Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 4. nodaļa

Mt. 4:1–2

„Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī.“ Mācīdams mūs, ka pēc kristības mums vēl vairāk jāgaida kārdinājumi, Viņš tiek Svētā Gara aizvests; jo Viņš neko nedarīja bez Gara. Bet Viņš tiek aizvests tuksnesī, lai mums parādītu, ka velns mūs kārdina tad, kad redz mūs vienus un bez savstarpējas palīdzības. Tāpēc mums nav nepārdomāti jāpaļaujas uz sevi.

„Lai velns Viņu kārdinātu.“ Velns (διάβολος) tiek saukts tā, jo apmeloja (διαβαλών) Dievu Ādamam. Jo viņš tam sacīja, ka Dievs jums skauž. Un arī tagad viņš apmelo mums tikumu.

„Un, gavējis.“ Viņš gavēja, lai parādītu, ka gavēnis ir liels ierocis pret kārdinājumiem, tāpat kā izlutinātība ir visa grēka sākums.

„Četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.“ Viņš gavē tik dienas, cik arī Mozus un Elija; jo ja vairāk, iemiesošanās liktos šķitums.

„Pēc tam Viņš izsalka.“ Kad Viņš ļāva dabai, tad arī izsalka, lai dotu velnam iemeslu pienākt un cīnīties ar Viņu izsalkuma dēļ, un tā Viņš to nogāztu un notriektu un dāvātu uzvaru mums.

Piezīmes (2)
  1. Vārdu spēle: διάβολος – „apmelotājs“ (διαβάλλω – „apmelot“).
  2. 3. Ķēn. 19:8 LXX (1965: 1. Ķēn. 19:8).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:1–2; Mk. 1:12–13; Lk. 4:1–2; 1. Moz. 3:5; 2. Moz. 34:28; 3. Ķēn. 19:8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε ὁ Ἰησοῦς ἀνήχθη εἰς τὴν ἔρημον ὑπὸ τοῦ Πνεύματος.» Διδάσκων ἡμᾶς, ὃτι μετὰ τὸ βάπτισμα, μᾶλλον δεῖ προσδοκᾷν πειρασμοὺς, ἀνάγεται ὑπὸ τοῦ Πνεύματος τοῦ ἁγίου· οὐδὲν γὰρ ἄνευ τοῦ Πνεύματος ἔπραττεν. Ἀνάγεται δὲ εἰς τὴν ἔρημον, ἵνα δείξῃ ἡμῖν, ὅτι ὁ διάβολος τότε πειράζει ἡμᾶς, ὅταν εἰδῇ μεμονωμένους, καὶ μὴ ὑπ´ ἀλλήλων βοηθουμένους. Δεῖ οὗν ἡμάς μὴ ἀβούλως ἐαυτοῖς θαῤῥεῖν «Πειρασθῆναι ὑπὸ τοῦ διαβόλου,» Διάβολος λέγεται ὡς διαβαλὼν τὸν Θεὸν πρὸς τὸν Ἀδάμ. Εἶπε γὰρ αὐτῷ, ὀτι ὁ Θεὸς φθονεῖ ὑμῖν. Καὶ νῦν δὲ τὴν ἀρετὴν διαβάλλει πρὸς ἡμᾶς. «Καὶ νηστεύσας.» Ἐνήστευσεν, ἵνα δείξῃ, ὅτι ὅπλον μέγα ἡ νηστεία κατὰ τῶν πειρασμῶν, ὥσπερ ἀρχὴ πάσης ἁμαρτίας, ἡ τρυφή. «Ἢμέρας τεσσαράκοντα καὶ νύκτας τεσσαράκοντα.» Τοσαύτας νῃστιύει ὅσας καὶ Μωσῆς, καὶ Ἠλίας· εἰ γὰρ πλείους, ἔδοξεν ἂν φαντασία ἡ σάρκωσις. «Ὑστερον ἐπείναυεν. » Ὅτε συνεχώρησε τῇ φύσει, τότε καὶ ἐπείνασεν, ἵναί δώσῃ ἀφορμὴν τῷ διαβόλῳ προσελθεῖν καὶ συμπλακῆναι αὐτῷ διὰ τῆς πείνης, καὶ οὕτω ῥέψῃ αὐτὸν καὶ καταβάλῃ, καὶ τὴν νίκην χαρίσηται ἡμῖν

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:3–4

„Un kārdinātājs, piegājis pie Viņa, sacīja: ja Tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizēm.“ Laupītājs bija dzirdējis balsi no debesīm; bet atkal viņš redzēja Viņu izsalkušu un tad šaubījās, kā gan Dieva Dēls var būt izsalcis. Tāpēc viņš Viņu kārdina, lai uzzinātu. Bet viņš Viņam glaimo, domādams Viņu pievilt, sacīdams: „Ja Tu esi Dieva Dēls.“

Bet tu jautā: „Un kāds gan grēks bija pārvērst akmeņus maizē?“ Tad klausies: paklausīt velnam kaut kādā lietā ir grēks. Un turklāt redzi: viņš nesacīja: „lai šis akmens top par maizi“, bet: „šie akmeņi“, gribēdams iegrūst Kristu pārmērībā. Jo izsalkušajam katrā ziņā pietiek ar vienu maizi. Tāpēc Kristus viņam nepaklausīja.

„Bet Viņš atbildēja un sacīja: ir rakstīts: cilvēks dzīvos ne no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.“ Liecība ir no Vecās Derības, jo tie ir Mozus vārdi. Jo arī ebreji tika baroti ar mannu, kas nebija maize, bet ar Dieva vārdu piepildīja ebreju katru vajadzību un kļuva par visu, ko vien kāds gribēja ēst. Jo vai jūds gribēja zivi, vai olu, vai sieru, manna viņam deva tādu garšu.

Piezīmes (1)
  1. Par mannas daudzajām garšām – Gudr. 16:20–21 un jūdu tradīcija.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:3–4; Lk. 4:3–4; 5. Moz. 8:3; 2. Moz. 16:14–31; Gudr. 16:20–21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προσελθὼν αὐτῷ ὁ πειράζων, εἶπενΕ Χὸς εἶ τοῦ Θεοῦ, εἰπὲ ἵνα οἱ λίθοι οὖτοι ἄρτοι γέναωνται.» Ἠκουσε τῆς ἐξ οὐρανοῦ φωνῆς ὁ λῃστής. Πάλιν εἶἅεν αὐτὸν πεινῶντα, καὶ ἀμφέβαλλε λοιπὸν, πᾶλς Δ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ πεινᾷ· διὰ τοῦτο τοίνυν πειράζει αὐτὸν, ἵνα μάθῃ Κολακεύει δὲ αὐτὸν, νομίζων ὑποκλέψαι, ἐν τῷ λέγειν· «Εἰ Υἱὸς εἶ τοῦ Θεοῦ.» Ἀλλ´ ἐρωτᾷς· Καὶ τί ἀμόρτημα ἦν τὸ ποιῆσαι τοῦς λίθους ἄρτους; Ἄκουε οὗν, ὅτι τὸ ἀκούειν τοῦ διαδόλου κατά τι, ἀμάρτημά ἐστιν. Ἄλλως τε ἰδε· οὐκεῖπεν. ἱνα ὁ λίθος οἱ τος γένηται ἄρτος, ἀλλ´ Οἱλίθοι, θέλων ῥίψαι τὸν Χριστὸν εἰς περιττότητα. Τῷ γὰρ πτι νῶντι εἶς ἄρτος ἀρκεῖ πάντως· διὰ τοῦτο ὁ Χριστὸς οὐκ ἤκουσεν αὐτοῦ. «Ὃ δὲ ἀποκριθεὶς, εἶπε· Γέγραπται, Οὐκ ἐπ´ ἄρτῳ μόνῳ ζήσεται ἄνθρωπος, ἀλλ´ ἐπὶ παντὶ ῥήματι ἐκπορευομένῳ διὰ στόματος Θεοῦ.» Ἀπὸ τῆς Παλαιᾶς ἐστιν ἡ μαρτυρία· Μωσέως γὰρ ὁ λόγος. Καὶ γὰρ καὶ οἱ Ἑβραῖοι, τῷ μάννα ἐτράφησαν, οὐκ ἄρτῳ ὄντι, ἀλλὰ διὰ ῥήματος Θεοῦ, πᾶσαν χρείαν τῶν Ἑβραίων πληροῦντι, καὶ πάντα γινομένῳ ὅσα ἄν φαγεῖν τις ἐπεθύμει. Εἴτε γὰρ ἱχθύος, εἴτε ὡοῦ, εἴτε τυροῦ ἐπεθύμει ὁ Ἰουδαῖος, τοιαύτην γεῦσιν παρεῖχεν αὐτῷ τὸ μάννα.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:5–7

„Tad velns Viņu ņem līdzi uz svēto pilsētu un nostāda Viņu uz tempļa jumta malas.“ Tā ir kāda tempļa daļa, līdzīga tam, ko mēs saucam par „dirrita“ – jo tā izskatās kā spārni.

„Un saka Viņam: ja Tu esi Dieva Dēls, nolaidies zemē. Jo ir rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem pavēlēs par Tevi, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu savu kāju nepiedauzītu pie akmens.“ „Ja Tu esi Dieva Dēls“ – viņš gandrīz saka: „Es neticu balsij no debesīm; tomēr, ja Tu esi Dieva Dēls, parādi man.“ Bet, ak, nešķīstais, ja Viņš būtu Dieva Dēls, vai Viņš nogāztu Sevi lejā? Tā ir tava nežēlība – gāzt lejā apsēstos; bet Dieva lieta ir glābt. Bet vārdi: „Tie Tevi nesīs uz rokām“, nav rakstīti par Kristu, bet par svētajiem, kam vajag eņģeļu palīdzības; Kristum tās nevajag, jo Viņš ir Dievs.

„Jēzus viņam sacīja: atkal ir rakstīts: tev nebūs kārdināt To Kungu, savu Dievu.“ Kristus viņu atraida lēnprātīgi, mācīdams mūs ar lēnprātību uzvarēt dēmonus.

Piezīmes (2)
  1. „Dirrita“ (δίῤῥυτα) – Teofilakta laika arhitektūras termins (jumta notekas vai izvirzījumi).
  2. Ps. 90:11–12 LXX (1965: Ps. 91:11–12).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:5–7; Lk. 4:9–12; Ps. 90:11–12; 5. Moz. 6:16; Mk. 9:22

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τότε παραλαμβάνει αὐτὸν ὁ διάθολος εἰς τὴν ἀγίαν πόλιν, καὶ ἴστησιν αὐτὸν ἐπὶ τὸ πτερύγιον τοῦ ἰεροῦ.» Μέρος τι τοῦ ἱεροῦ, οἷα τὰ παρ´ ἡμῖν λεγόμενα δίῤῥυτα· ὥσπερ γὰρ πτέρυγες δοκοῦσιν. «Καὶ λέγει αὐτῷ· Εἰ Υἱὸς εἶ τοῦ Θεοῦ, βάλλει αιαυτὸν κάτω. Γέγραπται γὰρ, ὅτι τοῖς ἀγγέλοις αὐτοῦ ἐντελεῖται περὶ σοῦ, καὶ ἐπὶ χειρῶν ἀροῦσί σε, μήποτε προσκόψῃς πρὸς λίθον τὸν πόδα σου.» Εἰ Υἱὸς εἶ τοῦ Θεοῦ, μονονουχὶ τοῦτο λέγει· Ἐγὼ οὐ πιστεύω τῇ ἐξ οὐρανῶν φωνῇ· ὅμως σὺ εἰ Υἱὸς εἶ τοῦ Θεοῦ, δεῖξόν μοι. Καίτοι γε, ὧ μιαρέ, εἰ Υἱὸς ἧν τοῦ Θεοῦ, κατεκρήμνισεν ἂν ἐαυτόν; Τῇς σῆς ὼμότητος τοῦτό ἐστι, τὸ κατακρημνίζειν τοὺς δαιμονῶντας · Θεοῦ δι, τὸ σώζειν. Οὐ γέγραπται ὃὲ τὸ, «Ἐπὶ χειρῶν ἀροῦσί σε, « περὶ τοῦ Χριστοῦ, ἀλλὰ περὶ τῶν ἁγίων, τῶν δεομένων βοηθείας ἀγγελικῆς. δὲ Χριστὸς οὐ δεῖται, Θεὸς ὥν, «Ἔφη αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Πάλιν χεγραπται· Οὐκ ἐκπειράσεις Κύριον τὸν Θεόν σου.» Ἡμέρως αὐτὸν ἀποκρούεται ὀ Χριστὸς, διδάσκον ἡμᾶς διὰ τῆς κραότητος νικᾷν τοὺς δαίμονας.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:8–11

„Atkal velns Viņu ņem līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un to godību, un saka Viņam: to visu es Tev došu, ja Tu, zemē nokritis, mani pielūgsi.“ Daži domā, ka augstais kalns ir mantkārības kaislība, kurā ienaidnieks cenšas uzvest Jēzu; bet viņi nedomā labi. Jo velns Viņam parādījās jutekliski; domas Tas Kungs nepieņēma – nekādā ziņā! Tātad viņš Viņam kalnā jutekliski parādīja visas valstis, kā parādību nostādīdams tās Viņa acu priekšā, un saka: „To visu es Tev došu.“ Jo aiz lepnības viņš pasauli uzskata par savu. Un to viņš saka arī tagad mantkārīgajiem, tā ka tie, kas viņu pielūdz, to iegūs.

„Tad Jēzus viņam saka: atkāpies no Manis, sātan, jo ir rakstīts: tev būs pielūgt To Kungu, savu Dievu, un Viņam vienam kalpot.“ Tas Kungs uz viņu dusmojas, kad redz, ka viņš piesavinās Dieva lietas un saka: „To visu es Tev došu“, it kā tās būtu viņa. Bet mācies, kā Raksti dod labumu: jo Tas Kungs ar tiem aizbāza ienaidniekam muti.

„Tad velns Viņu atstāj; un, lūk, eņģeļi pienāca un Viņam kalpoja.“ Tas Kungs uzvarēja trīs kārdinājumus: rijības, tukšās godkāres un mantkārības jeb bagātības mīlestības. Jo šie ir kaislību valdnieki; tātad, uzvarējis šos, jo vairāk Viņš uzvarēja arī pārējos. Tāpēc Lūka saka, ka Viņš pabeidza visus kārdinājumus, jo bija pabeidzis kārdinājumu galvenos. Tāpēc arī eņģeļi Viņam kalpo, lai tiktu parādīts, ka arī mums pēc uzvaras kalpos eņģeļi. Jo visu Kristus dara un rāda mūsu dēļ; jo Viņam kā Dievam eņģeļi kalpo vienmēr.

Piezīmes (1)
  1. „Pabeidza visus kārdinājumus“ – Lk. 4:13 (συντελέσας πάντα πειρασμόν).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:8–11; Lk. 4:5–8; Lk. 4:13; 5. Moz. 6:13; Jņ. 12:31; Ebr. 1:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Πάλιν παραλαμβάνει αὐτὸν ὁ διάβολος εἰς ὄρος ὑψηλόν λίαν, καὶ δείκνυσιν αὐτῷ πάσας τὰς βασιλείας τοῦ κόσμου, καὶ τὴν δόξαν αὐτῶν, καὶ λέγει αὐτῷ· Ταῦτα πάντα σοι δώσω, ἐὰν πεσὼν προσκυνήσῃς μοι.» Τινὲς μὲν νομίζουσιν ὄρος ὑψηλὸν, τὸ τῆς φιλοχρηματίας πάθος, εἰς ὃ σπουδάζει ἀναγαγεῖν τὸν Ἰησοῦν ὁ ἐχθρός· ἀλλ´ οὐ καλῶς νομίζουσιν. Ἀἰσθητῶς γὰρ ἐφάνη αὐτῷ ὁ διάβολος· λογισμοὺς τὰο ὁ Κύριος οὐκ ἐδέξατο, μὴ γένοιτο. Αἰσθητῶς σὗν αὐτῷ ἔδειξεν ἐν τῷ ὄρει πάσας τὰς βασιλείας, κατὰ φαντασίαν ὑποστήσας αὐτῷ πρὸ ὀφθαλμῶν ταύτας, καὶ, «Ταῦτα πάντα σοι δώσω,» φησίν. Ὡς γὰρ ἵδιον ὄντα τὸν κόσμον λογίζεται, ὑπὸ ὑπερηφανίας · τοῦτο δὲ καὶ νῦν λέγει τοῖς πλεονέκταις, ὥστε οἱ προσκυνοῦντες αὐτῷ, ἐκεῖνοι ταῦτα ἕρουσιν. Κ«Τότε λέγει αὐτῷ ὁ Ἱησοῦς· παγε ὀπίσω μου, Σατανᾶ· γέγραπται γάρ· Κύριον τὸν Θεόν οου προσκυνήσεις, καὶ αὐτῷ μόνῳ λατρεύσεις.» Ὁργίζεται ὁ Κύριος αὐτῷ, ὅτε εἶδε αὐτὸν τὰ τοῦ Θεοῦ σφετεριζόμενον, καὶ λέγοντα· «Ταῦτα πάντα σοι δώσω,» ὡς ἴδια. Μάθε δὲ πῶς ὡφελοῦσιν αἱ Γραφαί· ὁ γὰρ Κύριος ἀπ´ αὐτῶν ἐπεστέμισε τὸν ἐχθρόν. «Τότε ἀφίησιν αὐτὸν ὁ διάβολος· καὶ ἰδοὺ ἄγγε. λοι ποοσῆλθον, καὶ διηκόνουν αὐτῷ.» Τοὺς τρεῖς πειρασμοὺς ἐνίκησεν ὁ Κύριος, τὸν τῆς γαστριμαργίας, τὸν τῆς κενοδοξίας, καὶ τὸν τῆς φιλοχρηματίας, ἤγουν φιλοπλουτίας. Οὔτοι γάρ εἰσιν οἱ ἄρχοντες τῆῶν παθῶν· τούτους οὗν νικήσας, καὶ τοὺς ἄλλους πολλῷ μᾶλλον. Ὅθεν ὁ Λουκᾶς φησίν ὅτι πάντα πειρασμὸν ἐτέλεσε, τὰς κεφαλὰς τῶν πειρασμῶν τελέσας. Ὁθεν καὶ ἄγγελοι διακονοῦσιν αὐτῶ, ἵνα δειχθῇ ὅτι καὶ ἡμῖν μετὰ τὴν νίκην ἄγγελοι ὅπηρετήσουσι. Πάντα γὰρ δι´ ἡμᾶς καὶ ποιεῖ καὶ δείκνοσιν ἃ Χριστός. Ἐπεὶ αὐτῷ, ὡς Θεῴ, ἀεὶ οἱ ἄγγελοι ὑπουργοῦσιν.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:12–16

„Bet Jēzus, dzirdējis, ka Jānis nodots, aizgāja uz Galileju; un, atstājis Nācareti, Viņš nāca un apmetās Kapernaumā, kas pie jūras, Zebulona un Naftalīma robežās.“ Jēzus aiziet, mācīdams mūs nemesties briesmās. Bet Viņš aiziet uz Galileju, kas nozīmē „nogāze“; jo tautas bija noripojušas grēkā. Un Viņš apmetas Kapernaumā, kas nozīmē „mierinājuma nams“; jo Viņš nāca, lai tautas darītu par Mierinātāja namu. Bet „Zebulons“ tulkojumā nozīmē „nakts“, bet „Naftalīms“ – „plašums“. Tātad tautām dzīvē bija gan nakts, gan plašums; jo tās gāja nevis pa šauro ceļu, bet pa to, kas ved pazušanā.

„Lai piepildītos, ko pravietis Jesaja bija sacījis: Zebulona zeme un Naftalīma zeme, pie jūras ceļa, viņpus Jordānas, pagānu Galileja; ļaudis, kas sēdēja tumsā, ieraudzīja lielu gaismu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, tiem uzlēca gaisma.“ „Pie jūras ceļa“ nozīmē: tā, kas atrodas pie ceļa uz jūru. Bet „liela gaisma“ ir Evaņģēlijs; jo arī bauslība bija gaisma, bet maza. Bet „nāves ēna“ ir grēks; jo tas ir nāves līdzība un attēls. Jo kā nāve tur varā ķermeni, tā šis – dvēseli. Bet gaisma mums „uzlēca“; jo ne mēs to meklējām, bet tā mums parādījās, it kā mūs panākdama.

Piezīmes (2)
  1. Vārdu nozīmes – onomastikonu skaidrojumi: Galileja – „nogāze“ (κατακυλιστή), Kapernauma – „mierinājuma nams“, Zebulons – „nakts“, Naftalīms – „plašums“.
  2. Jes. 9:1–2 LXX (1965: Jes. 8:23–9:1).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:12–16; Mk. 1:14; Lk. 4:14; Jņ. 14:26; Mt. 7:13–14; Jes. 9:1–2; Ps. 18:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀκούσας δὲ ὁ Ἰησοῦς ὅτι Ἰωάννης παρεδόθη, ἀνενώρησεν εἰς τὴν Γαλιλαίαν· καὶ καταλιπὼν τὴν Ναζαρὲτ, ἐλθὼν κατῴκησεν εἰς Καπερναοὺμ, τὴν παραθαλασσίαν, ἐν ὁρίοις Ζαβουλὼν καὶ Νεφθαλείμ. » Ἀναχωρεῖ ὁ Ἰησοῦς, παιδεύων ἡμᾶς μὴ ἐπιῤῥίπτειν ἑαυτοὺς τοῖς κινδύνοις. Ἀναχωρεῖ δε εἰς τὴν Γαλιλαίαν, ὅ ἐστι, τὴν κατακυλιστήν Τὰ γὰρ ἔθνη εἰς τὴν ἁμαρτίαν κατεκυλίοντο. Καὶ κατοικεῖ ἐν Καπερναοὺμ, ὅ ἐστιν οἶκος παρακλήσεως· Τνα γὰρ ποιήσῃ τὰ ἔθνη οἶκον τοῦ Παρακλήτου, διὰ τοῦτο κατῆλθε. Ζαβουλὼν δὲ ἑρμηνεύεται νυκτερία· Νεφθαλεὶμ δὲ, κλατυσμός. Τὰ τοίνυν ἔθνη, καὶ νύκτα εἶχον καὶ πλατυσμὸν ἐν τῇ ζωῇ. Οὐ γὰρ τὴν στενὴν ὁδὸν ἐβάδιζον, ἀλλὰ τὴν εἰς ἀπώλειαν φέΡΟυσαν. «Ἵνα πληρωθῇ τὸ ῥηθὲν διὰ Ἠσαΐου τοῦ προφήτου, λέγοντος· Γῇ Ζαβουλῶν καὶ γῆ Νεφθαλεὶμ, ῥδὸν θαλάσσης πέραν τοῦ Ἰορδάνου, Γαλιλαία τῶν ἐθνῶν· ὁ λαὸς ὁ καθήμενος ἐν σκότει, εἶδε φῶς μέγα· καὶ τοῖς καθημένοις ἐν χώρᾳ καὶ σκιᾶ θανάτου, φῶς ἀνέτειλεν αὐτοῖς.» Ὁδὸν θαλάσσης, ἀντὶ τοῦ, ἡ πρὸς τὴν ὁδὸν τῆς θαλὰσσης κειμένη. θῶς δε μέγα, τὸ Εὐαγγέλιον. Ὁ γὰρ νόμος, φῶς καὶ αὐτὸς ἦν, ἀλλὰ μικρόν. Σκιὰ δὲ θανάτου, ἡ ἀμαρτία· ὁμοίωμα γὰρ καὶ σκιαγραφία τοῦ θανάτου ἐστίν. Ὡς γὰρ ὁ θάνατος τὸ σῶμα, οὔτως αὕτη τὴν ψυχὴν κατέχει. Ἀνέτειλε δὲ τὸ φῶς ἡμῖν. Οὐ γὰρ ἡμεῖς ἐζητήσαμεν αὐτὸ, ἀλλ´ ἐκεῖνο ἐπεφάνη ἡμῖν, ὡσανεὶ καταδιῶξαν ἡμᾶς.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:17

„No tā laika Jēzus sāka sludināt un sacīt.“ Kopš Jānis tika saistīts, Jēzus sāka sludināt. Jo Viņš gaidīja, lai Jānis vispirms liecinātu par Viņu un sagatavotu Viņam ceļu, pa kuru Viņam bija jānāk, – tāpat kā kalpi sagatavo ceļu saviem kungiem. Jo Tas Kungs, būdams līdzīgs Tēvam, arī pats turēja Jāni par pravieti, tāpat kā Viņa Tēvam un Dievam bija pravieši pirms Jāņa; vai drīzāk – arī tie pieder gan Tēvam, gan Dēlam.

„Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu Valstība ir tuvu.“ Debesu Valstība ir gan Kristus, gan arī tikumīga dzīve. Jo kad kāds virs zemes dzīvo kā eņģelis, vai tad viņš nav debesu iemītnieks? Tātad Debesu Valstība ir ikvienā no mums, ja dzīvojam eņģeliski.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:17; Mk. 1:14–15; Mal. 3:1; Lk. 17:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀπὸ τότε ἤρξατο ὁ Ἰησοῦς κηρύσσειν καὶ λέγειν.» Ἀφ´ οὗ ἐδεσμεύθη ὁ Ἰωάννης. ἤρξατο κηρύσσειν ὁ Ἰησοῦς. Ἀνέμενε γὰρ τὸν Ἰωάννην πρότερον μαρτυρῆσαι περὶ αὐτοῦ, καὶ κατασκευάσαι αὐτῶ ὀδὸν, δι´ ἧς ἔμελλεν ἐλθεῖν, ὥσπερ καὶ τοῖς δεσπόταις οἱ δοῦλοι προετοιμάζουσιν. Ἵσος γὰρ ὢν τῷ Πατρὶ ὁ Κύριος, εἶχε καὶ αὐτὸς προφήτην τὸν Ἰωάννην, ὥσπερ ὁ Πατὴρ αὐτοῦ καὶ Θεὸς εἶχε τοὺς πρὸ τοῦ Ἰωάννου προφήτας, μᾶλλον δὲ κἀκεῖνοι τοῦ τε Πατρὸς καὶ τοῦ Υἱοῦ εἰσιν. «Μετανοεῖτε· ἤγγικε γὰρ ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν.» Βασιλεία πῶν οὐρανῶν ἐστὶ καὶ ὁ Χριστὸς, ἔστι δὲ καὶ ἡ ἐνάρετος ζωή. Ὅταν γάρ τις ὡς ἄγγελος πολιτεύηται ἐν γῇ, ἆρα οὐκ οὐράνιός ἐστιν; ὥστε ἐν ἑκάστῳ ἡμῶν ἐστιν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν, ἐὰν ἀγγελικῶς ζῶμεν.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:18–20

„Staigādams gar Galilejas jūru, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, saukts Pēteris, un viņa brāli Andreju, metam tīklu jūrā (jo tie bija zvejnieki), un saka tiem.“ Šie bija kļuvuši par Jāņa mācekļiem. Vēl Jānim dzīvam esot, viņi bija pienākuši pie Kristus. Bet kad viņi redzēja Jāni saistītu, viņi atkal atgriezās pie zvejniecības, un tā [Viņš tos aicina]: „Nāciet Man līdzi, un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem. Un tie tūdaļ atstāja tīklus un sekoja Viņam.“ Redzi paklausīgus cilvēkus: tūdaļ viņi sekoja Viņam. No tā skaidrs, ka šī ir otrā aicināšana. Jo iepriekš Kristus mācīti, tad Viņu atstājuši, viņi, Viņu ieraudzījuši, atkal labprāt sekoja Viņam.

Piezīmes (1)
  1. Pirmā aicināšana – Jņ. 1:35–42.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:18–20; Mk. 1:16–18; Jņ. 1:35–42; Lk. 5:1–11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Περιπατῶν δὲ παρὰ τὴν θάλασσαν τῆς Γαλιλαίας, εἶδε δύο ἀδελφοὺς, Σίμωνα τὸν λεγόμενον Ιέτρον, καὶ Ἀνδρέαν τὸν ἀδελφὸν αὐτοῦ Ζάλλοντας ἀμφίβληστρον εἰς τὴν θάλασσανσαν γὰρ ἀλιεῖτ], καὶ λέγει αὐτοῖς.» Οὗτοι τοῦ Ἰωάννου ἐγένοντο μαθηταί. Ζῶν τος δὲ ἔτι τοῦ Ἰωάννου, προσῆλθον τῷ Χριστῷ. Ὡς δὲ εἶδον τὸν Ἰωάννην δεσμευθέντα, πάλιν ὑπέστρεψαν εἰς τὴν ἁλιευτικὴν, καὶ οὕτως «δεῦτε ὀπίσω μου, καὶ ποιήσω ὑμᾶς ἁλιεῖς ἀνθρώπων. Οἱ δὲ, εὐθέως ἀφέντες τὰ δίκτυα, ἠκολούθησαν αὐτῷ.» Ὅρα ὑπηκόους ἀνθρώπους, εὐθέως ὴκολούθησαν αὐτῷ. Ὅθεν δῆλον ὅτι δευτέρα ἐστὶν ἡ κλῆσις αὕτη. Προδιδαχθέντες γὰρ ὑπὸ τοῦ Χριστοῦ, εῖτα ἀφέντες αὐτὸν, ἐτοίμως πάλιν ἠκολούθησαν δόντες αὐτόν.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:21–22

„Un, iedams no turienes tālāk, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni laivā ar viņu tēvu Zebedeju.“ Liels tikums – uzturēt savu veco tēvu un pārtikt no taisna darba.

„Lāpām savus tīklus.“ Jo viņi bija nabagi un tāpēc, nespēdami nopirkt jaunus, sašuva vecos.

„Un tie tūdaļ, atstājuši laivu un savu tēvu, sekoja Viņam.“ Šķiet, ka Zebedejs nebija ticējis, un tāpēc viņi to atstāja. Redzi, kad jāatstāj tēvs: kad viņš traucē tikumam un dievbijībai. Bet šie, redzēdami pirmos sekojam, pamatoti sekoja, ņemdami tos par paraugu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:21–22; Mk. 1:19–20; Lk. 5:10–11; Mt. 10:37; Lk. 14:26

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προβὰς ἑκεῖθεν, εἶδεν ἄλλους δύο ἀδελφοὺς, Ἱκωβον τὸν τοῦ Ζεβεδαίου, καὶ Ἰωάννην τὸν ἀδελφὸν αὐτοῦ, ἐν τῷ πλοίῳ μετὰ Ζεβεδαίου τοῦ πατρὸς αὐτῶν.» Ἀρετὴ μεγίστη, τὸ γηροτροφεῖν τὸν παπέρα αὐτῶν, καὶ ἀπὸ δικαίων τρέφεσθαι πόνων. «Καταρτίζοντας τὰ δίκτυα αὐτῶν.» Πένητες γὰρ ἦσαν, καὶ διὰ τοῦτο μὴ δυνάμενοι νάα ὡνήσασθαι, Κτὰ παλαιὰ συνέῤῥαπτον. «Οἱ δὲ εὐθέως ἀφέντες τὸ πλοῖον καὶ τὸν πατέρα αὐτῶν, ἠκολούθησαν αὐτῳ.» Φαίνεται ὁ Ζεβαδαῖος μὴ πιστεύσας, καὶ διὰ τοῦτο ἀφῆκαν αὐτόν. Ὃρᾷς πότε δεῖ ἀφεῖναι τὸν πατέρα, ὅταν ἐμποδίζῃ ποὸς ἀρετὴν καὶ θεοσέβειαν. Οὗτοι δὲ ἰδόντες τοὺς προτέρους ἀκολουθοῦντας, εἰκότως ἠκολούθησαν, μιμησάμενοι ἐκείνους.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:23

„Un Jēzus apstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības Evaņģēliju.“ Lai parādītu, ka nav pretinieks bauslībai, Viņš ieiet ebreju sinagogās.

„Un dziedināja ikvienu slimību un ikvienu kaiti tautā.“ Viņš sāk ar zīmēm, lai apliecinātu to, ko māca. „Slimība“ ir ilgstoša ciešanu stāvoklis, bet „kaite“ – īslaicīgs ķermeņa traucējums.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:23; Mk. 1:39; Lk. 4:44; Mt. 9:35

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ περιῆγε ὁ Ἰησοῦς ὅλην τὴν Γαλιλαίαν, διδάσκων ἐν ταῖς συναγωγαῖς αὖτῶν, καὶ κῃρύσσων τὸ Εὐαγγέλιον τῆς βασιλείας.» ίνα δείξῃ ὅτι οὐκ Κστιν ἐναντίος τῷ νόμῳ, εἰσέρχεται εἰς τὰς συναγωγὰς τῶν Ἑβραίων. «Καὶ θεραπεύων πᾶσαν νόσον καὶ πᾶσαν μαλακίαν ἐν τῷ λαῷ.» Τῶν σημείων ἄρχεται, ἵνα πιστώσῃται ὃ διδάσκει. Νάσος δέ ἠασιν ἡ χρονία κακοπάθεια· μαλακία δὲ, ἡ πρόσκαιρος ,,μ, φιῶροιατιωε, οι εονίηαιῖο ἰ οροι. ἀνωμαλία τοῦ σώματος.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 4:24–25

„Un ziņa par Viņu izplatījās pa visu Sīriju, un pie Viņa atnesa visus slimos, kas bija mocīti ar dažādām slimībām un sāpēm, un mēnessērdzīgos, un triekas ķertos; un Viņš tos dziedināja.“ Kristus neprasīja ticību nevienam no atnestajiem, jo pats tas jau bija ticības zīme – nest tos no tālienes. „Mēnessērdzīgie“ viņš sauc apsēstos. Jo dēmons, gribēdams cilvēkos iesēt domu, ka zvaigznes ir ļaunuma darītājas, novēroja, kad mēness ir pilns, un tad uzbruka, lai liktos, ka mēness ir kaites cēlonis, un lai tiktu apmelota Dieva radība – kā tas maldināja arī manihejus.

„Un Viņam sekoja liels ļaužu pulks no Galilejas un Dekapoles, un Jeruzalemes, un Jūdejas, un no viņpus Jordānas.“

Piezīmes (1)
  1. „Mēnessērdzīgie“ – σεληνιαζόμενοι (no σελήνη, „mēness“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 4:24–25; Mk. 3:7–8; Lk. 6:17–19; Mt. 17:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐξῆλθεν ἡ ἀκοὴ αὐτοῦ εἰς ὄλην τὴν Συρίαν, καὶ πιοσήνεγκαν αὐτῷ πάντας τοὺς κακῶς ἔχοντας ποικίλαις νόσοις καὶ βασάνοις συνεχομένους καὶ αεληνιαζομένους, καὶ παραλυτικοὺς, καὶ ἐθεράσαυσεν αὐτούς.» Οὐκ ἀπῄτησεν ὁ Χριστός τινα ἐκ τῶν προσαγομένων, πίστιν, διότι αὐτὸ τοῦτο πίστεως ἦν, τὸ μακρόθεν προσφέρειν αὐτούς. Σεληνιαζομένους δὲ λέγει τοὺς δαιμονῶντας. Ὁ γὰρ δαίμων, θέλων ἐνσπεῖραι τοῖς ἀνθρώποις ὅτι οἱ ἀστέρες Κκακοποιοί εἰσιν, ἐπετήρει τὴν σελήνην ὁλόκυκλον οὗσαν, καὶ τότε ἐπετίθετο, ἵνα δόξῃ ἡ σελήνη τοῦ πάθους αἰτία, καὶ διαβληθῇ ἡ δημιουργία τοῦ Θεοῦ, ὥσπερ καὶ οἱ Μανιχαῖοι ἐπλανήθησαν. Καὶ ἠκολούθησαν αὐτῷ ὄχλοι πολλοὶ ἀπὸ τῆς Γαλιλαίας, καὶ Δεκαπόλεως, καὶ Ἱεροσολύμων, καὶ Ἰουδαίας καὶ πέραν τοῦ Ἰορδάνου.

PG 123, skenējuma lpp. 95–98 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu