; Lk. 11:33; Ef. 5:13; 1. Pēt. 2:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Υμεῖς ἐστετὸ φῶς τοῦ κόσμου.» Πρότερον ἅλας, καὶ τότε φῶς. Ὁ γάρ ἐλέγχων τὰ κρυφῆ πραττόμενα, ἐκεῖνός ἑστι φῶς. Πᾶν γὰρ τὸ φανερούμενον, φῶς ἐστιν. Οὐκ ἔθνος δὲ ἕν ἐφώτισαν οὗτοι, ἀλλὴ τὸν κόσμον. «Οὐ δύναται πόλις κρυβῆναι ἐπάνω ὄρους κειμένη.» Παιδεύει αὐτοὺς, ἐναγωνίους εἶναι, καὶ ἀκριβεῖς περὶ τὸν βίον, ὡς παρὰ πάντων βλέπεσθαι μέλλοντας. Μὴ γὰρ νομίσητε, φησὶν, ὅτι ἐν γωνίᾳ κρυβήσεσθε, ἀλλὰ περίβλεπτοι ἔσεσθε, ὥστε βλέπετε πῶς ἀμώμως ζήσεσθε, ἵνα μὴ καὶ ἑτέρους σκανδαλίζητε. ὐδὲ καίουσι λύχνον, καὶ τιθέασιν ὑπὸ τὸ μόδιον, ἀλλ´ ἐπὶ τὴν λυχνίαν, καὶ λάμπει πᾶσι τοῖς ἐν τῇ οἰκῖᾳ.» Ἐγὼ μὲν, φησὶν, ἧψα τὸ φῶς, τὸ δὲ μὴ σβεσθῆναι τὴν χάριν, τῆς ὑμετέρας ἔστω σῆουδῆς, ὡς ἂν καὶ τοῖς ἄλλοις λάμπῃ ἡ λαμπρότης τοῦ ὑμετέρου βίου. Φησὶ γοῦν. «Οθτω λαμψάτω τὸ φῶς ὑμῶν, ἔμπροσθεν τῶν ἀιύθρώπων, ὅπως ἴδωσιν ὑμῶν τὰ καλὰ ἔργα, καὶ δοξάσωσι τὸν Πατέρα ὑμῶν τὸν ἐν τοῖς οὐρανοῖς.» Οὐκ εἶπεν, ὅτι Ὑμεῖς ἐπιδεικνύετε τὴν ἀρετὴντοῦτο γὰρ οὐ καλὸν), ἀλλ´ ἐκείνη μόνη λαμψάτω, ὥστε καὶ τοὺς ἐχθροὺς ὑμῶν θαυμάζειν, καὶ δοξάζειν, οὐχ μᾶς. ἀλλὰ τὸν Πατέρα ὑμῶν. Ὥστε ἐὰν πράττωμεν ἀρετὴν, εἰς δόξαν δεῖ τοῦ Θεοῦ ταύτην πράττειν, οὐκ εἰς ἡμετέραν.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:17–19

„Nedomājiet, ka Es esmu nācis atcelt bauslību vai praviešus; Es neesmu nācis atcelt, bet piepildīt.“ Tā kā Viņam pašam bija jāievieš jauni likumi, lai viņi nedomātu, ka Viņš ir pret Dievu, Viņš, iepriekš dziedinādams daudzu aizdomas, saka: „Es neesmu nācis atcelt bauslību, bet drīzāk piepildīt.“ Bet kā Viņš to piepildīja? Pirmkārt, Viņš darīja visu, ko par Viņu bija teikuši pravieši; tāpēc arī evaņģēlists bieži saka: „Lai piepildītos, kas bija sacīts caur pravieti.“ Bet Viņš piepildīja arī visus bauslības baušļus; jo „Viņš grēku nedarīja, un Viņa mutē netika atrasta viltība“. Un vēl citādi Viņš piepildīja bauslību, tas ir, papildināja: jo ko tā bija ieskicējusi, to Viņš pilnīgi izgleznoja. Tā sacīja: „Tev nebūs nokaut“, Viņš – „Nedusmojies velti.“ Tāpat kā gleznotājs neiznīcina ieskici, bet drīzāk to papildina.

„Jo patiesi Es jums saku.“ „Āmen“ ir apstiprinājuma vārds, tas pats, kas: „Jā, Es jums saku.“

„Kamēr debess un zeme zudīs, ne mazākais burts, ne viena svītriņa nezudīs no bauslības, iekams viss notiks.“ Šeit Viņš rāda, ka pasaule paiet un tiek pārveidota. Tātad Viņš saka, ka, kamēr pastāv viss, no bauslības nezudīs pat mazākais burts. Bet citi saka, ka „jota“ un „svītriņa“ ir desmit bauslības baušļi; citi – krusts: jo krusta „jota“ ir taisnais koks, bet „svītriņa“ – šķērskoks. Tātad Viņš saka, ka tas, kas sacīts par krustu, piepildīsies.

„Kas tad atceļ vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudīm, tas tiks saukts vismazākais Debesu Valstībā.“ Par vismazākajiem baušļiem Viņš sauc tos, ko pats grasās dot, nevis bauslības baušļus. Bet Viņš tos sauc par vismazākajiem pazemības dēļ, lai arī tevi pamācītu būt pieticīgam savā mācīšanā. Bet „tiks saukts vismazākais Valstībā“ nozīmē: augšāmcelšanā – pēdējais un iemests ellē. Jo viņš neieies Debesu Valstībā; bet ar „Valstību“ saproti augšāmcelšanos.

„Bet kas tos dara un māca, tas tiks saukts liels Debesu Valstībā.“ Vispirms „dara“, un tad „māca“. Jo kā gan es vadīšu citu pa ceļu, pa kuru pats neesmu gājis? Un atkal, ja es daru, bet nemācu, man nav tik lielas algas; bet bieži pat nosodījums, kad nemācu skaudības vai kūtruma dēļ.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:17–19; Lk. 16:17; 1. Pēt. 2:22; Jes. 53:9; 2. Moz. 20:13; Ebr. 10:1; Jēk. 3:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μὴ νομίσητε, ὅτι ἦλθον καταλύσαι τὸν νόμον ἢ τοὺς προφήτας· οὐκ ἡλθον καταλῦσαι, ἀλλὰ πληρῶσαι. » Ἐπειδὴ ἔμελλεν αὐτὸς νόμους εἰσάγειν καινοὺς, ἵνα μὴ νομίσωσιν ὅτι ἀντίθεός ἐστι, φησὶ, προθεραπεύων τὴν τῶν πολλῶν ὑπόληψιν, ὅτι Οὐκ ἦλθον καταλῦσαι τὸν νόμον, ἀλλὰ μᾶλλον πληρῶσαι iῶς δὲ ἐπλήρωσε; πρῶτον μὲν ὅτι, ὅσα εἶπον περὶ αὐτοῦ οἱ προφῆται, ἐποίησε. Διὸ καὶ ὁ εὐαγ γελιστὴς συχνάκις λέγει· «Ἵνα πληρωθῇ τὸ ῥηθὲν διὰ τοῦ προφήτου.» Ἀλλὰ καὶ τὰς τοῦ νόμου ἐντολὰς πάσας ἐπλήρωσεν. «μαρτίαν γὰρ οὐκ ἐποίησεν ολδὲ εὐρέθη δόλος ἐν τῷ στόματι αὐτοῦ.» Καὶ ἄλλως δὲ ἐπλήρωσε τὸν νόμον, τουτέστιν, ἀνεπλήρωσεν· ὅσα γὰρ ἐκεῖνος ἐσκιαγράφησε, ταῦταοὗτος τελείως ἐωγράφησεν. Ἐκεῖνος τὸ, «Μὴ φονεύσῃς·» οὗτος, τὸ Μηδὲ θυμωθῇς εἰκῆ. Ὡσπερ καὶ ὁ ζωγράφος, οὐ καταλύει τὴν σκιαγραφίαν, ἀλλὰ μᾶλλον ἀναπληροῖ. «Ἀμὴν γὰρ λέγω ὑμῖν.» Τὸ Ἀμὴν, βεβαιωτικόν ἐστιν, ἀντὶ τοῦ, Ναὶ λέγω ὑμῖν. «Ἔως ἂν παρέλθη ὁ οὐρανὸς καὶ ἡ γῆ, ἰῶτα ἓν ἢ μία κεραία οὐ μὴ παρέλθῃ ἀπὸ τοῦ νόμου, ἕως ἂν πάντα γένηται.» Λ ἴκνυσιν ἐνταῦθα ὅτι ὁ κόσμος παρέρχεται καὶ μετασχηματίζεται. Λέγει τοίνυν ὅτι ἕως οὗ συνίσταται τὸ πᾶν, οὐδὲ τὸ ἐλάχιστον γράμμα ἐκ τοῦ νόμου παωέλθοι. Ἄλλοι δὲ τὸ ἰῶτα καὶ τὴν κεραίαν τὰ δέκα τοῦ νόμου ἐντολάς φασιν· ἄλλρι δὲ, τὸν σταυρόν· φῆ γὰρ σταυροῦ, ἰῶτά ἐστι τὸ ὁρθὸν ξύλον, καὶ κέραία τὸ πλάγιον. λησὶ τοίνυν ὄτι τὰ περὶ τοῦ αταυροῦ εἰρημένα, πληρωθήσεται. «Ὃς ἐάν οὖν λύσῃ μίαν τῶν ἐντολῶν τούτων τῶν ἐλαχίστων, καὶ διδάξῃ οὕτω τοὺς ἀνθρώπους, ἐλάχιστος κληθήσεται ἐν τῇ βασιλείᾳ τῶν οὐρανῶν.» Ἐλαχίστας ἐντολὰς λέγει, ἅς μέλλει αὐτὸς παραδοῦναι · οὐ γὰρ τὰς νομικάς. Ὁνομάζει δὲ αὐτὰς ἀλαχίστας, διὰ ταπείνωσιν, ἵνα καὶ σὲ πάιδεύσῃ μετριοφρονεῖν επὶ ταῖς διδασκαλίαις. Ἐλάχιστος δὲ κληθήσεται ἐν τῇ βασιλείᾳ, ἀντὶ τοῦ, ἐν τῇ ἀναστάσει ἔσχατος καὶ ἀπεῤῥιμμένος εἰς γέενναν. Οὐ γὰρ εἰς τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν εἰσελεύσεται, ἄπαγεἀλλὰ ἂασιλείαν. τὴν ἀνάστασιν νόει. «Ὅς δ´ ἂν ποιήσῃ καὶ διδάξῃ, οὗτος μέγας κληθήσεται ἐν τῇ βασιλείᾳ τῶν οὐρανῶν.» Πρῶτον τὸ, ποιήσῃ, καὶ τότε τὸ, διδάξῃ· πῶς γὰρ ἄλλον ὁθηγήσω εἰς ὁδὸν ἣν οὐ Ἀιώκευσα; Πάλιν δὲ ἐλν ποιῶ μὲν ἐγὼ, οὐ διδάσκω δὲ, οὐκ ἔχω τοσοῦτον μισθόν· πολλάκις δὲ καὶ κατάκριαιν ὅταν διὰ πθόνον ἢ ὄκνον οὐ διδάσκω.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:20

„Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nebūs daudz pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, jūs neieiesiet Debesu Valstībā.“ Par taisnību Viņš sauc visu tikumu, kā: „Ījabs bija taisns, sirdsskaidrais / vislīdzīgais, nevainojams.“ Tad trīsi, cilvēk, apdomādams, cik daudz no mums tiek prasīts. Tad Viņš mūs māca, kā mēs varētu būt pārāki, un uzskaita tikumus.

Piezīmes (1)
  1. Īj. 1:1 LXX: „Viņš bija taisns, ὅσιος, nevainojams“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:20; Īj. 1:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Λέγω γὰρ ὑμῖν ὅτι ἐὰν μὴ περισσεύσῃ ὑμῶν ἡ Ἀοκαιοσύνη πλέον τῶν Γραμματέων καὶ Φαρισαίων, οὐ μὴ εἰσέλθητε εἰς τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν.» Δικαιοσύνην λέγει τὴν πᾶσαν ἀρετήν· ὡς τὸ, «Δίκαιος ἦν Ἰὼβ, ὅσιος, ἄμεμπτος.» φρίξον οὖν, ἄνθρωπε, ἐννοήσας πόσον ἀπαιτούμεθα. Εἶτα διδάσκει ἡμᾶς, πῶς ἂν περιττεύσωμεν· καὶ καταλέγει τὰς ἀρετάς.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:21–22

„Jūs esat dzirdējuši, ka senajiem sacīts: tev nebūs nokaut; bet, kas nokauj, tas būs pakļauts tiesai.“ No kā tas sacīts, Viņš nesaka. Jo ja Viņš būtu sacījis: „Mans Tēvs sacīja senajiem, bet Es jums saku“, liktos, ka Viņš dod likumus pretēji Tēvam. Un atkal, ja Viņš būtu sacījis: „Es sacīju senajiem“, Viņu būtu grūti pieņemt. Tāpēc Viņš saka nenoteikti: „Senajiem sacīts.“ Un ar vārdiem „senajiem sacīts“ Viņš rāda, ka bauslība ir novecojusi; „bet tā kā tā ir novecojusi un tuvu iznīcībai, tā jāatstāj un jāsteidzas pie jaunā“.

„Bet Es jums saku: ikviens, kas velti dusmojas uz savu brāli, būs pakļauts tiesai.“ Pravieši, kad grasījās pravietot, sacīja: „Tā saka Tas Kungs“; bet Kristus – „Es saku“, rādīdams Dievišķības varu. Jo tie ir kalpi, bet Viņš – Dēls, kam pieder viss, kas ir Tēvam. Bet tiek nosodīts tas, kas velti dusmojas uz savu brāli; bet ja kāds dusmojas pamatoti, audzināšanai un garīgā dedzībā, viņš netiks nosodīts. Jo arī Pāvils dusmu vārdus runāja pret burvi Elimu un pret augsto priesteri – ne velti, bet dedzībā. Bet velti mēs dusmojamies tad, kad dusmojamies naudas vai slavas dēļ.

„Bet, kas saka savam brālim: «raka», tas būs pakļauts sinedrijam.“ Sinedrijs ir ebreju tiesa. Bet „raka“ nozīmē to pašu, ko „tu“, – kā mēs mēdzam sacīt kādam, ko nicinām: „Ej nu, tu!“ Tātad, gribēdams mūs pamācīt būt rūpīgiem arī mazās lietās un godāt citam citu, Viņš to pamāca. Bet daži saka, ka „raka“ sīriski nozīmē „nicināmais“ (tāds, uz ko spļauj). Tātad, kas apvaino savu brāli kā nicināmu, tas būs pakļauts svēto apustuļu sinedrijam, kad tie sēdēs, tiesādami divpadsmit ciltis.

„Bet, kas saka: «ģeķi», tas būs pakļauts elles ugunij.“ Daudzi saka un domā, ka tas ir smagi un bargi; bet tā nav. Jo tas, kas atņem savam brālim saprātu un apdomību, ar ko mēs atšķiramies no zvēriem, kā gan nav elles cienīgs? Jo tas, kas lamā un apvaino, iznīcina mīlestību; un tā, iznīcināta, līdz ar sevi iznīcina tikumus, tāpat kā, klātesoša, tos uztur. Tātad tas, kas apvaino, saraujot mīlestību, iznīcina visus tikumus. Tāpēc pamatoti viņš ir uguns cienīgs.

Piezīmes (1)
  1. „Raka“ (ῥακά) – aramiešu nievu vārds („tukšgalvis“); Teofilakts dod divus skaidrojumus.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:21–22; 2. Moz. 20:13; Ebr. 8:13; Ap. d. 13:8–11; Ap. d. 23:3; Ef. 4:26; Mt. 19:28; Kol. 3:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«κοιλαατε ὄτι ἐῤῥέθη τοῖς ἀρχαίοις· Οὐφονεύσεις· ὸς δ´ ἂν φονεύσῃ, ἔνοχος ἔσται τῇ κρίσει.» Τὸ παρὰ τίνος ἐῤῥέθη, οὐ λέγει. Εἰ γὰρ εἶπεν, ὅτι Ὁ μὲν Πατήρ μου εἶπε τοῖς ἀρχαίοις, ἐγὼ δὲ λέγω ὑμῖν, ἱδοξεν ἂν ἀντινομοθετεῖν τῷ Πατρί. Πάλιν εἰ εἶπεν, ὄτι Ἐγὼ εἶπον τοῖς ἀρχαίοις, δυσπαράδεκτος ἂν ἐγένετο. Ἀορίστως οὖν λέγει, ὅτι «Ἐῤῥέθη τοῖς ἀρχαίοις· Ἀείκνυσι δὲ ὅτι ἐπαλαιώθη ὁ νόμος, ἐν τῷ εἰπεῖν, ὅτι «Ἐῤῥέθη τοῖς ἀρχαίοις· ἐπεὶ δὲ λοιπὸν ἐπαλαιώθη, καὶ ἐγγύς ἐστιν ἀφανισμοῦ, ὃεῖ ἀφεῖναι αὐτὸν καὶ δραμεῖν ἐπὶ τὰ νέα,» «Ἐγὼ δὲ λέγω ὑμῖν, ὅτι πᾶς ὁ ὀργιζόμενος τῷ ἀλφῷ αὐτοῦ εἰκῆ, ἔνοχος ἔσται τῇ κρίσει.» Οἱ μὲν προφῆται μέλλοντες προφητεύειν ἔλεγον· Τάδε λέγει Κύριος· ὁ δὲ Χριστὸς, Ἐγὼ λέγω, δεικνύων τὸ ἐξουσιαστικὸν τῆς θεότητος. Οἱ μὲν γὰρ, δοῦλοι· ὁ δὲ, Υἱὸς, καὶ τὰ τοῦ Πατρὸς πάντα ἔχων. Ὁ ὁργζόμενος δὲ τῷ ἀδελφῷ αὐτοῦ εἰκῆ, ἐκεῖνος κατακρίνεται · ἐὰν δέ τις ὀργίζηται εὐλόγως καὶ ἐπὶ παδείᾳ καὶ κατὰ ζῆλον πνευματικὸν, οὐ κατακριθήσεται · καὶ ὁ Παῦλος γὰρ, ὀργῆς ῥήματα ἐφθέγξατο πρὸς Ἐλύμαν τὸν μάγον, καὶ πρὸς τὸν ἀρχιερέα, οὐ μὴν εἰκῆ, ἀλλὰ κατὰ ζῆλον. Τότε δὲ εἰκῆ ὀργιζόμεθα, ὅταν διὰ χρήματα ἢ δόξαν. «Ὃς δ´ ἂν εἴπῃ τῷ ἀδελφῷ αὐτοῦ, Ῥακὰ, ἔνοχος ἔσται τῷ συνεδοίῳ. » Συνέδριον, τὸ δικαστήριον τῶν Ἑβραίων φησί. Τὸ δὲ, «Ῥακὰ,» σημαίνει ἀντὶ τοῦ, σύ- ὥσπερ ἔθος ἔχομεν λέγειν πρός τινα καταφρονούμενον ὑφ´ ἡμῶν ἂπελθε σύ. Θέλων οὖν παιδεῦσαι ἡμᾶς καὶ περὶ τὰ μικρὰ ἀκριβ ῆς εἶναι, καὶ ἀλλήλους τιμᾷν, παραινεῖ´ ταῦτα. Τινὸς δὲ τὸ, «Ῥακὰ,» Συριστὶ, κατάπτυστόν φασι σημαίνειν. Ὃστις οὖν ὑβρίσει τὸν ἀδελφὸν αὐτοῦ κατάπτυστον, ἔνοχος ὄσται τῷ συνεδρίῳ τῶν ἀγίων ἀποστόλων, ὅτε καθίσουσι κρίνοντες τὰς δώδεκα φυλάς. «Ὥς δ´ ἂν εἴπῃ, Μωρὲ, ἔνογος ἕσται εἰς τὴν γέενναν τοῦ πυράς.» Πολλοὶ λέγουσι καὶ νομίζουσι βαρὺ εἶναῦ τοῦτο καὶ σκληρὸν, οὐκ ἱστι δέ. Ὁ γὰρ ἀποστερῶν τὸν ἀδελφὸν αὐτοῦ λόγου καὶ φρονήστως, οἷς τῶν θηρίων διαφέρομεν, πῶς οὐκ ἄξιος γεέννης· Ὁ γὰρ λοιδορῶν καὶ ὐβρίζων, τὴν ἀγάπην διαλύει· ἥτις διαλυθεῖσα, συναναιρεῖ τὰς ἀρετὰς, ὡσπερ καὶ παροῦσα συνιστᾷ· τὰς ἄρετὰς οὖν πάσας καταλόει ὁ ὑβρίζων, ἐν τῷ τὴν ἀγάπην διασπᾷν. Ὥστε εἰκότως ἀξιος τοῦ πυρός.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:23–26

„Tad, ja tu nes savu dāvanu uz altāri un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, atstāj tur savu dāvanu altāra priekšā un ej, vispirms izlīgsti ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.“ Dievs nevērīgi izturas pret Savu godu, lai tikai mēs mīlētu cits citu. Un, sacījis: „ja tavam brālim ir kaut kas pret tevi“, Viņš neko vairāk nepiebilda. Jo vai viņam tas ir taisnīgi vai netaisnīgi – izlīgsti. Un Viņš nesacīja: „ja tev ir kaut kas pret viņu“, bet: „ja viņam ir kaut kas pret tevi, centies viņu padarīt sev par draugu“. Bet Viņš pavēl atstāt dāvanu, lai uzliktu tev nepieciešamību izlīgt; jo, gribēdams, lai tava dāvana tiktu upurēta, tu būsi spiests izlīgt. Un reizē Viņš rāda, ka mīlestība ir patiesais upuris.

„Esi ātri labprātīgs pret savu pretinieku, kamēr tu vēl esi ceļā kopā ar viņu, ka pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tevi nenodod sulainim un tu netiec iemests cietumā. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiznāksi, iekams nebūsi samaksājis pēdējo graša tiesu.“ Daži domā, ka par pretinieku tiek saukts velns, bet par ceļu – dzīve, un ka Tas Kungs pamāca tā: „Kamēr tu esi šajā dzīvē, norēķinies ar velnu, lai viņš vēlāk nevarētu tevi apsūdzēt grēkā, it kā tev būtu kas no viņa mantas, un tad tu netiktu nodots sodam, līdz tiec saukts pie atbildības pat par pēdējiem grēkiem.“ Jo „kodrants“ ir divas lepta. Bet tu saproti, ka Viņš to saka arī par šejienes pretiniekiem, pamācīdams netiesāties un netikt novērstam no dievišķajiem darbiem. „Jo pat ja tev nodarīts pāri,“ Viņš saka, „neej uz tiesu, bet izlīgsti ceļā, lai pretinieka varas dēļ nepiedzīvotu ko ļaunāku.“

Piezīmes (1)
  1. „Graša tiesa“ – κοδράντης (romiešu quadrans); Teofilakts: „kodrants ir divas lepta“ (sal. Mk. 12:42).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:23–26; Lk. 12:58–59; Mk. 11:25; Os. 6:6; 1. Kor. 6:7; Mk. 12:42

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐὰν οὖν προσφέρῃς τὸ δῶρόν σου ἐπὶ τὸ θυσιαστήριον, κἀκεῖ μνησθῇς, ὅτι ὁ ἀελφός σου ἐχει τι κατὰ σοῦ, ἄφες ἐκεῖ τὸ δῶρόν σου ἔμπροσθεν τοῦ θυσιαστηρίοο, καὶ ὕπαγε, πρῶτον διαλλάγηθι τῷ ἀδελφῷ σου, καὶ τότε ἐλθὼν πρόσφερε τὸ δῶρόν σου.» Καταφρονεῖ ὁ Θεὸς τῆς οἱκείας τιμῆς, ἵνα ἡμεῖς μόνον ἀγαπῶμεν. Ἐὰν δὲ ἕχῃ τι κατὰ σοῦ ὁ ἀδελφός σον εἰπὼν, οὐδὲν ἄλλο προσέθηκεν. Εἴτε γὰρ δικαίως εἴτε ἀδίκως ἔχει, διαλλάγηθι. Καὶ οὐκ εἶπεν, Ἐὰν ἔχῃς σὺ κατ´ ἐκείνου, ἀλλ´, Ἑὰν ἔχῃ ἐκεῖνός τι κατὰ σοῦ, σπούδασον αὐτὸν φιλιῶσαί σοι. Προστάττεο Ἐὲ ἀφεῖναι τὸ δῶρον, ἵνα σοι ἀνάγκην ἐνθήσῃ τοῦ καταλλαγῆναι· σὺ γὰρ θέλων προσενεχθῆναι τὸ δῶρόν σου, ἀναγκασθήσῃ διαλλαγῆναι. Ἃμα δὲ δεικνύει βτι ἡ ἀγάπη ἐστὶν ἡ ὄντως θυσία. «Ἱσθι εὐνοῶν τῷ ἀντιδίκῳ σου ταχὺ. ἕως ἄτοι εἶ ἐν τῇ ὁδῷ μετ´ αὐτοῦ, μήποτέ σε παραδῷ ἐ ἀντίδικος τῷ κριτῇ, καὶ ὁ κριτής σε παραδῷ τῷ ὑπηρέτῃ, καὶ εἰς φυλακὴν βληθήσῃ. Ἀμὴν λέγω σοι, οὐ μὴ ἐξέλθῃς. ἐκεῖθεν, ἕως ἂν ἀποδῷς τὸν Ισχατον κοδράντην.» Τινὲς νομίζουσιν ἀντίδικον λέγεσθαι τὸν διάβολον, ὀδὸν δὲ τὸν βίον; παραινεῖν δὲ τὸν Κύριον οὕτως· Ἕως ὅτου εἰ ἐν τῷ βίῳ τούτῳ, διαλύθητι πρὸς τὸν διάβολον, ἱνα μὴ ἔχῃ ὕστιρον ἐλέγχειν σε περὶ ἁμαρτίας, ὡς ἕχοντά τι τῶν ἑκείνου, καὶ τότε παραδοθῇς τῇ κολάσει, ἄχρι καὶ τῶν ἐσχάτων ἁμαρτημάτων εὐθυνόμενος. Κοδράντης γαρ ἐστι δύο λεπτά. Σὺ δὲ νόει ὅτι καὶ περὶ τῶν ἐνταῦθα ἀντιδίκων λέγει τοῦτο, παραινῶν μὴ δικάζεσθαι, καὶ ἀπὸ τῶν θείων ἔργων περισπᾶσθαι. Κἂν γὰρ ἠδικήθης, φησὶ, μὴ ἀπέλθῃς εἰς δικαστήριον · ἀλλ´ ἐν τῇ ὁδῷ διαλύθητι, μήποτε χείρον. πάθης διὰ τὴν δυναστείαν τοῦ ἀντιδίκου.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:27–30

„Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.“ Laulības pārkāpšana ir viens, netiklība – cits: laulības pārkāpšana ir ar precētu sievu, bet netiklība – ar atlaistu.

„Bet Es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti, lai to iekārotu, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī.“ Tas ir: tas, kas stāv un iztirzā un ar skatīšanos iededzina iekāri un atkal skatās, lai to vēl vairāk iekvēlinātu savā sirdī. Bet ja viņš darbu nav pastrādājis – ko tad? Viņš nav spējis; jo ja spētu, tūlīt izdarītu ļauno. Tomēr zini, ka, ja mēs iekārojam, bet pēc tam mums tiek liegts darbu izdarīt, ir skaidrs, ka mūs pasargājusi žēlastība. Bet arī sievietes, ja tās izgreznojas, lai kādam iepatiktos, pat ja neiepatīk, tomēr indi tās ir sajaukušas, pat ja neviens to nedzer.

„Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met prom no sevis; jo tev labāk, ka viens no taviem locekļiem iet bojā, nekā ka viss tavs ķermenis tiek iemests ellē. Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met prom no sevis; jo tev labāk, ka viens no taviem locekļiem iet bojā, nekā ka viss tavs ķermenis tiek iemests ellē.“ Dzirdēdams „acs“ un „roka“, nedomā, ka tas tiek sacīts par locekļiem; jo tad Viņš nebūtu piebildis „labā“; bet par tiem, kas šķiet draugi, bet mums kaitē. Piemēram, ir kāds jauneklis, kam ir izlaidīgi draugi, un viņš cieš zaudējumu. „Tad nogriez tos,“ Viņš saka; „jo varbūt tu izglābsi arī viņus, kad tie atjēgsies; bet ja ne, tad vismaz sevi. Bet ja tu turēsies pie draudzības ar viņiem, jūs abi iesiet bojā.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:27–30; 2. Moz. 20:14; Mt. 18:8–9; Mk. 9:43–47; Īj. 31:1; 1. Kor. 15:33

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἡκούσατε ὅτι ἐῤῥέθη· Οὐ μοιχεύσεις.» Ἄλλη μοιχεία, καὶ ἄλλο πορνεία· μοιχεία μὲν, ἡ εἰς ὕπαν δρον· πορνεία δὲ, ἡ εἰς ἀπολελυμένην. «Ἐγὼ δὲ λέγω ὑμῖν, ὅτι πᾶς ὁ βλέπων γυναῖκα πρὸς τὸ ἐπιθυμῆσαι αὐτῆς, ἤδη ἐμοίχευσεν αὐτὴν ἐν τῇ καρδίᾳ αὐτοῦ.» Τουτέστιν, ὁ ἱστάμενος καὶ περιεργαζόμενος, καὶ ἀνάπτων τὴν ἐπιθυμίαν ἀπὴ τοῦ βλέπειν, καὶ πάλιν βλέπων πρὸς τὸ πλεῖον ἐπικαρδίᾳ αὐτοῦ. Εἰ δὲ τὸ ἔργον οὐκ ἐπέθηκε, τί τοῦτο; Μόκ ἴσχυσεν· ἐπεὶ ἐὰν ἰσχύσῃ, παραυτίκα τὸ κακὸν τελίσει. Πλὴν γίνωσκα ὅτι κἂν ἐπιθυμήοωμεν, εἶτα κολυθῶμεν πρᾶξαι τὸ ἔργον, πρόδηλον ὅτι ὑπὸ τῆς χἄριτος ἐσκεπάσθημεν. Καὶ αἱ γυναῖκες δὲ, ἐὰν καλλωπίζωνται διὰ τὸ ἀρέσαι τισί, κἂν μὴ ἀρέσωσιν, ὅμως ἐκεῖναι τὸ φάρμακον ἐκέρασαν, κἂν μηδεὶς πίνῃ. κἘαν δὲ ὁ ὀφθαλμός σου ὁ δεξιὸς σκανφαλίζη σε, Κξελε αὐτὸν, καὶ βάλε ἀπὸ σοῦς Συμφέρει γάρ σοι, Ἰνα ἀπόληται ἓν τῶν μελῶν σου, καὶ μὴ ὅλον τὸ σῶμά σου βληθῇ εἰς γέενναν. Καὶ εἰ ἡ δεξιά σου χεὶρ σκανδαλίζῃ σε, ἕκκοψον αὐτὴν καὶ βάλε ἀπὸ οῦ. Συμφέρει γάρ σοι, ἵνα ἀπόληται ἓν τῶν μελῶν σου, καὶ μὴ ὅλον τὸ σῶμά σου βληθῇ εἰς γέενναν. » Ὀφθαλμὸν καὶ χεῖρα ἀκούων, μὴ νόμιεε περὶ τῶν μελῶν τοῦτο λέγεσθαι· οὐ γὰρ ἂν προσἔθηκε τὸ, ὁ δεξιὸς καὶ ἡ δεξιά· ἀλλὰ περὶ τῶν δοκούντων φὔλων καὶ βλαπτόντων ἡμᾶς· οἷον· ἔστι τις νέος, ἔχων φίλους ἀκολάστους, καὶ θλάπτεται· Τούτους οὖν ἀπότεμνε, φησί· τάχα μὲν γὰρ κἀκείνους σώσεις, εἰς αἴσθησιν ἐλθόντας· εἰ δὲ μὴ, κἂν σιαυτόν. Εἰ δὲ στέργεις τὴν πρὸς ἐκείνους φιλίαν, ἀμφότεροι ἀπολεῖσθε

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:31–32

„Ir arī sacīts: kas atlaiž savu sievu, lai dod tai šķiršanās rakstu.“ Mozus pavēlēja, ka, ja kāds ienīst savu sievu, viņam no tās jāšķiras, lai nenotiktu kas ļaunāks; jo, ienīsta, viņa varbūt pat tiktu nogalināta. Un šķirtajai bija jādod atlaišanas raksts, ko sauca par šķiršanās rakstu, lai viņa vairs neatgrieztos pie viņa un no tā nerastos jukas, kad vīrs dzīvo ar citu.

„Bet Es jums saku: ikviens, kas atlaiž savu sievu, izņemot netiklības dēļ, dara, ka viņa pārkāpj laulību; un, kas precē atlaistu, pārkāpj laulību.“ Viņš neatceļ Mozus likumus, bet tos labo, iebiedēdams vīru, lai viņš bez iemesla neienīstu sievu. Jo ja viņš to atlaiž ar pamatu, tas ir, kad tā netiklējusi, viņš nav nosodāms; bet ja bez netiklības – nosodāms; jo viņš to spiež pārkāpt laulību. Bet arī tas, kas viņu pieņem, ir laulības pārkāpējs. Jo ja viņš to nepieņemtu, viņa atgrieztos un pakļautos vīram. Jo kristietim jābūt miera nesējam ar citiem un jo vairāk ar savu sievu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:31–32; 5. Moz. 24:1–4; Mt. 19:3–9; Mk. 10:2–12; Lk. 16:18; 1. Kor. 7:10–11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐῤῥέθη δὲ, ὅτι Ὁς ἂν ἀπολύσῃ τὴν γυναῖκα αὐτοῦ, δότω αὐτῇ ἀποστάσιον.» Μωσῆς ἐκέλευσεν, ἰάν τις μισῇ τὴν γυναῖκα αὐτοῦ, χωρίζεσθαι αὐτῆς, Πνα μὴ χεῖρόν τι γένηται· μισουμένη γὰρ, ἵσως ἂν καὶ ἰφονεόθη· διδόναι δὲ τῇ διαζευγνυμένῃ γραμματεῖον ἀπολυτικὸν, ὃ ἐκαλεῖτο ἀποστὰσιον· ὡς λυ μηκέτι ἐπ´ αὐτὸν ἐπανέλθοι, καὶ ἐκ τούτου χένηται σύγχυσις, ἑτέρᾳ συνοικοῦντος τοῦ ἀνδρός, «Ἐγὼ δὲ λέγω ὑμῖν, ὅτι πᾶς ὁ ἀπολύων τὴν γυναῖκα αὐτοῦ, παρεκτὸς λόγου πορνείας, ποιεῖ αὐτὴν μοιχᾶσθαι· καὶ ὃς ἂν ἀπολελυμένην γαμήσῃ, μοιχἄται.» Οὐ λύει δὲ τὰ Μωσαῖκὰ, ἀλλὰ διορθοῦται, ἐκφοβῶν τὸν ἄνδρα, ἵνα μὴ ἀλόγως μισῇ τὴν γυναῖκα. Ἐὰν γὰρ ἀπολύσῃ αὐτὴν εὐλόγως, τουτέστι, πορνεύσασαν, ἀκατάκριτός ἐστιν· εἰ δέ χωρὶς πορνείας, κατάκριτος· ἀναγκάζει γὰρ αὐτὴν μοιχΔσθαι. Ἀλλὰ καὶ ὁ δεχόμενος ταύτην, μοιχός ἐστιν Εἰ γὰρ μὴ ἐδέξατο, ἐπανέστρεψεν ἂν ἑκείνη, καὶ ὑπετάγη τῷ ἀνδρί. Τὸν γὰρ Χριστιανὸν δεῖ εἰρηνοποιὸν εἶναι καὶ πρὸς τοὺς ἄλλους, καὶ πολλῷ πλέον πρὸς τὴν ἰδίαν γυναῖκα

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:33–37

„Atkal jūs esat dzirdējuši, ka senajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet tev būs turēt Tam Kungam savus zvērestus.“ Tas ir: „Kad zvēri, runā patiesību.“

„Bet Es jums saku: nezvērēt nemaz – ne pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis, ne pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, ne pie Jeruzalemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta.“ Tā kā jūdi dzirdēja Dievu sakām: „Debesis ir Mans tronis, bet zeme – Mans kāju pamesls“, viņi zvērēja pie tādām lietām. Tātad Tas Kungs, viņiem to aizliegdams, nesaka: „Tā kā debesis ir skaistas un lielas un zeme ir noderīga, tāpēc nezvēriet“, bet: tāpēc, ka tās ir Dieva tronis, bet šī – pamesls, lai elkdievībai nebūtu vietas. Jo tie, kas pie tām zvērēja, būtu padarījuši stihijas par dieviem; kas arī iepriekš bija noticis.

„Arī pie savas galvas nezvēri, jo tu nespēj nevienu matu padarīt baltu vai melnu.“ Vienīgi Dievs zvēr pie Sevis paša, jo Viņš nevienam nav pakļauts; bet mēs, kas neesam savi kungi, kā gan varētu zvērēt pie savas galvas? Jo tā ir cita īpašums. Jo ja galva ir tava, pārveido, ja vari, kaut vienu matu.

„Bet jūsu vārds lai ir: jā, jā; nē, nē.“ Lai tu nesacītu: „Un kā man ticēs?“, Viņš saka: „Ja tu vienmēr runāsi patiesību un nekad nezvērēsi.“ Jo nevienam tik ļoti netic kā tam, kas viegli zvēr.

„Kas pāri tam, tas ir no ļauna.“ „Zvērēšana,“ Viņš saka, „kas ir pāri «jā» un «nē», ir no velna.“ Bet tu sacīsi: „Un vai tad Mozus bauslība, kas pavēlēja zvērēt, bija ļauna?“ Tad mācies, ka toreiz zvērēt nebija ļauni, bet pēc Kristus tas ir ļauni – tāpat kā apgraizīties un vispār turēties pie jūdu paražām. Jo arī zīst krūti pieklājas bērniem, bet vīriem tas ir kauns.

Piezīmes (2)
  1. Ps. 47:3 LXX (1965: Ps. 48:3) – „lielā Ķēniņa pilsēta“.
  2. „Stihijas“ – στοιχεῖα: pasaules pamatelementi (debesis, zeme).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:33–37; 3. Moz. 19:12; 4. Moz. 30:3; 5. Moz. 23:21; Jes. 66:1; Ps. 47:3; Ebr. 6:13; Jēk. 5:12; 5. Moz. 6:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πάλιν ἠκούσατε, ὅτι ἐῤῥέθη τοῖς ἀρχαίοις· Οὐκ ἐπιορκήσεις, ἀποδώσεις δὲ τῷ Κυρίῳ τοὺς ὅρκους σου.» Τουτέστιν, Ὅταν ὁμνύῃς, ἀλήθευε. «Ἐγὼ δὲ λέγω ὑμῖν, μὴ ὀμόσαι ὅλως, μήτε ἐν τῷ οὐρανῷ, ὅτι θρόνος· ἐστὶ τοῦ Θεοῦ· μήτε ἐν τῇ γῇ. ὅτι ὑποπόδιόν ἐστὶ τῶν ποδῶν αὐτοῦ· μήτε εἰς Ἰεροσόλυμα, ὄτι πόλις ἐστὶ τοῦ μεγάλου βασιλέως.» Ἐπειδὴ οἱ Ἰουδαῖοι τοῦ Θεοῦ λέγοντος ἤκουον, «Ὁ οὐρανός μοι θρόνος, ἡ δὲ γῆ ὑποπόδιον,» ὥμνυον κατὰ τῶν τοιούτων. Ὁ τοίνυν Κύριος κωλύων αὐτοῖς οὐ λέγει, ὅτι Ἐπειδὴ καλὸς καὶ μέγας ἐστὶν Α οὐρανὸς, καὶ χρησίμη ἡ γῆ, διὰ τοῦτο μὴ ὁμνύετε. ἀλλ´ ὅτι ὁ μὲν θρόνος ἐστὶ τοῦ Θεοῦ, ἡ δὲ, ὑποπόιον, ἱνα μὴ εἰδωλολατρία χώραν ἕξῃ. Ἐθεοποιήθησαν γὰρ ἂν τὰ στοιχεῖα παρὰ τῶν εἰς αὐτὰ ὁμνυόντων · ὃ καὶ πρότερον ἐγένετο. ΚΜήτε ἐν τῇ κεφαλῇ σου ὀμόσῃς, ὅτι οὐ δύνασαι Κμίαν τρίχα λευκὴν ἢ μέλαιναν ποιῆσαι.» Ὁ Θεὸς μόνος ὀμνύει καθ´ ἐαυτοῦ, ὡς μηδενὶ ὑποκείμενος· ἡμεῖς δὲ οὐκ ἐξουσιάζοντες ἑαυτῶν, πῶς ἄν ὁμόσαιΚμεν κατὰ τῆς κεφαλῆς ἡμῶν; ἑτέρου γὰρ τὸ κτῆμα. Εἰ γὰρ σή ἐστιν ἡ κεφαλὴ, ἄλλαξον, εἰδύνασαι, μίαν τρίχα. Ἔστω δὲ ὁ λόγος ὑμῶν, ναὶ, ναί· οὓ, οὔ.» Ἵν α μὴ εἴπῃς, Καὶ πῶς πιστευθήσομαι; φησίν· Ἐὰν ἀὶ ἀληθεύῃς, καὶ μηδέποτι ὀμνύῃς. Οὐδεὶς γὰρ οὔτως ἀπιστεῖται, ὡς ὁ προχείρως ὀμνύων. «Τὸ δὲ πεΚρισσὸν τούτων, ἐκ τοῦ πονηροῦ ἐστι.» Τὸ ὀμνύειν, φησὶ, περισσὸν ὃν παρὰ τὸ ναὶ καὶ τὸ οὖ, τοῦ διαβάλου ἐστίν. Ἀλλ´ ἐρεῖς, ὅτι Καὶ λοιπὸν ὁ νόμος Μωσέως, κελεύων ὀμνύειν, πονηρὸς ἦν; Μάθε οὖν, ὅτι οὐκ ἦν πονηρὸν τότε τὸ ὀμνύειν· μετὰ δὲ Χριστὸν, Κστι πονηρόν· ὥσπερ καὶ τὸ περιτέμνεσθαι, καὶ ὰπλῶς τὸ Ἰουδαῖζειν. Ἐπεὶ καὶ τὸ θηλάζειν, τοῖς μὲν παιδίοις ἁρμόζει, τοῖς δὲ ἀνδράσιν αἰσχύνη,

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:38–41

„Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.“ Bauslība, piekāpdamās vājumam, atļāva atmaksāt ar to pašu, lai, baidīdamies ciest to pašu, viņi nedarītu cits citam pāri.

„Bet Es jums saku: nepretojieties ļaunajam; bet, ja kas tevi sit pa labo vaigu, pagriez viņam arī otru.“ Par ļauno šeit Viņš sauc velnu, kas darbojas caur cilvēku. Vai tad nav jāpretojas velnam? Ir gan, bet ne sitot pretī, bet paciešot. Jo uguni neizdzēš ar uguni, bet ar ūdeni. Bet nedomā, ka Viņš runā tikai par sitienu pa vaigu, bet arī par jebkuru citu un vispār par visu ļauno.

„Un tam, kas grib ar tevi tiesāties un paņemt tavu kreklu, atdod arī apmetni.“ Ja viņš tevi velk uz tiesu un apgrūtina, atdod viņam arī apmetni; bet ne tad, ja viņš vienkārši prasa. „Krekls“ (χιτών) īstā nozīmē ir tas, ko mēs saucam par apakšdrēbi, bet „apmetnis“ (ἱμάτιον) – tas, ko uzmet virsū; tomēr vārdi tiek lietoti arī viens otra vietā.

„Un, ja kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ej ar viņu divas.“ „Ko Es runāju,“ Viņš saka, „par apmetņiem un krekliem? Pat pašu savu ķermeni atdod tam, kas tevi netaisni velk, un dari vairāk, nekā viņš grib.“

Piezīmes (1)
  1. „Spiež iet“ – ἀγγαρεύω: piespiedu klaušas (romiešu pasta dienests).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:38–41; 2. Moz. 21:24; 3. Moz. 24:20; Lk. 6:29; Rom. 12:17–21; Jēk. 4:7; 1. Pēt. 5:8–9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἡκούσατε ὅτι ἐῤῥέθη, Ὁφθαλμὸν ἀντὶ ὀφθαλμοῦ, καὶ ὀδόντα ἀντὶ ὀδόντος.» Ὁ νόμος συγκαταβαίνων αυνεχώρει τὴν ταυτοπάθειαν, ἵνα φόβῳ τοῦ τὰ Ισα παθεῖν, μὴ ἀδικῶσιν ἀλλήλους. «Ἐγὼ δὲ λέγω ὁμῖν, μὴ ἀντιστῆναι τῷ πονηρῷ, ἀλλ´ ὅστις οε ῥαπίσει ἐπὶ τὴν δεξιὰν σιαγόνα, στρέψον αὐτῷ καὶ τὴν ἄλλην.» Πονηρὸν ἐνταῦθα τὸν διάβολον λέγει, τὸν διὰ τοῦ ἀνθρώπου ἐνεργοῦντα, Οὐ δεῖ οὐν ἀντίστασθαι τῷ διαβόλῳ; ναί· ἀλλ´ οὐχὶ ιὰ τοῦ ἀντιπλήττειν, ἀλλὰ διὰ τοῦ ὑπομένειν. Οὐ γὰρ πυρὶ σβέννυται πῦρ, ἀλλ´ ὕδατι. Μὴ νόμιζε δὲ Ἐτι περὶ τῆς εἰς τὴν σιαγόνα πληγῆς λέγει μόνης, ἀλλὰ καὶ περὶ πάσης ἄλλης καὶ παντὸς ἀπλῶς δεινοῦ, «Καὶ τῷ θέλοντί σοι κριθῆναι, καὶ τὸν χιτῶνά κου λαβεῖν, ἄφες αὐτῷ καὶ τὸ ἱμάτιον.» Ἐὰν εἰς δικαστήριόν σε ἕλκῃ καὶ ὀχλῇ, ἄφες αὐτῷ καὶ ἱμάτιν · οὐκ ἐὰν ἁπλῶς ζητῇ. Χιτὼν δὲ κυρίως, τὸ παρ´ ἡμῖν λεγόμενον ὑποκάμιοον· ἰμάτιον δὲ, τὸ ἐπιβαλλόμενον· πλὴν καὶ ἀντ´ ἀλλήλων τὰ ὀνόματα λέγονται.· «Καὶ ὅστις σε ἀγγαρεύσει μλιον ἐν, ὕπαγε μετ´ αὐτοῦ δύο.» Τί λέγω, φησίν, ἱμάτοα καὶ χιτῶνας; καὶ αὐτὸ τὸ σῶμά σου δὸς τῷ ἀδίκως ἔλκοντι, καὶ πλέον, ἢ ἐκεῖνος βούλεται, ποίησον.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:42

„Dod tam, kas tevi lūdz, un neatraidi to, kas grib no tevis aizņemties.“ Vai tas būtu ienaidnieks, vai draugs, vai neticīgais, vai viņš prasītu naudu, vai citu palīdzību. Bet ar aizņemšanos Viņš domā nevis aizdevumu ar procentiem, bet vienkāršu aizdošanu lietošanai. Jo arī bauslībā aizdeva bez procentiem.

Piezīmes (1)
  1. Ps. 14:5 LXX (1965: Ps. 15:5).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:42; Lk. 6:30–35; 2. Moz. 22:25; 5. Moz. 15:7–8; Ps. 14:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τῷ αἰτοῦντί σε δίδου, καὶ τὸν θέλοντα ἀπὸ σοῦ δανείσασθαι, μὴ ἀποστραφῇς.» Κᾶν ἐχθρὸς, κἂν φίλος, κἂν ἄπιστος, εἴτε χρήματα ζητεῖ, εἴτε ἄλλην βοήθειαν. Δάνεισμα δὲ, οὐ τὸ σὺν τόκῳ λέγει, ἀλλὰ τὴν ἁπλῶς χρῆσιν. Ἐπεὶ καὶ ἐν τῷ νόμῳ χωρὶς τόκου ἐδάνειζον.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 5:43–48

„Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: tev būs mīlēt savu tuvāko un ienīst savu ienaidnieku; bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus.“ Viņš sasniedza tikumu virsotni; jo kas gan lielāks par šo? Bet tas nav neiespējami. Jo Mozus un Pāvils mīlēja jūdus, kas pret viņiem trakoja, vairāk nekā sevi, un visi svētie – savus ienaidniekus.

„Svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas jūs aizvaino un vajā.“ Jo mums tie jāuzskata par labdariem. Jo ikviens, kas vajā un kārdina, atvieglo mums sodu par grēkiem. Turklāt arī tad, kad Dievs mums dod tik lielu balvu. Jo klausies:

„Lai jūs būtu sava Tēva bērni, kas ir debesīs; jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.“ Redzi, cik lielu labumu tev dod tas, kas tevi ienīst un aizvaino, ja tikai tu gribi paciest? Bet ar lietu un sauli saproti arī atziņu un mācību; jo Dievs apgaismo un māca visus.

„Jo, ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda jums alga? Vai tad muitnieki nedara to pašu?“ Šausmināsimies, ja mēs neesam pat muitniekiem līdzīgi, bet ienīstam pat tos, kas mūs mīl.

„Un, ja jūs sveicināt tikai savus draugus, ko jūs darāt vairāk? Vai tad muitnieki nedara tāpat? Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Tēvs debesīs ir pilnīgs.“ Jo mīlēt vienus cilvēkus – šķietamos draugus –, bet citus ienīst, ir nepilnīgi; bet pilnīgi ir mīlēt visus.

Piezīmes (1)
  1. „Apgaismo“ – φωτίζει (vispārējā nozīmē, ne Kristība).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:43–48; 3. Moz. 19:18; Lk. 6:27–36; 2. Moz. 32:32; Rom. 9:3; Rom. 12:14; Lk. 23:34; Ap. d. 7:60

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἡκούσατε ὅτι ἐῤῥέθη· Ἀγαπήσεις τὸν πλησίον σου, καὶ μισήσεις τὸν ἐχθρόν σου· ἐγὼ δὲ λέγω ὑμῖν· Ἀγαπᾶτε τοὺς ἐχθροὺς ὑμῶν.» Ἕφθασεν ἐπὶ τὴν κορυφὴν τῶν ἀρετῶν· τί γὰρ τούτου μεῖζον; Οὐκ ἀδύνατον δέ. Μωσῆς γὰρ καὶ ΠΙαῦλος τοὺ, κατ´ αὐτῶν λυττῆῶντας Ἰουδαίους, ὑπὲρ ἐαυτοὺς ἠγάπησαν, καὶ πάντες οἱ ἅγιοι τοὺς ἐχθροὺς αὐτῶν, «Εὐλογεῖτε τυος καταρωμένους ὑμᾶς, καλῶς ποιεῖτε τοῖς μισοῦσιν ὑμᾶς, καὶ προσεύχεσθε ὑπὲρ τῶν ἐπηρεαζόντον ὑμᾶς καὶ διωκόντων ὑμᾶς.» Ὡς γὰρ εὐεργέτας δεῖ αὐτοὺς ἔχειν. Πᾶς γὰρ ὁ διώκων καὶ πειράζων, ἐλαφρύνει ἡμῖν τὴν ὑπὲρ τῶν ἀμαρτημάτων τιμωρίαν. Ἄλλως τε, καὶ ὄταν τηλικοῦτον ἔπαθλον δίδωσιν ἡμιν Δ Θεός. Ἄκουι γάρ· «Ὃπως γένησθε υἱοὶ τοῦ Πατρὸς ὑμῶν τοῦ ἐν τοῖ- οὐρανοῖς· ὅτι´ τὸν ἤλιον αὐτοῦ ἀνατέλλει ἐπὶ πονηροὺς καὶ ἀγαθοὺς, καὶ βρέχει ἐπὶ δικαίους καὶ ἀδίκους.» Ορᾷς πηλίκον ἀγαθὸν δίδωσί σοι ὁ μισῶν σε καὶ ἐπηρεάζων, ἐὰν μόνον θέλῃς ὑπομένειν· Βροχὴν δὲ καὶ ἤλιον νόει, καὶ τὴν γνῶσιν καὶ τὴν οιδασκαλίαν· πάντας γὰρ ὁ Θεὸς φωτίζει καὶ διδάσκει. «Ἐἀν γὰρ ἀγαπᾶτε τοὺς ἀγαπῶντας ὑμᾶς τίνα μισθὸν ἔχετε; οὐχὶ καὶ οἱ τελῶναι τὸ αὐτὸ ποιοῦσιν; »Θρίξωμεν, ὅταν μηδὲ τῶν τελωνων ὡμεν ἴσοι, ἀλλὰ καὶ τοὺς ἀγαπῶντας ἡμᾶς μισῶμεν «Καὶ ἐὰν ἀσπάζησθε τοὺς φίλους ὑμῶν μόνον, τί περισσὸν ποιεῖτε; Οὐχὶ καὶ οἱ τελῶναι οὕτω ποιοῦσιν; Ἔσεσθε οὖν ὑμεῖς τέλειοι, ὥσπερ ὁ Πατὴρ ὑμων ὁ ἐν τοῖς οὐρανοῖς τέλειός ἐστι.» Τὸ γὰρ τοὺς μὲν τῶν ἁνθρώπων ἀγαπᾷν, τοὺς δῆθεν φίλους, τοὺς δὲ μισεῖν, ἀτελές ἐστι· τέλειον δὲ, τὸ πάντας ἀγαπᾷν.

PG 123, skenējuma lpp. 98–107 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu