Mt. 23:1–3
„Tad Jēzus runāja uz ļaudīm un Saviem mācekļiem, sacīdams: rakstu mācītāji un farizeji sēž Mozus krēslā. Tad visu, ko tie jums saka turēt, to turiet un dariet; bet pēc viņu darbiem nedariet. Jo tie runā, bet nedara.“ Kad Viņš bija tiem aizbāzis muti un parādījis, ka tie slimo nedziedināmi, tad Viņš runā par viņiem; bet runā par dzīvi un dzīvesveidu, labodams klausītājus, lai tie nenicinātu skolotājus, pat ja tiem ir samaitāta dzīve. Un reizē Viņš rāda, ka nestājas pretī bauslībai, bet drīzāk grib, lai bauslība tiktu izpildīta, pat ja tie, kas to māca, ir necienīgi. „Jo visu, ko skolotāji saka,“ Viņš saka, „uzskatiet, ka to saka Mozus, drīzāk – Dievs.“ Vai tad viss, ko viņi saka, ir jādara, pat ja tas ir ļauns? Tad mēs sakām, pirmkārt, ka skolotājs nekad neuzdrošinātos kādu skubināt uz ļaunu. Tad, pat ja pieņemam, ka būs kāds, kas skubina uz ļaunu dzīvi, tāds runā nevis no Mozus krēsla, ne arī no bauslības. Bet Tas Kungs runā par tiem, kas sēž Mozus krēslā, tas ir, kas māca to, kas ir bauslībā. Tātad no tiem, kas māca, jāklausās tas, kas ir no dievišķās bauslības, pat ja viņi paši to nedara.
Citētās Rakstu vietas
Mt. 23:1–3; Mk. 12:38; Lk. 20:45–46; Rom. 2:21–23; Ap. d. 5:29
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
ΚΕΦΑΛ. ΚΓʹ. Περὶ τοῦ ταλανισμοῦ τῶν φαρισαίων. «Τότε ὁ Ἰησοῦς ἐλάλησε τοῖς ὄχλοις καὶ τοῖς μαθησαῖς αὐτοῦ, λέγων· Ἐπὶ τῆς Μωσέως καθέδρας ἐκάισαν οἱ Γραμματεῖς καὶ οἰ Φαρισαῖοι· πάντα ον ὄσα ἂν εἴπωσιν ὑμῖν τηρεῖν, τηρεῖτε καὶ ποιεῖτε, κατὰ δὲ τὰ ἔργα αὐτῶν μὴ ποιεῖτε. Λέγουσι γὰρ καὶ οὐ ποιοῦσιν.» Ὅτε αὐτοὺς ἐπεστόμισε, καὶ ἔδειξεν ἀνίατα νοσοῦντας, τότε περὶ αὐτῶν λέγει· περὶ βίοι δὲ καὶ πολιτείας διαλέγεται, διορθούμενος τοὺς ἀκούοντας, ἵνα μὴ καταφρονῶσι τῶν διδασκάλων, κἂν διεφθαρμένου βίου ὧσιν. Ἄμα δὲ δείκνυσιν ὅτι οὐδὲ τῷ νόμῳ ἐναντιοῦται, ἀλλὰ μᾶλλον θέλει τὰ τοῦ νόμου πράττεσθαι, κἂν οἱ ταῦτα διδάσκοντες ἀνάξιοι ὧσιν. Ὅσα γὰρ, φησὶ, λέγουσιν οἱ διδάσκαλοι, τὸν Μωσῆν νομίζετε ταῦτα λέγειν, μᾶλλον δὲ τὸν Θεόν. Ἄρ´ οὖν πάντα ὅσα λέγουσι δεῖ ποιεῖν, κἂν κακὰ ὧσι; Λέγομεν οὗν πρῶτον μὲν ὅτι οὐδὲ τολμήσειέ ποτε ὁ διδάσκων προτρέψασθαί τινα εἰς κακόν. Ἔπειτα εἰ καὶ δῶμεν τοῦτο, ὅτι ἔσται τις εἰς κακὸν βίον προτρεπόμενος, οὐκ ἀπὸ τῆς Μωσέως καθέδρας ὁ τοιοῦτος, οὐδ´ ἀπὸ τοῦ νόμου φθέγγεται. Ὁδὲ Κύριος περὶ τῶν ἐν τῇ Μωσέως καθέδρᾳ καθῃμένων λέγει, τουτέστι, τῶν τὰ τοῦ νόμου διδασκόνσων. Δεῖ οὗν τῶν διδασκόντων τι ἀπὸ τοῦ θείοι όου ἀκούειν, κἂν αὐτοὶ μὴ ποιῶσιν
PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem