Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 26. nodaļa

Mt. 26:1–2

„Un notika, kad Jēzus visus šos vārdus bija beidzis, Viņš sacīja Saviem mācekļiem: jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā; un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai Viņu sistu krustā.“ Tā kā Viņš bija pieminējis valstību un atmaksu, tad tālāk piemēroti Viņš runā arī par Savām ciešanām, gandrīz sacīdams to: „Arī tie, kas Mani sitīs krustā, tiks cienīti uguns.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:1–2; Mk. 14:1; Lk. 22:1–2; Mt. 25:31–46

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΡΑΛ. ΚϚʹ. Πορὶ τῆς ἀλειψάσης τὸν Κύριον μύρῳ. Περὶ τοῦ τάσνα. Περὶ τοῦ μυστικοῦ δείπνου. Περὶ τῆς παραδόσεως τοῦ Χριστοῦ. Περὶ τῆς ἀρνήσεως τοῦ Ιέτρου. αΚαὶ ἐγένετο ὄτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰῃσοῦς πάντας τοὺς λόγους τούτους, εἰπε τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ· Οἴδατε, δτι μετὰ δύο ἡμέρας τὸ Πάσχα γίνεται. Καὶ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου παραδίδοται εἰς τὸ σταυρωθῆναι» Ἐπειδὴ βασιλείας ἐμνήσθη καὶ ἀνταποδόσεως, εὐκαίρως λοιπὸν καὶ περὶ τοῦ πάθους τοῦ οἰκείου διαλίγεται, μονονουχὶ τοῦτο λέγων, ὅτι Καὶ οἱ σταυρώααντές με τοῦ πυρὸς ἀξιωθήσονται.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:3–5

„Tad augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tautas vecaji sapulcējās augstā priestera, kuru sauca Kajafa, pagalmā un sarunājās Jēzu ar viltu apcietināt un nonāvēt; bet tie sacīja: tikai ne svētkos, lai nenotiek tautā troksnis.“ Lai gan bauslība pavēlēja, lai augstais priesteris būtu uz mūžu, viņi pretlikumīgi iecēla daudzus, mainīdami tos ik gadu; tāpēc arī viņi nāk pie tā gada augstā priestera, lai apspriestos par slepkavību, kaut gan no turienes drīzāk vajadzēja nākt slepkavu sodam. Bet par augstajiem priesteriem Viņš sauc tos, kas jau bija izpildījuši savu gada kalpošanu. Bet, grasīdamies izdarīt nesvēto slepkavību, viņi bīstas nevis Dieva, bet ļaužu. Jo tie baidījās, ka, ja viņi Viņu nonāvēs svētkos, ļaudis sacelsies, lai atriebtos, vai arī viņu asinsdarba dēļ atturēsies nest likumā noteiktos upurus, un viņi paši zaudēs peļņu no upuriem; un varbūt viņi bīstas arī tā, ka, ja Viņš tiks nonāvēts svētkos, Viņa nāve kļūs ievērojama un slavena; jo viņi gribēja izdzēst piemiņu par Viņu. Tātad tie pirms svētkiem tā nolēma nonāvēt Viņu, iespējams, pēc svētkiem; bet Viņš, rādīdams, ka cieš nevis tad, kad tie gribēja, bet kad Viņš pats gribēja, ļāva tiem Viņu sagūstīt Pashā laikā, lai, kad tika svinētas pirmtēla Pashā, tad piepildītos arī patiesās Pashā. Bet var pamanīt arī viņu asinskāri. Jo tie, kas negribēja Viņu nonāvēt svētkos, kad atrada nodevēju, tad Viņu nonāvē, nicinādami pat ļaudis, tikai lai notiktu viņu griba.

Piezīmes (1)
  1. „Pirmtēla Pashā“ – τὸ τυπικὸν Πάσχα; „patiesās Pashā“ – Kristus (1. Kor. 5:7).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:3–5; Mk. 14:1–2; Lk. 22:2; Jņ. 11:47–53; Jņ. 18:13; 1. Kor. 5:7; Jņ. 10:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε συνήχθησαν οἱ ἀρχιερεῖς καὶ οἱ Γραμματαῖς καὶ οἱ πρεσβύτεροι τοῦ λαοῦ εἰς τὴν αὐλὴν τοῦ ἄρχιερέως τοῦ λεγομένου Καῖάφα, καὶ συνεβουλεύσαντο ἵνα τὸν Ἰησοῦν δόλῳ κρατήσωσι καὶ ἀποκτείνωσιν · ἄλεγον δέ· Μὴ ἐν τῇ ἑορτῇ, ἵνα μὴ θάρυβος γένηται ἐν τῷ λαῷ.» Τοῦ νόμου κελεύοντος να εἶναι ἀρχιερέα διὰ βίου, πολλοὺς ἐποίουν αὐτοὺ παρανόμως, ἀμείβοντες αὐτοὺς κατ´ ἐνιαυτόν· διὸ καὶ πρὸς τὸν τοῦ ἐνιαυτοῦ ἐκείνου ἀρχιερέα ἔρχονται βουλευσόμενοι περὶ φόνου, ὅθεν ἔδει μᾶλλον τοὺνς σο ναυτὰς κολάζεσθαι· ἀρχιερεῖς δὲ λέγει τοὺς πεπληρωκότας ἤδη τὴν ἐνιαύσιον λειτουργίαν. Τὸν δὲ ἀνόσιον φόνον μέλλοντες πράξειν, οὐχὶ τὸν Θεὸν, ὰλλὰ τὸν ὄχλον φοβοῦνται. Ἐδεδίεσαν γὰρ μή πως, ἐν τῇ ἑορτῇ φονευσάντων αὐτὸν, διεγερθῇ ὁ ὄχλος εἰς ἄμυναν, ἢ καὶ τοῦ προσάγειν τὰς νενομισμένας θυαίας ἀπόσγηται διὰ τὴν μιαιφονίαν αὐτῶν, καὶ ἀπολέσωσιν αὐτοὶ τὰ ἐκ τῶν θυσιῶν κέρδη· ἴσως δὲ καὶ τοῦτο ἐφοβοῦντο, μήποτε ἐν τῇ ἑορτῇ φονευθέντος, ἐπίσημος γένηται καὶ ἔνδοξος αὐτοῦ ὁ θάνατος· αὐτοὶ γὰρ ἠβούλοντο ἀφανίσαι τὸ μνημόσυνον αὐ τοῦ Ἐκεῖνοι μὲν οὖν οὕτω πρὸ τῆς ἑορτῆς βουλευθέντες μετὰ τὴν ἑορτὴν τάχα φονεῦσαι· ὁ δὲ, δεικνὺς, ὅτι οὐχ ὅτε ἥθελον, ἀλλ´ ὅτε ἠθέλησεν αὐτὸς, πάσχει, συνεχώρησεν αὐτοῖς κατὰ τὸν καιρὸν τοῦ Πάσχα συλλαβεῖν · ἵνα ὅτε τὸ τυπικὸν Πάσχα ἐγίνετο τότε καὶ τὸ ἀληθινὸν Πάσχα ἐκβαίη. Ἔστι δὲ καὶ τὴν μιαιφονίαν αὐτῶν καταμαθεῖν. Οἱ γὰρ μὴ βουλόμενοι ἐν τῇ ἑορτῇ φονεῦσαι αὐτὸν, ὅτε εὗρον τὸν προδιδόντα, τότε φονεύουσι, καταφρονήσαντες καὶ τοῦ ὄχλου, μόνον ἵνα τὸ θέλημα αὐτῶν γένηται.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:6–7

„Bet, kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, pie Viņa pienāca sieviete ar alabastra trauku ļoti dārgas svaidāmās eļļas un to izlēja uz Viņa galvas, kad Viņš sēdēja pie galda.“ Daži saka, ka bija trīs sievietes, kas svaidīja To Kungu, par kurām runā visi četri evaņģēlisti; bet citi saka, ka tās bija divas: viena – pie Jāņa, kas ir Marija, Lācara māsa, un tā, kas tagad pieminēta pie Mateja, kas ir tā pati, kas pie Lūkas un Marka. Bet par šo spitālīgo Sīmani daži saka, ka viņš bija arī Lācara tēvs, kuru Viņš bija šķīstījis no spitālības un pie kura mielojās. Un stāsta, ka arī Tas Kungs, sacīdams mācekļiem: „Ejiet pie tā un tā, un viņš jums parādīs izklātu augšistabu“, sūta viņus pie šī; un tiešām viņš, kā saka, uzņēma To Kungu, un pie viņa Tas svinēja Pashā. Tātad sieviete, redzēdama spitālīgo šķīstītu, ieguva drosmi, ka arī viņa saņems piedošanu un tiks šķīstīta no dvēseles spitālības; un viņa parādīja lielu ticību, izlēdama tik dārgu svaidāmo eļļu un to nežēlodama; un viņa to izlej uz galvas, godu pienesdama pašai galvenajai daļai. Tad arī tu, ja tev ir dvēseles un farizejiska spitālība, uzpūtīga jeb no Dieva nošķirta, uzņem Jēzu savā namā un svaidi Viņu ar tikumu svaidāmo eļļu; jo tu vari Jēzum, kas tevi šķīstījis no spitālības, sagatavot svaidāmo eļļu un izliet to uz Viņa galvas. Bet kas ir Kristus galva, ja ne Viņa dievišķība, kurai tiek pienesta tikumu smarža? „Lai mana lūgšana paceļas kā kvēpināmais upuris Tavā priekšā, Kungs.“ Tātad pienes Kristus dievišķībai smaržu no daudzkārt saliktās tikumu svaidāmās eļļas. Bet arī ja tu Viņu proti ne tikai par vienkāršu cilvēku, bet arī par Dievu, tad tu esi svaidījis ar smaržu Viņa galvu, tas ir, dievišķību, tas ir, esi par Viņu runājis kā par Dievu.

Piezīmes (2)
  1. Ps. 140:2 LXX (1965: Ps. 141:2).
  2. „Esi runājis par Viņu kā par Dievu“ – ἐθεολόγησας.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:6–7; Mk. 14:3; Lk. 7:36–50; Jņ. 12:1–8; Jņ. 11:1–2; Mt. 26:18; Mk. 14:13–15; Ps. 140:2; 2. Kor. 2:14–16

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τοῦ δὲ Ἰησοῦ γενομένου ἐν Βηθανία, ἐν οἰκίᾳ Σίμωνος τοῦ λεπροῦ, προσῆλθεν αὐτῷ γυνὴ ἀλάβαστρον μύρου ἔχουσα βαρυτίμου, καὶ κατέχεεν ἐπὶ τὴν κεφαλὴν αὐτοῦ ἀνακειμένου.» Τινὲς τρεῖς λέγουσιν εἶναι τὰς ἀλειψάσας τὸν Κύριον γυναῖκας ῶν καὶ οἱ τέσσαρες εὐαγγελισταὶ μέμνηνται· ἄλλοι δὲ δύο ταύτα φασὶ, μίαν τὴν παρὰ τῷ Ἰωάννη, ἤτις ἐστὶ Μαρία ἢ ἀδελφὴ τοῦ Λαζάρου, καὶ τὴν νῦν παρὰ τῷ Ματθαίῳ μνημονευομένην, ἤτις ἐστὶν ἡ αὐτὴ τῇ παρὰ τῷ Λουκᾷ καὶ τῷ Μάρκῳ. Τὸν δὲ Σίμωνα τοῦτον τὸν λεπρὸν, φασί τινες καὶ πατέρα εἶναι τοῦ Λαζάρου, ὅν ἀπὸ τῆς λέπρας καθαρίσας. εἶστιᾶτο παρ´ αὐτῷ. Λέγεται δὲ ὅτι καὶ ὁ Κύριος εἰπών τοῖς μαθηταῖς, Ἀπέλθετε πρὸς τὸν δεῖνα, καὶ δείξει ὑμῖν ἀνώγεων ἐστρωμένον, ποὸς τοῦτον ἀποστέλλει αὐτούς · ἀμέλει καὶ ὑπεδέξατο, ὥς φασι, τὸν Κύρισν, καὶ παρ´ αὐτῷ τὸ Πάσχα ἐτέλεσεν. Π γοῦν γυνὴ λδοῆςπὸν λαπρὸν καθαρισθέντα, ἐθάῤῥησεν ὡς καὶ αὐτὴ τῆς ἀφέσεως τεύξεαι, καὶ καθαρισθήσεται τὴν ψυχικὴν λέπραν· πίστιν δὲ πολλὴν ἐνεδείξατο, τὸ οὕτω τίμιον μύρον καταχέασα, καὶ ἀφειδήσασα τούτου· ἐπὶ πὴν κεφαλὴν δὲ τοῦτο καταχέει, τῷ κυριωτάτῳ μέρει τὴν τιμὴν προσάγουσα. Καὶ σὺ γοῦν εἰ λέπραν έχεις ψόχικὴν καὶ φαρισεῖκὴν, τετυφωμένην ἤτοι ἀποκεκομμένῃν Θοοῦ, δέξαι τὸν Ἰησοῦν εἰς τὴν ὁἰκίαν σου, καὶ μύρισόν αὐτὸν τῷ μύρῳ τῶν ἀρετῶν· δύνασαι γὰρ καθάραντί σε τῆς λέπρας τῷ Ἰησοῦ σκευάσαι μύρον, καὶ κατὰ τῆς καφαλῆς αὐτοῦ καταχέαι. Τίς δὲ ἡ κεφαλὴ τοῦ Χρισοοῦ, ἢ ἡ θεότης αύτοῦ, πρὸς ἦν ἡ εὁωδία τῶν ἀρετῶν προσφέρεται· «Κατευθυνθήτω γὰρ, φησίν, ἡ προσευχή μου ὡς θυμίαμα ἐνώπιόν σου, Κύριε.» Εὸωδίαν οὖν τὴν ἐκ ποῦ πολυσυνθέτου μύρου τῶν ἁρετῶν προσάγαγε τῇ θεότητι τοῦ Χριστοῦ· ἀλλὰ δὴ καὶ εἰ μὴ μόνον ἄνθρωπον ψιλὸν αὐτὸν δογματίζεις, ἀλλὰ καὶ Θεὸν, τότι τὴν κεφαλὴν αὐτοῦ ἤτοι τὴν θεότητα εὐωδίασας, τουτέστιν, δθεολβγησας

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:8–11

„Bet, to redzēdami, Viņa mācekļi apskaitās, sacīdami: kam šī izšķērdība? Jo šo svaidāmo eļļu varēja dārgi pārdot un naudu dot nabagiem. Bet Jēzus, to manīdams, tiem sacīja: kāpēc jūs šai sievietei darāt grūtības? Jo viņa Man labu darbu darījusi. Jo nabagi jums vienmēr ir pie jums, bet Mani jūs ne vienmēr turat.“ Mācekļi, daudz dzirdējuši par žēlsirdības dāvanām un tās augstu vērtēdami, nopēla sievieti, it kā Dievs prasītu drīzāk žēlsirdību nekā godu Viņam; bet Viņš norāj mācekļus, jo tie nelaikā nopēla sievieti. Jo no tiem, kas tikko pienāk, nav jāprasa augstais, it īpaši no vājas sievietes, bet jāpieņem viņu kaut mērena ticība. Jo, kad kāds pienes Dievam dāvanu, neatraidi viņu un nesalauz viņa dedzību, sūtīdams viņu izdalīt nabagiem, bet ļauj viņam pabeigt pienešanu. Tomēr, ja kāds, apsvērdams, prasīs tev padomu, vai dot nabagiem vai pienest Dievam, iesaki viņam dot nabagiem; bet pēc tam, kad viņš jau ir pienesis, ir lieki viņu atraidīt; jo gods Dievam ir jāliek augstāk par visu vispār, arī par pašām žēlsirdības dāvanām. Jo nedomā, ka, tā kā Kristus cilvēkmīlestības dēļ žēlsirdību pieņem kā Sev darītu, ir jānicina Dievs un jākopj tikai žēlsirdības dāvanas; jo tad jau būtu jāapzog arī svētnīcas un no nolaupītā jādod žēlsirdības dāvanas. Bet tā nav; jo, ka žēlot nabagus un godāt pašu Kristu un Viņam kalpot nav viens un tas pats, klausies: „Jo nabagi,“ Viņš saka, „jums vienmēr ir pie jums, bet Mani jūs ne vienmēr turat.“ Tātad redzi, ka cits ir kalpot Kristum un cits – žēlot nabagus, kaut arī Kristus cilvēkmīlestības dēļ [to pieņem kā Sev darītu].

Piezīmes (1)
  1. „Apzagt svētnīcas“ – ἱεροσυλεῖν.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:8–11; Mk. 14:4–7; Jņ. 12:4–8; Mt. 25:40; 5. Moz. 15:11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἰδόντες δὲ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ, ἡγανάκτησαν, λίγοντες· Εἰς τί ἡἀπώλεια αὕτη; ἠδύνατο γὰρ τοῦτο τὸ μύρον πραθῆναι πολλοῦ, καὶ δοθῆναι πτωχοῖς. Γνοὺς δὲ ὁ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς· Τί κόπους παρέχετε τῇ γυναικί; Ἔργον γὰρ καλὸν εἰργάσατο εἰς ἄμὲ δὲ οὐ πάντοτε ἔχετε. » Οἱ μαθηταὶ πολλὰ περὶ ἐλεημοσύνης ἀκούσαντες, καὶ πολὺν αὐτῆς ποιούμενοι λόγον, ἐμέμψαντο τὴν γυναῖκα, ὡς μᾶλλον τὸν ἄλεον ζητοῦντος τοῦ Θεοῦ, ἢ τὴν εἰς αὐτὸν τιμήν· ὁ δὲ ἐπιπλήττει τοῖς μαθηταῖς, διότι ἀκαίρως ἐμέμψαντο τὴν γυναῖκα. Δεῖ γὰρ μὴ τὰ ὑψηλὰ ἀπαιτεῖν παρὰ τῶν ἄρτι προσιόντων, καὶ μάλιστα παρὰ γυναίου ἀσθε νοῦς, ἀλλὰ τὴν μετρίαν γοῦν αὐτῶν πίστιν δέχεσθαι Ὡταν γάρ τις προσφέρῃ τῷ Θεῷ δῶρον, μὴ ἁπόστρεφε αὐτὸν, μηδὲ κατάκλα τὴν προθυμίαν αὐτοῦ,, ἀπολύων αὐτὸν εἰς τὸ διαδοῦναι πτωχοῖς, ἀλλ´ ἄφες πληρῶσαι τὴν προσαγωγήν. Εἰ μέντοι βουλευόμενός τις συμβούλῳ σοι χρήσεται, πότερον δεῖ δοῦναι πτωχοῖς, ἢ προσαγαγεῖν τῷ Θεῷ, συμβούλευσον αὐτῷ δοῦναι πτωχοῖς· μεθ´ ὃ μέντοι προσαγάγοι, περιττόν ἐστιν ἀποστρέφειν αὐτόν· δεῖ γὰρ τὴν εἰς τὸν Θεὸν τιμὴν προκρίνειν πάντων ἀπλῶς, καὶ τῆς ἐλεημοσύνης αὐτῆς· μηδὲ γὰρ ἐπεὶ διὰ φιλανθρωπίαν ἀναδέχεται εἰς ἑαυτὸν ὁ Χριστὸς τὸν ἔλεον, νομίσῃς ὅτι δεῖ καταφρονεῖν τοῦ Θεοῦ, καὶ τὴν ἀλεημοσύνην μόνον ἐπιτηδεύειν· ἐπεὶ οὕτω γε καὶ ἱεροσυλεῖν δεῖ λοιπὸν, καὶ ἐκ τῶν συληθέντων ἐλεημοσύνην ποιεῖν. Ἀλλ´ οὐκ ἔστι τοῦτο· ὅτι γὰρ οὐκ ἔστι ταυτὸν τὸ ἐλεεῖν πτωχοὺς καὶ τὸ τιμῆσαι τὸν Χριστὸν αὐτὸν ἐκεῖνον, καὶ θεραπεῦσαι, ἄκουε· «Τοὺς πτωχοὺς γὰρ, φησὶ, πάντοτε ἔχετε μεθ´ ἑακ. πῶν, ἐμὲ δὲ οὐ πάντοτε ἔχετε.» Ὁρᾷς οὗν πῶς ἄλλο ἀστὶ τὸ τὸν Χριστὸν θεραπεύειν, καὶ ἄλλο τὸ πτωχοὺς ἐλεεῖν, εἰ καὶ διὰ φιλανθρωπίαν ὁ Χριστὸς

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:12–13

„Jo viņa, izlējusi šo svaidāmo eļļu uz Manu miesu, to darījusi Manai apbedīšanai. Patiesi Es jums saku: kur vien visā pasaulē šis evaņģēlijs tiks sludināts, tur arī tiks stāstīts, ko viņa darījusi, viņai par piemiņu.“ Viņš mūs māca, ka sieviete to darīja kādā dievišķā pamudinājumā, iepriekš attēlodama Viņa nāvi un miesas apbedīšanu; jo Tas Kungs nebūtu pieļāvis, ka Viņu svaida ar svaidāmo eļļu, ja tas nenorādītu uz kādu noslēpumu. Bet kā Dievs Viņš iepriekš pasacīja nākamo – ka darbs, ko sieviete darīja, viņai par slavu tiks stāstīts visur. Bet redzi Dieva cilvēkmīlestību, kā Viņš atalgo sievieti ar lielu žēlastību; jo Viņš liek viņu pieminēt vienmēr, kamēr vien Viņa evaņģēlijs būs saglabāts. Bet kā svaidāmā eļļa veicināja Viņa apbedīšanu? Jūdiem bija paradums apbedīt miesas ar svaidāmām eļļām, kā to darīja arī ēģiptieši, lai tās saglabātos nesatrūdējušas un bez smakas. „Tātad sieviete,“ Viņš saka, „izlēdama svaidāmo eļļu, rāda, ka Mana miesa tiks apbedīta.“ Bet to visu Viņš saka, kaunināšanai un pārmācīšanai Jūdam, caur kuru Viņam bija jātop nodotam apbedīšanai. Bet saproti arī pārnestā nozīmē, ka spitālīgais ir pagānu tauta, bet grēcīgā sieviete – no pagāniem sapulcinātā draudze un Baznīca, kas ielēja svaidāmo eļļu, tas ir, ticību, uz Kristus galvas, tas ir, dievišķības. Jo katrs, kas tic, ka Kristus ir Dievs, izlej svaidāmo eļļu uz Kristus galvas; bet Jūda, kas pārmeta sievietei, kā saka Jānis, ir tēls jūdiem, kas vēl tagad kurn pret Baznīcu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:12–13; Mk. 14:8–9; Jņ. 12:7; Jņ. 19:39–40; Jņ. 12:4–6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Βαλοῦσα γὰρ αὕτη τὸ μύρον τοῦτο ἑπὶ τοῦ σώματός μου, πρὸς τὸ δνταφιάσαι με ἐποίησε. Ἀμὴν λέγω ὁμῖν, ὅπου ἐὰν κῃρυχθῇ τὸ Εὐαγγέλιον τοῦτο ἐν ὅλῳ τῷ κόσμῳ, λαληθήσοται καὶ δ ἐποίησεν αὔτη, εἰς μνημόσυνον αὐτῆς.» Διδάσκει ἡμᾶς, ὅτι κατά τινα θείαν κίνησιν ἐποιησε τοῦτο ἡ γυνὴ, προτυποῦσα τὸν θάνατον αὐτοῦ, καὶ τὴν τοῦ σώματος ταφήν· οὐ γὰρ ἂν ἠνέσχετο ὁ Κύριος μόρῳ καταχρίεσθαι, εἰ μὴ μυστήριόν τι ἐδήλου. Ὡς Θεὸς δὲ προεῖπε τὸ ἐσόμενον, ὅτι εἰς καύχημα αὐτῆς μλλει λαλεῖσθαι πανταχοῦ ὃ ἐποίησεν ἔργον ἡ γυνή. δε δὲ τὴν τοῦ Θεοῦ φιλανθρωπίαν, πῶς ἀμείβεται τὴν γυναῖκα μεγάλῃ χάριτι· ποιεῖ γὰρ αὐτὴν μνημονούεσθαι διάλου, ἄχρις ἂν τὸ αὐτοῦ Εὐαγγέλιον διασώζηται. Πῶς δὲ εἰς τὸν ἐνταφιασμὸν αὐτοῦ συνεβάλλετο τὸ μύρον; Ἔθος ἦν τοῖς Ἰουδαίοις μετὰ μύρων ἐνταφιάζειν τὰ σώματα, ὡς καὶ οἱ Αἰγύπτιοι ἐποίουν, διὰ τὸ ἄσηπτα τηρεῖσθαι καὶ ἄνευ δυσ-Θδίας. Δείκνυσιν οὖν, φησίν, ἡ γυνὴ ἐκ τοῦ τὸ μύρον καταχέαι, ὅτι τὸ σῶμά μου ἐνταφιασθήσεται. Ταῦτα δὲ πάντα λέγει, δυσωπῶν καὶ Ἀντρέπων τὸν Ἰούδαν, δι´ οὗ Κμελλε ταφῇ παραδοθῆναι. Νόησον δὲ καὶ κατὰ ἀναγωγὴν, λεπρὸν μὲν εἶναι τὸν ἐθνινὸν λμὸν γυναῖκα δὲ ἀμαρτωλὴν τὴν ἐξ ἐθνῶν συναγωγὴν καὶ Ἐκκλησίαν, ἤτις τὸ μύρον, τουτέστι τὴν πίστιν, εἰς τὴν τοῦ Χριστοῦ κεφαλὴν, ἤτοι τὴν θεότητα, ἑξέχεε. Πᾶς γὰρ ὁ πιστεύων Θεὸν εἶναι τὸν Χριστὸν, μύρον καταχέτι εἰς τὴν κεφαλὴν τοῦ Χριστοῦ· ὁ δὲ Ἰούδας ἐπιτιμήσας τῇ γυναικὶ, ὡς Ἰωάννης φησί,, τύπον ἐπέχει τῶν Ἰουδαίων, τῶν ἔτι καὶ νύν γογγυζόντων κατὰ τῆς Ἐκκλησίας.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:14–16

„Tad viens no tiem divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, aizgāja pie augstajiem priesteriem un sacīja: ko jūs man gribat dot, un es jums Viņu nodošu? Un tie viņam nolika trīsdesmit sudraba gabalus. Un no tā laika viņš meklēja izdevību, lai Viņu nodotu.“ Kad sveša sieviete, netikle, parādīja tik lielu godu, tad māceklis aiziet Viņu nodot. Jo vārdi „tad, aizgājis“ nav velti, bet lai parādītu Jūdas nekaunību. Bet „Iskariots“ evaņģēlists pievieno, lai darītu viņu atpazīstamāku; jo bija arī cits Jūda, saukts arī Lebejs. Bet šis nodevējs bija no kāda ciema, ko sauca Iskara. Bet „tie viņam nolika trīsdesmit sudraba gabalus“ nozīmē: vienojās, noteica dot, nevis, kā daudzi saprot, nosvēra. Tātad viņš meklēja izdevību nodot Viņu tiem vienu; jo tie baidījās no ļaudīm, un tāpēc tie nolīga Jūdu, lai tas tiem paziņotu, kad Viņš būs viens.

Piezīmes (1)
  1. „Nosvēra“ – ἐζυγοστάτησαν; „nolika“ – ἔστησαν (sal. Cah. 11:12 LXX).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:14–16; Mk. 14:10–11; Lk. 22:3–6; Cah. 11:12; Mt. 10:3–4; Jņ. 14:22

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε πορευθεὶς εἷς τῶν δώδεκα, ὁ λεγόμενος Ἰούδας Ἰσκαριώτης, πρὸς τοὺς ἀρχιερεῖς εἶπε· Τί θέλετέ μοι δοῦναι, κάγὼ παραδώσω αὐτόν; Οἱδὲ ἔστησαν αὐτῷ τριάκοντα ἀργύρια· καὶ ἀπὸ τότε ἐζήτει κὑκαιρίαν, ἵνα αὐτὸν παραδῷ.» Ὃτε ἡ ἀλλοτρία γυνὴ, ἡ πόρνη, τοσαύτην ἐπεδείξατο τιμὴν, τότε ὁ μαθητὴς ἀπίρχεται προδώσων αὐτόν. Οὐ γὰρ μάτην κεῖται τὸ, τότε πορευθεὶς, ἀλλ´ ἵνα δείξῃ τὴν ἀναδειαν τοῦ Ἰούδα· ὁ Ἰσκαρεώτης δὲ προστίθησιν, ὄνα γνωριμώτερον αὐτὸν ποιήσῃ. Ὥν γὰρ καὶ ἕτερος Ἰούδας, ὁ καὶ Λεββαῖος. Οὕτος μέντοι ὁ προδότης ἀπὸ κώμης τινὸς ἦν, ἤτις ἐκαλεῖτο Ἰσκάρα. Οἱδὲ Κστησαν τριάκοντα ἀργύρια, ἀντὶ τοῦ, συνεφώνησαν, ἀφώρισαν δοῦναι, οὐχ ὤς οἱ πολλοὶ νοοῦσιν, ἀντὶ τοῦ ἐζυγοστάτησαν. Ἐζήτει οὗν εὐκαιρίαν, μόνον αὐτὸν παραδοῦναι αὐτοῖς· ἐφοβοῦντο γὰρ τὸν ὄχλον, καὶ διὰ τοῦτο ἐμισθώσαντο τὸν Ἰούδαν, ἵνα καταμηνύσῃ αὐτοῖς ὅτε καταμόνας ἐστί.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:17–19

„Bet neraudzētās maizes pirmajā dienā mācekļi piegāja pie Jēzus, sacīdami Viņam: kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru? Bet Viņš sacīja: ejiet pilsētā pie tā un tā un sakiet viņam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu; pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem. Un mācekļi darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, un sataisīja Pashā jēru.“ Par neraudzētās maizes pirmo dienu Viņš sauc dienu pirms neraudzētās maizes, piemēram: piektdienas vakarā viņiem bija jāēd Pashā, un to sauca par neraudzētās maizes dienu; tātad Tas Kungs sūta mācekļus ceturtdienā, ko evaņģēlists nosauc par neraudzētās maizes pirmo dienu, jo tā bija pirms piektdienas, kuras vakarā viņi ēda neraudzēto maizi. Tātad mācekļi pienāk un jautā: „Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?“ Jo ne viņiem, ne Viņam pašam nebija sava nama; bet Viņš tos sūta pie cilvēka, kas viņus nepazina un ko viņi nepazina, tāpat kā Viņš darīja ar ēzeļmāti, rādīdams viņiem, ka Viņš var ar vieniem vārdiem pārliecināt Viņu uzņemt pat tos, kas Viņu nemaz nepazīst. Jo Viņš gribēja svinēt Pashā, lai neliktos, ka Viņš ir pretinieks bauslībai. Bet par Savu laiku Viņš sauc nokaušanu, lai mēs mācītos, ka Viņš tiek nokauts ne nezinādams, ne pret Savu gribu. Bet pie vārdiem: „Pie tevis Es turēšu Pashā“, tas ir, tavā namā, Viņš pievieno „ar Saviem mācekļiem“, lai sagatavotā būtu pietiekami, jo ēst bija daudziem.

Piezīmes (1)
  1. Teofilakts uzskata, ka Tas Kungs ēda Pashā ceturtdienā, dienu pirms jūdu Pashā (sal. Jņ. 18:28).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:17–19; Mk. 14:12–16; Lk. 22:7–13; 2. Moz. 12:6–18; Mt. 21:1–3; Jņ. 13:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τῇ δὲ πρώτῃ τῶν ἀζύμων, προσῆλθον οἱ μαθηταὶ τῷ Ἰησοῦ, λέγοντες αὐτῷ· Ποῦ θέλεις ἑτοιμάσωμέν σοι φαγεῖν τὸ Πάσχα; Ὁ δὲ εἶπεν· Ὑπάγετε εἰς τὴν πόλιν πρὸς τὸν δεῖνα, καὶ εἴπατε αὐτῷ· Ὁ διδάσκαλος λέγει· Ὁ καιρός μου ἐγγύς ἐστι· πρὸς σὲ ποιῶ τὸ Πάσχα μετὰ τῶν μαθητῶν μου. Καὶ ἐποίησαν οἱ μαθηταὶ ὡς συνέταξεν αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς, καὶ ἡτοίμασαν τὸν Πάσχα.» Πρώτην τῶν ἀζύμων, τὴν πρὸ τῶν ἀζύμεαν φησίν ἡμέραν, οἷόν τι λέγω· τῇ Παρασκευῇ κσπέρας ἔμελλον ἑκεῖνοι φαγεῖν τὸ ὧάσχα, καὶ αὕτη ἐκαλεῖτο τῶν ἀζύμων· ὁ γοῦν Κύριος πέμπει τοὺς μαθητὰς τῇ πέμπτῃ, ἡν ὀνομάζει ὁ εὐαγγελιστὴς, πρώτην τῶν ἀζύμων, ὡς πρὸ τῆς Παρασκευῆς ουσαν, καθ´ ἡν Παρασκευὴν τῇ σπέρᾳ ἤσθιον τὴ ζνμα. Προσίρχονται τοίνυν οἱ μαθηταὶ, καὶ ἐρωτῶσι · Ποῦ θέλεις ἐτοιμάσωμέν σοι φαγεῖν τὸ Πάσχα; ὐ γὰρ εἷχον οὔτε ἐκεῖνοι, οὕτε αὐτὸς ἴδιον οἶκον· κποστέλλει ἂὲ αὐτοὺς πρὸς ἄνθρωπον μὴ γινωσκόμανον μήτε γινώσκοντα, ὥσπερ καὶ ἐπὶ τῆς ὄνου ἀποίησε, δεικνύων αὐτοῖς, ὅτι δύναται καὶ ἀπὸ ψιλῶν ῥημάτων πεῖσαι καὶ τοὺς μηδόλως αὐτὸν γινωσκοντας, ὑποδέξασθαι αὐτόν. Ἡθελε γὰρ τὸ Πάσχα τολέσαι, ἵνα μὴ δόξῃ ἐναντίος εἶναι τῷ νόμῳ· καιρὸν ὅα αὐτοῦ ὀνομάζει τὴν σφαγὴν, ὡς ἅν μάοωμεν ὅτε οὐκ ἀγνοῶν, οὐδὲ ἄκων σφαγιάζεται· προστίθησι δὲ τῷ, ὅτι Πρὸς σὲ ποιῶ τὸ Πάσχα, ἀντὶ τοῦ ἐν τῇ σῇ οἰκίᾳ, τὸ μετὰ τῶν μαθητῶν μου, ἵνα ἀρκοῦσα γένηται ἡ παρασκευὴ, ὡς πολλῶν μελλόντων φαγεῖν.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:20–22

„Bet, kad vakars bija atnācis, Viņš sēdēja pie galda ar tiem divpadsmit; un, kad tie ēda, Viņš sacīja: patiesi Es jums saku: viens no jums Mani nodos. Un tie ļoti noskuma un sāka Viņam katrs sacīt: vai tad es tas esmu, Kungs?“ No tā daži domā, ka tanī gadā Tas Kungs neēda Pashā; jo viņi saka, ka jēru ēda stāvot; bet Kristus sēdēja pie galda; tātad Viņš neēda Pashā. Tad mēs sakām, ka Viņš vispirms ēda Pashā stāvot; tad, apsēdies, nodeva Savu Svētais Vakarēdiens / Noslēpumi; jo, vispirms izpildījis pirmtēla, Viņš tā izpildīja patieso. Bet Viņš iepriekš saka par Jūdu, lai viņu labotu, lai tas kaunētos, ja ne no kā cita, tad vismaz no kopīgā galda, un saprastu, ka grasās nodot Dievu, kas zina sirdis. Bet mācekļi bija satraukti; jo, kaut arī viņiem bija tīra sirdsapziņa, tomēr viņi vairāk ticēja Kristum nekā sev, jo Viņš labāk zināja viņu sirdis.

Piezīmes (1)
  1. „Nodeva Savu …“ – παρέδωκε τὸ οἰκεῖον μυστήριον (Euharistija).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:20–22; Mk. 14:17–19; Lk. 22:14.21–23; Jņ. 13:21–22; 2. Moz. 12:11; 1. Kor. 4:4; Jņ. 2:25

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὀψίας δὲ γενομένης, ἀνέκειτο μετὰ τῶν δώδεκα, καὶ ἐσθιόντων αὐτῶν, εἶπεν· Ἀμὴν λέγω ῥμῖν, ὅτι εἴς ἐξ ὑμῶν παραδώσει με. Καὶ λυπούμενοι σφόδρα, ἤρξαντο λέγειν αὐτῷ ἕκαστος αὐτῶν· Μή τι ἐγώ εἰμι, Κύριε; » Ἐκ τούτου νομίζουσί, τινες ὅτι τῷ ἐνιαυτῷ ἐκείνῳ οὐκ ἔφαγε τὸ Πάσχα ὁ Κύριος· λέγουσι γὰρ ὅτι ἱστάμενοι ἤσθιον τὸν ἀμνόν· ὁ δὲ Χριστὸς ἁνέκειτο, οὐκ ἄρα ἕφαγε τὸ Πάσχα. φαμὲν οὖν ὅτι ἔφαγε πρῶτον τὸ Πάσχα Ιστάμενος· εἶτα ἀναπεσὼν παρέδωκε τὸ οἰκεῖον μυστήριον · πρῶτον γὰρ τὸ τυπικὸν τελέσας, οὓτω τὸ ὰληθινὸν ἐπετέλεσε· προαγγέλλει δὲ τὰ περὶ τὸν Ἰούδαν, ἵνα διορθώσηται αὐτὸν, αἱδεσθέντα εἰ μή τι ἄλλο, τὴν γοῦν κοινὴν τράπεζαν, καὶ γνόντα ὅτι Θεὸν μέλλει προδιδόναι, τὸν τὰς καρδίας εἰδότα. Οἱ Ἀὲ μαθηταὶ ἡγωνίων· εἰ γὰρ καὶ καθαρὸν εἶχον τὸ συνειδὸς, ὅμως πλέον ἐπίστευον τῷ Χριστῳ, ἢ ἑαυτοῖς, ὡς ἐκείνῳ κρεῖττον αἰδότι τὰς αὐτῶν καρδίας.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:23–25

„Bet Viņš atbildēja un sacīja: kas ar Mani roku bļodā iemērc, tas Mani nodos. Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu rakstīts; bet bēdas tam cilvēkam, caur kuru Cilvēka Dēls tiek nodots! Tam cilvēkam būtu labāk, ja viņš nebūtu dzimis. Bet Jūda, kas Viņu nodeva, atbildēja un sacīja: vai tad es tas esmu, Rabi? Viņš tam saka: tu to saki.“ Viņš atklāti atmasko nodevēju, jo tas, slepeni atmaskots, nelabojās; tāpēc Viņš to atklāj, sacīdams: „Kas ar Mani iemērc“, lai viņš tā kaut labotos. Bet Jūda, būdams nekaunīgs, mērca Viņa bļodā jeb šķīvī. Tad Viņš saka: „Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu rakstīts“, tas ir: „Kaut arī bija iepriekš noteikts, ka Kristum jācieš pasaules pestīšanai, tomēr tāpēc Jūda nemaz nav godājams, bet bēdas viņam“; jo viņš to darīja nevis kā tāds, kas līdzdarbojas Dieva nodomam, bet kalpodams savam ļaunumam. Un, ja tu precīzi apsvērsi, Kristus primāri arī negribēja tikt sists krustā. To Viņš rāda arī ar to, ka lūdz, lai biķeris paiet garām. Bet tā kā Viņš „pirms visiem laikmetiem“ zināja, ka cilvēki citādi nevar tikt izglābti ienaidnieka ļaunuma dēļ, tad primāri negribētais Viņam kļūst gribēts. Bet, sacīdams, ka tam cilvēkam būtu labāk, ja viņš nebūtu dzimis, Viņš rāda, ka nebūt ir labāk nekā būt grēkos. Bet ievēro arī vārdu „aiziet“; jo tas norāda, ka Viņa nonāvēšana būs drīzāk aiziešana, nevis nāve.

Piezīmes (1)
  1. „Primāri“ – προηγουμένως; Teofilakts šķir Kristus pirmatnējo (cilvēcisko) negribu nāvei un Viņa gribu, kas pieņem krustu pestīšanas dēļ.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:23–25; Mk. 14:20–21; Lk. 22:21–22; Jņ. 13:26–27; Ap. d. 2:23; Mt. 26:39; 1. Kor. 2:7; Ef. 1:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δ ἀποκριθεὶς εἶπεν· Ὁ ἐμβάψας μετ´ ἐμοῦ ἐν τῷ τρυβλίῳ τὴν χεῖρα, οὐτός με παραὰώσει. Ὁ μὲν Υἱὸς τοῦ ἁνθρώπου ὑπάγει καθὼς γέγραπται αερὶ αὐτοῦ· οὐαὶ δὲ τῷ ἀνθρώπῳ ἐκείνῳ δι´ οὗ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου παραδίδοται. Καλὸν ἦν αὐτῷ εἰ οὐκ ἐγεννήθη ὁ ἄνθρωπος ἐκεῖνος. Ἀποκριθεὶς δὲ Ἱούδας ὁ παραῆιλοὺς αὐτὸν, αἶπε· Μήτι ἐγώ εἰαι, Ῥαββί; Λέγει αὐτῷ· Σὺ εἶπας.» Ἐλέγχει φανερῶς τὸν προδότην, ἐπειδὴ κρυφίως τλεγχομενος οὐ διφρθοῦτο· διὰ νοῦτο οὖν φανεροί εὐτὸν, λέγων· Ὁ ἐμβάψας μετʹ ἐμοῦ, ὡς ἂν κἂν οὔτω διορθωδῇ. Ἀναιδὴς. δὲ ὤν ὀ Ἰούδας, ἐνέβαπτεν ἐν τῷ αὐτοῦ τρυβλίῳ, ἤτοι πινακίῳ. Εἰτά φησιν· Ὁ μὲν Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου ὑπάγει καθὼς γέγρακται περὶ αὐτοῦ, τουτέστιν, εἰ καὶ προώριστο παθεῖν ἐπὶ σωτηρίᾳ τοῦ κόσμου ὁ Χριστὸς, ἀλλ´ οὐ δήπου διὰ τοῦτο τιμητέος ἃ Ἰούδας, ἀλλ´ οὐαὶ αὐτῷ· οὐ γὰρ ὡς συνεργῶν τῇ σῦ Θεοῦ βουλῇ τοῦτο ἔπραξεν, ἀλλὰ τὴν οἰκείαν κακίαν ἐκθεραπουων. Καὶ γὰρ εἰ ἀκριβῶς σκοπήσεις, οὐδὲ ἤθελεν ὁ χριστὸς προηγουμένως στκυρωθᾶναι. Ἐμφαίνει δὲ τοῦτο καὶ δοὰ τοῦ ἀπεύχεσθαι τὸ ποτήριον· ἐπεὶ δὲ [δει πρὸ πάντν τῶν αἰώνων ὡς ἄλλως οὐ δυνατὸν σωθῆναι τοίνς ἀνθρώποως, δεὰ τὴν κακίαν τοῦ ἐχθροῦ, θελητὸν χίνεται αὐτῷ τὸ προηγουμένως ἀθέλητον, λέγῳν δὰ ὅτι καλὸν ἦν εἰ οὐκ ἐγεννήθη ὁ ἄνθρωπος ἐκεῖνος, ζείκνυσιν ὅτι ἡ ἀνυπαρξία κρείττων τῆς ἐν ἁμαρτίαις ὑπάρξεως. Ὅρα δὲ καὶ τὴν λέξιν τοῦ Ὑπάγει. Ἐμφαίνει γὰρ ἅς ἀποδημία μᾶλλον, οὐ θόνατος ἔσται ἡ νέΚκρωσις αὐτοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:26

„Bet, kad tie ēda, Jēzus ņēma maizi, pateicās, pārlauza to un deva mācekļiem, un sacīja: ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.“ Evaņģēlists pievienoja „kad tie ēda“, lai parādītu Jūdas necilvēcību: ka pie galda un ēdot to pašu ēdienu – kad, pat ja viņš būtu zvērs, viņš būtu kļuvis maigāks –, tad viņš pat atmaskots nesaprata, bet, pat baudījis Viņa Miesu, nenožēloja. Bet daži saka, ka, Jūdam izejot, Viņš deva Svētais Vakarēdiens / Noslēpumi pārējiem mācekļiem. Tātad arī mums tā ir jādara un jāneielaiž ļaunie pie Svētais Vakarēdiens / Noslēpumi. Bet, grasīdamies pārlauzt maizi, Viņš pateicas, reizē gan lai mācītu arī mūs ar pateicību pienest maizi, reizē arī lai parādītu, ka Viņš ar pateicību pieņem Savas Miesas pārlaušanu, tas ir, nāvi, un nesūrojas kā par kaut ko piespiestu, un lai arī mēs tā ar pateicību pieņemtu mocekļa nāvi. Bet, sacīdams: „Tā ir Mana Miesa“, Viņš rāda, ka maize, kas tiek svētīta uz altāra, ir pati Tā Kunga Miesa, nevis tās atveids. Jo Viņš nesacīja: „Tas ir atveids“, bet: „Tā ir Mana Miesa.“ Jo ar neizsakāmu darbību tā tiek pārveidota, kaut arī mums izskatās kā maize; jo, tā kā mēs esam vāji un nebūtu pieņēmuši ēst jēlu gaļu, turklāt cilvēka miesu, tāpēc tā mums izskatās kā maize, bet patiesībā tā ir miesa.

Piezīmes (2)
  1. „Atveids“ – ἀντίτυπον; „tiek pārveidota“ – μεταποιεῖται.
  2. GR: „μετέδωκε τῶν μυστηρίων“, „ἀπείργειν τῶν μυστηρίων“ – „Noslēpumi“ (Euharistija).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:26; Mk. 14:22; Lk. 22:19; 1. Kor. 11:23–29; Jņ. 6:51–56; 1. Kor. 10:16–17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐαθιάντων δὲ αὐτῶν, λαβὼν ὀ Ἰησοῦς τὸν ἄρετον καὶ οὐχαριστήσας, ἔκλασε καὶ ἐδίδου τοῖς μαθηταῖς, καὶ εἶπε· Λάβετε, φάγετε· τοῦτο ἕστι τὸ σῶμά´ μου.» Διὰ τοῦτο προσέθηκε τὸ, ἀσθιόντων, ἵνα παραστήσῃ τὴν ἀπανθρωπίαν τοῦ Ἰούδα, ὅτι ἐν τραπέζῃ καὶ τῶν αὐτῶν βρωμάτων κοινωνίᾳ, ὅτε εἰ καὶ θηρίον ἦν, πραότερος ἂν ἐγεγόνει, τὸτε οὐδὲ ἐλεγχόμενος συνῆκεν, ἀλλὰ καὶ τοῦ σώματος αὐτοῦ γευὁμενος, οὐ μεταμελεῖται. Τινὲς δέ φασιν ὅτι ἀξελθόντος τοῦ Ἰούδα, μετέδωκε τῷν μυστηρίων τοῖς ἄλλοις μαθηταῖς. Οὐκοῦν καὶ ἡμεῖς οὕτω ποιεῖν ὀφείλομεν, καὶ τοὺς πονηροὺς ἀπείργειν τῶν μυστηρίων. Εὐχαριστεῖ δὲ μέλλων κλάσαι τὸν ἄρτον, ἅμα μὲν ἴνα καὶ ἡμᾶς παιδεύσῃ μετ´ εὐχαριστίας τὸν ἄρτον προσφέρεσθαι, ἅμα δὲ καὶ ἵνα δείξῃ ἕτι εὐχαρίστως τὴν κλάσιν τοῦ οἱκείου σώματος, ἥτοι τὴν νέκρωσιν δέχεται, καὶ οὐ δυσχεραίνει ὡς ἑπὶ ἀκουσίῳ τινὶ, καὶ ἵνα καὶ ἡμεῖς οὕτω δεχώμεθα εὐχαρίστως τὸ μαρτύριον. Εἰπὼν δὲ, «Τοῦτο ἔστιν τὸ σῶμά μου,» δεικνύει ὅτι αὐτὸ τὸ σῶμα τοῦ Κυρίου ἑστὶν ὁ ἄρτος ὁ ἀγιαζόμενος ἐν τῷ θυσιαστηρίῳ, καὶ οὐχὶ ἀντίτυπον. Οὐ γὰρ εἶπε, Τοῦτό ἐστι ἀντίτυπον, ἀλλὰ, Τοῦτο ἔστι τὸ σῶμά μου· ἀῤῥήτῳ γὰρ ἐνεργεία μετα ποιεῖται, κἂν φαίνηται ἡμῖν ἄρτος· ἐπεὶ γὰρἀσθενεῖς ἐσμεν, καὶ οὐὰ ἂν ἐδεξάμεθα κρέας ἐσθίειν ὡμὸν, καὶ ἀνθρώπου σάρκα, διὰ τοῦτο ἄρτος μὲν ἡμῖν φαίνεται, σὰρξ δὲ τῷ ὄντι ἐστί.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:27–28

„Un Viņš ņēma biķeri, pateicās, deva tiem un sacīja: dzeriet visi no tā; jo tās ir Manas asinis, Jaunās Derības asinis, kas par daudziem izlietas grēku piedošanai.“ Kā Vecajai Derībai bija upuris un asinis, tā arī Jaunajai ir asinis un upuris. Bet Viņš sacīja „par daudziem izlietas“, kas nozīmē: par visiem. Jo arī visi ir daudzi. Bet kāpēc augstāk Viņš nesacīja: „Ņemiet, ēdiet visi“, bet šeit: „Dzeriet no tā visi“? Daži saka, ka Viņš to sacīja Jūdas dēļ; jo Jūda gan paņēma maizi, bet neapēda, bet paslēpa, lai parādītu jūdiem, ka Jēzus maizi sauc par Savu Miesu; bet dzērienu viņš izdzēra pat negribot, nemaz nespēdams to paslēpt. Tāpēc tad Viņš sacīja: „Dzeriet visi.“ Bet citi saka pārnestākā nozīmē, ka cietu barību pieņemt nav visiem, bet pilnīgākajiem; bet dzerties – visiem; tāpēc tad šeit Viņš sacīja: „Dzeriet visi.“ Jo pieņemt vienkāršākās mācības – tas ir visiem.

Piezīmes (1)
  1. Stāsts, ka Jūda paslēpa maizi, – nerakstīta tradīcija, ko Teofilakts min kā citu viedokli.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:27–28; Mk. 14:23–24; Lk. 22:20; 2. Moz. 24:8; Jer. 31:31–34; Ebr. 9:18–22; 1. Kor. 11:25; Ebr. 5:12–14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ λαβὼν τὸ ποτήριον, καὶ εὐχαριστήσας, ἐδωκεν αὐτοῖς, λέγων· Πίετε ἐξ αὐτοῦ πάντες· Τουτο νὰς ἔστι τὸ αἵκά μου, τὸ τῆς καινῆς Διαθήκης, τὸ περὶ πολλῶν ἐκχυνόμενον εἰς ἄφεσιν ἀμαρτιῶν,» Ὥσπερ ἡ παλαιὰ Διαθήκη σφάγιον εἶχε καὶ αἷμα, οὕτω καὶ ἡ καινὴ αἱμα ἔχει καὶ σφαγήν. Περὶ πολλῶν δὶ εἶπεν ἐκχύνεσθαι, ἀντὶ τοῦ, περὶ πάντων. Καὶ οἱ πάντες γὰρ πολλοί εἰσι. Τίνος δὲ ἕνεκεν ἄνω μὲν οὐκ εἰπε· Λάβετε, φάγετε πάντες, ἐνταῦθα δέ· Πίετε ἀξ αὐτοῦ πάντες; Οἱ μέν φασιν ὅτι διὰ τὸν Ἰούδαν τοῦτο εἶπεν· ὁ γὰρ Ἰούδας τὸν μὲν ἄρτον λαβεν, οὐκ ἔφαγε δὲ, ἀλλ´ ἕκρυψε, πρὸς τὸ δεῖξαι τοῖς Ἰουδαίοις ὅτι τὸν ἄρτον σῶμα ἑαυτοῦ καλεῖ ὁ Ἰησοῦς· τὸ δὲ πόμα καὶ ἄκων ἕπιε, μὴ δυνάμενος πάντως κρύψαι αὐτό. Διὰ τοῦτο οὖν εἶπε· Πίετε πάντες. Οἱ δὲ ἀναγωγικώτερόν φασιν ὅτι τὸ μὲν τὴν στερεὰν τροφὴν προσίεσθαι οὐ πάντων ἐστὶν, ἀλλὰ τῶν τελειοτέρων · τὸ δὲ ποτίζεσθαι, πάντων· διὰ τοῦτο οὐν ἐνταῦθα ἔφη· Πίετε πάντες. Τὸ γὰρ τὰ ἁπλούστερα τῶν ἑονιάτων παραδέχεσθαι, πάντων.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:29

„Bet Es jums saku: no šī brīža Es vairs nedzeršu no šī vīnakoka augļa līdz tai dienai, kad Es to jaunu dzeršu ar jums Sava Tēva valstībā.“ Nobaudījis biķeri, Viņš tālāk atvadās no miesīgā dzēriena; bet Viņš apsola kādu jaunu baudīšanas veidu valstībā, tas ir, augšāmcelšanās laikā. Jo, augšāmcēlies, Viņš ēda un dzēra kādā jaunā veidā, ne kā tāds, kam vajadzīga miesīga barība pēc baudīšanas likumiem, bet apliecinādams Savas miesas patieso dabu; bet par valstību Viņš pamatoti sauc Savu augšāmcelšanos. Jo tad Viņš iznīcināja nāvi, patiesi parādījies kā Ķēniņš. Vai arī tu varētu saprast tā: jaunais dzēriens ir Dieva noslēpumu atklāsme, kas tad Dieva valstībā, tas ir, Otrajā atnākšanā, tiks atklāti, būdami jauni, tas ir, tādi, kādus mēs nekad agrāk neesam dzirdējuši; bet ka Kristus tos dzer ar mums, tiek sacīts tāpēc, ka mūsu labumu Viņš uzskata par Savu barību un dzērienu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:29; Mk. 14:25; Lk. 22:18; Lk. 24:41–43; Ap. d. 10:41; 1. Kor. 2:9; Jņ. 4:34

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Δέγω δὲ ὑμῖν, ὅτι οὐ μὴ πίω ἀπ´ ἄρτι ἐκ τούτου τοῦ γεννήματος τῆς ἀμπέλου, ἕως τῆς ἡμέρας ἐκείνης, ὅταν αὐτὸ πίνω μεθ´ ὑμῶν καινὸν ἐν τῇ βασιλείᾳ τοῦ Πατρός μου.» Γευσάμενος τοῦ ποτηρίου, ἀποτάττεται λοιπὸν τῷ σωματικῷ πόματι· καινὸν δέ τινα τρόπον γεύσεως ἐπαγγέλλεται ἐν τῇ βασιλείᾳ, τουτέστιν, ἐν τῇ ἀναστάσει. Ἀναστὰς γὰρ, ἄφαγε καὶ ἕπιε καινόν τινα τρόπον· οὐ γὰρ ὡς χρῄζων τροφῆς σωματικῆς γεύσεως νόμοις, ἀλλὰ πιστούμενος τὴν ἀληθῆ τοῦ σώματος φύσιν· βασιλείαν δὲ κἰκότως τὴν ἑαυτοῦ ἀνάστασιν ὀνομάζει. Τότε γὰρ. κατήργησε τὸν θάνατον, βααιλεὺς τῷ ὄντι φανείς· ἢ καὶ οὕτω νοήσαις· Καινὸν πόμα, ἡ ἀποκάλυψις τῶν μυστηρίων τοῦ Θεοῦ, ἃ τότε ἐν τῇ βασιλείᾳ τοῦ Θεοῦ, τουτέστιν ἐν τῇ δευτέρᾳ παρουσίᾳ, ἀποκαλυφθήσεται, καινὰ ὄντα, τουτέστιν, οἷα οὐκ ἠκούσαμεν ἄλλοτε· πίνειν δὲ ἐκεῖνα λέγεται ὁ Χριστὸς μεθ´ ἡμῶν, διότι τὴν ἡμετέραν ὡφέλειαν τροφὴν καὶ πόσιν οἰκείαν ἡγεῖται.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:30

„Un, slavas dziesmu nodziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu.“ Pēc vakariņām tie dziedāja slavas dziesmu, lai mēs mācītos, ka arī mums tā jādara. Bet Viņš iet uz Eļļas kalnu un ne uz kādu citu vietu, lai neliktos, ka bēg; jo Viņš neaiziet uz nezināmu vietu, bet uz jūdiem pazīstamu; bet reizē Viņš arī atkāpjas no asinskārās pilsētas, to atstādams, lai Viņu vajātu un lai Viņš tos vēlāk atmaskotu, ka viņi vajāja Viņu pat tad, kad Viņš atkāpās.

Piezīmes (1)
  1. „Slavas dziesma“ – pēc Pashā mielasta dziedātie psalmi (Hallel, Ps. 112–117 LXX).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:30; Mk. 14:26; Lk. 22:39; Jņ. 18:1–2; Ps. 112–117

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Καὶ ὑμνήσαντες, ἐξῆλθον εἰς τὸ ὄρος τῶν Ἐλαιῶν,» ἍΙεθʹ ὃ ἐδείπνησαν, ὕμνησαν, ἵνα μάθωμεν ὅτι καὶ ἡμᾶς οὕτω δεῖ ποιεῖν. Εἰς δὲ τὸ ὄρος τῶν Ἐλαιῶν ἔρχεται, καὶ οὐκ εἰς ἄλλον τόπον, ἵνα μὴ δόξῃ φεύΚγειν · οὐ γὰρ εἰς ἄγνωστον τόπον ἀναχωρεῖ, ἀλλ´ εἰς γνώριμον τοῖς Ἰουδαίοις· ἅμα δὲ καὶ ὑποχωρεῖ τῆς μιαιφόνου πόλεως, ἐγκαταλείψας αὐτὴν, ἵνα ἐπιδιωχθῇ, καὶ ἐλέγχῃ αὐτοὺς ὕστερον, ὅτι καὶ ὑποχωροῦντα ἐπεδίωκον.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:31–32

„Tad Jēzus tiem saka: šinī naktī jūs visi pie Manis apgrēcināsieties. Jo ir rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis tiks izklīdinātas. Bet pēc Manas augšāmcelšanās Es jums iešu pa priekšu uz Galileju.“ Kā Dievs Viņš iepriekš saka nākamo; bet lai tie neapgrēcinātos, it kā Viņš tos apsūdzētu, Viņš sacīja, ka ir rakstīts: „Es sitīšu ganu, un avis tiks izklīdinātas“, ar to norādīdams: „Es jūs turēju kopā, bet Mana aiziešana jūs izklīdinās.“ Bet tiek sacīts, ka Tēvs sit Dēlu, jo jūdi sita krustā To Kungu pēc Viņa labvēlības jeb pielaides; jo, varēdams kavēt, bet nekavēdams, Viņš tiek saukts par sitēju pielaides dēļ. Tad, izkliedēdams viņu skumjas, Viņš tiem pasludina labu vēsti: „Es tikšu uzmodināts un iešu jums pa priekšu“, tas ir, „apsteigšu jūs Galilejā“, ar to rādīdams, ka Jeruzālemi Viņš atstās, bet aizies pie pagāniem; jo Galilejā dzīvoja pagāni.

Piezīmes (1)
  1. Cah. 13:7 – tuvāk ebreju tekstam.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:31–32; Mk. 14:27–28; Cah. 13:7; Jņ. 16:32; Mt. 28:7.10.16; Jes. 9:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε λέγει αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς· Πάντες ὑμεῖς σκανδαλισθήσεσθε ἐν ἐμοὶ ἐν τῇ νυκτὶ ταύτη. Γέγραπται γάρ· Πατάξω τὸ τοιμένα, καὶ διασκορπισθήσε. αι τὰ πρόβατα τῆ ποίμνης. Μετὰ δὲ τὸ ἐγερθῆναί με, προάξω ὑ ἰς εἰς τὴν Γαλιλαίαν.» Ὡς Θεὸς προλέγει τὰ ἐσό ενα· ἵνα δὲ μὴ σκανδαλισθῶσιν ὡς κατηγορούμενοι ὑπ´ αὐτοῦ, εἶπεν ὅτι γέγραπται· Πατάξω τὸν ποιμένα, καὶ διασκορπισθήσονται τὰ πρόβατα, τοῦτο αἰνιττόμενος ὅτι Ἐγῶ συνεῖχον ὑμᾶς, τὸ δὲ ἐμὲ ἀπελθεῖν ὑμᾶς σκορπίσει· σατάξαι δὲ λέγεται ὁ Πατὴρ τὸν Υἱὸν, διότι γνώμῃ αὐτοῦ, ἤτοι παραχωρήσει, ἐσταύρωσαν οἱ Ἰουδαῖοι τὸν Κύριον·, δυνάμενος γὰρ κωλύσαι, εἶτα μὴ κωλιύσας, λέγεται πατάξαι διὰ τὴν παραχώρησιν. Ετα λύων αὐτῶν τὴν λύπην, εὐαγγελίζεται αὐτοῖς, ὅτι Ἐγερθήσομαι, καὶ προάξω, τοῦτέστι, προφθάσω εἰς τὴν Γαλιλαίαν ὑμᾶς, δεικνύων ἐντεῦθεν ὅτι τὴν μὲν Ἱερουσαλὴμ ἐγκαταλείψει, εἰς δὲ τὰ ἔθνη ἀπελεύσεται · τὴν γὰρ Γαλιλαίαν ἐθνικοὶ κατῴκουν.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:33–34

„[Bet Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: ja arī] visi pie Tevis apgrēcinātos, es nekad neapgrēcināšos. Jēzus viņam sacīja: patiesi Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi.“ Lielas pašpārliecības dēļ Pēteris viens pats apsola neapgrēcināties; tāpēc Kristus ļāva viņam krist, lai viņu pārliecinātu nepaļauties uz sevi, bet uz Dievu, un Kristus vārdus uzskatīt par uzticamākiem nekā savu sirdsapziņu; jo arī vārdi: „Ja arī visi apgrēcinātos“ ir pārgalvības pilni; jo tie viņu rāda kā lielīgu un tādu, kas neatzīst savu vājumu. Tātad Tas Kungs viņam iepriekš saka gan stundu – „šinī naktī“ un „pirms gailis dziedās“ –, gan aizliegšanas reižu skaitu – ka viņš aizliegs trīs reizes.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:33–34; Mk. 14:29–30; Lk. 22:33–34; Jņ. 13:37–38; Jer. 17:5; 1. Kor. 10:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

πάντες σκανδαλισθήσονται ἐν σοὶ, ἐγὼ οὐδέποτε πανδαλισθήσομαι. Ἔφη αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Ἀμὴν λέγω σοι ὅτι ἐν ταύτῃ τῇ νυκτὶ, πρὶν ἀλέκτορα φωνῆσαι, τρὶς ἀπαρνήσῃ με.» Ὑπὸ πολλῆς αὐθαδείας ὁ Πέτρος μόνος ὑπισχνεῖται μὴ σκανδαλισθῆναι· διὸ εἴασεν αὐτὸν ὁ Χριστὸς πεσεῖν, ἵνα πείσῃ μὴ ἐαυτῷ θαῤῥεῖν, ἀλλὰ τῷ Θεῷ, καὶ πιστοτέρους ἡγεῖσθαι τοὺς τοῦ Χριστοῦ λόγους τῆς οἰκείας συνειδήσεως· ἐπαὶ καὶ ὑπερεψίας γέμει τὸ εἰπεῖν· «Εἰ πάντες σανλαλιεθήσονται·» δείκνυσι γὰρ αὐτὸν ἀλαζόνα, καὶ μὴ ἐπιγινώσκοντα τὴν οἰκείαν ἀσθένειαν. Προλέγει οὖν αὐτῷ ὁ Κύριος καὶ τὴν ὥραν, ὅτι ἐν ταύτῃ τῇ νυκιὶ, καὶ πρὶν ἢ ἀλέκτορα φωνῆσαι, καὶ τὸν ἀριθμὸν τῶν ἀρνήσεων, ὅτι ἐκ τρίτου ἀρνήσεται

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:35–36

„Pēteris Viņam saka: ja man arī ar Tevi būtu jāmirst, es Tevi neaizliegšu. Tāpat sacīja arī visi mācekļi. Tad Jēzus nāk ar tiem uz muižu, ko sauc Ģetzemane, un saka mācekļiem: sēdieties šeit, kamēr Es aiziešu turp un lūgšu Dievu.“ Pēteris, gribēdams parādīt, ka viņam ir patiess noskaņojums, runā pretī Pestītājam; jo, atbrīvojies no bailēm nodevības dēļ, aiz lielas mīlestības un godkāres viņš sāka celties pāri citiem un stāties pretī Kristum; bet arī pārējie mācekļi aiz nezināšanas, pirms bija pieredzējuši kārdinājumus, apsolīja to, ko nespēja paveikt. Bet Viņš aiziet savrup lūgt Dievu. Jo lūgšanai vajadzīgs klusums un vientulība.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:35–36; Mk. 14:31–32; Lk. 22:39–40; Jņ. 18:1; Mt. 6:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Λέγει αὐτῷ ὁ Πέτρος· Κἂν δέῃ με σὺν σοὶ ἀποθανεῖν, οὐ μή σε ἀπαρνήσωμαι. Ὁμοίως δὲ καὶ πάντες οἱ μαθηταὶ εἴπον. Τότε ἔρχεται μετ´ αὐτῶν ὁ Ἰησοῦς εἰς χωρίον λεγόμενον Γεθσημανὴ, καὶ λέγει τοῖς μαθηταῖς· Καθίσατε αὐτοῦ, ἕως οὖ ἀπελθὼν προσεύξομαι ἐκεῖ.» Ὁ Πέτρος θέλων ἐνδείξασθαι ὅτι γνησίαν ἔχει διάθεσιν, ἀντιλέγει τῷ Σωτῆρι· ἁπαλ λαγεὶς γὰρ τοῦ διὰ τὴν προδοσίαν φόβου, ἐκ πολλῆς ἀγάπης καὶ φιλοτιμίας ἥρξατο καὶ τῶν ἄλλων κατεξανίστασθαι, καὶ τῷ Χριστῷ ἀνθίστασθαι· ἀλλὰ καὶ οἱ λοιποὶ μαθηταὶ ἀπὸ ἀγνοίας ὑπισχνοῦντο πρὸ τῆς τῶν πειρασμῶν πείρας, ἃ οὐκ ἔμελλον τελειῶσαι. Ἀπέρχεται δὲ ἰδίᾳ προσευξόμενος. Σχολῆς γὰρ καὶ ἰδιασμοῦ δεῖται ἡ προσευχή.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:37–39

„Un, paņēmis līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus, Viņš sāka skumt un baiļoties. Tad Viņš tiem saka: Mana dvēsele ir nāvīgi noskumusi; palieciet šeit un esiet nomodā ar Mani. Un, aizgājis mazliet tālāk, Viņš krita uz Sava vaiga, lūgdams Dievu un sacīdams: Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris aiziet Man garām; tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu.“ Viņš neņem līdzi visus mācekļus, bet tos trīs, kuriem Viņš parādīja godību Taborā, lai tie, redzēdami Viņu lūdzam un baiļojamies, neapgrēcinātos; tomēr arī tos Viņš atstāj un, aizgājis vēl nomaļāk, lūdz. Bet Viņš skumst un baiļojas pēc Dieva saimniecības, lai apliecinātu, ka Viņš patiesi bija cilvēks. Jo cilvēka dabai ir raksturīgi bīties nāves, jo nāve ienāca pretdabiski, un tāpēc daba no tās bēg. Un reizē arī, lai paliktu apslēpts velnam un tas uzbruktu Viņam kā vienkāršam cilvēkam, lai Viņu nonāvētu, un tā tiktu satriekts. Un turklāt, ja Tas Kungs pats būtu metis Sevi nāvē, Viņš jūdiem būtu devis aizbildinājumu, ka tie nav grēkojuši, nonāvēdami To, kas Pats metās ciešanās. Bet no tā mēs mācāmies arī paši nemesties kārdinājumos, bet lūgt, lai tiktu no tiem izglābti; jo tāpēc Viņš arī neaiziet tālu, bet tuvu trim mācekļiem, lai tie, Viņu dzirdēdami, atcerētos un, kārdinājumos kritīdami, arī paši lūgtu līdzīgi. Bet par biķeri Viņš sauc ciešanas – vai miega dēļ, kas no tām nāk, vai tāpēc, ka tās ir prieka un pestīšanas cēlonis, vai lai parādītu, ka kā cilvēks pēc dabas likumiem Viņš atteicās no nāves, kā jau sacīts, vai tāpēc, ka Viņš negribēja, lai ebreji izdarītu tik lielu grēku, ka tā dēļ notiktu tempļa nopostīšana un tautas bojāeja. Tomēr Viņš grib, lai notiek Tēva griba, lai arī mēs mācītos, ka, pat ja daba mūs velk pretējā virzienā, mums jāpaklausa Dievam un drīzāk jāpilda Viņa griba.

Piezīmes (1)
  1. „Pēc Dieva saimniecības“ – οἰκονομικῶς (pestīšanas plāna dēļ).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:37–39; Mk. 14:33–36; Lk. 22:41–44; Mt. 17:1–2; Ebr. 5:7–8; Rom. 5:12; 1. Kor. 2:8; Jņ. 6:38; Filip. 2:8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ παραλαβὼν τὸν Πέτρον καὶ τοὺς ὅύο υἱοὺς Ζεβεδαίου, ἤρξατο λυπεῖσθαι καὶ ἀδημονεῖν· τάτλέγει αὐτοῖς· Περίλυπός ἐστιν ἡ ψυχή μου ἕως θανάτου · μείνατε ὧδε καὶ γρηγορεῖτε μετ´ ἑμοῦ· καὶ προελθὼν μικρὸν, Ππεσεν ἐπὶ πρόσωπον αὐτοῦ, προσκυχόμενος καὶ λέγων· Πάτερ μου, εἰ δυνατόν ἐστι, παρελθέτω ἀπ´ ἐμοῦ τὸ ποτήριον τοῦτο. Πλὴν οὐχ ὡς ἐνὼ θάλω, ἀλλ´ ὡς σύ.» Οὐ πάντας παραλαμβένει τοὺς μαθητὰς, ἀλλὰ τοὺς τρεῖς οἷς ἔδειξε τὴν δόξαν ἐν τῷ Θαβὼρ, ἵνα μὴ ἰδόντες αὐτὸν προσευχόμενον καὶ ἀδημονοῦντα, σκανδαλισθῶσιν· ὅμως δὲ καὶ τούτους ἀφίησι, καὶ ἀπελθὼν ἰδιαίτατα προσεύχεται· οἰκωνομικῶς δὲ λυπεῖται καὶ ἀδημονεῖ, ὅπως πεστώσηται ὅτι ἀληθῶς ἄνθρωπος ἦν. Τῆς γὰρ ἀνθρωπίνης φύσεως τὸ δειλιᾷν θάνατον· διότι καὶ παρὰ φύσιν εἰσῆλθεν ὁ θάνατος, καὶ διὰ τοῦτο ἡ φύσις φεύγει τοῦτον· ἃμα δὲ ἵνα καὶ λάθῃ τὸν διάβολον, καὶ ἐπιπηδήοῃ αὐτῷ ὡς ψιλῷ ἀνθρώπῳ, ὥστε θανατῶσαι αὐτὸν, καὶ οὕτω συντριβῇ. Ἄλλως τε, Εἰ ἐπεπήδησε τῷ θανάτῳ ὁ Κύριος, ἔδωκεν ἂν τοῖς Ἰουδαίοις ἀπολογίαν, ὡς οὐχ ἥμαρτον ἀποκτείναντες τὸν ἐπιπηδήσαντα τῷ πάθει. Ἐκ τούτου δὲ μανθάνομεν καὶ αὐτοὶ μὴ ἐπιῤῥίπτειν ἐαυτοὺς εἰς πειρασμοὺς, ἀλλ´ εὕχεσθαι ῥυσθῆναι ἐκ τούτων· διὰ τοῦτο γὰρ καὶ οὐ πολὺ παρεξέρχεται διάστημα, ἀλλὰ πλησίον των τριῶν μαθητῶν, ἵνα ἀκούοντες αὐτοῦ, μνήσωνται καὶ αὐτοὶ πειρασμοῖς περιπεσόντες, καὶ τὰ ὅμοια εὔξωνται· ποτήριον δὲ ὀνομάζει τὸ πάθος, ἢ διὰ τὸν ἐκ τούτου ὕπνον, ἢ διότι εὐφροσύνης αἴτιον καὶ σωσοτήριον, ἢ ἵνα δείξῃ, ὅτι ὡς ἄνθρωπος φυσικοῖς νόμοις παραιτεῖται τὸν θάνατον, καθὰ προείρηται, ἢ διότι οὐκ ἤθελε τηλικοῦτον ἁμάρτημα ἀμαρτεῖν σος Ἐβραίους, ὥστε δι´ αὐτὸ καθαίρεσιν γενέσθαι τοῦ ναοῦ καὶ ἀπώλειαν τοῦ λαοῦ. Πλὴν τὸ πατοικὸν θέλημα βούλεται γενέσθαι, ἵνα καὶ ἡμεῖς μάθωμεν,, ὅτι εἰ καὶ ἡ φύσις ἀνθέλκει ἡμᾶς, δεῖ πείθεσθαι τῷ Θεῷ μᾶλλον, ἢ τὸ ἐκείνου θέλημα πληροῦν.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:40–41

„Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka Pēterim: vai jūs tā nespējāt vienu stundu būt nomodā ar Mani? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.“ Tā kā Pēteris un pārējie mācekļi bija pārdroši, Viņš atmasko viņu vājumu, jo tie bija runājuši pārsteidzīgāk, un it īpaši runā ar Pēteri: „Tā jūs nespējāt vienu stundu būt nomodā ar Mani? Kā tad jūs atdosiet par Mani savas dvēseles?“ Bet tā kā Viņš atkal ar pārmetumu ievainoja, Viņš dziedina, sacīdams, ka gars gan ir labprātīgs, bet stājas pretī miesas vājums, tas ir: „Es jūs uzskatu par piedošanas cienīgiem, jo jūs iesnaudāties nevis nicināšanas dēļ, bet vājuma dēļ; tā ka turpmāk, tā kā esat vāji, neesiet pārdroši, bet lūdziet, lai nemaz nekristu kārdināšanā.“ Bet citi „lai jūs nekristu (burt. neieietu) kārdināšanā“ saprot kā: „lai kārdinājums jūs neuzvar“. „Jo Viņš taču,“ viņi saka, „nepavēl mums būt nekārdinātiem; jo kārdinājumi ir tie, kas vaiņago; bet Viņš pavēl lūgt, lai kārdinājums mūs neaprij un mēs neieejam tā vēderā kā kāda zvēra; jo, ko kārdinājums uzveicis, tas ir iegājis tajā, tas ir, tas ir viņu aprijis.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:40–41; Mk. 14:37–38; Lk. 22:45–46; Jņ. 13:37; Jēk. 1:2–3.12; Mt. 6:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἔρχεται πρὸς τοὺς μαθητὰς, καὶ εὐρίσκει αὐτοὺς καθεύδοντας, καὶ λέγει τῷ Πέτρῳ· Οὐτως οὐκ ἰσχύσατε μίαν ὥραν γρηγορῆσαι μετ´ ἐμοῦ;ν Γρηγορεῖτε καὶ προσεύχεσθε, ἵνα μὴ εἰσέλθητε εἰς πειρασμόν. Τὸ μὲν πνεῦμα πρόθυμον, ἡ δὲ σὰρξ ἀσθενής.» Ἐπειδὴ θρασὺς ἦν ὁ Πέτρος καὶ οἱ ἄλλοι μαθηταὶ, ἀλέγχει αὐτῶν τὴν ἀσθένειαν, ὡς προπετέστερα φθεγξαμένων, καὶ μάλιστα τῷ Πέτρῳ διαλέγεται. Οὕτω μίαν ὥραν οὐκ ἰσχύσατε ἀγρυπνησαι μετ´ ἐμοῦ; καὶ πῶς τὰς ψυχὰς ὑμῶν ὑπὲρ ἐμοῦ θήσετε; Ἀλλὰ πάλιν ἐπειδὴ διὰ τοῦ ἐλέγου ἔπληξε, θεραπεύει ἐν τῷ εἰπεῖν, ὅτι τὸ μὲν πνεῦμα πρόθυμον, ἀλλ´ ἡ τῆς σαρκὸς ἀντιπίπτει ἀσθένεια, τουτέστι, συγγνώμης ἀξιῶ ὑμᾶς, ὅτι οὐ διὰ καταφρόνησιν ἀπενυστάξατε, ἀλλὰ δι´ ἀσθένειαν· ὥστε λοιπὸν ἐπεὶ ἀσθενεῖς ἐστε, μὴ θρασύνεσθε, ἀλλὰ προσεύχεσθε ἵνα μὴ εἰσέλθητε εἰς πειρασμὸν μηδόλως · ἄλλοι δὲ τὸ, Μὴ εἰσέλθητε εἰς πειρασμὸν, νοοῦσιν ἀντὶ τοῦ, Μὴ νικηθῆτε ὑπὸ τοῦ πειρασμοῦ. Οὐ γὰρ δὴ, φασὶ, κελεύει ἡμᾶς ἀπειράστους εἶναι. Οἱ κειρασμοὶ γάρ εἰσιν οἱ στεφανοῦντες, ἀλλὰ τὸ μὴ καταποθῆναι ὑπὸ τοῦ πειρασμοῦ, καὶ εἰσελθεῖν εἰς τὴν κοιλίαν αὐτοῦ ὡς θηρίου τινὸς, τοῦτο κελεύει εὔχεσθαι· ὁ γὰρ ἡττηθεὶς ὑπὸ τοῦ πειρασμοῦ, εἰσῆλΒεν εἰς αὐτὸν, τουτέστι, κατεπόθη ὑπ´ αὐτοῦ,

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:42–44

„Un Viņš otrreiz aizgāja un lūdza, sacīdams: Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man aiziet garām, ja Es to nedzeru, tad lai notiek Tavs prāts. Un, atnācis, Viņš atkal atrada tos guļam, jo viņu acis bija smagas. Un Viņš tos atstāja, atkal aizgāja un trešo reizi lūdza, tos pašus vārdus sacīdams.“ Mācies, cilvēk, kārdinājumos pastāvīgi lūgt, dzirdēdams, ka arī Tas Kungs daudzkārt lūdza. Bet, atradis tos atkal guļam, Viņš tos nepārmeta, lai neapbēdinātu, bet atstāj. Un, aizgājis, Viņš lūdza trešo reizi, apstiprinādams cilvēcisko; jo skaitlis trīs norāda patiesību un apstiprinājumu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:42–44; Mk. 14:39–41; Lk. 18:1; 2. Kor. 12:8; Kol. 4:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πάλιν ἀκ δευτέρου ἀπελθὼν προσηύξατο, λέγων· Πάτερ μου, εἰ οὐ δύναται τοῦτο τὸ ποτήριον παρελθεῖν ἀπ´ ἐμοῦ ἐὰν μὴ αὐτὸ πίω, γενηθήτω τὸ θέλημά σου· καὶ ἐλθὼν εὐρίσκει αὐτοὺς πάλιν καθεύδοντας· Σααν γὰρ αὐτῶν οἱ ὀφθαλμοὶ βεβαρημένοι. Καὶ ἀφεὶς αὸτοὺς, ἀπελθὼν πάλιν προσηύξατο ἐκ τρίτου, τὸν αὐτὸν λόγον εἰπών.» Μάνθανε, ὡ ἄνθρωπε, συνεχως προσεύχεσθαι ἐν τοῖς πειρασμοῖς, ἀκούων, ὅτι καὶ ὁ Χύριος πολλάκις ηὔχετο. Εὑρὼν δὲ αὐτοὺς πάλιν καθεύβοντας, οὐ διήλεγξεν, ἵνα μὴ λυπήσῃ, ἀλλ´ ἀφίησε. Καὶ ἀπελθὼν προσηύξατο ἐκ τρίτου, βεβαιων τὸ ἀνθρώπινον· ἀληθείας γὰρ ἐνδεικτικὸς ὁ τρία ὰριθμὸς καὶ βεβαιώστως.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:45–46

„Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un tiem saka: guliet nu un dusiet! Redzi, stunda ir tuvu, un Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās. Celieties, iesim! Redzi, Mans nodevējs ir tuvu.“ Rādīdams, ka Viņam nav vajadzīga viņu palīdzība, kad Viņam jātop nodotam, Viņš tiem saka: „Guliet nu“; vai arī Viņš to saka ironiski, it kā sacīdams to: „Redzi, nodevējs ir tuvu; un ja jums patīk un laiks atļauj, guliet!“ Tātad Viņš tos ceļ no tās vietas, kur lūdza, un iet pretī tiem, kas grasās Viņu sagūstīt, un tos sagaida, it kā tie grasītos Viņam dot ko priecīgu. Tāpat arī to, ko Viņš lūdza, Viņš lūdza, lai apliecinātu iemiesošanās saimniecību, un gribēdams neciest, lai ebreji tiktu pasargāti no bojāejas, kas tos sasniegtu grēka dēļ pret Viņu.

Piezīmes (1)
  1. „Iemiesošanās saimniecība“ – ἡ οἰκονομία.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:45–46; Mk. 14:41–42; Jņ. 18:4; Jņ. 14:31

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ττε ἔρχεται πρὸς τοὺς μαθητὰς αὐτοῦ, καὶ λέγει αὐτοῖς· Καθεύδετε τὸ λοιπὸν καὶ ἀναπαύεσθε. Ἱοὺ ἥγγικεν ἡ ὥρα, καὶ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου παραδίδοται εἰς χειρας ἁμαρτωλῶν. Ἐγείρεσθε, ἄγωμεν, ἰδοὺ ἤγγικεν ὁ παραδιξούς με.» Δεικνύων, ὅτς οὐ χρείαν ἔχει τῆς σπαρ´ αὐτῶν ἐπικουρίας, ὅτε μέλει παραοθῆναι, φησὶν αὐτοῖς· Καθεύδετε τὸ λοισόν · ἢ κατ´ εἰρωνείαν τοῦτό φησιν, ὡσανεὶ τοῦτο λέγων· Ἰδοὺ ἤγγικεν ὁ προδὸτης, καὶ εἰ ἀρέσκει μῖν, καὶ παρέχει ὁ καρὸς, καθεύδετε. Ἐγείρει οὖν αὐτοὺς ἀπὸ τοῦ τόπου ἐκείνου ἔνθα προσηύχετο, καὶ προσέρχεται τοῖς μέλλουσιν αὐτὸν συλλαβεῖν, καὶ προσυπαντᾷ αὐτοῖς, ὡς τι εὐφρόσυνον μέλλουσι δοῦναι αὐτῷ. Οὕτω καὶ ἑκεῖνα ἃ ηὔχετο, διὰ τὸ πιστώσασθαι τὴν οἰκονομίαν ηὔχετο, καὶ θέλων μὴ παθεῖν, ἵνα συντηρηθῶσιν οἱ Ἑβραῖοι ἐκ τῆς ἀπωλείας, ἢ ἔμελλε καταλήψεσθαι αὐτοὺς διὰ τὴν εἰς αὐτὸν ἀμαρτίαν.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:47–50

„Un, Viņam vēl runājot, lūk, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu liels pulks ar zobeniem un rungām no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem. Bet Viņa nodevējs tiem bija devis zīmi, sacīdams: ko es skūpstīšu, tas ir Tas; To ņemiet ciet! Un tūliņ, piegājis pie Jēzus, viņš sacīja: esi sveicināts, Rabi! – un Viņu skūpstīja. Bet Jēzus viņam sacīja: draugs, kāpēc tu esi atnācis? Tad tie piegāja, pielika rokas Jēzum un Viņu saņēma ciet.“ Vai redzi augsto priesteru ieročus? Rungas un zobeni. Tik mierīgi viņi bija, un tiem bija lēnprātības gars! Bet evaņģēlists sacīja „viens no tiem divpadsmit“, brīnīdamies, ka, kaut gan viņš bija izredzēts un pieskaitīts pie pirmajiem, tomēr viņš nodeva sevi velnam. Tā ka arī tu bīsties, cilvēk, pat ja tu esi no vistuvākajiem, ka tu, kļuvis kūtrs, neizkrīti. Bet Jūda dod zīmi, jo bija arī nakts un tie nevarēja atšķirt; un turklāt tie, kas atnāca Viņu sagūstīt, nebija tik daudz no ļaudīm, cik no augstā priestera kalpiem, kas varbūt nemaz nepazina Jēzu. Bet māceklis tiem dara zināmu Mācītāju ar skūpstu; jo, zinādams Tā Kunga cilvēkmīlestību, viņš uzdrošinās pat skūpstīt. Bet Viņš pacieš līdz pat pēdējai stundai, censdamies ar pacietību viņu iegūt. Bet kad viņš arī tā neatjēdzās, tad Viņš liek tiem krist, kā saka Jānis, lai tie kaut caur krišanu atzītu Viņa spēku; bet kad tie arī tā neatteicās no savas pārdrošības, tad Viņš nodod Sevi. Bet par draugu Viņš Jūdu sauc, zobodamies par viņu un viņu izsmiedams, jo tas bija devis it kā drauga skūpstu; bet „kāpēc tu esi atnācis?“ nozīmē: „Ar kādu nolūku tu esi šeit? Vai kā draugs? Bet tev nevajadzēja nākt ar zobeniem. Vai kā ienaidnieks? Kā tad tu skūpsti?“ Tātad Viņš viņu atmasko kā viltīgu.

Piezīmes (1)
  1. „Draugs“ – ἑταῖρε (biedrs).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:47–50; Mk. 14:43–46; Lk. 22:47–48; Jņ. 18:3–8; Ps. 40:10; Sak. 27:6; 1. Kor. 10:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἔτι αὐτοῦ λαλοῦντος, ἰβοὺ Ἰούδας εἷς τῶν ώδεκα ἦλθε, καὶ μετ´ αὐτοῦ ὄχλος πολὺς μετὰ μαχαιρῶν καὶ ξύλων, ἀπὸ τῶν ἀρχιερέων καὶ πρεσυυτέρων τοῦ λαοῦ. Ὁ δὲ παραδιδοὺς αὐτὸν Κδοοκεν αὐτοῖς σημεῖον, λέγων· Ὃν ἄν φιλήσω, αὐτός ἐστι, κρατήσατε αὐτόν. Καὶ εὐθέως προσελθὼν τῷ Ἰησοῦ, εἶπε· Χαῖρε, Ῥαββί· καὶ κατεφίλησεν αὐτόν. Ὁ δὲ Ἰησεῦς εἶπεν αὐτῷ· Ἐταῖρε, ἐφ´ ᾧ πάρει; Τότε προσελθόντες, ἐπέβαλον τὰς χεῖρας ἐπὶ τὸν Ἰησουν, καὶ ἐκράτησαν αὐτόν.» Ὁρᾷς τὰ τῶν ἀρχιερεων σκεύη; Σύλα καὶ μάχαιραι. Οὕτως ἦσαν εἰρηνικοί, καὶ τὸ πνεῦμα τῆς πραότητος ἔχοντες· τὸ δέ, εἰς τῶν δώδεκα, εἶπεν ὁ εὐαγγελιστὴς, θαυμάζων, ὅτι καίτοι ἐξειλεγμένος ὤν, καὶ μετὰ τῶν πρώτων ταττόμενος, ὅμως τῷ διαβόλῳ δέδωκεν ἑαυτόν. Ὥστε καὶ σὺ φοβοῦ, ἄνθρωπε, κἂν τῶν οἰκειοτάτων εἴης, μήποτε ὰποῤῥᾳθυμήσας ἐκπέσῃε. Σύσσημον δὲ δίδωσιν ἄ Ἰούδας, διότι καὶ νὺξ ἦν, καὶ οὐκ ἠδύναντο διαγνῶναι · ἄλλως τε καὶ οἱ ἐλθόντες συλλαβεῖν, οὐκ ησαν ἐκ τοῦ ὄχλου τοσοῦτοι, ὅσοι ἐκ τῶν δούλων τοῦ ἀρχιερέως, οἶ οὐδ´ ὅλως τάχα ἐγνύριζον τὸν Ἰησοῦν Ἀλλ´ ὁ μαθητὴς γνωρίζει αὐτοῖς τὸν διδάσκαλον ἐκ τοῦ καταφιλεῖν· εἰδὼς γὰρ τὴν φιλανθρωπίαν τοῦ Κυρίου, θρασύνεται καὶ φιλῆσαι. Ὁ δὲ ἀνέχεται ἄχρι καὶ τῆς τελευταίας ὥρας, σπουδάζων ὃιὰ τῆς μακροθυμίας αὐτὸν κερδῆσαι. Ὅτε δὲ οὐδὲ οὕτως ἐσωφρονίσθη, τότε ποιεῖ αὐτοὺς πεσεῖν, ὡς ὁ Ἰωάννης φησὶν, ἵνα κἂν διὰ τοῦ πεσεῖν, ἑπιγνῶσι τὴν αὐτοῦ δύναμιν· ὡς δὲ οὐδ´ οὕτως ἀπέστησαν τῆς θρασύτητος, τότε ἐκδίδωσιν ἑαυτόν· ἑταῖρον δὲ τὸν Ἱούδαν καλεῖ, κωμῳδῶν αὐτὸν καὶ διασύρων, ὡς δῆθεν ἐταίρου φίλημα δόντα· τὸ δὲ, Ἑφ´ ᾧ πάρεῖ, ἀντὶ τοῦ, ἐπὶ ποίῳ σκοπῷ πάρει ἐνταῦθα; Ἅρα ὡς φίλος· καὶ μὴν οὐκ ἔδει μετὰ μαχαιρῶν παρεῖναι. Ἀλλ´ ὡς χθρός; καὶ πῶς καταφιλεῖς; Ἑλέγχει τοίνυν αὐτὸν ι- δόλιον.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:51–54

„Un, lūk, viens no tiem, kas bija ar Jēzu, izstiepa roku, izvilka savu zobenu un, cirtis augstā priestera kalpam, nocirta tam ausi. Tad Jēzus viņam saka: liec savu zobenu atpakaļ viņa vietā; jo visi, kas zobenu ņem, caur zobenu ies bojā. Jeb vai tu domā, ka Es nevaru tagad lūgt Savu Tēvu, un Viņš Man atsūtītu vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu? Kā tad piepildītos Raksti, ka tam tā jānotiek?“ Tas, kas izvilka zobenu, bija Pēteris, kā saka Jānis; bet viņam bija nazis, jo tikko viņi bija nokāvuši jēru, ko ēda. Bet nevainosim Pēteri; jo viņš to darīja, dedzībā degdams nevis par sevi, bet par Mācītāju; bet Tas Kungs, viņu pārveidodams evaņģēliskajai dzīvei, māca nelietot zobenu, pat ja kādam šķiet, ka viņš aizstāv Dievu. Bet, nocirzdams ausi, Pēteris rāda, ka jūdi slimoja ar nepaklausību; tad Viņš min arī bauslības vārdu, ka slepkava tiek nonāvēts; jo bauslība saka to, ka tie, kas zobenu ņem, caur zobenu ies bojā. Bet Viņš norāda, ka jūdi, kas pret Viņu ņēma zobenu, tiks nonāvēti ar romiešu zobenu. Bet Viņš nesacīja: „Es varu atsaukt divpadsmit leģionus eņģeļu“, bet: „lūgt Savu Tēvu“, to sacīdams pēc saimniecības kā cilvēks, viņu vājuma dēļ. Jo toreiz Viņš bija parādījis daudz cilvēcisku iezīmju – sviedrus, bailes –, un šķistu, ka Viņš nerunā ticami, ja Viņš sacītu: „Es pats varu atsaukt eņģeļus.“ „Tātad divpadsmit mācekļu vietā,“ Viņš saka, „Man būtu stājušies divpadsmit eņģeļu pulki, ja Es gribētu.“ Jo leģions ir lielākais pulks – seši tūkstoši jātnieku. „Tātad tam visam,“ Viņš saka, „jānotiek, lai piepildītos Raksti, kas to iepriekš pasludināja.“ Bet ne tāpēc jūdi ir ļauni, ka Raksti to iepriekš pasludināja, bet tāpēc, ka jūdiem to no ļaunas brīvās izvēles bija jādara, tāpēc Gars to ielika Rakstos.

Piezīmes (1)
  1. „Leģions – seši tūkstoši jātnieku“ – tā Teofilakts.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:51–54; Mk. 14:47; Lk. 22:49–51; Jņ. 18:10–11; 1. Moz. 9:6; Atkl. 13:10; Lk. 22:44; Jes. 53

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἱδοὺ εἶς τῶν μετὰ Ἰησοῦ, ἐκτείνας τὴν χεῖρα, ἀπέσπασε τὴν μάχαιραν αὐτοῦ, καὶ πατάξας τὸν δοῦλον τοῦ ἀρχιερέως, ἀφεῖλεν αὐτοῦ τὸν λήντίον. Τότε λέγει αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Ἀπόστρεψόν σου τὴν μάχαιραν εἰς τὸν τόπον αὐτῆς. Πάντες γὰρ οἰ λαβόντες μάχαιραν, ἐν μαχαίρᾳ ἀποθανοῦνται· ἣ δοκεῖς ὅτι οὐ δύναμαι ἄρτι παρακαλέσαι τὸν Πατέρα μου, καὶ παραστήσει μοι πλείους ἢ δώδεκα λεγεῶνας ἀγγέλων; Πῶς οὔν πληρωθῶσιν αἱ Γραφαὶ, ὅτι οὔτω δεῖ γενέσθαι;» Πέτρος ἦν ὁ τὴν μάχαιραν σπασάμενος, καθὰ Ἰωάννης φησίν· εἶχε δὲ μάχαιραν, ὡς ἄρτι τὸ ἀρνίον θὔσας, ὃ ἔφαγον. Μὴ ἐγκαλῶμεν δὲ τῷ Πέτρῳ. Οὐ γὰρ ὑπὸρ ἑαυτοῦ, ἀλλ´ Ἀπλρ τοῦ διδασκάλου ζηλώσας, τοῦτο ἐποίησεν· ὁ δὲ Κύριος μεταρυθμίζων αὐτὸν εἰς εὐαγγελικὴν πολοτείαν, διὰάσκει μὴ χρῆσθαι μαχαίρᾳ, κἂν τὸν Θεὸν κοκῇ τις ἐκδικεῖν. Τεμὼν δὲ τὸ ὡτίον ὁ Πέτρος, Ἀείκνυσιν ὅτι ἀνηκοῖαν ἐνόσουν οἱ Ἰουδαῖοι· εἶτα καὶ τὸ τοῦ νόμευ ῥητὸν τέθησιν, ὅτι ὁ φονεὺς ἀτιφονεύεται · ὁ γὰρ νόμος τοῦτό φησιν, ὄτι οἱ λαβόντες μάχαιραν ἐν μαχαίρᾳ ἀποθανοῦνται. Αἰνίττεταε ὲ ὅτι ὑπὸ τῆς τῶν Ῥωμαίων μαχαίρας ἀναιρεθήπονται οἱ κατ´ αὐτοῦ λαβόντες τὴν μάχαιραν Ἰουδαῖοι · οὐκ εἰπε δὲ, ὅτι Δύναμαι παραστῆσαι δώδεκα λεγεῶνας ἀγγέλων, ἀλλὰ, παρακαλέσαι τὸν Πατέρα μου, οἰκονομικῶς τοῦτο λέγοων ὡς ἄνθρωπος, διὰ τὴν αὐτῶν ἀσθένειαν. Πολλὰ γὰρ ἧν τότε ἐπιδείξας ἀνθρώπινα, τὸν ἰδρῶτα, τὴν δειλίαν, καὶ οὐκ ἂν Κδοξε πεθανὰ λέγειν, ἂν ἕλεγεν ὅτι Δύναμαι αὐτὸς ἐγὼ παραστῆσαι ἀγγέλους. Ἀντὶ τῶν δώδεκα οὖνφησί, μαθητῶν, παρέστησαν ἀν μοι δώδεκα τάγματα ἀνγέλων, εἰ ἤθελον. Λεγεὼν γάρ ἐστι τὸ μέγιστον τὰγμα, ἀξακισχλιοι ἴππεῖς. ἀεῖ οὖν, φησὶ, ταῦτα πάντα γενέσθαι, ὅπως πληρωθῶσιν αἱ Γραφαὶ αἱ ταῦτα προαναφωνήσασαι. Οὐχ ὅτι δὲ προανεφώνησαν αἱ Γραφαί, διὰ τοῦτο οἱ Ἰουδαῖοι κακοὶ ἀλλὰ διότι ἔμελλον ἀπὸ πονηρᾶς προαιρέσεως ταῦτα Κποιῆσαι οἱ Ἰουδαῖοι, διὰ τοῦτο ἐν ταῖς Γραφαῖς ταῦτα ἐτέθησαν ὑπὸ τοῦ Πνεύματος,

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:55–56

„Tanī stundā Jēzus sacīja ļaudīm: kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām Mani sagūstīt; ik dienas Es sēdēju pie jums templī un mācīju, un jūs Mani neņēmāt ciet. Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos praviešu raksti.“ Viņš rāda viņu nesaprātīgo uzbrukumu un ka Viņa sagūstīšana nenotika viņu spēka dēļ. „Jo, kad Es biju templī,“ Viņš saka, „jūs gribējāt Mani sagūstīt, un, tā kā Es jums neļāvu, jūs nespējāt; bet tagad Es labprātīgi Sevi nododu; jo Es zinu, ka nav iespējams, lai izrādītos nepatiesi Raksti, kas iepriekš sacījuši par jūsu ļaunumu.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:55–56; Mk. 14:48–49; Lk. 22:52–53; Jņ. 18:20; Jņ. 10:18; Jes. 53:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐν ἐκεῖνῃ τῇ ὥρᾳ εἶπεν ὁ Ἰησοῦς τοῖς ὄχλοις· Ὡς ἐπὶ λῃστὴν ἐξήλθετε μετὰ μαχαιρῶν καὶ ξόλων συλλαβεῖν με· καθ´ ἡμέραν πρὸς ὑμᾶς ἐκαθεζόμην διδάσκων ἐν τῷ ἱερῷ, καὶ οὐκ ἐκρατήσατέ με· τοῦτο δὲ δλον γέγονεν ἵνα πληρωθῶσιν αἱΓραφαὶ τῶν προφητῶν. » Δείκνυσι τὴν ἄλογον αὐτῶν ἐπιχείρησιν, καὶ ὅτι οὐ τῆς αὐτῶν ἰσχύος γέγονε τὸ συλλαβεῖν αὐτόν. Ὅτε γὰρ ἤμην, φησίν, ἐν τῷ ἱερῷ, ἠθέλετέ μα συσχεῖν, καὶ διότι οὐ συνεχώρουν ὑμῖν, οὐκ ἠδυνήθητε, νῦν δὲ ἐκὼν προδίδωμι ἐμαυτόν· οἶδα γὰρ ὅτι ἀδύνατόν ἐστι διαψευσθῆναι τὰς Γραφὰς, αἱ προεῖ πον τὴν ὑμετέραν κακίαν.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:56–58

„Tad visi mācekļi Viņu atstāja un aizbēga. Bet tie, kas Jēzu bija saņēmuši, Viņu aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecaji. Bet Pēteris Viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pagalmam un, iegājis iekšā, sēdēja pie kalpotājiem, lai redzētu galu.“ Pārējie mācekļi aizbēga; bet Pēteris, būdams dedzīgāk noskaņots pret Mācītāju, sekoja no tālienes. Bet ja arī Jānis sekoja, tad ne kā māceklis, bet kā augstā priestera paziņa.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:56–58; Mk. 14:50–54; Lk. 22:54–55; Jņ. 18:12–16; Cah. 13:7

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε οἱ μαθηταὶ πάντες ἀφέντες αὐτὸν, ἔφυγον. Οἱ δὴ, κρατήσαντες τὸν Ἰησοῦν, ἀπήγαγον πρὸς Καῖάφαν τὸν ἀρχιερόα, ὅπου οἱ Γραμματεῖς καὶ οἱ Κπρεσβύτεροι συνήχθησαν· ὁ δὲ Πέτρος ἠκολούθει αὐτῷ ἀπὸ μακρόθεν ἕως τῆς αὐλῆς τοῦ ἀρχιερέως· καὶ εἰσελθὼν ἔσω, ἐκάθητο μετὰ τῶν ὑπηρετων, δεῖν τὸ τέλος.» Οἱ μὲν ἄλλοι μαθηταὶ ἔφυγον· ὁ Εὲ Πέτρος θερμότερον διακείμενος περὶ τὸν διδάσκαλον, ἠκολούθει μακρόθεν. Εἰ δὲ καὶ ὁ Ἰωάννης ἡκολοσθει, ἀλλ´ οθχ ὡς μαθητὴς, ἀλλ´ ἁς γνώριμος τοῦ ἀρχιερέως.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:59–60

„Bet augstie priesteri un vecaji, un visa augstā tiesa meklēja nepatiesu liecību pret Jēzu, lai Viņu nonāvētu, un neatrada. Un, kaut gan bija pienākuši daudz nepatiesu liecinieku, tie neatrada.“ Viņi aizved Jēzu pie Kajafas, jo viņš bija tā gada augstais priesteris; tur arī pārējie pavadīja nakti, toreiz neēduši Pashā, bet to atlikuši, lai nonāvētu To Kungu, un tā pārkāpuši bauslību; jo Tas Kungs bija ēdis noteiktajā laikā, bet viņi, tikai lai nonāvētu To Kungu, nicina pat bauslību.

Piezīmes (1)
  1. „Augstā tiesa“ – τὸ συνέδριον (sinedrijs).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:59–60; Mk. 14:55–56; Jņ. 18:28; Jņ. 11:49–51; 5. Moz. 19:16–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οἱ ἀρχιερεῖς καὶ οἱ πρεσβύτεροι καὶ τὸ συνἄδριον ὅλον ἐξήτουν ψευδομαρτυρίαν κατὰ τοῦ Ἰης εοῦ, ὅπως αὐτὸν θανατώσωσι, καὶ οὐχ εὕρον. Καὶ πολλῶν ψευδομαρτόρων προσιλθόντων, οὐχ εὖρον.» Κις τὸν Καάφαν ἀπάγουσι τὸν Ἰησοῦν· ἐκεῖνος γὰρ ἦν ἀρχιερεὺς τοῦ ἐνιαυτοῦ ἐκείνου· ἔνθα καὶ οἱ λοιποὶ διενυκτέρευον, μὴ φαγόντες τότε τὸ Πάσχα, ἐλλ´ ἀναμείναντες, ἵνα ἀποκτείνωσι τὸν Κύριον, καὶ παραβάντες τὸν νόμον· ὁ μὲν γὰρ Κύριος κατὰ τὸν νενομισμένον καιρὸν Κφωγεν, ἐκεῖνοι δὲ, ἵνα μόνον ἀποκτείνωσι τὸν Κύριον, καταφρονοῦσι καὶ τοῦ νόμου.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:60–64

„Bet beidzot pienāca divi nepatiesi liecinieki un sacīja: Viņš ir sacījis: Es varu noārdīt Dieva templi un trijās dienās to uzcelt. Un augstais priesteris piecēlās un Viņam sacīja: vai Tu nekā neatbildi? Ko šie liecina pret Tevi? Bet Jēzus cieta klusu. Un augstais priesteris atbildēja un Viņam sacīja: Es Tevi zvērinu pie dzīvā Dieva, lai Tu mums saki, vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls. Jēzus viņam saka: tu to saki.“ Šie patiesi bija nepatiesi liecinieki; jo Kristus nesacīja: „Es varu noārdīt“, bet: „Noārdiet“; un Viņš nesacīja: „Dieva templi“, bet: „šo templi“, tas ir, Manu miesu; un atkal Viņš nesacīja: „Es uzcelšu“, bet: „Es uzmodināšu“; tā ka šie bija acīmredzami nepatiesi liecinieki, sacīdami, ka Kristus sacījis vienu, kad Viņš sacīja citu. Tātad Jēzus, zinādams, ka viņu tiesa ir pretlikumīga, klusēja; jo kā gan aizstāvēšanās pārliecinātu tos, ko nepārliecināja zīmes? Bet augstais priesteris, gribēdams Viņu iegāzt zaimošanā, jautā, lai, ja Viņš sacītu: „Es esmu Dieva Dēls“, Viņu notiesātu kā zaimotāju, bet ja noliegtu, tad Viņš pats būtu liecinājis pret Sevi. Bet Tas Kungs, kas „satver gudros viņu viltībā“, atbild: „Tu to saki“, kas nozīmē: „Tava mute apliecināja, ka Es esmu Dieva Dēls.“

Piezīmes (1)
  1. Ps. 37:14–15 LXX (1965: Ps. 38:14–15).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:60–64; Mk. 14:57–62; Lk. 22:67–70; Jņ. 2:19–21; Jes. 53:7; Ps. 37:14–15; 1. Kor. 3:19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὑστερον δὲ προσελθόντες δύο ψευδομάρτυρες, εἶπον· Οὗτος ἔφη· Δύναμαι καταλῦσαι τὸν ναὸν τοῦ Θεοῦ, καὶ διὰ τριῶν ἡμερῶν οἰκοδομῆσαι αὐτόν. Καὶ ἀναστὰς ὁ ἀρχιερεὺς κἶπεν αὐτῷ· Οὐδὲν ἀποκρίνῃ; τί οὔτοί σου καταμαρτυροῦσιν; Ὁ δὲ Ἰησοῦς λαιόπα, Καὶ ἀποκριθεὶς ὁ ἀρχιερεὺς, εἶπεν αὐτῷ· Ἐξορκίζω σε κατὰ τοῦ Θεοῦ τοῦ ζῶντος, ἵνα ἡμῖν εἴπῃς, εἰ σὺ εἶ ὁ Χριστὸς ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ. Αέγει αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Σὺ εἶπας.» Ψευδομάρτυρες ὄντως ἧσαν οὗτοι· ὁ γὰρ Χριστὸς οὐκ εἶπεν, ὅτι Δύνααι καταλῦσαι, ἀλλὰ, Λύσατε. Καὶ οὐκ εἶπε, τὸν ναὸν τοῦ Ρεοῦ, ἀλλὰ, τὸν ναὸν τοῦτον, τουτέστι τὸ σῶμά μου·καὶ πάλιν οὐκ εἶπεν· Οἰκοδομήσω, ἀλλ’, Ἐγερῶ· ὥστε φανερῶς ψευδομάρτυρες οὗτοι, ἄλλα εἰπόντα τὸν Χριστὸν, ἄλλα λέγοντες εἰπεῖν. Ὁ οὗν Ἰησοῦς παράνομον εἰδὼς τὸ κριτήριον αὐτῶν, ἐσιιώπα· οὓς γὰρ σημεῖα οὐκ Κπειθον, πῶς ἂν ἀπολογίαι ἔπεισαν; Ὁ δὲ ἀρχιερεὺς, βουλόμενος ῥίψαι αὐτὸν εἰς βλασφημίαν, ἐρωτᾷ· ἴνα ἐὰν μὲν εἴπῃ, ὅτι Ἐγώ εἰμε ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, ὡς βλάσφημος κατακριθῇ, ἐὰν δὲ ἀρνήσηται, ἔχῃ αὐτὸν καθ´ ἐαυτοῦ μαρτνρήσαντα. Ἀλλ´ ὁ Κύριος ὁ δρασσόμενος τοὺς σοφοὺς ἐν τῇ πανουργίᾳ αὐτῶν, ἀποκρίνεται· Σὺ εἶπας, ἀντὶ τοῦ, Τὸ σὸν ὡμολόγησε στόμα, ὅτι ἐγώ εἰμι ὁ Υἱὸς τοῦ Θοοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:64

„Bet Es jums saku: no šī brīža jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Spēka labās rokas un nākam uz debesu padebešiem.“ Viņš runā ar viņiem no Daniēla pravietojuma. Jo tas saka: „Es redzēju kā Cilvēka Dēlu nākam ar padebešiem.“ Jo, tā kā viņi Viņu uzskatīja par maldinātāju, kas parādās zemā veidā, Viņš saka: „Tad jūs Mani redzēsiet nākam ar spēku un sēžam kopā ar Tēvu“; jo par spēku šeit Viņš sauc Tēvu; „un nākam nevis no zemes, bet no debesīm“.

Piezīmes (1)
  1. „Spēks“ (ἡ δύναμις) – Teofilakts: Tēvs.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:64; Mk. 14:62; Lk. 22:69; Dan. 7:13; Ps. 109:1; Mt. 24:30

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πλὴν λέγω ὑμῖν, ἀπ´ ἄρτι ὄψεσθε τὸν Χἱὸν τοῦ ἀνθρώπου καθήμενον ἐκ δεξιῶν τῆς δυνάμεως, καὶ ἐρχόμενον ἐπὶ τῶν νεφελῶν τοῦ οὐρανοῦ. » Ἐκ τῆς τοῦ Δανιὴλ προφητείας αὐτοῖς διαλέγεται. Ἐκεῖνος γάρ φησεν, ὅτι Εἶδον ὡς Χὸν ὰνθρώπου ἐρχόμενον ἐπὶ τῶν νεφελῶν. Ἐπεὶ γὰφ ἐνόμιζον αὐτὸν πλάνον εἶναι, ἐν ταπεινῷ φαινόμενον σχήματι, φησὶν, ὅτι Ὅψεσθέ με τότε μετὰ δυνάμεως ἐρχόμενον, καὶ συγκαθήμενον τῷ Πατρί· δύναμιν γὰρ ἐνταῦθα τὴν τοῦ Πατρὸς λέγει· καὶ οὐκ ἀπὸ´ ῆς, ἀλλ´ ἀπ´ οὐρανοῦ ἐρχόμενον.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:65–66

„Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes, sacīdams: Viņš ir zaimojis! Kam mums vēl vajag liecinieku? Redziet, tagad jūs esat dzirdējuši Viņa zaimošanu. Kā jums šķiet? Bet tie atbildēja un sacīja: Viņš ir nāves vainīgs.“ Jūdiem bija paradums, kad notika kaut kas nepanesams, saplēst savus kreklus; tātad arī Kajafa, it kā par acīmredzamu zaimošanu, to darīja ļaužu maldināšanai, lai rādītu tiem, ka Viņš smagi zaimojis, un tā tos piespiestu sacīt, ka Viņš ir nāves vainīgs. Bet ievēro, ka tas, ka Kajafa saplēsa drēbes, bija simbols tam, ka Vecās Derības augstā priesterība tiek saplēsta.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:65–66; Mk. 14:63–64; 3. Moz. 21:10; 3. Moz. 24:16; Ebr. 7:11–12; Ebr. 8:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

κΠότε ὁ ἀρχιαρεὺς διέῤῥηξε τὰ ἱμάτια αὐτοῦ, λέγῳν ἕτι Ἐβλασφήμησε, τί τι χρείαν ἔχομεν μαρτθρων· ἴᾶς νῦν ἠκούσατε τὴν βλασφημίαν αὐτοῦ· τί ὑμῖν ροοεεῖ; Οἱ δὲ ἄποκριθέντες εἶπον· Ἔνονος θανάτον ἐστίν·» Ἔθος ἦν τοῖς Ἰουδαίοις, ὅταν τι ἀκαρτέρητον ἐπέλθοι, διαρῥήσοειν τοὺς χιτῶνας· οὕτως οὖν καὶ ὁ Καὶάφας, ὡς ἐπὶ βλασφημίᾳ δήλῃ πρὸς ἀπάτην τεῦ ὄχλου τοῦτο ἐποίησεν, ἵνα δείξῃ αὐτοῖς ὅτι μεγάλος ἐβλασφήμησεν, εἶθ´ οὕτως ἀναγκάσῃ αὐτοὺς εἰπεῖν, ὅτι ἔνοχος θανάτου Χστί. Πλὴν κατάμαθε, δτι τὸ τὸν Καὶάφαν διαῤῥῆξαι τὰ ἱμάτια, σύμβολον ἦν τοῦ τὴν ἀρχιερωσύνην τῆς παλαιᾶς διαῤῥαγῆναι.

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:67–68

„Tad tie spļāva Viņam vaigā un Viņu sita ar dūrēm; bet citi Viņam iesita pa vaigu, sacīdami: pravieto mums, Kristu, kas ir tas, kas Tevi sita?“ Kad Viņš bija notiesāts, tad viņi Viņam parādīja apkaunojumus un Viņu izsmēja, apsegdami Viņa vaigu ar drēbi, kā saka cits evaņģēlists; jo, tā kā viņi Viņu turēja par pravieti, tāpēc tie Viņu tā izsmej. Bet „sist ar dūrēm“ ir sist ar rokām, saliecot pirkstus, un, ja runāt vienkāršāk, – dauzīt ar dūri.

Piezīmes (1)
  1. „Sist ar dūrēm“ – κολαφίζειν; „dauzīt ar dūri“ – κονδυλίζειν.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:67–68; Mk. 14:65; Lk. 22:63–65; Jes. 50:6; Jes. 53:3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τάτι ἐνέπτυσαν εἰς τὸ πρόσωπον αὐτοῦ, καὶ ἐκολάφισμν αὐτόν. Οἱ δὲ ἐῤῥάπισαν, λέγοντες· Ιροωήτευσον ἡμῖν, Χριστὲ, τίς ἐστιν ὁ παίσας σε:» Ὅτε κατεκρίθη, τότε ἐνεδείξαντο εἰς αὐτὸν τὰ ἐπονείδιστα, καὶ ἐνέπαιζον αὐτῷ, περιβάλλοντες, ὡς Κτερος εὐαγγελιστής φησιν, ἱματίῳ τὸ πρόσωπον αὐτοῦ· ἐπεὶ γὰρ ὡς προφήτην αὐτὸν εἶχον, διὰ τοῦτο ἐμπαίζουσιν οὕτως αὐτῷ. κολαφίζειν δέ ἐστι· τὸ διὰ τῶν χειρῶν πλήττειν, συγκαμπτομένων τῶν δακτῦλων , καὶ ἵνα ἀφελέστερον εἴπο, διὰ τοῦ γρόνθου κανδυλίζειν,

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 26:69–75

„Bet Pēteris sēdēja ārā pagalmā; un pie viņa piegāja kāda kalpone, sacīdama: arī tu biji ar Jēzu, Galilieti. Bet viņš to noliedza visu priekšā, sacīdams: es nezinu, ko tu runā. Bet, kad viņš izgāja vārtos, viņu ieraudzīja cita un sacīja tiem, kas tur bija: šis arī bija ar Jēzu, Nācarieti. Un viņš atkal to noliedza, zvērēdams: es šo cilvēku nepazīstu. Bet pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja un sacīja Pēterim: tiešām, arī tu esi no viņiem, jo tava valoda tevi nodod. Tad viņš sāka lādēties un zvērēt: es šo cilvēku nepazīstu. Un tūliņ gailis dziedāja. Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdu, kas viņam bija sacījis: pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi. Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.“ Bezgalīgu baiļu uzveikts, Pēteris aizmirsa savus solījumus un kalpo cilvēciskajam vājumam, it kā no bailēm būtu miris un pat nezinātu, ko saka. Bet saproti man arī pārnestā nozīmē, ka Pēteri atmasko kalpone, tas ir, cilvēciskais vājums – mazais un vergiskais –, līdz gailis, nodziedājis, viņu atveda pie samaņas; bet gailis ir vārds, kas neļauj mums būt kūtriem un gulēt, bet saka: „Esiet nomodā“ un: „Celies, kas guli.“ Tātad Pēteris, vārda pamodināts kā kāda gaiļa, izgājis no augstā priestera pagalma, tas ir, no aptumšotā prāta aploka, un iznācis no nejūtīguma, gauži raudāja. Jo, kamēr viņš bija aptumšotā prāta pagalmā, viņš neraudāja; jo viņš [nejuta; bet, tiklīdz izgāja no tā, viņš atjēdzās].

Piezīmes (1)
  1. „Celies, kas guli“ – Ef. 5:14.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:69–75; Mk. 14:66–72; Lk. 22:55–62; Jņ. 18:15–18.25–27; Ef. 5:14; Mt. 26:41; 2. Kor. 7:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δὲ Πέτρος ἔξω εκάθητο ἐν τῇ αὐλῇ, καὶ προσθεν αὐτῷ μία παιδίόκη, λέγουσα· Καὶ σὺ ἠσθα κτὰ Ἰησοῦ τοῦ Γαλιλαίου; Ὁ δὲ ἡρνήσατο ἔμπροθεν πάντων, λέγων· Οὐκ οἶδα τίλέγεις. Ἐξελθόντα δὲ αὐτὸν εἰς τὸν πυλῶνα, εἶδεν αὐτὸν ἄλλη, καὶ λένει τοῖς ἐκεῖ· Καὶ οὗτος ἦν μετὰ Ἰησοῦ τοῦ Ναζωραίου · καὶ κτάλιν ἠρνήσατο μεθ´ ὅρκου, ὅτι Οὐκ αῖδα τὸν ἄνθρωπον· μετὰ μικρὸν δὲ προσελθόντες ο ἑστῶτες, εἶπον τῷ Πέτρῳ· Ἀληθῶς καὶ σὺ ἐξ´ αὐτῶν εἶ· καὶ γὰρ ἡ λαλιά σου δῆλόν σε ποιεῖ. Τότε ἡρξατο καταναθεματίζειν καὶ ὀμνύειν, ὅτι Οὐκ οἷδα αὸν Κνθρωπον. Καὶ εὐθέως ἀλέκτωρ ἐφώνησε· καὶ ἐμνήσθη ὁ Πέτρος τοῦ ῥήματος Ἰησοῦ, εἰρηκότος αὐτῷ, ὅτι Πρὶν ἀλέκτορα φωνῆσαι, τρὶς ἀπαρνήσῃ με· καὶ ἐξελθὼν ἔξω, ἔκλαυσε πικρῶς.» Ἀπείρω φόβῳ καταγωνισθείς ὁ Πέτρος, ἐπελόθετο τῶν ὑποσχέσεων, καὶ τῇ ἀνθρωπίνῃ ἀσθενείᾳ δουλεύει, οἷον ἀποτεθνηκὼς τῷ φόδῳ, καὶ μηδὲ εἰδὼς ὃ λέγει, Νόει δέ μοι καὶ κατὰ ἀναγωγὴν, ὅτι ἐλέγχεται ὑπὸ τῆς παιδίσκης ὁ Πέτρος, τουτέστι, τῆς ἀνθρωπίνης ἀσθενείας, τῆς μικρᾶς καὶ δουλοπρεποῦς, ἄγρις οὖ ἐ ἀλέκτωρ φωνήσας, εἰς αἴσθησιν αὐτὸν ἤγαγεν· ἀλέκτωρ δέ ἐστιν ὁ λόγος, ὁ μὴ ἐῶν ἡμᾶς ῥαθυμεῖν καὶ καθεύδειν, ἀλλὰ λέγων, Γρηγορεῖτε, καὶ, Ἔγειραι, ὁ καθεύδων. Ὑπὸ τοῦ λόγου τοίνυν ὥσπερ ὑπό τινος ἀλέκτορος διυπνισθεὶς ὁ Πέτρος, ἐξελθὼν ἔξω τῆς αὐλῆς τοῦ ἀρχιερέως, τουτέστι, τῆς περιοχῆς τοῦ πεπωρωμένου νοῦ, καὶ ἐκβὰς ἀπὸ τῆς ἀναισθησίας, ἔκλαυσε πικρῶς. Ἔως μὲν γὰρ ἦν ἐν τῇ αὐλῇ τοῦ πεπωρωμένου νοὸς, οὐκ ἔκλαιεν· οὐ γὰρ ῃσθάγ

PG 123, skenējuma lpp. ~245–257 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu