Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 20. nodaļa

Mt. 20:1–7

„Jo Debesu valstība ir līdzīga nama tēvam, kas agri no rīta izgāja derēt strādniekus savā vīna dārzā. Un, vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, viņš tos sūtīja savā vīna dārzā. Un, izgājis ap trešo stundu, viņš redzēja citus tirgus laukumā bez darba stāvam un tiem sacīja: ejiet arī jūs vīna dārzā, un, kas taisnīgi, to es jums došu. Un tie aizgāja. Un, atkal izgājis ap sesto un devīto stundu, viņš darīja tāpat. Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada citus bez darba stāvam un tiem saka: ko jūs šeit visu dienu stāvat bez darba? Tie viņam saka: neviens mūs nav derējis. Viņš tiem saka: ejiet arī jūs vīna dārzā, un, kas taisnīgi, to jūs saņemsiet.“

Debesu valstība ir Kristus, kas ir līdzīgs cilvēkam, ciktāl Viņš pieņēma mūsu veidu; bet nama tēvs – jo Viņš valda pār namu, tas ir, Baznīcu. Tātad šis Kristus izgāja no Tēva klēpja un der strādniekus vīna dārzā, tas ir, Rakstos vai baušļos. Vai arī Viņš der katru, lai tas kopj vīna dārzu – savu dvēseli. Bet Viņš der vienu agri no rīta, tas ir, jaunā vecumā; citu ap trešo stundu – pusaudža vecumā; citus ap sesto un devīto, kad kāds ir divdesmit piecus vai trīsdesmit gadus vecs, un vispār vīra gados; bet ap vienpadsmito – vecos; jo daudzi ticēja arī vecumdienās. Vai arī citādi: par dienu sauc šo laikmetu, jo tajā mēs strādājam kā dienā. Tātad Tas Kungs pirmajā stundā aicināja Ēnohu un Nou un tiem līdzīgos; trešajā – Ābrahāmu un tā laikabiedrus; sestajā – Mozu un tā laikabiedrus; [devītajā – praviešus;] laikmetu beigās – pagānus, kas bija bez jebkāda laba darba; jo neviens viņus nebija derējis, jo pie pagāniem nebija sūtīts neviens pravietis.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 20:1–7; Jes. 5:1–7; Filip. 2:7; Jņ. 1:18; 1. Moz. 5:24; 1. Moz. 6:9; 1. Moz. 12:1–3; 2. Moz. 3:10; Ef. 2:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΦΑΛ. Κʹ. ερὶ τῶν μισθουμένων ἐργατῶν· περὶ τῶν υἱῶ τοῦ εβεδαίου· περὶ τῶν δύο τυφλῶν. Ὁμοία γάρ ἐστιν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν ἁνθρώπῳ οἰκοδεσπότῃ, ὅστις ἐξῆλθεν ἄμα πρωὶ μισθώσασθαι ἐργάτας εἰς τὸν ἁμπελῶνα αὐτοῦ. Καὶ συμφωνήσας μετὰ τῶν ἐργατῶν ἐκ δηναρίου τὴν ἡμέραν, ὰπίστειλεν αὐτοὺς εἰς τὸν ἀμπελῶνα αὐτοῦ. Καὶ ἐξελθὼν περὶ τρίτην ὥραν, εἶδεν ἄλλους ἑστῶτας ἐν τῇ ἀγορᾷ, καὶ ἐκείνοις εἶπεν· Ὑπάγετς καὶ ὑμεῖς εἰς τὸν ἀμπελῶνα, καὶ ὃ ἐὰν ᾗ δίκαιον, δώσω ὑμῖν· οἱ δὲ ἀπῆλθον. Πάλιν δὲ ἐξελθὼν περὶ ἕκτην καὶ ἐννάτην ὥραν, ἐποίησεν ὡσαύτως. Περὶ δὲ τὴν ἑνδεκἀτην ὥραν ἐξελθὼν, εὖρεν ἄλλους ἐστῶτας ἀργοῦς· καὶ λέγει αὐτοῖς· Τί ὧδε ἐστήκατε ὅλην τὴν ἡμέραν ἀργοί; Λέγουσιν αὐτῷ, Ὅτι οὐδεὶς ἐμισθώσατο. Λέγει αὐτοῖς· Ὑπάγετε καὶ ὑμεῖς εἰς τὸν ἀμπελῶνα, καὶ ὃ ἐὰν ᾖ δίκαιον, λήψεσθε. «Ὁ Χριστός ἐστιν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν, ὃς ὁμοιοῦται ἀνθρώπῳ, καθ´ ὃ μορφὴν ἡμετέραν ἔλαβεν· οἰκοδεσπότης δὲ, ὡς δεσπόζων τοῦ οἴκου, τουτέστι τῆς Ἐκκλησίας. Οὗτος οὖν ὁ Χριστὸς ἐξῆλθεν ἐκ τῶν κόλπων τοῦ Πατρὸς , καὶ μισθοῦται ἐργάτας εἰς τὸν ἀμπελῶνα, ἤτοι τὰς Γραφὰς ἢ τὰς ἐντολάς. Η ἕκαστον μισθοῦται εἰς τὸ ἐργάζεσθαι τὸν ἀμπελῶνα, ἤτοι τὴν οἰκείαν ψυχήν. Μισθοῦται δὲ τὸν μὲν τὸ πρωΐ, τουτέστι κατὰ τὴν νεαράν ἡλικίαν· τὸν δὲ κατὰ τὴν τρίτην ὥραν, τὴν μειρακιώδη ἡλικίαν· τοὺς δὲ κατὰ τὴν Κκτην καὶ ἐννάτην, ὅτε εἰκοστοῦ πέμπτου εἴη τις ἐνιαυτοῦ, ἢ τριακοστοῦ, καὶ ἀπλῶς ἀνδρικῆς ἡλικίας· περὶ δὲ τὴν ἐνδεκάτην, τοὺς γέροντας· πολλοὶ γὰρ καὶ γέροντες ἐπίστευσαν. Ἡ καὶ ἄλλως, ἡμέρα λέγεται ὁ παρὼν αἰὼν, ἐν αὐτῷ γὰρ ἐργαζόμεθα ὡς ἐν ἡμέρᾳ. Ἐκάλεσεν οὖν ὁ Κύριος τῇ πρώτῃ ὥρᾳ τοὺς περὶ τὸν Ἐνὼχ καὶ τὸν Νῶε· τῇ τρίτῃ τοὺς περὶ τὸν Ἀβραάμ· τῇ ἕκτῃ τοὺς περὶ τὸν Μωσέα· Ιε. τέλει τῶν αἰώνων τοὺς ἐθνικοὺς,. οἶ ἀργοὶ ἦσαν πάσης ἀγαθοεργίας· οὐδεὶς γὰρ αὐτοὺς ἐμισθώσατο ὅτι μηδὲ ἀπεστάλη προφήτης τις εἰς τὰ ἔθνη.

PG 123, skenējuma lpp. ~202–207 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 20:8–16

„Bet, kad vakars bija atnācis, vīna dārza kungs saka savam pārvaldniekam: sauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesākdams no pēdējiem līdz pirmajiem. Un tie, kas bija atnākuši ap vienpadsmito stundu, saņēma katrs denāriju. Bet, kad atnāca pirmie, tie domāja, ka saņems vairāk; un arī tie saņēma katrs denāriju. Un, saņēmuši, tie kurnēja pret nama tēvu, sacīdami: šie pēdējie strādājuši vienu stundu, un tu tos esi pielīdzinājis mums, kas nesām dienas nastu un karstumu. Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no viņiem: draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi vienojies par denāriju? Ņem savu un ej. Bet es gribu šim pēdējam dot tāpat kā tev. Jeb vai man nav brīv ar savējo darīt, ko es gribu? Vai tava acs ir ļauna, tāpēc ka es esmu labs? Tā pēdējie būs pirmie un pirmie – pēdējie. Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.“ Vakars ir pasaules gals; tātad pasaules galā visi saņem katrs denāriju, kas ir Svētā Gara žēlastība, kas cilvēku pārveido atpakaļ uz to, kas ir pēc attēla, un dara viņu par dievišķās dabas līdzdalībnieku. Bet vairāk nopūlējās tie, kas bija pirms Kristus atnākšanas, jo toreiz nāve vēl nebija iznīcināta, ne arī velns satriekts, bet grēks vēl bija dzīvs; bet mēs, ar Kristus žēlastību caur kristību attaisnoti, saņemam spēku uzvarēt savu pretinieku, ko Kristus jau ir notriecis un nonāvējis. Bet arī pēc pirmā skaidrojuma tie, kas ticējuši jaunībā, nopūlas vairāk nekā tie, kas pienākuši vecumā; jo jaunais nes dusmu nastu un kāres karstumu, cīnīdamies ar kaislībām, bet vecais ir rāmumā. Tomēr visi tiek cienīti vienas Svētā Gara dāvanas. Tātad līdzība mūs māca, ka arī vecumā var atgriezties un iemantot valstību; jo to nozīmē vienpadsmitā stunda. Bet vai svētie neapskaudīs tos, kas saņēma vienādi? Nemaz! Bet no tā tiek rādīts, ka labumi, kas tiek doti taisnajiem, ir tik daudz un tik lieli, ka spēj izraisīt pat skaudību.

Piezīmes (1)
  1. „Pēc attēla“ – τὸ κατ᾽ εἰκόνα (1. Moz. 1:26–27); „dievišķās dabas līdzdalībnieks“ – 2. Pēt. 1:4.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 20:8–16; Mt. 19:30; Mt. 22:14; 1. Moz. 1:26–27; 2. Pēt. 1:4; Ebr. 2:14–15; Rom. 6:4–11; Kol. 2:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁψίας δὲ γενομένης, λέγει ὁ κύριος τοῦ ἀμπελῶνος τῷ ἐπιτρόπῳ αὐτοῦ Κάλεσον τοὺς ἐργάτας, καὶ ἀπόδος αὐτοῖς τὸν μισθὸν, ἀρξάμενος ἀπὸ πῶν ἐσχάτων ἕως των πρώτων. Καὶ ἐλθόντες οἱ παρὶ τὴν ἐνδεκάτην ὥραν, λαβον ἀνὰ δηνάριον. Ἐλθόνπες δὲ οἱ πρῶτοι ἐνόμισαν ὄτι πλείονα λήονται Καὶ ἔλαβον καὶ αὐτοὶ ἀνὰ δηνάριον· λαβόντες δὲ, ἐγόγηυζον κατὰ τοῦ οἰκοδεσπότου, λέγοντες, ὅτι Οὗτοι οἱ ἔσχατοι μίαν ὥραν ἐποίησαν, καὶ ἴσους ἡμῖν αὐτοὺὲ ἐποίησας τοῖς βαστάσασι τὸ βάρος τῆς ὴμέρας καὶ τὸν καύσωνα; Ὁ δὲ ἀποκριθεὶς εἶπεν Ἀνι αὐτῶν· Ἐταῖρε, οὐκ ἀδικῶ σε. Οὐχὶ δηναρίου συνεφώνησάς μοι· ἆρον τὸ σὸν, καὶ ὕπαγε. Θέλω δὲ πούτῳ τῷ ἐσχάτῳ δοῦναι ὡς καὶ σοί- ἢ οὐκ ἔξεστί μοι ποιῆσαι ὃ θέλω ἐν τοῖς ἐμοῖς; εἰ ὁ ὀφθαλμός αου πονηρός ἐστιν, ὅτι ἐγὼ ἀγαθός εἰμί; Οὕτως ἔσονται οἱ ἔσχατοι πρῶτοι, καὶ οἱ πρῶτοι ἔσχατοι. Πολλοὶ γάρ εἰσι κλητοὶ, ὀλίγοι δὲ ἐκλεκτοί.» Ὁψία ἡ συντέλεια· ἐν γοῦν τῇ συντελείᾳ λαμβάνουσι πάντες ἀνὰ δηνάριον, ὅ ἐστιν ἡ τοῦ ἁγίου Πνεύματος χάρις, ἀναμορφοῦσα τὸν ἄνθρωπον εἰς τὸ κατ´ εἰτόνα, καὶ ποιοῦσα θείας φύσεως κοινωνόν. Πλέον δὲ ἐκοπίασαν οἱ πρὸ τῆς τοῦ Χριστοῦ ἐπιδημίας, καθ´ Α οὔπω ἦν τότε ὀ θάνατος λυθεὶς, οὐδὲ ὁ διάβολος συνετρίβη, ἀλλ´ ἔτι ἔζη ἡ ἀμαρτία· ἡμεῖς δὲ χέριτι Χριστοῦ διὰ τοῦ βαπτίσματος δικαιωθέντες, δύναμιν λαμβάνομεν εἰς τὸ νικῆσαι τὸν ἀντίπαλον ἡμῶν. ἤδη καταβληθέντα καὶ θανατωθέντα ὑπὸ τοῦ Χριτοῆ · ἀλλὰ καὶ κατὰ τὴν προτέραν ἐρμηνείαν, οἱ νεώτεροι πιστεύσαντες, πλείονα κάματον ἔχουσιν ὑπὲρ τοὺς ἐν γήρᾳ προσελθόντας· ὁ μὲν γὰρ νέος, τὸ βάρος τοῦ θυμοῦ καὶ τὸν καύσωνα τῆς ἐπθυμίας βαστάζει, πολεμῶν τοῖς πάθασιν· ὁ δὲ γέρων ἐν γαλήνῃ γίνεται. Ἀλλ´ ὅμως πάντες, μιᾶς δωρεᾶς τοῦ ἀγίου Πνεύματος ἀξιοῦνται. Διδάσκει οὖν ἡμᾶς παραβολὴ, ὅτι κἀντῷ γήρᾳ ἔστι μεταγνῶναι καὶ τῆς βασιλείας τυχεῖν· τοῦτο γὰρ ἡ νδεκάτη ὥρα. Οὐ φθονήσουσι δὲ οἱ ἅγιοι τοῖς τὰ ἴσα λαβοῦσιν; Ἄπαγε, ἀλλὰ τοῦτο δείκνυται ἐντεῦθεν, ὅτι τοσαῦτα Κκαὶ τηλικαῦτά εἰσι τὰ διδόμενα τοῖς δικαίοις ἀγαθὰ, ῶατε ναὶ οθένον κινῇσαι δύνανται.

PG 123, skenējuma lpp. ~202–207 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 20:17–21

„Un, uziedams uz Jeruzālemi, Jēzus ceļā ņēma divpadsmit mācekļus savrup un tiem sacīja: redzi, mēs ejam augšup uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēls tiks nodots augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu notiesās uz nāvi un nodos Viņu pagāniem apsmiet, šaust un sist krustā, un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies. Tad pie Viņa pienāca Zebedeja dēlu māte ar saviem dēliem, klanīdamās un kaut ko no Viņa lūgdama. Bet Viņš tai sacīja: ko tu gribi? Viņa Viņam saka: saki, lai šie mani divi dēli sēž Tavā valstībā – viens Tev pa labo un otrs Tev pa kreiso roku.“ Zebedeja dēli domāja, ka, ja Tas Kungs aizies uz Jeruzālemi, Viņš valdīs jūtamā valstībā; jo viņi pastāvīgi dzirdēja Viņu sakām: „Mēs ejam augšup uz Jeruzālemi.“ Tātad viņi cieta kaut ko cilvēcisku un pierunā māti pienākt, paši kaunēdamies atklāti pienākt; jo slepeni pienāca arī viņi, kā saka Marks; jo viņš saka: „pie Viņa pienāk Jēkabs un Jānis“, kas nozīmē: [arī viņi pienāca nemanāmi un slepus].

Piezīmes (1)
  1. Mk. 10:35.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 20:17–21; Mk. 10:32–37; Lk. 18:31–33; Mt. 16:21; Mt. 17:22–23; Ap. d. 1:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀναβαίνων ὁ Ἰησοῦς εἰς Ἰεροσόλυμα, παρέλαβε τοὺς δώδεκα μαθητὰς κατ´ ἰδίαν ἐν τῇ ὀδῷ, καὶ εἶπεν αὐτοῖς· Ἰδοὺ ἀναβαίνομεν εἰς Ἰεροσάλυμα, καὶ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου παραδοθήσεται τοῖς ἀρχιερεῦσι καὶ Γραμματεῦσι, καὶ κατακρινοῦσιν αὐτὸν θανάτῳ, καὶ παραδώσουσιν αὐτὸν τοῖς Κθντσιν εἰς τὸ ἐμπαῖξαι, καὶ μαστιγῶσαι, καὶ σταυρῶσαι, καὶ τῇ τρίτῃ ἡμέρᾳ ἀναστήσεται. Τότε προσἦλθεν αὐτῷ ἡ μήτηρ τῶν υἱῶν Χχεβεδαίου μετὰ τῶν υἱῶν αὐτῆς, προσκυνοῦσα καὶ αἰτοῦσά τι παρ´ αὐτοῦ. Ὁ δὲ εἶπεν αὐτῇ· Τί θέλεις; Ἀέγει αὐτῷ· Εἰπὲ ἵνα καθίσωσιν οὗτοι οἱ δύο υἱοί μου, εἰς ἐκ δεξιῶν σου καὶ εἶς ἐξ εὐωνύμων σου ἐν τῇ βασιλείᾳ σου.» Ἐνόμιζον οἱ τοῦ Ζεβεδαίου, ὅτι ἐὰν ἀπέλθῃ εἰς Ἰεροσόλυμα ὁ Κύριος, βασιλεύσέι αἰσθητὴν βασιλείαν· βκουον γὰρ αὐτοῦ συνεχῶς λέγοντος, ὅτι Ἀναβαίνομεν εἰς Ἄροσόλυμα· ἔπαθον οὖν ἀνθρώπινόν τι, καὶ προσελθεῖν τὴν μητέρα πείθουσιν, αὐτοὶ εὐλαβούμενοι ἐν τῷ φανερῷ προσελθεῖν· κρύφα γὰρ προσῆλθον καὶ αὐτοὶ, ὡς ὁ Μάρκος λέγει· φησὶ γὰρ, ὅτι προσπορεύονται αὐτῷ Ἰάκωβος καὶ Ἰωάννης, ἀντὶ τοῦ

PG 123, skenējuma lpp. ~202–207 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 20:22

„Bet Jēzus atbildēja un sacīja: jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert biķeri, ko Es dzeršu, un tikt kristīti ar to kristību, ar ko Es tieku kristīts? Tie Viņam saka: mēs varam.“ Māti atstājis, Viņš runā ar dēliem, lai parādītu, ka Viņš zina, ka tie bija sūtījuši priekšā māti, un viņiem saka: „Jūs nezināt, ko jūs lūdzat“ – cik tas ir liels un pat eņģeļu spēkus izbrīnoši. Tad, novērsdams viņus no tādām domām, Viņš drīzāk skubina uz briesmām. Bet Viņš jautā nevis nezinādams, bet lai ar atbildi viņus piespiestu atklāt čūlu un lai tie censtos izpildīt solījumu. Jo Viņš saka to: „Tā kā neviens nevar kļūt Manas valstības dalībnieks, ja nekļūst arī Manu ciešanu dalībnieks, sakiet Man, vai jūs varat ciest līdzīgi?“ Jo par biķeri Viņš sauc mocekļa liecību un Savu nāvi, reizē rādīdams, ka tā ir viegla kā biķera izdzeršana un ka arī mums tālāk pie tās jāskrien kā pie vieglas; un reizē norādīdams, ka arī Viņš pats ar prieku pieņem nāvi. Bet kā tas, kas izdzer biķeri, tūliņ iemieg, smaguma pārņemts, tā arī tas, kas dzer mocekļa nāves biķeri, ieslīgst nāves miegā. Bet par kristību Viņš sauc Savu nāvi, jo tā mūs visus šķīsta. Bet tie apsolīja, nezinādami, ko saka, bet tikai lai iegūtu to, ko gribēja, viegli visu solīdami.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 20:22; Mk. 10:38–39; Lk. 12:50; Mt. 26:39; Rom. 8:17; 2. Tim. 2:12; Rom. 6:3–4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀποκριθεὶς δὲ ὁ Ἰησοῦς εἶπεν· Οὐκ οἶδατε τί αἰπεῖσθι Δύνασθε πιεῖν τὸ ποτήριον ὃ ἐγὼ μέλλω πίνειν· ἢ τὸ θάπτισμα ὃ ἐγὼ βαπτίζομαι βαπτι.σθῆναι; Λέγουσιν αὐτῷ· Δυνάμεθα.» Τὴν μητέρα καταλείας, τοῖς υἱοῖς διαλέγεται, ἵνα δείξῃ ὡς οὐκ ὴγνόησεν ὅτι αὐτοὶ προεβάλοντο τὴν μητέρα, καὶ φησὶ πρὸς αὐτούς· Οὐκ οἶδατε τί αἰτεῖσθε· πῶς ἐστι μέγα καὶ τὰς τῶν ἀγγέλων δυνάμεις ἑκπλῆττον. Εἴτα ἀπάγων αὐτοὺς τῶν τοιούτων λογισμῶν, ἐπὰ κινδύνους μᾶλλὸν προτρέπεται. Ἐρωτᾷ δὲ, οὐκ ἀγνοῶν, ἀλλ´ ἵνα ἀναγκάσῃ φανερῶσαι τὸ ἕλκος διὰ τῆς ἀποκρίσεως, καὶ σπουδάσωσι πληρῶσαι· τὴν όπόσχεσιν. Τοῦτο γὰρ λέγει, ὅτι Ἐπεὶ οὐ δύναταί τις γενέσθαι κοινωνὸς τῆς βασιλείας μου, εἰ μὴ καὶ τῶν ἐμῶν παθημάτων γένηται κοινωνὸς, εἴπατέ μοι, εἰ δύνασθε τὰ ὄμοια παθεῖν. Ποτήριον γὰρ λέγει τὸ μαρτύριον καὶ τὸν οἰκεῖον θάνατον, ἅμα μὲν δεικνύων, ὅτι εὔκολόν ἐστιν, ὥσπερ τὸ πιεῖν ποτήριον, καὶ δεῖ λοιπὸν καὶ ἡμᾶς ὡς εὐκόλῳ τούτῳ προστρέχειν · ἅμα δὲ δηλῶν, ὅτι καὶ αὐτὸς ἡδέως προσίεται τὸν θάνατον. Ὥσπερ δὲ ὁ πίνων ποτήριον, εὐθέως ὑπνώττει καταβαρούμενος, οὕτω καὶ ὁ τὸ τοῦ μαρτυρίου ποτήριον πίνων, εἰς τὸν τοῦ θανάτου καταφέρεται ὕπνον. Καὶ βάπτισμα δὲ ὁνομάζει τὸν θάνατον αὐτοῦ, ὡς καθαρτικὸν ὄντα πάντων ἡμῶν· οἱ δὲ ὑπέσχοντο, οὐκ εἰδότες ὃ ἄλεγον, ἁλλὰ μόνον πρὸς τὸ τυχεῖν ὥν ἤθελον, πάντα εὐκόλως ὑπισχνούμενοι.

PG 123, skenējuma lpp. ~202–207 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 20:23

„Un Viņš tiem saka: Manu biķeri jūs gan dzersiet un ar to kristību, ar ko Es tieku kristīts, tiksiet kristīti; bet sēdēt Man pa labo un pa kreiso roku nav Mana lieta dot, bet tiem, kam to sagatavojis Mans Tēvs.“ „Jūs gan būsiet mocekļi, to Es zinu“; un tā arī notika. Jo Jēkabu nonāvēja Hērods, bet Jāni notiesāja Trajāns, jo tas liecināja par patiesības Vārdu. Bet „sēdēt nav Mana lieta dot, bet tiem, kam sagatavots“ nozīmē: ja kāds tiks atrasts ne tikai kā moceklis, bet arī ar visu citu tikumu, viņš saņems dāvanu. Jo tā ir sagatavota tam, kas nopūlējies, tāpat kā vainagi tiek sagatavoti cīkstoņiem. Tātad kā tad, ja ir izsludinātas skriešanas sacīkstes un ķēniņš tās vada, un kāds pienāk, nemaz necīnījies, un saka: „Dod man vainagu, sacīkšu vadītāj, man, kas neesmu cīnījies“, tas viņam sacītu: „Nav mana lieta dot vainagu kā dāvanu, bet tam, kam tas sagatavots, tas ir, tam, kas skrējis un uzvarējis“; tā arī šeit Kristus saka: „Es nevaru jums kā dāvanu dot sēdēšanu Man pa labi; jo tā pieder citiem, kas nopūlējušies, un viņiem tā ir sagatavota.“ Tad tu jautāsi: „Vai tad daži sēdēs?“ Bet tu mācīsies, ka neviens tur nesēdēs. Jo tas pieder tikai dievišķajai būtībai. „Jo kuram no eņģeļiem Viņš kādreiz ir sacījis: sēdi pie Manas labās rokas?“ Bet to Tas Kungs sacīja pēc viņu domām; jo, nesapratuši, ka sēdēšana uz divpadsmit troņiem ir pagodināšana tikuma dēļ, viņi meklēja tādu sēdēšanu.

Piezīmes (2)
  1. „Jāni notiesāja Trajāns“ – tā Teofilakts; tradīcija trimdu uz Patmu parasti saista ar Domiciānu.
  2. Ebr. 1:13; Ps. 109:1 LXX (1965: Ps. 110:1).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 20:23; Mk. 10:39–40; Ap. d. 12:2; Atkl. 1:9; 1. Kor. 9:24–25; 2. Tim. 4:7–8; Ebr. 1:13; Ps. 109:1; Mt. 19:28

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ λέγει αὐτοῖς· Τὸ μῖν ποτήριόν μου πίεσθε, καὶ τὸ ἄάπτισμα ὃ ἐχὼ βαπτίζομαι, βαπτισθήσεσθε· πὸ δὲ καθίσαι ἐκ δεξιῶν μου καὶ ἐξ εὐωνύμων μου, οὐκ ἔστιν ἐμὸν δοῦναι, ἀλλ´ οἷς ἡτοίμασται ὑπὸ τοῦ Πατρός μου.» Μαρτυρήσετε μὲν, οἶδα τοῦτο, καὶ ἐξέβη πάντως. Ἰάκωβον μὲν γὰρ Ἡρώδης ἀπέκτεινεν, Ἰωάννην δὲ Τραῖανὸς κατεδίκασε μαρτυροῦντα τῷ Λόγῳ τῆς ἀληθείας. Τὸ δὲ καθίσαι, οὐκ ἔστιν ἐμὸν δοῦναι, ἀλλ´ οἷς ἡτοίμασται, τουτέστιν, ἐὰν εὐρεθῇ τις μετὰ τοῦ μαρτυρῆσαι, καὶ τὴν ἄλλην ἄπασαν ἀρετὴν ἔχων, ἐκεῖνος λήψεται τὴν δωρεάν. Ἐκείνῳ γὰρ ἡτοίμασται τῷ κοπιάσαντι, ὥσπερ καὶ ποῖς ἀθλοῦσιν οἱ στέφανοι ἐτοιμάζονται· ὥσπερ οὗν ἀγῶνος δρομικοῦ προκειμένου, καὶ ἀγωνοθετοῦντος τοῦ βασιλέως, ἀάν προσέλθῃ τις μηδόλως ἀγωνισάμενος, καὶ εἴπῃ· Δὸς ἐμοὶ τὸν στέφανον, ὦ ἀγωνοθέτα, τῷ μὴ ἀγωνιααμένῳ, εἴποι ἂν αὐτῷ ἐκεῖνος· Οὐκ ἔστιν ἐμὸν δοῦναι κατὰ χάριν τὸν στέφανον. ἀλλ´ ᾧ ἡτοίμασται, τουτέστι, τῷ δραμόντι καὶ νικήσαντι · οὔτω δὴ κανταῦθά φησιν ὁ Χριστὸς, ὅτι Οὐκ ἐγὼ κατὰ χάριν δύναμαι δοῦναι ὑμῖν τὴν ἐκ δεξιῶν μου καθέδραν· ἄλλων γὰρ, τῶν κοπιαμάντων ἐστὶ, καὶ ἐκείνοις ἡτοίμασται. Ἐρωτήσεις οὖν, Ἄρα λοιπόν τινες μέλλουσι καθεσθῆναι; Μαθήσῃ δὲ ὅτι οὐδεὶς ἐκεῖ καθήσεται. Μόνης γὰρ τῆς θείας οὐσίας τοῦτό ἐστι. Πρὸς τίνα γὰρ τῶν ἀγγέλων εἶπε· «Κάθου ἐκ δεξιῶν μου; Ἀλλὰ τοῦτο εἰπεν ὁ Κύριος πρὸς τὴν ἐκείνων ὑπόνοιαν· μὴ νοήσαντες γὰρ Ἐσι τὸ καθεσθῆναι ἐπὶ δώδεκα θρόνους, τὸ δοέασθῆναί ἐστι δι´ ἀρετὴν, ἐζήτουν τοιαύτην καθέδραν.

PG 123, skenējuma lpp. ~202–207 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 20:24–28

„Un, to dzirdējuši, tie desmit apskaitās uz abiem brāļiem. Bet Jēzus tos pasauca un sacīja: jūs zināt, ka tautu valdnieki tās pārvalda un lielie tās apspiež. Lai tā nav jūsu starpā; bet, kas starp jums grib kļūt liels, lai ir jūsu kalpotājs; un, kas starp jums grib būt pirmais, lai ir jūsu kalps; kā arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai kalpotu un atdotu Savu dzīvību par izpirkšanas maksu par daudziem.“ Kad tie desmit redzēja, ka Kristus tos divus norājis, tad arī viņi apskaitās un parādīja, ka bija sāpināti par to godu. Jo viņi vēl bija nepilnīgi; jo tie divi cēlās pāri tiem desmit, bet tie desmit apskauda tos divus. Tātad, tā kā tie desmit, to dzirdējuši, satraucās, Viņš tos pasauc, ar aicinājumu pirms vārdiem tos nomierinādams. Jo arī Zebedeja dēli, atrāvušies no citiem, bija runājuši ar Viņu; tātad Viņš runā ar visiem kopā. Jo, zinādams, ka kāre būt pirmajam ir tirāniska un vajadzīgs stiprāks sitiens, Viņš aizskar viņus dziļāk, ja tie gribētu tiekties pēc goda, nostādīdams tos pagānu un neticīgo kārtā. Un tā Viņš tos apkauno, sacīdams: „Citi cilvēki, tāpēc ka valda, kļūst spoži; un mīlēt pirmās vietas ir pagānu kaislība; bet Mani mācekļi tiek godāti par pazemību; tā ka arī tam, kas grib būt lielākais, ir jākalpo mazākajiem, kas ir galējas pazemības pazīme. Un to Es rādu pie Sevis: Es, būdams debesu valdnieks un ķēniņš, pazemoju Sevi, lai jums kalpotu pestīšanai, un kalpošu jums tik ļoti, ka atdošu pat Savu dzīvību par izpirkšanas maksu par daudziem, tas ir, par visiem“; jo visi ir daudzi.

Piezīmes (1)
  1. „Dzīvība“ – ψυχή; „izpirkšanas maksa“ – λύτρον.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 20:24–28; Mk. 10:41–45; Lk. 22:24–27; Filip. 2:6–8; Jņ. 13:12–15; 1. Tim. 2:6; Rom. 5:15–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀκούσαντες οἱ δέκα, ἠγανάκτησαν περὶ τῶν δύο ἀδελφῶν. Ὁ δὲ Ἰησοῦς προσκαλεσάμενος αὐτοὺς εἶπεν· Οἴδατε ὅτι οἱ ἄρχοντες τῶν ἐθνῶν κατακοριεύουσιν αὐτῶν, καὶ οἱ μεγάλοι κατεξουσιάζουαιν αὐτ ν. Οὔχ οὕτως ἔσται ἐν ὑμῖν, ἀλλ´ ὃς ἐὰν θέλῃ ἐν ἡμῖν μέγας γενέσθαι, ἔσται ὑμῶν διάκονος, καὶ δς Ἀμν θέλη ἐν ὑμῖν εἶναι πρῶτος, ἔσται ὑμῶν δοῦλος· ὥσπερ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου οὐκ ἦλθε διακονηθῆναι, ἀλλὰ διακονῆσαι, καὶ δοῦναι τὴν ψυχὴν αὐτοῦ λύΚτρον ἀντὶ πολλῶν.» Ὅτε εἶδον οἱ δέκα τοὺς δύο πιτιμηθέντας παρὰ τοῦ Χριστοῦ, τότε καὶ αὐτοὶ ἀγανακτοῦσι, καὶ ἔδειξαν ὅτι καὶ προήχθοντο ἐπὶ τῇ τούτων τιμῇ. Ἔτι γὰρ ἦσαν ἀτελεῖς· οἱ μὲν γὰρ κατεξανίσταντο τῶν δέκα· οἱ δὲ ἐφθόνουν τοῖς δύο. Ἐπεὶ οὗν οἱ δέκα ἀκούσαντες ἐθορυβήθησαν σοοσκαλεῖται αὐτοὺς, τῇ κλήσει πρὸ τῶν λόγων αὐτοὺς καταπραΰνων. Καὶ γὰρ οἰ τοῦ Ζεβεδαίου ἀποῤῥαγέντες τῶν ἄλλων, ὡμίλουν αὐτῷ· πᾶσιν οὗν κοινως ὁμιλεῖ. Εἰδὼς γὰρ τυραννικὸν τὸ φιλόπρωτον, καὶ σφοδροτέρας δεόμενον πληγῆς, βαθύτερον αὐτων καθικνεῖται εἰς τὴν τῶν ἐθνικῶν καὶ ἀπίστων μοῖραν αὐτοὺς ἁποῤῥίπτων, εἰ φιλοδοξεῖν θέλοιεν. Καὶ οὕτως ατοὺς ἐντρέπει, φάσκων· Οἱ μὲν ἄλλοι ἄνθρωποι, δίότι ἄρχουσι, λαμπρύνονται· καὶ τὸ ἐρᾷν τῶν πρωτείων, τῶν ἐθνικῶν ἐστι πάθος· οἱ δὲ ἐμοὶ μαθηταὶ, ἀπὸ ταπεινώσεως τιμῶνται· ὥστε καὶ ὁ μείζμων θέλων εἶναι, ὀφείλει διακονεῖν τοῖς ὑποδεεστέ ροις, ὅπερ τῆς ἄκρας ἐστὶ ταπεινώσεως. Ἐν ἐμαυτῷ δὲ τοῦτο δείκνυμι, ὃς ἄρχων ὢν καὶ βασιλεὺς τ ν ἐν οὐρανοῖς, ἐταπείνωσα ἐμαυτὸν, διακονήσων ὑμῖν εἰς τὴν σωτηρίαν· καὶ τοσοῦτον δουλεύσων ὑμῖν, ὥστε καὶ τὴν ψυχὴν δοῦναι λύτρον ἀντὶ πολλῶν, τουτέστι, πάντων· οἱ γὰρ πάντες, πολλοί.

PG 123, skenējuma lpp. ~202–207 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 20:29–34

„Un, kad viņi izgāja no Jērikas, Viņam sekoja daudz ļaužu. Un, lūk, divi akli, kas sēdēja ceļmalā, izdzirduši, ka Jēzus iet garām, sauca, sacīdami: apžēlojies par mums, Kungs, Dāvida Dēls! Bet ļaudis tos apsauca, lai tie ciestu klusu. Bet tie sauca vēl vairāk, sacīdami: apžēlojies par mums, Kungs, Dāvida Dēls! Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: ko jūs gribat, lai Es jums daru? Tie Viņam saka: Kungs, lai mūsu acis atveras. Un Jēzus, apžēlojies, aizskāra viņu acis, un viņu acis tūliņ redzēja, un tie Viņam sekoja.“ Aklie, no slavas To Kungu pazinuši, satvēra izdevību: izdzirdējuši, ka Viņš iet garām pa ceļu, un ticēdami, ka Jēzus, kas pēc miesas ir no Dāvida dzimuma, var tos dziedināt. Un, būdami ļoti dedzīgi ticībā, viņi neklusēja, pat kad tiem lika klusēt, bet sauca vēl vairāk. Tāpēc Viņš arī nejautā tiem, vai tiem ir ticība, bet ko tie grib, lai neviens nedomātu, ka Viņš dod ko citu tiem, kas grib ko citu. Tātad Viņš rāda, ka tie sauca nevis lai saņemtu sudrabu, bet lai tiktu dziedināti. Bet Viņš dziedina, aizskardams, lai mēs mācītos, ka katrs Viņa svētās miesas loceklis bija dzīvu darošs un Dieva loceklis. Bet ja Lūka un Marks saka, ka aklais bija viens, tas nav nekāda pretruna; jo tie pieminēja ievērojamāko. Un turklāt Lūka saka, ka Viņš dziedināja aklo pirms ieiešanas Jērikā, bet Marks – pēc iziešanas no Jērikas. Tātad Matejs, būdams īsuma mīlētājs, abus ietvēra vienā.

Bet par aklajiem saproti tos, kas no pagāniem, kas tika dziedināti it kā garāmejot; jo Kristus nenāca galvenokārt pagānu dēļ, bet to dēļ, kas no Israēla. Bet kā aklie par Jēzu uzzināja no dzirdēšanas, tā arī pagāni – no ticības dzirdēšanas. Bet tie, kas aizliedza aklajiem saukt Jēzus vārdu, ir vajātāji tirāni, kas mēģināja apklusināt Baznīcu; bet tā vēl vairāk apliecināja Kristus vārdu; tāpēc arī tika dziedināta un redz patiesības gaismu skaidrāk, un seko Kristum, Viņu atdarinādama dzīvē.

Piezīmes (1)
  1. „Dzīvu darošs“ – ζωοποιόν.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 20:29–34; Mk. 10:46–52; Lk. 18:35–43; Rom. 1:3; Mt. 15:24; Rom. 10:17; Jņ. 6:54–56

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐκπορευομένων αὐτῶν ἀπὸ Ἰεριχὼ, ἠκολούθησεν αὐτῷ ὄχλος πολύς. Καὶ ἰδοὺ δύο τυφλοὶ καθήμενοι παρὰ τὴν ὁδὸν, ἀκούσαντες ὅτι Ἰησοῦς παράγει, κραξαν λέγοντες· Ἐλέησον ἡμᾶς, Κύριε, υἱὸς Δαυΐδ. Ὁ δὲ ὄχλος ἐπετίμησεν αὐτοῖς ἵνα σιπήσωσιν. Οἱ δὲ μεῖζον ἔκραζον, λέγοντες· Ἐλέησον ἡμᾶς, Κύριε, υἱὸς Δαυΐδ. Καὶ στὰς ὁ Ἰησοῦς ἐφώνησν αὐτοὺς, καὶ εἶπε· Τί θέλετε ποιήσω ὑμῖν; Λέγουσιν αὐτῷ· Κύριε, ἵνα ἀνοιχθῶσιν ἡμῶν οἱ ὀφθαλμοί. Σπλαγχνισθεὶς δὲ ὁ Ἰησοῦς, ἤψατο τῶν ὁφθαλμῶν αὐτῶν, καὶ εὐθέως ἀνέβλεψαν αὐτῶν οἱ ὀφθαλμοί, καὶ ἠκολούθησαν αὐτῷ.» Ἀπὸ τῆς φήμης οἱ τυφλοὶ γνόντες τὸν Κύριον, ἐδράξαντο τοῦ καιροῦ, ἀκούσαντες μὲν ὄτι παρέρχεται τὴν ὀδόν· πιστεύσαντες δὲ, ὅτι Ἰησοῦς ὁ ἐκ σπέρματος Δαυτδ τὸ κατὰ σάρκα, δυνατὸς ἦν θεραπεῦσαι αὐτοὺς, ὡς δὲ ἄγαν θερμοὶ περὶ τὴν πίστιν, οὐδὲ ἐπιστομιζόμενοι ἐσιώπων, ἀλλὰ καὶ πλείω ἔκραζον. Ὅθεν οὐδὲ ἐρωτᾷ αὐτοὺς εἰ πίστιν ἔχουσιν, ἀλλὰ τί θέλουσιν, ἵνα μή τις νομίσῃ ὅτι ἄλλα βουλομένοις ἄλλα δίδωσι. Δείανιυσιν οὖν ὅτι οὐκ ἔνεκεν τοῦ λαβεῖν ἀργύριον ἐβόων ὰλλὰ τοῦ ἱαθῆναι. Ἀψάμενος δὲ θεραπεύει, ἵνα μάθωμεν, ὅτι πᾶν μέλος τῆς ἁγίας αὐτοῦ σαρκὸς, ζωοποιὸν καὶ Θεοῦ μέλος ἦν. Εἰ δὲ ὁ Λουκᾶς καὶ ὁ Μάρκος ἕνα λέγουσι τὸν τυφλὸν, οὐδὲν τοῦτο διαφωνεῖ ἐκεῖνοι γὰρ τοῦ ἐπιφανεστέρου ἐμνήσθησαν. Ἄλλως τε, ὁ Λουκᾶς λέγει ὄτι πρὸ τοῦ ἀπελθεῖν εἰς Ἱεριχώ ἐθεράπευσε τυφλόν· ὁ δὲ Μάρκος, μετὰ τὸ ἐξελθεῖν ἀπὸ Ἱεριχώ. Ὁ οὖν Ματθαῖος φιλοσύντομος ὢν, περιέλαβεν ἐν ταὐτῷ τοὺς δύο. Νόησον δὲ τυφλοὺς, τοὺς ἐξεθνῶν, οἶ ἐκ παρόδου ἰάθησαν· οὐ γὰρ προηγουμένως ἡλθεν ὁ Χριστὸς διὰ τοὺς ἐθνικοὺς, ἀλλὰ διὰ τοὺς ἐξ Ἰσραήλ· ὥσπερ δὲ οἱ τυφλοὶ ἐξ ἀκοῆς ἔμαθον περὶ τοῦ Ἰησοῦ, οὕτω καὶ οἱ ἐθνικοὶ ἐξ ἀκοῆς πίστεως· οἱ δὲ ἐπιστομίζοντες τοὺς τυφλοὺς μὴ κράζειν τὸ ὄνομα τοῦ Ἰησοῦ, εἰσὶν οἱ διῶκται τύραννοι, οἱ ἐπειρῶντο ἐπιστομίζειν τὴν Ἐκκλησίαν, ἀλλ´ ἐκείνη πλέον ὡμολόγει τὸ τοῦ Χριστοῦ ὄνομαδιὸ καὶ ἰάθη καὶ βλέπει τὸ τῆς ἀληθείας φῶς τρανό τερον, καὶ ἀκολουθεῖ τῷ Χριστῷ, κατὰ τὸν βίον μιμουμένη αὐτόν.

PG 123, skenējuma lpp. ~202–207 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu