Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 23. nodaļa

Mt. 23:1–3

„Tad Jēzus runāja uz ļaudīm un Saviem mācekļiem, sacīdams: rakstu mācītāji un farizeji sēž Mozus krēslā. Tad visu, ko tie jums saka turēt, to turiet un dariet; bet pēc viņu darbiem nedariet. Jo tie runā, bet nedara.“ Kad Viņš bija tiem aizbāzis muti un parādījis, ka tie slimo nedziedināmi, tad Viņš runā par viņiem; bet runā par dzīvi un dzīvesveidu, labodams klausītājus, lai tie nenicinātu skolotājus, pat ja tiem ir samaitāta dzīve. Un reizē Viņš rāda, ka nestājas pretī bauslībai, bet drīzāk grib, lai bauslība tiktu izpildīta, pat ja tie, kas to māca, ir necienīgi. „Jo visu, ko skolotāji saka,“ Viņš saka, „uzskatiet, ka to saka Mozus, drīzāk – Dievs.“ Vai tad viss, ko viņi saka, ir jādara, pat ja tas ir ļauns? Tad mēs sakām, pirmkārt, ka skolotājs nekad neuzdrošinātos kādu skubināt uz ļaunu. Tad, pat ja pieņemam, ka būs kāds, kas skubina uz ļaunu dzīvi, tāds runā nevis no Mozus krēsla, ne arī no bauslības. Bet Tas Kungs runā par tiem, kas sēž Mozus krēslā, tas ir, kas māca to, kas ir bauslībā. Tātad no tiem, kas māca, jāklausās tas, kas ir no dievišķās bauslības, pat ja viņi paši to nedara.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:1–3; Mk. 12:38; Lk. 20:45–46; Rom. 2:21–23; Ap. d. 5:29

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΦΑΛ. ΚΓʹ. Περὶ τοῦ ταλανισμοῦ τῶν φαρισαίων. «Τότε ὁ Ἰησοῦς ἐλάλησε τοῖς ὄχλοις καὶ τοῖς μαθησαῖς αὐτοῦ, λέγων· Ἐπὶ τῆς Μωσέως καθέδρας ἐκάισαν οἱ Γραμματεῖς καὶ οἰ Φαρισαῖοι· πάντα ον ὄσα ἂν εἴπωσιν ὑμῖν τηρεῖν, τηρεῖτε καὶ ποιεῖτε, κατὰ δὲ τὰ ἔργα αὐτῶν μὴ ποιεῖτε. Λέγουσι γὰρ καὶ οὐ ποιοῦσιν.» Ὅτε αὐτοὺς ἐπεστόμισε, καὶ ἔδειξεν ἀνίατα νοσοῦντας, τότε περὶ αὐτῶν λέγει· περὶ βίοι δὲ καὶ πολιτείας διαλέγεται, διορθούμενος τοὺς ἀκούοντας, ἵνα μὴ καταφρονῶσι τῶν διδασκάλων, κἂν διεφθαρμένου βίου ὧσιν. Ἄμα δὲ δείκνυσιν ὅτι οὐδὲ τῷ νόμῳ ἐναντιοῦται, ἀλλὰ μᾶλλον θέλει τὰ τοῦ νόμου πράττεσθαι, κἂν οἱ ταῦτα διδάσκοντες ἀνάξιοι ὧσιν. Ὅσα γὰρ, φησὶ, λέγουσιν οἱ διδάσκαλοι, τὸν Μωσῆν νομίζετε ταῦτα λέγειν, μᾶλλον δὲ τὸν Θεόν. Ἄρ´ οὖν πάντα ὅσα λέγουσι δεῖ ποιεῖν, κἂν κακὰ ὧσι; Λέγομεν οὗν πρῶτον μὲν ὅτι οὐδὲ τολμήσειέ ποτε ὁ διδάσκων προτρέψασθαί τινα εἰς κακόν. Ἔπειτα εἰ καὶ δῶμεν τοῦτο, ὅτι ἔσται τις εἰς κακὸν βίον προτρεπόμενος, οὐκ ἀπὸ τῆς Μωσέως καθέδρας ὁ τοιοῦτος, οὐδ´ ἀπὸ τοῦ νόμου φθέγγεται. Ὁδὲ Κύριος περὶ τῶν ἐν τῇ Μωσέως καθέδρᾳ καθῃμένων λέγει, τουτέστι, τῶν τὰ τοῦ νόμου διδασκόνσων. Δεῖ οὗν τῶν διδασκόντων τι ἀπὸ τοῦ θείοι όου ἀκούειν, κἂν αὐτοὶ μὴ ποιῶσιν

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:4–5

„Jo tie sasien smagas un grūti nesamas nastas un uzliek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši ne ar pirkstu tās negrib aizkustināt. Bet visus savus darbus tie dara, lai cilvēki tos redzētu: tie paplašina savas lūgšanu siksnas un pagarina savu drēbju pušķus.“ Smagas nastas farizeji uzlika, spiezdami cilvēkus izpildīt bauslības baušļus, kas ir smalki un grūti ievērojami; vai arī viņi tos apgrūtināja vairāk nekā bauslības baušļi, nododami kaut kādas ieražas ārpus bauslības, bet paši ar savu pirkstu nekustinādami, tas ir, paši nekā nedarīdami un pat neuzdrošinādamies tādām nastām tuvoties. Jo, kad skolotājs ne tikai māca, bet arī dara, šķiet, ka viņš kopā nes un kopā strādā ar tiem, ko māca; bet kad viņš mani apkrauj, bet pats nekā nedara, viņš mani apgrūtina vēl vairāk, ar savu nolaidību rādīdams, ka tas, ko viņš saka, nav izpildāms. Tātad Tas Kungs apsūdz farizejus, ka tie negrib kopā nest baušļu nastas un kopā darīt. Un viņi ne tikai nedara neko labu, bet arī izliekas darām; kaut gan, pat ja viņi būtu darījuši, bet darījuši, lai tiktu redzēti, viņiem būtu atņemts ieguvums; bet tagad, cik liela soda viņi ir cienīgi, ja ne dara, bet grib tikt slavēti kā darītāji! Bet ko viņi dara? Viņi paplašina savas lūgšanu siksnas un pagarina savu drēbju pušķus. Bet tas bija šādi: bauslībā bija noteikts: „Piesieniet tos pie savas rokas, un lai tie ir nekustīgi jūsu acu priekšā.“ Tātad viņi rakstīja uz diviem pergamentiem, tas ir, papīriem, desmit bauslības baušļus un vienu lika uz pieres, bet otru pakāra pie labās rokas; bet pušķus viņi darīja drēbju malās – zilganus vai sarkanus diegus kā bārkstis. Un arī to viņi atrada noteiktu bauslībā, lai, tos redzēdami, neaizmirstu Dieva baušļus. Bet Dievs to negribēja; bet tas, ka lūgšanu siksna ir uz rokas, nozīmēja, ka baušļi ir jāizpilda darbā; un tas, ka pušķi ir sarkani, rādīja, ka mums jātop iezīmētiem ar Kristus asinīm. Bet viņi gan lūgšanu siksnas, gan pušķus darīja lielus, lai tiem, kas tos redz, liktos bauslības sargātāji.

Piezīmes (1)
  1. „Lūgšanu siksnas“ – φυλακτήρια (tefilīni); „pušķi“ – κράσπεδα (cicit, 4. Moz. 15:38–39).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:4–5; Lk. 11:46; Ap. d. 15:10; Mt. 6:1–6; 2. Moz. 13:9; 5. Moz. 6:8; 5. Moz. 11:18; 4. Moz. 15:38–39; Ebr. 9:19–22

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Δεσμεύουσι γὰρ φορτία βαρέα καὶ δυσβάστακτα, καὶ ἐπιτιθέασιν ἐπὶ τοὺς ὥμους τῶν ἀνθρώπων, τῷ Ἀὲ δακτύλῳ αὐτῶν οὐ θέλουσι κινῆσαι αὐτά· πάντα δὲ τὰ ἔργα αὐτῶν ποιοῦσι πρὸς τὸ θεαθῆναι τοῖς ἀνθρώποις· πλατύνουσι δὲ τὰ φυλακτήρια αὐτῶν, καὶ μεγαλύνουσι τὰ κράσπεδα τῶν ἱματίων αὐτῶν.» φορτία βαρέα ἐπετίθεσαν οἱ φαρισαῖοι, ἀναγκάζοντες τοὺς ἀνθρώπους τὰς ἐντολὰς τοῦ νόμου ἐκπληροῦν, λεπτὰς οὕσας καὶ δυσφυλάκτους· ἢ καὶ πλείω τῶν ἐντολῶν τοῦ νόμου ἐβάρυνον, παραδόσεις τινὰς παραδιδόντες ἐπέκεινα τοῦ νόμου, αὐτοὶ δὲ τῷ δακτύλῳ αὐτῶν μὴ κινοῦντες, τούτέστι, μηδὲν αὐτοὶ ἐνερνοῦντες, μηδὲ πλησιάσαι τολμῶντες τοῖς τοιούτοις φορτίοις. Ὅταν γὰρ ὁ διδάσκων οὐ μόνον διδάσκει, ἀλλὰ καὶ πράττει, ὅοκεῖ συμβαστάζειν καὶ συνεργεῖν τοῖς διδασκομένοις· ὅταν δὲ ἐμὲ μὲν ἐπιφορτίζη, αὐτὸς δὲ μηδὲν πράττῃ, βαρύνει μᾶλλον ἐμέ· δεικνύων ἐξ ὧν αὐτὸς ἀμελεῖ, ὡς ἀδύνατόν ἐστι κατρρθωθῆναι ἃ λέγει. Ἐγκαλεῖ τοίνυν ὁ Κύριος τοῖς Φαρισαίοις, ὡς μὴ θέλουσι συμβαστάζειν τὰ βάρη τῶν ἐντολῶν καὶ συμπράττειν. Οὐ μόνον δὲ οὐ ποιοῦσί τι ἀγαθὸν, ἀλλὰ καὶ σχηματίζονται ὡς ποιοῦντες · καίτοι κἂν ἐποίουν, διὰ δὲ τὸ θεαθῆναι ἐποίουν, ὑφῃρεῖτο ἂν αὐτοῖς τὸ κέρδος· νῦν δὲ πόσης καταδίκης ἄξιοι, ὅταν οὔτε ποιῶσι, καὶ θέλωσι δοἘάζεσθαι ὡς ποιοῦντες· Τί δὲ ποιοῦσις Πλατύνουσι τὰ φυλακτήρια αὐτῶν. καὶ μεγαλύνουσι τὰ κοάσπεδα τῶν ἱματίων αὐτῶν. Τοῦτο δὲ τοιοῦτον ἦν· ἐν τῷ νόμῳ ἔκειτο· Ἐφάψατε ἐπὶ τῆς χειρὸς ὑμῶν, καὶ Κστοι ἀσάλευτα πρὸ ὁφθαλμῶν ὑμῶν. Ἔγραφον οὖν ἐπὶ δύο διφερίων, τουτέστι χαρτίων, τὰς δέκα τοῦ νόμου ἐντολὰς, καὶ ἐτίθεσαν τὸ μὲν ἂν ἐπὶ τοῦ μετὡπου αὐτῶν, τὸ δὲ ἕτερον ἐκρέμων ἐπὶ τῆς δεξιᾶς· τὰ δὲ κράσπεδα ἐποίουν ἐπὶ τῶν ἄκρων τῶνἱ ματίων, ὑακίνθινά τινα ἢ κόκκινα κλώσματα οἷον κροσσούς. Καὶ τοῦτο δὲ ἐν τῷ νόμῳ εὗρον κείμενον, ἵνα ὁρῶνπες αὐτὰ, μὴ ἐπιλανθάνωνται τῶν ἐντολῶν τοῦ Θεοῦ. Ὁ δὲ Θεὸς οὐ τοῦτο ἐβούλετο, ἀλλὰ τὸ μὲν ἔχειν ἐπὶ τῆς χειρὸς τὸ φυλακτήριον, ἐσήμαινε τὸ δεῖν ἐργάʹεσθαι τὰς ἐντολάς· τὸ δὲ κόκκινα εἶναι τὰ κράσπεδα , ἐδήλου ὅτι δεῖ ἡμᾶς τῷ αἵματι τοῦ Χριστοῦ σημειοῦσθαι· ἐκεῖνοι δὲ ἐποίουν τά τε φυλακτήρια μεφάλα καὶ τὰ κράσπεδα, ἵνα δόξωσι νομοφύλακες εἶναι τοῖς ὁρῶσι ταῦτα.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:6–7

„Bet tie mīl goda vietas mielastos un pirmos krēslus sinagogās, un sveicienus tirgus laukumos, un ka cilvēki tos sauc: rabi, rabi!“ Ak vai! Viņš saka: „Tāpēc, ka viņi mīl, tāpēc tie tiek nosodīti.“ Bet ja tiek nopelts tas, kas tikai mīl goda vietu, kā cienīgs ir tas, kas tās dēļ dara visu? „Un pirmos krēslus sinagogās“: kur viņiem drīzāk vajadzēja mācīt arī citiem pazemību, tur paši tie tika samaitāti. Jo visu viņi darīja goda dēļ; un, to darīdami, viņi nekaunējās, bet drīzāk gribēja, lai tos sauc „rabi, rabi“, tas ir, skolotāji.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:6–7; Mk. 12:38–39; Lk. 11:43; Lk. 14:7–11; Jņ. 5:44

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ριλοῦσι δὲ τὴν πρωτοκλισίαν ἐν τοῖς δείπνοις, καὶ τὰς πρωτοκαθεδρίας ἐν ταῖς συναγωγαῖς, καὶ τοὺς ἀσπασμοὺς ἐν ταῖς ἀγοραῖς, καὶ καλεῖσθαι ὑπὸ τῶν ἀνθρώπων Ῥαββί, Ὡαββί.» Βαβαί! οἷον λέγει· Διότι γὰρ φιλοῦσι, διὰ τοῦτο κατακρίνονται. ΕΙ δὲ ὁ μόνον φιλῶν τὴν πρωτοκλισίαν ὡέγεται, ὁ καὶ πάντα πράττων ὑπὰρ ταύτης, τίνος ἄξιος; «Καὶ τὰς πρωτοκαθεδρίας ἐν ταῖς συναγωγαῖς·» Κνθα μᾶλλον ὤμειλον καὶ τοὺς ἄλλους διδάσκειν ταπεινοφρονεῖν, ἐκεῖ αὐτοὶ ἐκεῖνοι διεφθείροντο. Πάντα γὰρ ἔπραττον ὑπὲρ δόξης· καὶ ταῦτα πράττοντες οὐκ ἐπῃσχύνοντο, ἀλλὰ μᾶλλον ἤθελον καλεῖσθαι Ῥαββί, Ῥαβθί, τουτἕστι διδάσκαλοι.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:8–12

„Bet jūs neļaujiet sevi saukt par rabi, jo viens ir jūsu Mācītājs – Kristus, bet jūs visi esat brāļi. Un nevienu virs zemes nesauciet par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs. Un neļaujiet sevi saukt par vadītājiem, jo viens ir jūsu Vadītājs – Kristus. Bet lielākais no jums lai ir jūsu kalpotājs. Jo, kas pats sevi paaugstina, tiks pazemots, un, kas pats sevi pazemo, tiks paaugstināts.“ Kristus neaizliedz kādu saukt par skolotāju, bet kaislīgi gribēt tikt sauktam un visādi censties, lai tiktu saukts. Jo skolotāja cieņa īstā nozīmē pieder vienīgi Dievam. Bet, sacīdams: „Nesauciet par tēvu“, Viņš neaizliedz godu pret vecākiem, jo Viņš grib, lai mēs godātu vecākus un it īpaši garīgos tēvus, bet Viņš mūs ved pie tā, lai mēs atzītu patieso Tēvu, tas ir, Dievu; jo īstā nozīmē Tēvs ir Dievs. Bet miesīgie tēvi nav dzimšanas cēlonis, bet kalpotāji un līdzcēloņi. Bet, rādīdams pazemības ieguvumu, Viņš saka: „Lielākajam no jums jābūt jūsu kalpotājam un pēdējam. Jo, kas sevi paaugstina, domādams, ka ir kaut kas, tiks pazemots, Dieva pamests.“

Piezīmes (2)
  1. „Vadītājs“ – καθηγητής.
  2. „Kalpotāji un līdzcēloņi“ – ὑπουργοὶ καὶ συναίτιοι.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:8–12; Jņ. 13:13; Ef. 3:14–15; Mal. 2:10; 1. Kor. 4:15; Mt. 20:26–27; Lk. 14:11; Lk. 18:14; Gal. 6:3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Υμεῖς δὲ μὴ κληθῆτε Ῥαββὶ, εἷς γάρ ἐστικ ψμῶν ὁ διδάσκαλος, ὁ Χριστός· πάντες δὲ ὑμεῖς ἀδελφοί ἐστε. Καὶ πατέρα μὴ καλέσητε ὑμῶν ἐπὶ τῆς γῆς, εἶς γάρ ἐστιν ὁ Πατὴρ ὑμῶν ὁ ἐν τοῖς οὐρανοῖς. Μηδὲ κληθῆτε καθηγηταί· εἷς γάρ ἐστιν ὑμῶν ἄ καθηγητὴς, ὁ Χριστός. Ὁ δὲ μείζων ὑμῶν ἕσται ὑμῶν ὅιάκονος. Ὅστις δὲ ὑψώσει ἐαυτὸν, ταπεινωθήκεται καὶ ὅστις ταπεινώσει ἑαυτὸν, ὑώωθήσεται» Οὐ κωλύει ὁ Χριστὸς τὸ καλεῖσθαί τινα δικάσκαλον, ἀλλὰ τὸ ἐμπαθῶς θέλειν καλεῖσθαι, καὶ πάντα τρόπαν σπουδάζειν εἰς τὸ κληθῆναι. Τὸ γὰρ διδασκαλικὸν ἀξίωμα μόνῳ πρόσεστι κυρίως Θεῶ Πατέρα δὲ μὴ καλέσητε, λέγων, οὐ κωλύει τὴν πρὸς τοὺς γονεῖς τιμὴν, ἐπεὶ θέλει ἡμᾶς τιμᾷν τοὺς γονεῖς, καὶ μάλιστα τοὺς πνευματικοὺς πατέρας, ἀλλὰ πρὸς τὸ τὸν ἀληθῆ Πατέρα ἐπιγινώσκειν, τουτέστι τὸν Θεὸν, ἐνάνει· κυρίως γὰρ πατὴρ ὁ Θεός. Οἱ δὲ σωματικοὶ, οὐκ ατιοι τῆς γεννήσεως, ἀλλ´ ὑπουργοὶ καὶ συναίτιοι. Δεικνύων δὲ τὸ κέρδος τῆς ταπεινοφροσύνης, φησὶν τι, Ὁ μείζων ὑμῶν ὀφείλει εἶναι ὑμῶν διάκονος καὶ ἔσχατος. Ὃς γὰρ ὑψώσει ἑαυτὸν οἰηθεὶς εἶναί τι, ταπεινωθήσεται, ἐγκαταλειφθεὶς ὑπὸ τοῦ Θεοῦ

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:14

„Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, ka jūs aprijat atraitņu namus un aizbildinādamies ilgi lūdzat Dievu; tāpēc jūs saņemsiet jo smagāku sodu.“ Viņš tos sauc par liekuļiem, jo tie izrādīja dievbijību, bet nedarīja neko, kas būtu šīs izrādīšanas cienīgs, bet, aizbildinādamies ar ilgu lūgšanu, tas ir, ilgu laiku, aprija atraitņu mantu. Jo patiesībā viņi bija zobgaļi, kas izsmēja vienkāršākos un tos izsūca līdz kaulam. „Tāpēc jūs saņemsiet jo smagāku sodu“, jo jūs aprijat visu atraitņu mantu, kurām drīzāk vajadzēja palīdzēt un labot viņu nabadzību. Un citādi sods būs smagāks tāpēc, ka viņi ar laba darba – lūgšanas – aizsegu dara ko ļaunu – aprij atraitņu mantu; jo vislielākā soda cienīgs ir tas, kas ar laba aizsegu vilina uz ļaunu.

Piezīmes (1)
  1. 23:14 dažos rokrakstos trūkst vai ir aiz 23:13; Teofilakts to lasa pirms 23:13 (sk. krievu tulkojuma piezīmi).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:14; Mk. 12:40; Lk. 20:47; 2. Moz. 22:22–24; Jēk. 1:27

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ δὲ ὑμῖν, Γραμματεῖς καὶ Φαρισαῖοι ὑποκριταὶ, ὅτι κατεσθίετε τὰς οἰκίας τῶν χηρῶν, καὶ προφάσει μακρὰ προσευχόμενοι, διὰ τοῦτο λήψεσθε περισσότερον κρῆμα.» Ὑποκριτάς τούτους καλεῖ, ὡς ἀπαγγελλομένους εὐλάβειαν καὶ μηδὲν ποιοῦντας ἄξιον τῆς ἐπαγγελίας, ἀλλὰ προφάσει τοῦ προσεύχεσθαι μακρὰ, τουτέστιν ἐπὶ πολὺν καιρὸν, κατεσΟίοντας τὰ τῶν χηρῶν χρήματα. Τῷ ὄντι γὰρ ἐμπαῖκται ἦσαν, καταγελῶντες τῶν ἀπλουσιέρων καὶ ἐκμυελίζοντες αὐτούς.: Διὸ καὶ περισσότερον λήψεσθε κρῖμα,» διότι ἅπαντα τὰ τῶν χηρῶν κατεσθίετε, αἴς ἔδει μᾶλλον ἐκχορηγεῖν, καὶ τὴν πενίαν αὐτῶν διορθοῦσθαι. Καὶ ἄλλως δὲ, περισσότερον ἔσται τὸ κατάκριμα, ὅτι διὰ προσχήματος ἀγαθοῦ ἔργου, τοῦ προσεύχεσθαι, πονηρόν τι κατεργάζονται, τὸ κατεσθίειν τὰ τῶν χηρῶν· πλείστης γὰρ κατακρίσεως ἄξιος ὁ διὰ προσχήματος ἀγαθοῦ δελεάζων εἰς τὸ κακόν.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:13

„Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, ka jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēku priekšā; jo jūs paši neieejat un tos, kas grib ieiet, nelaižat iekšā.“ „Ne tikai jūs paši,“ Viņš saka, „esat neticīgi un jums ir samaitāta dzīve, bet arī citus jūs mācāt Man neticēt un ar savu dzīvi un piemēru samaitājat.“ Jo tauta mēdz līdzināties valdniekiem, un vēl jo vairāk, ja redz tos tiecamies uz ļaunu. Tātad katrs ļauns skolotājs un valdnieks lai redz, ko viņš iegūst – „bēdas“, jo ar savu dzīvi viņš nevienam neļauj augt labajā.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:13; Lk. 11:52; Rom. 2:24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐαὶ ὑμῖν, Γραμματεῖς καὶ Φαρισαῖοι ὑποκριταὶ, τι κλείετε τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν ἔμπροσθεν τῶν ἀνθρώπων· ὑμεῖς γὰρ οὐκ εἰσέρχεσθε, οὐδὲ τοὺς εἰσερχομένους ἀφίετε εἰσελθεῖν.» Οὐ μόνον, φησίν, ὑμεῖς ἄπιστοί ἐστε, καὶ τὸν βίον διεφθαρμένον ἔχετε, ἀλλὰ καὶ ἑτέρους διδάσκετε μὴ πιστεύειν ἐμὰ, καὶ διὰ τοῦ βίου τοῦ ὑμετέρου καὶ τοῦ ὑποδείγματος διαφθείρετε. Εἰωθε γὰρ ὁ λαὸς ὀμοιοῦσθαι τοῖς ἄρχουσι, καὶ μᾶλλον εἰ πρὸς τὸ κακὸν ῥέποντας ὁρᾷ τούτους iᾶς οὖν πονηρὸς διδάσκαλος καὶ ἄρχων ὁράτω τί κερδαίνει, ὅτι τὸ οὐαὶ, ὡς διὰ τοῦ οἰκείου βίου μὴ ἐν τινας προκόπτειν εἰς τὸ ἀγαθόν.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:15

„Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, ka jūs apstaigājat jūru un sauszemi, lai iegūtu vienu ticības biedru; un, kad tas ir kļuvis, jūs viņu padarāt par elles dēlu divkārt vairāk nekā jūs paši.“ „Jūs samaitājat,“ Viņš saka, „ne tikai jūdus, bet arī tos, kas no elku pielūdzējiem pienākuši jūdu reliģijai“; jo tos sauca par prozelītiem. „Jūs gan centāties kādu pievērst jūdu dzīvesveidam un apgraizīšanai; bet kad viņš kļūst par jūdu, tad viņš iet bojā, jūsu ļaunuma samaitāts.“ Bet elles dēls ir tas, kas tās cienīgs un kam ir kāda radniecība ar to, tā ka viņš tajā tiks sadedzināts.

Piezīmes (1)
  1. „Ticības biedrs“ (lemmā) – προσήλυτος; komentārā – „prozelīts“, pagāns, kas pieņēmis jūdu ticību.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:15; Ap. d. 2:10; Ap. d. 13:43

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ ὑμῖν, Γραμματεῖς καὶ Φαρισαῖοι ὑποκριταὶ, ὅτι περιάγετε τὴν θάλασσαν καὶ τὴν ξηρὰν, ποιῆσαι ἕνα προσήλυτον· καὶ ὅταν γένηται, ποιεῖτε αὐτὸν υἱὸν γεέννης διπλότερον ὑμῶν.» Οὐ μόνον. φησὶ, τοὺς Ἰουδαίους διαφθείρετε, ἀλλὰ καὶ τοὺς ἐξ εἰδωλολατρῶν προσελθόντας τῇ Ἰουδαϊκῇ θρησκείᾳ· τούτους γὰρ προσηλύτους ὡνόμαζον. Σπουδάζετε μέν γὰρ ἐπιστρέψαι τινὰ πρὸς τὴν Ἰουδαῖκὴν ἀγωγὴν καὶ περιτομήν· ὅταν δὲ Ἰουδαΐσῃ, τότε ἀπόλλυται, διαφθειρόμενος ὑπὸ τῆς ὑμῶν κακίας· υἱὸς δὲ τεέννης, ὁ ἄξιος ταύτης, καὶ οἰκειότητά τινα πρὸς αὐτὴν ἔχων ὥστε καυθῆναι ὑπ´ αὐτῆς,

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:16–22

„Bēdas jums, jūs akli vadoņi, kas sakāt: ja kas zvēr pie tempļa, tas nav nekas; bet, kas zvēr pie tempļa zelta, tam tas saistoši. Jūs ģeķi un akli! Kas ir lielāks – zelts vai templis, kas zeltu svētī? Un: ja kas zvēr pie altāra, tas nav nekas; bet, kas zvēr pie upura, kas uz tā, tam tas saistoši. Jūs ģeķi un akli! Kas ir lielāks – upuris vai altāris, kas upuri svētī? Tātad, kas zvēr pie altāra, tas zvēr pie tā un pie visa, kas uz tā; un, kas zvēr pie tempļa, tas zvēr pie tā un pie Tā, kas tajā mājo; un, kas zvēr pie debesīm, tas zvēr pie Dieva troņa un pie Tā, kas uz tā sēž.“ Viņš tos nosauc par akliem, jo tie negribēja mācīt pienācīgo un godāja mazāko, bet goda cienīgo turēja otrā vietā. Jo zeltu templī un ķerubus, un zelta trauku viņi lika augstāk par pašu templi. Tāpēc viņi daudziem mācīja, ka zvērēt pie tempļa nav nekas, bet gan pie zelta, kas templī apkārt, kaut gan tas bija godājams tieši tāpēc, ka bija templī. Un upurus, kas tika likti uz altāra, viņi sacīja esam godājamākus par pašu altāri; tā ka farizeji mācīja arī tā: ja kāds zvērēja pie zelta vai pie upura un tad lauza zvērestu, viņš tika notiesāts atlīdzināt to pašu. Jo upuri uz altāra viņi turēja augstāk peļņas dēļ no upuriem. Bet ja kāds, zvērējis pie tempļa, lauza zvērestu, tā kā nevarēja uzcelt templim līdzīgu, viņu atlaida; un tālāk zvērests pie tempļa šķita vieglāks – farizeju peļņaskāres dēļ. Tātad attiecībā uz Veco Derību Kristus nepieļauj, ka upuris būtu lielāks par altāri; bet pie mums altāris drīzāk tiek svētīts ar dāvanām; jo maizes ar dievišķo žēlastību tiek pārvērstas pašā Tā Kunga Miesā; tāpēc arī altāris tiek ar tām svētīts.

Piezīmes (2)
  1. „Zelta trauks“ – ἡ στάμνος ἡ χρυσῆ (trauks ar mannu, Ebr. 9:4).
  2. „Maizes … tiek pārvērstas pašā Tā Kunga Miesā“ – εἰς τὸ Δεσποτικὸν σῶμα αὐτὸ ἐκεῖνο μεταβάλλονται θείᾳ χάριτι οἱ ἄρτοι.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:16–22; Mt. 5:33–37; 2. Moz. 29:37; 2. Moz. 25:18–22; 2. Moz. 16:33; Ebr. 9:4; Jes. 66:1; Mt. 26:26

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ ὑμῖν, ὁδγοὶ τυφλοὶ, οἱ λέγοντες· Ὃς ἂν ὁμόσῃ ἐν τῶ ναῶ, οὐδέν ἐστιν· δς δ´´ ἂν ὀμόσῃ ἐν τῷ χρυσῷ τοῦ ναοῦ, ὀφείλει. Μωροὶ καὶ τυφλοὶ, τί γὰρ χρὸσόν; Καὶ ὃς ἐὰν ὀμόσῃ ἐν τῷ θυσιαστηρίῳ, οὐδέν ἐστιν· ὃς δ´ ἂν ὀμόσῃ ἐν τῷ δώρῳ τῷ ἐπάνω αὐτοῦ δφείλει. Μωροὶ καὶ τυφλοὶ, τί γὰρ μεῖζον, τὸ δῶρον, ἢ τὸ θυσιαστήριον τὸ ἁγιάζον τὸ δῶρον· Ὁ οὕν ὃιόσας ἐν τῷ θυσιαστηρίῳ, ὀμνύει ἐν αὐτῷ καὶ ἐν πᾶσι τοῖς ἐπάνω αὐτοῦ, καὶ ὁ ὀμόσας ἐν τῷ ναῷ, ὁμνύει ἐν αὐτῷ καὶ ἐν τῷ κατοικοῦντι αὐτὸν, καὶ ὁ ὀμόσας ἐν τῷ οὐρανῷ, ὁμνύει ἐν τῷ θρόνῳ τοῦ Θεοῦ, καὶ ἐν τῷ καθημένῳ ἐπάνω αὐτοῦ.» Τυφλοὺς αὐτοὺς ὀνομάζει, ὡς μὴ θέλοντας τὰ πρέποντα διδάσκειν καὶ τὰ μὲν ἐλαχιστότερα τιμῶντας, τὰ δὲ τιμῆς ἀξια, δευτέρου λόγου ἀξιοῦντας. Καὶ γὰρ τὸν χρυσόν τὸν ἐν τῷ ναῷ, καὶ τὰ Χερουβὶμ καὶ τὴν στά μνον τὴν χρυσῆν προετίμων αὐτοῦ ναοῦ. Διὸ κα τοὺς πολλοὺς ἑδίδασκον ὅτι οὐδέν ἐστι τὸ κατὰ τοῦ ναοῦ ὁμνύενν, ἀλλὰ τὸ εἰς τὸν χρυσὸν τὸν τῷ ναῷ περικείμενον, ὃς διὰ τοῦτο πάντως αἰδέσιμος ἣν, ὅ τῷ ναῷ περιέκειτο. Καὶ τὰ δῶρα δὲ τὰ ἐπὶ τοῦ θυσιαστηρίου τιθέμενα, τιμιώτερα ἔλεγον εἶναι αὐτοῦ τοῦ θυσιαστηρίου· ὤστε καὶ οὕτως ἐδογμάτιζον οἱ Φαρισαῖοι, ὅτι ἐάν τις ὥμοσε κατὰ τοῦ χρυσοῦ τος, εἶτα ἐπιώρκησε, κατεδικάζετο τὰ ἴσα ἀποτίσαι. Τὸ γὰρ δῶρον τοῦ θυσιαστηρίου προετίμων διὰ τὰ ἀκ τῶν θυσιῶν κέρδη. Εἰ δὲ κατὰ τοῦ ναοῦ ὀμόσας ἐπιώρκησεν, ἐπεὶ οὐκ ἠδύνατο ὅμοιον τῷ ναῷ κτίσαι, διὰ τοῦτο ἀπελύετο· καὶ ἐδόκει λοιπὸν ἐλαφρότερος εἶναι ὁ ὅρκος ὁ εἰς τὸν ναὸν, οιὰ τὸ φιλοκερδὲς τῶν Φαρισαίων· ἐπὶ μὲν οὖν τῆς παλαιᾶς, οὐ συγχωρεῖ ὁ Χριστὸς μεῖζον εἰναι τὸ δωρον τοῦ θυσιαστηρίου, ἐφ´ ἡμῶν δὲ τὸ θυσιαστήριον ὑπὸ τῶν δώρων ἀγιάζεται μᾶλλον· εἰς γὰρ τὸ Δεσποτικὸν σῶμα αὐτὸ ἐκεῖνο μεταβάλλονται θείᾳ χάριτι οἰ ἄρτοι· διὸ καὶ ἁγιάζεται ὑπὸ τούτων τὸ θυσιαστήριον.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:23–24

„Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, ka jūs dodat desmito tiesu no mētrām un dillēm, un ķimenēm, bet esat atstājuši bauslībā svarīgāko – tiesu, žēlsirdību un ticību. Šo vajadzēja darīt un to neatstāt. Jūs akli vadoņi, kas izkāšat odu, bet kamieli norijat!“ Viņš atkal tos apsauc kā neprātīgus, jo tie, nicinādami lielākos baušļus, meklēja precizitāti mazajos, nepalaižot garām pat ķimeņu desmito tiesu, bet arī no tām dodot desmito tiesu; un ja kāds viņus pārmeta kā sīkumainus, viņi norādīja, ka to saka bauslība. Bet būtu bijis labāk un Dievam tīkamāk, ja viņi no tautas prasītu tiesu un žēlsirdību, un ticību. Bet kas ir tiesa? Nedarīt neko netaisnu un nesaprātīgu, bet visu darīt ar izšķiršanu un saprātu. Jo tūliņ tiesai seko arī žēlsirdība. Jo, kas visu dara ar izšķiršanu, tas zina arī, pret kuriem jāizrāda žēlsirdība; bet žēlsirdībai seko ticība. Jo, kas izrāda žēlsirdību, tas noteikti tic, ka neko nezaudēs, bet visu saņems; un turklāt jāizrāda žēlsirdība, bet arī jātic patiesajam Dievam. Jo daudziem helēņiem bija žēlsirdība, bet, neticēdami dzīvajam Dievam, viņiem nebija ticības, kas sekotu žēlsirdībai. Tātad katram skolotājam jāņem desmitā tiesa no savas tautas, tas ir, jāprasa no desmit maņām – piecām miesas un piecām dvēseles – tiesa un žēlsirdība, un ticība. Bet „šo vajadzēja darīt“ Tas Kungs sacīja, nevis skubinādams dot desmito tiesu no dārza augiem, bet lai pagaidām neliktos, ka izdod likumus pretī Mozum. Bet par akliem vadoņiem Viņš tos sauc, jo tie, lielīdamies, ka māca un visu zina, nevienam nedeva labumu, bet drīzāk visus samaitāja, iemezdami neticības bedrē. Bet par tiem, kas izkāš odu, Viņš tos sauc, jo tie sargās no mazajiem grēkiem, bet kamieli, tas ir, lielos, norij un neievēro.

Piezīmes (1)
  1. „Piecas dvēseles maņas“ – Teofilakts runā par garīgajām maņām, kas atbilst miesīgajām.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:23–24; Lk. 11:42; 3. Moz. 27:30; Mih. 6:8; Os. 6:6; Sak. 19:17; Ebr. 11:6; Mt. 15:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐαὶ ὑμῖν, Γραμματεῖς καὶ Φαρισαῖοι ὑποκρισαὶ, ὅτι ἀποδεκατοῦτε τὸ ἡδύοσμον καὶ τὸ ἄνηθον καὶ τὸ κύμινον, καὶ ἀφήκατε τὰ βαρύτερα τοῦ νόΟο · τὸν κρίσιν καὶ τὸν ἔλεον καὶ τὴν πίστιν. Ταυτα ἔδει ποιῆσαι, κἀκεῖνα μὴ ἀφιέναι· ὁδηγοὶ τυφλοὶ οἱ διυλίζοντες τὸν κώνωπα, τὴν δὲ κάμηλον καταπίνοντες. » Πάλιν ὀνειδίζει αὐτοὺς ὡς ἀνοήτους, διότι τῶν μειζόνων ἐντολῶν καταφρονοῦντες, ἓν τοις μικροῖς ἐζήτουν τὴν ἀκρίβειαν· οὐδὲ τὴν τοῦ κυμίνου δεκάτωσιν παρορῶντες, ἀλλὰ κἀκεῖνο ἀποδεκατοῦντες · καὶ εἴ τις αὐτοὺς κατεμέμψατο ὡς μικρολόγους, προέφερον ὅτι ὁ νόμος τοῦτο λέγει. Κρεῖττον δὲ ἦν καὶ θεαρεστότερον, εἰ τὴν κρίσιν καὶ τὸν ἔλεον καὶ τὴν πίστιν ἀπήτουν παρὰ τοῦ λαοῦ. Τίς δέ ἐστιν ἡ κρίσις; Τὸ μηδὲν ἄδικον καὶ ἄλογον ποιεῖν, ἀλλὰ πάντα κεκριμένως καὶ μετὰ λόγου. Αὐτίκα γὰρ τῇ κρίσει ἕπεται καὶ ὁ ἔλεος. Ὁ γὰρ κεκριμένως ποιῶν πάντα, οἶδε καὶ τίνας δεῖ ἐλεεῖν· τῷ δὲ ἐλέῳ ἕπεται ἡ πίστις. Ὁ γὰρ ἐλεῶν πιστεύει πάντως ὅτι οὐδὲν ἀπολέσει, ἀλλὰ πάντα λήψεται· ἄλλως τε, δεῖ ἐλεεῖν, ἀλλὰ καὶ πιστεύειν Θεῷ ἀληθινῷ. Πολλοὶ γὰρ τῶν Ἐλλήνων ἔλεον μὲν εἶχον, μὴ πιστεύοντες δὲ εἰς τὸν ζῶντα Θεὸν, οὐκ εἶχον τῷ ἐλέῳ ἐπομένην τὴν πίστιν. Δεῖ οὖν ἑκαστον τῶν διδασκάλων ἀποδεκατοῦν ἀπὸ τοῦ λαοῦ αὐτοῦ, τουτέστιν, ἀπαιτεῖν ὰπὸ τῶν δέκα αἰσθήσεων, τῶν πέντε σωματικῶν καὶ τῶν πέντε ψυχικῶν, τὴν κρίσιν καὶ τὸν ἔλεον καὶ τὴν πίστιν· τὸ δὲ, Ταῦτα ἔδει ποιῆσαι, εἰπεν ὁ Κύριος, οὐ προτοεπόμενος ἐπὶ τὸ ἀποδεκατοῦν τὰ λάχανα, ἀλλ´ ἵνα μὴ δόξῃ ἀντινομοθετεῖν τέως τῷ Μωσεῖς Ὀδηγοὺς δὲ τυφλοὺς αὐτοὺς ὀνομάζει, διότι αὐχοῦντες διδάσκειν καὶ πάντα εἰδέναι, οὐδένα ὡφέλουν, ἀλλὰ καὶ μᾶλλον πάντας διέφθειρον, εἰς βόθρον ῥίπτοντες ἀπιστίας. Τὸν κώνω πα δὲ διυλίζοντας τούπους ὀνομάζει, ὡς τὰ μὲν μικρὰ ἀμαρτήματα παραφυλαττομένους, τὴν δὲ κάμηλον, ἤτοι τὰ μεγάλα καταπίνοντας καὶ παρορῶντας.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:25–26

„Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, ka jūs šķīstāt biķera un bļodas ārpusi, bet iekšpusē tie ir pilni laupījuma un netaisnības. Tu aklais farizej, šķīsti papriekš biķera un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse kļūst šķīsta.“ Turēdamies pie vecaju ieražām, viņi mazgāja biķerus un bļodas, tas ir, šķīvjus, uz kuriem liek ēdienus; bet vīnu viņi dzēra un ēdienus ēda no laupījuma, un drīzāk tos aptraipīja. „Tātad neiegūsti,“ Viņš saka, „vīnu no netaisnības, un tad biķera iekšpuse kļūst šķīsta.“ Vai arī Viņš runā nevis par biķeriem un šķīvjiem, bet par miesīgo un ārējo stāvokli un par iekšējo un garīgo. „Jo tu,“ Viņš saka, „biķera ārpusi, tas ir, savu ārējo stāvokli, veido cienīgāku, bet tava iekšpuse ir netīrumu pilna; jo tu laupi un dari netaisnību. Bet jāmazgā iekšpuse, tas ir, dvēsele, lai līdz ar dvēseles šķīstību spīdētu arī ārējā cienība.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:25–26; Lk. 11:39–41; Mk. 7:3–4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ ὑμῖν, Γραμματεῖς καὶ Φαρισαῖοι ὑποκριταὶς ὅτι καθαρίζετε τὸ ἕξωθεν τοῦ ποτηρίου καὶ τῆς παροψδος, ἔσωθεν δὲ γέμουσιν ἐξ ἀρπαγῆς καὶ ἀδικίας. δαρισαῖε τυφλὲ, καθάρισον πρῶτον τὸ ἐντὸς τοῦ ποτηρίου καὶ τῆς παροψίδος, ἵνα γένηται καὶ τὸς ἐκτὸς αὐτῶν καθαρόν.» Τὰς παραδόσεις τῶν πρεσόυτέρων κρατοῦντες, ἔπλυνον τὰ ποτήρια καὶ τὰς παροψίδας, τουτέστι, τοὺς πίνακας ἐν οἰς τὰ δψα τίθενται· ἐξ ἀρπαγῆς δὲ ἔπινον οἶνον, καὶ ἐδέσιματα ἤσθιον, ἄἐμόλυνον μᾶλλον αὐτά. Μὴ κτήσῃοὖν, φησίν, αἶνον ἐξ ἀδικίας, καὶ γίνεται λοιπὸν τὸ ἔσωθεν τοῦ ποτηρίου καθαρόν· ἢ οὐ περὶ ποτηρίων καὶ πινάκω· λέγει, ἀλλὰ περὶ τῆς σωματικῆς καὶ ἔξω καταστά σεως, καὶ τῆς ἔσω καὶ πνευματικῆς. Σὺ μὲν γὰρ, φησὶ, τὸ ἔξω τοῦ ποτηρίου, τουτέστι τὴν ἔξω σου κατάστασιν, σχηματίζεις εἰς τὸ σεμνοπρεπέστερον, τὸ δὲ ἔσω σου γέμει ῥύπου· ἀρπάζεις γὰρ καὶ ἀδικεῖς. Δεῖ δὲ τὰ ἔσω πλύνειν, τουτέστι τὴν ψυχὴν. ἵνα τῇ καθαρότητι τῆς ψυχῆς συνεκλάμῃ καὶ ἡ Κἔξωθεν σεμνοπρέπεια,

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:27–28

„Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, ka jūs esat līdzīgi nobalsinātiem kapiem, kas no ārpuses izskatās skaisti, bet iekšpusē ir pilni mirušo kaulu un visādas nešķīstības. Tāpat arī jūs no ārpuses cilvēkiem izskatāties taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības.“ Arī šī līdzība saprotama tāpat kā iepriekšējā; jo viņi centās ārēji izskatīties cienījami kā nobalsināti kapi, tas ir, ar ģipsi un kaļķi nobalsināti; bet iekšpusē viņi bija visādas nešķīstības un mirušu un satrūdējušu darbu pilni.

Piezīmes (1)
  1. „Miruši darbi“ – sal. Ebr. 9:14.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:27–28; Lk. 11:44; Ap. d. 23:3; 4. Moz. 19:16; Ebr. 9:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ ὑμῖν, Γραμματεῖς καὶ Φαρισαῖοι ὑποκριταὶ, ὅτι παρομοιάζετε τάφοις κεκονιαμένοις, οἵτινες ἔξωθεν μὲν φαίνονται ὡραῖοι, ἔσωθεν δὲ γέμουσιν δστέων νεκρῶν, καὶ πάσης ἀκαθαρσίας· οὔτω καὶ ὑμεῖς, ἔξωθεν μὲν φαίνεσθε τοῖς ἀνθρώποις δίκαιοι, ἔσωθεν δὲ μεστοί ἐστε ὑποκρίσεως καὶ ἀνομίας.» Καὶ αὕτη ἡ παραβολὴ ὁμοίως νοεῖται τῇ προλαβούση · ἐσπούδαζον γὰρ τὴν μὲν ἔξωθεν κατάστασιν σεμνοὶ φαίνεσθαι, ὥσπερ οἱ τάφοι οἱ κεκονιαμένοι, τουτέστι τῇ γύψῳ καὶ τῇ ἀσβέστῳ λελευκασμένοι· τὸ δὲ ἔσω πὰσης ἀκαθαρσίας καὶ νεκρῶν καὶ σεσηπότων ἔργων ἦσαν πλήρεις,

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:29–31

„Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, ka jūs ceļat praviešiem kapus un greznojat taisno kapu pieminekļus un sakāt: ja mēs būtu dzīvojuši savu tēvu laikā, mēs nebūtu bijuši viņu biedri praviešu asinīs. Tā jūs paši par sevi liecināt, ka esat praviešu slepkavu dēli.“ Viņš tos sauc par nelaimīgiem nevis tāpēc, ka tie ceļ praviešu kapus – jo tas ir Dievam tīkami –, bet tāpēc, ka, to izlikdamies darām un it kā nosodīdami savus tēvus, viņi darīja ļaunāk par tiem un pārspēja tos ļaunumā, atklāti melodami: „Ja mēs būtu dzīvojuši savu tēvu laikā, mēs nebūtu nonāvējuši praviešus“; jo viņi paši trakoja, lai nonāvētu praviešu Valdnieku. Tāpēc Viņš arī saka:

Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:29–31; Lk. 11:47–48; Ap. d. 7:51–52

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ ὑμῖν, Γραμματεῖς καὶ Φαρισαῖοι ὑποκριταὶ, ὅτι οἰκοδομεῖτε τοὺς τάφους τῶν προφητῶν, καὶ κοσμεῖτε τὰ μνημεῖα τῶν δικαίων, καὶ λέγετε· Εἰ ἦμεν ἐν ταῖς ἡμέραις τῶν πατέρων ἡμῶν, οὐκ ἂν ἦμεν κοινωνοὶ αὐτῶν ἐν τῷ αἴματι τῶν προφητῶν στε μαρτυρεῖτε ἑαυτοῖς ὅτι υἱοί ἐστε τῶν φονευσάντων τοὺς προφήτας.» Ταλανίζει αὐτοὺς οὐχ ὅτι οἰκοδομοῦσι τοὺς τάφους τῶν προφητῶν· τοῦτο γὰρ θεάρεστον· ἀλλ´ ὅτι προσποιούμενοι ταῦτα, καὶ δῆθεν καταγινώσκοντες τῶν πατέρων αὐτῶν, χείρονα ἐκείνὸλν ἐποίουν, καὶ ὑπερηκόντισαν ἐκείνους τῇ κακίᾳ, ψευδόμενοι προφανῶς, ὅτι, Εἰ ἦμεν ἐν ταῖς ἡμέραις τῶν πατέρων ἡμῶν, οὐκ ἂν ἐφονεύομεν τοὺς προΚφήτας · αὐτοὶ γὰρ τὸν τῶν προφητῶν Δεσπότην ἐλύττων φονεῦσαι. Διὸ καί φησιν·

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:32–33

„Un jūs piepildiet savu tēvu mēru! Jūs čūskas, jūs odžu dzimums, kā jūs izbēgsiet no elles sodības?“ Viņš saka: „Piepildiet savu tēvu mēru“, nevis pavēlēdams viņiem vai mudinādams nonāvēt Viņu, bet Viņš saka ko tādu: „Tā kā jūs esat čūskas un tādu tēvu dzimums un esat nogāzušies tik lielā ļaunumā, ka esat nedziedināmi, tad steidzieties ātrāk pārspēt savus tēvus; bet tas notiks, ja jūs Mani nonāvēsiet; jo jūs sasniegsiet pašu ļaunuma virsotni, ja papildināsiet asinsdarbu, kas jūsu tēviem vēl trūka. Kā tad, būdami tādi, jūs izbēgsiet sodam?“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:32–33; Mt. 3:7; Mt. 12:34; 1. Tes. 2:15–16; 1. Moz. 15:16

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ὑμεῖς πληρώσατε τὸ μέτρον τῶν πατέρων ὑμῶν· ὄφεις, γεννήματα ἐχιδνῶν, πῶς φύγητε ἀπὸ τῆς κρίσεως τῆς γεέννης;» Οὐκ ἐπιτάττων αὐτοὺς, ἢ συνωθῶν πρὸς τὸ φονεῦσαι αὐτὸν, λέγει τὸ, Πληρώσατε τὸ μέτρον τῶν πατέρων ὑμῶν, ἀλλὰ τοιοῦτόν τι λέγει· Ἐπειδὴ ὄφεις ἐστὲ καὶ γεννήματα τοιούτων πατέρων, καὶ εἰς τοσαύτην κακίαν ἐξετραχηλίσθητε, ὤστα ἀνιάτως ἕχειν, συντομώτερον σπουδάσατε νικῆσαι τοὺς πατέρας ὑμῶν· τοῦτο δὲ ἔσται, ἐὰν ἐμὲ Κφονεύσητε· αὐτὸ γὰρ τὸ ἀκρότατον τῆς κακίας κα ταλήψεσθε, ἐὰν τὴν ἐλλείπουσαν τοῖς πατράσιν ὑμῶν μιαιφονίαν ἀναπληρώσητε· πῶς οὖν τοιοςτοι ὄντες,, φύγητε τὴν κόλασινε

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:34

„Tāpēc, redzi, Es sūtu pie jums praviešus un gudrus, un rakstu mācītājus; un dažus no tiem jūs nonāvēsiet un sitīsiet krustā, un dažus no tiem jūs šaustīsiet savās sinagogās un vajāsiet no pilsētas uz pilsētu.“ Viņš tos atmasko, jo tie meloja, sacīdami: „Ja mēs būtu dzīvojuši savu tēvu laikā, mēs nebūtu nonāvējuši praviešus.“ „Jo, lūk,“ Viņš saka, „Es sūtu praviešus un gudrus.“ Bet to Viņš saka par apustuļiem; jo Svētais Gars, viņus izgreznojis ar mācību, darīja tos par rakstu mācītājiem, tas ir, tautas skolotājiem, un par praviešiem, un visas gudrības pilniem. Bet Viņš sacīja: „Es sūtu“, rādīdams dievišķības varu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:34; Lk. 11:49; Mt. 10:17.23; Ap. d. 5:40; Ap. d. 7:58–60; Ap. d. 12:2; Jņ. 20:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Διὰ τοῦτο ἰδοὺ ἐγὼ ἀποστέλλω πρὸς ὑμᾶς προφήτας , καὶ σοφοὺς, καὶ γραμματεῖς· καὶ ἐξ αὐτῶν ἀποκτενεῖτε καὶ σταυρώσετε, καὶ ἐξ αὐτῶν μαστιγώσετε ἐν ταῖς συναγωγαῖς ὑμῶν, καὶ διώξετε ἀπὸ πόλεως εἰς πόλιν.» Ἐλέγχει αὐτοὺς, ψευδῶς εἰπόντας, ὅτι Εἰ ἦμεν ἐν ταῖς ἡμέραις τῶν πατέρων ἡμῶν, οὐκ ἂν ἐφονεύομεν τοὺς προφήτας. Ἰδοὺ γὰρ, φησὶν, ἐγὼ ἀποστέλλω προφήτας, καὶ σοφοὺς, Περὶ δὲ τῶν ἀποστόλων ταῦτα λέγει· τὸ γὰρ ἅγιον Πνεῦμα καὶ διδασκαλίαις αὐτοὺς κοσμῆσαν, γραμματεῖς ἐποίησε, τουτέστι τοῦ λαοῦ διδασκάλους, καὶ προφήτας, καὶ σοφίας πάσης πεπληρωμένους. Ἀποστέλλω δὲ, εἶπε, δεικνὺς τὸ τῆς θεότητος ἐξουσιαΣπιΧΟν.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:35–36

„Lai nāktu pār jums visas taisnās asinis, kas izlietas virs zemes, sākot no taisnā Ābela asinīm līdz Barahijas dēla Caharijas asinīm, ko jūs nonāvējāt starp templi un altāri. Patiesi Es jums saku: tas viss nāks pār šo cilti.“ Viņš saka, ka pār tā laika jūdiem nāks visas netaisni izlietās asinis; jo viņi tiks sodīti ļaunāk nekā viņu tēvi, jo pat pēc tik daudziem piemēriem nav atjēgušies; tāpat kā arī Lamehs tika sodīts vairāk nekā Kains, kaut gan nebija nogalinājis brāli, jo viņš nebija atjēdzies no Kaina piemēra. „Tātad pār jums nāks,“ Viņš saka, „visas asinis no Ābela līdz Caharijam.“ Bet piemēroti Viņš pieminēja Ābelu. Jo kā Ābels tika nonāvēts skaudības dēļ, tā arī Kristus – apskausts. Bet kuru Cahariju Viņš šeit piemin? Daži saka – to, kas pieskaitīts divpadsmit praviešiem; citi – Priekšteča tēvu; jo mums ir nodots stāsts, ka templī bija kāda vieta, kur stāvēja jaunavas. Tātad Caharija, būdams augstais priesteris, arī pēc tam, kad Dievadzemdētāja bija dzemdējusi Kristu, nostādīja viņu jaunavu vietā; bet jūdi, par to sašutuši, viņu nonāvēja, jo viņš bija nostādījis starp jaunavām sievu, kas dzemdējusi. Bet nav nekā brīnišķīga, ja arī Priekšteča tēvam bija tēvs vārdā Barahija, tāpat kā tas, kas no divpadsmit praviešiem, tiek saukts par Barahijas dēlu; jo ir ticami, ka, kā sakrita viņu vārdi, tā arī viņu tēvu vārdi.

Piezīmes (1)
  1. Teofilakts min divus skaidrojumus: pravietis Caharija (Cah. 1:1 – „Barahijas dēls“) vai Jāņa Kristītāja tēvs; otrais balstās Teofilakta minētajā nodotajā stāstā (λόγος παραδοθείς). 2. Laiku 24:20–22 minētais Caharija, Jojadas dēls, šeit netiek minēts.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:35–36; Lk. 11:50–51; 1. Moz. 4:8–10; 1. Moz. 4:23–24; Ebr. 11:4; Ebr. 12:24; Cah. 1:1; Lk. 1:5; 2. Laiku 24:20–22

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὅπως ἔλθῃ ἐφ´ ὑμᾶς πᾶν αἴμα δίκαιον, ἐκχυνόμενον ἐπὶ τῆς γῆς ἀπὸ τοῦ αἴματος Ἄβελ τοῦ Ἀικαίου, ἕως τοῦ αἱματος Ζαχαρίου υἱοῦ Βαραχίου, ὃν ἐφονεύσατε μεταξὺ τοῦ ναοῦ καὶ τοῦ θυσιαστηρίου. Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ὅτι ἥξει ταῦτα πάντα ἐπὶ τὴν γενεὰν ταύτην.» Ἐπὶ τοὺς τότε ὄντας Ἰουδαίους φησὶν ἡξειν κᾶν αἷμα ἀδίκως ἐκχυθέν· χεῖρον γὰρ τιμωρηθήσονται παρὰ τοὺς πατέρας αὐτῶν, οἱ μηδὲ μετὰ τοσαῦτα παραδείγματα σωφρονισθέντες· ὥσπερ καὶ ὁ Λάμεχ παρὰ τὸν Κάῖν πλέον ἐκολάσθη καίτοῖ οὐκ ἀδελφὸν ἀνελὼν, διότι οὐκ ἐσωφρονίσθη τῷ κατὰ τὸν Κάῖν ὑποδείγματι. Ἢξει οὖν, φησὶν, ἐφ´ ὑμᾶςι πᾶν αἷμα, ἀπὸ Ἄβελ ἕως Ζαχαρίου. Εὐκαίρως δὲ ἐμνήσθη τοῦ Ἄβελ. Ὡς γὰρ ὁ Ἄβελ διὰ φθόνον ὰνῃρέθη, οὔτω καὶ ὁ Χριστὸς φθονηθείς. Ποίου δὲ Ζαχαρίου ἐνταῦθα μέμνηται; Οἱ μὲν τοῦ ἐν τοῖς δώδεκα προφήταις φασὶ συναριθμουμένου· οἱ δὲ, τοῦ πατρὸς τοῦ Προδρόμου· λόγος γὰρ ἔχει παραδοθαὶς ἡμῖν, ὅτι τόπος τις ἦν ἐν τῷ ναῷ, ἐν ᾧ ἴσταντο αἱ παρθένοι. Ὁ τοίνυν Ζαχαρίας ἀρχιερεὺς ὤν, καὶ μοτὰ τὸ τεκεῖν τὸν Χριστὸν τὴν Θεοτόκον ἔστησεν ἐν τῷ τόπῳ τῶν παρθένων· ἀγανακτήσαντες δὲ ἐπὶ τούτῳ οἱ Ἰουδαῖοι, ἀπέκτειναν αὐτὸν, ὡς μετὰ τῶν παρθένων τάξαντα γυναῖκα γεννήσασαν· οὐδὲν δὲ θαυμαστὸν, εἰ καὶ ὁ πατὴρ τοῦ Προδρόμου εἰχε πατέρα Βαραχίαν ὀνόματι, ὥσπερ καὶ ὁ ἐν τοῖς δώδεκα προφήταις Βαραχίου λέγεται υἱός· εἰκὸς γὰρ ὥσπερ τὰ τούτων ὀνόματα συνέδραμον, οὕτω καὶ τὰ τῶν πατέρων αὐτῶν.

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 23:37–39

„Jeruzāleme, Jeruzāleme, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti, cik reižu Es gribēju sapulcināt tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus zem saviem spārniem, un jūs negribējāt! Redzi, jūsu nams jums tiks atstāts tukšs. Jo Es jums saku: no šī brīža jūs Mani neredzēsiet, kamēr jūs sacīsiet: slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā!“ Viņš atkārto Jeruzālemes vārdu, to žēlodams un līdzjūtīgi saukdams; jo, kā pret kādu, ko kvēli mīl, bet kas nicina mīlētāju, Viņš aizbildinās, gatavodamies uzlikt sodu; jo Viņš to vaino kā slepkavu un ka, kaut gan Viņš pats bieži gribēja to apžēlot, tā negribēja, bet klausīja velnam, kas to izklīdināja un aizveda no patiesības, kas ir kaut kas vienots, un nepieņēma To Kungu, kas sapulcina. Jo nekas tā neizklīdina no Dieva kā grēks, tāpat kā pie Dieva sapulcina laba sirdsapziņa. Bet, rādīdams Savu mīlestību, Viņš lika vistas piemēru. „Tāpēc, tā kā jūs negribat, Es atstāju templi tukšu.“ No šejienes mēs mācāmies, ka mūsu dēļ Dievs mājo arī tempļos; bet kad mēs kļūstam bezcerīgi, [Viņš atstāj arī tempļus. Tātad, saka Kristus, jūs Mani neredzēsiet līdz] Otrajai atnākšanai. Jo tad viņi arī negribot Viņu pielūgs un sacīs: „Slavēts, kas nāk.“ Bet „no šī brīža“ saproti – pēc krustā sišanas, bet ne no tās stundas, kurā Viņš to sacīja. Jo pēc tam, kad Viņš to bija sacījis, viņi Viņu redzēja daudzas reizes; bet pēc krustā sišanas viņi Viņu neredzēja un neredzēs, līdz pienāks Viņa atnākšana.

Piezīmes (1)
  1. Ps. 117:26 LXX (1965: Ps. 118:26).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:37–39; Lk. 13:34–35; Ps. 117:26; Jer. 22:5; Ps. 90:4; Rom. 11:25–26; Filip. 2:10–11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«ερουσαλὴμ, Ἰερουσαλὴμ, ἡ ἀποκτείνουσα τοὺς προφήτας, καὶ λιθοβολοῦσα τοὺς ἀπεσταλμένους πρὸς αὐτὴν, ποσάκις ἠθέλησα ἐπισυναγαγεῖν τὰ τέκνα σου ὃν τρόπον ἐπισυνάγει ὄρνις τὰ νοσσία. Καυτῆς ὑπὸ τὰς πτέρυγας, καὶ οὐκ ἠθελήσατε; Ἰδοὺ ἀφίεται ὑμῖν ὁ οἶκος ὑμῶν ἔρημος· λέγω γὰρ ὑμῖν, οὐ μή με ἴδητε ἀπ´ ἄρτι, ἕως ἂν εἴπητε· Εὐλογημένος ὁ ἐρχόμενος ἐν ὀνόματι Κυρίου.» Διπλασιάζει τὸ ὄνομα τῆς Ἰερουσαλήμ, ἐλεῶν αὐτὴν καὶ ἀνακαλούμενος συμπαθῶς· ὥσπερ γὰρ πρός τινα φιλουμένην μὲν διακαῶς, καταφρονοῦσαν δὲ τοῦ φιλοῦντος, ἀπολογεῖται, μέλλων ἐπάγειν τὴν κόλασιν· αἰτιᾶται γὰρ αὐτὴν ὡς φονικὴν, καὶ ὅτι πολλάκις θέλοντος· αὐτοῦ ἐλεῆσαι ταύτην, αὐτὴ οὐκ ἠθέλησε, ἀλλὰ τῷ διασκορπίζοντι αὐτὴν πειθομένη διαβόλῳ, καὶ ἀπάγοντι ἀπὸ τῆς ἀληθείας. ἤτις ἑνοειδές τι χρῆμά ἐστι, τὸν συνάγοντα Κύριον οὐκ ἐδέχετο· οὐδὲν γὰρ οὔτω σκορπίζει ἀπὸ Θεοῦ, ὡς ἀμαρτία· ὥσπερ αὖ συνἀγει πρὸς Θεὸν τὸ ἀγαθὸν συνειδός· τὴν φιλοστοργίαν δὲ ἀνδεικνύμενος, τὸ τῆς ὄρνιθος ὑπόδειγμα τέθεικε. Ἀιὸ ἐπεὶ οὐ θέλετε, ἀφίημι τὸν ναὸν ἔρημον. Ἐντεῆ. εν δὲ μανθάνωμεν, ὅτι δι´ ἡμᾶς κατοικεῖ καὶ τοὺς ναοὺς ὁ Θεός· ὅταν δὲ ἡμεῖς ἀπεγνωσμένοι ὧμεν, βΑΡΟΤ ΧΧΙν. τῆς δευτέρας παρουσίας. Τότε γὰρ καὶ ἄκοντες αὐτὸν προσκυνήσουσι, καὶ ἐροῦσι τό· «Εὐλογημένος ὁ ἐρχόμενος.» Τὸ δὲ ἀπ´ ἄρτι, ἀντὶ τοῦ, μετὰ τὸ σταυρωθῆναι, νόησον, μὴ μέντοιγε τὴν ὥραν ἐκείνην καθ´ ἡν ταῦτα ἔλεγε. Εἶδον γὰρ αὐτὸν ἀφ´ οὗ ἐλάλησε ταῦτα πολλάκις· μετὰ μέντοι τὸ σταυρωθῆναι οὐκ εἶδον αὐτὸν, οὐδὲ ἱδοωσιν ἄχρις ἂν ἐνστῇ Κἡ παρουσία αὐτοῦ,

PG 123, skenējuma lpp. ~223–230 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu