Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 2. nodaļa

Mt. 2:1

„Betlēme“ tulkojumā nozīmē „maizes nams“, bet „Jūdeja“ – „apliecināšana“. Lai tad arī mēs tagad caur grēksūdzi kļūtu par garīgās maizes namu.

„Ķēniņa Hēroda dienās.“ Viņš piemin Hērodu, lai tu uzzinātu, ka valdnieki un ķēniņi no Jūdas cilts bija izsīkuši un ka Kristum vajadzēja nākt. Jo Hērods nebija jūds, bet idumejietis, Antipatra dēls no arābietes. Bet kad valdnieki izsīka, nāca tautu Gaidītais, kā pravietoja Jēkabs.

„Ķēniņa.“ Jo bija arī cits Hērods – tetrarhs; tāpēc viņš pievieno ķēniņa cieņu.

„Lūk, gudrie no austrumiem atnāca uz Jeruzalemi.“ Kāpēc gudrie nāk? Jūdiem par nosodījumu. Jo ja gudrie, elkdievīgi cilvēki, ticēja, kāda gan attaisnošanās vēl paliek jūdiem? Un reizē arī tāpēc, lai Kristus godība atspīdētu vēl vairāk, kad par Viņu liecina gudrie, kas visvairāk bija pakļauti dēmoniem un bija Dieva ienaidnieki.

„No austrumiem.“ Arī tas ebrejiem par nosodījumu. Jo šie atnāca no tik liela attāluma, bet ebreji, Kristu turpat pie sevis turēdami, Viņu vajāja.

Piezīmes (3)
  1. „Betlēme“ – ebr. bēt leḥem, „maizes nams“; „Jūdeja“ (no Jūdas vārda) – „apliecināšana“ (1. Moz. 29:35) – onomastikonu skaidrojumi.
  2. „Tautu Gaidītais“ – 1. Moz. 49:10 LXX („Viņš ir tautu gaidas“).
  3. „Gudrie“ – μάγοι (kā Akafistā Dievadzemdētājai); Teofilakts uzsver, ka tie bija zvaigžņu zīlnieki un elkdievji.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:1; 1. Moz. 49:10; 1. Moz. 35:19; Lk. 3:1; Mt. 14:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Βηθλεὲμ ἑρμηνεύεται οἶκος ἄρτου. Ἰουδαίᾳ δὲ ἐξομολόγησις. Γένοιτο γοῦν καὶ ἡμᾶς νῦν διὰ τῆς ἐξομολογήσεως, γενέσθαι οἶκον ἄρτου τοῦ πνευματικοῦ. «Ἐν ἡμέραις Ἡρώδου.» Μέμνηται τοῦ Ἡρώδου, ἴνα σὺ μάθῃς ὅτι ἐξέλιπον οἱ ἀπὸ τῆς Ἰούδα φυλῆς ἄρχοντες καὶ βασιλεῖς, καὶ ἀναγκαίως ἦλθεν ὁ Χριστός. Ὁ γὰρ Ἡρώδης οὐκ ἦν Ἰουδαῖος, ἀλλ´ Ἰδουμαῖος, Ἀντιπάτρου υἱὸς, ἐκ γυναικὸς Ἀραβίσσης. Ἐκλιπόντων δὲ τῶν ἁρχόντων, ἡ προσδοκία τῶν ἐθνῶν ἦλθεν, ὡς Ἰακὼβ προεφήτευσεν. «Τοῦ βασιλέως.» Ἢν γὰρ καὶ ἕτερος Ἡρώδης, ὁ τετράρχης· διὰ τοῦτο τίθησι τὸ ἀξίωμα τοῦ βασιλέως· «Ἰδοὺ Μάγοι ἀπὸ Ἀνατολῶν παρεγένοντο εἰς Ἱεροσόλυμα.» Τίνος ἕνεκεν οἱ Μάγοι ἔρχονται; Πρὸς κατάκρισιν τῶν Ἰουδαίων. Εἰ γὰρ οἱ Μάγοι, ἄνθρωποι εἰδωλολάτραι, ἐπίστευσαν, ποία ὰπολογία λοιπὸν τοῖς Ἰουδαίοις; Ἅμα δὲ, καὶ ἵνα ἡ δόξα τοῦ Χριστοῦ πλέον ἐκλάμψῃ, μαρτυρούντων τῶν Μάγων, τῶν μάλιστα τοῖς δαίμοσιν ὑποκειμένων,, καὶ ἐχθρῶν τοῦ Θεοῦ. «Ἀπὸ Ἀνατολῶν.» Καὶ τοῦτο πρὸς κατάκρισιν τῶν Ἑβραίων. Οἱ μὲν γὰρ ἀπὸ τοσούτου διαστήματος ἦλθον, οἱ δὲ Ἐβραῖοι αὐτοῦ χοντες τὸν Χριστόν, ἐδίωκον.

PG 123, skenējuma lpp. 86 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Βηθλεὲμ ἑρμηνεύεται οἶκος ἄρτου. Ἰουδαίᾳ … beidzas: Ἐβραῖοι αὐτοῦ χοντες τὸν Χριστόν,

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:2

„Sacīdami: kur ir piedzimušais jūdu Ķēniņš?“ Saka, ka šie gudrie bijuši zīlnieka Bileāma pēcteči; atraduši viņa pravietojumu: „Uzlēks zvaigzne no Jēkaba“, viņi sapratuši Kristus noslēpumu un tāpēc atnākuši, gribēdami redzēt piedzimušo.

„Jo mēs redzējām Viņa zvaigzni austrumos.“ Kad tu dzirdi „zvaigzne“, nedomā, ka tā bija tāda kā tās, ko mēs redzam, bet dievišķs un eņģelisks spēks, kas parādījās zvaigznes veidā. Jo tā kā gudrie bija zvaigžņu vērotāji, Tas Kungs pievilka viņus caur to, kas tiem bija ierasts, – tāpat kā Pēteri, kas bija zvejnieks, Viņš satrieca ar zivju daudzumu, ko tas Kristus vārdā ievilka tīklā. Ka zvaigzne bija eņģelisks spēks, ir skaidrs no tā, ka tā spīdēja pāri visam arī dienā, un no tā, ka tā kustējās, kad gudrie gāja, un apstājās, kad tie atdusējās; un arī no tā, ka tā kustējās no ziemeļu puses – no Persijas – uz dienvidiem, uz Jeruzalemi; bet zvaigzne nekad nekustas no ziemeļiem uz dienvidiem.

„Un esam atnākuši Viņu pielūgt.“ Šie gudrie izrādās liela tikuma vīri. Jo ja svešā zemē viņi gribēja pielūgt, kā gan viņi nebūtu runājuši droši un sludinājuši Persijā?

Piezīmes (1)
  1. Bileāma pravietojums – 4. Moz. 24:17.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:2; 4. Moz. 24:17; Lk. 5:4–9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Λέγουσι τούτους τοὺς Μάγους, τοῦ Βαλαὰμ ἀπογόνους εἶναι τοῦ μάντεως· εὐρόντας δὲ τὸν ἐκείνου χρησμὸν, τὸ, Ἀνατελεῖ ἄστρον ἐξλακὼβ, νοῆσαι τὸ κατὰ Χριστὸν μυστήριον, καὶ διὰ τοῦτο ἐλθεῖν. έλοντας ἰδεῖν τὸ τεχθέν. «ΕΓδομεν γὰρ αὐτοῦ τὸν ἀστέρα ἐν τῇ Ἀνατολῇ.» Ὅταν ἀκούσῃς ἀστέρα, μὴ νομίσης τοιοῦτον εἶναι ἐκεῖνον, οἵους ὁρωμεν,, ἀλλὰ θείαν δύναμιν καὶ ἀγγελικὴν, εἰς τύπον ἀστέρος φαινομένην. Ἐπεὶ γὰρ οἱ Μάγοι ἀστρολόγοι ἧσαν, διὰ τοῦ συνήθους αὐτοῖς προσηγάγετο αὐτοὺς ὁ Κύριος, ὥσπερ καὶ τὸν Πέτρον, ἀλιέα ὄντα, ἀπὸ τοῦ πλήθους τῶν ἰχθύων ὧν ἐσαγήνευσεν ἐπὶ τῷ ὀνόματι τοῦ Χριστοῦ, ἐξέπληξεν. Ὅτι δὲ ἀγγελικὴ δύνομις ἦν ὁ ἀστὴρ, δῆλον ἀπ. τοῦ καὶ ἐν ἡμέρᾳ ὑπερλάμπειν, καὶ ἀπὸ τοῦ κινε´ σθαι μὲν, κινουμένων τῶν Μάγων, ἴστασθαι δέ, ἀνα αυομένων· ἀλλὰ καὶ ἀπὸ τοῦ βορείου μέρους, ὅ ἐστι τῆς Περσίδος, εἰς τὸ νότιον ἐκινεῖτο, ὅ ἐστι τῆς Ἰερουσαλήμ. Οὐδέποτε δὲ ἀστὴρ ἀπὸ τοῦ βορείου ἐπὶ τὸ νότιον κινεῖται. «Καὶ ἤλθομεν προσκυνῆσαι αὐτῷ.» Χαίνονται οὕτοι οἰχ Μάγοι, μεγάλης ἀρετῆς ὄντες. Εἰ γὰρ ἐν τῇ ξένῃ χώρᾳ προσκυνεῖν ἤθελον, πῶς οὐκ ἂν ἐν τῇ Περσίδι ἐπαῤῥησιάσαντο καὶ ἐκήρυξαν;

PG 123, skenējuma lpp. 86 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Λέγουσι τούτους τοὺς Μάγους, τοῦ … beidzas: τῇ Περσίδι ἐπαῤῥησιάσαντο καὶ ἐκήρυξαν;

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:3

Hērods apjuka, kā svešcilts cilvēks, baidīdamies par valdīšanu; jo viņš zināja, ka nav tās cienīgs. Bet kāpēc apjūk jūdi? Viņiem taču vajadzēja drīzāk priecāties, ka viņiem būs ķēniņš, kuru pielūdz Persijas ķēniņi. Bet patiesi ļaunums ir neprātīga lieta.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὁ μὲν Ἡρώδης Ἀταράχθη, ὡς ἀλλόφυλος περὶ τῆς βασιλείας δεδοικώς · ἐγίνωσκε γὰρ ὅτι ἀνάξιος ἦν ταύτης· οἱ δὲ Ἰουδαῖοι, τίνος ἕνεκεν ταράττονται; ἔδει γὰρ αὐτοὺς μᾶλλον χαίρειν, ὅτί βασιλεὺς αὐτοῖς ἔσται, ὑπὸ τῶν ΟΑΡΟΤ ΙΙ. Α Περσικῶν βασιλέων προσκυνούμενος, ἀλλ´ ὄντως ἀνόητον χρῆμα ἡ πονηρία.

PG 123, skenējuma lpp. 86–87 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὁ μὲν Ἡρώδης Ἀταράχθη, ὡς … beidzas: ὄντως ἀνόητον χρῆμα ἡ πονηρία.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:4

Rakstu mācītāji bija tautas skolotāji, līdzīgi tiem, kurus mēs saucam par gramatiķiem. Dievs pēc Sava nodoma pieļauj, ka viņiem jautā, lai viņi apliecinātu patiesību un no tā tiktu nosodīti, jo paši vēlāk sita krustā To, ko iepriekš bija apliecinājuši.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Γραμματεῖς ἦσαν οἱ ἂι Ἀέαναλοι τοῦ λαοῦ, ὥσπερ οὓς ἡμεῖς λέγομεν γραμματικούς. Οκονομεῖδὲ ὀ Θεὸς ἐρωτηθῆναι τούτους, ἵνα ὁμολογήσωσι τὴν ἀλήθειαν, καὶ ἐκ τούτου ὧσι ματακεκριμένοί, αὐτοὶ τοῦτον σταυρώσαντες ὄν ΘμολέΤήοαν πρὸτερον.

PG 123, skenējuma lpp. 87 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Γραμματεῖς ἦσαν οἱ ἂι Ἀέαναλοι … beidzas: τοῦτον σταυρώσαντες ὄν ΘμολέΤήοαν πρὸτερον.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:5–6

Kura pravieša? Miheja. Jo tas saka: „Un tu, Betlēme, Jūdas zeme, nebūt neesi mazākā starp Jūdas valdniekiem.“ Tā kā tā bija maza, to nicināja; bet tagad tā ir slavena Kristus dēļ, kas no tās nācis. Jo visi no zemes galiem nāk, lai pielūgtu šo svēto Betlēmi.

„Jo no tevis iznāks Valdnieks.“ Labi viņš sacīja „iznāks“, nevis „paliks tevī“. Jo Kristus nepalika Betlēmē, bet pēc piedzimšanas no tās izgāja un visvairāk uzturējās Nācaretē. Bet jūdi saka, ka tas pravietots par Zorobābelu. Bet viņi acīmredzami melo. Jo Zorobābels nepiedzima Betlēmē, bet Babilonā; to rāda viņa vārds: „Zoro“ nozīmē sēšanu un dzimšanu, bet „Bābele“ – Babilonu, tas ir, „tas, kas Babilonā iesēts jeb dzimis“. Bet arī pravietojums viņus skaidri atmasko, sacīdams: „Viņa iziešanas ir no sākuma, no mūžības dienām.“ Kam gan citam iziešanas ir gan no sākuma, gan no mūžības dienām, ja ne Kristum? Viņam bija divas iziešanas jeb dzimšanas: pirmā dzimšana – no sākuma, no Tēva, bet otrā – no mūžības dienām, kas sākās no Dievadzemdētājas un ir laikā. Lai tad jūdi pasaka, vai Zorobābels bija no sākuma? Bet viņi nevar to pasacīt.

„Kas ganīs Manu tautu Israēlu.“ Viņš sacīja „ganīs“, bet ne „apspiedīs“ vai „aprīs“. Jo citi ķēniņi ir nevis gani, bet vilki; bet Kristus ir Gans, kā Viņš pats saka: „Es esmu labais Gans.“ Bet par Israēla tautu viņš sauc gan tos, kas ticējuši no ebrejiem, gan tos, kas no pagāniem. Jo „Israēls“ tulkojumā nozīmē „tas, kas redz Dievu“; tātad visi, kas redz Dievu, ir israēlieši, pat ja viņi ir no pagāniem.

Piezīmes (2)
  1. Mih. 5:2 LXX (1965: 5:1).
  2. „Israēls“ – „tas, kas redz Dievu“: sena etimoloģija (Filons, Origens u. c.).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:5–6; Mih. 5:2; Jņ. 10:11; Ezr. 2:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Προφήτου ποίου; Τοῦ Μιχαίου. Ἐκεῖνος γάρ φησιν, «Καὶ σὺ, Βηθλεὲμ, γῆ Ἰούδα, οὐδαμῶς ἐλαχίστη εἶ ἐν τοῖς ἡγεμόσιν Ἰούδα,» Μικρᾶς γὰ ρὔσης ταύτης κατεφρόνουν· νῦν δὲ διὰ τὸν ἐκ ταύτης προελθόντα Χριστὸν, περιβόητός ἐστι. Παν τες γὰρ ἑκ περάτων τῆς γῆς ἔρχονται, προσκυνήσοντες ταύτην τὴν ἁγίαν Βηθλεέμ. «Ἐκ τοῦ γὰρ ἐξελεύσεται ἡγούμενος.» Καλῶς εἶπε τὸ, ἐξελεύσαται, καὶ οὐχί, ἐν σοὶ μενεῖ. Οὐ γὰρ ἔμεινεν ὁ Χρισεὸς ἐν τῇ Βηθλεὲμ, ἀλλ´ ἐκ ταύτης μὲν ἐξῆλθε, μετὰ τὸ γεννηθῆναι, ἐν δὲ τῇ Ναζαρετ τὰ πλεῖστα διέτριμε. Λέγουσι δὲ οἱ Ἰουδαῖοι ὅτι περὶ τοῦ ὗοροβάβελ τοῦτο προεφητεύθη. ἤεύδονται δὲ προφανῶς. Καὶ γὰρ Ἐοροβάβελ, οὐκ ἐν τῇ Βηθλεὶμ ἐγεννήθη, ἀλλ’´ ἐν τῇ Βά υλῶνι. Ἱδε γὰρ τὸ ὄνομα αὐτοῦ· Ζορὸ, δηλοῖ τὴν σπορὰν καὶ τὴν γέννησιν· Βαβὲλ δὲ, τὴν Βαβυλῶνα, τουτέστιν, ὁ ἐν Βαβυλῶνι σπαρεὶς ἢ γεννηθείς. Ἀλλὰ καὶ ἢ προφητεία φανερῶς ἐλέγχει αὐτοὺς, λέγουσα· «Αἰ ἔξοδοι αὐτοῦ ἀπ´ ἀρχῆς, ἐξ ἡμερῶν αἰῶνος.» Τίνος δὲ ἄλλου αἱ ἔξοδοί εἰσι καὶ ἀπ´ ἀρχῆς, καὶ ἐξ ἡμερῶν αἰῶνος ἢ τοῦ Χριστοῦ; Ὁς δύο ἐξόδους ἔσχεν, ἤτοι γεννήσεις· ἀλλ´ ἡ μὲν πρώτη γέννησις, ἀπ´ ἀρχῆς ἐκ τοῦ Πατρὸς, ἡ δὲ δευτέρα, ἐξ ἡμερῶν αἰῶνος, ὰπὸ τῆς Θεοτόκου ἀρξαμένη, καὶ ὑπὸ χρόνον οὖσα. Εἰπάτωσαν οὖν οἱ Ἰουδαῖοι, ἐὰν ὁ Ζοροβάβελ ἀπ´ ἀρχῆς ἐγένετο; Ἀλλ´ οὐκ ἔχουσιν εἰπεῖν· «Ὅστις ποιμανεῖ τὸν λαόν μου τὸν Ἰσραήλ.» Ποιμανεῖ εἴπεν ἀλλ´ οὐ τυραννήσει, ἢ καταφάγεται. Οἱ μὲν γὰρ ἄλλος βασιλεῖς, οὐ ποιμένες, ἀλλὰ λύκοι· ὁ δὲ Χριστὸς, ποιμὴν, ὡς καὶ αὐτὸς λέγει· «Ἐγὼ εἰμὶ ὁ ποιμὴν ὁ καλός.» Λαὸν δὲ Ἰσραὴλ λέγει, καὶ τοὺς ἐξ Ἐβραίων πιστεύσαντας, καὶ τοὺς ἐξ ἐθνῶν. Ἰσραὴλ γὰρ ἐρμηνεύεται, ὁρῶν Θεὸν, ὥστε πάντες οἱ Θεὸν ὁρῶντες, Ἰσραηλῖταί εἰσι, κἂν ἐξ ἐθνῶν ὧσι

PG 123, skenējuma lpp. 87 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Προφήτου ποίου; Τοῦ Μιχαίου. Ἐκεῖνος … beidzas: εἰσι, κἂν ἐξ ἐθνῶν ὧσι

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:7–8

„Tad Hērods slepeni ataicināja gudros.“ Slepeni viņš tos aicināja jūdu dēļ. Jo viņš turēja aizdomās, ka jūdi varbūt ļoti cienīs bērnu un rūpēsies to izglābt kā tādu, kas tos atbrīvos. Tāpēc viņš perina ļaunu slepeni.

„Viņš rūpīgi izzināja no viņiem laiku, kad zvaigzne parādījusies.“ Tas ir, viņš precīzi uzzināja. Jo zvaigzne gudrajiem parādījās, pirms Tas Kungs piedzima; jo tā kā viņiem ceļā bija jāpavada daudz laika, tāpēc zvaigzne parādījās ilgi iepriekš, lai viņi Viņu pielūgtu, kamēr Viņš vēl bija autiņos. Bet daži saka, ka zvaigzne parādījās reizē ar Kristus piedzimšanu un gudrie atnāca pēc diviem gadiem un atrada To Kungu nevis autiņos, ne silītē, bet mājā kopā ar māti, divus gadus vecu. Bet tu turies pie tā, kas sacīts iepriekš, kā labāka.

„Un, sūtīdams viņus uz Betlēmi, sacīja: ejiet un rūpīgi izziniet par Bērnu.“ Viņš nesacīja „par Ķēniņu“, bet „par Bērnu“; jo viņš nevar paciest pat vārdu; no tā redzams, ka viņš trako pret Viņu.

„Un kad jūs būsiet Viņu atraduši, paziņojiet man, lai arī es nāku un Viņu pielūdzu.“

Piezīmes (1)
  1. Otrais viedoklis (gudrie atnāca pēc diviem gadiem) – sal. Mt. 2:16 „no divu gadu vecuma“; Teofilakts dod priekšroku pirmajam.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:7–8; Lk. 2:7; Mt. 2:11; Mt. 2:16

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Λάθρα τούτους ἐκάλεσε, διὰ τοὺς Ἰουδαίους. Ὑπώπτευε γὰρ ὅτι οἱ Ἰουδαῖοι ἴσως περὶ πολλοῦ ποιήσονται τὸ παιδίον, καὶ φροντίσουσι τοῦ σῶσαι αὐτὸ, ὡς μέλλον ἐλευθερῶσαι αὐτούς. Διὰ τοῦτο οὖν λάθρα ἐπιβουλεύει. «Ἡκρίθωσε παρ´ αὐτῶν τὸν χρόνον τοῦ φαινομένου ἀστέρος.» Τουτέστιν, ἀκριβῶς ἀν έμαθεν. Ὁ γὰρ ἀστήρ, πρὸ τοῦ γεννηθῆναι τὸν Κύο ριον, ἐφάνη τοῖς Μάγοις· ἐπεὶ γὰρ ἔρελλον πολὸν ἀναλίσκειν χρόνον κατὰ τὴν ὁδοιπορίαν, διὰ τοὺτο πρὸ πολλοῦ ἐφάνη ὁ ἀστὴρ, ὡς ἄν προσκυνήσωσιν αὐτὸν ἔτι ἐν τοῖς σπαργάνοις ὅντα. Τινὸς δὲ λέγουστν ὅτι ἄμα τῷ γεννηθῆναι τὸν Χριστὸν, ἐφάνη ὁ ἀστὴρ. καὶ οἱ Μάγω διὰ δύο ἐτῶν ἦλθον, καὶ οὐκ ἐν σπαργάνοις εὗρον τὸν Κύριον, οὐδὲ ἐν τῇ φάτνῃ, ἀλλ´ ἐν οἰκίᾳ μετὰ τῆς μητρὸς, διετῆ ὄντα. Ἀλλὰ σὺ τὸ πρεῤῥηθεν ἔχε κρεῖττον. «Καὶ σπάμψας αὐτοὺς εἰς Βηθλεὲμ, εἶπε, Πορευθέντες ἀκριδῶς ἐξετάσατε περὶ τοῦ παιδίσυ.» Οὐκ εἶπε κερὶ τοῦ βασιλέως, ἀλλὰ περὶ τοῦ παιδίου· οὐδὲ γὰρ τὸ ὄνομα ἀνέχεται· ὄθεν ἂεικνύει ὅτι μαίνεται κατ´ αὐτοῦ, «Ἐπάν ἀὲ εθρητε, ἀπαγγείλατ μοι, ὅπως κἀγὼ ἐλθῶν προσκυνήσω

PG 123, skenējuma lpp. 87–88 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Λάθρα τούτους ἐκάλεσε, διὰ τοὺς … beidzas: μοι, ὅπως κἀγὼ ἐλθῶν προσκυνήσω

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:9

„Bet tie, ķēniņu uzklausījuši, aizgāja.“ Jo, būdami bez viltus, viņi domāja, ka arī tas runā bez viltus.

„Un, lūk, zvaigzne, ko viņi bija redzējuši austrumos, gāja viņiem pa priekšu.“ Uz īsu brīdi zvaigzne pēc Dieva nodoma bija apslēpusies, lai viņi paši jautātu jūdiem un Hērods tiktu satraukts, un tā patiesība kļūtu vēl redzamāka. Bet kad viņi izgāja no Jeruzalemes, tā atkal parādījās, vadīdama viņus. No tā skaidrs, ka zvaigzne bija dievišķs spēks.

„Līdz tā nonāca un apstājās virs vietas, kur bija Bērns.“ Arī tas ir neparasti. Jo zvaigzne nolaidās no augstuma un, nonākusi tuvāk zemei, parādīja viņiem vietu. Jo ja tā viņiem būtu rādījusies no augstuma, kā gan viņi būtu varējuši atšķirt vietu, kur bija Kristus? Jo zvaigznes aptver plašu vietu. Tāpēc arī tu redzi to virs savas mājas, [un es – virs] savas mājas vien; un vispār visiem šķiet, ka mēness vai cita zvaigzne stāv virs katra viņa vien. Tātad arī tā zvaigzne nebūtu parādījusi Kristu, ja nebūtu nolaidusies un apstājusies gandrīz virs paša Bērna galvas.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἄὰολοι γὰρ ὄντες αὐτοί, ἐνόμιζον κἀκεῖνον ἐὸόλως λέγειν. «Καὶ ἰδοὺ ὁ ἀστὴρ ἂν εἶδον ἐν τῇ Ἀνατολῇ, προῆγον αὐτοός.» Ἀπακρόη πρὸς μικρὸν ὁ ἀστὴρ οἰκονομικῶς, ἵκα ἐρωτήσωσιν αὐτοὶ τοὺς Ἱουθαίους, καὶ ταραχθῇ ὁ Ἡρώδης, καὶ οὔτω περιφανεστάρα γένηται ἡ ἀλήθεια. Ἐξελθοῦσι δὲ αὐτοῖς ἀπὸ τῆς Ἰερουσαλὴμ, πάλιν ἐφάνη, ιραγωγῶν αὐτούς. Ὅθεν δῆλον ὅτι δεία δύναμις ἦν ὁ ἀστήρ. «Ἔως ἐλθὼν ἔστη ἐπάνοω. οὗ Κν τὴ παιδίον. Καὶ τοῦτο ξένον. Κατέβη γὰρ ὁ ἀστὴρ ἀπὸ τοῦ θψονς, καὶ προσγειότερος γενόμενος, ἔδειεν αὐτοῖς τὸν τόπον. Εἰ γὰρ ἐξ ὕψους αὐτοῖς ἐφαίνετο, τῶς ἃν ἔμελλον ἱδικῶς γνωρίσαι τὸν τόπον ἔνθα ην ὁ Χριστάς; Θἱ γὰρ ἀστέρες πολὺν τόπον περιλαμβάνκυσιν. Ὅθεν καὶ σὺ ἐπάνω τῆς σῆς οἰκίας βλέπεις, τῆς ἐμῆς οἰκίας μόνης. Καὶ πάντες ἀπλῶς, δοκοῦσιν ἔκαστος ἐπάνω αὐτοῦ μόνου ἵστασθαι τὴν σελήνην ἢ ἄλλον ἀστέρα. Κἀκεῖνος οὗν ὁ ἀστὴρ οὐκ ἂν ἔδειξε τὸν Χριστὸν, εἰ μὴ συγκατέβη, καὶ μονονουχὶ ἐπάνω τῆς κεφαλῆς τοῦ παιδίου Κστη.

PG 123, skenējuma lpp. 88 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἄὰολοι γὰρ ὄντες αὐτοί, ἐνόμιζον … beidzas: τῆς κεφαλῆς τοῦ παιδίου Κστη.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:10

Jo viņi nebija maldījušies, bet atraduši meklēto, tāpēc priecājās.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὡε οὐ πλανηθέντες, ἀλλ´ εὑρόντες τὸ ζητούμενον, ἐχάρησαν.

PG 123, skenējuma lpp. 88 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὡε οὐ πλανηθέντες, ἀλλ´ εὑρόντες … beidzas: ἀλλ´ εὑρόντες τὸ ζητούμενον, ἐχάρησαν.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:11

Tūlīt pēc piedzimšanas Jaunava nolika Bērnu silītē, jo tad viņi neatrada mājas; bet pēc tam, visticamāk, viņi atrada māju, kur gudrie viņus arī atrada. Jo viņi bija nonākuši Betlēmē, lai tur tiktu ierakstīti, kā saka arī Lūka. Bet tā kā daudz ļaužu saplūda ieraksta dēļ, viņiem uz to laiku nebija mājas, un Viņš piedzima alā; pēc tam tika atrasta māja, kur Tas Kungs parādījās gudrajiem.

„Un, nokrituši zemē, tie Viņu pielūdza.“ Redzi dvēseles apskaidrību: viņi redzēja nabagu un pielūdza. Jo viņi bija pilnīgi pārliecināti, ka Viņš ir Dievs; tāpēc viņi arī pienes Viņam dāvanas – kā Dievam un kā cilvēkam. Jo klausies: „Un, atvēruši savas mantu lādes, tie pienesa Viņam dāvanas: zeltu un vīraku, un mirres.“ Zeltu viņi pienesa Viņam kā ķēniņam, jo ķēniņam mēs, kas esam viņa varā, maksājam zeltu; vīraku – kā Dievam, jo Dievam mēs kvēpinām vīraku; bet mirres – kā tam, kam bija jāgaršo nāve. Jo ar mirrēm jūdi apbedī, lai ķermenis paliktu nesatrūdējis; jo mirres, būdamas sausas, izžāvē mitrumu un neļauj rasties tārpiem.

Redzi gudro ticību? Jo arī no Bileāma pravietojuma viņi bija mācījušies, ka Tas Kungs ir gan Dievs, gan Ķēniņš un ka Viņš mirs par mums. Klausies pravietojumu: „Apgūlies,“ viņš saka, „Viņš atdusējās kā lauva un kā lauvēns.“ Lūk, ķēnišķīgais – caur lauvu; bet caur „apgūlies“ – nāve. „Tie, kas tevi svētī, ir svētīti“ – lūk, Dievišķība; jo svētības spēks ir tikai dievišķajai dabai.

Piezīmes (1)
  1. Bileāma pravietojums – 4. Moz. 24:9 LXX (sal. 1. Moz. 49:9).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:11; Lk. 2:1–7; 4. Moz. 24:9; 1. Moz. 49:9; Jņ. 19:39–40

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἄμα μὲν τῷ γεννηθῆναι, ἐν τῇ φάτνῃ κατέκλινεν ἡ Παρθένος τὸ παιδίον, οὐ γὰρ εὔρισκον τότε οἱκίαν· μετὰ ταῦτα δὲ εἰκός ἐστιν εὐρεῖν οἰκίαν, ἔνθα καὶ οἱ Μάγοι εὐρον αὐτούς. Ἀνέβησαν μὲν γὰρ εἰς Βηθλεὲμ. ἵνα ἀπο γραφῶσιν ἐκεῖ, καθὰ καὶ Λουκᾶς λέγει. Πολλοῦ δὲ πλήθους συντρέχοντος διὰ τὴν ἀπογραφὴν, οὐκ ἔσχον πρὸς καιρὸν οἰκίαν, ἀλλ´ ἐν τῷ σπηλαίῳ ἐτέχθη· εἰτα εὐρέθη ἡ οἰκία, ὄνθα ὡράθη τοῖς Μάγοις ὁ ΚύΡιος. «Καὶ πεσόντες προσεκύνησαν αὐτῷ.» ἱς ψυχῆς ἔλλαμψιν. Πένητα ἔβλεπον, καὶ προσεκύνουν. Ἐκληροφορήθησαν γὰρ ὅτι Θεός ἐστι, διὸ καὶ προσἀγουσιν αὐτῷ δῶρα, ὡς Θεῷ καὶ ὡς ἀνθρώπῳ. Ἄκου γάρ· «Καὶ ἀνοίξαντες τοὺς θησαυροὺς αὐτῶν, προσἡνεγκαν αὐτῷ δῶρα, χρυσὸν, καὶ λίβανον, καὶ σμύρναν. Τὸν μὲν χρυσὸν, προσήγαγον αὐτῷ, ὡς βασιλεῖ. Γῷ γὰρ ῥασιλεῖ χρυσὸν τελοῦμεν οἱ ὑπὸ χεῖρα. Πὸν δὲ λίβανον, ὡς Θεῷ. Τῷ γὰρ Θεῷ λίβανον θυ. μιῶμαν. Τὴν δὲ σμύρναν, ὡς μέλλοντι γεύσασθαι θανάτου. Μετὰ γὰρ τῆς σμύρνης ἐνταφιάζουσιν οἱ Ἰουδαῖοι, διὰ τὸ μένειν τὸ σῶμα ἄσηπτον. Ἰ γὰρ σμόρνα, ξηρὰ οὖσα, ξηραίνει τὴν ὑγρότητα, καὶ οὐκ ἐᾷσκώληκας γεννᾶσθαι. Ὁρᾷς τῶν Μάγων τὴν πίστιν; Ἐπεὶ καὶ ἀπὸ τῆς προφητείας τοῦ Βαλαὰμ κδιδάχθησαν, τὸν Κύριον, καὶ Θεὸν εἶναι καὶ βασιλέα, καὶ ὑπὲρ ἡμῶν τεθνηξόμενον. Ἄκουσον δὲ τῆς προφητείας· Κατακλιθεὶς, φησὶν, ἀνεπαύσατο ὡς λέων, καὶ ὡς σκύμνος. Ἰδοὺ τὸ βασιλικὸν, διὰ τοῦ λέοντος, διὰ δὲ τοῦ, κατακλιθεὶς, ἡ νέκρωσις. Οἱ εὐλογοῦντές σε, εὐλόγηνται· ἰδοὺ ἡ θεότης. Τὴν γὰρ τῆς εὐλογίας δύναμιν μόνη ἡ θεία φύσις ἔχει.

PG 123, skenējuma lpp. 88–89 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἄμα μὲν τῷ γεννηθῆναι, ἐν … beidzas: μόνη ἡ θεία φύσις ἔχει.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:12

Redzi secību: vispirms Dievs ar zvaigzni vadīja viņus uz ticību; tad, kad viņi bija atnākuši uz Jeruzalemi, Viņš mācīja viņus caur pravieti, ka Viņš dzimst Betlēmē; un visbeidzot – caur eņģeli. Un viņi paklausa pamācībai, tas ir, dievišķajai sarunai. Tātad, saņēmuši pamācību jeb atklāsmi no Dieva, viņi pievīla Hērodu un nebaidījās, ka viņus varētu vajāt, bet paļāvās uz Piedzimušā spēku. Tik patiesi liecinieki viņi bija.

Piezīmes (1)
  1. „Saņēmuši pamācību“ – χρηματισθέντες; Teofilakts skaidro: „saņēmuši atklāsmi no Dieva“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἴδε ἀκολουθίαν, πρῶτον δι´ ἀστέρος ἐχειραγώγησεν αὐτοὺς ὁ Θεὸς εἰς τὴν πίστιν· εἶτα ἐλθάντας εἰς Ἰεροσόλυμα, ἐδίδαξεν αὐτοὺς διὰ τοῦ προφήτου, ὅτι ἐν Βηθλεὲμ γεννᾶται· καὶ τελευταῖον, διὰ τοῦ ἀγγέλου. Οἱ δὲ πείθονται τῷ χρηματισμῳ, πουτέστι, τῇ θείᾳ ὁμιλίᾳ. Χρηματισθέντες οὖν, ἤτοι παρὰ τοῦ Θεοῦ ἀποκάλυψιν δεξάμενοι, ἠπάτησαν Ἡρώδην· καὶ οὐκ ἐφοβήθησαν μήπως ἐπιδιωχθῶσιν. ἀλλ´ ἐθάῤῥησαν τῇ τοῦ γεννηθέντος δυνάμει, οὔτως ἦσαν μάρτυρες ἀληθεῖς.

PG 123, skenējuma lpp. 89 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἴδε ἀκολουθίαν, πρῶτον δι´ ἀστέρος … beidzas: δυνάμει, οὔτως ἦσαν μάρτυρες ἀληθεῖς.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:13

Vai redzi, kāda iemesla dēļ Dievs pieļāva, ka Jaunava tika saderināta? Šeit tev tas atklājas: lai viņš par to gādātu un rūpētos. Bet viņš nesacīja: „Paņem savu sievu“, bet: „Bērna māti“. Jo tā kā aizdomas bija izklīdinātas un taisnais no brīnumiem dzemdībās bija pilnīgi pārliecinājies, ka viss ir no Svētā Gara, viņš to vairs nesauc par viņa sievu.

„Un bēdz uz Ēģipti.“ Bēg arī Tas Kungs, lai apliecinātu, ka Viņš patiesi bija arī cilvēks. Jo ja Viņš, nonācis Hēroda rokās, netiktu nogalināts, liktos, ka Viņš iemiesojies tikai šķietami. Bet uz Ēģipti Viņš bēg, lai svētītu arī to. Jo bija divas zemes, kas bija visa ļaunuma darbnīcas: Babilona un Ēģipte. Babilonu Viņš caur gudrajiem pieņēma kā pielūdzēju, bet Ēģipti svētīja ar Savu klātbūtni.

„Un esi tur, kamēr Es tev sacīšu.“ „Esi“ nozīmē: „Paliec tur, līdz tev Dievs pavēlēs.“ Jo mums nekas nav jādara ārpus Dieva gribas.

„Jo Hērods meklēs Bērnu, lai To nonāvētu.“ Redzi cilvēka neprātu: viņš cenšas uzvarēt Dieva nodomu. Jo ja Bērns nav no Dieva, ko tu baidies? Bet ja Viņš ir no Dieva, kā tu Bērnu nonāvēsi?

Piezīmes (1)
  1. „Šķietami“ – κατὰ φαντασίαν: pret doketisma uzskatu, ka Kristus miesa bija tikai šķitums.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:13; Mt. 1:18; Jes. 19:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εἰδες διὰ ποίαν αἰτίαν συνεχώρησεν ὁ Θεὸς μνηστευθῆναι τὴν Παρθένον; Ἐνταῦθα γὰρ προφαίνεταί σοι, διὰ τὸ ἐπιμελεῖσθαι ταύτης καὶ κήδεσθαι. Οὐκ εἶπε δὲ, παΚράλαβε τὴν γυναῖκά σου, ἀλλὰ τὴν μητέρα τοῦ παιδίου. Επεὶ γὰρ ἡ ὑποψία ἐλύθη, καὶ ἐπληροφορήθη ὁ δίκαιος ἀπὸ τῶν ἐν τῷ τόκῳ θαυμάτων, ὅτι ἐκ Πνεύματος ἀγίου ἐστὶ πάντα, οὐκ ἕτι γυναῖκα αὐτοῦ ὁνομάζει ταύτην. «Καὶ φεῦγε ἐἰς Αἴγυπτον.» Φεύγει καὶ ὁ Κύριος, ἵνα πιστώσηται, ὅτι ὄντως καὶ ἄνθρωπος ἦν. Εἰ γὰρ ἐν ταῖς χερσὶ τοῦ Ἡρώδου γενόμενος. οὐ κατεκόπη, ἔδοξεν ἂν κατὰ φαντασίαν σαρκωθῆναι Εἰς Αἴγυπτον δὲ φεύγει, ἴνα καὶ ἐκείνην ἁγιάσῃ. Δύο γὰρ ἧσαν χῶραι πάσης κακίας ἐργαστήρια, ἡ Βαβυλὼν καὶ Αἴγυπτος. Τὴν μὲν οὖν Βαβυλῶνα, διὰ τῶν Μάγων ἐδέξατο προσκυνοῦσαν· τὴν δὲ Αἴγυπτον, τῆ ἐαυτοῦ παρουσίᾳ ἡγίασεν. «Καὶ ἴσθι ἐκεῖ, ἕως ἂν εἴπω σοι.» Ἱσθι, ἀντὶ τοῦ ἔσο ἐκεῖ, ἄχρις ἂν ἀπὸ Θεοῦ κελευσθῇς. Δεῖ γὰρ ἡμᾶς μηδὲν ποιεῖν ἔξω τῆς ν θείας βουλῆς. «Μέλλει γὰρ Ἡρώδης ζητεῖν τὸ παιδίον, τοῦ ἀπολέσαι αὐτό.» Ἵδε ἀνοησίαν ἀνθρώπου, τὴν τοῦ Θεοῦ βουλὴν σπουδάζει νικῆσαι. Εἰ μὲν γὰρ οὐκ ἔστιν ἐκ Θεοῦ, τί φοβῇ; Εἰ δὲ ἐκ Θεοῦ ἐστι, πῶς ἀπολέσεις τὸ παιδίον;

PG 123, skenējuma lpp. 89 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εἰδες διὰ ποίαν αἰτίαν συνεχώρησεν … beidzas: ἐστι, πῶς ἀπολέσεις τὸ παιδίον;

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:14–15

Jūdi saka, ka tas sacīts par tautu, ko caur Mozu izveda no Ēģiptes. Tāpēc mēs sakām, ka tas gan tika sacīts par tautu kā pirmtēls, bet patiesībā piepildījās Kristū. Turklāt – kas ir Dieva Dēls: tauta, kas pielūdza elku Baal-Peoru un tēlus, vai patiesais Dieva Dēls?

Piezīmes (1)
  1. „No Ēģiptes Es aicināju Savu Dēlu“ – Os. 11:1 pēc ebreju teksta (LXX: „viņa bērnus“); sal. Mateja priekšvārdu.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:14–15; Os. 11:1; 4. Moz. 25:3; Ps. 105:28

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Φασὶν οἱ Ἰουδαῖοι, ὅτι διὰ τὸν λαὸν ἐῤῥέθη τοῦτο τὸν ἐκ αῆς Αἰγύπτου ἔπαναχθέντα διὰ Μωσέως. Λέγομει οὖν. ὅτι καὶ τι καινὸν ἐλέχθη ἐπὶ τῷ λαῷ τυπικῶς· ἀξέβη δὲ εἰς τὸν Χριστὸν ἀληθινῶς. Ἔπειτα, τίς ἀστιν ὁ Κὸς τοῦ Θεοῦ; ὁ λαὸς ὁ προσκυνῶν τῷ Βεελφεγὼρ εἰδώλῳ καὶ τοῖς γλυπτοῖς, ἢ ὁ ὄντως Υἱὸς τοῦ Θεοῦ;

PG 123, skenējuma lpp. 89–90 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Φασὶν οἱ Ἰουδαῖοι, ὅτι διὰ … beidzas: ὁ ὄντως Υἱὸς τοῦ Θεοῦ;

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:16–17

„Tad Hērods, redzēdams, ka gudrie viņu piekrāpuši.“ Kā Dievs caur Mozu pievīla faraonu, tā arī Hērodu – caur gudrajiem; jo abi, gan Hērods, gan faraons, bija bērnu slepkavas: faraons nogalināja Ēģiptē dzīvojošo ebreju zēnus, bet Hērods – Betlēmē dzīvojošo.

„Ļoti saskaitās un, izsūtījis ļaudis, nogalināja visus bērnus Betlēmē.“ Dusmas uz gudrajiem viņš izgāž uz tiem, kas nekādu netaisnību nebija nodarījuši. Bet kāpēc tika pieļauts, ka bērni tika nokauti? Lai tiktu parādīts Hēroda ļaunums. Bet tu varbūt man sacīsi: „Un kas par to? Lai tiktu parādīts viņa ļaunums, tāpēc bērniem tika nodarīta netaisnība?“ Tad klausies: viņiem netika nodarīta netaisnība, bet viņi tika cienīti vainagu. Jo ikviens, kas šeit cieš kaut ko ļaunu, cieš vai nu grēku izdzēšanai, vai vainagu pavairošanai; tāpat arī šie bērni tiks kronēti vēl vairāk.

„Un visā tās apkaimē, no divu gadu vecuma un jaunākus, pēc laika, ko viņš bija rūpīgi izzinājis no gudrajiem.“

„Tad piepildījās, ko pravietis Jeremija bija sacījis.“ Lai neviens nedomātu, ka zīdaiņu nonāvēšana notika pret Dieva gribu, viņš rāda, ka Dievs to gan iepriekš zināja, gan iepriekš pasacīja.

„Balss dzirdēta Rāmā.“ Rāma bija augsta vieta Palestīnā; to nozīmē arī vārds: „augsts“. Tā bija iekritusi lozē Benjamīna ciltij, un Benjamīns bija Raheles dēls; bet Rahele bija apbedīta Betlēmē. Tātad pravietis Betlēmi sauc par Raheli, jo tur viņa bija apbedīta; bet raudas un vaimanas – ka tās dzirdētas augstumā.

Piezīmes (1)
  1. Jer. 38:15 LXX (1965: Jer. 31:15).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:16–17; 2. Moz. 1:15–22; 2. Moz. 14:21–28; Jer. 38:15; 1. Moz. 35:19; Jozuas 18:25

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὥσπερ τῷ Φαραὼ ἐνέπαιξεν ὁ Θεὸς διὰ μοῦσέως, οὕτω καὶ τῷ Ἡρώδῃ διὰ τῶν Μάγων· ἐπεὶ καὶ ἄμφω, καὶ Ἡρώδης καὶ Φαραὼ, παιδοκτόνοι. Ὁ μὲν Φαραὼ τὰ τῶν ἐν Αἰγύπτω Ἐβραίων ἄῤῥενα φονεύων, ὁ δὲ Ἡρώδης, τὰ τῶν ἐν Βηθλεέμ. «Ἐθυμώθη λίαν, καὶ ἀποστείλας ἀνεῖλε πάντας τοὺς παῖδας τοὺς ἐν Βηθλεέμ.» Τὴν κατὰ τῶν Μάγων ὁργὴν, κατὰ τῶν οὐδὲν ἀδικησάντων, ἐνδείκνυται. Τίνος δὲ ἦνακεν συνεχωρήθησαν· οἱ παῖδες σφαγῆναι; Ἵνα ἄειχθῇ τοῦ Ἢρώδου ἡ κακία· ἀλλ´ ἴσως ἐρεῖς μοι· Καὶ τί τοῦτο; ἵνα δειχθῇ ἡ ἐκείνου κακία, διὰ τοῦτο ἠδικήθησαν οἱ παῖδες; Ἄκουε τοίνυν, ὅτι οὐκ ἠδικήθησαν, ἀλλὰ στεφάνων ἠξιώβησαν. Πᾶς γὰρ ὁ κακόν τι πάσχων ἐνταῦθα, ἢ εἰς ἀμαρτηματων διάλυσιν πάσχει, ἢ εἰς στεφάνων προσθήκην· ὡσπερ ὴ καὶ οὗτοι οἱ παῖδες, μειζόνως στεφανωθήσονται «Καὶ ἐν πᾶσι τοῖς ὁρίοις αὐτῆς, ἀπὸ διετοῦς καὶ κατωτέρω, κατὰ τὸν χρόνον ὃν ἠκρίβωσε παρὰ τὺν Μάγων., «Τότε ἐπληρώθη τὸ ῥηθὲν ὑπὸ Ἰερεμίου τοῦ προφήτου, λέγοντος.» Ἵνα μή τιςονομίσῃ, ὅτι ἄκοντος τοῦ Θεοῦ γέγονεν ἡ τῶν νηπίων ἀναίρεσις, δείνυσιν ὅτι καὶ προεγίνωσκε καὶ προεῖπεν «Χωνή ἐν Ῥαμᾷ ἠκούσθη.» Ἡ Ῥαμὰ, τόπος ἦν τῆς Παλαιστίνης ὑψηλός. Τοῦτο γὰρ σημαίνει τὸ νομα, ὑύόολύν· ἔλαχε δὲ εἰς κλῆρον τῇ φυλῇ τοῦ Βενιαμὶν, ὃς ἦν τῆς Ῥαχὴλ υἱός· ἡ δὲ Ῥαχὴλ, ἐν τῆ Βηθλεὲμ ἐτάφη. Λέγει τοίνυν τὴν Βηθλεὲμ ὁ προφήτης, Ῥαχὴλ, διότι ἐν αὐτῇ ἐτάφη ἐκείνη· τὸν δὲ κλαυθμόν καὶ τὸν θρῆνον, ἀκουσθῆναι ἐν τῇ ὑψηλῇ

PG 123, skenējuma lpp. 90 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὥσπερ τῷ Φαραὼ ἐνέπαιξεν ὁ … beidzas: θρῆνον, ἀκουσθῆναι ἐν τῇ ὑψηλῇἌκους

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:18

Klausies tad pravieti: „Raudas un vaimanas, un liela žēlošanās: Rahele apraud savus bērnus“, tas ir, Betlēme, „un negribēja ļauties mierināties, jo to vairs nav.“ Šajā dzīvē viņu vairs nav, jo dvēseles ir nemirstīgas.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:18; Jer. 38:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἄκουε τοίνυν τοῦ προφήτου· «Θρῆνος καὶ κλαυθμὸς, καὶ ὀδυρμὸς πολύς· Ῥαχὴλ κλαίουσα τὰ τέκνα αὐτῆς,» τουτέστιν, ἡ Βηθλεὲμ, «καὶ οὐκ ἤθελε παρακληθῆναι, ὅτι οὐκ εἰαίν.» Ἐν τῷ βίῳ τούτῳ οὐκ εἰσὶν, ἐπεὶ αἱ ψυχαί, ἀθάνατοι.

PG 123, skenējuma lpp. 90 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: τουτέστιν, ἡ Βηθλεὲμ, «καὶ οὐκ … beidzas: τρόμῳ, καὶ σπασμῷ τῶν μελῶν,

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:19–20

„Kad Hērods bija miris.“ Hērodam bija rūgta nāve: ar drudzi un asinssērgu, un niezi, un kāju pietūkumu, un dzimumlocekļa trūdēšanu, kas radīja tārpus, un elpas trūkumu, un trīcēšanu, un locekļu krampjiem viņš izgrūda savu ļauno dvēseli.

„Lūk, Tā Kunga eņģelis parādās sapnī Jāzepam Ēģiptē, sacīdams: celies, ņem Bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi.“ Viņš nesaka: „Bēdz“, bet: „Ej“, jo baiļu vairs nebija.

„Jo tie, kas meklēja Bērna dvēseli, ir miruši.“ Kur ir Apolinārijs, kas sacīja, ka Tas Kungs nav pieņēmis cilvēka dvēseli? Jo ar to viņš tiek atmaskots.

Piezīmes (2)
  1. Hēroda slimības apraksts – no Jozefa Flāvija („Jūdu senatnes“ 17, 6, 5).
  2. Apolinārijs (4. gs.) mācīja, ka Kristum nebija cilvēciskas saprātīgas dvēseles; nosodīts II Vispārējā koncilā (381).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:19–20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τελευτήσαντος δὲ Ἡρώδου.» Πικρὰν τελευτὴν ἕσχεν ὁ Ἢρώδης, πυρετῷ, καὶ δυσεντερίᾳ, καὶ κνησμῷ καὶ ὄγκῳ ποδῶν, καὶ σήψει τοῦ αἰδοίου σκώηκας γεννώσῃ, καὶ δυσπνοίᾳ, καὶ τρόμῳ, καὶ σπασμῷ τῶν μελῶν, ἀποῤῥήξας τὴν πονηρὰν ψυχήν. Οὐ λέγει, Φεῦγε, ἀλλὰ Πορεύου. Φόβος γὰρ οὐκ ἕτι ἦν «Τεθνήκασι γὰρ οἱ ζητοῦντες τὴν ψυχὴν τοῦ παιδίου.» Ποῦ Ἀπολινάριος, ὅστις ἔλεγε μὴ ψυχὴν ἀνθρώπου λαβεῖν τὸν Κύριον; ἐντεῦθεν χὰρ ἐλέγχεται.

PG 123, skenējuma lpp. 90 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐ λέγει, Φεῦγε, ἀλλὰ Πορεύου. … beidzas: τὸν Κύριον; ἐντεῦθεν χὰρ ἐλέγχεται.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:21–22

Hērods atstāja trīs dēlus: Filipu, Antipu un Arhelaju; un viņš pavēlēja, lai Arhelajs būtu ķēniņš, bet pārējie – tetrarhi. Bet Jāzeps baidījās iet uz Israēla zemi, tas ir, uz Jūdeju, jo arī Arhelajs bija līdzīgs savam tēvam. Bet Antipa ir tas jaunais Hērods, kas nogalināja Priekšteci.

„Bet, sapnī pamācīts, viņš aizgāja uz Galilejas apgabaliem.“ Galileja nebija Israēla zeme, bet piederēja pagāniem; tāpēc jūdi arī uzlūkoja tos kā negantību.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:21–22; Mt. 14:1–12; Lk. 3:1; Jes. 9:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τρεῖς υἱοὺς κατέλειψεν Ἢρώδης, Φίλιππον, Ἀντίπαν, καὶ Ἀρχέλαον· τὸν μὲν οὕν Ἀρχέλαον, βασιλέα, τοὺς δὲ λοιποὺς, τετράρχας ἐκέλευσεν εἶναι. Ἐφοβήθη δὲ ὁ Ἠωσὴφ ἀπελθεῖν εἰς γῆν Ἰσραὴλ, τουςέστιν, εἰς τὴν Ἰουδαίαν, διότι καὶ ὁ Ἀρχέλαος, ὅμοιος ἦν τῷ πατρὶ αὐτοῦ. Ὁ δὲ Ἀντίπας, αὐτός ἐστιν ὁ νέρς Ἡρώδης, ὁ τὸν Πρόδρομον ἀνε´ ὡν. «Χρημα.τισθεὶς δὲ κατ´ ὄναρ, ἀνεχώρησεν εἰς τὰ μέρη τῆς Γαλιλαίας.» Ἡ Γαλιλαία οὐκ ἦν γῆ Ἰσραὴλ. ἀλλὰ τῶν ἐθνικῶν ἦν· διὸ καὶ οἱ Ἰουδαῖοι ὡς βδέλυγμα τούτους ἔβλεπον.

PG 123, skenējuma lpp. 90–91 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τρεῖς υἱοὺς κατέλειψεν Ἢρώδης, Φίλιππον, … beidzas: Ἰουδαῖοι ὡς βδέλυγμα τούτους ἔβλεπον.

Ziņot par kļūdu

Mt. 2:23

Bet kā tad Lūka saka, ka pēc piedzimšanas, kad bija pagājušas četrdesmit dienas un Simeons bija Viņu turējis rokās, Tas Kungs devās uz Nācareti, bet šeit Matejs saka, ka Viņš nāca uz Nācareti pēc atgriešanās no Ēģiptes? Tad uzzini, ka to, par ko Matejs klusēja, pasacīja Lūka. Piemēram: pēc piedzimšanas Viņš pavadīja četrdesmit dienas, tad devās uz Nācareti – to saka Lūka; bet Matejs saka to, kas notika pēc tam: ka Viņš bēga uz Ēģipti, tad no Ēģiptes atgriezās uz Nācareti. Tātad viņi nav pretrunā viens otram, bet viens – Lūka – stāsta par iešanu no Betlēmes uz Nācareti, bet otrs – Matejs – par vēlāko atgriešanos no Ēģiptes uz Nācareti.

„Lai piepildītos, ko pravieši bija sacījuši, ka Viņu sauks par Nācarieti.“ Un kurš pravietis to sacīja? Tagad tas nav atrodams. Jo ebreju nevērības dēļ, kā arī biežo gūstu dēļ daudzas grāmatas gāja bojā; bet varbūt tas tika sacīts pie jūdiem bez rakstiem. Bet „Nācarietis“ nozīmē „svētītais“. Tā kā tad Kristus ir svēts, pamatoti Viņu var saukt par Nācarieti. Jo daudzi pravieši To Kungu sauc par Israēla Svēto.

Piezīmes (1)
  1. „Nācarietis“ – Teofilakts saista ar „nazīrieti“ (ebr. nāzīr – „nošķirtais, svētītais“, sal. Soģu 13:5).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 2:23; Lk. 2:22–39; Soģu 13:5; Jes. 11:1; Jes. 1:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Καὶ πῶς ὁ Λουκᾶς λέγει, ὅτι μετὰ τὲ γεννηθῆναι τελέσας τὰς τεσσαράκοντα ἡμέρας, καὶ ἀπὸ τοῦ Συμεὼν βασταχθεις, κατῆλθεν ὀ Κύριος εἰς Ναζαρέτ· ἐνταῦθα δὲ ὁ Ματθαῖος λέγει, ὅτι μετὰ τὴν ἐξ Αἰγύπτου ἐπάνοδον ἦλθεν εἰς Ναζαρέτ; Μάθε τοίνυν, ὅτι ἃ ἐσιώπησεν ὁ Ματθαῖος, εἶπεν ὁ Λουκᾶς. Οἷόν τι λέγω· Μετὰ τὸ γεννηθῆναι, ἐτάλεσε τὰς τεσσαράκοντα ἡμέρας· εἶτα κατῆλθεν εἰς αζαΚρέτ · ταῦτα λέγει ὁ Λουκᾶς· ὁ Ματθαῖος δὲ λέγει τὰ μετὰ ταῦτα, ὅτι ἔφυγεν εἰς Αἴγυπτον, εἶτα ἀνῆλθεν ἀπὸ Αἰγύπτου εἰς Ναζαρέτ. Οὐκ ἐναντιοῦνται οὖν ἀλλήλοις· ἀλλ´ ὁ μὲν λέγει τὴν ἀπὸ Βηθλεὲμ οἰς Ναζαρὲτ κἀθοδον, ὁ λουκᾶς· ὁ δὲ Ματθαῖος, τὴν μετὰ ταῦτα ἀπὸ Αἰγύπτου εἰς Ναζαρέτ ἄνοδον. «Ὅπως πληρωθῇ τὸ ῥηθὲν διὰ τῶν προφητῶν, ὅτι Ναζωραῖος κληθήσεται.» Καὶ ποῖος προφήτης τοῦτο εἶπεν; οὐχ κὐρίσκεται νῦν. Διὰ γὰρ τὴν ἀμέλειαν τῶν Ἑβραίων, πολλὰ βιβλία ἀπώλοντο, καὶ ἀπὸ τῶν συνεχῶν αἰχμαλωσιῶν · ἀγράφως δὲ τυχὸν ἐλέγετο παρὰ τοῖς Ἰουδαίοις. Σημαίνει δὲ τὸ, Ναζωραῖος, ἡγιασμένος. ἐπεὶ τοίνυν ἅγιος ὁ Χριστὸς, εἰκότως ἂν λέγοιτο Ναζωραῖος. Ἄγιος γὰρ τοῦ Ἰσραὴλ, παρὰ πολλῶν Κπροφητῶν καλεῖται ὁ Κύριος.

PG 123, skenējuma lpp. 91 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Καὶ πῶς ὁ Λουκᾶς λέγει, … beidzas: πολλῶν Κπροφητῶν καλεῖται ὁ Κύριος.

Ziņot par kļūdu