Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 21. nodaļa

Mt. 21:1–5

„Un, kad viņi tuvojās Jeruzālemei un nonāca Betfagē pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus mācekļus, tiem sacīdams: ejiet uz ciemu, kas jums pretī, un tūliņ jūs atradīsiet piesietu ēzeļmāti un kumeļu pie tās; atraisiet un atvediet tos Man. Un, ja kāds jums ko sacīs, tad sakiet, ka tie Tam Kungam vajadzīgi; un viņš tūliņ tos atlaidīs. Bet tas viss notika, lai piepildītos, kas sacīts caur pravieti, kas saka: sakiet Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs un jāj uz ēzeļa, uz nastu nesējas kumeļa.“ Viņš sēdās uz ēzeļmātes, kad nebija nekādas citas vajadzības kā vien piepildīt pravietojumu, un lai parādītu jums, cik vienkārši jājāj; jo Viņš jāja nevis uz zirga, bet uz vienkārša ēzelīša. Tātad Viņš piepilda pravietojumu gan vēsturiski, gan pārnestā nozīmē: vēsturiski – sēdēdams uz ēzeļa, kas redzams; bet pārnestā nozīmē – ka Viņš sēdās arī uz kumeļa – jaunās un neiejādītās, nepakļāvīgās tautas. Bet gan ēzeļmāte, gan kumeļš bija piesieti ar savu pašu grēku važām. Bet atraisīt tika sūtīti divi: Pāvils pie pagāniem, bet Pēteris pie apgraizītajiem, tas ir, jūdiem. Un arī līdz šim mūs no grēkiem atraisa divi – Apustulis un Evaņģēlijs. Bet Kristus nāk lēnprātīgs; jo pirmajā atnākšanā Viņš nenāca tiesāt pasauli, bet izglābt. Un turklāt citi ebreju ķēniņi bija laupītāji un netaisni, bet Kristus ir lēnprātīgs Ķēniņš.

Piezīmes (1)
  1. „Apustulis un Evaņģēlijs“ – liturģiskās grāmatas; sk. mt-14-17-21.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:1–5; Mk. 11:1–6; Lk. 19:29–34; Jņ. 12:12–15; Cah. 9:9; Jes. 62:11; Gal. 2:7–8; Jņ. 3:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ερὶ τῆς ὄνου καὶ τοῦ πώλου. Περὶ τῶν χωλῶν καὶ τυφλῶν. Περὶ τῆς ἔηραιθείσης συκῆς, Περὶ τῶν ἐπερωτώντων τὸν Κύριον ἀρχιερέων καὶ πρεσβυτέρων. Πηρὶ τῶν δύο υἱῶν παραβολή. ερὶ τοῦ ἀμπελῶνος. Κ«αὶ ὅτε ἤγγισαν εἰς Ἰεροσόλυμα, καὶ ἧλθον εἰς Βηθφαγὴ πρὸς τὸ ὄρος τῶν Ἐλαιῶν, τότε ὁ Ἰησοῦς ἀπέστειλε δύο μαθητὰς, λέγων αὐτοῖς· Πορεύθητε εἰς τὴν κώμην τὴν ἀπέναντι ὑμῶν, καὶ εὐθέως εὐρήσετε ὄνον δεδεμένην, καὶ πῶλον μετ´ αὐτῆς· λύσαντες ἀγάγετέ μοι· καὶ ἐάν τις ὑμῖν εἴπῃ τι, ἐρεῖτε Ἐτι ἐ Κύριος αὐτῶν χρείαν ἔχει, εὐθέως δὲ ἀποστέλλει αὐτούς, Τοῦτο δὲ ὅλον γέγονεν ἵνα πληρωθῇ τὸ ῥηθὲν διὰ τοῦ προφήτου λέγοντος· Εἴπατε τῇ θυγατρὶ Σιών· Ἰδοὺ ὁ βασιλεύς σου ἔρχεταί σοι πραθε καὶ ἐπιβεβηκὼς ἐπὶ ὄνον καὶ πῶλον υἱὸν ὑποζυγίου.» Ἔκάθισεν ἐπὶ τῆς ὄνου, οὐδεμιᾶς ἄλλης οὔσης χρείας, εἰ μὴ τοῦ πληρῶσαι τὴν προφητείαν, καὶ ἴνα δείξῃ ὑμῖν ὅπως δεῖ εὐτελῶς ἐποχεῖσθαι· οὐ γὰρ ἐφ´ ἵππου, ἀλλ´ ἐπὶ ὀναρίου εὐτελοῦς ὠχήθη. Πληροῖ γοῦν τὴν προφητείαν καὶ καθ´ ἱστορίαν καὶ κατὰ ἀναγωγήν· καθ´ ἱστορίαν μὲν, ὡς ἐπὶ ὄνου καθίσας, σὸ ὁρώμενον· κατὰ ἀναγωγὴν δὲ, ὅτι καὶ ἐπὶ τοῦ τὼλου ἐκὰθισε. τοῦ νέου καὶ ἀδαμάστου λαοῦ, τοῦ ἀνυποτάκτου. Ἐδέδεντο δὲ καὶ ἡ ὄνος καὶ ὁ πῶλος ταῖς σειραῖς τῶν οἰκείων ἁμαρτιῶν. Δύο δὲ ἀαεστάλησαν λύσοντες, ὁ μὲν Παῦλος εἰς τὰ ἔθνη, Πέτρος δὲ εἰς τὴν περιτομὴν, τουτέστι, τοὺς Ἰουδαίους. Καὶ μέχρι δὲ τοῦ νυν, δύο λόουσιν ἡμᾶς ἀπὸ τῶν ἁμαρτιῶν, ὁ Ἀπόστολος καὶ τὸ Εὐαγγέλιον· ἔρχεται δὲ ὁ Χριστὸς πραθς· οὐ γὰρ ἦλθε κρῖναι τὸν κόσμον ἐν τῇ πρώτῃ παρουσίᾳ, ἀλλὰ σῶσαι. Ἀλλὰ καὶ οἱ μὲν ἄλλοι βασιλεῖς τῶν Ἑβραίων ἅρπαγες ἦσαν καὶ ἄδικοι, ὁ δὲ Χριστὸς, βασιλεὺς πραὔς.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:6–7

„Un mācekļi aizgāja un darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, un atveda ēzeļmāti un kumeļu, un uzlika uz tiem savas drēbes, un Viņš sēdās virsū.“ Lūka un Marks minēja tikai nastu nesēju, bet Matejs – ēzeļmāti un kumeļu, un tie nerunā pretēji; jo, kad veda kumeļu, tam līdzi gāja arī māte. Bet Viņš sēdās virsū – nevis abiem lopiem, bet drēbēm; vai arī Viņš vispirms sēdās uz ēzeļmātes, tad arī uz kumeļa. Jo arī Viņš vispirms atdusējās uz jūdu sinagogas, tad – uz tautas no pagāniem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:6–7; Mk. 11:7; Lk. 19:35; Jņ. 12:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πορευθέντες δὲ οἱ μαθηταὶ, καὶ ποιήσαντες καθὼς προσέταξεν αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς, ἤγαγον τὴν Ἐνον καὶ τόν πῶλον, καὶ ἐπέθηκαν ἐπάνω αὐτῶν τὰ ιμαάτια αὐτῶν, καὶ ἐκάθισεν ἔπάνω αὐτῶν.» Ὁ μὲν Λουκᾶς καὶ ὁ Μάρκος ὑποζύγιον μόνον εἶπον. Λατθαῖος δὲ ὄνον καὶ πῶλον, οὐκ ἐναντία λέγοντες· ἀνο μένῳ γὰρ τῷ πώλῳ συνηκολούθει καὶ ἡ μήτηρ. Ἐκάθισε δὲ ἐπάνω αὐτῶν, οὐχὶ τῶν δύο ὑποζυγίων, ἀλλὰ Κτῶν ἰματίων· ἢ πρῶτον μὲν ἐκάθισεν ἐπὶ τῆς ὄνου, εἶτα καὶ ἐπὶ τοῦ πώλου. Ἐπεὶ καὶ πρῶτον ἐπανεπαύσατο τῇ τῶν Ἰουδαίων συναγωγῇ, εἶτα τῷ ἐξ ἐθνῶν λαῷ.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:8–9

„Bet ļoti daudz ļaužu izklāja savas drēbes ceļā; un citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos ceļā; bet ļaudis, kas gāja pa priekšu un kas sekoja, sauca, sacīdami: ozianna Dāvida Dēlam! Slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā! Ozianna augstībā!“ Pēc vēstures drēbju izklāšana rāda lielu godu, un zaru griešana – svētku pazīme. Bet pārnestā nozīmē mācies, ka tad, kad apustuļi uzliek savas drēbes, tas ir, savus tikumus, tad Tas Kungs sēžas virsū. Jo, ja dvēsele netiek izgreznota ar apustuliskiem tikumiem, Dievs uz tās nejāj. Bet tie, kas iet pa priekšu, ir pravieši pirms Kristus iemiesošanās; bet tie, kas seko, – vēlākie mocekļi un skolotāji, kas izklāj savas drēbes Kristum, tas ir, pakļauj miesu garam; jo miesa ir dvēseles drēbes un apsegs. Tātad viņi izklāja ceļā, tas ir, Kristū; „jo Es esmu ceļš“, Viņš saka. Jo, ja kāds neizklāj savu miesu, tas ir, nepazemo to, ceļā, tas ir, paliekot Kristū un nebūdams ķeceris, uz tā Tas Kungs nejāj. Bet par „ozianna“ daži saka, ka tas nozīmē himnu vai psalmu, bet citi – kas ir arī precīzāk – „glāb taču“. Bet Tas Kungs tiek saukts par „Nākošo“, jo ebreji gaidīja, ka Viņš nāks; jo tā arī Jānis saka: „Vai Tu esi Tas, kam jānāk?“, kas nozīmē: „Tas, kura atnākšanu gaida.“ Bet citādi Viņš tiek saukts par Nākošo, jo Viņa Otrā atnākšana tiek gaidīta katru dienu; tātad katram vienmēr jācer uz pasaules galu un uz To Kungu, kas vienmēr nāk, un jāgatavojas.

Piezīmes (1)
  1. „Ozianna“ – ebr. hōšīʿāh-nnāʾ, „glāb taču!“ (Ps. 117:25 LXX = 1965 Ps. 118:25).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:8–9; Mk. 11:8–10; Lk. 19:36–38; Jņ. 12:12–13; Ps. 117:25–26; Jņ. 14:6; Gal. 5:24; Mt. 11:3; Mt. 24:42–44

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δ πλεῖστος ὄνλος ἔστρωσαν αὐτῶν τὰ ἱμάτια ἐν τῇ ὁδῷ· ἄλλοι δὲ ἔκοπτον κλάδους ἀπὸ τῶν δένδρων, καὶ ἐστρώννυον ἐν τῇ ὁδῷ· οἱ δὲ ὄχλοι οἱ προάγοντες Κκαὶ οἱ ἀκολουθοῦντες, ἔκραζον λέγοντες· Ὡσαννὰ τῷ υἱῷ Δαυδ· εὐλογημένος ὁ ἐρχόμενος ἐν ὀνόματι Κυρίου · ὡσαννὰ ἐν τοῖς ὑψίστοις.» Κατὰ μὲν τὴν ἱστορίαν, πολλὴν τιμὴν ἐμφαίνει ἡ τῶν ἱματίων ὑπόστρωσις, καὶ τῶν κλάδων ἡ τομὴ, πανηγύρεως ἔνδειξις· κατὰ δὲ ἀναγωγὴν, μάνθανε ὅτι μετὰ τὸ ἐπιθεῖναι τοὺς ἀποστόλους τὰ ἱμάτια αὐτῶν, ἤτοι τὰς ἀρετὰς αὐτῶν, τότε ἐπικάθηται ὁ Κύριος. Εἰ γὰρ μὴ καλλωπισθῇ ἡ ψυχῇ ταῖς ἀποστολικαῖς ἀρεταῖς, οὐκ ἐποχεῖται ἐπὶ ταύτης ὁ Θεός. Οἱ δὲ προάγοντες, εἰσὶν οἱ πρὸ τῆς τοῦ Χριστοῦ σαρκώσεως προφῆται· οἱ δὲ ἀκολουθοῦντες, οἱ μετὰ ταῦτα μάρτυρες καὶ διδάσκαλοι, οἶ τὰ ἱμάτια αὐτῶν στρωννύουσι τῷ Χριστῷ, τουτέστι, τὴν σάρκα ὑποτάσσουσι τῷ πνεύματι· ἰμάτιον γὰρ καὶ κάλυμμα τῆς ψυχῆς, τὸ σῶμα. Ἐστρωσαν οὗν ἐν τῇ ὁδῷ, τουτέστι, ἐν τῷ Χριστῷ. «Ἐγὼ γάρ εἰμι ἡ ὁδὸς,» φησίν. Ἐὰν γὰρ μή τις τὴν σάρκα αὐτοῦ στρώσῃ, τουτέστι, ταπεινώσῃ, ἐν τῆ ὁδῷ, τουτέστιν, ἐν τῷ Χριστῷ μένων, καὶ μὴ αἱρετικὸς ὢν, οὐκ ἐποχεῖται ἐπὶ τούτου ὁ Κύριος, Τὸ ἄὲ Ὡσαννὰ, οἱ μὲν λέγουσιν ὅτι ὕμνον ἢ ψαλμὸν σημαίνει, οἱ δὲ, ὃ καὶ ἀκριβέστερον· Σῶσον δή. Ἐρχόμενος δὲ λέγεται ὁ Κύριος, ὡς προσδοκώμενος παρὰ τοῖς Ἐβραίοις ἐλθεῖν· οὕτω γὰρ καὶ ὁ Ἰωάννης λέγει · «Σὺ εἶ ὁ ἐρχόμενος,» ἀντὶ τοῦ, ὁ προσδοκώμενος ἐλεύσεσθαι. Καὶ ἄλλως δὲ λέγεται ὁ ἐρχόμενος ὡς καθ´ ἡμέραν προσδοκωμένης τῆς δευτέρας αὐτοῦ παρουσίας· δεῖ οὗν ἕκαστον ἀεὶ ἐλπίζειν τὴν συντέλειαν, καὶ ἀεὶ ἐρχόμενον τὸν Κύριον, καὶ ἐτοιμάζεσθαι.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:10–11

„Un, kad Viņš iegāja Jeruzālemē, visa pilsēta sakustējās, sacīdama: kas Viņš ir? Bet ļaudis sacīja: tas ir pravietis Jēzus no Nācaretes Galilejā.“ Ļaudis, būdami bezviltīgi un nesamākslotī, ne apskauda Kristu, ne arī turēja par Viņu pienācīgas domas. Tāpēc arī tagad viņi Viņu sauc par pravieti. Bet varbūt, tā kā viņi saka ar artikulu – „tas pravietis“ –, var saprast, ka šis ir gaidītais pravietis, par kuru runāja Mozus; [jo] viņi nesacīja: „Tas ir pravietis“, bet: „tas pravietis“, tas ir, tas, kas gaidīts.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:10–11; 5. Moz. 18:15; Jņ. 1:21; Jņ. 6:14; Ap. d. 3:22

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Καὶ εἰσελθόντος αὐτοῦ εἰς Ἰεροσόλυμα, ἐσείσθη πᾶσα ἡ πόλις, λέγουσα· Τίς ἐστιν οὗτος; Οἱ δὲ ὄχλοι ἔλεγον· Οὗτός ἐστιν Ἰησοῦς ὁ προφήτης, ὁ ἀπὸ Ναζαρὲτ τῆς Γαλιλαίας.» Οἱ ὄχλοι ἄδολοι ὄντες καὶ καλαστοι, οὔτε ἐφθόνουν τῷ Χριστῷ, οὕτε πάλιν τὴν προσήκουσαν περὶ αὐτοῦ ὑπόλὴψιν εἶχον. Διὸ καὶ νῦν προφήτην αὐτὸν λέγουσι. Μή ποτε δὲ ἐπεὶ μετὰ τοῦ ἄρθρου φασὶν, ὁπροφήτης, δύναται νοηθῆναι ὅτι οὗτός ἐστιν ὁ προσδοκώμενος προφήτης· ὃν εἰπε Μωγὰρ εἶπον, Οὗτός ἐστι προφήτης, ἀλλ´, Ὁ προφήτης, τουτέστιν, ἐκεῖνος ὁ ἐλπιζόμενος.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:12–13

„Un Jēzus iegāja Dieva templī un izdzina visus, kas templī pārdeva un pirka, un apgāza naudas mijēju galdus un balodīšu pārdevēju solus. Un Viņš tiem saka: ir rakstīts: Mans nams lai top saukts lūgšanas nams; bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.“ Kā nama, tas ir, tempļa, Kungs Viņš izdzina pārdevējus, rādīdams, ka tas, kas pieder Tēvam, pieder arī Viņam. Bet to Viņš darīja, reizē gan rūpēdamies par tempļa kārtību, reizē arī norādīdams uz upuru pārmaiņu; jo, izdzīdams vēršus un balodīšus, Viņš iepriekš vēstīja, ka vairs nav vajadzīgi dzīvnieku upuri un kaujamie lopi, bet lūgšana. „Jo Mans nams,“ Viņš saka, „ir lūgšanas nams, bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri“; jo slepkavu bedrēs notiek slepkavības un asins izliešana. Vai arī tirgotāju, pircēju un pārdevēju dēļ Viņš templi nosauca par slepkavu bedri; jo peļņas kāre ir laupītāja kaislība. Bet naudas mijēji ir tie, kurus mēs saucam par trapezītiem; jo kollibs ir sīkas naudas veids, kā mums, piemēram, ir oboli vai sudraba gabali.

Bet balodīšus pārdod arī tie, kas pārdod pakāpes Baznīcā; jo viņi pārdod Gara žēlastību, kas ir balodis. Tāpēc tie tiek izdzīti no augšējā tempļa un no zemes tempļa; jo tie nav cienīgi kalpot par priesteriem. Bet raugies arī tu, ka tu Dieva templi, tas ir, savu prātu, nepadari par slepkavu, tas ir, dēmonu, bedri. Bet tas kļūs par bedri, ja mums būs naudaskāras domas, kas pārdod un pērk un ir mantkārīgas, savācot pat sīko naudu, tas ir, niecīgas monētas. Un ja mēs pārdodam un atdodam balodīšus, tas ir, ja mūsos ir kāda garīga mācība un tāda doma, mēs esam sevi padarījuši par slepkavu bedri.

Piezīmes (3)
  1. „Slepkavu bedre“ – σπήλαιον λῃστῶν (1965: „slepkavu bedre“).
  2. Trapezīts (τραπεζίτης) – naudas mijējs; kollibs (κόλλυβος) – sīka monēta.
  3. „Pakāpes Baznīcā pārdod“ – simonija (sal. Ap. d. 8:18–20).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:12–13; Mk. 11:15–17; Lk. 19:45–46; Jņ. 2:13–17; Jes. 56:7; Jer. 7:11; Os. 6:6; Ap. d. 8:18–20; 1. Kor. 3:16–17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ εἰσῆλθεν ὁ Ἰησοῦς εἰς τὸ ἱερὸν τοῦ Θεοῦ, καὶ ἐξέβαλε πάντας τοὺς πωλοῦντας καὶ ἀνοράζοντας ἐν τῷ ἰερῷ· καὶ τὰς τραπέζας τῶν κολλυβιστῶν κατ. κστρεψε, καὶ τὰς καθέδρας τῶν πωλούντων τὰς περιστεράς. Καὶ λέγει αὐτοῖς· Γέγραπται· Ὁ οἶκός μου οἶκος προσευχῆς κληθήσεται· ὑμεῖς ὅὲ αὐτὸν ἐποιήσατε σπήλαιον λῃστῶν.» Ὡς δεσπότης τοῦ οἴκου ἄ ἐστι τοῦ ἱεροῦ, ἐξέβαλε τοὺς πωλοῦντας· δεικνὸς ὅτι τὰ τοῦ Πατρὸς, καὶ αὐτοῦ εἰσι. Τοῦτο δὲ ἐποίει, ἄμα μὲν καὶ τῆς εὐκοσμίας τοῦ ἱεροῦ φροντίζων, ἅμα Σὲ καὶ τὴν μετάθεσιν τῶν θυσιῶν σημαίνων· δι´ ὧν γὰρ ἐξέβαλλε τοὺς βόας καὶ τὰς περιστερὰς, προεμήνυεν, Ἐτι οὐκ ἔτι χρεία ζωοθυσιῶν ἢ σφαγίων, ἀλλὰ προσευχῆς · Ὁ γὰρ οἶκός μου, φησὶν, οἵκος προσευχῆς, ὑμεῖς δὲ ἐποιήσατε αὐτὸν σπήλαιον λῃστῶν· ἐν γὰρ τοῖς σπηλαίοις τῶν λῃστῶν γίνονται σφωγαὶ καὶ αἱματεκχυσίαι· ἢ καὶ διὰ τοὺς καπηλεύοντας, καὶ ἀγοράζοντας καὶ πωλοῦντας, σπήλαιον λῃστῶν ἐκάλεσε τὸ ἱερόν· τὸ γὰρ φιλοκερδὲς, λῃστρικὸν πάθος κστί· κολλυβισταὶ δέ εἰσιν οἱ παρ´ ἡμῖν λαγόμενοι, τραπεζῖται· κόλλυβος γὰρ, εἶδός ἐστι νομίσματος εὐτελοῦς, ὥσπερ ἔχομεν τυχὸν ἡμεῖς τοὺς ὀβολοὺς ἢ τὰ ἀργύρια. Πωλοῦσι δὲ περιστερὰς καὶ οἱ τοὺς ἐν ταῖς Ἐκκλησίαις βαθμοὺς πωλοῦντες. Τὴν γὰρ τοῦ Πνεύματος χάριν, ὅ ἐστι περιστερὰ, πωλοῦσιν αὐτοί. Ὁθαν ἐκβάλλονται ἐκ τοῦ ἄνω ναοῦ, καὶ τοῦ κάτο,· ἀνάξιοι γάρ εἰσιν ἱερατεύειν. Βλέπε δὲ καὶ σὺ μήποτε τὸ ἱερὸν τοῦ Θεοῦ, τουτέστι, τὴν σὴν διάνοιαν, ποιήσῃς σπήλαιον ληστῶν, τουτέστι, τῶν δαιμόνων. Γενήσεται δὲ συήλαιον. ἐμν Κγωμεν λσγισμοὺς φιλοθλους πωλοῦντας καὶ ἁγοράζοντας καὶ φιλοχρημάους, ἄχρι καὶ αὐτῶν τῶν κολλύβων ἤτοι τῶν εὐτελῶν νομεσμάτων συνάγοντας· καὶ ἐὰν πωλῶμεν δὲ καὶ ἐκπριώμεθα τὰς περιστερὰς, τουτέστιν, εἴ τι ἐν ἡμῖν τἴη πνευματικὸν δόγμα καὶ λογισμὸς τοιοῦτος, σπήλαιον λῃστῶν ἐποιήσαμεν ἐαυτους.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:14

„Un pie Viņa templī nāca akli un tizli, un Viņš tos dziedināja.“ Dziedinādams slimos, Viņš rāda, ka ir Dievs un ka labi dara, ar varu izdzīdams no Sava nama necienīgos. Bet tiek norādīts arī tas, ka pēc tam, kad tika izdzīti jūdi, kas pieķērās bauslībai un dzīvnieku upuriem, tika pieņemti aklie un tizlie no pagāniem, Viņa dziedināti.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:14; Jes. 35:5–6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προσῆλθον αὐτῷ χωλοὶ καὶ τυφλοὶ ἐν τῷ ἰερῷ, καὶ ἐθεράπευσεν αὐτούς.» Ἐξ ὧν θεραπεύοι τοί- ἀσθενεῖς δείκνυσιν ὅτι Θεός ἐστι καὶ καλῶς ποιεῖς Ανβάλλων μετ´ ἐξρυσίᾳς ἐκ τοῦ οἷκου αὐτοῦ τοὺς ἀναίους · δηλοῦται δὲ καὶ τοῦτο, ὅτι μεθ´ ὃ ἐξεβλήθησαν οἱ Ἰουδαῖοι, οἱ τῷ νόμῳ καὶ ταῖς ζωοσφαγίαις προσ. Κέχοντες, οἱ τυφλοὶ καὶ χωλοὶ οἱ ἐξ ἐθνῶν προσελήφθησαν, θεραπευθέντες ὑπ´ αὐτοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:15–16

„Bet, redzēdami brīnumus, ko Viņš darīja, un bērnus, kas templī sauca: ozianna Dāvida Dēlam! – augstie priesteri un rakstu mācītāji apskaitās un Viņam sacīja: vai Tu dzirdi, ko tie saka? Bet Jēzus tiem saka: jā. Vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērnu un zīdaiņu mutes Tu esi sagatavojis slavu?“ Farizeji, redzēdami bērnus nesam Kristum Dāvida himnu, ko pravietis, šķiet, veltījis Dievam, plīst no skaudības un nopeļ Viņu, ka Viņš pacieš, ka par Viņu saka to, kas pieder Dievam; bet Viņš, to vēl vairāk apstiprinādams, saka: „Jā. Jo tik tālu,“ Viņš saka, „Es esmu no tā, lai aizbāztu muti tiem, kas Man to saka, ka Es pat pievedu pravieti par liecinieku un jūs parādu vai nu kā nemācītus, vai kā skaudīgus. Jo vai jūs neesat lasījuši: no bērnu un zīdaiņu mutes Tu esi sagatavojis slavu?“ Bet „Tu esi sagatavojis“ nozīmē: „Tu esi parādījis pilnīgu un pabeigtu himnu, kaut gan viņi pēc vecuma šķiet nepilnīgi.“ Jo viņi neizprata to, ko sacīja, bet, devuši Garam tikai muti, bija Viņa instrumenti. Tāpēc tad Viņš saka: „No bērnu mutes“, norādīdams, ka vārdi bija nevis no viņu prāta, bet tikai no mutes, ko kustināja dievišķa žēlastība. Bet tas nozīmēja, ka Viņu slavēs arī pagānu bērni un neprātīgie. Un tas bija arī mierinājums apustuļiem, ka arī viņiem tiks dots vārds, kaut arī viņi bija vienkārši. Bet arī tu, ja tu būsi bērns ļaunumā, būdams nevainīgs, un zīdīsi garīgo pienu – dievišķos vārdus –, tad kļūsi cienīgs slavēt Dievu.

Piezīmes (1)
  1. Ps. 8:3 LXX (1965: Ps. 8:3).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:15–16; Ps. 8:3; 1. Kor. 14:20; 1. Pēt. 2:2; Mt. 10:19–20; Ap. d. 4:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἰδόντες δὲ οἱ ἀρχιερεῖς καὶ οἱ Γραμματεῖς τὰ θαυμάσια ἃ ἐποίησε, καὶ τοὺς παῖδας κράζοντας ἐν τῷ ἱερῷ, καὶ λέγοντας· Ὡσαννὰ τῷ υἱῷ Δαυΐδ, ἠγανἀκτησαν καὶ εἶπον αὐτῷ· Ἀκούεις τί οὗτοι λέγουσιν· Ὁ δὲ Ἰησοῦς λέγει αὐτοῖς· Ναί. Οὐδέποτε ἀνέγνωτε, ὅτι Ἐκ στόματος νηπίων καὶ θηλαζόντων κατηρτίσω αἷνον·» Οἱ Φαρισαῖοι ἰδόντες τοὺς παῖδας προσφέροντας τῷ Χριστῷ τὸν ὕμνον τοῦ Δαυτδ, ὃν δοκεῖ ἀ προφήτης ὕ Θεῷ ἀναθεῖναι, διαπρίονται τῷ φθόνῳ, καὶ κακίζουσιν αὐτὸν ὡς ἀνεχόμενον τὰ τοῦ Θεοῦ ἐπ´ αὐτῷ λέγεσθαι· ὁ δὲ, ἐπιβεβαιῶν μᾶλλον, φησί· Ναί. Τοσοῦτον γὰρ, φησὶν, ἀπέχω τοῦ ἐπιστομίσαι τοὺς λέΖοντάς μοι ταῦτα, ὥστε καὶ τὸν προφήτην παράγω μάρτυρα, καὶ ὑμᾶς ἀποδείκνυμι ἢ ἀμαθεῖς ἢ φθονιρούς. Θύκ ἀνέγνωτε γὰρ, ὅτι Ἐκ στόματος νηπίων καὶ θηλαζόντων κατηρτίσω αἶνον; Κατηρτίσω δὲ σημαίνει ἀντὶ τοῦ Ἄρτισν καὶ τελειον ἐδείξω ὕμνον Κν ἐκεῖνοι ἀτελεῖς δοκῶσι τὴν ἡλικίαν. Οὐ γὰρ ἐκεῖ ναι Γλανον ἃ ἕλεχον, ἀλλὰ τὸ στόμα μόνον δεδωκότες Κτῷ Πνεύματι, ἔργανα ἦσαν ἐκείνου. Διὰ τοὺτο οὗν φησιν · Ἐκστόματος νηπίων, αἰνιττόμενος ὡς οὐ τῆς αὐ τῶν διανοίας ἦσαν τὰ ῥήματα, ἀλλὰ μόνου τοῦ στόματος δαία χάριτι κινοομένου· ἑσήμαινε δὲ τοῦτο ὄτι καὶ ἀπὸ τῶν ἐθνῶν τῶν νηπίων καὶ μωρῶν εὐλογηθήσεπαι Καὶ τῶν ἀποστόλων δὲ παραμυθία ἦν τοῦτο, ὅτι Κθήσεται καὶ αὐτοῖς λόγος, κἂν ἀφελεῖς ὧσι. Καὶ σὺ δὲ ἀὰν νηπιάζῃς τῇ κακίᾳ ἄκακος ὧν, καὶ θηλάζῃε τὸ πνευματικὸν γάλα, τὰ θεῖα λόγια, τότε γενήσῃ ξιος τοῦ ὑμνεῖν τὸν Θεόν.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:17

„Un, viņus atstājis, Viņš izgāja ārā no pilsētas uz Betāniju un tur pārnakšņoja.“ Viņš aiziet no tiem kā no necienīgiem un nāk uz Betāniju, kas tulkojumā ir „paklausības nams“; jo no nepaklausīgajiem Viņš pāriet pie tiem, kas Viņam paklausa, un apmetas pie tiem. Jo Viņš saka: „Es mājošu viņos un staigāšu viņos.“

Piezīmes (1)
  1. Betānija – ebr. bēt-ʿanyā; Teofilakts skaidro „paklausības nams“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:17; Mk. 11:11; 2. Kor. 6:16; 3. Moz. 26:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ καταλιπὼν αὐτοὺς ἐξῆλθεν ἔξω τῆς πόλεως αἰς Βηθανίαν, καὶ ηὐλίσθη ἐκεῖ.» Ἀναχωρεῖ ἀπὸ ούτων ὡς ἀναξίων, καὶ ἔρχεται εἰς θηθανίαν ὃ ἐρμηνεύεται οἵκος ὑπακοῆς· ἀπὸ γὰρ τῶν ἀνυποτάκτων ἐπὶ τοὺς ὑπακούοντας αὐτῷ μεταβαίνει. καὶ αὐλίζεται ἐν αὐτοῖς. Φησὶ γάρ· Ἐνοικήσω ἐν αὐτοῖς καὶ ἐμπεριπατησω.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:18–20

„Bet no rīta, iedams atpakaļ uz pilsētu, Viņš izsalka. Un, ieraudzījis ceļmalā vienu vīģes koku, Viņš piegāja tam klāt un neatrada pie tā nekā kā vien lapas un tam saka: lai uz tevis vairs nekad neaug augļi! Un vīģes koks tūdaļ nokalta. Un, to redzējuši, mācekļi brīnījās, sacīdami: kā tad vīģes koks tik ātri nokalta?“ Tā kā Tas Kungs darīja daudzus brīnumus, visus labdarībai, bet nevienu soda brīnumu nebija parādījis, lai daži nedomātu, ka Viņš nevar sodīt, Viņš šeit rāda arī šo Savu spēku, to lietodams nevis pret cilvēkiem, bet pret koku, kā cilvēkmīlis; tāpat kā arī agrāk – pret cūkām. Tātad Viņš izkaltē koku, lai pamācītu cilvēkus; bet mācekļi pamatoti brīnās. Jo šis koks ir mitrāks, un tas, ka tas tik ātri nokalta, vēl vairāk parāda brīnumu.

Bet vīģes koks nozīmē arī jūdu sinagogu, kam ir tikai lapas, tas ir, redzamais burts, nevis gara auglis. Bet arī katrs cilvēks, kas sevi nodevis šīs dzīves saldumam, tiek pielīdzināts vīģes kokam; viņam nav garīga augļa, ko dot izsalkušajam Jēzum, bet tikai lapas – īslaicīgais un zūdošais šķietamības spožums. Tātad tāds dzird, ka viņš ir nolādēts; jo „ejiet,“ Viņš saka, „jūs nolādētie, ugunī“. Un viņš arī izkalst; jo, liesmā cepts, viņa mēle izkalst tāpat kā bagātajam.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:18–20; Mk. 11:12–14.20–21; Lk. 13:6–9; Mt. 8:30–32; Gal. 5:22; Mt. 25:41; Lk. 16:24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πρωΐας δὲ ἐπανάγων εἰς τὴν πόλιν, ἐπείνασε· καὶ ἰδὼν συκῆν μίαν ἐπὶ τῆς ὁδοῦ, ἦλθεν ἐπ´ αὐτὴν, καὶ οὐδὰν εὗρεν ἐν αὐτῇ εἰ μὴ φύλλα μόνον καὶ λέγεται αὐτῇ· Μηκέτι ἐκ σοῦ καρπὸς γένηται εἰς τὸν αἰῶνα· καὶ ἐξηράνθη παραχρῆμα ἡ συκῆ· καὶ ἱδόντες οἱ μαθηταὶ ἐθαύμασαν, λέγοντες· Πῶς παια χρῆμα ἐξηράνθη ἡ συκῆ;» Ἐπειδὴ συχνὰς ἐποίει θαυματουργίας ὁ Κύριος πρὸς εὐεργεσίαν πάσας ρώσας, οὐδεμίαν δὲ κολασβικὴν θαυματουργίαν Ἀνεὰείξατο, ἵνα μὴ νομίσωσί τινες, ὅτι οὐ δύναται κολάζειν, ὅείκνυσιν ἐνταῦθα καὶ ταύτην αὐτοῦ τὴν δύναμιν, οὐκ εἰς ἀνθρώπους καταχρησάμενος ταύτῃ, ἀλλ´ εἰς δένδρον ὡς φιλάνθρωπος· ὥσπερ καὶ πρὸ τούτου εἰς τοὺς χοίρους. Σηραίνει οὖν τὸ δένδρον, ἵνα σωφρονίσῃ ἀνθρώπους· θαυμάζουσι δὲ οἱ μαθηταὶ, εἰκότως. Τοῦτο γὰρ τὸ δένδρον ὑγρότερόν ἐστι, καὶ μᾶλλον δεικνύει τὸ θαῦμα, ὅτι ταχέως ἐξηράνθη· σημαίνει δὲ ἡ συκῆ, καὶ τὴν τῶν Ἰουδαίων Συναγωγὴν, φύλλα μόνον ἔχουσαν, τουτέστι, τὸ φαινόμενον γράμμα, οὐχὶ τὸν κἀρπὸν τοῦ πνεύματος. Ἀλλὰ καὶ πᾶς ἄνθρωπος τῇ γλυκύτητι τοῦ παρόντος βίου αὐτὸν ἐκδεδωκὼς, συκῇ ἀπεικάζεται· δς καρπὸν οὺκ ἔχει πντυματικὸν, ἵνα πεινῶντι τῷ Ἰησου δῷ, φύλλα δὲ Κόνον, τὴν πρόσκαι ρον φαντασίαν καὶ καταῤῥέουσαν. Οὗτος οὖν κατηραμένος ἀκούει. Πορεύεσθε γὰρ, φησὶν, οἰ κατηραμένοι, εἰς τὸ πῦρ. Ἀλλὰ καὶ ξηραίνεται· ἀποτηγανιζομένου γὰρ ὐτοῦ ἐν τῇ φλογὶ, ξηραίνεται ἣ γλῶσσα αὐτοῦ ὡς καὶ ἡ τοῦ πλουσίου.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:21–22

„Bet Jēzus atbildēja un tiem sacīja: patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, jūs ne vien darīsiet to, kas noticis ar vīģes koku, bet, ja jūs arī šim kalnam sacīsiet: celies un meties jūrā, – tas notiks. Un visu, ko jūs lūgšanā lūgsiet, ticēdami, jūs dabūsiet.“ Liels ir Kristus apsolījums mācekļiem – ka mēs varēsim pārcelt kalnus, ja nešaubīsimies, tas ir, nebūsim divprātīgi; jo visu, ko lūdzam, nešaubīgi ticēdami Dieva spēkam, mēs saņemsim. „Jā,“ saka kāds, „bet ja es lūgšu ko nederīgu un neprātīgi ticēšu, ka Dievs man to dos, vai tad es saņemšu arī to nederīgo? Un kā tad Dievs ir cilvēkmīlīgs, ja Viņš izpilda manu nederīgo lūgumu?“ Tad klausies. Pirmkārt, kad tu dzirdi „ticība“, tev jāsaprot nevis neprātīgā, bet patiesā; un „lūgšana“ – tā, kas lūdz derīgo, kā Tas Kungs mums mācīja, sacīdams: „Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā“, un visi tādas lūgšanas vārdi. Tad ievēro arī vārdu „šaubīties“ (burtiski – „nošķirties“). Jo tas, kas ir vienots ar Dievu un ir viens ar Viņu, un nav nošķīries un atdalīts, kā gan viņš lūgtu nederīgo? Tā ka, ja mēs būsim neatdalāmi un nenošķirti no Dieva, tad mēs lūgsim derīgo un to saņemsim.

Piezīmes (2)
  1. „Šaubīties“ – διακρίνεσθαι, burtiski „nošķirties, sadalīties“; Teofilakts izmanto abas nozīmes.
  2. „Un neieved mūs …“ – „Tēvs mūsu“ pēc Lūgšanu grāmatas teksta.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:21–22; Mk. 11:22–24; Mt. 17:20; Jēk. 1:6–8; 1. Jņ. 5:14–15; Mt. 6:13; 1. Kor. 6:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἅποκριθεὶς δὲ ὀ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς· Ἀμὴν λέγω ὁμῖν, ἐὰν ἔχητε πίστιν καὶ μὴ διακριθῆτε, οὐ μόνον τὸ τῆς συκῆς ποιήσετε, ἀλλὰ κἂν τῷ ὄρει τούτῳ εῖπητε. Ἄρθητι καὶ βλήθητι εἰς τὴν θάλασσαν, γενήσεται, καὶ πάντα ὅσα ἂν αἰτήσητε ἐν τῇ προσευχῇ, πιστεύοντες, λήψεσθε.» Μεγάλη ἡ τοῦ Χριστοῦ πρὸς τοὺς μαθητὰς ἐπαγγελία, τὸ τὰ ὄρη μεθιστᾷν δύνασθαι, ἐὰν μὴ διακριθῶμεν, τουτέστι, διστάσωμεν· ὄσα γὰρ αἰτοῦμεν ἀδιστάκτως πιστεύοντες τῇ τοῦ θεοῦ δυνάμει, ληψόμεθα. Ναὶ, φησὶ, καὶ ἐὰν αἰτήσωμαί τι ἀσύμφορον, πιστεύω δὲ ἀνοήτως ὅτι δώσει μοι τοῦτο ὁ Θεὸς, ἅρα λήψομαι καὶ ἐκεῖνο τὸ ἀσύμφορον; Καὶ πῶς φιλάνθρωπος ὁ Θεὸς, εἴγε τὸ ἀσύμφορόν μου αἴτημα πληροῖ; Ἄκουε οὖν. Πρῶτον μὲν ὅτι, ὅταν ἀκούσῃς πίστιν, οὐχὶ τὴν ἀνόητον, ἀλλὰ τὴν ὅντως, νοεῖν ὀφείλεις· καὶ προσευχὴν ἐκείνην, τὴν τὰ συμφέροντα αἰτουμένην, ὡς ὁ Κύριος παρέδωκε, λέΚγων · «Μὴ εἰσενέγκῃς ἡμᾶς εἰς πειρασμὸν, ἀλλὰ ῥῦσαι ἡμᾶς ἀπὸ τοῦ πονηροῦ,» καὶ ὅσα τῆς τοιαύτης εὐχῆς ῥήματα· ἔπειτα ὄρα καὶ τὴν λέξιν τοῦ, Διακριθῆτε. Ὁ γὰρ ἡνωμένος τῷ Θεῷ, καὶ ἕν ὤν πρὸς ἐκεῖνον, καὶ μὴ διακριθεὶς καὶ χωρισθεὶς, πῶς ἂν τὸ ὰσύμφορον αἰτήσοιτο; ὥστε ἐὰν ἀχώριστοι καὶ ἀδιάκριτοι ὧμεν τοῦ Θεοῦ, τότε τὰ συμφέροντα αἰτησόμεθα καὶ ληψόμεθα.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:23–27

„Un, kad Viņš bija iegājis templī un mācīja, pie Viņa pienāca augstie priesteri un tautas vecaji, sacīdami: ar kādu varu Tu to dari, un kas Tev šo varu ir devis? Bet Jēzus atbildēja un tiem sacīja: arī Es jums jautāšu vienu lietu; ja jūs Man to pasacīsiet, tad arī Es jums sacīšu, ar kādu varu Es to daru. No kurienes bija Jāņa kristība – no debesīm vai no cilvēkiem? Bet tie sprieda savā starpā, sacīdami: ja mēs sakām: no debesīm, tad Viņš mums sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad mums jābīstas ļaužu, jo visi tur Jāni par pravieti. Un tie atbildēja Jēzum un sacīja: mēs nezinām. Arī Viņš tiem sacīja: arī Es jums nesaku, ar kādu varu Es to daru.“ Bauslības skolotāji, skaudības pārņemti, ka Viņš izdzina no tempļa tirgotājus, pienāk, jautādami Viņam ko tādu: „Kas Tu esi, ka izdzen no tempļa tos, kas tirgojas? Vai kā priesteris? Bet priestera amata Tev nav. Vai tad kā ķēniņš? Bet Tu neesi ķēniņš, un pat ja Tu tāds būtu, Tev nebūtu atļauts tā rīkoties; jo ķēniņiem nav atļauts to darīt templī.“ Bet tie To Kungu par to jautāja, lai, ja Viņš sacītu: „Es to daru ar Savu varu“, Viņu apmelotu kā dumpinieku, kas saka, ka Viņam ir sava vara; bet ja Viņš sacītu: „Es to daru ar Dieva varu“, novērstu no Viņa ļaudis, kas Viņu slavēja kā Dievu, rādīdami ļaudīm: „Lūk, Viņš nav Dievs, bet dara to ar Dieva varu kā kalps.“ Ko tad Kristus, pati Gudrība? Viņš „satver gudros viņu viltībā“ un jautā tiem līdzīgi par Jāni, lai, ja viņi sacītu, ka Jāņa sludināšana bija no debesīm, viņi izrādītos Dieva pretinieki, jo to nebija pieņēmuši; bet ja sacītu – no cilvēkiem, tie nonāktu briesmās no ļaudīm; jo visi turēja Jāni par pravieti. Bet Tas Kungs no šejienes rāda, ka tiem, kas jautā ļaunprātīgi, nav jāatbild. Jo arī Viņš pats neatbildēja jūdiem, kas Viņam jautāja ar viltu, kaut gan Viņam netrūka atbildes. Un reizē mēs mācāmies, ka arī slavēt pašam sevi nav pēc Kristus. Lūk, Tas Kungs, varēdams pateikt, ar kādu varu Viņš to dara, nepateica, lai neliktos, ka Viņš slavē pats Sevi.

Piezīmes (2)
  1. „Pati Gudrība“ – ἡ αὐτοσοφία.
  2. „Satver gudros viņu viltībā“ – Īj. 5:13 LXX, 1. Kor. 3:19.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:23–27; Mk. 11:27–33; Lk. 20:1–8; 1. Kor. 3:19; Īj. 5:13; Sak. 26:4–5; Sak. 27:2; 2. Ķēn. 26:16–21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐλθόντι αὐτῷ εἰς τὸ ἱερὸν, προσῆλθον αὐτῷ διδάσκοντι οἱ ἀρχιερεῖς καὶ οἱ πρεσβύτεροι τοῦ λαοῦ, λέγοντες· Ἐν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖς; καὶ τίς σοι Κδωκε τὴν ἐξουσίαν ταύτην; Ἀποκριθεὶς δὲ ὁ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς· Ἐρωωτήσω κἀγὼ ὑμᾶς λόγον ἕνα, ὃν ἐὰν εἴπητέ μοι, κἀγὼ ὑμῖν ἐρῶ ἐν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιῶ. Τὸ βάπτισμα Ἰωάννου πόθεν ἦν; ἐξ οὐρανοῦ ἢ ἐξ ἀνθρώπων; Οἱ δὲ διελογίζοντο παρ´ ἑαυτοῖς, λέγοντες · Ἐὰν εἴπωμεν, ἐξ οὐρανόῦ, ἐρεῖ ἡμῖν· Διατί αν οὐκ ἐπιστεύσατε αὐτῷ; Ἐὰν δὲ εἴπωμεν, ἐξ ἀνθρώπων, φοβούμεθα τὸν ὄχλον· πάντες γὰρ ἔχουσι τὸν Ἰωάννην ὡς προφήτην. Καὶ ἀποκριθέντες τῷ Ἰησοῦ εἶπον· Οὐκ οἶδαμεν. Ἔφη αὐτοῖς καὶ αὐτός· Οὐδὲ ἐγὼ λέγω ὑμῖν ἐν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιῶ.» Φθονοῦντες οἱ νομοδιδάσκαλοι ὅτι ἐξέβαλεν ἀπὸ τοῦ ἱεροῦ τοὺς καπηλεύοντας, προσέρχονται ἐρωτῶντες αὐτὸν τοιάδε τινὰ, ὡς Τίς σὺ ἐκβάλλεις ἀπὸ τοῦ ἱεροῦ τοὺς πραγματευομένους; Ἄρα ὡς τερεύς; καὶ μήν ἱερατικὴν ἀρχὴν οὐκ ἔχεις. Ἄρ´ οὖν ὡς βασιλεύς; καὶ μὴν οὔτε βασιλεὺς εἶ, οὔτε ἐὰν ὑπῆρχες, ἐξῆν σοι τοιαῦτα ποιεῖν· οὐ γὰρ ἔξεστι ταῦτα τοῖς βασιλεῦσιν ἐν ἰερῷ πράττειν. Ὡρώτων δὲ ταῦτα τὸν Κύριον, ἵνα, ἐὰν μὲν εἴπῃ, ὅτι Ἐν τῇ ἐμῇ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιῶ, διαβάλλωσιν αὐτὸν ὡς ἀντάρτην, καὶ ἰδίαν ἐξουσίαν ἔχειν λέγοντα· ἐὰν δὲ εἴπη, ὅτι Ἐν τῇ θεία ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιῶ, ἀποστήσωσιν ἀπ´ αὐσοῦ τοὺς ὄχλους τοὺς ὑμνοῦντας αὐτὸν ὡς Θεὸν, δείἘαντες τοῖς ὄχλοις ὅτι, Ἰδοὺ οὐκ ἔστι Θεὸς αὐτὸς, ἀλλ´ ἐν τῇ τοῦ Θεοῦ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖ ὡς δοῦλος Τι οὖν ὁ Χριστὸς ἡ αὐτοσοφία; Δράττεται τοὺς σοφοὺς ἐν τῇ κακουργίᾳ αὐτῶν, καὶ ἐρωτᾷ αὐτοὺς περὶ τοῦ Ἡωάννου τὰ ὅκοια, ἵνα ἐὰν μὲν εἴπωσιν ὅτι ἐξ οὐρανοῦ ἦν τὸ κήρυγμα τοῦ Ἰωάννου, εὐρεθῶσι θεομάχοι, ὡς μὴ παραδεξάμενοι τοῦτο· ἐὰν δὲ ἐξ ἀνθρώπων εἴπωσι, κινδυνεύσωσιν ἐκ τοῦ ὄᾳλου. Πάντες γὰρ ὡς προφήτην εἶχον τὸν Ἰοάννην. Δείκνυσι δὲ ἑντεῦθαν ὁ Κύριος, ὅτι τοῖς κακούργως ἐρωτῶσιν οὖ εῖ ἀποκρίνεσθαι. Οὐδὲ γὰρ οὐδ´ αὐτὸς ἀπεκρίνατο τᾶς ἐρωτῶσιν αὐτὸν Ἰουδαίοις ἐν δόλῳ, καίτοι οὐκ ἤοόραι ἀποκρίσεως. Ἄμα δὲ μανθάνομεν ὅτι καὶ τὸ ἑαυτὸν ἐγκωμιάζειν, οὐκ ἔστι κατὰ Χριστόν. Ἰδοὺ οὖν ὁ Κύριος δυνάμενος εἰπεῖν ἐν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖ, οὐκ εἶπεν, ἵνα μὴ δόξῃ ἑαυτὸν ἐγκωμιάζειν.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:28–32

„Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; viņš piegāja pie pirmā un sacīja: dēls, ej šodien strādāt manā vīna dārzā. Bet tas atbildēja un sacīja: es negribu; bet vēlāk viņš to nožēloja un aizgāja. Un, piegājis pie otra, viņš sacīja tāpat; bet tas atbildēja un sacīja: es eju, kungs, – un neaizgāja. Kurš no abiem izpildīja tēva prātu? Tie Viņam saka: pirmais. Jēzus tiem saka: patiesi Es jums saku: muitnieki un netiklās sievietes iet jums pa priekšu Dieva valstībā. Jo Jānis atnāca pie jums taisnības ceļā, un jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netiklās viņam ticēja; bet jūs, to redzēdami, arī vēlāk nenožēlojāt, ka būtu viņam ticējuši.“ Viņš ieved divas kārtas: vienu – to, kas no paša sākuma apsolīja, kādi bija jūdi, kas sacīja: „Visu, ko Dievs sacījis, mēs darīsim un klausīsim“; bet otru – to, kas bija nepaklausīgi, kā netiklās sievietes un muitnieki, un arī tauta no pagāniem, kas no sākuma neklausīja Dieva prātam, bet vēlāk atgriezās un paklausīja. Tātad redzi Kristus gudrību. Viņš tiem no paša sākuma nesacīja: „Muitnieki un netiklās ir labāki par jums“, bet vispirms tos saistīja, un tie atzina, ka no abiem dēliem paklausīgs ir tas, kas izpildījis tēva prātu. Tad, kad tie tā bija atzinuši, Viņš piebilda: „Jānis atnāca taisnības ceļā“, tas ir, nevainojamā dzīvē; „jo jūs nevarat sacīt, ka viņa dzīve būtu bijusi peļama; bet tomēr netiklās paklausīja, bet jūs ne; tāpēc tās arī iet jums pa priekšu, tas ir, ieiet valstībā pirms jums. Tātad cīnieties arī jūs, lai kaut vai pēc tām ieietu arī jūs, ticējuši; bet ja jūs neticēsiet, jūs nemaz neieiesiet.“ Bet arī līdz šim daudzi apsola Dievam un Tēvam, piemēram, būt mūki vai priesteri, bet pēc solījuma kūtrojas. Bet citi nav apsolījuši mūka vai priestera dzīvi, bet dzīvo kā mūki un priesteri; tā ka šie ir paklausīgi bērni, kas dara, kaut nekā nav apsolījuši.

Piezīmes (1)
  1. 2. Moz. 19:8; 24:7.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:28–32; 2. Moz. 19:8; 2. Moz. 24:7; Lk. 3:12; Lk. 7:29–30; Lk. 15:7

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τί δὲ ὑμῖν δοκεῖ; Ἅνθρωπος εἶχε τέκνα δύο· καὶ προσελθὼν τῷ πρώτῳ, εἶπε· Τέκνον, ὕπαγε σήμερον, ἐργάζου ἐν τῷ ἀμπελῶνί μου. Ὁ δὲ ἀποκριθεὶς, εἶπεν· Οὐ θέλω. Ὑστερον δὲ μεταμεληθετς ἀπῆλθε. Καὶ προσελθὼν τῷ δευτέρῳ, εἰπεν ὡσαύτῶς · ὁ δὲ ἀποκριθεὶς, εἰπεν· Ἐγὼ, κύριε· καὶ οὐκ ἀπῆλθε. Τίς ἐκ τῶν δύο ἐποίησε τὸ θέλημα τοῦ πατρός ; Λέγουσιν αὐτῷ· Ὁ πρῶτος. Αέγει αὐτοῖς ὁ ῃσοῦς· Ἀμὴν λέγω ὑμῖν ὅτι οἱ τελῶναι καὶ αἱ πόρναι προάγουσιν ὑμᾶς εἰς τὴν βασιλείαν τοῦ Θεοῦ. Ἡλθε γὰρ πρὸς ὑμᾶς Ἰωάννης ἐν ὁδῷ δικαιοσύνης, καὶ οὐκ ἐπιστεύσατε αὐτῷ· οἱ δὲ τελῶναι καὶ αἱ πόρναι ἐπίστευσαν αὐτῷ· ὑμεῖς δὲ ἰδόντες οὐ μετε.μελήθητε ὕστερον τοῦ πιστεῦσαι αὐτῷ.» Δύο τάγματα εἰσάγει· ἓν μὲν τῶν ἐξ ἀρχῆς ὑποσχομένων· οἷοι ἦσαν οἱ Ἰουδαῖοι, εἰπόντες· «Πάντα ὅσα εἶπεν ὁ Θεὸς ποιήσομεν καὶ ἀκουσόμεθα·» ἕτερον δὲ, τῶν Απειθησάντων, οἷον πορνῶν καὶ τελωνῶν, ἀλλὰ δὴ καὶ τοῦ ἐξ ἐθνῶν λαοῦ, οἶ ἐξ ἀρχῆς μὴ ὑπακούσατες τῷ θελήματι τοῦ Θεοῦ, ὕστερον μετέγνωσαν καὶ Ἅπήκουσαν. Ὁρα οὐν τὴν σοφίαν τοῦ Χριστοῦ. Οὐκ εὐθὺς ἐξ ἀρχῆς εἶπεν αὐτοῖς ὅτι Κρείττονες ὑμῶν εἰσὶν οἱ τελῶναι καὶ αἱ πόρναι, ἀλλὰ προκατέσχεν αὐτοὺς καὶ ὡμολόγησαν ὅτι ἐκ τῶν δύο υἱῶν ἐκεῖνος πειθήνιος, ὁ ποιήσας τὸ, θέλημα τοῦ πατρός. Εἶθ´· οὕτως ὁμολογησάντων ἐκείνων, ἐπήγαγεν ὅτι Ἢλθεν Ἰωάννης ἐν ὁδῷ δικαιοσύνης, τουτέστιν, ἐν ἀμέμπτῳ βίῳ· οὐκ ἔχετε γὰρ εἰπεῖν ὅτι ἐπίψογος ἦν αὐτῶ ὁ βίος, ἀλλ´ ὅμως αἱ πόρναι ὑπήκουσαν, ὑμεῖς δὲ οὔ· διὸ καὶ προάγουσιν ὑμᾶς, τουτέστι, πρότεραι ὁμῶν εἰσέρχονται εἰς τὴν βασιλείαν· ὥστε ἀγωνίσασθε καὶ ὑμεῖς, ἵνα κἂν γοῦν μετ´ ἐκείνας εἰσέλθητε καὶ αὐτοὶ πιστεύσαντες· ἐὰν δὲ μὴ πιστεύσησε, οὐδ´ ὅλως εἰσελεύσεσθε. Πολλοὶ δὲ καὶ μέχρι τοῦ νῦν ὑπισχνοῦνται μὲν τῷ Θεῷ καὶ Πατρὶ, μοναχοὶ τυχὸν ἔσεσθαι ἢ ἰερεῖς, μετὰ δὲ τὴν ὑπόσχεσιν ῥαθυμοῦσιν. Ἔτεροι δὲ, μοναχικὴν μὲν ἢ ἱερατικὴν διαγωγὴν οὐκ ἐπηγγείλαντο, μοναχικῶς δὲ καὶ ἱερατικῶς διάγουσιν· ὧστε οὗτοι τέκνα εὐπειθῆ, οἱ´ πράττοντες κἂν μηδὲν ὑπέσχοντο

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:33

„Klausieties citu līdzību. Bija kāds nama tēvs, kas iedēstīja vīna dārzu, apjoza to ar sētu, izraka tajā vīna spaidu un uzcēla torni, un izrentēja to vīna dārzniekiem, un aizceļoja.“ Viņš min tiem citu līdzību, rādīdams, ka, kaut arī tie tika cienīti neskaitāmas gādības, tie nekļuva labāki. Jo cilvēks nama tēvs ir Tas Kungs, ko cilvēkmīlestības dēļ sauc par cilvēku. Bet vīna dārzs ir jūdu tauta, ko Dievs iedēstīja apsolītajā zemē; jo „ievedis,“ saka Raksti, „iedēsti tos Savā svētajā kalnā“. Bet sēta ir bauslība, kas neļāva tiem jaukties ar pagāniem; vai arī svētie eņģeļi, kas sargāja Israēlu. Vīna spaids – upuraltāris. Tornis – templis. Bet vīna dārznieki ir tautas skolotāji – farizeji un rakstu mācītāji. Bet nama tēvs – Dievs – aizceļoja, kad Viņš vairs nerunāja ar viņiem mākoņa stabā; vai arī Dieva aizceļošana ir Viņa pacietība. Jo, kad Dievs ir pacietīgs un nepieprasa atbildību tūliņ par pārkāpumiem, šķiet, ka Viņš guļ un ir aizceļojis.

Piezīmes (2)
  1. „Ievedis, iedēsti tos“ – 2. Moz. 15:17 LXX.
  2. Ps. 79:9–12 LXX (1965: Ps. 80:9–12); Ps. 43:24 LXX (1965: Ps. 44:24).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:33; Mk. 12:1; Lk. 20:9; Jes. 5:1–7; 2. Moz. 15:17; Ps. 79:9–12; Ef. 2:14; 2. Moz. 13:21–22; Ps. 43:24; Rom. 2:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἄλλην παραβολὴν ἀκούσατε. Ἀνθρωπος ἦν οἰκοδεσπότης, ὅστις ἐφύτευσεν ἀμπελῶνα, καὶ φραγμὸν αὐτῷ περιέθηκε, καὶ ὥρυξεν ἐν αὐτῷ ληνόν. Καὶ ᾠκοδόμησε πύργον, καὶ ἐξέδοτο αὐτὸν γεωογοῖςν καὶ ἀπεδήμησεν.» Ἄλλην παραβολὴν αὐτοῖς ἐπιφέρει, δεικνύων ὅτι καὶ μυρίας ἐπιμελείας ἀξιωἐέντες, οὐκ ἐβελτιώθησαν. Λνθρωπος γὰρ οἰκοδεσπότης ὁ Κύριος, ὁ διὰ τὴν φιλανθρωκίαν, ἄνδρωπος προσαγορευόμενος. Ἀμπελὼν δὲ ὀ λαὸς τῶν Ἰουο δαίων, φυτευθεὶς παρὰ τοῦ Θεοῦ ἐν τῇ γῇ τῆς ἐπαγγελίας· ΕΙσαγαγὼν γὰρ, φησὶ, καταφύτευσον αὐτοὺς εἰς ὄρος ἅγιόν σου. φραγμὸς δὲ ὁ νόμος, οὐκ ἐῶν αὐτοὺς ἑπιμιγῆναι τοῖς ἔθνεσιν· ἡ οἱ ἅγοι ἄγγελοι οἶ ἐφύλαττον τὸν Ἰσραήλ. Ληνὸς, τὸ θυσιαστήριον. Πύργος, ὁ ναός. Γεωργοὶ δὲ οἱ διδάσκαλοι τοῦ λαοῦ, ταρισαῖοι καὶ Γραμματεῖς. Ἀπεδήμησε δὲ ὁ οἰκοδεσπότης Θεὸς, ὅτε μηκέτι ἐν στύλῳ νεφέλης ἐλάλει πρὸς αὐτούς· ἢ ἀποδημία τοῦ Θεοῦ, ἡ μακροθυμία. Δοκεῖ γὰρ καὶ ὑπνώττειν καὶ ἀποδημεῖν ὁ Θεὸς, ἐν τῷ μακροθυμεῖν, καὶ μὴ παρὰ πόδας τῶν ἀδικημάτων ἀπαιτεῖν τὰς εὐθύνας.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:34–39

„Un, kad pienāca augļu laiks, viņš sūtīja savus kalpus pie vīna dārzniekiem saņemt savus augļus. Bet vīna dārznieki sagrāba viņa kalpus, vienu sita, otru nonāvēja, trešo nomētāja akmeņiem. Atkal viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā pirmos; un tie tiem darīja tāpat. Bet beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu, sacīdams: no mana dēla tie kautrēsies. Bet vīna dārznieki, ieraudzījuši dēlu, sacīja savā starpā: tas ir mantinieks; nāciet, nonāvēsim viņu un paturēsim viņa mantojumu. Un tie viņu sagrāba, izgrūda ārā no vīna dārza un nonāvēja.“ Augļu laiks pienāca praviešu laikos. Jo izsūtītie kalpi ir pravieši, kurus vīna dārznieki, tas ir, dažādu laiku viltus pravieši un viltus skolotāji, dažādi apvainoja. Jo vienu viņi sita, kā Miheju, kad Cedekija viņam iesita pa vaigu; otru nonāvēja, kā Cahariju starp templi un altāri; bet akmeņiem nomētāja, kā augsto priesteri Cahariju, Jojadas dēlu. Bet beidzot tika sūtīts Dieva Dēls, kas parādījās miesā. Bet: „No mana dēla tie kautrēsies“ Viņš sacīja nevis nezinādams, ka tie Viņu nogalinās, bet norādīdams, kam vajadzēja notikt. „Jo,“ Viņš saka, „kaut arī viņi nonāvēja kalpus, tomēr no Dēla cieņas viņiem vajadzēja kautrēties.“ Bet vīna dārznieki, Viņu ieraudzījuši, sacīja: „Tas ir mantinieks, nāciet, nonāvēsim viņu.“ Jo arī jūdi, kas sacīja: „Tas ir Kristus“, tie paši Viņu sita krustā. Bet Viņu izgrūda ārā no vīna dārza, jo Tas Kungs tika nonāvēts ārpus pilsētas. Bet arī, tā kā mēs sacījām, ka vīna dārzs ir [tauta, tad farizeji, ļaunie vīna dārznieki, nonāvēja Valdnieka Dēlu] ārā no vīna dārza, tas ir, pret bezviltīgās tautas gribu.

Piezīmes (1)
  1. Mihejs – 3. Ķēn. 22:24 LXX (1965: 1. Ķēn. 22:24); Cahariju, Jojadas dēlu, nomētāja akmeņiem – 2. Laiku 24:20–22.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:34–39; Mk. 12:2–8; Lk. 20:10–15; 3. Ķēn. 22:24; Mt. 23:35; 2. Laiku 24:20–22; Ebr. 1:1–2; Ebr. 13:12; Jņ. 11:47–53

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

εὯτι δα πγνισεν ὁ καιρὸς τῶν καρπῶν. ἀπέστειλε τοὺς δούλους αὐτοῦ πρὸς τοὺς γεωργοὺς, λαβεῖν τοὺς καρποὺς αὐτοῦ. Καὶ λαβόντες οἱ γεωργοὶ τοὺς δούλους αὐτοῦ, ὃν μὲν ἕδηραν, ὅν δὲ ἀλιθοβόλησαν. Πάλιν ἀπέστειλεν ἄλλους δούλους πλείονας τῶν πρώτων, καὶ ἐποίησαν αὐτοῖς ὡσαύτως. Ὑστερον δὲ ἀπέσιειλε πρὸς αὐτοὺς τὸν υἱὸν αὐτοῦ, λέγων· Ἐντραπήσονται τὸν υἱόν μου. Οἱ δὲ γεωργοί ἰδόντες τὸν υἱὸν, εἶπον ἐν ἑαυτοῖς· Οὗτός ἐστιν ὁ κληρονόμος· δεῦτε ἀποκτείνωμεν αὐτὸν, καὶ κατάσχωμεν τὴν κληρονομίαν αὐτοῦ. Καὶ λαβόντες αὐτὸν ἐξέβαλον ἔξω τοῦ ἁμπελῶνος, καὶ ἀπέκτειναν.» Ἢγγισεν ὁ καιρὸς τῶν καρπῶν, κατὰ τοὺς τῶν προφητῶν χρόνους. Δοῦλοι γὰρ ἀποσταλέντες οἱ προφῆται, οὓς καὶ ὕβρισαν διαφόρως οἱ γεωργοὶ, τουτέστιν, οἱ κατὰ καιροὺς ψευδοπροφῆται καὶ ψευδοδιδάσκαλοι. Τὸν μὲν γὰρ ἔδηραν, ὥσπερ τὸν Μιχαίαν, πατάξαντος αὐτὸν ἐαὸ σιαγόνα Σεδεκίου· τὸν δὲ ἀπέκτειναν, ὥσπερ τὸν Ζαχαρίαν, μεταξὺ τοῦ ναοῦ καὶ τοῦ θυσιαστηρίου· ἐλιθοβόλησαν δὲ, ὡς Ζαχαρίαν τὸν υἱὸν Ἰωδαὲ τὸν ἀρχιερέα. Ὑστερον δὲ ἀπεστάλη ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, ἐν σαρκὶ φανείς. Τὸ δὲ «Ἐντραπήσονται τὸν Χἱόν. μου» εἶπεν, οὐκ ἀγνοῶν ὅτι ἔμελλον αὐτὸν ἀπωκτεῖναι, ἀλλὰ τὸ ὀφειλόμενον γενέσθαι σημαίνων. Ἕδει γὰρ, φησὶν, εἰ καὶ τοὺς δούλους ἀπέκτειναν, ἀλλὰ κἂν τοῦ Υἱοῦ τὸ ἀξίωμα ἐντραπῆναι. Οἱ δὲ γεωργοὶ ἰδόντες αὐτὸν, εἶπον· «Οὗτός ἐστιν ὁ κληρονόμος, δεῦτε ἀποκτείνωμεν αὐτόν.» Καὶ γὰρ οἱ Ἰρυδαῖοι οἱ λέγοντες, ὅτι Οὗτός ἐστιν ὁ Χριστὸς, ἐκεῖνοι αὐτὸν ἐσταύρωσαν. Ἐξέβαλον δὲ αὐτὸν ἐξω τοῦ ἀμπελῶνος, ἔξω γὰρ τῆξ πόλεως ἀπεκτάνθη ὁ Κύριος. Ἀλλὰ καὶ ἐπεὶ ἀμπελῶνα ἐλέγομεν εἰναι ἐαλ, οοοῖνρτω ο ΘΙοηΙεαὶ, ΠεΙ ξηίοΟΙα. -ρν. πθος π. ρπΝΙΕΕ τὸν λαὸν, ἔξω τοῦ ἀμπελωνος, τουτέστιν, ἔξω τῆς τοῦ ἀδόλου λαοῦ γνώμης, αὐτὸν ἀπέκτειναν οἱ Φαρισαῖοι, οἱ πονηροὶ γεωργοί.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:40–41

„Kad nu vīna dārza kungs nāks, ko viņš darīs ar šiem vīna dārzniekiem? Tie Viņam saka: ļaunos viņš ļauni nomaitās un vīna dārzu izrentēs citiem vīna dārzniekiem, kas viņam atdos augļus savā laikā.“ „Kad viņš nāks“ – kad? Vai Otrajā atnākšanā? Šķiet, ka var saprast arī tā, tomēr labāk saprast šādi: vīna dārza Kungs ir Dievs un Tēvs, kas sūtīja Savu Dēlu, ko viņi arī nonāvēja. Tātad, kad Viņš nāks, tas ir, kad Viņš uzlūkos netaisnību, ko jūdi izdarīja, tad Viņš ļaunos ļauni nomaitās, sūtīdams pret tiem romiešu karaspēku. Un Savu vīna dārzu, tas ir, tautu, Viņš izrentēs citiem vīna dārzniekiem, tas ir, apustuļiem un skolotājiem. Bet par vīna dārzu saproti arī dievišķos Rakstus, kuros sēta ir burts, izraktais vīna spaids – gara dziļums, bet tornis – teoloģija, kas ir pacelta un visaugstākā. Tātad šos Rakstus agrāk turēja ļaunie vīna dārznieki – farizeji; bet Dievs tos izrentēja mums, kas tos labi kopjam. Jo viņi arī nonāvēja To Kungu ārpus vīna dārza, tas ir, ārpus tā, ko sacīja Raksti.

Piezīmes (1)
  1. „Teoloģija“ – θεολογία (šeit: mācība par Dievu Rakstos).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:40–41; Mk. 12:9; Lk. 20:15–16; Lk. 19:41–44; Mt. 22:7; 2. Kor. 3:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὅταν οὖν ἔλθῃ ὁ Κύριος τοῦ ἀμπελῶνος, τί ποιήσει τοῖς γεωργοῖς ἐκείνοις; Λέγουσιν αὐτῷ· Κακοὺς κακῶς ὀπολέσει αὐτοὺς, καὶ τὸν ἀμπελῶνα ἐκδώσεται ἄλλοις γεωργοῖς, οἴτινες ἀποδώσουσιν αὐτῷ τοὺς καρποὺς ἐν τοῖς καιροῖς αὐτῶν.» Ὅταν ἔλθῃ· πότε; Ἃρα ἐν τῆ δευτέρᾳ παρουσίᾳ; Φαίνεται μὲν καὶ τοῦτο νοεῖσθαι, πλὴν κρεῖττον οὕτω νοηθῆναι · Κύριος τοῦ ἀμπελῶνος. ὁ Θεὸς καὶ Πατὴρ, ὃς ἀπέστειλε τὸν Υἱὸν αὐτοῦ, τὸν καὶ φονευθέντα ὑπ αὼτῶν. Ὃταν οὖν οὕτος λθῃ, τούτέστιν, ὅταν ἐπιλέψῃ ἐπὶ τὴν ἀνομίαν, ἢν ἐποίησαν οἱ Ἰουδαῖοι, τάτε κακοὺς κακῶς ἀπολέσει αὐτοὺς, τὰ Τομαῖκὰ στρατεύματα ἐπιπέμψας. Καὶ τὸν ἀμπελῶνα αὐτοῦ, τουτέστι, τὸν λαὸν, ἐκδώσεται ἄλλοις γεωργοῖς, ουτέστιν, ἀποστόλοις καὶ διδασκάλοις. Νόησον δὲ ἀμπελῶνα, καὶ τὰς θείας Γραφὰς, ὅν αἷς φραγμὸς μέν ἐστι τὸ γράμμα· ληνὸς ὲ ὀρυχθείς, τὸ βάθος τοῦ ποεύματος· πύργος δὲ ἡ θεολογία, διηρμένη καὶ ὑὰηλοτάτη οὖσα. Ταύτας οὖν τὰς Γραφὰς εἶχον μὲν πρότερον κακοὶ γεωργοὶ, οἱ Φαρισαῖοι· ἐξέδοτο δὲ ἡμῖν ταύτας ὁ Θεὸς τοῖς καλῶς γειοργοῦσιν αὐτάς. Ἐκαῖνοι γὰρ καὶ τὸν Κύριον ἀπέκτειναν ἔξω τοῦ ἀμπελῶνος, τουτέστιν, ἔξω ὧν Ελεγον αἱ Γραφαί.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:42–44

„Jēzus tiem saka: vai jūs nekad neesat Rakstos lasījuši: akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūra galvu; no Tā Kunga tas noticis, un tas ir brīnums mūsu acīs? Tāpēc Es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes tās augļus. Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.“ Par akmeni Viņš sauc Sevi, bet par nama cēlājiem – jūdu skolotājus, kas Viņu atmeta kā nederīgu, sacīdami: „Tu esi samarietis un Tev ir ļauns gars.“ Bet Viņš, augšāmcēlies no mirušajiem, tika nolikts par stūra galvu, tas ir, kļuva Baznīcas galva, savienodams jūdus un pagānus vienā ticībā. Jo kā akmens, kas celtnē veido stūri, satur sienu no vienas un otras puses, tā arī Kristus visus saistīja vienā ticībā. Bet šis stūris ir brīnišķīgs un noticis no Tā Kunga. Jo Baznīca, kas mūs satur kopā un vieno ticībā, ir no Tā Kunga un ir liela brīnuma vērta, jo ir labi uzcelta. Un citādi tā ir brīnišķīga, jo Kristus vārds tika apstiprināts un stiprināts ar brīnumiem; tā ka Baznīcas pastāvēšana ir brīnišķīga. Tātad Dieva valstība, tas ir, tuvība ar Dievu, tika atņemta jūdiem un dota tiem, kas ticējuši. Jo tie, kas klūp pret akmeni un apgrēcinās pie Kristus, tiks sadauzīti arī Otrajā atnākšanā; bet jau šeit viņi tika Viņa satriekti, tas ir, izkaisīti pa visu zemi, kā mēs tagad redzam nelaimīgos jūdus. Tātad to nozīmē „satrieks“, tas ir, izkaisīs viņus.

Piezīmes (2)
  1. Ps. 117:22–23 LXX (1965: Ps. 118:22–23).
  2. „Satrieks“ – λικμήσει (burt. „izvētīs“, kā graudus); Teofilakts skaidro „izkaisīs“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:42–44; Mk. 12:10–11; Lk. 20:17–18; Ps. 117:22–23; Jes. 8:14–15; Dan. 2:34–35.44–45; Jņ. 8:48; Ef. 2:14–22; 1. Pēt. 2:6–8; Ef. 1:22; Kol. 1:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Αέγει αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς· Οὐδέποτε ἀνέγνωτε ἐν ταῖς Γραφαῖ,· ΛΓθου ὃν ἀπεδοκίμασαν οἱ οἰκοδομοῦντες, οὖτος ἐγενήθη εἰς κεφαλὴν γωνίας· παρὰ Κυρίου Ἀγένετο αθτη, καὶ ἔστι θαυμαστὴ ἐν ὁφθαλμοῖς ἡμῶν; Διὰ τοῦτο λέγω ὑμῖν ὅτι ἀρθήσεται ἀφ´ ὑμῶν ἡ βασιλεία τοῦ Θεοῦ, καὶ δοθήσεται ἕθνει ποιοῦντι τοὺς καρποὺς αὐτῆς. Καὶ ὁ πεσῶν ἐπὶ τὸν λίθον τοῦτον, συνθλασθήαται· ἑφ´ ὃν δ´ ἂν πέσῃ, λικμήσει αὐτόν.» Λθον ἑαυτὸν ὀνομάζει· οἰκοδόμους δὲ, τοὺς Διδασκάλους τῶν Ἰουδαίων, οἵ ὡς ἀχρεῖον μὲν αὐτλι ἀπεδοκίμασαν, λέγοντες· «Σαμαρείτης εἶ σκαὶ δαι. μόνιον ἔχεις.» Αὐτὸς δὲ ἀκ νεκρῶν ἀναστὰς, ἐτέθη εἰς, κεφαλὴν γωνίας, τουτέστι, κεφαλὴ τῆς Ἐκκλησίας γένετο, συνάπτων τοὺς Ἰουδαίους καὶ τοὺς ἐθνικοὺς εἰς μίαν πίστιν. Ὥσπερ γὰρ ὁ λίθος ὁ τὴν γωνίαν ἐν τῇ οἰκοδομῇ ποιῶν, συνέχει τὸν ἔνθεν καὶ τὸν ἐκεῖθεν τοῖχον, οὔτω καὶ ὁ Χριστὸς εἰς μίαν πίστιν πάντας συνέδησεν. Ἠ γωνία δὲ αὕτη θαυμαστή ἑστι, καὶ παρὰ Κυρίου ἐγένετο. Ἡ γὰρ συνέχουσα ἡμᾶςι Ἔκκλησία καὶ ἐνοποιοῦσα τῇ πίστει, παρὰ Κυρίου Σγένετο, καὶ ἔστι θαύματος ἀξία πολλοῦ, ὅιὰ τὸ καλῶς οἱκοδομηθῆναι. Καὶ ἄλλως δέ ἐστι θαυμαστὴ, διότι τοῖς θαύμασιν ἐβεβαιώθη καὶ ἑκραταιώθη ὁ λόγος ὁ τοῦ Χριστοῦ· ὥστε ἡ σόστασις τῆς Ἐκκλησίας θαυμαστή ἐστιν. Ἥρθη οὖν ἡ βασιλεία τοῦ Θεοῦ ἀπὸ τῶν Ἰουδαίων, τουτέστιν, ἡ οἰκειότης ἡ πρὸς Θεὸν, καὶ ἑδόθη τοῖς πισ ὑσασιν. Οἱ γὰρ προσκόπτοντες τῷ λίθῳ, καὶ σκαὶ αλιζόμενοι ἐπὶ τῷ Χριστῷ, συνθλασθήσονται μὲ καὶ ἐν τῇ δευτέρᾳ παρουσίᾳ · πλὴν καὶ ἐντεῦθεν ἤί, ἐλικμήθησαν ὑπ´ αὐτοῦ, τουτέστι, διεσπάρησαν ἀπανταχοῦ τῆς γῆς, ὥσπερ ὁρῶμεν νῦν τοὺς ἀθλίους Ἰουδαίους. Τοῦτο οὖν ἐστι τὸ λικμήσει, τουτέστι, διασπερεῖ αὐτούς,

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 21:45–46

„Un, dzirdējuši Viņa līdzības, augstie priesteri un farizeji saprata, ka Viņš runā par viņiem. Un tie meklēja Viņu apcietināt, bet bijās no ļaudīm, jo tie Viņu turēja par pravieti.“ Atkal redzi, ka bezviltīgie un nesamākslotie ļaudis seko patiesībai, bet bauslības skolotāji dara ļaunu. Bet arī līdz šim ebreji meklē Jēzu apcietināt, bet nesatver Viņu, ne arī saprot. Jo viņi satvers antikristu un viņu pielūgs; bet Kristu viņi nesatvers, tas ir, nesapratīs.

Piezīmes (1)
  1. „Antikrists“ – ὁ Ἀντίχριστος; sal. Jņ. 5:43.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:45–46; Mk. 12:12; Lk. 20:19; Jņ. 5:43; 2. Tes. 2:3–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀκούσαντες οἱ ἀρχιερεῖς καὶ οἱ Φαρισαῖοι τὰς παραβολὰς αὐτοῦ, ἔγνωσαν ὅτι περὶ αὐτῶν λέγει· καὶ ζητοῦντες αὐτὸν κρατῆσαι, ἐφοβήθησαν τοὺς ὄχλους, ἐπειδὴ ὡς προφήτην αὐτὸν εἶχον.» Πάλιν ὄρα, ὅτι ὁ μὲν ὄχλος ὁ ἄδολος καὶ ἄπλαστος. ἀκολο. θεῖ τῇ ἀληθείᾳ. Οἱ δὲ νομοδιδάσκαλοι κακουργοῦσιν. Αλλὰ καὶ μέχρι τοῦ νῦν ζητοῦσιν οἱ Ἑβραῖοι κρατῆοαι τὸν Ἰησοῦν, ἀλλ´ οὐ κρατοῦσιν αὐτὸν, οὐδὲ νοοῦσι. Τὸν γὰο Ἀντίχριστον κρατήσουσιν, καὶ ἐκείνῳ προσκυνήσουσιν· ὁ δὲ Χριστὸς οὐ ληφθήταται, ἤτοι νοηθήσεται παρ´ αὐτων. ᾳ οΑΡΠΤ ΧΚΙ.

PG 123, skenējuma lpp. ~207–216 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu