Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 3. nodaļa

Mt. 3:1

„Tajās dienās.“ Ne tad, kad Tas Kungs bija bērns un dzīvoja Nācaretē, bet viņš saka vienkārši tā, gluži kā: „tajā laikā“, [kas bija pirms šī].

„Atnāk Jānis Kristītājs.“ Tāpēc Dievs sūtīja Jāni, lai viņš, jūdus atmaskodams, pamudinātu tos apjaust savus ļaunumus un tā pieņemt Kristu. Jo ja kāds neapjauš savus grēkus, viņš nenāk pie atgriešanās. Tāpēc tika sūtīts Jānis.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:1; Mk. 1:4; Lk. 3:2–3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐν δὲ ταῖς ἡμέραις ἐκείναις.» Οὐχ ὅτε Σν ὁ Κύοιος παῖς, καὶ ἐν Ναζαρέτ κατῴκει, ἀλλ´ ἁπλῶ, οὕτω φησὶν, οἷον, ἐν τῷ καιρῷ ἐκείνῳ, τῷ πρὸ τῆς υῆν νενεκς. «Παραγίνεται Ἰωάννης ὁ Βαπτιστής.» Διὰ τοῦτο ἐπέμφθη παρὰ τοῦ Θεοῦ ὁ Ἰωάννης, ἵ,α ἐλέγχων τοὺς Ἰουδαίους, πείσῃ αὐτοὺς εἰς αἴσθησιν ἐλθεῖν τῶν οἰκείων κακῶν, καὶ οὕτω παραδέξασθαι σὸν Χριστόν. Βἰ μὴ γὰρ αἴσθησιν λάβοι· τις τῶν ἁμαρτιῶν, οὐκ ἔρχεται εἰς μετάνοιαν. Ἐπέμφθη τοίνυν ὁ ἱωάννης.

PG 123, skenējuma lpp. 91–97 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Διὰ τοῦτο ἐπέμφθη παρὰ τοῦ … beidzas: ᾧ ἀναπαύομαι, ἐν ᾧ ἀρέσκομαι.

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:2

„Sludinādams Jūdejas tuksnesī un sacīdams: atgriezieties no grēkiem.“ Jūdi bija augstprātīgi; tāpēc viņš tos mudina uz atgriešanos.

„Jo Debesu Valstība ir tuvu.“ Par Debesu Valstību viņš sauc Kristus pirmo un otro atnākšanu un tikumīgo dzīvi. Jo kad mēs, staigādami virs zemes, dzīvojam kā debesīs, nedzīvodami kaislībās, mums ir Debesu Valstība.

Piezīmes (1)
  1. „Atgriezieties no grēkiem“ – μετανοεῖτε; šajā tulkojumā μετάνοια = „atgriešanās“ (sal. Lūkas skaidrojumu).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:2; Fil. 3:20; Lk. 17:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Κηρύσσων ἐν τῇ ἐρήμῳ τῆς Ἰουδαίας, καὶ λέγων · Μετανοεῖτε.» Ἀλαζόνες ἡσαν οἱ Ἰουδαιοι, διὰ τοῦτο συνωθεῖ αὐτοὺς εἰς μετάνοιαν. «Ἦγγικτ γὰρ ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν.» Βασιλείαν οὐρανῶν λέγει τὴν πρώτην καὶ δευτέραν τοῦ Χριστοῦ παρουσαίαν, καὶ τὴν ἐνάρετον ζωήν. Ὅταν γὰρ ἐπὶ γῆς βαδίζοντες, ὡς ἐν οὐρανῷ πολιτευώμεθα, μὴ ἐμπαθῶς ζῶντες, βασιλείαν ἔχομεν οὐρανων.

PG 123, skenējuma lpp. 97–116 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Βασιλεία πῶν οὐρανῶν ἐστὶ καὶ … beidzas: Ἰουδαίας καὶ πέραν τοῦ Ἰορδάνου.

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:3–6

„Jo šis ir tas, par ko runājis pravietis Jesaja, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Tā Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas.“ Par ceļu tiek saukts Evaņģēlijs, bet par takām – bauslības priekšraksti, kā nostaigāti un veci. Tātad viņš saka: „Esiet gatavi evaņģēliskajai dzīvei, un bauslības takas dariet taisnas, tas ir, garīgas“; jo gars ir taisns. Tātad, kad tu redzi jūdu, kas bauslības lietas saprot miesīgi, saki, ka viņš nav darījis takas taisnas, tas ir, nesaprot bauslību garīgi.

„Bet pašam Jānim bija tērps no kamieļa spalvas.“ Uz atgriešanos viņš aicināja arī ar savu izskatu, jo viņa apģērbs bija sēru apģērbs. Bet saka, ka kamielis ir pa vidu starp tīro un netīro dzīvnieku: tā kā tas atgremo, tas ir tīrs; bet tā kā tam nav šķeltu nagu, tas nav tīrs. Tā kā tad arī Jānis veda pie Dieva gan šķietami tīro – jūdu tautu –, gan netīro – pagānus – un bija starpnieks starp veco un jauno derību, tāpēc viņš valkāja kamieļa spalvu.

„Un ādas jostu ap saviem gurniem.“ Visi svētie Rakstos tiek attēloti apjozušies, kā vienmēr darbā esoši; jo nolaidīgie un izlutinātie neapjožas, kā tagad saracēņi. Vai arī tas nozīmē, ka viņi bija nonāvējuši iekāres kaislības; jo āda ir miruša dzīvnieka daļa.

„Bet viņa barība bija siseņi un meža medus.“ Daži saka, ka „siseņi“ (ἀκρίδες) ir augi, ko sauc arī par „melagra“; citi – koku augļi jeb meža augļi; bet meža medus – tas, ko ievāc meža bites un ko atrod kokos un klintīs.

„Tad pie viņa izgāja Jeruzaleme un visa Jūdeja, un visa Jordānas apkārtne, un tika viņa kristīti Jordānā, izsūdzēdami savus grēkus.“ Kaut arī viņi tika kristīti, tomēr Jāņa kristībai nebija grēku piedošanas, bet Jānis sludināja vienīgi atgriešanos; un „grēku piedošanai“ nozīmē: viņš veda uz Kristus kristību, no kuras ir grēku piedošana.

Piezīmes (2)
  1. „Melagra“ (μέλαγρα) – kāds ēdams augs; krievu tulkojumā tāpat.
  2. Saracēņi – arābi, Teofilakta laikabiedri.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:3–6; Jes. 40:3; Mk. 1:2–6; Lk. 3:4–6; 3. Moz. 11:3–4; 4. Ķēn. 1:8; Lk. 12:35; Ef. 6:14; Mk. 1:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οτος γάρ ἐστιν ὁ ῥηθεὶς ὑπὸ Ἡσαϊου τοῦ προφήτου, λέγοντος· θωνὴ βοῶντος ἐν τῇ ἐρήμῳ· Ἐτοι μάσατε τὴν ὀδὸν Κυρίου, εὐθείας ποιεῖτε τὰς τρίβους αὐτοῦ.» Ὁδός, τὸ Εὐαγγέλιον λέγεται· τρίβοι δὲ, τὰ νομικὰ προστάγματα, ὡς κατατετριμμένα καὶ παλαιά. φησὶ τοίνυν, ὅτι Ἔτοιμοι γένεσθε πρὸς τὴν εὐαγγελικὴν πολιτείαν, καὶ τὰς νομικὰς δὲ Ἀνελὰς εὐθείας, τουτέστι, πνευματικὰς ποιήσατε, Τ πνεῦμα γὰρ εὐθές ἐστιν. Ὅταν οὖν ἴης Ἰουδαῖον σαρκικῶς νοοῦντα τὰ τοῦ νόμου, εἰπὲ ὅτι οὗτος τάς τρίβους οὐκ ἐποίησεν εὐθείας, τουτέστιν, οὐ πνευματικῶς νοεῖ τὸν νόμον. «Αὐτὸς δὲ ὁ Ἰωάννης εἶχε τὸ ἔνδυμα αὐτοῦ ἀπὸ τριχῶν καιαήλου.» Εἰς μετάνοιαν παρεκάλει καὶ ἀπὸ τοῦ σχήματος. Πενθιιὴν χὰρ εἰνε τὴν στολήν. Λέγουσι δὲ τὴν κάμηλον μεταξὺ εἰναι καθαροῦ καὶ μή. Καθὸ μὲν γὰρ μηρυκίζει, καθαρόν ἐστι· καθὸ δὲ οὐκ ἔστι δίχηλον κατὰ τοὺς ὄνυχας, οὐκ ἔστι καθαρόν. Επεὶ οὖν καὶ ὁ Ἰωάννης, τόν τε καθαρὸν δοκοῦντα λαὸν, τὸν Ἰουδαῖκὸν, καὶ τὸν ἀκάθαρτον, τὸν ἐθνικὸν, προσῆγε τῷ Θεῷ, καὶ μεσίτης ἦν παλαιᾶς διαθήκης καὶ νέας, διὰ τοῦτο ἐφόρει τὰς τρίχας τῆς καμήλου. «Καὶ ζώνην δερματίνην περὶ τὴν ὀσφὺν αὐτοῦ.» Πάντες οἱ ἅγιοι, ἐζωσμένοι εἰσάγονται παρὰ τῇ Γραφῇ, ὡς ἀεὶ ἐν ἔργῳ ὄντες· οἱ γὰρ ἀμελεῖς καὶ τρυφηλοὶ, οὐ ζώννυνται, ὡς νῦν οἱ Σαρακηνοί· ἢ ὅτι ἀνέκρωσαν τὰ πάθη τῆς ἐπιθύμίας · τὸ γὰρ δέρμα, νεκροῦ ζώου ἐστὶ μέρος. «Ἡ δὲ τροφὴ αὐτοῦ ἦν ἀκρίδες, καὶ μέλι ἄγριον.» Τι ἐς λέγουσι βοτάνας εἶναι τὰς ἀκρίδας, ἂς καὶ μέλαγρα καλοῦσι· τινὲς δὲ, τὰ ἀκρόδρυα ἤτοι ὀπώρας ἀγρίας· μέλι δὲ ἄγριον, τὸ ὑπὸ ἀγρίων μελισσῶν γεωργούμενον, ἐν δένδροις εὐρισκόμενον καὶ πέτραις. «Τότε ἐξεπορεύετο πρὸς αὐτὸν Ἰεροσόλυμα, καὶ τᾶσα ἡ Ἰουδαία, καὶ πᾶσα ἡ περίχωρος τοῦ Ἰορδάνου. Καὶ ἐβαπτίζοντο ἐν τῷ Ἰορδάνῃ ὑπ´ αὐτοῦ, ἀξομολογούμενοι τὰς ἀμαρτίας αὐτῶν.» Εἰ καὶ κβαπτίζοντο, ἀλλ´ οὖν ἄφεσιν ἁμαρτιῶν οὐκ εἶχε τὸ Ἱοάννου ἱάπτισμα. Ἀλλὰ μόνην μετάνοιαν τκήρυττεν ὁ Ἰωάννης, καὶ εἰς ἄφεσιν ἁμαρτιῶν ἱφεοινἀντὶ τοῦ, εἰς τὸ τοῦ Χριστοῦ βάπτισμα ὡδήγει σαρ´ οὗ ἡ ἄφεσις τῶν ἀμαρτιῶν.

PG 123, skenējuma lpp. 102–116 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: οἱ δὲ μαθηπαὶ διὰ τὰ … beidzas: «Ὃς ἐάν οὖν λύσῃ μίαν

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:7

„Redzēdams daudzus farizejus.“ „Farizejs“ tulkojumā nozīmē „nošķirtais“. Jo viņi domāja, ka ar dzīvi un zināšanām ir nošķirti un pārāki par citiem.

„Un saduķejus.“ Šie neticēja ne augšāmcelšanai, ne eņģelim, ne garam. Tulkojumā tie nozīmē „taisnie“, jo „cedek“ ir taisnība; jo viņi sevi sauca par taisnajiem. Vai arī viņi tiek saukti pēc ķecerības aizsācēja Cadoka.

„Nākam pie viņa kristībā, viņš tiem sacīja.“ Viņi nenāca ar pareizu nodomu kā citi; tāpēc viņš tiem arī uzbrūk.

„Odžu dzimums, kas jums rādījis bēgt no nākamām dusmām?“ Viņš runā ar tiem rūgti, zinādams viņu greizumu; tomēr viņš arī uzslavē, sacīdams: „Kas jums rādījis?“ Jo viņš brīnās, kā tas noticis, ka viņu ļaunā dzimta nožēlo grēkus. Bet „odžu dzimumu“ viņš tos sauc tāpēc, ka, kā tās iznāk, apēzdamas mātes klēpi, tā arī šie nogalināja savus tēvus jeb skolotājus – praviešus. Bet „no nākamām dusmām“ viņš saka par elli.

Piezīmes (1)
  1. „Farizejs“ – no ebr. pārūš, „nošķirtais“; „saduķejs“ Teofilakts saista ar ebr. cedek, „taisnība“, vai ar Cadoku.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:7; Lk. 3:7; Ap. d. 23:8; Mt. 23:31

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἰδών δὲ πολλοὺς ταν παρισαίων.» Φαρισαῖος, ἀρμηνεύεται ἀποκεκομμένος. Ἐδόκουν γὰρ ἐν τῷ βίῳ καὶ τῇ γνώσει ἀποκεκόφθαι, καὶ ὑπερέχειν τῶν Κλλων. «Καὶ Σαδδουκαίων.» Οὗτοι, οὔτε ἀνάστασιν ἐπίστευον, οὔτε ἄγγελον, οὔτε πνεῦμα. Ἐρμηνεύον. ται δὲ, δίκαιοι. Σεδὲκ γὰρ, ἡ δικαιοσύνη. Δικαίους γὰρ ἐαυτοὺς ὡνόμαζον. Ἡ ἀπὸ αἱρεσιάρχου Σαδὼκ ὰνομάζονται. «Ἐρχομένους ἐνὶ τὸ βάπτισμα αὐτοῦ, αἷσεν αὐτοῖς.» Οὐκ ἤρχοντο μετὰ γνώμης ὁρθῆς, ς οἱ λοιποί. Διὰ τοῦτο καὶ καθάπτεται αὐτῶν. «Γεννήματα ἐχιδνῶν, τίς ὑπέδειξεν ὑμῖν φυγεῖν ἀπὸ τῆς μελλούσης ὀργῆς;» Πικρῶς αὐτοῖς διαλέγεται, γινώσκον τὴν στρεβλότητα αὐτῶν, πλὴν ἀλλὰ καὶ ἐπαινεῖ, λέγων· Τίς ὑπέδειξεν ὑμῖν; Θαυμάζει γὰρ πῶς ἐγένετο τοῦτο, τὸ τὴν πονηρὰν αὐτῶν γενεὰν μετανοῆσαι. Γεννήματα ἓὲ ἐχιδνῶν λέγει αὐτοὺς. ἑεότι ὥσπερ ταῦτα κατεσθίοντα τὰς μήτρας οὔτως ἐξέρχονται, οὔτω καὶ οὗτοι τοὺς πατέρας, ἤτοι ἂιδασκάλους, τοὺς προφήτας, ἐφόνευον· ἀπὸ τῆς μελλούσης δὲ ὁργῆς, τῆς γεέννης, φησίν

PG 123, skenējuma lpp. 102–112 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐλαχίστας ἐντολὰς λέγει, ἅς μέλλει … beidzas: τέλειον δὲ, τὸ πάντας ἀγαπᾷν.

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:8–9

„Tad nesiet augļus, kas atbilst atgriešanās cienībai.“ Redzi, ko viņš saka: nepietiek tikai bēgt no ļaunuma, bet jānes arī tikuma augļi. „Jo novērsies,“ teikts, „no ļauna un dari labu.“

„Un nedomājiet sacīt sevī: mums ir Ābrahāms par tēvu.“ Tas viņiem bija par pazušanu, ka viņi paļāvās uz savu cilti.

„Jo es jums saku, ka Dievs var Ābrahāmam bērnus radīt arī no šiem akmeņiem.“ Par akmeņiem saprot arī pagānus, no kuriem daudzi ticēja. Tomēr Jānis to saka arī vienkārši tā – ka Viņš var Ābrahāmam radīt bērnus pat no akmeņiem. Jo akmens bija arī Sāras klēpis neauglības dēļ, un tomēr viņa dzemdēja. Un Tas Kungs patiešām uzmodināja Ābrahāmam bērnus no akmeņiem. Kad? Kad, Viņu krustā sitot, daudzi, redzēdami klintis pāršķeļamies, ticēja.

Piezīmes (1)
  1. „Novērsies no ļauna un dari labu“ – Ps. 33:15 LXX (1965: Ps. 34:15).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:8–9; Lk. 3:8; Ps. 33:15; Jņ. 8:33–39; 1. Moz. 21:1–2; Jes. 51:1–2; Mt. 27:51–54

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«ΠΗοιήσατε οὖν καρποὺς ἀξίους τῆς μετανοίας.» Ὁρᾷς τί λέγει, ὅτι οὐ δεῖ μόνον φεύγειν τὴν κακίαν, ἀλλὰ καὶ καρποὺς ἀρετῆς ποιεῖν. «Ἕκκλινον γὰρ, φησὶν, ἀπὸ κακοῦ, καὶ ποίησον ἀγαθόν.» «Καὶ μὴ δόξητε λέγειν ἐν ἑαυτοῖς· Πατέρα ἔχομεν τὸν Ἀθραάμ.» Τοῦτο ἦν αὐτοῖς εἰς ἀπώλειαν, ὅτι ἐν εὐγενείᾳ ἐθάῤῥουν. «Λέγω γὰρ ὑμῖν ὅτι δύναται ὁ Θεὸς καὶ ἐκ τῶν λίθων τούτων ἐγεῖραι τέκνα τῷ Ἀβραάμ.» Λθοι, νοοῦνται μὲν καὶ τὰ ἔθνη, ἐξ ὧν πολλοὶ ἐπίστευσαν. Πλὴν ἀλλὰ καὶ οὔτως ἀπλῶς ποῦτο λέγει ὁ Ἰωάννης, ὅτι καὶ ἀπὸ λίθων δύναται τέκνα ποιῆσαι τῷ Ἀβραάμ. Καὶ γὰρ λίθος ἦν καὶ ἡ μήτρα τῆς Σάῤῥας, διὰ τὴν στείρωσιν, ἀλλ´ ἔτεκεν ὅμως· ἤγειρε δὲ καὶ τέκνα τῷ Ἀβραὰμ ὁ Κύριος ἀπὸ τῶν λίθων· πότε; ὅτε σταυρουμένου αὐτοῦ, ἰδόντες πολλοὶ τὰς πέτρας ῥαγείσας, ἐπίστευσαν.

PG 123, skenējuma lpp. 112 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: κριθήσεσθε· καὶ ἐν ᾧ μέτρῳ … beidzas: Ὅρα γὰρ, ὅτι οὐκ εἶπεν,

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:10–12

„Jau cirvis ir pielikts koku saknei.“ Par cirvi viņš sauc Kristus tiesu, bet par kokiem – ikvienu no mums. Tātad tas, kas nav ticējis, jau no šejienes tiek nocirsts ar visu sakni un iemests ellē.

„Tad katrs koks“ – kaut arī tas cēlies no Ābrahāma – „kas nenes labus augļus.“ Viņš nesacīja: „kas nav nesis“, bet: „kas nenes“. Jo vienmēr jānes augļi. Jo ja tu vakar biji žēlsirdīgs, bet šodien laupi, tu neesi Dievam tīkams.

„Tiek nocirsts un iemests ugunī“ – elles ugunī.

„Es jūs kristīju ar ūdeni uz atgriešanos, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir stiprāks par mani.“ Viņš bija tiem sacījis: „Nesiet augļus“; tātad viņš rāda, kas ir auglis – ticēt Tam, kas nāk pēc viņa. Bet pēc viņa nāca Kristus – ne tikai tāpēc, ka pēc dzimšanas Viņš bija vēlāks par viņu, tikai par sešiem mēnešiem, bet arī pēc parādīšanās. Jo vispirms parādījās Priekštecis, un tad Kristus, viņa apliecināts.

„Kura kurpes nest es neesmu cienīgs.“ „Es neesmu pat Viņa pēdējais vergs,“ viņš saka, „lai tās nestu.“ Bet ar kurpēm tu sapratīsi arī Viņa divas nokāpšanas: no debesīm uz zemi un no zemes ellē. Jo kurpes ir ādainā miesa un nāve. Tātad šīs divas nokāpšanas Priekštecis nevar nest, jo nevar saprast, kā tās notika.

„Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.“ Tas ir: „Viņš jūs bagātīgi pārplūdinās ar Gara žēlastības dāvanām. Jo mana kristība nedod garīgu žēlastību, pat ne grēku piedošanu; bet Viņš gan jums piedos, gan bagātīgi dos Garu.“

„Kura vētekle ir Viņa rokā.“ „Nedomājiet, ka, ja jūs tiksiet Viņa kristīti un pēc tam grēkosiet, Viņš jums piedos. Viņam ir arī vētekle, tas ir, tiesa un pārbaude.“

„Un Viņš iztīrīs Savu klonu“, tas ir, Baznīcu, kurā ir daudz kristītu, kā klonā viss [– pelavas un kvieši: vieni ir pelavas, kas] ir viegli un ko kustina ļaunuma vēji; bet citi ir kvieši – tie, kas arī citiem dod labumu un baro tos ar mācību un darbiem.

„Un sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.“ Tā uguns ir neizdzēšama; tāpēc Origens runā niekus, sacīdams, ka sodam būs gals.

Piezīmes (1)
  1. „Origens runā niekus“ – Teofilakts noraida Origena mācību par visa atjaunošanu (ἀποκατάστασις), nosodīta V Vispārējā koncilā (553).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:10–12; Lk. 3:9–17; Mk. 1:7–8; Jņ. 1:26–27; Lk. 1:36; Ef. 4:9; Mk. 9:43–48; Jes. 66:24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἥη δὲ καὶ ἡ ἀξίνη πρὸς τὴν ῥίζαν τῶν δένδρων κεῖται.» Ἀξίνην λέγει τὴν τοῦ Χριστοῦ κρίσιν. Δένδρα δὲ, ἕνα ἕκαστον ἡμῶν. Ὁ οὖν μὴ πιστεύσας, ἐντεῦθεν ἤδη αὐτόῤῥιζος ἀποτέμνεται, καὶ εἰς γέκνναν ἐμβάλλεται. «Πᾶν οὖν δένδρον.» Κἂν ἀπὸ τοῦ Ἀβοαὰμ κατάγηται. «Μὴ ποιοῦν καρπὸν καλόνε» Οὐκ εἶπε, Μὴ ποιῆσαν, ἀλλὰ, Μὴ ποιοῦν. Ἀεὶ γὰρ δεῖ καρποφορεῖν. Εἰ γὰρ χθὲς ἠλέησας, σήμερον δὲ ἀρπάζεις, οὐκ εὐαρεστεῖς. «Ἐκκόπτεται, καὶ εἰς πῦρ βάλλεται.» Τὸ τῆς γεέννης. «Ἐγὼ μὲν βαπτίζω ὑμᾶς ἐν ὕδατι εἰς μετάνοιαν· ὁ δὲ ὀπίσω μου ἐρχόμενος, ἰσχυρότερός μου ἐστίν.» Εἴπεν αὐτοῖς· Ποιήσατε καρπόν. Δείκνυσιν οὖν τίς ὁ καρπὸς, ὅτι τὸ πιστεῦσαι εἰς τὸν ὁπίσω αὐτοῦ ἐρχόμενον. Ὁπίσω δὲ αὐτοῦ ἤρχετο ὁ Χριστός· καθὸ καὶ ὕστερος αὐτοῦ ἦν κατὰ τὴν γέννησιν, ἓξ μόνοις μησὶν, ἀλλὰ καὶ κατὰ τὴν φανέρωσιν. Ἐφανερώθη γὰρ πρότερον ὁ Πρόδρομος, εἶτα ὁ Χριστὸς ὑπ´ αὐτοῦ μαρτυρηθείς. «Οὐ οὐκ εἰμὶ ἱκανὸς τὰ ὑποδήματα βαστάσαι.» Οὐδὲ δοῦλος, φησὶν, ἔσχατος αὐτοῦ εἰμι, ὥστε βαστάζειν ταῦτα. Ὑποδήματα δὲ νοήσεις, καὶ τὰς δύο καταβάσεις αὐτοῦ, τήν τε ἐξ οὐρανοῦ εἰς γῆν, καὶ τὴν ἐκ γῆς εἰς τὸν ἅδην. Ὑποδήματα γάρ εἰσιν ἡ δερματίνη σὰρξ, καὶ ἡ νέκρωσις. Ταύτας οὖν τὰς δύο καταβάσεις, οὐ δύναται βαστάσαι Ηρόδρομος, μὴ δυνάμενος νοῆσαι πῶς ἐγένοντο «Λύτὸς ὑμᾶς βαπτίσει ἐν Πνεύματι ἁγίῳ.» Τουτέστι, Κατακλύσει ὑμᾶς ἀφθόνως ταῖς τοῦ Πνεύματος χάρισιν Ἐπεὶ τὸ μὲν ἐμὸν, φησί, βάπτισμα, υὐ δίδωσι πνευματικὴν χάριν, οὐδὲ γὰρ τὴν ἄφεσιν ἁμαρτιῶν· αὐτὸς δέ, καὶ ἀφήσει ὑμῖν, καὶ Πνεῦμα δαψιλῶς δώτει «Οὗ τὸ πτύον ἐν τῇ χειρὶ αὐτοῦ.» Μὴ νομίσητε ὅτι ἐὰν βαπτισθῆτε ὑπ´ ἐκείνου, εἰτα ἁμαρτάνητε, συγχωρήσει ὑμῖν. Ἀλλὰ καὶ πτύον ἔχει, τουτέστι, κρίσιν καὶ ἐξέτασιν. «Καὶ διακαθαριεῖ τὴν ἅλω α αὐτοῦ.» Τουτέστι, τὴν Ἐκκλησίαν, ἣτις πολλοὺς μὲν ἔχει βεβαπτισμένους, ὥσπερ ἐν τῇ ἅλωνι πᾶν ἄω κοῦφοί εἰσι καὶ τοῖς πνεύμασι τῆς πονηρίκς κινούμενοι· οἱ δὲ, σῖτος, ὅσοι καὶ ἑτέρους ὡφελοῦσι, καὶ τρέφουσι διὰ διδασκαλίας καὶ πράξεως. «Καὶ αυνάξει τὸν σῖτον εἰς τὴν ἀποθήκην αὐτοῦ· τὸ δὲ ἄχυρον κατακαύσει πυρὶ ἀσβέστῳ.» Ἄσβεστόν ἐστι τὸ πῦρ ἐκεῖνο· ὥστε φλυαρεῖ ὁ Ὡριγένης, λέγων ὸτι ἔσται τέλος τῆς κολάσεως

PG 123, skenējuma lpp. 112–116 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: καὶ αεληνιαζομένους, καὶ παραλυτικοὺς, καὶ … beidzas: Ἰουδαίας καὶ πέραν τοῦ Ἰορδάνου.

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:13–14

„Tad Jēzus atnāk no Galilejas pie Jordānas pie Jāņa, lai tiktu viņa kristīts; bet Jānis Viņu atturēja, sacīdams.“ Būdams tīrs, Viņš tiek kristīts, lai mūs nomazgātu un lai mums parādītu, ka, kad mums jātiek kristītiem, mums iepriekš jāšķīstās, lai pēc tam mēs neapgānītu kristību, viegli apgānīdamies ļauno paradumu dēļ. Bet Jānis Viņu attur, lai tie, kas redz, nedomātu, ka arī Viņš kā viens no daudzajiem tiek kristīts uz atgriešanos.

„Man vajag, lai Tu mani kristītu.“ Jo Priekštecim vajadzēja, lai Tas Kungs viņu šķīstītu. Jo, būdams cēlies no Ādama, arī viņš nesa nepaklausības traipu; bet Kristus, iemiesojies, šķīstīja visus.

„Un Tu nāc pie manis?“ Viņš neuzdrošinājās sacīt: „Un Tu tiec manis kristīts?“, bet: „Un Tu nāc?“ – tik bijīgs viņš bija.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:13–14; Mk. 1:9; Lk. 3:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε παραγίνεται ὁ Ἰησοῦς ἀπὸ τῆς Γαλιλαίας ἐσὶ τὸν Ἰορδάνην πρὸς τὸν Ἰωάννην, τοῦ βαπτισθῆναι ὑπ´ αὐτοῦ· ὁ δὲ Ἰωάννης διεκώλυεν αὐτὸν, λέγων. » Καθαρὸς ὢν βαπτίζεται, ἵνα ἡμᾶς ἀποπλύνῃ καὶ ἵνα δείξῃ ἡμῖν, ἐπ´ ἂν μέλλωμεν βαπτισθηναι, προκαθαίρεσθαι· ἵνα μὴ μολύνωμεν τὸ βάπτισμα, μετὰ ταῦτα εὐκόλως ῥυπαινόμενοι διὰ τὴν πονηράν συνήθειαν. Κωλύει δὲ αὐτὸν ὁ Ἰωάννης, ἵνα μὴ νομέσωσιν οἱ ὁρῶντες, καὶ αὐτὸν ὡς ἕνα τῶν πολλῶν εἰς μετάνοιαν βαπτιζόμενον. «Ἐγὼ χρείαν ἔχω ὡπὼ σοῦ βαπτισθῆναι.» Χρείαν γὰρ εἶχεν ὁ Πρόδρομος ὑπὸ τοῦ Κυρίου καθαρισθῆναι. Ὡς γὰρ ἀπὸ τοῦ Ἀὰμ καταγόμενος, καὶ αὐτὸς ἐπεσύρετο τὸ μόλυσμα τὸ ἐκ τῆς παρακοῆς ὁ Χριστὸς δὲ σαρκωθεὶς, ἐκαθάρισε πάντας. «Καὶ σὺ ἔρχῃ πρός με·» Οὐκ ἐπόλμησεν εἰπεῖν, ὅτι Καὶ σὺ βαπτίζῃ ὑπ´ ἐμοῦ; ἀλλὰ «Καὶ σὺ ἔρχῃ;» οὔτως ηὐλαβεῖτο

PG 123, skenējuma lpp. 112–116 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: καὶ αεληνιαζομένους, καὶ παραλυτικοὺς, καὶ … beidzas: Ἰουδαίας καὶ πέραν τοῦ Ἰορδάνου.

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:15–16

„Bet Jēzus, atbildēdams, tam sacīja: ļauj tagad.“ „Tagad,“ Viņš saka, „piekāpies; bet būs laiks, kad mums būs pienācīgā godība, kaut arī tagad mēs tā neizskatāmies.“

„Jo tā mums pienākas izpildīt visu taisnību.“ Par taisnību Viņš sauc bauslību. „Cilvēka daba,“ Viņš saka, „bija nolādēta, jo nespēja bauslību izpildīt. Tātad Es izpildīju arī visu pārējo, kas ir bauslībā; bet Man vēl atliek šis – tikt kristītam. Tātad, to izpildījis, Es atbrīvošu dabu no lāsta; jo tas Man pienākas.“

„Tad viņš Viņu atstāja; un Jēzus, kristīts.“ Viņš tiek kristīts trīsdesmit gadu vecumā, jo šis vecums ietver visus grēkus. Jo pirmajā vecumā ir daudz nesaprāta; otrajā – jaunekļu vecumā – liela iekāres un dusmu liesma; bet šajā – vīru vecumā – liela mantkārība. Tātad Viņš gaidīja šo vecumu, lai caur visiem vecumiem izpildītu bauslību un svētītu mūs.

„Tūdaļ izkāpa no ūdens.“ Maniheji saka, ka Viņš Savu ķermeni nolika Jordānā, bet šķietami parādīja citu ķermeni. Bet ar šo viņiem tiek aizbāzta mute. Jo „Jēzus“, viņš saka, „izkāpa“ – izkāpa nevis cits, bet Tas, kas bija nokāpis ūdenī.

„Un, lūk, Viņam atvērās debesis.“ Ādams tās bija aizslēdzis, bet Kristus dēļ tās atveras, lai tu mācītos, ka arī tu, kad tiec kristīts, tās atver.

„Un Viņš redzēja Dieva Garu nolaižamies kā balodi un nākam pār Sevi; un, lūk, balss no debesīm sacīja.“ Gars nonāk, lai liecinātu, ka Kristāmais ir lielāks par Kristītāju. Jo jūdi Jāni turēja par lielu, bet par Kristu tik daudz nebēdāja. Bet visi redzēja Garu nākam pār Jēzu, lai tie nedomātu, ka balss, kas sacīja: „Šis ir Mans mīļais Dēls“, atskanēja Jāņa dēļ, bet, redzēdami Garu, ticētu, ka šī balss ir Jēzus dēļ. Bet „kā balodis“ – nevainīguma un lēnprātības dēļ; un tāpēc, ka balodis ir ļoti tīrīgs un nepaliek tur, kur ir smirdoņa; tāpat arī Svētais Gars. Un arī Noas laikā balodis vēstīja par plūdu beigām, nesdams olīvas zaru; tāpat arī šeit Svētais Gars vēsta grēku atlaišanu. Tur – olīvas zars, šeit – Dieva žēlastība.

Piezīmes (2)
  1. Vārdu spēle grieķu tekstā: ἐλαία („olīvkoks“) – ἔλεος („žēlastība“).
  2. Maniheji – 3. gs. duālistu ķecerība, kas noliedza Kristus īsto miesu.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:15–16; Mk. 1:10; Lk. 3:21–23; Jņ. 1:32–34; Gal. 3:10–13; Lk. 3:23; 1. Moz. 8:11; Jes. 64:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀποκριθεὶς δὲ ὁ Ἰησοῦς, εἶπε πρὸς αὐτόν· Ἄφες ἄρτι.» Νῦν, φησὶ, παραχώρησον· ἔσται δὲ καιρὸς ὅτε τὴν ἀξίαν δόξαν ἕξομεν, κἂν μὴ νῦν φαινώμεθα. «Οὕτω γὰρ πρέπον ἐστὶν ἡμῖν πληρῶσαι πᾶσαν δικαιοσύνην.» Τὸν νόμον λέγει δικαιοσύνην. Ἐπικατάρατος, φησὶν, ἦν ἡ ἀνθρωπίνη φύσις, ὄτι τὸν νόμον οὐκ ἡδύνατο τελειῶσαι. Ἐγὼ τοίνυν ἐτέλεσα καὶ τἄλλα τοῦ νόμου· λείπει δέ μοι τοῦτο, τὸ βαπτισθῆναι. Τοῦτο τοίνυν τελέσας, ἀπαλλάξω τὴν φύσιν τῆς κατάρας· τοῦτο γὰρ ἐμοὶ πρέπει. «Τότε ἀφίησιν αὐτόν· καὶ θαπτισθεὶς ὁ Ἰη σοῦς.» Τριάκοντα ἐτῶν ὢν βαπτίζεται, ἐπεὶ αὕτη ἡἡλικία δέχεται πάντα τὰ ἁμαρτήματα Ἐν μὲν γὰρ τῇ πρώτῃ ἡλικίᾳ, πολὺ τὸ ἀνόηνον ἐν δὲ τῇ δευτέρα, τῇ τῶν νεωτέρων, πολλὴ ἡ φλὸξ τῆς ἐπιθυμίας καὶ τοῦ θυμοῦ ἐν δὲ ταύτῃ τῇ τῶν ἀνδρῶν, πολλὴ ἡ φιλοχρηματία. Ἀνέμεινεν οὖν ταύτην τὴν ἡλικίαν, Ινα διὰ πασῶν τῶν ἡλικιῶν πληρώσῃ τὸν νόμον, καὶ ἀγιάσῃ ἡμᾶς. «Εὐθὺς ἀνέβη ἀπὸ τοῦ ὕδατος.» Οἱ Αανχαῖοι λέγουσιν, ὅτι τὸ σῶμα αὐτοῦ ἀπέθετο ἐν τῷ Ἰορδάνῃ, κατὰ φαντασίαν δὲ ἄλλο σῶμα ἔδειξεν. Ἐπιστομίζονται δὲ ἐντεῦθεν. Ὁ Ἰησοῦς γὰρ, φησὶν, ἀνέβη· οὐκ ἄλλος ἀνέβη, ἀλλ´ ὁ καταβὰς εἰς τὸ ὕδωρ. «Καὶ ἰδοὺ ἀνεῴχθησαν αὐτῷ οἱ οὐρανοί.» Ὁ μὲν Ἀδὰμ αὐτοὺς ἔκλεισε· διὰ δὲ τὸν Χριστὸν ἀνοίγονται · ἵνα μάθῃς, ὅτι καὶ σὺ ὅταν βαπτίζῃ. ἀνοίγεις αὐτούς. «Καὶ εδε τὸ Πνεῦμα τοῦ Θεοῦ καταβαῖνον ὡσεὶ περιστερὰν, καὶ ἐρχόμενον ἐπ´ αὐτὸν, καὶ ἰδοὺ φωνὴ Ἀκ τῶν οὐρανῶν, λέγουσα.» Κατέρχεται τὸ Πνεῦμα, ἵνα μαρτυρήσῃ, ὅτι μείζων ὁ βαπτιζόμενος ἢ ὁ βαπτίζων. Οἱ γὰρ Ἰουδαῖοι μέγαν εἶχον τὸν Ἰωάννην, τοῦ δὲ Χριστοῦ οὐ τοσοῦτον ἐφρόντιζον. Εἶδου δὲ τὸ Πνεῦμα πάντες ἑρχόμενον ἐπὶ τὸν Ἰησοῦν, ὡς ἂνμὴ νομίσωσιν ὅτι ἡ φωνὴ ἡ λέγουσα, «Οὗτός ἐστιν ΟΑΡΟΤ Ιv. ὁ Υἱός μου ὁ ἀγαπητὸς,» διὰ τὸν Ἰωάννην ἐγένετο, ἀλλ´ ἰδόντες τὸ Πνεῦμα, πιστεύσωσιν, ὅτι ἡ φωνὴ αὕτη διὰ τὸν Ἰησοῦν ἐστιν. Ὡσεὶ περιστεράν δὲ, διὰ τὸ ἄκακον καὶ πρᾶον· καὶ ὅτι καθαρεῶτατάν λοτιά ἡ περιστερά, καὶ ἔνθα δυσοδία ἐστὶν, οὐ παραμένει· οὕτω καὶ τὸ ἅγιον Πνεῦμα. Ἀλλὰ καὶ ἐπὶ τοῦ Νωε, περιστερὰ ἤγγειλε τὴν λύσιν τοῦ κατακλυσμοῦ κάρφος ἐλαίας φέρουσα· οὕτω καὶ ἐντοῦθα τὸ Πνεῦμα τὸ ἅγιον, δηλοῖ λύσιν τῶν ἁμαρτιῶν. Ἐκεῖ κάρφος ἐλαίας, ἐνταῦθα δὲ ἕλεος Θεοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. 116 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: ὅτι Οὐδέποτε ἔγνων ὑμᾶς, ἀποχωρεῖτ … beidzas: ὡς Θεός· Ἑγώ λέγω ὑμῖν.

Ziņot par kļūdu

Mt. 3:17

„Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts.“ Tas ir: „Kurā Es dusu, kas Man ir tīkams.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 3:17; Mk. 1:11; Lk. 3:22; Jes. 42:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὗτός ἑστιν ἃ Υλέμου ὁ ἀγαπητὸς, ἐν ᾧ εὐδόκησα·» τουτέστιν, Ἐν ᾧ ἀναπαύομαι, ἐν ᾧ ἀρέσκομαι.

PG 123, skenējuma lpp. 115–116 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: … beidzas:

Ziņot par kļūdu