Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 18. nodaļa

Mt. 18:1

„Tanī stundā mācekļi piegāja pie Jēzus, sacīdami: kas ir lielākais Debesu valstībā?“ Tā kā viņi redzēja, ka Kristus Pēteri pagodināja – jo viņš tika pagodināts, kad viņam tika pavēlēts dot stateru par Kristu un par sevi –, tāpēc viņi cieta kaut ko cilvēcisku un, skaudības grauzti, pienāk, aplinkus jautādami To Kungu: „Kas ir lielākais?“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:1; Mk. 9:33–34; Lk. 9:46; Mt. 17:27

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΦΑΛ. ΙΗʹ Περὶ τῶν λεόντων· Τίς μείζων; Περὶ τοῦ μὴ σκανδαλίζειν. Γνρὶ τῶν ρʹ προβάτων παραδωλή. Περὶ τῆς ἐλέγξεως τοῦ πλησίον. Περὶ τῆς δυνάμεως τοῦ δεσμεῖν καὶ λύειν. Περὶ τοῦ ὀφείλοντος μύρια τάλαντα. «Ἐν ἐκείνῃ τῇ ὥρᾳ προσῆλθον οἱ μαθηταὶ τῷ Ὑησοβ, λέγοντες· Τίς ἄρα μείζων ἐστὶν ἐν τῇ βασιλεᾳ τῶν οὐρανῶν;» Ἐπειδὴ εἶδον τὸν Πέτρον τιμηθέντα ὑπὸ τοῦ Χριστοῦτιμήθη γὰρ οὕτος προσταχθεὶς τὸν στατῆρα δοῦναι ὑπὲρ Χριστοῦ καὶ ὑπὲρ ἐαυτοῦ, διὰ τοῦτο ἔπαθόν τι ἀνθρώπινον, καὶ φθόνῳ δακνόμενοι προσέρχονται πλαγίως ἐρωτῶντες τὸν Κύριον· Τίς μείζων ἐστίν;

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:2–4

„Un Jēzus pasauca bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja: patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, jūs nekādā ziņā neieiesiet Debesu valstībā. Tātad, kas pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.“ Tas Kungs, redzēdams mācekļus godkāres kaislības pārņemtus, tos apvalda, ar bezlepnā bērna palīdzību rādīdams viņiem pazemības ceļu. Jo mums jābūt bērniem pēc domu pazemības, nevis pēc saprāta bērnišķības; pēc ļaunuma neesamības, nevis pēc neprāta. Bet, sacīdams: „Ja jūs neatgriežaties“, Viņš parādīja, ka no pazemības viņi bija nonākuši godkārē. „Tātad jāatgriežas atpakaļ turp, tas ir, pazemībā, no kuras jūs izgājāt.“

Piezīmes (1)
  1. „Godkāres kaislība“ – φιλοδοξίας πάθος.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:2–4; Mk. 9:35–36; Lk. 9:47–48; Mt. 19:14; 1. Kor. 14:20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προσκαλεσάμενος ὁ Ἰησοῦς παιδίον, ἔστησεν αὐτὸ ἐν μέσῳ αὐτῶν, καὶ εἶπεν· Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ἐὰν μὴ στραφῆτε καὶ γένησθε ὡς τὰ παιδία, οὐ μὴ εἰσέλθητε εἰς τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν· ὅστις οὖν ταπεινώσει ἑαυτὸν ὡς τὸ παιδίον τοῦτο, αὗτός ἐστιν ὁ μείζων ἐν τῇ βασιλείᾳ τῶν οὐρανῶν· Ἰδὼν τοὺς μαθητὰς ὁ Κύριος φιλοδοξίας πάθει κραξ τηθέντας, καταστέλλει αὐτοὺς, δεικνύων αὐτοῖς διὰ ποῦ ἀτύφου παιδίοὺ ταπεινοφροσύνης ὁδόν. Δεῖ γὰρ ἡμᾶς κατὰ τὸ ταπεινὸν τοῦ φρονήματος εἶναι παιδία, οὐχὶ κατὰ τὸ νηπιῶδες τοῦ λογισμοῦ· καὶ κατὰ τὸ ἄκακον, οὐχὶ κατὰ τὸ ἀνόητον. Τὸ δὲ, Ἐἀν μὴ ἐπιστραφῆτε, εἰπὼν, ἔδειξεν, ὅτι ἀπὸ ταπεινοφροσύνης ἠλθον εἰς φιλοδοξίαν. Δεῖ οὗν στραφῆναι πάλιν ἐκεῖσε, τουτέστιν, εἰς τὴν ταπεινοφροσύνην, ἀφ´ ἦς ἐξήλθετε.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:5–6

„Un, kas uzņem vienu tādu bērnu Manā vārdā, tas uzņem Mani. Bet, kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja viņam piekārtu ap kaklu dzirnakmeni un to noslīcinātu jūras dziļumā.“ „Ne tikai jums,“ Viņš saka, „ir jābūt pazemīgiem, bet ja jūs arī citus, kas ir pazemīgi, godāsiet Manis dēļ, jūs saņemsiet algu; jo jūs uzņemat Mani, kad uzņemat bērnus, tas ir, pazemīgos.“ Tad Viņš saka arī no pretējās puses: „Bet kas apgrēcina“, tas ir, apvaino, „vienu no šiem mazajiem“, tas ir, no tiem, kas sevi dara mazus un pazemo, kaut arī ir lieli, „tam būtu labāk, ja viņam piekārtu ap kaklu dzirnakmeni“. Jo Viņš min jūtamu sodu, gribēdams parādīt, ka lielu sodu cietīs tie, kas apvaino un apgrēcina pazemīgos Kristū. Bet tu saproti arī to, ka, ja kāds apgrēcina patiesi mazo, tas ir, vājo, un visādi viņu nepaceļ, viņš tiks sodīts. Jo lielo nav viegli apgrēcināt, bet mazo – viegli.

Piezīmes (1)
  1. „Dzirnakmens“ – μύλος ὀνικός, ēzeļa grozāms dzirnu akmens.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:5–6; Mk. 9:37.42; Lk. 9:48; Lk. 17:1–2; Mt. 10:40; Rom. 15:1; 1. Kor. 8:9–13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Καὶ ὃς ἐὰν δέξηται παιδίον τοιοῦτον ἕν ἐπὶ τῷ νόματί μου, ἐμὲ δέχεται· ὃς δ´ ἂν σκανδαλίσῃ ἕνα τῶν μικρῶν τούτων τῶν πιστευόντων εἰς ἐμὲ, συμφέρει αὐτῷ, ἵνα κρεμασθῇ μύλος ὀνικὸς περὶ τὸν τράχηλον αὐτοῦ, καὶ καταποντισθῇ ἐν τῷ πελάγει τῆς θαλάσσης.» Οὐ μόνον, φησί, δεῖ ὑμᾶς ταπεινοφρονεῖν, ἀλλὰ κἂν ἑτέρους ταπεινοφρονοῦντας τιμήσητε δι´ ἐμὲ, μισθὸν λήψεσθε· ἐμὲ γὰρ δέχεσθε, ὅταν τὰ παιδία, τουτέστι τοὺς ταπεινόφρονας δέχησθε. Εἶτα καὶ ἀπὸ τοῦ ἐναντίου φησίν, ὅτι «Ὅς δ´ Αν σκανδαλίσῃ.» τουτέστιν ὑβρίσῃ, «ἕνα τῶν μικρῶν τούτων,» τουτέστι τῶν ἑαυτοὺς σμικρυνόντων καὶ ταπεινούντων, καίτοιγε μεγάλων ὄντων, «συμφέρει αὐτῷ ἵνα μύλος ὀνικὸς κρεμασθῇ εἰς τὸν τράχηλον αὐτοῦ.» Αἰσθητὴν γὰρ κόλασιν εἰς τὸ μέσον παρἀγει, βουλόμενος δεῖξαι, ὅτι πολλὴν ὑποστήσονται τι μωρίαν οἱ τοὺς ἐν Χριστῷ ταπεινοὺς ὑβρίζοντες καὶ σκανδαλίζοντες. Σὺ δὲ νόει, ὅτι κἂν τὸν κατὰ ἀλήθεικν μικρὸν, τουτέστι τὸν ἀσθενῆ, σκανδαλίσῃ τις, καὶ μὴ πάντα τρόπον ἀναβαστάσῃ, τιμωρηθήσεται Ὁ μὲν γὰρ μέγας οὐκ εὐσκανδάλιστος, ὁ δὲ μικρός.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:7

„Bēdas pasaulei apgrēcību dēļ! Jo apgrēcībām ir jānāk; tomēr bēdas tam cilvēkam, caur kuru apgrēcība nāk!“ Kā cilvēkmīlis Viņš apraud pasauli, jo tai būs jācieš kaitējums no apgrēcībām. Bet kāds varētu sacīt: „Kāpēc jāraud, ja vajag palīdzēt un sniegt roku?“ Tad mēs sacīsim, ka arī tas pats – kādu apraudāt – ir palīdzība. Jo bieži tiem, kam mūsu pamudinājums nav līdzējis, mēs palīdzam, kad par tiem raudam, un tie atjēdzas. „Un ja,“ saka kāds, „apgrēcībām ir jānāk, kā mēs no tām izbēgsim?“ Tām gan jānāk, bet nav nepieciešami jāiet bojā. Jo var stāties pretī apgrēcībām. Bet par apgrēcībām saproti tos, kas kavē labo. Bet par pasauli – zemiskos un zemei pieķērušos cilvēkus, kas arī viegli tiek kavēti.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:7; Lk. 17:1; 1. Kor. 11:19; Lk. 19:41

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οὐαὶ τῷ κόσμῳ ἀπὸ τῶν σκανδάλων! ἀνάγκη γάρ ἐστιν ἐλθεῖν τὰ σκάνδαλα· πλὴν οὐαὶ τῷ ἀνθρώποῳ ἐκείνῳ δι´ οὗ τὸ σκάνδαλον ἔρχεται!» Θρηνεῖ ὡς φιλάνθρωπος τὸν κόσμον, ὡς μέλλοντα βλαβῆναι ἀπὸ τῶν σκανδάλων· ἀλλ´ εἴποι τις ἄν· Καὶ τί ὃεῖ θρηνεῖν, δέον βοηθῆσαι καὶ χεῖρα ὀρέξαι; Ἐροῦμεν οὕν, ὅτι καὶ τοῦτο αὐτὸ βοηθείας ἐστὶ, τὸ θρηνεῖν τινα. Πολλάκις γὰρ οὕς παραίνεσις ἡμετέοα οὐκ ΟΑΡΠΤ ΧvΙii. ὡφέλησε, τούτους ὡφελοῦμεν, ὅταν ἐπ´ αὐτοὺς θρηνήσωμεν, εἰς αἴσθησιν ἐρχομένους. Καὶ εἰ ἀνάγκη, φησὶν, ἐλθεῖν τὰ σκάνδαλα, πῶς φευξόμεθα παῆτα· Ἀνάγκη μὲν ἐλθεῖν, ἀλλ´ οὐκ ἀνάγκη ἀπολέσθαι. Ἔστι γὰρ ἀντιτάξααθαι τοῖς σκανδάλοις· σκάνδαλα δὲ νόει τοὺς ἐμποδίζοντας πρὸς τὰ καλά. Κόσμον δὲ τοὺς κάτω ἀνθρώπους καὶ χαμερπεῖς, οἶ καὶ εὐκόλως ἐμποδίζονται.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:8–9

„Bet ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, nocērt to un met to no sevis; tev ir labāk ieiet dzīvībā tizlam vai kroplim, nekā ar abām rokām vai abām kājām tikt iemestam mūžīgajā ugunī. Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to no sevis; tev ir labāk ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā ar abām acīm tikt iemestam elles ugunī.“ Par roku un kāju, un aci saproti draugus, kurus mēs turam locekļu vietā; tātad, ja daži tādi, tas ir, mājas draugi, mums kaitē, mums tie jānicina kā satrūdējuši locekļi un jānocērt, lai tie nekaitētu arī citiem. Tā ka no tā ir skaidrs: kaut arī apgrēcībām, tas ir, kaitētājiem, ir jānāk, tomēr nav nepieciešami, ka mums tiek kaitēts. Jo, ja mēs darīsim, kā Tas Kungs sacīja, un nocirtīsim no sevis tos, kas mums kaitē, pat ja tie ir draugi, mums netiks kaitēts.

Piezīmes (1)
  1. „Elles uguns“ – ἡ γέεννα τοῦ πυρός.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:8–9; Mk. 9:43–47; Mt. 5:29–30; Mt. 10:36–37

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Εἰ δὲ ἡ χείρ σου ἡ ὁ πούς σου σκανδαλίζει σε, Κκκαίον αὐτὸν, καὶ βάλε ἀπὸ σοῦ· καλόν σοί ἐστιν κίσελθεῖν εἰς τὴν ζωὴν χωλὸν ἢ κυλλὸν, ἢ δύο χεῖρας ἢ δύο πόδας ἔχοντα βληθῆναι εἰς τὸ πῦρ τὸ αἰώνιον· καὶ εἰ ὁ ὀφθαλμός σου σκανδαλίζει σε, ἔξελε αὐτὸν, καὶ βάλε ἀπὸ σοῦ· καλόν σοί ἐστι μονόφθαλμον εἰς τὴν ζωὴν εἰσελθεῖν, ἢ δύο ὀφθαλμοὺς ἔχοντα βληθῆναι εἰς τὴν γέενναν τοῦ πυρός.» Χεῖρα καὶ πόδα καὶ ὀφθαλμὸν τοὺς φίλους νόει, οὓς ἐν τάξει μελῶν ἔχομεν· κἂν οὗν τοιοῦτοί τινες ὧσιν οἱ βλάπτοντες ἥμᾶς, τουτέστιν οἱκιακοὶ φίλοι, δεῖ καταφρόύεῖν αὐτῶν ὡς σεσηπότων μελῶν, καὶ ἐκκόπτείν, ἵνα μὴ καὶ ἄλλους βλάψωσιν. Ὧστε ἐκ τούτων δῆλον, ὅτι εἰ καὶ ἀνάγκη ἐλθεῖν τὰ σκάνδαλα, τουτέστι τοὺς βλάπτοντας, ἀλλ´ οὐκ ἀνάγκη ἡμᾶς βλαβῆναι. Ἐὰν γὰρ ποιήσωμεν ὡς εἶπεν ὁ Κύριος, καὶ ἐκκόψωμεν ἀφ´ ἡμῶν τοὺς βλάπτοντας ἡμᾶς, κἂν φίλοι ὧσιν, οὐ βλαβησόμεθα.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:10–11

„Raugiet, ka jūs nenicināt nevienu no šiem mazajiem; jo Es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana Tēva vaigu, kas ir debesīs. Jo Cilvēka Dēls ir nācis izglābt pazudušo.“ Viņš pavēl nenicināt tos, kurus uzskata par maziem, tas ir, garā nabagos, kas ir lieli pie Dieva. „Jo tik ļoti,“ Viņš saka, „Dievs tos mīl, ka viņiem ir eņģeļi par sargiem, lai dēmoni tiem nekaitētu.“ Jo katram ticīgajam, drīzāk visiem cilvēkiem, mums ir eņģeļi. Bet mazo un pazemīgo Kristū eņģeļi ir tik tuvi Dievam, ka vienmēr redz Viņa vaigu, stāvēdami Viņa priekšā. No tā redzams, ka, kaut arī mums visiem ir eņģeļi, tomēr grēcinieku eņģeļi, it kā kaunēdamies mūsu bezdrosmes dēļ, paši neuzdrošinās skatīt Dieva vaigu un varbūt lūgt par mums; bet pazemīgo eņģeļi skata dievišķo vaigu, jo tiem ir drosme. „Un ko Es saku,“ Viņš saka, „ka tādiem ir eņģeļi? Es pats esmu nācis tāpēc, lai izglābtu pazudušo un pievilktu Sev tos, kurus daudzi uzskata par niecīgiem.“

Piezīmes (3)
  1. Ps. 33:8 LXX (1965: Ps. 34:8).
  2. „Drosme“ – παῤῥησία (drosmīga tuvošanās Dievam); „bezdrosme“ – τὸ ἀπαῤῥησίαστον.
  3. 18:11 daļā rokrakstu trūkst; Teofilakts to lasa.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:10–11; Lk. 19:10; Ps. 33:8; Ebr. 1:14; Mt. 5:3; 1. Jņ. 3:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὁρᾶτε μὴ καταφρονήσητε ἑνὸς τῶν μικρῶν τούτων· λέγω γὰρ ὑμῖν, ὅτι οἱ ἄγγελοι αὐτῶν ἐν οὐρανοῖς διὰ παντὸς βλέπουσι τὸ πρόσωπον τοῦ Πατρός μου τοῦ ἐν οὐρανοῖς· ἦλθε γὰρ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου σῶσαι τὸ ἀπολωλός.» Παραγγέλλει μὴ ἐξουδενεῖν τοὺς νομιζομένους μικροὺς, τουτέστι τοὺς πτωχοὺς τῷ πνεύματι, τοὺς μεγάλους παρὰ τῷ Θεῷ. Τοσοῦτον γὰρ, φησίν, ἀγαπῶνται ὑπὸ τοῦ Θεοῦ, ὡς ἀγγέλους ἔχειν ἐπιστάτας πρὸς τὸ μὴ βλαβῆναι ὑπὸ δαιμόνων. Ἔκαστος γὰρ τῶν πιστῶν, μᾶλλον δὲ καὶ πάντες οἱ ἄνθρωποι ἀγγέλους ἔχομεν. Τῶν δὲ μικρῶν καὶ ταπεινῶν ἐν Χριστῷ οἱ ἄγγελοι τοστῦτόν εἱσιν οκεῖοι τῷ Θεῷ, ὥστε τὸ πρόσωπον αὐτοῦ διὰ καντὸς ὀρῶσιν, ἔμηροσθεν αὐτοῦ ἱστάμενοι. Φαίνεται δὲἐκ τούτου, ὅτι εἰ καὶ πάντες ἀγγέλους ἕχομεν, ἀλλ´ οἰ τῶν ἀμαρτωλῶν ἄγγελοι ὥσπερ αἰσχυνόμενοι διὰ τὸ ἡμῶν ἀπαῤῥησίαστον, οὐδὲ αὐτοὶ ἔχουσι παῤῥησίαν ὁρᾷν τὸ πρόσωπον τοῦ Θεοῦ, καὶ δέεσθαι τάχα ὑπὲρ ἡμῶν· οἱ δὲ τῶν ταπεινοφρονούντων, οὗτοι ὁρῶσι τὸ θεῖον πρόσωπον, διὰ τὸ ἕχειν παῤῥησίαν. Καὶ τί λέγω, φησίν, ὅτι ἀγγέλους ἔχουσιν υἱ τοιοῦτοι; Ἑγὼ διὰ τοῦτο ἦλθον ἵνα σώσω τὸ ἀπολωλὸς, καὶ τοὺς παρὰ τοῖς πολλοῖς νομιζομένους οὐδαμινοὺς οἰκε φωμαι.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:12–14

„Kā jums šķiet? Ja kādam cilvēkam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt nomaldījušos? Un ja viņam izdodas to atrast, patiesi Es jums saku, ka viņš par to priecājas vairāk nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās. Tāpat jūsu Tēvs, kas ir debesīs, negrib, ka pazustu viens no šiem mazajiem.“ Kuram cilvēkam bija simts avju? Kristum. Jo visa saprātīgā radība – gan eņģeļi, gan cilvēki – ir simts avju; un to gans ir Kristus, nevis avs. Jo Viņš nav radījums, bet Dieva Dēls. Tātad Viņš atstāja deviņdesmit deviņas debesīs un, pieņēmis kalpa veidu, nāca meklēt vienu avi, kas ir cilvēku daba. Un Viņš par to priecājas vairāk nekā par eņģeļu stingrību. Ar to Viņš kopumā norāda, ka Dievs rūpējas par grēcinieku atgriešanos un par tiem priecājas vairāk nekā par tiem, kam tikums ir pastāvīgs.

Piezīmes (1)
  1. „Pieņēmis kalpa veidu“ – Filip. 2:7.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:12–14; Lk. 15:3–7; Jņ. 10:11; Filip. 2:7; Ecēh. 34:11–16; 1. Tim. 2:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τί ὁμῖν δοκεῖς Ἐὰν γένηταί τινι ἁνθρώπῳ κατὸν πρόβατα, καὶ πλανηθῇ ἕν ἐξ αὐτῶν, οὐχὸ ἀφεὶς τὰ ἐννενηκονταεννέα ἐπὶ τὰ ὄρη, πορευθεὶς ζητεῖ τὸ πλανώμενον; Καὶ ἐὰν γάνηται εὐρεῖν αὐτὸ, Δμὴν λέγω ὑμῖν, ὅτι χαίρει ἐπ´ αὐτῷ μᾶλλον ἢ ἐπὶ τοῖς ἐννενηκονταεννέα τοῖς μὴ πεπλανημένοις. Οὐτως οὐκ ἄατι θέλημα ἔμπροσθεν τοῦ Πατρὸς ὑμῶν τοῦ Ἀν τοῖς οὐρανοῖς, ἵνα ἀπόληται εἷς τῶν μικρῶν τούτων. » Τίνι ἀνθρώπῳ ἐγένοντο ἑκατὸν πρόβατα; Τῷ xριστῷ. Πᾶσα γὰρ ἡ λογικὴ κτίσις, ἄγγελοί τε καὶ Κνθρωποι, τὰ ἑκατόν εἰσι πρόβατα· ὤν ποιμὴν ὁ Χριστὸς, οὐ πρόθατον. Οὐ γὰρ ἐστι κτίσμα, ἀλλ´ Υἱὸς εοῦ. Οὗτος οὖν ἀφῆκε τὰ ἐννενηκονταεννέα ἐν τῷ οὐρανῷ· μορφὴν δὲ δούλου λαβὼν, ἧλθε ζητῆσαι τὸ Ἀν πρόβατον, ὅ ἐστιν ἡ ἀνθρωπίνη φυσις. Καὶ χαίρει ἀπὶ τούτῳ, ἢ ἐπὶ τῇ τῶν ἀγγέλων στεῤῥότητι. Τοῦτο συλληπτικῶς αἰνίττεται, ὅτι ὁ Θεὸς ἐπιμελεῖται τῆς κπιστροφῆς τῶν ἁμαρτωλῶν, καὶ χαίρει ἐπὶ τούτοις μᾶλλον ἢ τοῖς μόνιμον ἕχουσι τὴν ἀρετήν.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:15–17

„Bet ja tavs brālis pret tevi grēko, ej un norāj viņu zem četrām acīm; ja viņš tevi klausa, tu esi ieguvis savu brāli. Bet ja viņš neklausa, ņem vēl vienu vai divus līdzi, lai uz divu vai triju liecinieku mutes pastāvētu ikkatrs vārds. Bet ja viņš tos neklausa, saki to draudzei; bet ja viņš arī draudzi neklausa, tad lai tas tev ir kā pagāns un muitnieks.“ Izteicis bargu vārdu pret tiem, kas apgrēcina, Viņš tagad labo arī tos, kas tiek apgrēcināti. „Jo lai tu, kas tiec apgrēcināts, pavisam nepadotos, it kā tikai apgrēcinātājam būtu tās bēdas, Es gribu,“ Viņš saka, „lai tu, kas tiec apgrēcināts, tas ir, kam tiek kaitēts, norātu tos, kas tev dara pāri un kaitē, ja tie ir kristieši.“ Jo redzi, ko Viņš saka: „Ja tavs brālis pret tevi grēko“, tas ir, kristietis. Jo ja pāri dara neticīgais, tad atkāpies pat no tā, kas tev pieder. Bet ja brālis, norāj viņu; jo Viņš nesacīja: „Apvaino“, bet: „Norāj.“ „Ja viņš tevi klausa“, tas ir, atzīst sevi par vainīgu. Jo Viņš grib, lai grēcinieki vispirms tiktu norāti zem četrām acīm, lai, daudzu priekšā norāti, tie nekļūtu vēl nekaunīgāki. Bet ja, arī divu vai triju liecinieku priekšā norāts, viņš nekaunas, tad izziņo viņa kļūdu Baznīcas priekšstāvjiem. Jo, tā kā viņš neklausīja divus vai trīs, kaut arī bauslība saka, ka uz divu vai triju liecinieku mutes pastāv, tas ir, tiek apstiprināts, ikkatrs vārds, lai Baznīca viņu tālāk pārmāca; bet ja viņš neklausa arī to, tad lai viņš ir atstumts, lai savu ļaunumu nenodotu arī citiem. Bet tādus brāļus Viņš salīdzina ar muitniekiem; jo muitnieks ir kaut kas nicināms. Bet pāridarītajam ir mierinājums, ka pāridarītājs tiek uzskatīts par muitnieku un pagānu, tas ir, par grēcinieku un neticīgo. Vai tad tas vien ir pāridarītāja sods? Nē. Bet klausies arī turpmāko:

Piezīmes (1)
  1. „Baznīcas priekšstāvji“ – οἱ τῆς Ἐκκλησίας πρόεδροι; ἐκκλησία lemmā tulkota „draudze“ (kā Sinodes tekstā), komentārā – „Baznīca“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:15–17; Lk. 17:3; 3. Moz. 19:17; 5. Moz. 19:15; 2. Kor. 13:1; 1. Kor. 5:11–13; 1. Kor. 6:7; 2. Tes. 3:14–15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐὰν δὲ ἀμαρτήσῃ εἰς σὲ ὁ ἀδελφός σου, ὕπαγα καὶ ἄλεγξον αὐτὸν μεταξὺ σοῦ καὶ αὐτοῦ μόνοιἐάν σου ἀκούσῃ, ἐκέρὸησας τὸν ἀδελφόν σου. Ἐὰν δὲ μὴ ἀκούσῃ, παράλαβε μετὰ σοῦ ἕτι ἕνα ἢ δύο, Ἰνα ἐπὶ στόματος δύο μαρτύρων ἢ τριῶν σταθῇ πᾶν ῥῆμα· ἐὰν δὲ παρακούσῃ αὐτῶν, εἰπὲ τῇ Ἐκκλη σή· ἐὰν δὲ καὶ τῆς Ἐκκλησίας παρακούσῃ· Κστω σοι ὥσπερ ὁ ἐθνικὸς καὶ ὁ τελώνης.» Σφοδρὸν κατατείνας κατὰ τῶν σκανδαλιζόντων λόγον, νῦν καὶ τοὺς σκανδαλιζομένους διορθοῦται Ἵνα γὰρ σὺ ὁ σκανδαλιζόμενος μὴ παντελῶς ἀναπέσῃς, ὡς τοῦ σκανθαλίζοντος τὸ οὐαὶ ἔχοντος, φησὶν, ὅτι Σὲ τὸν σκανδαλιζόμενον, τουτέστι βλαπτόμενον, βούλομαι ἐλέγχειν τοὺς ἀδικοῦντάς σε καὶ βλάπτοντας, ἐὰν ὧσι Χριστιανοί. Ὅρα γὰρ τί λέγει· Ἐὰν ἁμάρτῃ εἰς αὰ ὁ ἀδελφόξ σου, τουτέστιν, ὁ Χριστιανός. Εἰ μὲν γὰρ ἄπιστος ἀδικεῖ, τότε ὑπεξίστασο καὶ τῶν προσὁντων σοι. Εἰ δὲ ἀδελφὸς, ἔλεγχε τοῦτον· οὐ γὰρ εἶπεν, Ὑβρισον, ἀλλ’, Ἕλεγξον. Ἐάν σουἀκούσῃ, τουτέστι, καταγνῷ ἑαυτοῦ· ἰδίᾳ γὰρ θέλει πρῶτον τοὺς ἁμαρτάνοντας ἐλεγχθῆναι, ἵνα μὴ ἐνώπιον πολλῶν ἐλεγχθέντες, ἀναιδέστεροι γένωνται· ἐὰν δὲ καὶ ἐπὶ δύο μαρτύρων ἢ τριῶν ἐλεγχθεὶς μὴ δυσωπηθῇ, τότε ἐπὶ τῶν τῆς Ἐκκλησίας προέδρων δημοσίευσον ὸ πταῖσμα. Ἐπεὶ γὰρ οὐκ ἤκουσε τῶν δύο ἢ τριῶν, καίτοι γε ὁ νόμος λέγει, ἵνα ἐπὶ δύο μαρτύρων ἢ τριῶν Κσταται, τουτέστι βεβαιοῦται, πᾶν ῥῆμα, ὑπὸ τῆς Ἐκκλησίας λοιπὸν σωφρονισθήτω· ἐὰν δὲ οὐδὲ ταύτης ἀκούσῃ, τότε ἔστω ἀπόβλητος, ἵνα μὴ τῆς ἰδίας κακίας μεταὰῷ καὶ τοῖς ἄλλοις. Παρεικάζει δὲ τοῖς τελώναις τοὺς τοιούτους ἀδελφοὺςιαεβλημένον γάρ τι χρῆμα ὁ τελώνης· παραμυθία δὲ τῷ ἠδικημένῳ, τὸ τὸν ἀδικοῦντα τελώνην νομίζεσθαι καὶ εθνικὸν, τουτέστιν ἀμαρτωλὸν καὶ ἄπιστον. Τοῦτο οῆν μόνον κόλασις τοῦ ἀδικοῦντος; Οὐχί. Ἀλλ´ ἄκους καὶ τῶν ἑξῆς.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:18

„Patiesi Es jums saku: ko vien jūs siesiet virs zemes, tas būs siets debesīs, un ko vien jūs atraisīsiet virs zemes, tas būs atraisīts debesīs.“ „Ja tu,“ Viņš saka, „kam pāri darīts, turēsi pāridarītāju par muitnieku un pagānu, tāds viņš būs arī debesīs. Bet ja tu viņu atraisīsi, tas ir, piedosi, viņš būs piedots arī debesīs.“ Jo ne tikai tas, ko atraisa priesteri, ir atraisīts, bet arī tas, ko mēs, kam pāri darīts, vai nu saistām, vai atraisām, – arī tas būs saistīts vai atraisīts.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:18; Mt. 16:19; Jņ. 20:23; Mt. 6:14–15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ὅσα ἐὰν δήσητε ἐπὶ τῆς γῆς, Κσται δεδεμένα ἐν τῷ οὐρανῷ, καὶ ἕσα ἐὰν λύσητε ἀπὶ τῆς γῆς, ἔσται λελυμένα ἐν τῷ οὐρανῷ.» Ἐὰν σὺ, φησὶν, ὁ ἀδικηθεὶς, ἔχῃς ὡς τελώνην καὶ ἐθνικὸν τὸν ἀδικοῦντα, ἔσται καὶ ἐν τῷ οὐρανῷ τοιοῦτος. Ἐὰν δὲ λύσῃς αὐτὸν, τουτέστι συγχωρήσῃς, ἔσται καὶ ἐν τῷ οὐρανῷ συγκεχωρημένος· οὐ γὰρ μόνον ὅσα λύουσιν οἱ ἱερεῖς, εἰσὶ λελυμένα, ἀλλ´ ὅσα καὶ ἡμεῖς οἱ ἀδικηθέντες ἢ δεσμοῦμεν ἢ λύομεν, κἀκεῖνα ἔσται διδεμένα ἢ λελυμένα.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:19–20

„Vēl Es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienosies par jebkuru lietu, ko tie lūgs, tad tā tiem notiks no Mana Tēva, kas ir debesīs. Jo kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū.“ Ar tādiem vārdiem Viņš mūs vieno mīlestībā; jo, tā kā Viņš mums aizliedza apgrēcināt citam citu un kaitēt, un ciest kaitējumu, tagad Viņš runā arī par vienprātību savā starpā. Bet par vienprātīgiem saprot nevis tos, kas sanāk ļaunam, bet labam. Jo redzi, ko Viņš sacīja: „Ja divi no jums“, tas ir, no ticīgajiem, no tikumīgajiem; jo arī Hanna un Kajafa bija vienprātīgi, bet peļami. Tā ka tāpēc mēs bieži, lūgdami, nesaņemam, jo mums nav vienprātības savā starpā. Bet Viņš nesacīja: „Es būšu“, jo Viņš nekavējas un nevilcinās, bet: „Es esmu“, tas ir, tūliņ Es tur esmu klāt. Bet tu sapratīsi arī to, ka tad, kad miesa un gars ir vienprātīgi un miesa nekāro pret garu, tad Tas Kungs ir vidū. Bet vienprātīgi ir arī trīs dvēseles spēki – saprātīgais, dusmu un kāres spēks. Un arī abas – Vecā un Jaunā Derība – ir vienprātīgas, un to vidū ir Kristus, abu sludināts.

Piezīmes (1)
  1. Dvēseles trīs spēki – τὸ λογικόν, τὸ θυμικόν, τὸ ἐπιθυμητικόν (sk. mt-13-33).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:19–20; Jņ. 11:47–53; Jēk. 4:3; Gal. 5:17; Lk. 24:44

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Πάλιν, ἀμὴν λέγω ὑμῖν, ὅτι ἐὰν δύο ὑμῶν συμφωνήσωσιν ἐπὶ τῆς γῆς, περὶ παντὸς πράγματος οὗ ἐὰν αἰτήσωνται, γενήσεται αὐτοῖς παρὰ τοῦ Πατρός μου τοῦ ἐν οὐρανοῖς· οὗ γάρ εἰσι δύο ἢ τρεῖς συν ηγμένοι εἰς τὸ ἐμὸν ὄνομα, ἐκεῖεἰμι ἐν μέσῳ αὐτῶν· Συνάγει ἡμᾶς διὰ τῶν τοιούτων ῥημάτων εἰς τὴν ἀγάπην· ἐπεὶ γὰρ ἐκώλυσεν ἡμᾶς ἀπὸ τοῦ σκανδαλίζειν ἀλλήλους, καὶ βλάπτειν καὶ βλάπτεσθαι, νῦν λέγει καὶ περὶ τῆς πρὸς ἀλλήλους συμφωνίας. Ἐυμφωνοῦντες δὲ νοοῦνται οὐχ οἱ ἐπὶ κακῷ συνερχόμενοι, ἀλλ´ οἱ ἐπ´ ἀγαθῷ. Ὃρα γὰρ τί εἶπεν· Ἐὰν δύο ὑμῶν, τουτέστι τῶν πιστευόντων, τῶν ἐναρέτων · συνεφώνησαν γὰρ καὶ Ἄννας καὶ Καῖάφας, ἀλλὰ ψεκτῶς· ὥστε διὰ τοῦτο πολλάκις εὐχόμενοι οὐ λαμβάνομεν, διότι οὐδὲ συμφωνίαν πρὸς ἀλλήλος Ἕχομεν. Οὐκ εἶπε δέ, ὅτι Ἔσομαι· οὐ γὰρ μέλλει οὐδὲ βραδύνει· ἀλλ´, Εἰμί, τουτέστιν, αὐτίκα ἐκεῖ εὑρίσκοΚμαι · νοήσεις δὲ ὅτι καὶ ὅταν συμφωνήσῃ ἡ σὰρξ καὶ τὸ πνεῦμα, καὶ μὴ ἐπιθυμῇ κατὰ τοῦ πνεύματος ἡ σὰρξ, τότε ἐστὶν ἐν μέσῳ ὁ Κύριος. Συμφωνοῦσι δὲ καὶ αἱ τρεῖς δυνάμεις τῆς ψυχῆς, τὸ λογικὸν, τὸ θυμικὸν, καὶ τὸ ἐπιθυμητικόν. Ἀλλὰ καὶ ἡ παλαιὰ ταὶ ἡ ψέα σιλιμφωνοῦσιν αἱ δύο, καὶ ἐν μέσῳ αὐτῶν εύρίσκεται ὁ Χοιστὸς, ὑπ´ ἀμφοῖν κηρυττόμενος.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:21–22

„Tad Pēteris piegāja pie Viņa un sacīja: Kungs, cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas pret mani grēko? Vai līdz septiņām reizēm? Jēzus viņam saka: Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet līdz septiņdesmit reiz septiņām.“ To Pēteris jautā: „Cik reižu, ja viņš grēko un pēc tam pienāk un, nožēlodams, lūdz piedošanu, man jāpiedod viņam?“ Bet viņš piebilda: „pret mani ja grēko“; jo ja viņš grēko pret Dievu, es, vienkāršais cilvēks, nevaru viņam piedot, ja nu vien priesteris, kam ir Dieva vieta; bet ja viņš grēko pret mani un es tad viņam piedodu, viņš būs piedots, kaut arī es esmu vienkāršs cilvēks, nevis priesteris. Bet „līdz septiņdesmit reiz septiņām“ Viņš sacīja nevis tāpēc, lai piedošanu ierobežotu ar skaitli; jo būtu nesaprātīgi sēdēt un skaitīt, līdz sakrāj četri simti deviņdesmit (jo tik ir septiņdesmit reiz septiņi); bet šeit tas nozīmē bezgalīgo, it kā Viņš sacītu: „Cik reižu viņš, kļūdījies, nožēlo, piedod viņam.“ Jo arī ar nākamo līdzību Viņš saka, ka mums jābūt līdzcietīgiem.

Piezīmes (1)
  1. „Ja nu vien priesteris, kam ir Dieva vieta“ – εἰ μή που γε ὁ (τοῦ) Θεοῦ τάξιν ἔχων ὁ ἱερεύς.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:21–22; Lk. 17:3–4; 1. Moz. 4:24; Jņ. 20:23

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε προσελθὼν αὐτῷ ὁ Πέτρος, εἶπε· Κύρια, ποσάκις ἀμαρτήσει εἰς ἐμὲ ὁ ἀδελφός μου, καὶ ἀφήσω αὐτῷ; ἕως ἑπτάκις; Λέγει αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς· Οὐ λέγω σοι ἕως ἑπτάκις, ἀλλ´ ἕως ἑβδομηκοντάκις ἑπτά,» Τοῦτο ἔστιν ὃ ἐρωτᾷ ὁ Πέτρος· Ποσάκις ἐὰν ἁμάρτη, εῖτα προσέρχηται καὶ αἰτῇ συγγνώμην μεταμελόμενος, συγχωρήσωαύτοῦ; Προσέθηκε δὲ τὸ, Εἰς ἐμὲ ἐὰν ἀμάρτῃ· εἰς γὰρ Θεὸν ἐὰν ἁμάρτῃ, οὐκ ἐγὼ ὁ ἰδιώτης δύναμαι αὐτῷ συγχωρεῖν, εἰ μήπου γε ὁ Θεοῦ τάξιν ἔχων ὁ ἱερεύς· ἐὰν δὲ εἰς ἐμὲ ἁμάρτῃ, εἶτα ἀφήσω. αὐτῷ, ἔσται ἀφειμένος, κἂν ἰδιώτης εἰμὶ ἑγὼ, καὶ οὐχὶ ἱερεύς. Τὸ δὲ, ἕως ἑβδομηκοντάκις ἐπτὰ, εἶπεν, οὐχ ἵνα ἀριθμῷ περικλείσῃ τὴν συγχώρησιν. ἄλογον γάρ ἐστι καθῆσθαί τινα ἀριθμοῦντα ἕως οὗ ποσωθῶσι τετρακόσια ἐννενήκοντατοσαῦτα γὰρ τὰ ἐβδομηκοντάκις ἑπτὰ), ἀλλὰ τὸ ἄπειρον ἐνταῦθα σημαίνει· ὡς ἂν εἰ ἔλεγεν· Ὁσάκις ἂν πταίσας μετανοῇ, ουγχώρει αὐτῷ. το γὰρ καὶ διὰ τῆς ἐξῆς παραβολῆς, λέγει, ὅτι δεῖ ἡμᾶς συμπαθεῖς εἶναι

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:23

„Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem.“ Līdzības jēga māca piedot to, ko pret mums grēko mūsu līdzkalpi, un it īpaši, ja tie, piedošanas vajadzīgi, krīt mums pie kājām. Bet līdzību izskaidrot sīki būtu iespējams tikai tam, kam ir Kristus prāts; tomēr arī mēs pamēģināsim. Valstība ir Dieva Vārds – un ne kādu mazu lietu valstība, bet debesu. Tātad Viņš kļuva līdzīgs cilvēkam ķēniņam, mūsu dēļ iemiesojies un kļuvis cilvēkiem līdzīgs; bet Viņš norēķinās ar saviem kalpiem kā labs tiesnesis; jo Viņš nesoda bez tiesas, jo tā būtu cietsirdība.

Piezīmes (1)
  1. Teofilakts „valstību“ šeit skaidro kā Dieva Vārdu (Logosu), kas kļuvis „līdzīgs cilvēkam ķēniņam“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:23; 1. Kor. 2:16; Jņ. 1:14; Filip. 2:7; Rom. 14:10–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Διὰ τοῦτο ὡμοιώθη ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν ἀνθρώπῳ βασιλεῖ, ὃς ἠθέλησε συνᾶραι λόγον μεπὰ τῶν δούλων αὐτοῦ.» Ἡ μὲν ἕννοια τῆς παραβολῆς διδάσκει συγχωρεῖν τὰ εἰς ἡμᾶς παρὰ τῶν ὁμοδούλων ἀμαρτανόμενα, καὶ μάλιστα ἐὰν καὶ συγχωρήσεως ἐκεῖνοι χρῄζοντες προσπίπτωσι. Τὸ δὲ κατὰ μέρος ἐξηγεῖσθαι τὴν παραβολὴν, μόνου ἂν εἴη τοῦ νοῦν Χριστοῦ ἔχοντος· πλὴν ἐπιβαλοῦμεν καὶ αὐτοί. Βασιλεία, ὁ τοῦ Θεοῦ Λόγος· ἀλλ´ οὐ μικρῶν τινων βασιλεία, ἀλλ´ οὐρανῶν. Ὡμοιώθη οὖν οὗτος ἀνθρώπῳ Bασιλεῖ, σαρκωθεὶς δι´ ἡμᾶς καὶ ἐν ὁμοιώματι ἀνθρώπων γενόμενος·· συναίρει δὲ λόγον μετὰ τῶν δούλων αὐτοῦ, ὡς ἀγαθὸς κρίνων αὐτοῖς. Οὐ γὰρ Ἀκρίτως κολάζει· ὡμότητος γὰρ τοῦτό.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:24–25

„Un, kad viņš sāka norēķināties, pie viņa atveda kādu, kas bija parādā desmit tūkstoš talentu. Bet, tā kā viņam nebija, ar ko atmaksāt, kungs pavēlēja pārdot viņu un viņa sievu, un bērnus, un visu, kas tam bija, un samaksāt.“ Desmit tūkstoš talentu parādnieki esam mēs, jo mums ik dienas tiek darīts labs, bet mēs Dievam pretī neko labu nedodam. Desmit tūkstoš talentu parādnieki ir arī tie, kas uzņēmušies tautas un daudzu cilvēku vadību (jo katrs cilvēks ir talents, kā saka tas, kas sacījis: „Liela lieta – cilvēks“), un tad varu nav lietojuši labi. Bet tas, ka parādnieks tiek pārdots līdz ar sievu un saviem bērniem, norāda uz atsvešināšanos no Dieva; jo, kas tiek pārdots, kļūst cita kunga īpašums. Bet varbūt sieva ir miesa, jo tā ir dvēseles laulātā biedre, bet bērni – darbi, ko dvēsele un miesa dara ļauni? Tātad Viņš pavēl miesu nodot sātanam pazušanai, tas ir, nodot slimībām vai dēmona ciešanām; bet arī bērnus, es saku: ļaunuma darbības, – sasiet. Piemēram, ja kādam ir roka, kas zog, Dievs to izkaltē vai sasien caur kādu dēmonu. Tātad, lūk, sieva – miesa – un bērni [– ļaunuma spēki – tiek nodoti mocībām, lai] gars tiktu izglābts; jo šis cilvēks vairs nedarbosies zagšus.

Piezīmes (2)
  1. Talents – liela naudas vienība (apm. 6000 drahmu).
  2. „Liela lieta – cilvēks“ (μέγα ἄνθρωπος) – sal. Sak. 20:6 LXX.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:24–25; 1. Kor. 5:5; Sak. 20:6; Ef. 5:28–31; Mk. 3:1–5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀρξαμένου δὲ αὐτοῦ συναίρειν, προσηνέχθη αὐτῷ εἷς ὀφειλέτης μυρίων ταλάντων· μὴ ἔχοντος δὲ αὐτοῦ ἀποδοῦναι, ἐκέλευσεν αὐτὸν ὁ κύριος αὐτοϋ πραθῆναι, καὶ τὴν γυναῖκα αὐτοῦ, καὶ τέ λτέκνα καὶ πάντα ὅσα εἶχε, καὶ ἅποδοθῆναι.» Μορίων ταλάντων χρεωφειλέται ἡμεῖς, ὡς εὐεργετούμενοι μὲν καθ´ ἑκάστην, μηδὲν δὲ ἀγαθὸν ἀντιδιδόντες τῷ Θεῷ. Μυρίων ταλάντων χρεωφειλέται καὶ οἱ προστασίαν λαοῦ δεξάμενοι καὶ ἀνθρώπων πολλῶνκαστος γὰρ ἄνθρωηυς τάλαντον, κατὰ τὸν λέγοντα· Μέγα ἄνθρωπος), εἶτα μὴ καλῶς κεχρημένοι τῇ ἁρχῇ. Τὸ δὲ πιπράσκεσθαι τὸν χρεώστην σὺν γυναικὶ καὶ τοῖς αὐτοῦ τέκνοις, δηλοῖ τὴν ἀλλοτρίωσιν τὴν ἀπὸ τοῦ Θεοῦ Ὁ γὰρ πιπρασκόμενος ἐτέρου δεσπότου γίνεται. Μήποτε δὲ γυνὴ μὲν ἡ σὰρξ, ὡς σύζυγος οὖσα τῆς ψυχῆς· τέκνα δὲ, αἱ πράξεις αἱ ἐνεργούμεναι κακῶς ὑπὸ τῆς ψυχῆς καὶ τοῦ σώματος; Κελεύει οὖν τὴν σάρκα δοθῆναι τῷ Σατανᾷ εἰς ὄλεθρον, τουτέστι νόσοις ἢ πάθει δαίμονος παραδοθῆναι· ἀλλὰ καὶ τὰ τέκνα, λέγω δὴ τὰς ἐνεργείας τῶν κακῶν, στρεβλωθῆναι. Οἷον, ἔστι τινὸς χεὶρ κλέπτουσα, ταύτην ὁ Θεὸς ξηραίνει, ἢ στραγγαλίζει διά τινος δαίμονος. Ἰδοὺ οὖν ἡ γυνὴ ἡ σὰρξ, καὶ τὰ τέκνα, ἤτοι τὸ πνεῦμα σωθῇ· οὐκ ἔτι γὰρ ἐνεργήσει κλεπτικῶς ἐκεῖνος ὁ ἄνθρωπος.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:26–27

„Tad kalps metās zemē, klanījās viņam un sacīja: kungs, esi pacietīgs ar mani, un es tev visu atdošu. Un tā kalpa kungs apžēlojās, atlaida viņu un parādu viņam atlaida.“ Redzi atgriešanās spēku un kunga cilvēkmīlestību. Jo atgriešanās lika kalpam nokrist no ļaunuma; jo tas, kas stingri stāv ļaunumā, nav piedodams. Bet Dieva cilvēkmīlestība atlaida pilnībā arī parādu, kaut gan kalps lūdza nevis pilnīgu atlaišanu, bet atlikšanu. Tātad mācies, ka Dievs dod vairāk, nekā mēs lūdzam. Jo Viņa cilvēkmīlestība ir tik liela, ka arī to, kas šķiet bargs – pavēli viņu pārdot –, Viņš sacīja nevis no bardzības, bet lai iebiedētu kalpu un pamudinātu viņu vērsties pie pazemīgas lūgšanas un aicinājuma.

Piezīmes (1)
  1. „Atgriešanās“ – μετάνοια; Teofilakts spēlējas ar vārdu „krist“ (πεσεῖν) – kalps „nokrita“ ne tikai zemē, bet arī no ļaunuma.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:26–27; Ef. 3:20; Lk. 15:20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πεσὼν οὖν ὁ δοῦλος προσεκύνει αὐτῷ, λέγων· Κύριε, μακροθύμησον ἐπ´ ἐμοὶ, καὶ πάντα σοι ἀποδώσω · σπλαγχνισθεὶς δὲ ὁ Κύριος τοῦ δούλου ἐκείνου, ἀπέλυσεν αὐτὸν, καὶ τὸ δάνειον ἀφῆκεν αὐτῷ.» ἽἍε τὴν τῆς μετανοίας ἰσχὺν, καὶ τὴν φιλανὸρωπίαν τοῦ κυρίου. Ἡ μὲν γὰρ μετάνοια ἐποίησε τὸν δοῦλον πεσεῖν ἀπὸ τῆς κακίας· ὁ γὰρ ἰστάμενος βεβαίως ἐν τῇ κακίᾳ, οὐσυγχωρητέος. Ἡ δὲ φιλανθρωπία τοῦ Θεοῦ συνεχώρησε παντελῶς καὶ δάνειον, καίτοι γε ὲ ἐοῆλος οὐ συνκώρησιν παντελῆ ἐζήτει, ἀλλὰ προΒεσμίαν. Μάνθανε τοίνυν ὅτι ὁ Θεὸς καὶ πλείονα Δίδωσιν ὧν αἰτούμεθα. Ἐπεὶ τοσαύτη ἐστὶν ἡ φιλανθρωπία αὐτοῦ, ὥστε καὶ ἐκεῖνο τὸ δοκοῦν σκληρὸν, τὸ προστάξαι πωληθῆναι αὐτὸν, οὐκ ἀπὸ σκληρότητος εἶπεν, ἀλλ´ ἵνα καταπτοήσῃ τὸν δοῦλον, καὶ πείσῃ αὐτὸν πρὸς ἱκετείαν καὶ παράκλησιν ἀποβλέψαι.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:28–30

„Bet tas kalps izgāja un atrada vienu no saviem līdzkalpiem, kas viņam bija parādā simts denāriju; un viņš to sagrāba, žņaudza un sacīja: atdod, ko tu esi parādā! Tad viņa līdzkalps metās pie viņa kājām, lūdza viņu un sacīja: esi pacietīgs ar mani, un es tev visu atdošu. Bet tas negribēja, bet aizgāja un iemeta viņu cietumā, kamēr viņš atdos parādu.“ Izgājis, tas, kam bija piedots, tā žņaudz līdzkalpu; jo neviens, kas paliek Dievā, nav nelīdzcietīgs, bet tas, kas izgājis no Dieva un Viņam ir svešs. Un tik liela ir necilvēcība, ka tas, kam bija piedots lielāks (jo desmit tūkstoš talentu), par mazāko (jo simts denāriju) nemaz neapžēlojas un pat nedod atlikšanu. Kaut gan līdzkalps saka tos pašus vārdus, atgādinādams viņam to, ar ko viņš pats tika izglābts: „Esi pacietīgs ar mani,“ viņš saka, „un es tev atdošu.“

Piezīmes (1)
  1. Denārijs – dienas alga; simts denāriju ir niecīgi pret desmit tūkstoš talentiem.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:28–30; 1. Jņ. 4:16.20; Jēk. 2:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ιἘἝελθὼν δὲ ὁ δοῦλος ἐκεῖνος, εὖρεν ἕνα τῶν ΟΑΡΟΤ ΧΙΧ. συνὰαιύλων αὐτοῦ, ὃς ὥφειλεν αὐτῷ ἑκατὸν δηνάρα, Καὶ κρατήσας αὐτὸν ἕπνιγε, λέγων· Απόδος μοι εἴτο ὀφελεις· πεσὼν οὖν ὁ σύνδουλος αὐτοῦ εἰς τοὺς πόδας αὐτοῦ, παρεκάλει αὐτὸν, λέγων· Μακροθύμησον ἐπ´ ἐμοὶ, καὶ πάντα σοι ἀποδώσω. Ὁ δὲ οὐκ ἥθελεν· ἀλλ´ ἁπελθὼν ἄβαλεν αὐτὸν εἰς φυλακὴν, ὄως οὗ ἀποδῷ τὸ ὀφειλόμενον.» Ἐξελθών ὁ συγχωρηθείς, οὔτω πνίγει τὸν σύνδουλον· οὐδεὶς γὰρ ἐν τῷ Θεῷ μένων, ἀσυμπαθής· ἀλλ´ ὁ ἐξελθὼν ἐκ τοῦ Θεοῦ, καὶ ἀλλότριος ἑκείνου ὤν. Τοσαύτη δὲ ἡ ἀπανθρωπία, ὥστε τὰ μείζω συγμωρηθέντα(τάλαντα γὰρ μύρια ἐπὶ τοῖς ἐλάττοαινκατὸν γὰρ δηάρια μὴ συγγνωμονῆααι Σλως, μηδὲ ἀναβολὴν δοῦναι. Καίτοιγε ὁ σύνδουλος τὰ αὐτὰ ῥήματα λέγει, ἀναμεμνήσκων αὐτὸν δι´ ὧν αὐτὸς ἐσώθη· Μακροθύμηνον γὰρ, φηαὶν, ἐπ´ ἐμοὶ, καὶ ἀποδώσω σοι.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:31

„Bet, redzēdami, kas notika, viņa līdzkalpi ļoti noskuma un, atnākuši, izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.“ No šejienes redzams, ka eņģeļi ienīst ļaunu un mīl labu; jo tie ir līdzkalpi. Bet tie to saka Tam Kungam nevis tāpēc, ka Viņš to nezinātu, bet lai tu mācītos, ka eņģeļi ir mūsu uzraugi un ka viņi sašust pret necilvēcīgajiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:31; Ebr. 1:14; Lk. 15:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Κ«Ἰδόντες δὲ οἱ σύνδουλοι ατοῦ τὰ γενόμενα, ἀλυπήθησαν σφόδρα. Καὶ ἐλθόντες ὃιεσάφησαν τῷ κυρίῳ ἐαυτῶν πάντα τὰ γενόμενα.» Οἱ ἄγγελο. μισοπόνηροι ἐντεῦθεν καὶ φιλάγαθοι φαίνονται· οὗτοι γὰρ οἱ σύνδουλοι· οὐχ ὡς ἀγνοοῦντι δὲ τῷ Κυρίῳ ταῦτα λέγουσιν, ἀλλ´ ἵνα σὺ μάθῃς ὅτι ἄγγελοί εἰσιν φοροι ἡμῶν, καὶ ὅτι ἀγανακτοῦσι κατὰ τῶν ἀπανθρώπων,

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:32–34

„Tad viņa kungs to pasauca un viņam saka: tu ļaunais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, tāpēc ka tu mani lūdzi. Vai tad tev nebija jāapžēlojas par savu līdzkalpu, kā es par tevi apžēlojos? Un viņa kungs apskaitās un nodeva viņu mocītājiem, kamēr tas atdos visu, ko tam bija parādā.“ Cilvēkmīlestības dēļ kungs tiesājas ar kalpu, lai parādītu, ka ne viņš, bet kalpa cietsirdība un nepateicība atceļ dāvanu. Bet kādiem mocītājiem viņš nodod? Kādiem sodīšanas spēkiem, lai tas tiktu sodīts mūžīgi. Jo „kamēr viņš atdos parādu“ nozīmē to: „Lai viņš tiek sodīts tik ilgi, kamēr atdos“; bet viņš nekad neatdos parādu, tas ir, pienākošos un pelnīto sodu; tātad viņš tiks sodīts vienmēr.

Piezīmes (1)
  1. „Mūžīgi“ – αἰωνίως; Teofilakts „kamēr“ (ἕως οὗ) skaidro kā „nekad“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:32–34; Mt. 25:46; Lk. 12:58–59

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε προσκαλεσάμενος αὐτὸν ὁ κύριος αὐτοῦ, λέγει αὐτῷ· Δοῦλε πονηρὲ, πᾶσαν τὴν ὁφειλὴν ἐκείνην ἀφῆκά σοι, ἐπεὶ παρεκάλεσάς με· οὐκ ἔδει καὶ σὲ ἐλεῆσαι τὸν σύνδουλόν σου ὡς καὶ ἐγώ σε ἡλέησα; Καὶ ὀργισθεὶς ὁ κύριος αὐτοῦ, παρέδωκεν αὐτὸν τοῖς βασανισταῖς, ἕως οὗ ἀποδῷ πᾶν τὸ ὀφειλόμενον αὐτῷ. Κρίνεται διὰ φιλανθρωπίαν ὁ δεσπότης πρὸς τὸν δοῦλον, ἵνα δείξῃ ὅτι οὐκ αὐτὸς, ἀλλ´ ἡ ὡμότης τοῦ δούλου ἀνατρέπει τὴν δωρεὰν καὶ ἡ ἀγνωμοσύνη. Τίσι δὲ βασανισταῖς παραδίδωσι; Τιμωρητικαῖς τάνα δυνάμεσιν, ὥστε αἰωνίως κολάζεσθαι. Τὸ γὰρ, Ἔως οὖ ἀποδῷ τὸ ὀφειλόμενον, τοῦτο σημαίνει. ὅτι Ἔως τότε κολαζέσθω, ἵὸς οὗ ἀποδῷ· ἀλλὰ μὴν οὐδέποτε ὰποδώσει τὸ ὀφειλόμενον, ἤτοι τὴν ὀφειλομένην καὶ ἀξίαν τιμωρίαν· ἀεὶ ἄρα κολασθήσεται.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 18:35

„Tāpat arī Mans debesu Tēvs darīs jums, ja jūs ikviens no savas sirds nepiedosiet savam brālim viņa pārkāpumus.“ Viņš nesacīja: „jūsu Tēvs“, bet: „Mans Tēvs“; jo tādi nav cienīgi, ka viņiem Dievs būtu Tēvs. Bet Viņš grib, lai piedotu no sirds, nevis tikai ar lūpām. Bet ievēro arī, cik liels ļaunums ir ļaunatcerība, ja tā atcēla Dieva dāvanu; kaut gan Dieva žēlastības dāvanas ir neatsaucamas, tomēr tās tika atceltas.

Piezīmes (1)
  1. „Neatsaucamas“ – ἀμεταμέλητα (Rom. 11:29).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 18:35; Mt. 6:12.14–15; Rom. 11:29; Mk. 11:25–26

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οῆσω καὶ ὁ Πατήρ μου ὁ ἐπουράνιος ποιήσει ὑμῖν, ἔὰν μὴ ἀφῆτε ἕκαστος τῷ ἀδελφῷ αὐτοῦ ἀπὸ τῶν καρδιῶν ὑμῶν τὰ παραπτώματα αὐτῶν.» Οὐκ εἶπεν, ὁ Πατὴρ ὑμῶν, ἀλλ´, ὁ Πατήρ μου· ἀνάξιοι γάρ εἰσιν οἱ τοιοῦτοι πατέρα ἔχειν τὸν Θεόν· ἀπὸ δα τῆς καρδίας βούλεται ἀφιέναι, ἀλλ´ οὐκ ἀπὸ χειλέων μόνον. Νόησον δὲ καὶ πόσον κακὸν ἡ μνησικακία, ὅταν τὴν δωρεὰν τοῦ Θεοῦ ἀνέτρεψε· καίτοι γε ἀλταμέλητα τὰ χαρίσματα τοῦ Θεοῦ, ἀλλ´ ὄμως ἀνετράπησαν.

PG 123, skenējuma lpp. ~188–195 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu