Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 24. nodaļa

Mt. 24:1–2

„Un Jēzus izgāja no tempļa un aizgāja; un Viņa mācekļi piegāja, lai Viņam parādītu tempļa celtnes. Bet Jēzus tiem sacīja: vai jūs to visu redzat? Patiesi Es jums saku: še nepaliks akmens uz akmens, kas netiks nopostīts.“ Iziedams no tempļa, Viņš parādīja, ka aizies no jūdiem. Un kā Viņš bija sacījis: „Jūsu nams jums tiks atstāts tukšs“, tā arī dara. Un Viņš iepriekš saka mācekļiem tempļa nopostīšanu; jo, tā kā tie, domādami zemišķi, bija sajūsmā par celtņu skaistumu un it kā rādīja Kristum: „Redzi, kāda nama skaistumu Tu atstāj tukšu“, Viņš tos atrauj no pieķeršanās zemes lietām un ved uz augšējo Jeruzālemi, sacīdams: „Še nepaliks akmens uz akmens.“ Bet to Viņš sacīja, norādīdams uz celtnes pilnīgu iznīcību un runādams pārspīlēti.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:1–2; Mk. 13:1–2; Lk. 21:5–6; Mt. 23:38; Gal. 4:26; Lk. 19:43–44

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΦΑΛ. Κʹ. Περὶ τῆς συντελείας, ἡμέρας καὶ ὧρας. «Καὶ ἐξελθὼν ὁ Ἰησοῦς ἐπορεύετο ἀπὸ τοῦ ἱεροῦ, καὶ προσῆλθον αὐτῷ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ, ἐπιδεῖξαι αὐτῷ τὰς οἰκοδομὰς τοῦ ἱεροῦ. Ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς Βλέπετε ταῦτα πάντα· Ἀμὴν λέγω ὑμῖν οὐ μὴ ἀφεθῇ ὧδε λίθος ἐπὶ λίθον, ὃς οὐ καταλυθήαεται. » Ἐξελθών ἀπὸ τοῦ ἱεροῦ. ἔδειξεν δτι ἀπὸ τών Ἰουδαίων μεταστήσεται. Καὶ καθὼς εἶπεν ὅτε Ἀφίεται ὑμῖν ὁ οἶκος ὑμῶν ἔρημος, οὕτω δὴ καὶ τοιεῖ. Καὶ προλέγει τὴν κατάλυσιν τοῦ ναοῦ τοῖς μαθηταῖς· ἐπειδὴ γὰρ ἐκεῖνοι πρόσγεια φρονοῦντες, περὶ τὰ κάλλη τῶν οἰκοδομημάτων ἐπτόηντο, καὶ ὼσανεὶ ἐδείκνυον τῷ Χριστῷ· Ἴε ποίου οἴκου κάλλη ἀφίης ἔρημα· ἀπάγει αὐτοὺς τοῦ μὴ προσηλῶσθα· τοῖς ἐπιγείοις, καὶ ἐπὶ τὴν ἄνω Ἱερουσαλὴμ παραπέμπει, Οὐ μὴ μείνῃ, λέγων, ὧδε λίθος ἐπὶ λίθον· τοῦτο δὲ εἶπε, τὴν παντελῆ ἀπώλειαν τῆς οἰκοδομῆς αἰνιττόμενος, καὶ ὑπερβολικὸν τὸν λόγον ποιούμενος.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:3

„Bet, kad Viņš sēdēja Eļļas kalnā, mācekļi piegāja pie Viņa savrup, sacīdami: saki mums, kad tas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pasaules gala zīme?“ Viņi pienāk savrup, jo grasās jautāt par lielām lietām. Jo viņi jautā par divām lietām: „Kad tas notiks“, tas ir, tempļa nopostīšana un Jeruzālemes ieņemšana; un otru: „Kāda būs Tavas atnākšanas zīme?“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:3; Mk. 13:3–4; Lk. 21:7

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Καθημένου δὲ αὐτοῦ ἐπὶ τοῦ ὄρους τῶν Ἐλαιῶν, προσῆλθον αὐτῷ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ κατ´ ἰδίαν, λέγοντες · Εἰπὲ ἡμῖν, πότε ταῦτα ἔσται καὶ τί τὸ σημεῖον τῆς σῆς παρουσίας, καὶ τῆς συντελείας τοῦ αἰῶνος; ἐ Ἰδίᾳ προσέρχονται, ὡς περὶ μεγάλων μέλλοντες ερωτῆσαι . Περὶ δύο γὰρ ἐρωτῶσι πραγμάτων· Πότε παῦτα ἔσται τουτέστιν ἡ κατάλυσις τοῦ ναοῦ καὶ ἡ ἄλωσις τῆς Ἰερουσαλὴμ, καὶ ἄλλο, Τί τὸ σημεῖον τῆς σῆς παρουσία;·

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:4–5

„Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: sargieties, ka neviens jūs nepieviļ. Jo daudzi nāks Manā vārdā, sacīdami: es esmu Kristus, – un daudzus pievils.“ „Daudzi,“ Viņš saka, „nāks, pasludinādami sevi par kristiem“; jo arī samarietis Dositejs sacīja: „Es esmu Mozus iepriekš pasludinātais pravietis“; un arī samarietis Sīmanis sevi nosauca par lielo Dieva spēku.

Piezīmes (1)
  1. Dositejs – samariešu sektas dibinātājs 1. gs.; Sīmanis Burvis – Ap. d. 8:9–10.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:4–5; Mk. 13:5–6; Lk. 21:8; Ap. d. 8:9–10; 1. Jņ. 2:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀποκριθείς ὁ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς· Βλέπετε μή τις ὑμᾶς πλανήσῃ. Πολλοὶ γὰρ ἐλεύσονται ἐπὶ τῷ ὀνόματί μου, λέγοντες· Ἐγώ εἰμι ὁ Χριστός· καὶ πολλοὺς πλανήσουσιν.» Πολλοὶ, φησὶν, ἤξουσιν ἀνακηρύττοντες ἑαυτοὺς Χριστούς· καὶ γὰρ Δοσίθεος ὁ Σαμαρείτης ἔλεγεν ὅτι, Ἐγώ εἰμι ὁ ὑπὸ τοῦ Μωσέως προαγορευθεὶς προφήτης· καὶ Σίμων δὲ ὁ Σαμαρείϟτης μεγάλην τοῦ Θεοῦ δύναμιν ἑαυτὸν ὡνόμαζεν.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:6–8

„Bet jūs dzirdēsiet par kariem un kara valodām. Raugiet, nebīstieties, jo tam visam jānotiek, bet tas vēl nav gals. Jo celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un būs bads un mēris, un zemestrīces dažās vietās. Bet tas viss ir sāpju iesākums.“ Par kariem Viņš sauc romiešu karus Jeruzālemē. Bet Viņš saka, ka būs ne tikai kari, bet arī bads un mēris, rādīdams, ka pār jūdiem nāks Dieva sūtītas dusmas. Jo par kariem varētu sacīt, ka tie rodas no cilvēku ļaunprātības; bet bads un mēris nav ne no kurienes citur kā tikai no Dieva. Tad, lai viņi nedomātu, ka pasaule beigsies, pirms tie būs sludinājuši, Viņš saka: „Nebīstieties.“ Jo tas vēl nav gals; jo pasaules kopējais gals nebūs vienlaikus ar Jeruzālemes izpostīšanu. Bet Viņš saka, ka celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, ļaunumu dēļ, kas nāks pār jūdiem, kas ir sāpju iesākums. Jo kā dzemdētājai nāk sāpes un tā dzemdē, tā arī šis laikmets pēc sajukumiem un kariem dzemdēs nākamo.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:6–8; Mk. 13:7–8; Lk. 21:9–11; Rom. 8:22; Jņ. 16:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Μελλήσετε δὲ ἀκούειν πολέμους καὶ ἀκοὰς πολέμων · ὁρᾶτε μὴ θροεῖσθε, δεῖ γὰρ τὰ πάντα γενέσθαι, ἀλλ´ οὔπω ἐστὶ τὸ τέλος· ἐγερθησεται γὰρ ἔθνος ἐπὶ ἔθνος, καὶ βασιλεία ἐπὶ βασιλείαν, καὶ ἔσονται λιμοὶ καὶ λοιμοὶ, καὶ σεισμοὶ κατὰ τόπους· πάντα ὅὲ ταῦτα ἀρχὴ ὡδίνων.» Πολέμους τοὺς ἐν Ἱεροσολύμοις λέγει τῶν Ῥωμαίων. Οὐ μόνον δὲ πολέμους λέγει γενήσεσθαι, ἀλλὰ καὶ λιμοὺς καὶ λοιμοὺς, δεικνύων, ὅτι θεήλατος ἔσται κατὰ τῶν Ἰουδαίων ἡ ὁργή. Τοὺς μὲν γὰρ πολέμους ἔχοι ἄν τις εἰπεῖν ἀπὸ τῆς τῶν ἀνθρώπων ἐπηρείας γινομένους· λιμοὺς δὲ καὶ λοιμοώς, οὐδαμόθεν ἄλλοθεν ἢ ἀπὸ Θεοῦ πάντως. Εἶτα Ἐνα μὴ νομίσωσιν ὅτι πρὶν ἢ κηρύξωσι συντελεσθήσεται ὁ κόσμος, φησί Μὴ θορυβεῖσθε. Οὔπω γὰρ ἡ συντέλεια· οὐδὲ γὰρ ἅμα τῇ κατασκαφῇ τῆς Ἰερουσαλὴμ καὶ ἡ κοινὴ συντέλεια ἔσται. Ἔθνος δὲ ἐπὶ ἕθνος, καὶ βασιλείαν ἐπὶ βασιλείαν ἐγερθήσεσθαι λέγει, διὰ τὰ ἑσόμενα τοῖς Ἰουδαίοις κακὰ, ἅπερ εἰσὶν ἀρχὴ ὀδίνων. Ὥσπερ γὰρ αἱ ὠδίνες γίνονται τῇ τικτούσῃ; καὶ οὕτω τίκτει, οὕτω καὶ ὁ παρὼν αἰὼν μετὰ τὰς συγχύσεις καὶ τοὺς πολέμους ἀπογεννήσει τὰ μέλλοντα,

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:9–13

„Tad jūs nodos bēdās un jūs nonāvēs; un jūs būsiet visu tautu ienīsti Mana vārda dēļ. Un tad daudzi apgrēcināsies un cits citu nodos, un cits citu ienīdīs. Un celsies daudz viltus praviešu un pievils daudzus. Un, tāpēc ka netaisnība ņems virsroku, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.“ Viņš iepriekš saka gaidāmās nelaimes, ar šo iepriekšsacīšanu uzmundrinādams mācekļus. Jo negaidītais mēdz biedēt un satraukt. Tātad Viņš iepriekš nolīdzina bailes, iepriekš pasludinādams nākamās briesmas: skaudību, naidu, apgrēcības, viltus praviešus, kas ir antikrista priekšteči, kas pievils daudzus, tā ka tie nogāzīsies visādā netaisnībā. Bet tāpēc, ka netaisnība antikrista maldināšanas dēļ ņems virsroku, cilvēki kļūs zvērīgi, tā ka pat pret vistuvākajiem nesaglabās ne mazāko mīlestības piliena, bet cits citu nodos. Bet, kas pastāvēs līdz galam un pacietīgi panesīs, un nepadosies tam, kas uzbrūk, tiks izglābts, izrādīdamies kā pārbaudīts karavīrs.

Piezīmes (1)
  1. „Mīlestība izdzisīs“ – ψυγήσεται, burt. „atdzisīs“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:9–13; Mk. 13:9–13; Lk. 21:12–19; Mt. 10:17–22; 2. Tim. 3:1–5; 2. Tes. 2:9–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τότε παραδώσουσιν ὑμᾶς εἰς θλίψιν, καὶ ἀπο-κτενοῦσιν ὑμᾶς· καὶ ἔσεσθε μισούμενοι ὑπὸ πάντων τῶν ἐθνῶν διὰ τὸ ὄνομά μου· καὶ τότε σκανδαλισθήσονται πολλοὶ, καὶ ἀλλήλους παραδώσουσι, καὶ μισήσουσιν ἀλλήλους· καὶ πολλοὶ ψευδοπροφῆται ἐγερὕήσονται, καὶ πλανήσουσι πολλούς· καὶ διὰ τὸ πληθυνθῆναι τὴν ἀνομίαν, ψυγήσεται ἡ ἀγάπη τῶν πολλῶν. Ὁ δὲ ὑπομείνας εἰς τέλος, οὗτος σωθήσεται « Προλέγει τὰ συμβησόμενα κακὰ, παραθαῤῥύνων διὰ τοῦ προλέγειν τοὺς μαθητάς. Τὸ γὰρ ἀπροσδόκητον εἴωθεν ἐκφοβεῖν καὶ ταράττειν. Προομαλίζει οὐν τὸν φόβον διὰ τοῦ προαγορεύειν τὰ μέλλοντα δεινὰ, τοὺς Κφθόνους, τὰς ἔχθρας, τοὺς σκανδαλισμοὺς, τοὺς ψευδοπροφήτας, οἱ πρόδρομοι τοῦ Ἀντιχρίστου εἰσὶν, ὰποπλανῶντες τοὺς πολλοὺς, ὥστε πρὸς πᾶν εἶδος ἀνομίας ἐκτραχηλίζειν αὐτούς· διὰ δὲ τὸ πληθυνθῆναι τὴν ἀνομίαν ἐκ τῆς πλάνης τοῦ Ἀντιχρίστου. κθηριωθήσονται οἱ ἄνθρωποι, ὡς μηδὲ πρὸς τοὺς οἰκειοτάτους σώζειν ἰκμάδα τινὰ ἀγάπης, ἀλλὰ παραδίδοσθαι ὑπ´ ἀλλήλων· ὁ δὲ ἄχρι τέλους ὑπομείνας, καὶ καρτερικῶς φέρων, καὶ μὴ ἐνδούς πρὸς τὰ ἐπαγόμενα, σωθήσεται ὡς ὅόκιμος στρατιώτης ἀναΚφανείς.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:14

„Un šis valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.“ „Jūs netiksiet kavēti sludināt, turiet drošu prātu. Jo Evaņģēlijs tiks sludināts visām tautām par liecību“, tas ir, par pārmetumu, par apsūdzību tiem, kas nav ticējuši; „un tad nāks gals“ – ne pasaules, bet Jeruzālemes. Jo Evaņģēlijs tika sludināts, pirms Jeruzāleme tika ieņemta, kā saka arī Pāvils: „Evaņģēlijs, kas sludināts visai radībai zem debesīm.“ Ka Viņš runā par Jeruzālemes galu, ir skaidrs no turpmākā; jo Viņš saka:

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:14; Mk. 13:10; Kol. 1:23; Rom. 10:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ κηρυχθήσεται τοῦτο τὸ Εὐαγγέλιον τῆς βασιλείας ἐν ὅλῃ τῇ οἰκουμένῃ, εἰς μαρτύριον πᾶσι τοῖς ἔθνεσι, καὶ τότε ἥξει τὸ τέλος.» Οὐκ ἐμποδισθήσεσθε εἰς τὸ κηρύττειν, θαῤῥεῖτε. Κηρυχθήσεται γὰρ τὸ Εὐαγγέλιον ἐν πᾶσι τοῖς ἔθνεσιν, εἰς μαρτύριον, τουτέστιν εἰς ἔλεγχον, εἰς κατηγορίαν τῶν μὴ πιατευσάντων, καὶ τότε ἤξει τὸ τέλος, οὐχὶ τοῦ κόσμου, ὰλλὰ τῆς Ἰερουσαλήμ· πρὸ γὰρ τοῦ ἁλῶναι τὴν Ἱερουσαλὴμ ἐκηρύχθη τὸ Εὐαγγέλιον, ὥσπερ καὶ ὁ´ Παῦλος λέγει· Τοῦ Εὐαγγελίου κηρυχθέντος ἐν πάση τῇ κτίσει τῇ ὑπ´ οὐρανόν. Ὅτι γὰρ περὶ τοῦ τέλους τῶν Ἱεροσολύμων λέγει, δῆλον ἀπὸ τῶν ἑξῆς· φησὶ Τάρ´

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:15

„Kad nu jūs redzēsiet postīšanas negantību, par ko runājis pravietis Daniēls, stāvam svētā vietā, – kas to lasa, lai saprot.“ Par postīšanas negantību Viņš sauc tā tēlu, kas ieņēma pilsētu, ko tas uzstādīja tempļa svētnīcā; „postīšanas“ – jo pilsēta tika izpostīta; bet „negantība“ – jo ebreji, ienīzdami elkdievību, cilvēku tēlus un attēlus sauca par negantībām.

Piezīmes (1)
  1. „Negantība“ – βδέλυγμα.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:15; Mk. 13:14; Lk. 21:20; Dan. 9:27; Dan. 11:31; Dan. 12:11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὃταν οὖν ἴδητε τὸ βδέλυγμα τῆς ἐρημώσεως, τὸ ῥηθὲν ὅιὰ Δανιὴλ τοῦ προφήτου, ἑστὼς ἐν τόπῳ ἀγίῳ, ὁ ἀναγινώσκων νοείτω.» Βδέλυγμα τῆς ἐρημώσεως τὴν στήλην λέγει τοῦ τὴν πόλιν κρατήσαντος, ἢν ἔστησεν ἐν τοῖς ἀδύτοις τοῦ ναοῦ· ἐρημώ. σεως μὲν οὖν, διότι ἐπορθήθη ἡ πόλις· βδέλυγμα δὲ, διότι τὰς στήλας καὶ τὰς εἰκόνας τῶν ἀνθρώπων, βδελύγματα ὡνόμαζον οἱ Ἑβραῖοι, τὴν εἰδωλολατρίαν μισοῦντες.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:16–18

„Tad, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos; kas uz jumta, lai nekāpj lejā kaut ko paņemt no sava nama; un kas uz lauka, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.“ Norādīdams uz nelaimju neizbēgamo pārmērību, Viņš saka, ka jābēg neatskatoties, nerūpējoties ne par ko, kas ir namos, ne par drēbēm, ne par citām mantām. Bet daži, par postīšanas negantību saprazdami antikristu, kas nāks pasaules izpostīšanai un baznīcu sagraušanai un sēdēsies templī, saprot arī šo tā: kas ir uz jumta, tas ir, tikumu augstumos, lai nenokāpj no tikumu augstuma, lai paņemtu to, kas ir miesas. Jo dvēseles nams ir miesa. Bet jāaiziet arī no lauka, tas ir, no zemes lietām – jo lauks ir dzīve –, un nav jāņem arī drēbes – vecais ļaunums, ko esam novilkuši.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:16–18; Mk. 13:14–16; Lk. 21:21; Lk. 17:31–32; 2. Tes. 2:4; Ef. 4:22; Kol. 3:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε οἱ ἐν τῇ Ἰουδαίᾳ, φευγέτωσαν ἐπὶ τὰ ὄρη· ὁ ἐπὶ τοῦ δώματος, μὴ καταβαινέτω ἄραι τὰ ἐκ τῆς οἱἰκίας αὐτοῦ, καὶ ὁ ἐν τῷ ἀγρῷ, μὴ ἐπιστρεψάτω. ὀπίσω ἆραι τὰ ἱμάτια αὐτοῦ.» Τὴν τῶν συμφορῶν ἄφυκτον ὑπερβολὴν αἰνιττόμενος, φησὶν, ὅτι χρὴ φεύγειν ἀνεπιστρόφως, μηδενὸς φροντίζοντας τῶν ἐν ταῖς σἰκίαις ὄντων, μήτε ἱματίων, μήτε ἀλλοίων σκευῶν· τινὲς δὲ βδέλυγμα τῆς ἐρημώσεως τὸν Ἀντίχριστον νοοῦντες, ὡς ἐπ´ ἐρημώσει τοῦ κόσμου καὶ καταστροφῇ τῶν ἐκκλησιῶν ἐσόμενον καὶ καθίσοντα ὲν τῷ ναῷ, νοοῦσι καὶ ταῦτα οὔτως, ὅτι ὁ ἑπὶ τοῦ δώματος, τουτέστιν ἐν τῷ ὕψει τῶν ἀρετῶν ὢν, μὴ καταβάτω ἀπὸ τοῦ ὕψους τῶν ἀρετῶν, ὥστε ἆραι τὰ τοῦ σώματος. Οἱκία γὰρ τῆς ψυχῆς, τὸ σῶμα. Δεῖ δὶ καὶ ἀπὸ τοῦ ἀγροῦ ἀναχωρεῖν, τουτέστι τῶν γηδνων· ἀγρὸς γὰρ ὁ βίος, καὶ μηδὲ τὸ ἱμάτιον αἴρειν, τὴν παλαιὰν κακίαν ἤν ἐξεδυσάμεθα.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:19

„Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās!“ Jo grūtnieces nevarēs bēgt, klēpja nastas apgrūtinātas. Bet zīdītājas, līdzjūtības pret bērniem dēļ nespēdamas ne tos atstāt, ne arī nest un ar tiem izglābties, neizbēgs toreizējām dusmām. Vai arī Kristus ar to norāda uz bērnu ēšanu; jo Josefs stāsta, ka badā aplenkuma dēļ kāda sieviete izcepa savu bērnu un apēda.

Piezīmes (1)
  1. Josefs Flāvijs, „Jūdu karš“, VI, 3, 4 (Marija no Betezubas).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:19; Mk. 13:17; Lk. 21:23; Lk. 23:29; 5. Moz. 28:53–57; Raud. dz. 4:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ δὲ ταῖς ἐν γαστρὶ ἐχούσαις καὶ ταῖς θηλαζούσαις ἐν ἐκείναις ταῖς ἡμέραις.» Αἱ μὲν γὰρ ἔγκυοι οὐ δυνήσονται φεύγειν τῷ φορτίῳ τῆς γαστρὸς βαρυνόμεναι. Αἱ δὲ θηλάζουσαι, διὰ τὴν πρὸς τὰ τέκνα συμπάθειαν, μήτε ἐᾶσαι αὐτὰ δυνάμεναι, μήτε μὴν βαστάζειν, καὶ σὺν αὐτοῖς σωθῆναι, οὐκ ἐκφεύξονται τὴν τότε ὀργήν· ἢ καὶ τοῦτο αἰνίττεται ἃ Χριστὸς, τὴν τεκνοφαγίαν. Λέγει γὰρ ὁ Ἰώσηφος ὅτι λιμοῦ ὄντος διὰ τὴν πολιορκίαν, ὥπτησε γυνὴ τὸ τέκνον αὐτῆς καὶ ἔφαγε

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:20

„Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā, ne arī sabatā.“ To Viņš saka apustuļu personā, bet attiecībā uz jūdiem; jo apustuļi bija jau iepriekš izgājuši no Jeruzālemes. Tātad Viņš saka jūdiem lūgt, lai viņu bēgšana nenotiktu ziemā, jo gadalaika grūtību dēļ tie nevarētu aizbēgt, ne arī sabatā, jo tad viņi pēc bauslības dus un neuzdrošinātos bēgt. Bet tu saproti arī tā: jālūdz, lai mūsu bēgšana no šīs dzīves, tas ir, nāve, nenotiek sabatā – labo darbu bezdarbībā, ne arī ziemā – labo darbu neauglībā, bet dvēseles skaidrā laikā un mierā.

Piezīmes (1)
  1. Saskaņā ar Eusebija ziņām, Jeruzālemes kristieši pirms aplenkuma aizgāja uz Pellu.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:20; Mk. 13:18; 2. Moz. 16:29; Ap. d. 1:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Προσεύχεσθε δὲ ἵνα μὴ γένηται ἡ φυγὴ ὑμῶν ἐν χειμῶνι, μηδὲ Σαββάτῳ.» Ἐν προσώπῳ τῶν ἁποστόλων πρὸς Ἰουδαίους ταῦτά φησιν· οἱ γὰρ ἀπόστολοι προέφθασαν ἐξελθόντες τῆς Ἰερουσαλήμ. Τοῖς Ἰουδαίοις οὖν λέγει εὔχεσθαι ἵνα μὴ γένηται ἡ φυγὴ αὐτῶν ἐν χειμῶνι, διὰ τὴν δυσκολίαν τοῦ καιροῦ μὴ δυναμένων ἀποδρᾶναι, μηδὲ ἐν Σαββάτῳ, τότε γὰρ ἀργοῦσι κατὰ τὸν νόμον, καὶ οὐκ ἂν ἐπιτολμήσαιεν τῆ φυγῇ. Σὺ δὲ καὶ οὕτω νόει, ὅτι δεῖ εὔχεοθαι ἵνα μὴ γένηται ἡ φυγὴ ἡμῶν ἐκ τοῦ βίου τούτου, τουτἑστιν ἡ τελευτὴ, ἐν Σαββάτῳ, τῇ ἀργίᾳ τῶν καλῶν πράξεων, μηδὲ ἐν χειμῶνι, τῇ ἀκαρπίᾳτῶν ἀγαθῶν, ἀλλ´ ἐν εὐδίᾳ ψυχῆς καὶ ἀταραξίᾳ.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:21–22

„Jo tad būs lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules sākuma līdz šim un arī nebūs. Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviena miesa netiktu izglābta; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.“ Toreiz bija nepanesamas bēdas. Jo romiešu kareivjiem tika pavēlēts nevienu nesaudzēt; bet Dievs to dēļ, kam bija no viņiem jātic vai kas jau bija ticējuši, neļāva nonāvēt visus, bet saīsināja gan bēdas, gan karu; jo, ja karš būtu ilgis ilgāk, visi, kas bija iekšā, būtu bojā gājuši no bada. Bet daži to saprot par antikrista dienām; bet tas nav par antikristu, bet par Jeruzālemes ieņemšanu. Bet tas, kas attiecas uz antikristu, sākas no šejienes; tātad klausies:

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:21–22; Mk. 13:19–20; Lk. 21:23–24; Dan. 12:1; Rom. 11:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἔσται γὰρ τότε θλίψις μεγάλη, οἵα οὐ γέγονειν ἀπ´ ἀρχῆς κόσμου ἕως τοῦ νῦν, οὐδ´ οὐ μὴ γένηται· καὶ εἰ μὴ ἐκολοβώθησαν αἱ ἡμέραι ἐκεῖναι, οὐκ ἂν σώθη πᾶσα σάρξ· διὰ δὲ τοὺς ἐκλεκτοὺς κολοβωθήσονται αἱ ἡμέραι ἐκεῖναι.» Θλίψις ἀφόρητος τότε ἦν. Ἐκελεύσθησαν γὰρ οἱ τῶν Ῥωμαίων στρατιῶται, μηδενὸς φείδεσθαι, ἀλλ´ ὁ Θεὸς διὰ τοὺς μέλλοντας πιστεύειν ἐξ αὐτῶν, ἢ καὶ πιστεύσαντας ἤδη, οὐκ ἀοῆκεν Χοδην ἀναιρεθῆναι, ἀλλὰ καὶ τὰς θλίψεις καὶ αὸν πόλεμον ἐκολώβωσεν· εἰ γὰρ ἐκράτησεν ἐπὶ πλέον Α πόλεμος, πάντες ἂν οἱ ἔνδον ὑπὸ τοῦ λιμοῦ διεφθάρησαν. Τινὲς δὲ περὶ τῶν τοῦ Ἀντιχρίστου ἡμερῶν Κνοοῦσι ταῦτα· οὐκ ἔστι δὲ περὶ τοῦ Ἀντιχρίστου ταῦτα, ἀλλὰ περὶ τῆς ἁλώσεως τῆς Ἰερουσαλήμ. Τὰ Εὲ περὶ τοῦ Ἀντιχρίστου ἐντεῦθεν ἄρχεται· ἄκουε Ρὺν·

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:23–25

„Ja tad kāds jums sacīs: redzi, šeit ir Kristus, vai tur, – neticiet. Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai, ja iespējams, pieviltu pat izredzētos. Redzi, Es jums to esmu iepriekš sacījis.“ Tā kā mācekļi uzdeva divus jautājumus – par Jeruzālemes ieņemšanu un par Tā Kunga atnākšanu –, Viņš, izteicies par ieņemšanu, no šejienes sāk par Savu atnākšanu un pasaules galu. Bet „tad“ nenorāda, ka tūliņ pēc Jeruzālemes ieņemšanas „ja kāds jums sacīs“ un tā tālāk, bet norāda uz to laiku, kad tas notiks; tā ka sacītais ir šāds: „Tad, tas ir, kad antikristam būs jānāk, būs daudz viltus kristu un viltus praviešu, kas ar dēmonu ilūzijām mānīs skatītāju acis, lai dažus pieviltu; tā ka, ja tie nebūs modri, tiks pievilti arī taisnie. Bet, lūk, Es jums to esmu iepriekš sacījis; jums nav aizbildinājuma; jo jūs varat netikt pievilti.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:23–25; Mk. 13:21–23; 2. Tes. 2:9–10; Atkl. 13:13–14; 1. Pēt. 5:8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε ἐάν τις ὑμῖν εἴπῃ, Ἰδοὺ ὧδε ὁ Χριστὸς, ἠ ὧδε, μὴ πιστεύσητε. Ἐγερθήσονται γὰρ ψευδόχριστο καὶ ψευδοπροφῆται· καὶ δώσουσι σημεῖα μεγάλα καὶ τέρατα, ὥστε πλανῆσαι, εἰ δυνατὸν, καὶ τοὺς ἐκλεκτούς. Ἰδοὺ προείρηκα ὑμῖν.» Ἐπειδὴ δύο προσΚήνεγκαν ἐρωτήσεις οἱ μαθηταὶ, περὶ τῆς ἀλώσεως τῆς Ἰερουσαλήμ, καὶ τῆς παρουσίας τοῦ Κυρίου, εἰπὼν περὶ τῆς ἁλώσεως, ἐντεῦθεν ἄρχεται περὶ τῆς καυτοῦ παρουσίας, καὶ τῆς συντελείας τοῦ κόσμου. Τὸ δὲ, τότε, οὐ τοῦτο ἐμφαίνει, ὅτι εὐθὺς μετὰ τὸ ἀλῶναι τὴν Ἰερουσαλὴμ, ἐάν τις ὑμῖν εἴπῃ, καὶ τὰ ἐξῆς, ἀλλὰ τὸν καιρὸν ἐκεῖνον ἐμφαίνει καθ´ ὃν μέλλαι γενήσεσθαι· ὥστε εἶναι τὸ λεγόμενον τοιόνδε· Τότε, τουτέστι, ὅταν μέλλῃ ὁ Ἀντίχριστος ἐλθεῖν, ἔσονται ψευδόχριστοι καὶ ψευδοπροφῆται πολλοὶ, ἐκ φαντασίας δαιμόνων διαπαίζοντες τοὺς τῶν ὁρώντων ὀφθαλμοὺς, πρὸς τὸ ἀπατῆσαί τινας· ὥστε ἢν μὴ νήφιωσι, καὶ οἱ δίκαιοι ἀπατηθήσονται. Ἀλλ´ ὑμῖν ἰδοὺ προείρηκα· οὐκ ἔχετε πρόφασιν· δύνασθε γὰρ μὴ ἀπατηθῆναι.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:26–28

„Ja tad jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, – neejiet ārā; redzi, Viņš ir kambaros, – neticiet. Jo kā zibens iziet no austrumiem un spīd līdz rietumiem, tāda būs Cilvēka Dēla atnākšana. Jo, kur maita, tur sapulcēsies ērgļi.“ „Ja nāks,“ Viņš saka, „krāpnieki, sacīdami: Kristus ir atnācis, bet slēpjas tuksnesī vai kādā namā, un tā kambaros un iekšējās vietās, – neļaujieties pieviltiem; jo Kristus atnākšanai nav vajadzīgs, kas To parāda, bet tā būs visiem redzama kā zibens.“ Jo arī zibens ir pēkšņs un visiem redzams; tātad arī tā būs skaidri redzama visiem pasaulē; jo Viņš otrajā atnākšanā nepārvietosies no vietas uz vietu kā pirmajā, bet būs klāt acumirklī. Un kā uz miroņa ķermeni ātri sapulcējas ērgļi, proti, grifi, tā arī, kur būs Kristus, nāks visi svētie, kas lido augstumos un kas tiks aizrauti padebešos kā ērgļi. Bet maita – protams – ir Kristus, jo Viņš krita un nomira par mums. Kā arī Simeons saka: „Šis ir likts par krišanu.“

Piezīmes (1)
  1. „Maita“ (πτῶμα) – burt. „kritušais“; Teofilakts vārdu saista ar Kristus „krišanu“ – nāvi (sal. Lk. 2:34: εἰς πτῶσιν).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:26–28; Lk. 17:23–24.37; 1. Kor. 15:52; 1. Tes. 4:16–17; Jes. 40:31; Lk. 2:34

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐὰν οὖν εἴπωσιν ὑμῖν, Ἰδοὺ ἐν τῇ ἐρήμῳ ἐστὶ, μὴ ἐξέλθητε· ἰδοὺ ἐν τοῖς ταμείοις, μὴ πιστεύσητε. Ὥσπερ γὰρ ἡ ἀστραπὴ ἐξέρχεται ἀπὸ ἀνατολῶν καὶ φαίνεται ἕως δυσμῶν, οὔτως ἔσται ἡ παρουσία τοῦ Υἱοῦ τοῦ ἀνθρώπου· ὅπου γὰρ ἐὰν ᾗ τὸ πτῶμα, ἐκεῖ συναχθήσονται οἱ ἀετοί.» Ἐὰν ἔλθωσι, φησὶν, οἱ ἀπατεῶνες, λέγοντες ὅτι, Ἢλθεν ὁΧριστὸς, ἀλλ´ ἐν τῇ ἐρήμῳ ἐστὶ κρυπτόμενος, ἢ ἐν οἰκίᾳ τινὶ, καὶ ἐν τοῖς ταμείοις καὶ ἐσωτέροις τόποις ταύτης, μὴ ἀπατηθῆτε · ἡ γὰρ τοῦ Χριστοῦ παρουσία οὐ δέεται τοῦ δείξοντος, ἀλλὰ καταφανὴς ἔσται πᾶσιν, ὥσπερ καὶ ἀστραπή. Καὶ γὰρ αὕτη καὶ αἰφνίδιός ἐστι, καὶ Κπᾶσι κατάδηλος· ουτως οὐν κἀκείνη πᾶσι τοῖς ἐν τῷ κόσμῳ ἔκδηλος ἔσται· οὐ γὰρ ὥσπερ ἐν τῇ προτέρᾳ παρουσίᾳ ἀπὸ τόπου εἰς τόπον μετέβαινεν, οὕτω καὶ ἐν τῇ δευτέρᾳ, ἀλλ´ ἐν ῥιπή ὀφθαλμοῦ παρέσται, Καὶ ὥσπερ ἐπὶ νεκρὸν σῶμα συνάγονται ὀξέως οἶ ἀετοί, οἱ γῦπες δηλαδὴ, οὕτω καὶ ἔνθα ἂν εἴη ὁ Χριστὸς, ἐλεύσονται πάντες οἱ ἅγιοι, οἱ τὰ ὑψηλὰ πετόμενοι, καὶ ἐν ταῖς νεφέλαις ἀρπαγησόμενοι ὡς ἀετοί-. πτῶμα δὲ πάντως ὁ Χριστὸς, διὰ τὸ πεσεῖν ὑπὰρ κοῶπν αὶ ἀποθανεῖν. Ὡς καὶ ὁ Συμεὼν λέγει· Οὗτος κεῖται εἰς πτῶσιν.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:29

„Bet tūliņ pēc to dienu bēdām saule aptumšosies, un mēness nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti.“ „Pēc antikrista atnākšanas,“ Viņš saka, „kas ātri tiks iznīcināta“; jo to Viņš norādīja ar vārdu „tūliņ“. Saule aptumšosies, tas ir, kļūs blāva, ne izzuzdama, bet Kristus atnākšanas gaismas pārspēta; tāpat arī zvaigznes un mēness. Jo kāda tad vēl vajadzība pēc tādas jūtamas gaismas, kad nakts vairs nebūs un būs parādījusies Taisnības Saule? Bet arī debesu spēki tiks satricināti, tas ir, tie izbīsies un drebēs, redzēdami radību pārveidojamies un visus cilvēkus no Ādama līdz tam laikam gatavojamies dot atbildi.

Piezīmes (1)
  1. „Taisnības Saule“ – Mal. 4:2 LXX (1965: Mal. 3:20).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:29; Mk. 13:24–25; Lk. 21:25–26; Jes. 13:10; Joēla 2:10.31; Mal. 4:2; Atkl. 21:23–25; Atkl. 22:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Εὸθές δὲ μετὰ τὴν θλίψιν τῶν ἡμερῶν ἐκείνων ὁ ἤλιος σκοτισθήσεται, καὶ ἡ σελήνη οὐ δώσει τὸ φέγγος αὐτῆς, καὶ οἱ ἀστέρες πεσοῦνται ἀπὸ τοῦ οὐρανοῦ, καὶ αἱ δυνάμεις τῶν οὐρανῶν σαλευθήσονται» κετὰ τὴν τοῦ Ἀντιχρίστου, φησίν, ἔλευσιν, ἦτις ταχὺ λυθήσεται· τοῦτο γὰρ διὰ τοῦ τὐθέως ἐδήλωσενὁ ἤλιος σκοτισθήσεται, ἀντὶ τοῦ ἀμαυρωθήσεται, οὔκ ἀφανιζόμενος, ἀλλὰ νικώμενος τῷ τῆς τοῦ Χριστοῦ ταρουσίας φωτί· ὥσπερ καὶ τὰ ἄστρα καὶ ἡ σελήνη· είς γὰρ ἕτι χρεία τοιούτου αἰσθητοῦ φωτὸς, νυκτὸς αὐκ οὔσης. καὶ τοῦ Ἡλίου τῆς δικαιοσύνης ὀφθέντος; Ἀλλὰ καὶ αἱ δυνάμεις τῶν οὐρανῶν σαλευθήσονται, τουτέστιν ἐκπλαγήσονται καὶ φρίξουσιν, ὁρῶσαι τὴν κτίσιν ἀλλοιουμένην, καὶ πάντας τοὺς ἀπὸ Ἀδὰμ μέχρι τότε ἀνθρῶπους δώσιν μέλλοντας λόγον.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:30

„Un tad debesīs parādīsies Cilvēka Dēla zīme, un tad vaimanās visas zemes ciltis un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debesu padebešos ar lielu spēku un godību.“ Tad debesīs parādīsies krusts, spīdēdams vairāk par sauli, jūdu atmaskošanai; jo Tas Kungs nāk pret jūdiem, it kā turēdams krustu kā vislielāko pierādījumu, tāpat kā tad, ja kāds, ar akmeni ievainots, rādītu akmeni. Bet par zīmi Viņš sauc krustu kā kādu uzvaras zīmi un ķēniņa karogu. Tātad tad vaimanās visas zemes ciltis – jūdu ciltis, apraudādamas savu nepaklausību; un vaimanās arī visi, kas domā par zemes lietām, kaut arī būtu kristieši. Jo par zemes ciltīm varētu saukt tos, kas pieķērušies zemes lietām. Bet kaut arī Tas Kungs nāk ar krustu, tomēr arī ar spēku un lielu godību.

Piezīmes (1)
  1. „Uzvaras zīme“ – τρόπαιον; „ķēniņa karogs“ – παράσημον βασιλικόν.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:30; Mk. 13:26; Lk. 21:27; Dan. 7:13–14; Cah. 12:10–14; Atkl. 1:7; Kol. 3:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ τὸτε φανήσεται τὸ σημεῖον τοῦ Υἱοῦ τοῦ ἀνθρώπου ἐν τῷ οὐρανῷ, καὶ τότε κόψονται πᾶσαι αἱ φυλαὶ τῆς γῆς, καὶ ὄψονται τὸν Υἱὸν τοῦ ἀνθρεώποο ἐρχόμενον ἐπὶ τῶν νεφελῶν τοῦ οὐρανοῦ, μετὰ δυνάμεως καὶ δόξης πολλῆς.» Ὁ σταυρὸς τότε ὀφθήσεται ἐν τῷ οὐρανῷ ὑπὲρ τὸν ἥλιον λάμπων, πρὸς ἔλεγγον τῶν Ἰουδαίων· ὥσπερ γάρ τι δικαίωμα μέγιστον ἔχων τὸν σταυρὸν, ἔρχεται κατὰ τῶν Ἰουδαίων ὁ Κύριος· καθάπερ εἴ τις λίθῳ πληγεὶς ἐπεδείκνυτο τὸν λίθον. Σημεῖον δὲ λέγει τὸν σταυρὸν, ὥσπερ τι τοόπαιον καὶ παράσημον βασιλικόν. Τότε τοίνυν κόψονται πᾶσαι αἱ φυλαὶ τῆς γῆς αἱ Ἰουδαῖκαί, θρηνοῦσαι τὴν ἑαυτῶν ἀπείθειαν· καὶ πάντες δὲ οἱ τὰ γήῖνα φρονοῦντες, εἰ καὶ Χριστιανοί εἰσι, κόψονται. λαὶ γὰρ τῆς γῆς λεχθεῖεν ἂν οἱ τοῖς γηίνοις προσκείμενοι · εἰ δὲ καὶ μετὰ τοῦ σταυροῦ ἔρχεται ὁ Κύριος, ἀλλ´ οὖν καὶ μετὰ δυνάμεως καὶ δόξης πολλῆς.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:31

„Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar skaļu bazūnes balsi, un tie sapulcinās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debesu gala līdz otram.“ Viņš sūtīs eņģeļus sapulcināt svētos un tos, kas augšāmcēlušies no mirušajiem, lai tie Viņu sagaidītu padebešos. Tātad Viņš tos godā arī ar aicinājumu caur eņģeļiem. Bet ja Pāvils saka, ka tie tiks aizrauti padebešos, tas nav pretrunā; jo, kad eņģeļi tos būs sapulcinājuši, padebeši tos aizraus. Bet bazūne – lielākam izbrīnam.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:31; Mk. 13:27; 1. Kor. 15:52; 1. Tes. 4:16–17; Mt. 13:41.49

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀποστελεῖ τοὺς ἀγγέλους αὐτοῦ μετὰ σάλπιγγος φωνῆς μεγάλης, καὶ ἐπισυνάξουσι τοὺς ἐκλεκτοὺς Καὐτοῦ ἐκ τῶν τεσσάρων ἀνέμων, ἀπ´ ἄκρων οὐρανῶν ἕως ἄκρων αὐτῶν.» Ἀποστελεῖ τοὺς ἀγγέλους ἐπισυνάξαι τοὺς ἁγίους, καὶ τοὺς ἐκ νεκρῶν ἀναστάντας ὥστε ὑπαντῆσαι αὐτῷ ἐν νεφέλαις. Τιμᾷ οὐν αὐτοὺς καὶ τῇ δι´ ἀγγέλον κλήσει. Εἰ δὲ καὶ ὁ Παῦλος λέγει αὐτοὺς διὰ νεφελῶν ἁρπαγήσεσθαι, οὐκ ἐναντίον τοῦτο· συλλεγέντας γὰρ ὑπὸ τῶν ἀγγέλων ἀρπάσο,. σιν αἱ νεφέλαι. Ἡ σάλπιγξ δὲ, πρὸς πλείονα Ἰκπληξιν.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:32–33

„Bet no vīģes koka mācieties līdzību: kad tā zars jau kļūst mīksts un dzen lapas, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tāpat arī jūs, kad redzēsiet visu to, ziniet, ka Viņš ir tuvu, durvju priekšā.“ „Kad tas viss notiks,“ Viņš saka, „tad starp pasaules galu un Manu atnākšanu nebūs daudz laika.“ Bet par vasaru Viņš sauc nākamo laikmetu un rāmumu pēc ziemas, bet taisnajiem; jo grēciniekiem tas drīzāk būs ziema un satraukums. „Tātad, kā jūs, redzēdami vīģes koka zarus un lapas, gaidāt vasaru, tā arī, redzēdami tās zīmes, ko Es sacīju, – sauli un mēnesi pārveidojamies, – gaidiet Manu atnākšanu.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:32–33; Mk. 13:28–29; Lk. 21:29–31; Jēk. 5:9; Atkl. 3:20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀπὸ δὲ τῆς συκῆς μάθετε τὴν παραβολήν Ὅταν ἤδη ὁ κλάδος αὐτῆς γένηται ἁπαλὸς, καὶ τὰ φύλλα ἐκφύῃ, γινώσκετε ὅτι ἐγγὺς τὸ θέρος. Οὕτω καὶ ὑμεῖς ὅταν ἴδητε πάντα ταῦτα, γινώσκετε ὅτι ἐγγύς ἐστιν ἐπὶ θύραις.» Ὅταν, φησὶ, ταῦτα πάντα γένηται, οὐ πολὺ ἔσται τὸ μέσον τῆς συντελείας καὶ τῆς ἐμῆς παρουσίας. Θέρος δὲ λέγει τὸν μέλλοντα αἰῶνα, καὶ γαλήνην ἀπὸ χειμῶνος, ἀλλὰ τοῖς δικαίοις· ὡς τοῖσγε ἁμαρτωλοῖς χειμὼν καὶ ταραχὴ μᾶλλόν ἐστιν· Ὥσπερ οὖν, φησὶ, τῆς συκῆς τοὺς κλάδους καὶ τὰ φύλλα ὁρῶντες, θέρος ἐλπίζετε· οβτω καὶ τὰ σημεῖα ἐκεῖνα ἂ εἶπον ὁρῶντες, τὸν ἥλιον καὶ τὴν σελήνην ἀλλοιούμενα, τὴν ἐμήν προσδέχεσθε παρουσίαν.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:34–35

„Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, iekams tas viss notiks. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.“ Par „cilti“ šeit Viņš sauc nevis to, kas tad bija, bet ticīgo cilti, it kā sacīdams to: „Ticīgo cilts nezudīs, iekams tas viss notiks. Jo, kad jūs dzirdat par badu un mēri, nedomājiet, ka ticīgo cilts no šīm nelaimēm ies bojā, bet tā paliks, un nekādas briesmas to neuzvarēs.“ Bet daži „to visu“ saprata tikai par Jeruzālemes ieņemšanu, nevis arī par Otro atnākšanu; tāpēc viņi skaidro tā: „Šī cilts nezudīs“, tas ir: „Jūsu, apustuļu, cilts redzēs Jeruzālemes nelaimes.“ Bet, apstiprinādams sacīto, Viņš saka: „Vieglāk ir izzust debesīm un zemei – šīm nostiprinātajām un nekustīgajām stihijām –, nekā kaut kam no Mana sacītā izrādīties nepatiesam.“

Piezīmes (1)
  1. Ps. 101:26–28 LXX (1965: Ps. 102:26–28).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:34–35; Mk. 13:30–31; Lk. 21:32–33; Mt. 5:18; Mt. 16:18; Ps. 101:26–28

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, οὐ μὴ παρέλθῃ ἡ γενεὰ αὕτη, ἕως ἂν πάντα ταῦτα γένηται· ὁ οὐρανὸς καὶ ἡ γῆ παρελεύσονται, οἱ δὲ λόγοι μου οὐ μὴ παρέλθωσιν. » Γενεὰν ἐνταῦθα λέγει, οὐ τὴν τότε οὖσαν ἀλλὰ τὴν τῶν πιστῶν· ὡσανεὶ τοῦτο λέγων· Οὐ μὴ παρέλθῃ ἡ γενεὰ τῶν πεστῶν, ἕως οὐ ταῦτα πάντα γένηται· μὴ γὰρ ἐπειδὴ ἀκούετε λιμοὺς καὶ λοιμοὺς, νομίσητε, ὅτι ἡ γενεὰ τῶν πιστῶν ὑπὸ τούτων τῶν κακῶν φθαρήσεται, ἀλλὰ παραμενεῖ, καὶ οὐδὲν αὐτῆς κρατήσει δεινόν. Τινές δὲ τὸ, ταῦτα πάντα, περὶ τῆς ἀλώσεως μόνης τῆς Ἰερουσαλὴμ ἐνόησαν) οὐχ καὶ περὶ τῆς δευτέρας παρουσίας· ὅθεν οὔτως ἔρμηνεύουσιν · θὐ μὴ παρέλθῃ ἡ γενεὰ αὕτη, τουτέστιν, Δμῶν τῶν ἀποστόλων ἡ γενεὰ ὄψεται τὰς τῆς Ἱερουσαλήμ συμφοράς· βεβαιῶν δὲ τὰ ῥηθέντα, φησὶν, εαι Εὐκολώτερόν ἐστιν ἀφανισθῆνανούρανὸν καὶ γῆν, τὰ πεπηγότα ταῦτα καὶ ἀκίνητα στοιχεῖα, ἢ τῶν ὑπὶ μοῦ ῥηθέντων διαψευσθῆναί τι.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:36

„Bet par to dienu un stundu nezina neviens, ne debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs viens pats.“ Šeit Viņš māca mācekļus nemeklēt uzzināt to, kas pārsniedz cilvēka zināšanu. Jo, sacīdams: „Ne eņģeļi“, Viņš tos atturēja no tā, lai tagad uzzinātu to, ko nezina pat eņģeļi; bet, sacīdams: „Mans Tēvs viens pats“, Viņš tiem liedza meklēt to uzzināt arī turpmāk. Jo, ja Viņš būtu sacījis: „Es gan zinu, bet negribu jums sacīt“, viņi būtu noskumuši, it kā Viņš tos nicinātu; bet tagad, sacīdams: „Arī Dēls nezina, kā vien Tēvs viens pats“, Viņš tiem liedz meklēt; tāpat kā arī tēvi bieži, turēdami kaut ko rokās, kad bērni to prasa, bet viņi negrib dot, to paslēpj, sacīdami: „Mums nav tā, ko jūs prasāt“, un tā bērni pārstāj raudāt; tā arī Tas Kungs, lai apstādinātu apustuļus, kas gribēja uzzināt par dienu un stundu, sacīja: „Arī Es nezinu, kā vien Tēvs viens pats.“ Jo ka arī Viņš zina to dienu un stundu, ir skaidrs no daudz kā cita. Jo viss, kas ir Tēvam, pieder Dēlam; un, ja Tēvam ir zināšana par to dienu, tad arī Dēlam tā ir. Bet vēl skaidrāk no šī: kā gan Dēls var nezināt to dienu, ja Viņam tik skaidri zināms tas, kas notiks pirms tās dienas? Jo, kas aizveda līdz priekšnamam, tas skaidri zināja arī durvis; bet derīgi tās neatvēra. Jo mums nav derīgi zināt, kad būs pasaules gals, lai mēs nekļūtu kūtri. Jo nezināšana mūs dara modrus.

Piezīmes (1)
  1. Teofilakta lemmā nav vārdu „ne Dēls“ (tā Bizantijas tekstā Mt. 24:36), bet komentārs tos citē (sal. Mk. 13:32).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:36; Mk. 13:32; Ap. d. 1:7; Jņ. 16:15; Jņ. 10:30; 1. Tes. 5:1–6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Περὶ δὲ τῆς ἡμέρας ἐκείνης καὶ τῆς ὥράς οὐδεὶς οἶδεν, οὐδὲ οἱ ἄγγελοι τῶν οὐρανῶν, εἰ μὴ ῤ Πατήρ μου μόνος.» Διδάσκει τοὺς μαθητὰς ἐν σαῦθα, μὴ ζητεῖν μανθάνειν τὰ ὑπερβαίνοντα τὴν ὰμθρωπίνην γνῶσιν. Ἐν τῷ εἰπεῖν γὰρ οὔτε οἱ ἄγγελοι, ἐπέσχεν αὐτοὺς τοῦ νῦν μαθεῖν, ὅπερ καὶ οἱ ἕγγελοι ἀγνοοῦσιν· ἐν δὲ τῷ εἰπεῖν, ὅτι ὁ Πατήρ μου μόνος, ἐκώλυσεν αὐτοὺς καὶ τοῦ ζητῆσαι μαθεῖν πίς τὸ μετέπειτα· εἰ γὰρ εἶπεν, ὅτι Οἷδα μὲν, οὐ θέλω δὲ ὑμῖν εἰπεῖν, ἐλυπήθησαν ἂν, ὡς δῆθεν κασαφρινούμενοι ὑπ´´ αὐτοῦ· νῦν δὲ ἐν τῷ εἰπεῖν ἄτι Οὐδὲ ὁ Υιὸς οἶδεν, εἰ μὴ ὁ Πατὴρ μόνος, κωλύει αὐτοὺς ζητεῖν· σπερ καὶ πατέρες πολλάκις κατέχοντές τι ἐν ταῖς χερσὶν, εἶτα ζητούμενοι τοῦτο ὑπλ τῶν παίδων καὶ μὴ θέλοντες δοῦναι, κρύπτουσιν αὐτὸ, λέγοντες· Οὐκ ἔχομεν ὃ ζητεῖτε, καὶ οὔτω παύονται τὰ παιδία κλαυθμυριῶόμενα· οὕτω καὶ δ´ Κύριος ἵνα παυσῃ τοὺς ἀποστόλους ὑέλοντας μαθεῖν περὶ τῆς ἡμέρας καὶ τῆς ὥρας, εἶπεν, ὅτι Οοδὲ ἐγὼ οἶδα, εἰ μὴ ὁ Πατὴρ μόνος· ὅτι γὰρ γινώσκει καὶ αὐτὸς τὴν ὥραν καὶ τὴν ἡμέραν ἐκείνην, δῆλον μὲν και ἐξ ἄλλων πολλῶν. Πάντα γὰρ ὅσα ἔχει ὁ Ιατὴρ, ποῦ Υἱοῦ εἰσι· καὶ τὴν γνῶσιν δὲ ἐχει τῆς ἡμέρας καὶ ὁ Υἱὸς ἄρα ἔχει ταύτην· ἐκδηλότερον δὲνἐκ τοῦδε. Πῶς γὰρ ἐνδέχεται ἀγνοεῖν τὴν ἡμέραν τὸν ΥΙὸν, ᾧ τὰ πρὸ τῆς ἡμέρας οὕτως ἔγνωσται; ὁ γὰρ ἐσὶ τὰ πρόθυρα ἀγαγὼν, πρόδηλον, ὅτι καὶ την θύραν ἠπίστατο· ἀλλα συμφερόντως οὐκ ἤνοιξε ταύτην · οὐ συμφέρει γὰρ ἡμῖν τὸ εἰδέναι πότε ἡ συντέλεια, ἵτα μὴ ῥαθυμήσωμεν. Ἡ γὰρ ἄγνοια διεγηΚγερμένους ἡμᾶς ποιεῖ .

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:37–39

„Bet kā bija Noas dienās, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo kā cilvēki dienās pirms plūdiem ēda un dzēra, precējās un izdeva pie vīra līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un nemanīja, iekams nāca plūdi un aizrāva visus, – tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.“ Lai apstiprinātu [Savus] vārdus, Viņš izmanto to, kas notika Noas laikā; jo kā toreiz daži par izsmieklu turēja šķirsta būvi, līdz atnāca nelaime un iznīcināja visus, tā arī tagad daži izsmej vārdus par pasaules galu; „bet pēkšņi,“ Viņš saka, „nāks posts“. Bet Viņš rāda, ka, kad atnāks antikrists, cilvēkus pārņems bauda, un viņi pārdrošāk nodosies laulībām un dzīrēm, tāpat kā milži Noas laikā.

Piezīmes (1)
  1. „Milži“ – οἱ γίγαντες (1. Moz. 6:4 LXX).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:37–39; Lk. 17:26–27; 1. Moz. 6–7; 1. Moz. 6:4; 1. Tes. 5:3; 2. Pēt. 3:3–7; 2. Tim. 3:1–4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὅσπερ δὲ αἱ ἡμέραι τοῦ Νώε, οὕτως ἔσται καὶ ψ παρουσια τοῦ Υἱοῦ τοῦ ἀνθρώπου. Ὥσπερ γὰο ἦσαν ἐν ταῖς ἡμέραις τα´ προ τοῦ κατακλυσμοῦ τρώοντες καὶ πίνοντες. γαμοῦντες καὶ ἐκγαμίζον σες. ἄχρις ἥς ἤμέρας εἰ λθε Νῶε εἰς τὴν κιβῶτὸν, καὶ οὐκ ἔγνωσαν βως ἦλθ» ὁ κατακλυσμὸς, καὶ ἦρεν ἅπαντας· οὕτως ἔσται καὶ ἡ παρουσία τοῦ Υἱοῦ τοῦ ἀνθρώπου.» Ποὸς ἃεβᾳίσʹν τῶν δολειδῶν ανλ-ολλ λόγων, κέχρηται τοῖς κατὰ τὸν Νῶε γενομένοις· ὥσπερ γὰρ τότε χλεύην ἡγοῦντό τινες τὴν τῆς κιἄωτοῦ κατασκευὴν, ἕως οὗ ἠλθε τὸ πάθος καὶ ἠφάνασα πάντας· οὕτω καὶ νῦν χλευέζουσί τινες τοὺς φερὶ τῆς συντελείας λόγους· ἀλλ´ αἰφνιδίως, φησὶν, ἀπελεαεται ὁ ὄλεθρος· δείκνυσι δὲ, ὅτι τοῦ Ἀντιχρίστου ἐλθόντος, ἡ ἡδονὴ πρατήσει τῶν ἀνθρώπων, καὶ εἰς γάμους καὶ τρυφὰς ἀποκλινοῦσιν ὑβριστικώ τερον, ὥσπερ καὶ οἱ ἐπὶ Νῶε γίγαντες.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:40–41

„Tad divi būs uz lauka: viens tiks pieņemts un otrs atstāts. Divas mals dzirnavās: viena tiks pieņemta un otra atstāta.“ „Tad,“ Viņš saka, „kad visi būs bezrūpīgi un darīs savus darbus, viens tiks pieņemts“, tas ir, taisnais, Tam Kungam pretī gaisā, „bet otrs“, proti, grēcinieks, „tiks atstāts“ lejā. Bet arī ja daži ir kalpi un mal, arī no tiem daži tiek pieņemti – cik ir cienīgi; bet daži tiek atstāti – cik ir necienīgi; tā ka mēs no šejienes mācāmies arī to, ka ne kalpi, ne sievietes netiek kavēti tikumā.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:40–41; Lk. 17:34–35; 1. Tes. 4:17; Gal. 3:28

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε δύο ἔσονται ἐν τῷ ἀγρῶ· ὁ εἶς παραλαμἄάνεται, καὶ ὁ εἶς ἀφίεται. Δύο ἀλήθουσαι ἐν τῷ μύλωνι· μία παραλαμβάνεται, καὶ μία ἀφίεται.» Τότε, φησὶν, ἀμερίμνων ὄντων πάντων, καὶ ἐργαζομένων τὰ οἰκεῖα ἕργα, ὁ μὲν εἷς παραλαμβάνεται, τουτέστιν, ὁ δίκαιος, εἰς ἀπάντησιν τοῦ Κυρίου εἰς ἀέρα, ὁ δὲ εἷς, ὁ ἁμαρτωλὸς δηλονότι, ἀφίεται κάτω. Ἀλλὰ κἂν δοῦλοί τινες ὧσι καὶ ἀλήθωσι, καὶ ἐν κούτοις οἱ μὲν παραλαμβάνονται, ὅσοι ἄξιοι· οἱ ὅὲ ἀφίενται, ὅσοι ἀνάξιοι· ὥστε μανθάνομεν καὶ ἐντεῦθεν, ὅτι καὶ δοῦλοι καὶ θήλειαι οὐκ ἐμποδίζονται κρὸς ἀρετήν.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:42–44

„Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. Bet to ziniet: ja nama tēvs zinātu, kurā nakts sardzē zaglis nāks, viņš būtu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kad jūs nedomājat.“ Viņš pavēl būt nomodā un gatavoties, tas ir, iepriekš sakrāt tikuma darbus, lai, kad Tas Kungs nāks, prasīdams ko no tā, ko grib, mums būtu ko dot. Bet redzi, kā Viņš nesacīja: „Es nezinu, kurā stundā zaglis nāks“, bet: „Jūs nezināt.“ Bet par zagli Viņš sauc pasaules galu un katra nāvi. Un no šejienes Viņš norāda, ka Viņa atnākšana būs arī naktī. „Tātad, kā zaglis nāk nemanāmi, tā arī Mana atnākšana; tāpēc nekūtrojieties, bet esiet skaidrā prātā.“ Jo, ja mēs zinātu, kad būs mūsu nāve, mēs censtos patikt Dievam tikai to dienu; bet tagad, nezinādami, esam vienmēr modri uz tikuma darbiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:42–44; Mk. 13:33–37; Lk. 12:39–40; 1. Tes. 5:2–6; Atkl. 3:3; Atkl. 16:15; Mt. 25:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Γρηγορεῖτε οὐν, ὅτι οὐκ οἴδατε πυίᾳ ὥρᾳ ὁ Κύριος ὑμῶν ἄρχεται. Ἐκεῖνο δὲ γινώσκετε, ὅτι εἰ ᾔδει ὁ οἰκοδεσπότης ποίᾳ φυλακῇ ὁ κλάπτης ἔρχεται, ἐγρηγόρησεν ἂν, καὶ οὐκ ἂν εἴασε διορυγῆναι τὴν ρἰκίαν αὐτοῦ Αιὲ τοῦτο καὶ ὑιμεῖς γίνεσθε ἕτοιμοι, δτι ἧ ὥρᾳ οὐ δοκεῖτε, ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου ἔρχιται. » Ἀγρυπνεῖν ἐπιτάττει καὶ ἑτοιμάζεσθαι, ἤτωι ἔχειν τὰ τῆς ἀρετῆς ἔρα προτεθησαυρισμένα, ἵνα ἐπειδάν ἔλθῃ ὁ Κύριος, ἀπαιτῶν τι ὧν θέλει, ἔχωμεν ἄιδόναι. Ὃρα δὲ πῶς οὐκ εἶπεν, ὅτι Οὐκ οἶδα ποίᾳ ὥρᾳ ὁ κλέπτης ἔρχεται, ἀλλ’, Οὐκ οἴδατε· κλέκτην δὲ τὴν αυντίληιαν ὀνομάζει, καὶ τὸν ἑκάστου θάναταν · αἰνίττιται δὲ ἐντεῦθεν. ὅτι καὶ νυκτὸς ἔσται ἡ παρουσία αὐτοῦ. Ὥσπερ οὖν ὁ κλέπτης ἀφανῶς ἔρχεται, οὕτω καὶ ἡ ἐμὴ παρουσία, ὥστε μὴ ῥαθυμεῖτε, ἀλλὰ νήφετε. Εἰ γὰρ ᾔδειμεν τὴν τελευτὴν ἡμῶν κότε ἔσται, ἐκείνην ἂν μόνην τὴν ἡμέραν κσπουδάζομεν ευαρεστεῖν τῷ Θεῷ· νῦν δὲ ἀγνοοῦντες, νήφομεν ἀεὶ πρὸς τὰ τῆς ἀρετῆς ἔργα.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:45–47

„Kas tad ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko viņa kungs iecēlis pār savu saimi, lai tiem dotu barību laikā? Svētīgs tas kalps, ko viņa kungs, atnācis, atradīs tā darām. Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visu savu mantu.“ Tas Kungs jautā, kas būs uzticīgais un gudrais kalps, ko viņa kungs iecēlis pār savu saimi, lai rādītu, ka tāds ir rets un grūti atrodams. Jo no katra pārvaldnieka prasa divas lietas: uzticību un gudrību; jo, ja viņš ir gan uzticīgs un neko nezog, bet nav gudrs, bet velti izšķiež mantu, vai ja viņš ir it kā gudrs, bet pats zog, – nav nekāda labuma. Tātad tas, kas tad tiks atrasts uzticīgs un gudrs, iegūs arī pilnīgāko, es saku: Debesu valstību. Jo svētie būs visa, kas pieder Dievam, mantinieki. Bet uzticīgais un gudrais kalps ir arī katrs skolotājs, kas laikā dod barību katram no tiem, ko viņš māca, kā Pāvils, kas te dzirdināja ar pienu, te runāja gudrību, būdams gan uzticīgs kalps – viņš, kas agrāk bija zaimotājs –, gan gudrs, jo viņam nebija nezināmi ienaidnieka nodomi. Bet arī katram, kas no Dieva saņēmis jebko – vai mantu, vai varu, vai amatu –, tas jāpārvalda gan uzticīgi, gan gudri, jo viņam par to būs jādod atbilde.

Piezīmes (1)
  1. „Saime“ – ἡ θεραπεία (kalpu saime).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:45–47; Lk. 12:42–44; 1. Kor. 4:1–2; 1. Kor. 3:1–2; 1. Kor. 2:6; 1. Tim. 1:12–13; 2. Kor. 2:11; Lk. 16:10–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τίς ἄρα ἐστὶν ὁ πιστὸς δοῦλος καὶ φρόνιμος, ὃν κατέστησεν ὀ κύριος αὐτοῦ ἐπὶ τῆς θεραπείας αὐτοῦ, τοῦ διδόναι αὐτοῖς τὴν τροφὴν ἐν καιρῷ· ακάριος ὁ δοῦλος ἐκεῖνος, ὃν ἐλθὼν ὀ κύριος αὐτοῦ εὐρήσει ποιοῦντα οὕτως. Ἀμὴν λέγω ὁμῖν ὅτι ἐπὶ πᾶσι τοῖς ὁπάρχουσιν αὐτοῦ καταστήσει αὐτόν.» ΔιαποΚρεῖ ὁ Κύριος τίς ἔσται ὁ πιστὸς δοῦλος καὶ φρόνιμος, ὃν κατέστησεν ὁ κύριος αὐτοῦ ἐπὶ τῆς θεραπείας αὐτοῦ ἵνα δείξῃ ὅτι σπάνιος καὶ δυσεύρετος ὁ τοιοῦτος. Δύο δὲ ἀπαιτεῖται πᾶς οἰκονόμος, πίστιν καὶ φρόνησιν· εἴτε γὰρ πιστὸς μέν ἐστι καὶ οὐδὲν κλέπτει, φρόνιμος δὲ οὐχ ὑπάρχει, ἀλλὰ μάτην ὰπόλλυσι τὰ χρήματα, εἴτε φρόνιμος δῆθεν ὤν, ἀλέππει αὐτὸς, οὐδὲν βφελος. Ὁ τοίνυν εὐρεθησά μενος τότε πιστὸς καὶ φρόνιμος, ἐκεῖνος καὶ τῶν τελειοτέρων ἐπιτεύξεται, λέγω δὴ τῆς βασιλείας τῶν οὐρανῶν. Πάντων γὰρ τῶν ὑπαρχόντων τῷ Θεῷ κληρονόμοι ἕσονται οἱ ἅγιοι. Πιστὸς δὲ δοῦλος καὶ φρόνιμος, καὶ πᾶς διὸάσκαλος ὁ ἐν καιρῷ διδοὺς τὴν τροφὴν ἑκάστῳ τῶν ὑπ´ αὐτοῦ διδασκομένων, οἷος ὁ Παῦλος, νῦν μὲν γάλα ποτίζων, νῦν δὲ σοφίαν λαλῶν, πιστός τε διάκονος ὤν, ὁ πρότερον βλάσφημος, καὶ φρόνιμος, ὡς μὴ ἀγνοῶν τὰ νοήματα τοῦ ἐχθροῦἀλλὰ καὶ πᾶς ὁ ὀτιοῦν παρὰ Θεοῦ λαβὰν, εἴτε χρήματα, εἴτε δυναστείαν, εἴτε ἀρχὴν, ὀφείλει καὶ πιστῶς καὶ φρονίμως διοικεῖν ταῦτα, ὡς λόγον Ἀώσων.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 24:48–51

„Bet ja tas ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, un sāks sist savus līdzkalpus, un ēdīs un dzers ar dzērājiem, tad tā kalpa kungs nāks tanī dienā, kad viņš negaida, un tanī stundā, ko viņš nezina, un viņu sacirtīs un dos viņam daļu ar liekuļiem; tur būs raudāšana un zobu griešana.“ Pateicis, kā tiks pagodināts uzticīgais kalps, Viņš tagad saka, kā tiks sodīts ļaunais. Jo, ja kāds, kam uzticēta kādas žēlastības dāvanas pārvaldīšana, nicina turienes tiesu un saka: „Mans kungs kavējas“, tas ir, nesoda tūliņ un uzreiz, un Dieva pacietību padara par iemeslu ļaunumam, un sit savus līdzkalpus, es saku: apgrēcina un sit viņu sirdsapziņu; jo pakļautie, redzēdami valdniekus slikti lietojam to, kas tiem dots, tiek ievainoti, apgrēcinādamies, un cieš kaitējumu, – tāds tad tiks sacirsts, tas ir, viņam tiks atņemta žēlastības dāvana, kas viņam bija, un tad parādīsies, kāds viņš bija, un tiks iemests tumsībā. Jo agrāk viņš krāpa ar ārējo izskatu, kā daudzi no arhierejiem, kas šķiet svēti savas cieņas dēļ; bet tad žēlastība no tiem tiks atņemta. Un tie tiks sodīti kā liekuļi, būdami viens, bet izskatīdamies kā cits.

Piezīmes (2)
  1. „Sacirtīs“ – διχοτομήσει (burt. „pāršķels uz pusēm“); Teofilakts: „atņems žēlastības dāvanu“.
  2. „Arhiereji“ – ἀρχιερεῖς (bīskapi).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 24:48–51; Lk. 12:45–46; Rom. 2:4–5; 1. Kor. 8:12; Mt. 25:28–30; 2. Pēt. 3:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐὰν δὲ εἴπῃ ὁ κακὸς δοῦλος ἐκεῖνος ἐν τῇ καρδίᾳ αὐτοῦ, Χρονίζει ὁ κύριός μου ἐλθεῖν, καὶ ἄρξηται τύπτειν τοὺς συνδούλους, ἐσθίη δὲ καὶ πίνῃ μετὰ τῶν μεθυόντων, ἥξει ὁ κύριος τοῦ δούλου ἐκείνου ἐν ἡμέρᾳ ᾗ οὐ προσδοκξ, καὶ ἐν ὤρᾳ ᾗ οὐ γινώσκει, καὶ διχοτομήσει αὐτὸν, καὶ τὸ μέρος αὐτοῦ μετὰ τῶν ὧποκριτῶν θήσει· ἐκεῖ ἔσται ὁ κλαυθμὸς καὶ ὁ βρυγμὸς τῶν ὁδόντων.» Εἰπὼν πῶς τιμηθήσεται ὁ πιστὸς δοῦλος, νῦν λέγει πῶς κολασθήσεται ὁ πονηρός. Ἐὰν γάρ τις οἰκονομίαν τινὸς χαρίσματος πιστευθεὶς, παταφρονῇ τοῦ ἐκεῖθεν δικαστηρίου, καὶ λέγῃ ὅτι, xρονίζει ὁκύριός μου, τουτέστιν, οὐ παρὰ πόδας καὶ εὐθέως τὴν τιμωρίαν ἐπιτίθησι, καὶ τὴν ἀνεξικακίαν τοῦ Θεοῦ ἀφορμὴν πονηρίας ποιῆται, καὶ τύπτῃ τοὺς συνδούλους αὐτοῦ, φημὶ δὴ σκανδαλίζῃ, καὶ τύπτῃ τὴν συνείδησιν αὐτῶν· οἱ γὰρ ἀρχόμενοι, βλέοντες ποὺς ἄρχοντας κακῶς χρωμένους τοῖς δοθεῖσι, πλήσσονται σκανδαλιζόμενοι, καὶ βλάπτονται· ὁ τοιοῦτος οὖν διχοτομηθήσεται, τουτέστι γυμνωθήσεσαι τοῦ προσόντος αὐτῷ χαρίσματος, καὶ τότε φα2ήσεται οἷος ἦν, καὶ βληθήσεται εἰς τὸ σκότος· πρώην μὲν γὰρ διὰ τοῦ προσχήματος ἠπάτα, οἷοι πολλοὶ τῶν ἀρχιερέων, ἅγιοι δοκοῦντες διὰ τὸ ἀξίωμα· τότε δὲ ἀρθήσεται ἀπ´ αὐτῶν ἡ χάρις. Καὶ ὡς ὑποκριταὶ κολασθήσονται, ἄλλο ὄντες καὶ ἄλλο φαινόμενοι. ΕΔΡΙΤ ΧΚΝ.

PG 123, skenējuma lpp. ~230–239 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu