Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 19. nodaļa

Mt. 19:1–2

„Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis, Viņš aizgāja no Galilejas un nonāca Jūdejas robežās viņpus Jordānas; un daudz ļaužu Viņam sekoja, un Viņš tos tur dziedināja.“ Viņš atkal ierodas Jūdejā, lai neticīgie Jūdejā nevarētu aizbildināties: „Viņš pie mums neuzturējās tik bieži, bet pie galilejiešiem.“ Tātad atkal pēc mācības un vārdu nobeigšanas seko brīnumi. Jo mums ir gan jāmāca, gan jādara; bet neprātīgie farizeji, redzējuši brīnumus, kad vajadzēja ticēt, Viņu kārdina; jo klausies:

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:1–2; Mk. 10:1; Ap. d. 1:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΦΑΛ. ΙΘʹ. Περὶ τῶν ἐπερωτώντων, εἰ ἔξεστιν ἀπολῖσαι τὴν γυναῖκα. Περὶ τοῦ ἐπερωτήσαντος πλουσίου τὸν Ἰησοῦν. «Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τοὺς λόγους τούτους, μετῆρεν ἀπὸ τῆς Γαλιλαίας, καὶ ἦλθεν εἰς τὰ ὅρια τῆς Ἰουδαίας πέραν τοῦ Ἰορδάνου· καὶ ἠκολούθησαν αὐτῷ ὄχλοι πολλοί, καὶ ἐθεράπευσεν αὐτοὺς ἐκεῖ..» Πάλιν τῇ Ἰουδαίᾳ ἐπιδημεῖ, ἵνα μὴ ἔχωσι προφασίζεσθαι οἱ ἀπιστοῦντες τῶν ἐν τῇ Ἰουδαίᾳ, ὅτι Οὐ συνεχέστερον ἡμῖν ἐπεχωρίαζεν, ἀλλὰ τοῖς Γαλιλαίοις· πάλιν οὗν μετὰ τὴν διδασκα λαν καὶ τὸ συντελεσθῆναι τοὺς λόγους, ἀκολουθοῦσι τὰ θαύματα. Δεῖ γὰρ ἡμᾶς καὶ διδάσκειν, ἀλλὰ καὶ πράττειν· ἀλλ´ οἱ ἀνόητοι Φαρισαῖοι τὰ θαύματα ἰδόντες, δέον πιστεῦσαι, οἱ δὲ πειράζουσιν· ἄκους vάρ.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:3–6

„Un farizeji piegāja pie Viņa, Viņu kārdinādami, un sacīja: vai cilvēkam ir atļauts atlaist savu sievu jebkura iemesla dēļ? Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs no iesākuma tos radīja par vīrieti un sievieti? Un sacīja: tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. Tā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa. Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.“ Ak, neprāts! Viņi domāja ar jautājumiem aizbāzt Kristum muti. Jo, ja Viņš sacīs, ka ir atļauts atlaist sievu jebkura iemesla dēļ, viņi Viņam varēs sacīt: „Kā tad Tu sacīji: lai neviens neatlaiž, kā vien laulības pārkāpēju?“ Bet ja Viņš sacīs, ka nav atļauts atlaist sievu, viņi Viņu apmelos kā tādu, kas izdod likumus pretī Mozum. Jo tas pavēlēja padzīt nīsto sievu, arī bez pamatota iemesla. Ko tad Kristus? Viņš rāda, ka vienlaulība ir Tā darbs un likums, kas mūs veidoja no iesākuma. „Jo no iesākuma,“ Viņš saka, „Dievs savienoja vienu ar vienu; tā ka vienam vīrietim nav jāsavienojas ar daudzām, ne arī vienai ar daudziem; bet kā tie no iesākuma tika savienoti, tā jāpaliek, nesaraujot kopdzīvi bez iemesla.“ Bet Viņš nesacīja: „Es radīju vīrieti un sievieti“, lai viņus neaizvainotu, bet nenoteikti: „Radītājs“. „Tātad tik ļoti,“ Viņš saka, „Dievam rūp laulības labums, ka Viņš atļāva atstāt pat vecākus un pieķerties vīriem.“ Bet kā tad 1. Mozus grāmatā ir rakstīts, ka Ādams sacīja: „Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti“, bet šeit Kristus saka, ka Dievs sacīja: „Tāpēc atstās“ un tā tālāk? Tad mēs sakām, ka arī tas ir Dieva vārds. Tātad, tā kā tie kļuva viena miesa, pieķerdamies gan savienības, gan dabiskās mīlestības dēļ, – kā ir noziedzīgi griezt savu miesu, tā arī šķirt laulātos. Bet Viņš nesacīja: „Lai Mozus nešķir“, lai viņus nesatrauktu, bet vienkārši: „cilvēks“, rādīdams starpību starp Dievu, kas savieno, un cilvēku, kas šķir.

Piezīmes (2)
  1. „Pieķerties vīriem“ (κολλᾶσθαι τοῖς ἀνδράσιν) – tā PG; jēga: laulātajiem pieķerties citam citam.
  2. Teofilakts 1. Moz. 2:24 vārdus uzskata par Ādama teiktiem, bet saka, ka tie ir arī Dieva vārdi.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:3–6; Mk. 10:2–9; 1. Moz. 1:27; 1. Moz. 2:23–24; Mt. 5:31–32; 5. Moz. 24:1–4; Ef. 5:28–31

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προσῆλθον αὐτῷ οἱ Φαρισαῖοι πειράζοντες αὐτὸν, καὶ λέγοντες· Εἰ ἔξεστιν ἀνθρώπῳ ἀπολῦσαι, τὴν γυναῖκα αὐτοῦ κατὰ πᾶσαν αἰτίαν; Ὁ δὲ ἀποκριθεὶς εἶπεν αὐτοῖς· Οὐκ ἀνέγνωτε ὅτι ὁ ποιήσας ἀπ´ ἀρχῆς, ἄρσεν καὶ θῆλυ ἐποίησεν αὐτούς; καὶ εἶπεν· Ἔνεκεν τούτου καταλείψει ἄνθρωπος τὸν πατέρα αὐτοῦ καὶ τὴν μητέρα, καὶ προσκολληθήαεται τῇ γυναικὶ αὐτοῦ, καὶ ἔσονται οἱ δύο εἰς σάρκα μίαν. Ὢστε οὐκ ἔτι εἰσὶ δύο, ἀλλὰ σὰρξ μία. Ὃ οὖν ὁ Θεὸς συνέζευξεν, ἄνθρωπος μὴ χωριζέτω· Ὢ τῆς ἀνοίας! ᾧοντο ἐπιστομίσειν διὰ τῶν ἐρωτημάτων τὸν Χριστόν· ἐὰν γὰρ εἶπῃ ὅτι ἔξεστι κατὰ πᾶσαν αἰτίαν ἀπολύειν τὴν γυναῖκα, ἔξουσι λέγειν αὐτῷ· Πῶς οὖν εἶπας, ὅτι Μὴ ἀπολυέτω τις εἰ μὴ τὴν μοιχαλίδα μόνον· εἰ δὲ εἴπῃ ὅτι οὐκ ἔξεστιν ἀποὺύειν τὴν γυναῖκα, διαβαλοῦσιν αὐτὸν ὡς ἀντινομοθετοῦντα τῷ Μωσεῖ. Ἐκεῖνος γὰρ ἐκέλευσεν ἐκβάλλειν τὴν μισηθεῖσαν, καὶ χωρὶς εὐλόγου αἰτίας, Τί οὖν ὁ Χριστός; Δείκνυσιν ὅτι τοῦ πλάσαντος ἡμᾶς ἐξ ἀρχῆς ἔργον ἐστὶ καὶ νομοθεσία ἡ μονογαμία. Ἐξ ἀρχῆς γὰρ, φησὶν, ἕνα συνέζευξεν ὁ Θεὸς μιᾷ· ὥστε οὐ δεῖ ἕνα ἄνδρα πολλαῖς συνάπτεσθαι, οὐδὲ μίαν πολλοῖς· ἀλλ´ ὡς ἐξ ἀρχῆς συνεζύγησαν, μένειν, μὴ διασπῶντας τὴν συνοίκησιν ἀλόγως· οὐκ εἰπε δὲ, ὄτι Ἐγὼ ἐποίησα ἄρσεν καὶ θῆλυ, ἵνα μὴ πλήξῃ αὐτοὺς, ἀλλ´ ἀορίστως, ὁ ποιήσας. Οὕτως οὓν, φησὶ, περισπούδαστόν ἐστι τῷ Θεῷ τὸ τῆς συζυγίας ἀγαθὸν, ὥστε καὶ τοὺς γονεῖς συνεχώρησεν ἁφιέναι, καὶ κολλᾶσθαι τοῖς ἀνδράσιν. Πῶς δὲ ἐν μὲν τῇ Γενέσει γέγραπται ὅτι ὁ Ἀδὰμ εἶπε τὸ, Ἀντὶ τούτου καταλείψει ἄνθρωπος τὸν πατέρα αὐτοῦ καὶ τὴν μητέρα, ἐνταῦθα δέ φησιν ὁ Χριστὸς ὅτι ὁ Θεὸς εἶπεν· Ἔνεκεν τούτου καταλείψει, καὶ τὰ ἑξῆς; Λέγομεν οὐν ὅτι καὶ λόγος τοῦ Θεοῦ ἐστιν. Ἐπεὶ τοίνυν μία σὰρξ ἐγένοντο, καὶ διὰ τὴν μίξιν καὶ τὴν φυσικὴν στοργὴν κολλώμενοι, ὥσπερ ἐναγές ἐστι τὸ τὴν οἰκείαν σάρκα τέμνειν, οὕτω καὶ τὸ διασπᾷν τοὺς συζύγους· οὐκ εἶκε δὲ, Μὴ χωριζέτω Λωσῆς. ἱνα μὴ ταράξῃ αὐτοὺς, ἀλλ´, ἄνθρωπος ἀπλῶς, δεικνύων τὸ μέσον τοῦ συζεύξαντος Θεοῦ καὶ τοῦ διαλύοντος ἀνθρώπου

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:7–9

„Tie Viņam saka: kāpēc tad Mozus pavēlēja dot šķiršanās rakstu un viņu atlaist? Viņš tiem saka: Mozus jūsu sirds cietības dēļ jums ir atļāvis atlaist jūsu sievas, bet no iesākuma tas tā nav bijis. Bet Es jums saku: kas atlaiž savu sievu, ja ne netiklības dēļ, un precē citu, pārkāpj laulību. Un kas precē atlaisto, pārkāpj laulību.“ Farizeji, redzēdami, ka Tas Kungs viņiem aizbāzis muti, bija tālāk spiesti un ved vidū Mozu kā tādu, kas izdod likumus pretī Kristum, un saka: „Kā tad Mozus pavēlēja dot šķiršanās rakstu un atlaist?“ Tātad Tas Kungs, visu apsūdzību pagriezdams pret viņu pašu galvu, aizstāv Mozu un saka: „Mozus to saka, nevis izdodams likumus pretī Dievam, bet viņš to noteica jūsu ļaunuma dēļ, lai jūs, nevaldības dēļ gribēdami dzīvot ar citām, nenogalinātu iepriekšējās sievas. Jo, būdami nežēlīgi, jūs būtu nogalinājuši sievas, ja jūs būtu spiesti tās paturēt. Bet tagad viņš pavēlēja dot šķiršanās rakstu tām, ko vīri nīst. Bet Es jums saku, ka sievu, kas pārkāpusi laulību, ir labi padzīt kā laulības pārkāpēju; bet ja kāds padzen to, kas nav pārkāpusi laulību, viņš kļūst līdzvainīgs viņas laulības pārkāpšanā.“ Bet saproti arī to, ka tas, kas pieķeras Tam Kungam, ir viens gars ar Viņu, un ticīgajam ar Kristu notiek laulība. Jo mēs visi esam kļuvuši Viņam vienas miesas, un esam Kristus locekļi, katrs savā daļā. Tātad pareizi – neviens nevar šķirt tādu laulību, pēc Pāvila vārda, kas saka: „Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?“ Tātad, ko Dievs savienojis, to nevar šķirt ne cilvēks, ne kāda cita radība, ne eņģeļi, ne valdības, ne varas, kā saka Pāvils.

Piezīmes (1)
  1. „Šķiršanās raksts“ – βιβλίον ἀποστασίου.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:7–9; Mk. 10:4–12; 5. Moz. 24:1; Mt. 5:32; 1. Kor. 6:17; Ef. 3:6; 1. Kor. 12:27; Rom. 8:35–39

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Λέγουσιν αὐτῷ, Τί οὖν Μωσῆς ἐνετείλατο δοῦναι βιβλίον ἀποστασίου, καὶ ἀπολῦσαι αὐτήν; Λέγει αὐτοῖς, ὅτι Μωσῆς πρὸς τὴν σκληροκαρδίαν ὑμῶν ἐπέτρεψεν ὑμῖν ἀπολῦσαι τὰς γυναῖκας ὑμῶν, ἀπ´ ἀρχῆς δὲ οὐ γέγονεν οὕτως. Λέγω δὲ ὑμῖν ὅτι ὅς ἂν ἀπολύσῃ τὴν γυναῖκα αὐτοῦ μὴ ἐπὶ πορνείᾳ, καὶ γαμήσῃ ἄλλην, μοιχᾶται. Καὶ ὁ ἀπολελυμένην γαμήαας, μοιχᾶται.» Οἱ Φαρισαῖοι ἰδόντες ὅτι ὁ Κύριος ἓπεστόμισεν αὐτοὺς, ἠναγκάσβησαν λοιπὸν, καὶ εἰς μέσον ἄγουσι τὸν Μωϋσῆν ἀντινομοθετοῦντα τῷ Χριστῷ, καί φασι· Πῶς οὖν Μωσῆς ἐνετείλατο βιβλίον ἀποστασίου δοῦναι, καὶ ἀπολύειν; Ὁ οὖν Κύριος περιτρέπων τὸ πᾶν τῆς κατηγορίας εἰς τὴν Ἀκείνων κεφαλὴν, ὑπὲρ Μωσέως ἀπολογεῖται, και φησιν· Οὐκ ἐναντία τῷ Θεῷ ὁ Μωσῆς νομοθετῶν τοῦτό φησιν, ἀλλὰ πρὸς τὴν ὑμετέραν μοχθηρίαν τοῦτο ἐνομοθέτησεν· ἵνα μὴ δι´ ἀκολασίαν θέλοντες Ἀτέραις συνεῖναι, ἀνέλητε τὰς προτέρας γυναῖκας. Ἀπηνεῖς γὰρ ὄντες, ἐφόνευον ἂν τὰς γυναῖκας, εἰ ἠναγκάζοντο κατέχειν αὐτάς. Νῦν δὲ βιβλίον ἀποαπασίου προσέταξε διδόναι ταῖς μισουμέναις παρὰ σῶν ἀνδρῶν. Ἐγὼ δὲ λέγω ὁμῖν, φησὶν, ὅτι τὴν πορνευθεῖσαν γυναῖκα καλὸν ἐκβάλλειν ὡς μοιχαλίδα· ἐὰν δὲ τὴν μὴ πορνευθεῖσαν ἐκβάλῃ τις, παραίτιος αὐτῇ γίνεται μοιχείας· νόει δὲ καὶ τοῦτο, ὅτι ὁ καλλώμενος τῷ Κυρίῳ, ἓν πνεῦμά ἐστι, καὶ συζυγία γίνεται τῷ πιστῷ πρὸς Χριστόν. Πάντες γὰρ σύσσωμοι γεγόναμεν αὐτῷ, καὶ μέλη ἐκ μέρους λριστοῦ σμεν. Καλῶς οὖν οὐ δύναταί τις χωρίσαι τὴν τοιαύτην συζυγίαν, κατὰ τὸν τοῦ Παύλου λόγον, λέγοντος·«Τίς ἡμᾶς χωρίσει ἀπὸ τῆς ἀγάπης τοῦ Χριστοῦ;» Ἀ οὖν ὁ Θεὸς συνέζευξεν, οὔτε ἄνθρωπος, οὔτε τις ἑτέρα κτίσις, οὔτε ἄγγελοι, οὕτε ἀρχαί, οὕτε ἐξουσίαι, ὡς ὁ Παῦλός φησι, χωρίσαι δύνανται.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:10

„Viņa mācekļi Viņam saka: ja tā ir vīra lieta ar sievu, tad nav labi precēties.“ Mācekļi satraucas un saka: „Ja viņi tāpēc savienoti, lai būtu viens un paliktu nešķirami visu mūžu, tā ka, pat ja sieva citādi ir ļauna, viņu nedrīkst padzīt, tad nav labi precēties; jo vieglāk ir neprecēties, bet cīnīties un grūstīties ar dabiskajām kārībām, nekā paciest ļaunu sievu.“ Jo par vīra „lietu“ ar sievu Viņš sauc nešķiramo savienību. Bet daži saprot arī tā: „Ja tāda ir vīra vaina“, tas ir, ja vīrs tiks vainots un nosodīts, ka pretlikumīgi padzinis sievu, tad nav labi precēties.

Piezīmes (1)
  1. „Lieta“/„vaina“ – grieķu αἰτία nozīmē gan „cēlonis, stāvoklis“, gan „vaina, apsūdzība“; Teofilakts min abas nozīmes.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:10; 1. Kor. 7:1.8–9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Λέγουσιν αὐτῷ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ· Εἰ οὔτως ἐστὶν ἡ αἰτία τοῦ ἀνθρώπου μετὰ τῆς γυναικὸς, οὐ συμφέρει γαμῆσαι.» Θορυβοῦνται οἱ μαθηταὶ, καί φασιν, ὅτι Εἰ διὰ τοῦτο συνήφθησαν ἴνα ἓν ὧσι καὶ ὰδιάσπαστοι μένωσι παρ´ ὅλον τὸν βίον, ὥστε κἂν μοχθηρὰ ἄλλως ᾗ ἡ γυνὴ, μὴ τολμᾷν ἐκβάλλειν αὐτὴν, οὐ συμφέρει γαμῆσαι· κουφότερον γὰρ μὴ γαμεῖν, ἀλλὰ μάχεσθαι καὶ παλαίειν φυσικαῖς ἐπιθυμίαις, ἢ πονηρᾶς γυναικὸς ἀνέχεσθαι. Αἰτίαν γὰρ ἀνθρώπου μετὰ τῆς γυναικὸς τὴν ἀδιάσπαστον ἕνωσιν λέγει· τινές δὲ καὶ οὕτω νοοῦσιν, ὅτι Εἰ οὕτως ἐστὶν ἡ αἰτία τοῦ ἀνθρώπου, τουτέστιν, εἰ αἰτίαν ἤγουν μομφὴν καὶ καταιτίασιν μέλλει ἔξειν ὁ ἀνὴρ ὡς ἐκβάλλων τὴν γυναῖκα παρανόμως, οὐ συμφέρει Ὑμῆσαι.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:11

„Bet Viņš tiem sacīja: ne visi šo vārdu aptver, bet tie, kam tas ir dots.“ Tā kā mācekļi sacīja, ka labāk ir neiet laulībā, Tas Kungs saka, ka jaunavība gan ir liela lieta, bet ne visiem sasniedzama, bet tikai tiem, kam Dievs palīdz. Jo „dots“ šeit nozīmē: „kam Dievs palīdz“. Bet dots tiek tiem, kas lūdz; „jo lūdziet,“ Viņš saka, „un jums taps dots. Jo ikviens, kas lūdz, dabū.“

Piezīmes (1)
  1. „Jaunavība“ – παρθενία.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:11; 1. Kor. 7:7; Mt. 7:7–8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ϛθδὲ εἶπεν αὐτοῖς· Οὐ πάντες χωροῦσι τὸν λόγον τοῦτον, ἀλλ´ οἷς δέδοται.» Ἐπειδὴ εἰπον οἱ μαθηταὶ, ὅτι κρεῖττόν ἐστι τὸ μὴ εἰς γάμον ἐλθεῖν, φησὶν ὁ Κύριος, ὅτι μέγα μὲν τὸ τῆς παρθενίας χρῆμα, ἀλλ´ οὐ πᾶσι κατορθωτὸν, ἀλλ´ ἐκείνοις μόνοις οἰς συνεργεῖ ὁ Θεός. Τὸ γὰρ, δέδοται, ἐνταῦθα κεῖται. ἀντὶ τοῦ, οἷς συνεργεῖ ὁ Θεός. Ἐκείνοις δὲ δίδοται, τοῖς αἰτοῦσιν, «Αἰτεῖτε γὰρ, φησί, καὶ δοθήσεται ὑμῖν. Πᾶς γὰρ ὁ αἰτῶν, λαμβάνει»

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:12

„Jo ir einuhi, kas tādi dzimuši no mātes miesām; un ir einuhi, ko cilvēki padarījuši par einuhiem; un ir einuhi, kas paši sevi padarījuši par einuhiem Debesu valstības dēļ. Kas var aptvert, tas lai aptver.“ „Tas ir nedaudzu sasniegums,“ Viņš saka, „šī jaunavība. Jo daži ir einuhi no mātes miesām“, tas ir, ir daži, kas dabiskās uzbūves dēļ paliek nekustīgi pret dzimumsakariem un tāpēc šķīsti bez nopelna. Ir arī tie, kurus cilvēki padarījuši par einuhiem. Bet sevi par einuhiem Debesu valstības dēļ dara nevis tie, kas sevi kastrē (jo tas ir nolādēts), bet tie, kas atturas. Saproti arī tā: einuhs no dabas ir tas, kas dabiskās uzbūves dēļ nav viegli kustināms uz miesas kārībām; cilvēki par einuhu padara to, kas cilvēciskas mācības dēļ ir izgriezis miesīgās kāres karstumu; bet pats sevi par einuhu padara tas, kas nav cita, bet pats sevis mācīts un pats no sevis pievērsies šķīstībai. Tātad šis ir arī labākais – tas, kas nevis cita, bet pats sevis vadīts uz Debesu valstību. Bet, gribēdams, lai tikums mūsos darbotos pēc brīvas izvēles, Viņš saka: „Kas var aptvert, tas lai aptver.“ Jo Viņš nespiež dzīvot jaunavībā un neatceļ laulību, bet jaunavību liek augstāk.

Piezīmes (2)
  1. Einuhs (εὐνοῦχος) – cilvēks, kas nespēj laulību (dabas vai kastrācijas dēļ).
  2. Pašizkastrēšanās aizliegta (1. Nikajas koncila 1. kanons; sal. 5. Moz. 23:1).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:12; 1. Kor. 7:7.25–38; 5. Moz. 23:1; Jes. 56:3–5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Εἰσὶ γὰρ εὐνοῦχοι οἵτινες ἐκ κοιλίας μητρὸς ἐγεννήθησαν οὖτω, καὶ εἰσὶν εὐνοῦχοι οἵτινες εὐνουχίσθησαν ὑπὸ τῶν ἀνθρώπων, καὶ εἰσὶν εὐνοῦχοι φἴτινες εὐνούχισαν δαυτοὺς διὰ τὴν βασιλείαν πῶν οὐρανῶν. Ὁ δυνάμενος χωρεῖν, χωρείτω.» Ὁλίγων φησὶν, ἐστὶ τὸ κατόρθωμα τοῦτο τῆς παρθενίας. Εἰσὶ γὰρ εὐνοῦχοί τινες ἐκ κοιλίας μητρὸς αὐτῶν, τουτέστιν, εἰσί τινες ἐκ φυσικῆς κράσεως ἀκίνητοι μένοντες πρὸς τὰς μίξεις, οἶ καὶ ἀκερδῶς σωφρονοῦσιν. Εἰσὶ καὶ οἱ εὐνουχιζόμενοι ὑπὸ ἀνθρώπων· ἑαυτοὺς δὲ εὐνουχίζουσι διὰ τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν, οὐχ οἱ ἐκτέμνοντες ἑαυτοὺςπικατάρατον γὰρ τοῦτο], ἀλλ´ οἱ ἐγκρατευόμενοι. Νόει δὲ καὶ οὕτως · Ἔστιν εὐνοῦχος ἀπὸ φύσεως ὁ διὰ τὴν φυσικὴν κρᾶσιν μὴ εὐκίνητος εἰς ἀφροδίσια· ὑπὸ δὲ ἀνθρώπων εὐνουχίζεται ὁ ἐκ διδασκαλίας ἀνθρωπίνης ἐκτεμὼν τὴν τῆς σαρκικῆς ἐπιθυμίας πύρωσιν· καυτὸν δὲ εὐνουχίζει ὁ μὴ ὑπ´ ἄλλου, ἀλλ´ ὑφ´ αυτοῦ διδαχθεὶς, καὶ αὐτομαθῶς πρὸς σωφροσύνην ἀποκλίνας· οὗτος οὖν καὶ ἄριστός ἐστιν, ὁ μὴ ἄλλῳ, ἀλλ´ ἐαυτῷ ὁδηγηθεὶς πρὸς τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν. Προαιρετικῶς δὲ θέλων ἡμῖν ἐνεργεῖσθαι τὴν ἀρετὴν, φησίν· «Ὁ δυνάμενος χωρεῖν, χωρείτω» Οὐ γὰρ ἀναγκάζει παρθενεύειν, οὐδὲ τὸν γάμον καταλύει, ἀλλὰ τὴν παρθενίαν προτίθησιν.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:13–14

„Tad pie Viņa atveda bērnus, lai Viņš uzliktu tiem rokas un lūgtu Dievu; bet mācekļi tos apsauca. Bet Jēzus sacīja: laidiet bērnus un neliedziet tiem nākt pie Manis, jo tādiem pieder Debesu valstība.“ Mātes atnesa bērnus, lai tie tiktu svētīti ar roku pieskārienu. Bet tās nāca nekārtīgi un trokšņaini, un tāpēc mācekļi tās kavē, reizē arī domādami, ka Mācītāja cieņa tiek pazemināta, ja tiek atnesti bērni. Tātad Kristus, rādīdams, ka Viņš drīzāk pieņem bezlepnību, saka: „Laidiet bērnus, jo tādiem pieder Debesu valstība.“ Viņš nesacīja „šiem“, bet „tādiem“, tas ir, tiem, kam ir vienkāršība, nevainīgajiem, neļaunajiem. Un ja kāds māca un pie viņa nāk daži, jautādami bērnišķīgus jautājumus, lai viņš tos pieņem un neliedz.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:13–14; Mk. 10:13–14; Lk. 18:15–16; Mt. 18:3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε προσηνέχθη αὐτῷ παιδία, ἵνα τὰς χεῖρας Ἀπιθῇ αὐτοῖς, καὶ προσεύξηται· οἱ δὲ μαθηταὶ ἐπατίμησαν αὐτοῖς· ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπεν· Ἄφετε τὰ παι[ία, καὶ μὴ κωλύετε αὐτὰ ἐλθεῖν πρός με· τῶν γὰρ τοιούτων ἐστὶν ἡβασιλεία τῶν οὐρανῶν.» Προσέφερον μητέρες τὰ τέκνα, ἵνα εὐλογηθῶσι διὰ τῆς ἐπαφῆς τῶν χειρῶν. Ἀκόσμως δὲ καὶ τεθορυβημένως προσήρχοντο, καὶ διὰ τοῦτο κωλύουσιν οἱ μαθηταὶ, ἅμα καὶ οἰόμενοι, ὅτι ἐλαττοῦται τὸ ἀξίωμα τοῦ διδασκάλου ἐκ τοῦ τὰ παιδία προσφέρεσθαι. Ὁ γοῦν Χρισιός δεικνύων, ὅτι τὸ ἄτυφον μᾶλλον ἀποδέχεται, φησὶν, «Ἄφετε τὰ παιδία· τῶν γὰρ τοιούτων ἐστὶν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν.» Οὐκ εἶπε, τούτων, ἀλλὰ, τῶν τοιούτων, τουτέστι, τῶν τὴν ἀπλότηταἐχόντων, τῶν ἀκάκων, τῶν ἀπονήρων. Κἂν διδάσκῃ δέ τις, καὶ προσέρχωνταί τινές αὐτῷ παιδικὰ ἐρωτήματα ἐρωπῶντες, προσδεχέσθο τούτους, καὶ μὴ κωλυέτω.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:15–17

„Un, uzlicis tiem rokas, Viņš aizgāja no turienes. Un, lūk, kāds piegāja un Viņam sacīja: labais Mācītāj, ko labu man darīt, lai man būtu mūžīgā dzīvība? Bet Viņš tam sacīja: kāpēc tu Mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vien viens – Dievs.“ Šis pienāca nevis kārdinādams, bet gribēdams mācīties un slāpdams pēc mūžīgās dzīvības; bet viņš pienāca pie Kristus kā pie vienkārša cilvēka; un tāpēc Tas Kungs saka: „Kāpēc tu Mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vien viens – Dievs“, tas ir: „Ja tu Mani sauc par labu kā vienu no skolotājiem, tu runā nepareizi; jo neviens no cilvēkiem nav labs īstā nozīmē“ – gan tāpēc, ka mēs viegli mainām un novēršamies no labā, gan tāpēc, ka, salīdzinot ar Dieva labumu, cilvēka labums tiek uzskatīts par ļaunumu.

Piezīmes (1)
  1. Ps. 13:1–3 LXX (1965: Ps. 14:1–3).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:15–17; Mk. 10:16–18; Lk. 18:18–19; Ps. 13:1–3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐπιθε ς αὐτοῖς τὰς χεῖρας, ἐπορεύθη ἐκεῖθεν. Καὶ ἰδοὺ εἶς προσελθὸν, εἶπεν αὐτῷ· Διδάσκαλε ἀγαθὲ, τί ἀγαθὸν ποιήσω ἵνα ἔχω ζωὴν αἰώνιον; Ὁ ὲ εἶπεν αὐτῷ· Τί με λέγε ς ἀγαθόν; Οὐδεὶς ἀγαθὸς, εἰ μὴ εἴς ὁ Θεός.» Οὐχ ὠς πειράζων προσῆλθεν οὕτος, ἀλλ´ ὡς θέλων μαθεῖν, καὶ διψῶν τῆς αἰωνίοζωῆς · προσῆλθε δὲ τῷ Χριστῷ ὡς ἀνθρώπῳ ψιλῷ· καὶ διὰ τοῦτό φησιν ὁ Κύριος· Τί με λέγεις ἀγαθόν· Οὐδεὶς ἀγαθὸς εἰ μὴ εἶς ὁ Θεός· τουτέστιν, Ἐὰν ὡς ἕνα τῶν διδασκάλων με λέγεις εἶναι ἀγαθὸν, κακῶς λέγεις· οὐεὶς γὰρ ἀνθρώπων κυρίως ἀγαθός· ἄμα μὲν, ὅτι καὶ εὐμετάβολοί ἐσμεν ἀπὸ τοῦ ἀγαθοῦ τρεπόμενοι· ἅμα δὲ, ὅτι καὶ συγκρινομένη πρὸς τὴν τοῦ Θεοῦ ἀγαθότητα ἡ ἀνθρωπίνη, πονηρία νομίζεται.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:17–19

„Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, turi baušļus. Viņš Viņam saka: kurus? Bet Jēzus sacīja: tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot; godā savu tēvu un māti, un mīli savu tuvāko kā sevi pašu.“ Tas Kungs jautātāju novirza uz bauslības baušļiem, lai jūdi nevarētu sacīt, ka Viņš nicina bauslību. Ko tad?

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:17–19; Mk. 10:19; Lk. 18:20; 2. Moz. 20:12–16; 3. Moz. 19:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Εἰ δὲ θέλεις εἰσελθεῖν εἰς τὴν ζωὴν, τήρησον τὰς ἐντολάς. Λέγει αὐτῷ· Ποίας; Ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπε τὸ, Οὐ φονεύσεις, οὐ μοιχεύσεις, οὐ κλέψεις, οὐ ὡψεωδομαρτυρήσεις · τίμα τὸν πατέρα οου καὶ τὴν μητέρα, καὶ ἀγαπήσεις τὸν πλησίον σου ὡς σεαυτόν.» Ὁ Κύριος ἐπὶ τὰς νομικὰς ἐντολἀς παραπέιπει·ὸν ἐρωτήσαντα, ἵνα μὴ ἔχωσι λέγειν οἱ Ἰουδαῖοι, ὅτι τοῦ νόμου καταφρονεῖ. Τἱ οὖν;

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:20

„Jauneklis Viņam saka: to visu es esmu turējis no savas jaunības; kas man vēl trūkst?“ Daži viņu nopeļ kā lielīgu un iedomīgu. Jo kā viņš būtu izpildījis mīlēt tuvāko, ja bija bagāts? Jo neviens, kas mīl tuvāko kā sevi, nav bagātāks par tuvāko; bet katrs cilvēks ir tuvākais. Bet daži to saprot tā: „Pieņemsim,“ viņš saka, „ka es to visu esmu turējis; kas man vēl trūkst?“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:20; Mk. 10:20; Lk. 18:21; Lk. 10:29–37

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Λέγει αὐτῷ ὁ νεανίσκος· Πάντα ταῦτα ἐφυλαξάμην ἑκ νεότητός μου. Τί ἔτι ὑστερῶ;» Τινές ὡς κομπαστὴν καὶ ἀλαζόνα διαβάλλουσι τοῦτον. Πῶς τὰρ κατώρθωσε τὸ ἀγαπᾷν τὸν πλησίον, εἴνε πὸού σιος ἦν; οὐδεὶς γὰρ ἀγαπῶν τὸν πλησίον ὡς ἑαυτὸν, πλουσιώτερός ἐστι τοῦ πλησίσν· πᾶς δὲ ἄνθρωπος, πλησίον. Τινὲς δὲ οβτω νοοῦσι τοῦτο· Ὑπόθες. φησὶν, ὅτι ταῦτα πάντα φυλαξαίμην· τί μοι ἔτι λείπει;

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:21–22

„Jēzus viņam sacīja: ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod, kas tev pieder, un dod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc un seko Man. Bet, šo vārdu dzirdējis, jauneklis aizgāja noskumis; jo viņam bija daudz īpašumu.“ „Ko tu sacīji, ka esi izpildījis,“ Viņš saka, „to tu esi izpildījis jūdiski; bet ja tu gribi būt pilnīgs, tas ir, Mans māceklis un kristietis, ej, pārdod, kas tev pieder, un dod visu uzreiz, neko sev nepaturēdams, lai tu dotu žēlastības dāvanas nepārtraukti.“ Jo Viņš nesacīja: „Dodi nabagiem“, bet: „Dod“ – vienreiz – „un kļūsti kails“. Tad, tā kā ir daži, kas gan dod žēlastības dāvanas, bet viņu dzīve ir visādu netīrību pilna, Viņš saka: „Un nāc un seko Man“, tas ir: „Un esi arī ar visu citu tikumu.“ Bet jauneklis noskuma; jo viņš gan gribēja, un viņa sirds zeme bija dziļa un trekna, bet bagātības ērkšķi to nomāca; „jo viņam bija,“ saka evaņģēlists, „daudz īpašumu“. Jo tas, kam ir maz, netiek tā turēts gūstā; bet daudzajā saite ir tirāniskāka. Bet tā kā Tas Kungs runāja ar bagātu, Viņš saka: „Tev būs manta debesīs“, „jo tu esi naudaskārs“.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:21–22; Mk. 10:21–22; Lk. 18:22–23; Mt. 6:19–21; Mt. 13:22; Ap. d. 2:44–45

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἔφη αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Εἰ θέλεις τέλειος εἶναι, ὔπαγε, πώλησόν σου τὰ θπάρχοντα, καὶ δὸς πτωχοῖς , καὶ ἕξεις θησαυρὸν ἐν οὐρανῷ, καὶ δεῦρο ἀκολούθει μοι. Ἀκούσας δὲ ὁ νεανίσκος τὸν λόγον, ἀπῆλθε λυπούμενος· ἦν γὰρ ἔχων κτήματα πολλά.» Ὁσα μὲν, φησὶν, οἰπες κατορθῶσαι, ταῦτα Ἰουδαῖκῶς κατώρθωσας· εἰ δὲ θέλεις τέλειος, τουτέστιν, ἐμὸς εἶναι μαθητὴς καὶ Χριστιανὸς, ὕπαγε, πώλησόν σου τὰ ὑπάρχοντα, καὶ δὸς αὐτίκα ὁμοῦ πάντα, μὴ παρακρατῶν τινα, ἵνα ἀδιάλειπτον ποιῇς τὴν ἐλεημοσύνην. Οὐ γὰρ εἴπε, δίδου πτωχοῖς, ἀλλὰ, δὸς ἅπαξ καὶ γυμνώθητι. Εἰτα ἐπεὶ εἰσί τινες ἑλεοῦντες μὲν, πάσης δὲ ῥυπαρίας ἀνάμεστον βίον ἔχοντες, φησί· «Καὶ δεῦρο ἀκολούθει μοι,» τουτέστι, καὶ τὴν ἄλλην πᾶσαν ἀρετὴν ἔχε. Ὁ μέντοι νεανίσκος ἐλυπήθη · ἐπεθύμει μὲν γὰρ, καὶ βαθεῖα καὶ πίων ἦν ἡ τῆ τῆς καρδίας αὐτοῦ, ἀλλ´ αἱ ἄκανθαι τοῦ πλούτου αυνέπνιγον· ἦν γὰρ, φησὶν, ἔχων κτήματα πολλά. Ὁ μὲν γὰρ ὁλίγα ἔχων, οὐχ ὁμοίως κατέχεται τοῖ τοις· ἐν γὰρ τοῖς πολλοῖς τυραννικώτερος ὁ δεσμόε· ἐπεὶ δὲ πρὸς πλούσιον διελέγετο ὁ Κύριος, φησὶν, ὅτι Ἔξεις ἐν οὐρανοῖς θησαυρὸν, ἐπεὶ φιλοχρήματος εἶ

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:23–24

„Bet Jēzus sacīja Saviem mācekļiem: patiesi Es jums saku: bagātam grūti ieiet Debesu valstībā. Un vēl Es jums saku: vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.“ Kamēr viņš ir bagāts un viņam pašam ir pārpilnība, bet citiem nav pat nepieciešamā, viņš neieies Debesu valstībā. Bet kad viņš visu nokratīs, tad viņš vairs nav bagāts un tālāk ieies. Jo tas, kam ir daudz, nevar ieiet, tāpat kā kamielis nevar iziet caur adatas aci. Tātad redzi, kā iepriekš Viņš sacīja, ka ieiet ir grūti, bet šeit – pavisam neiespējami. Bet daži par „kamieli“ sauc nevis dzīvnieku, bet resno virvi, ar ko jūrnieki met enkurus.

Piezīmes (1)
  1. „Kamielis“/„virve“ – grieķu κάμηλος un κάμιλος (resna virve) skan vienādi; Teofilakts min abas izpratnes.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:23–24; Mk. 10:23–25; Lk. 18:24–25; 1. Tim. 6:9–10.17–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Κ«Ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπε τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ· Ἀμὴν λέγω ὑμῖν ὅτι πλούσιος δυσκόλως εἰσελεύσς ται εἰς τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν. Πάλιν δὲ λέγω ὑμῖν, εὐκοπώτερόν ἐστι κάμηλον διὰ τρυπήματος ῥαφίδος διελθεῖν, ἢ πλούσιον εἰς τὴν βασιλείαν τοῦ Θεοῦ εἰς κλθεῖν» Ἔως ἂν ᾖ πλούσιος. καὶ αὐτὸς μὲν ἔχῃ περιττὰ, ἄλλοι δὲ οὐδὲ τὰ ἀναγκαῖα, οὐ μὴ εἰσέλθῃ εἰς τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν. Ἐπειδὰν μέντοι ὰποστινάξηται πάντα, τότε οὐ πλούσιος, καὶ λοιπὸν αἱααλεήσεται. Ἀδύνατον γὰρ πολλὰ ἔχοντα εἰσελθεῖν, ὥσπερ καὶ τὴν κάμηλον ἀδύνατον διελθεῖν διὰ τρυπήματος βελόνης. Ἵδε οὗν πῶς ἀνωτέρω μὲν δύσκολον εἶπε τὸ εἰσελθεῖν, ἐνταῦθα δὲ ἀδύνατον παντελῶς. Τινὲς δὲ κάμηλον, οὐ τὸ ζῶόν φασιν. ἀλλὰ τὸ παχὺ σχοινίον, ᾧ χρῶνται οἱ ναῦται πρὸς τὸ ῥίπτειν τὰς ἀγκύρας.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:25–26

„Bet, to dzirdējuši, Viņa mācekļi ļoti izbijās un sacīja: kas tad var tikt izglābts? Bet Jēzus, uz tiem paskatījies, sacīja: cilvēkiem tas ir neiespējams, bet Dievam viss ir iespējams.“ Mācekļi, būdami cilvēkmīlīgi, jautā nevis par sevi (jo viņi bija nabagi), bet par visiem cilvēkiem. Tātad Tas Kungs māca pestīšanu mērīt nevis ar cilvēcisko vājumu, bet ar Dieva spēku. Jo, ja kāds sāks nebūt mantkārīgs, viņš virzīsies tālāk arī līdz tam, lai atdotu lieko, un no tā viņš nonāks arī līdz tam, lai atdotu nepieciešamo, un tā viņam veiksies ar Dieva palīdzību.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:25–26; Mk. 10:26–27; Lk. 18:26–27; 1. Moz. 18:14; Lk. 1:37

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀκούσαντες δὲ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ ἐξεπλήσσοντο σφόδρα, λέγοντες· Τίς ἄρα δύναται σωθῆναι· Ἐμὄλέψας δὲ ὁ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς, Παρὰ ἀνθρώποις τοῦτο ἀδύνατόν ἐστι, παρὰ δὲ Θεῷ πάντα δυνατά.» Ο μαθηταὶ φιλάνθρωποι ὄντες, ἐρωτῶσιν οὐχ ὑπὲρ ἑαυτῶν(ένητες γὰρ ἦσαν,, ἀλλ´ ὑπὲρ πάντων ἀνθρώπων. Ὁ οὖν Κύριος διδάσκει μὴ τῇ ἀνθρωπίνῃ ἀσθενείᾳ συμμετρεῖν τὴν σωτηρίαν, ἀλλὰ τῇ τοῦ Θειοῦ δυνάμει. Ἐὰνίγάρ τις ἄρξηται μὴ πλεονεκτεῖν, προκδψει καὶ αἱς τὸ τὰ περιττὰ ἀπαντλεῖν, ἀπὸ δὲ τούτου, καὶ εἰς τὸ τὰ ἀναγκαῖα κενοῦν προβήσεται καὶ οὔτως εὐοδωθήσεται συμμαχίᾳ Θεοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:27

„Tad Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: redzi, mēs visu esam atstājuši un sekojuši Tev; kas tad mums būs?“ Kaut arī šķiet, ka Pēteris, būdams nabags, nekā liela nav atstājis, tomēr zini, ka patiesi arī viņš daudz atstāja. Jo mums, cilvēkiem, ir lielāka pieķeršanās mazajam; turklāt Pēteris nicināja arī visu pasaulīgo baudu un miesīgo pieķeršanos vecākiem. Jo šīs kaislības karo ne tikai pret bagātajiem, bet arī pret nabagiem. Ko tad Tas Kungs?

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:27; Mk. 10:28; Lk. 18:28; Mt. 4:18–20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τέτε ἀποκριθεὶς ὁ Πέτρος εἶπεν αὐτῷ· Ἰοὸ ἡμεῖς ἀφήκαμεν πάντα, καὶ ἠκολουθήσαμέν σοι· τ ἄρα ἕσται ἡμῖν;ι Εἰ καὶ δοκεῖ ὁ Πέτρος μὴ ἀφεῖναί τινα μεγάλα ὡς ὢν πτωχος, ἀλλ´ οὔν χίνωσκς ἤτι νῷ ὄντι πολλὰ ἁφῆκε καὶ αὐτάς. Καὶ γὰρ σκέσιν μλείονα ἔχομεν οἱ ἄνθρωποι ἐν τοῖς ὀλίγοις· ἀλλὰ καὶ πᾶσαν κοσμικὴν ἡδυπάθειαν ὑπερεῖδεν ὁ Πέτρος, καὶ τὴν πρὸς τοὺς γονεῖς φιλοσαρκίαν. Ταῦτα γὰρ τὰ πάθη οὐ μόνον κατὰ πλουσίων, ἀλλὰ καὶ κατὰ πενήτων ἐπιστρατεύει. Τί οὖν ὁ Κύριος;

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:28

„Bet Jēzus tiem sacīja: patiesi Es jums saku: jūs, kas Man esat sekojuši, atdzimšanā, kad Cilvēka Dēls sēdēs Savas godības tronī, arī sēdēsiet uz divpadsmit troņiem un tiesāsiet divpadsmit Israēla ciltis.“ Vai tad viņi sēdēs? Nē, bet ar sēdēšanu Viņš norādīja pārlieku lielo godu. Vai tad arī Jūda sēdēs? Nē. Jo Viņš sacīja: „kas Man esat sekojuši“, tas ir, līdz galam, bet tas nebija līdz galam. Un turklāt Dievs bieži apsola labumus tiem, kas ir cienīgi; bet kad tie pārmainās un kļūst necienīgi, Viņš tos atņem. Tāpat arī ar bēdīgākām lietām – Viņš bieži draud, bet neizpilda, kad mēs pārmaināmies. Bet par „atdzimšanu“ saproti augšāmcelšanos.

Piezīmes (1)
  1. „Atdzimšana“ – παλιγγενεσία.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:28; Lk. 22:28–30; Mt. 25:31; Atkl. 3:21; Jer. 18:7–10; Jon. 3:10; Tit. 3:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς· Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ὄτι ὑμεῖς οἱ ἀκολουθήσαντές μοι, ἐν τῇ παλιγγενεσίᾳ, Ἅταν καθίσῃ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου ἐπὶ θρόνου δόξης αὐτοῦ, καθήσεσθε καὶ ὑμεῖς ἐπὶ δώδεκα θρόνους κρίνοντες τὰς δώδεκα φυλὰς τοῦ Ἰσραήλ.» Αρα καθεσθήσονται; Οὐχὶ, ἀλλὰ τὴν ὑπερβάλλουσαν τιμὴν διὰ τῆς καθέξρας ἐδήλωσε· καὶ ὁ Ἰούδας οὐν καθεσθήσεται; ὐχί. Οἱ ἀκολουθήσαντες γὰρ εἶπε, τουτέστιν οἱ ἄχρι τέλους, ἐκεῖνος δὲ οὐκ ἄχρι τέλους. Ἄλλως τε. πολλάκις ὁ Θεὸς ὑπισχνεῖται ἀγαθά τσιν ἀξίοις οὖσιν. Ἐπὰν δὲ μεταβληθεῖεν καὶ ἀνάἕιοι γάνωνται, ἀφαιρεῖται αὐτά. Ὁμοίως δὲ καὶ ἐπὶ τῶν σκυθρωποτέρων, πολλάκις ἀπειλεῖ καὶ οὐκ ἐπάγει, μεταβληθέντων ἡμῶν. Παλιγγενεσίαν δὲ τὴν μνμαστασιν νόες,.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:29

„Un ikviens, kas Mana vārda dēļ atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus, saņems simtkārt un iemantos mūžīgo dzīvību.“ Lai neviens nedomātu, ka sacītais attiecas tikai uz mācekļiem, Viņš izpleta apsolījumu uz visiem, kas dara līdzīgi. Jo miesīgo radinieku vietā viņiem būs radniecība ar Dievu un brālība; tīrumu vietā – paradīze, un akmens namu vietā – augšējā Jeruzāleme; mātes vietā – vecās sievas Baznīcā; tēva vietā – presbiteri; sievas vietā – visas ticīgās sievietes, ne laulībā – nemaz! –, bet garīgā noskaņojumā un attiecībās, un cilvēkmīlīgā rūpē par tām. Bet Tas Kungs nepavēl vienkārši šķirties no tuviniekiem, bet tad, kad tie kavē dievbijību. Tāpat kā Viņš pavēl nicināt arī dvēseli un miesu, ne tā, lai nogalinātu sevi. Bet redzi, ka Dievs, būdams labs, dod ne tikai to, bet pievieno arī mūžīgo dzīvību.

Tātad centies arī tu pārdot savu mantu un dot nabagiem. Bet manta dusmīgajam ir dusmas, laulības pārkāpējam – tieksme pārkāpt laulību, ļaunatcerīgajam – ļaunatcerība. Tātad pārdod to un dod nabagiem – dēmoniem, kam nav nekā laba. Atdod kaislības atpakaļ kaislību radītājiem, un tad tev būs manta, tas ir, Kristus, tavās debesīs, tas ir, tavā augstajā prātā. Jo debesis sevī ir tam, kas kļuvis tāds kā Debesu Cilvēks.

Piezīmes (1)
  1. „Vecās sievas Baznīcā“ – αἱ ἐν Ἐκκλησίᾳ πρεσβύτιδες; „presbiteri“ – οἱ πρεσβύτεροι (vecaji, priesteri).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:29; Mk. 10:29–30; Lk. 18:29–30; Gal. 4:26; Ebr. 12:22; 1. Tim. 5:1–2; Lk. 14:26; 1. Kor. 15:48–49

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ πᾶς θς ἀφῆκε οἰκίας, ἢ ἀδελφοὺς ἢ ἀδελφὰς, ἢ πατέρα ἢ μητέρα, ἢ γυναῖκα ἢ τέκνα, ἢ ὰγροὺς, ἕνεκεν τοῦ ὀνόματός μου, ἐκατονταπλασίονα λήψεται, καὶ ζωὴν αἰώνιον κληρονομήσει.» να μη τις ὑπολάβῃ ἐπὶ μόνων τῶν μαθητῶν ἀρμόζειν τὸ εἰρημένον, ἐπλάτυνε τὴν ὑπόσχεσιν ἐπὶ άντας τοὺς ποιοῦντας τὰ ὄμοια. Ἔξουσι γὰρ, ἀντὶ μὲν τῶν κατὰ σάρκα συγγενῶν, τὴν πρὸς Θεὸν οἰνειότητα καὶ τὴν ἀδελφότητα· ἀντὶ δὲ τῶν ἀγρῶν, τὸν παράδεισον, καὶ ἀντὶ τῶν ἐκ λίθων οἴκων, τὴν μνω Ἰερουσαλήμ· ἀντὶ μητρὸς, τὰς ἐν Ἐκκλησίᾳ. πρεσβύτιδας· ἀντὶ πατρὸς, τοὺς πρεσβυτέρους· ἀντὶ γυναικὸς, πάσας τὰς πιστὰς γυναῖκας, οὐ γάμῳ, ἄπαγε· ἀλλὰ διαθέσει καὶ σχέσει πνουματικῇ καὶ τῇ πρὸς αὐτὰς φιλανθρώπῳ κηδεμονίᾳ. Οὐ κελεύει ἑὲ ὁ Κύριος χωρίζεσθαι ἁπλῶς ἀπὸ τῶν οἰκείων, ἀλλ´ ὅταν ἐμποδίζωσι πρὸς εὐσέβειαν. Ὅσπερ καὶ ψυχῆς καὶ σώματος κελεύει καταφρονεῖν, οὐχ ὥστε ἀποκτιννύειν ἑαυτούς. Ὅρα δὲ ὅτι ἀγαθὸς ὢν ὁ Θεὸς, οὐ μόνα ταῦτα δίδωσιν, ἀλλὰ καὶ ζωὴν προστίθησιν αἰώνιον · σπούδασον οὖν καὶ σὺ πωλῆσαι τὰ ὑπάρχοντα σοι, καὶ δοῦναι τοῖς πτωχοίς. Ὑπάρχοντα δέ εἰσι, τῷ μὲν θυμώδει ὀ θυμός· τῷ δὲ μοιχῷ ἡ μοιχευτικὴ διάθεσις· τῷ δὲ μνησικάκω. ἡ μνησικακία. Πώλησον οὖν ταῦτα, καὶ δὸς τοῖς πτωχοῖς δαίμοσι καὶ παντὸς ἀγαθοῦ ἐστερημένοις. Ἀντίστρεψον τὰ πάθη τοῖς τῶν παθῶν δημιουργοῖς, καὶ τότε ἕξεις τὸν θησαυρὸν, τουτέστι τὸν Χριστὸν, ἐν τῷ οὐρανῷ σου, τουτέστιν ἐν τῷ ὑψηλῷ σου νοὶ Οὐρανὸν γὰρ ἔχει ἐν ἑαυτῷ, ὁ γενόμενος οἰος ὁ ἐπουράνιος.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 19:30

„Bet daudzi pirmie būs pēdējie, un pēdējie – pirmie.“ Šeit Viņš norāda uz jūdiem un pagāniem. Jo tie, būdami pirmie, kļuva pēdējie, bet mēs, pagāni, būdami pēdējie, esam kļuvuši pirmie. Un lai tu skaidri saprastu sacīto, Viņš pievieno arī nākamo līdzību.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 19:30; Mk. 10:31; Lk. 13:30; Mt. 20:16

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πολλοὶ δὲ ἔσονται πρῶτοι ἕσχατοι, καὶ ἕσχατοι πρῶτοι.» Τοὺς Ἰουδαίους ἐνταῦθα αἰνίττεται καὶ τοὺς ἐθνικούς. Οἱ μὲν γὰρ, πρῶτοι ὄντες, ἔσχατοι ἐχένοντο, οἱ δὲ ἐθνικοὶ ἔσχατοι ὄντες, πρῶτοι κατέστημεν · καὶ ἵνα σαφῶς μάθῃς τὸ λέγόμενον, ἐπισυνάπτει καὶ τὴν ἐπομένην παραβολήν. ΟΑΡΗΤ ΧΣΧ.

PG 123, skenējuma lpp. ~195–202 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu