Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 17. nodaļa

Mt. 17:1

„Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma līdzi Pēteri un Jēkabu, un viņa brāli Jāni.“ Tas nav pretrunā ar Lūkas sacīto: „Pēc šiem vārdiem pagāja ap astoņas dienas“ un tā tālāk; jo Lūka skaita gan pirmo, gan pēdējo dienu, kurā tie uzkāpa kalnā, bet Matejs – tikai starpā esošās. Bet Pēteri Viņš ņēma kā to, kas Viņu ļoti mīlēja, Jāni – kā mīlēto, bet Jēkabu – kā to, kas arī bija dedzīgs; un ka viņam bija dedzība, ir skaidrs no tā, ka viņš apsolīja dzert biķeri, un no tā, ka Hērods viņu nonāvēja ar zobenu, lai izpatiktu jūdiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:1; Mk. 9:2; Lk. 9:28; Mt. 20:22; Ap. d. 12:1–3; Jņ. 13:23

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΦΑΛΙΖʹ. Περὶ τῆς μεταμῳφώσεως τοῦ Χριστοῦ. Περὶ τοῦ σεληνιάζομένου. Περὶ τῶν ἀιτούντων τὸ ὃίραχμον. Καὶ μεθ´ ἡμέρας δξ, παραλαμβάνει ὁ Ἰησοῦς τὸν Πέτρον, καὶ Ἰάκωβον, καὶ Ἰωάννην τὸν ἀδελφὸν αὐτοῦ.» Οὐκ ἔστιν ἐναντίον τοῦτο τῷ παρὰ τῶ Λουκᾷ ῥηθέντι, ὅτι, «Μετὰ δὲ τοὺς λόγους τούτους ἐγένοντο ὡσεὶ ἡμέραι ὀκτὼ,» καὶ τὰ ἑξῆς· ὁ γὰρ Λουκᾶς καὶ τὴν πρώτην ἁριθμεῖ καὶ τὴν ὑστέραν, καθ´ ἦν ἀνέβησαν εἰς τὸ ὄρος. Ὁ δὲ Ματθαῖος, τὰς μέσας, μόνας. Ἔλαβε δὲ τὸν μὲν Πέτρον, ὡς σφόδρα ἀγαπῶντα αὐτὸν τὸν δὲ Ἰωάννην, ὡς ἀγαπώμενον, τὸν δὲ Ἰάκωβον, ὡς καὶ αὐτὸν ζηλωτὴν ὄντα· καὶ δῆλον βτι ζῆλον εἰχεν, ἀπὸ τοῦ καὶ ὑποσχέσθαι τὸ ποτήριον πιεῖν, καὶ ἀπὸ τοῦ τὸν Ἐρώδη μαχαίρᾳ ἀνελεῖν αὐτὸν πρὸς ἀρέσκειαν τῶν Ἰουδαίων.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:2

„Un Viņš tos uzveda augstā kalnā savrup, un Viņš tika pārveidots viņu priekšā; un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.“ Viņš tos uzved augstā kalnā, rādīdams, ka, ja kāds netiek paaugstināts, viņš nekļūst cienīgs tādu kontemplāciju. Bet savrup – tāpēc, ka Kristus mēdza brīnišķīgākos brīnumus darīt slepenībā, lai, daudziem redzams kā Dievs, Viņš netiktu uzskatīts par cilvēku tikai šķietami. Bet, dzirdēdams „pārveidošana“, nedomā, ka Viņš toreiz atmeta miesu; bet, miesai paliekot tajā pašā veidolā, Viņš izskatījās spožāks, dievišķībai mazliet parādot savus starus, un tik, cik viņi spēja redzēt. Jo tāpēc Viņš iepriekš pārveidošanu nosauca arī par Dieva valstību, kā tādu, kas atklāja Viņa varas neizsakāmību un parādīja, ka Viņš ir īstais Tēva Dēls, un kas, Jēzus vaiga neizsakāmā spožuma dēļ, nes Otrās atnākšanas godu.

Piezīmes (1)
  1. „Kontemplācija“ – θεωρία (sk. glossary/termini.yaml).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:2; Mk. 9:2–3; Lk. 9:29; Mt. 16:28; 2. Pēt. 1:16–18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀκαφέρει αὐτοὺς εἰς ὄρος ὑψηλὸν κατ´ ἰδίαν καὶ μετεμορφώθη ἔμπροσθεν αὐτῶν. Καὶ ἔλαμψε τὸ πρόσωπον αὐτοῦ ὡς ὁ ἤλιος, τὰ δὲ ἱμάτια αὐτοῦ ἐγένετο λευκὰ ὡς τὸ φῶς.» Εἰς ὄρος ὑψηλόν ἀναφέρει αὐτοὺς, δεικνόων, ὅτι ἐὰν μή τις ὑψωθῇ, οὐκ ἄξιος γίνεται τοιούτων θεωριῶν. Κατ´ ἰδίαν δὲ, ὅιότι ἴωθεν ὁ Χριστὸς τὰς παραδοξοτέρας θαυματουργίας ἐν ἀποκρύφῳ ποιεῖν, ἵνα μὴ ὁρώμενος τοῖς πολλοῖς ὡς Θεὸς, κατὰ φαντασίαν ἄνθρωπος νομισθῇ. Μεταμόρφωσιν δὲ ἀκούων, μὴ νόμιζε, ὅτι τὸ σῶμα ἀπέβαλε τότε, ἀλλὰ μένοντος τοῦ σώματος ἐπὶ τοῦ σχήΟΑΙΝΤ Χvi. Λαμπρότερος ἐφαίντο, τῆς θεότητος παραδειξάσης μικρόν τι τὰς ἀκτῖνας αὐτῆς, καὲ τοῦτο ὡς ἠδύκαντο ἰδεῖν· διὰ τοῦτο γὰρ καὶ βασιλείαν τοῦ Θεοῦ ἀνωτέρω εἴρηκε τὴν μεταμόρφωσιν, ὡς ἐκφήνασαν τῆς ἰξουσίας τὸ ἄφατον. καὶ ὅτι γνήσιός ἐστιν Υιὸς τοῦ Πατρὸς δείξασαν, καὶ ὡς τῆς δευτέρας παρουσίας τὸ ἀξίωμα φέρουσαν, διὰ τὴν ἄῤῥητον λαμπρότητα τοῦ προσώπου τοῦ Ἰησοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:3

„Un, lūk, tiem parādījās Mozus un Elija, ar Viņu sarunādamies.“ Par ko viņi sarunājās? Par aiziešanu, saka Lūka, kas Viņam bija jāpiepilda Jeruzālemē, tas ir, par krustu. Bet kāpēc parādījās Mozus un Elija? Lai tiktu parādīts, ka Viņš ir gan bauslības, gan praviešu Kungs, un ka Viņš ir dzīvo un mirušo Kungs; jo Elija ir pravietis un vēl dzīvo, bet Mozus ir likumdevējs un ir miris. Bet arī lai parādītos, ka Viņš nav pretinieks bauslībai, ne arī Dievam pretinieks. Jo Mozus nebūtu sarunājies ar to, kas stājas pretī viņa likumiem, ne arī dedzīgais Elija būtu Viņu panesis, ja Viņš būtu Dieva pretinieks. Un vēl – lai izkliedētu aizdomas to, kas sacīja, ka Viņš ir Elija vai viens no praviešiem. Bet no kurienes mācekļi zināja, ka tie bija Mozus un Elija? Jo ne jau no attēliem, tāpēc ka darināt cilvēku attēlus toreiz šķita bezdievīgi. Tātad šķiet, ka viņi tos pazina pēc vārdiem, ko tie runāja; jo varbūt Mozus sacīja: „Tu esi Tas, kura ciešanas es iepriekš attēloju, nokaudams jēru un svinēdams Pashā“; bet Elija: „Tu esi Tas, kura augšāmcelšanos es iepriekš attēloju atraitnes dēlā“, un ko līdzīgu. Tātad, rādīdams tos mācekļiem, Viņš tos māca atdarināt viņus: līdzīgi Mozum būt lēnprātīgiem un tautas vadītājiem, bet līdzīgi Elijam – dedzīgiem un nelokāmiem, kad ir laiks, un gataviem briesmām, kā viņi – par patiesību.

Piezīmes (1)
  1. 4. Ķēn. 2:11 un 3. Ķēn. 17 LXX (1965: 2. Ķēn. 2:11; 1. Ķēn. 17).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:3; Mk. 9:4; Lk. 9:30–31; Rom. 14:9; 4. Ķēn. 2:11; 5. Moz. 34:5; 2. Moz. 12; 3. Ķēn. 17:17–24; 4. Moz. 12:3; 2. Moz. 20:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἰδοὺ ὥφθησαν αὐτοῖς Μωσῆς καὶ Ἡλίας, μετ´ αὐτοῦ συλλαλοῦντες.» Τί συνελάλουν; Τὴν ἔξοδον, φησὶν ὁ Λουκᾶς, ἣν ἔμελλε πληροῦν ἐν Ἰερουσαλὴμ, τουτέστι, τὸν σταυρόν. Διατί δὲ Μωσῆς καὶ Ἐλίας ὤφθησαν; Ἵνα δειχθῇ ὅτι καὶ νόμου καὶ προφητῶν αὐτός ἐστι Κύριος, καὶ ὅτι ζώντων καὶ νεκρῶν· Ἡλίας μὲν γὰρ προφήτης, καὶ ζῇ ἔτι· Μωσῆς δὲ νομοθέτης, καὶ τέθνηκεν· ἀλλὰ καὶ ἵνα φανῇ ὅτι οὐκ ἐναντίος ἐστὶ τῷ νόμῳ οὐδ´ ἀντίθεος. Οὐκ ἂν γὰρ ὁ Μωσῆς συνελάλει τῷ ἐναντιουμένῳ τοῖς αὐτοῦ, οὐδ´ ἂν Ἠλίας ὁ ζηλωτὴς ἠνείχετο αὐτοῦ, ἀντιθέου ὄντος· ἔτι δὲ, ἵνα λύσῃ τὴν ὑπόνοιαν τῶν λεγόντων αὐτὸν Ἠλίαν ἢ ἕνα τῶν προφητῶν. Πόθεν δὲ ἔγνων οἱ μαθηταὶ ὅτι Μωσῆς καὶ Ἡλίας ἦσᾳν; οὐ γὰρ δὴ ἀπὸ εἰκόνων, ἐπεὶ εἰκόνας ἀνθρώπων ποιεῖν τότι ἀσιβὲς ἐδόκει. Ἔοικεν οὗν δτι ἀπὸ τῶν λόγων ὸν ἔλεγον ἐπέγνων αὐτούς· τυχὸν γὰρ ὁ μὲν Μωσῆς ἔλεγεν· Σὺ εἶ οὗ προετύπωσα ἐγὼ τὸ πάθος, σφάξας τὸν ἀμνὸν καὶ τὸ Πάσχα τελέσας· Ἡλίας δέ Σὺ εἶ οὗ τὴν ἀνάστασιν προετύπωσα ἐν τῷ τῆς χήρας υἱῷ, καὶ τοιαῦτά τινα. Δεικνύων οὖν τούτους τοῖς μαθηταῖσ διδάσκιι αὐτοὺς τούτους μιμεῖσθαι, καὶ κατὰ Μωσῆν μὲν πράους εἶναι καὶ δημαγωγικούς· κατὰ δὲ Ἡλίαν, ζηλωτὰς καὶ ἄκαμπεῖς ὅτε καιρὸς, καὶ κινδυνευτικοῦς, ὥσπερ οὗτοι ὑπὲρ τῆς ἀληθείας.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:4

„Bet Pēteris atbildēja un sacīja Jēzum: Kungs, mums ir labi šeit būt; ja Tu gribi, uzcelsim šeit trīs teltis: Tev vienu, Mozum vienu un Elijam vienu.“ Pēteris, lielās mīlestības dēļ negribēdams, ka Kristus cieš, saka: „Ir labi šeit palikt un nenokāpt un netapt nonāvētam. Jo, pat ja kāds atnāktu šurp, mums ir gan Mozus, gan Elija, kas mums palīdzēs. Jo Mozus uzvarēja ēģiptiešus, bet Elija nolaida uguni no debesīm; tā ka tādi tie būs arī pret ienaidniekiem, kas šurp nāks.“ Bet to viņš runāja lielās bailēs, kā saka Lūka, nezinādams, ko saka. Jo neparastais viņu satrieca, vai arī viņš patiesi nezināja, ko runā, gribēdams, lai Jēzus paliek kalnā un nenokāpj un necieš par mums. Bet, baidīdamies, lai neliktos pašgribīgs, viņš saka: „Ja Tu gribi.“

Piezīmes (1)
  1. 4. Ķēn. 1:10–12 LXX (1965: 2. Ķēn. 1:10–12).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:4; Mk. 9:5–6; Lk. 9:33; 2. Moz. 14; 4. Ķēn. 1:10–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀποκριθεὶς δὲ ὁ Πέτρος εἶπε τῷ Ἰησοῦ· Κύρι·, καλόν ἐστιν ἡμᾶς ὡδε εἶναι· εἰ θέλεις, ποιήσωμεν ὧδε τρεῖς σκηνὰς, σοὶ μίαν, καὶ Μωσῇ μίαν. καὶ μίαν Ἡλίᾳ.» Ὁ Πέτρος βουλόμενος μὴ παθεῖν τὸν Χριστὸν, διὰ τὴν πολλὴν ἀγάπην, φησὶν ὃτι Καλάν ἐστιν ἐνταῦθα μένειν, καὶ μὴ κατελθεῖν καὶ φονευθῆναι. Εἰ γὰρ καὶ ἔλθοι τις ἐνταῦθα ἕχοεν καὶ λωσῆν καὶ Ἠλίαν συνεργήσοντας ἡμῖν. Μωσῆς μὲν γὰρ τοὺς Ἀἰγυπτίους κατηγωνίσατο, Ἰλίας δὲ πῦρ κατήγαγεν ἐκ τοῦ οὐρανοῦ· ὥστε καὶ κατὰ τῶν ἐλευσομένων ἐνταῦθα ἐχθρῶν, τοιοῦτοι ἔσονται. Ταῦτα δὲ ἐκ πολλῆς δειλίας ἐλάλει, ὡς ὁ Λουκᾶς φησι, μὴ εἰδὼς ὃ λέγει. Τὸ γὰρ ἄηθες ἐξέπληξεν αὐτὸν, ἢ οὐκ ᾔἂει τῷ ὄντι τί ἐλάλει, θέλων τὸν Ἰησοῦν μένειν ἐν τῷ ὄρει, καὶ μὴ κατελθεῖν καὶ παθεῖν ὑπὲρ ἡμῶν. φοβούμενος δὲ μὴ αὐθάδης δόξῃ, φησὶ τό· Εἰ θέλεις.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:5

„Viņam vēl runājot, lūk, gaišs padebesis tos apēnoja, un, lūk, balss no padebeša sacīja: Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; Viņu klausiet!“ „Tu gan, Pēteri, gribi, lai tiktu celtas ar rokām darinātas teltis; bet Tēvs, apvilkdams apkārt citu, ne ar rokām darinātu telti – padebesi –, rāda, ka, kā Viņš pats, būdams Dievs, senajiem parādījās padebesī, tā arī Viņa Dēls.“ Bet padebesis šeit ir gaišs, nevis tumšs kā Vecajā Derībā, jo Viņš negribēja iebiedēt, bet mācīt. Bet balss ir no padebeša, lai rādītu, ka tā bija no Dieva. Bet „pie kura Man labs prāts“ nozīmē: „kurā Es dusu un kas Man ir tīkams“. Un Viņš māca: „Viņu klausiet; pat ja Viņš grib tikt sists krustā, nestājieties Viņam pretī.“

Piezīmes (1)
  1. „Viņu klausiet“ – sal. 5. Moz. 18:15 par Mozum līdzīgo pravieti.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:5; Mk. 9:7; Lk. 9:34–35; Mt. 3:17; 2. Moz. 19:9.16; 2. Moz. 40:34–35; 5. Moz. 18:15; 2. Pēt. 1:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἔτι αὐτοῦ λαλοῦντος, ἰδοὺ νεφέλη φωτεινὴ ἐπεσκίασεν αὐτοὺς, καὶ ἰδοὺ φωνὴ ἐκ τῆς νεφέλης, λέγουσα· Οὗτός ἐστιν ὁ Υἱός μου ὁ ἀγαπητὸς ἑν ᾠ μὐδόκησα, αὐτοῦ ἀκούετε.» Σὺ μὲν, ὧ Πέτρε, σκηνὰς ζητεῖς χειροποιήτους γενέσθαι· ὁ δὲ Πατὴρ, ἄλλην σκηνὴν ἀχειροποίητον τὴν νεφέλην περιστήσας, δεικνύει ὅτι ὥσπερ αὐτὸς ἐν νεφέλῃ ἐφαίνετο τοῖς παλαιοῖς Θεὸς ὤν, οὕτω καὶ ὁ αὐτοῦ Υἱός. Φωτεινὴ ὲ ἡ γεφέλη ἐνταῦθα, οὐ γνοφώδης ὡς ἐν τῇ παλαιᾷ, διότι οὐκ ἐκφοβῆσαι ἠβούλετο, ἀλλὰ διδάξαι. Ἐκ τῆς νεφέλης δὲ ἡ φωνὴ, ἵνα δείξῃ ὅτι ἐκ τοῦ Θιοῦ ἠν. Τὸ δὲ Ἐν ᾧ εὐδόκησα, ἀντὶ τοῦ, ᾧ ἐπαναπαύομαι καὶ ἀρέσκομαι. Διδάσκει δὲ ὅτι Αὐτοῦ ἀκούετε, κἂν σταυρωθῆναι θέλῃ, μὴ ἐναντιοῦσθε αὐτῷ.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:6–8

„Un, to dzirdējuši, mācekļi krita uz savu vaigu un ļoti izbijās. Un Jēzus piegāja, aizskāra tos un sacīja: celieties un nebīstieties! Un, pacēluši savas acis, tie neredzēja nevienu kā vien Jēzu vienu pašu.“ Mācekļi, nespēdami panest padebeša mirdzumu, ne arī balsi, krita zemē; un viņu acis bija arī miega pārņemtas; bet par miegu evaņģēlists sauc lielo apstulbumu no redzētā. Bet lai bailes, ilgi paliekot, neizdzītu atmiņu par redzēto, Viņš tos ceļ un uzmundrina, un tiek atrasts Viņš viens, lai tu nedomātu, ka balss bija par Mozu vai Eliju, bet par Viņu; jo Viņš ir Dēls.

Piezīmes (1)
  1. „Miega pārņemtas“ – Lk. 9:32.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:6–8; Mk. 9:8; Lk. 9:32.36; Dan. 10:9–10; Atkl. 1:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀκούσαντες οἱ μαθηταὶ, ἱπεσον ἐπὶ πρόσωπον αὐτῶν, καὶ ἐφοβήθησαν σφόδρα, καὶ προσελθὼν ἃ Ἰησοῦς, ἤψατο αὐτῶν, καὶ εἶπεν· Ἐγέρθητε καὶ μὴ φοβεῖσυε. Ἐπάραντες δὲ τοὺς ὁφθαλμοὺς αὐτῶν, οὐδένα εἶδον, εἰ μὴ τὸν Ἰησοῦν μόνον.» Μὴ ἐνεγκόντες τὴν λαμπηδόνα τοῦ νέφους οἱ μαθηταὶ, μηδὲ τὴν φωνὴν, ἔπεσον χαμαί· ἦσαν δὲ καὶ οἱ ὀφθαλμοὶ αὐτῶν ὕπνῳ βεβαρημένοι· ὕπνον δὲ λέγει τὴν πολλὴν κάρωσιν τὴν ἀπὸ τῇς ὄψεως· ἵνα δὲ μὴ ἐπὶ πολὺ ὁ φόβος παραμένων ἐκβάλῃ τὴν μνήμην τῶν ὁραθέντων, ἐγείρει αὐτοὺς καὶ θαῤῥύνει, καὶ μόνος αὐτὸς εὑρίσκεται, ἵνα μὴ νομίσῃς ὅτι περὶ Μωσέως ἢ Ἢλιοὺ ἦν ἡ φωνὴ, ἀλλὰ περὶ αὐτοῦ· αὐτὸς γάρ ἐστιν ὁ Υἱός.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:9

„Un, kad viņi nokāpa no kalna, Jēzus tiem pavēlēja, sacīdams: nevienam nestāstiet par šo parādību, kamēr Cilvēka Dēls nebūs augšāmcēlies no mirušajiem.“ Pazemības dēļ Viņš pavēl nevienam nestāstīt, un reizē arī tāpēc, lai neapgrēcinātos tie, kas to dzirdētu, vēlāk redzēdami Viņu krustā sistu. Jo viņi būtu domājuši, ka Viņš ir maldinātājs, kas Dievam piedienīgo darījis šķietami.

Bet tu mācies, ka pēc sešām dienām, tas ir, pēc pasaules, kas radīta sešās dienās, nāk Dieva kontemplācija; jo, ja tu nepārkāpsi pāri pasaulei un netiksi paaugstināts kalnā, tu neieraudzīsi spožo – ne Jēzus vaigu, es saku: dievišķību, ne drēbes – miesu. Bet tad tu redzētu arī Mozu un Eliju sarunājamies ar Jēzu; jo bauslība un pravieši, un Jēzus runā vienu un saskan. Bet arī kad tu atrodi kādu, kas Rakstu jēgu izskaidro spoži, zini, ka viņš spoži redz Jēzus vaigu; bet ja viņš arī vārdus izskaidro un padara skaidrus, viņš redz arī Jēzus drēbes baltas; jo vārdi ir domu drēbes. Bet nesaki kā Pēteris: „Mums ir labi šeit būt“; jo vienmēr jāiet uz priekšu un nav jāpaliek vienā tikuma un kontemplācijas pakāpē, bet jāpāriet arī tālāk.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:9; Mk. 9:9; Lk. 9:36; 1. Moz. 1:31; Mt. 27:63; Lk. 24:27; Filip. 3:13–14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ καταβαινόντων αὐτῶν ἀπὸ τοῦ ὕρους ἐν. κταίλατο αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς, λέγων· Μηδενὶ εἴπητε τὸ ἕραμα ἕως οὗ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου ἐκ νεκρῶν ἀναστῇ. » Διὰ ταπεινοφροσύνην παραγγέλλει μηδενὶ εἰπεῖν, καὶ ἅμα ἵνα μὴ σκανδαλισθῶσιν οἱ ἀκούοντες τοιαῦτα, ὕστερον σταυρούμενον βλέποντες αὐτόν. Ἐνόμισαν γὰρ ἂν αὐτὸν πλάνον εἶναι, κατὰ φαντααἰαν ποιήσαντα τὰ θεοπρεπῆ. Σὺ δὲ μάθε, ὅτι μετὰ ἕξ ἡμέρας, τουτέστι, μετὰ τὸν κόσμον τὸν ἐν ἓξς ἡμέραις δημιουργηθέντα, ἡ τοῦ Θεοῦ θεωρία· ἐὰν γὰρ οὐχ ὑπερβῇς τὸν κόσμον, καὶ ὑψωθῇς ἐν τῳ ἔρει, οὐ μὴ ἴδῃς λαμπρά, οὔτε τὸ πρόσωπον τοῦ Ἱοσοῦ, τὴν θεότητα λέγω, οὔτε τὰ ἱμάτια, τὴν σάρκα· ἴδοις δὲ τότε καὶ Μωσῆν καὶ Ἐλίαν συλλαλοῦντας τῷ Ἰησοῦ· ὁ γὰρ νόμος καὶ οἱ προφῆται καὶ ὁ Ἰησοῦς ἓν λαλοῦσι καὶ συμφωνοῦσιν. Ἀλλὰ καὶ ἄταν εὔρῃς τινὰ ἐρμηνεύοντα τὸ τῆς Γραφῆς νόημα λαμπρῶς, γίνωσκε τοῦτον τὸ πρόσωπον τοῦ Ἰησοῦ λαμπρῶς βλέπειν· εἰ δὲ καὶ τὰς λέξεις διασαφεῖ καὶ λαμπρύνει, οὗτος καὶ τὰ ἱμάτια τοῦ Ἰησοῦ λευκὰ βλέπει· ἱμάτια γὰρ τῶν νοημάτων αἱ λέξεις. Ἀλλὰ μὴ εἴπῃς κατὰ Πέτρον, «Καλόν ἐστιν ἡμᾶς ὧδε εἶναι·» ἀεὶ γὰρ προκόπτειν ἡεῖ καὶ οὐ καταμένειν ἐν ἑνὶ βαθμῷ ἀρετῆς καὶ θεωρίας, ἀλλὰ καὶ ἀλλαχοῦ μεταβαίνειν.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:10

„Un Viņa mācekļi Viņam jautāja, sacīdami: kāpēc tad rakstu mācītāji saka, ka papriekš jānāk Elijam?“ Rakstu mācītāji, maldinādami tautu, sacīja, ka Viņš nav Kristus; „jo, ja Viņš būtu, Elija būtu nācis papriekš“ – nezinādami, ka Kristum ir divas atnākšanas, no kurām pirmās priekšgājējs ir Jānis, bet otrās – Elija. Tātad to arī Kristus izskaidro mācekļiem. Klausies:

Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:10; Mk. 9:11; Mal. 4:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐπηρώτησαν αὐτων οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ, λέγοντες · Τί οὖν οἱ Γραμματεῖς λέγουσιν ὅτι Ἰλίαν δεῖ ἐλθεῖν πρῶτον;» Ἀπατῶντες τὸν λαὸν οἱ Γραμματεῖς ἔλεγον ὅτι οὐκ ἦν αὐτὲς ὁ Χριστός· εἰ γὰρ ἦν, Ἡλίας ἂν ἤρχετο πρῶτον, ἀγνοοῦντες ὅτι δύο κοῦ Χριστοῦ παρουσίαι, ὧν τῆς μὲν πρώτης πρόδρὸμος ὁ Ἰωάννης, τῆς δὲ δευτέρας, ὁ Ἐλίας. Ὅπερ οὖν καὶ ὁ Χριστὸς ἐρμηνεύει τοῖς μαθηταις. Ἄκουε

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:11–13

„Bet Jēzus atbildēja un tiem sacīja: Elija gan nāk papriekš un sakārtos visu. Bet Es jums saku: Elija jau ir atnācis, un tie viņu nav atzinuši, bet ar viņu darījuši, ko gribējuši. Tāpat arī Cilvēka Dēlam būs no viņiem ciest. Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem bija runājis par Jāni Kristītāju.“ Sacīdams: „Elija gan nāk“, Viņš rāda, ka tas vēl nav atnācis, bet nāks kā Otrās atnākšanas priekšgājējs un atjaunos Kristus ticībā visus ebrejus, kas tiks atrasti paklausīgi, it kā atjaunodams tēvu mantojumā tos, kas no tā izkrituši. Bet, sacīdams: „Elija jau ir atnācis“, Viņš runā par Priekšteci Jāni. Un viņi darīja ar viņu, ko gribēja, nonāvēdami viņu; jo, ļaudami Hērodam viņu nonāvēt, kaut gan varēja to kavēt, viņi paši to nonāvēja. Tātad tad mācekļi, kļuvuši vērīgāki, saprata, ka Viņš Jāni nosauca par Eliju, tāpēc ka tas bija pirmās atnākšanas priekšgājējs, kā tas būs otrās.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:11–13; Mk. 9:12–13; Mal. 4:5–6; Lk. 1:17; Mt. 11:14; Mt. 14:3–10; Rom. 11:25–26

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δὲ Ἰησοῦς ἀποκριθεῖς εἶπεν αὐτοῖ· Ἐλίας μὲν ἔρχεται πρῶτον, καὶ ἀποκαταστήσει πάντα. Λέγω δὲ ὑμῖν ὅτι Ἠλίας ἥδη ἦλθε, καὶ οὐκ ἐπέγνω σαν αὐτὸν, ἀλλ´ ἐποίησαν ἐν αὐτῷ ὅσα ἣθέλησαν. Οτω καὶ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου μλλει πάσχειν ὑπ´ αὐτῶν. Τότε συνῆκαν οἱ μαθηταὶ, ὅτι περὶ Ἰωάννου τοῦ Βαπτιστοῦ εἶπεν αὐτοῖς.» Ἐν τῷ εἰπεῖν ὅτι Ἐλίας μὲν ἔρχεται, δεικνύει ὅτι οὕποω ἦλθεν, ἐλεύσεται δὲ πρόδρομος τῆς δευτέρας ἐλεύσεως, καὶ ἀποκαταστήσει πρὸς τὴν πίστιν τοῦ Χριστοῦ πάντας σοὺς εὑρεθησομένους πειθηνίους Ἑδραίους, ὥσπερ εἰς πατρῷον κλῆρον ἀποκαθιστῶν αὐτοὺς ἐκπεσόντας · ἐν δὲ τῷ εἰπεῖν ὄτι Ἡλίας ἤᾶη ἧλθε, τὸν Πράρομον Ἰωάννην φησίν. Ἐποίησαν δὲ ἐν αὐτῷ ὅσα καὶ ἠθέλησαν φονεύσαντες αὐτόν· δι´ ὧν γὰρ συνεχώρησαν τῷ Ἐρώδῃ φονεῦσαι, δυνάμενοι κωλύειν, ἐκεῖνο ἐφόνευσαν. Τότε τοίνυν ὁξύτεροι γενόμενοι οἱ μαθηται συνῆκαν, ὅτι τὸν Ἰωάννην Ἡλίαν ἐκάλεσε, διὰ τὸ πρόδρομον γενέσθαι τοῦτον τῆς πρώτης, ὡς ἐκεῖνος ἔσται τῆς δευτέρας ἐλεύσεως.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:14–15

„Un, kad viņi nonāca pie ļaudīm, pie Viņa pienāca kāds cilvēks, metās Viņa priekšā ceļos un sacīja: Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un briesmīgi cieš; jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.“ Šis cilvēks izrādās ļoti neticīgs, gan no tā, ko Kristus viņam sacīja: „Ak, neticīgā cilts“, gan no tā, ka viņš pats apsūdz mācekļus. Bet cēlonis nav mēness, bet dēmons novēroja, kad mēness ir pilns, un tad uzbruka, lai Dieva darbi tiktu zaimoti kā ļaundarīgi. Bet tu saproti arī to, ka katrs neprātīgais mainās kā mēness, kā rakstīts, – te izskatīdamies liels tikumā, te sarukdams un izzuzdams; tātad tāds ir mēnessērdzīgs un krīt gan ugunī – dusmu un kāres ugunī –, gan ūdenī – daudzu rūpju dzīves viļņos, kur ir leviatāns – velns, tas ir, tas, kas valda ūdeņos. Jeb vai bagāto rūpes nav viļņi, kas seko cits citam?

Piezīmes (2)
  1. „Neprātīgais mainās kā mēness“ – Sīr. 27:11.
  2. Leviatāns – Īj. 40:20 LXX (1965: Īj. 40:25), Ps. 103:26 LXX (1965: Ps. 104:26).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:14–15; Mk. 9:14–22; Lk. 9:37–40; Sīr. 27:11; Īj. 40:20; Ps. 103:26; Jes. 27:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐλθόντων αὐτῶν πρὸς τὸν ὄχλον, προσῆλθεν αὐτῷ ἄνθρωπος γονυπετῶν αὐτὸν, καὶ λέγων· Κύριε, ἐλίησόν μου τὸν υἱὸν, ὅτι σεληνιάζεγαι καὶ κακως πάσχει. Πολλάκις γὰρ πίπτει εἰς τὸ πῦρ, καὶ πολλάκις εἰς τὸ βδωρ.» Σφόδρα ἄπιστος οὗτος ὁ ἄνθρωπος φαίνεται εἶναι, ἐξ ὧν τε εἶπε πρὸς αὐτὸν ὁ Χριστὸς, Ὦ γενεὰ ἄπιστος, καὶ ὅτι κατηγορεῖ αὐτὸς τῶν μαθητῶν · οὐχ ἡ σελήνη δὲ αἰτία, ἀλλ´ ὁ δαίμων ἐπ´ ετήρει τὴν σελήνην πλήρη οὖσαν, καὶ τότε ἐπετίθετο, Τα βλασφημηθῶσι τὰ ἔργα τοῦ Θεοῦ ὡς κακοποιά. Σ δὲ νόει καὶ ὅτι πᾶς ἄφρων ὡς σελήνη ἀλλοιοῦται, κατὰ τὸ γεγραμμένον, ποτὲ μὲν μέγας φαινόμενος κατ´ ἀρετὴν, ποτὰ δὲ ἐλαττούμενος καὶ ἀφανιζόμενο,· οὗτος οὖν σεληνιάζεται καὶ καταπίπτει, καὶ εἰς πῶς τὸ τοῦ θυμοῦ καὶ τῆς ἐπιθυμίας, καὶ εἰς ὕδωρ, τὰ κύματα τοῦ πολυφρόντιδας βίου· ἐν ᾧ ὁ λευῖαθὰν διάβολος, τουτέστιν ὁ βασιλεύων ἐν τοῖς ὕδασιν· ἢ οὐχὶ κύματα ἀλλεπάλληλα αἱ τῶν πλουσίων φροντίδες;

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:16–18

„Un es viņu atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie nespēja viņu dziedināt. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: ak, neticīgā un samaitātā cilts! Cik ilgi Man būs būt ar jums? Cik ilgi Man jūs būs panest? Atvediet viņu šurp pie Manis! Un Jēzus to apsauca, un dēmons izgāja no viņa, un zēns kļuva vesels no tās stundas.“ Redzi cilvēku, kas savas neticības kļūdu uzveļ mācekļiem, it kā tie būtu bijuši par vājiem dziedināšanai. Tātad Tas Kungs, viņu apkaunodams, jo tas apsūdzēja mācekļus, saka: „Ak, neticīgā cilts!“, tas ir: „Kļūda nav tik daudz viņu vājumā, cik tavā neticībā; jo tā, būdama liela, pārspēja viņu mērīgo spēku.“ Bet, pārmezdams cilvēkam, Viņš pārmet kopā visiem kā neticīgiem, arī tiem, kas stāvēja apkārt. Bet, sacīdams: „Cik ilgi Man būs būt ar jums?“, Viņš rāda, ka ilgojas pēc ciešanām krustā un aiziešanas no viņiem. „Jo cik ilgi Man dzīvot kopā ar apvainotājiem un neticīgajiem?“ Bet Jēzus to apsauca – ko? Mēnessērdzīgo. No tā tad izrādās, ka arī viņš pats, būdams neticīgs, savas neticības dēļ bija sev atvedis dēmonu.

Piezīmes (1)
  1. Teofilakts (tāpat kā sv. Jānis Zeltamute) „Jēzus to apsauca“ attiecina uz pašu slimo zēnu.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:16–18; Mk. 9:18–27; Lk. 9:40–42; 5. Moz. 32:5; Lk. 12:50

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προσήνεγκα αὐτὸν τοῖς μαθηταῖς σου, καὶ οὐκ ἠδυνήθησαν αὐτὸν θεραπεῦσαι. Ἀποκριθεὶς δὲ ὁ ησοῦς, εἶπεν· Ὦ γενεὰ ἄπιστος καὶ διεστραμμένη, ἔως πότε ἕσομαι μεθ´ ὑμῶν; ἕως πότε ἀνέξομαι ὑμῶν; φέρετέ μοι αὐτὸν ὧδε· καὶ ἐπετίμησεν αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς, καὶ ἐξῆλθεν ἀπ´ αὐτοῦ τὸ ὅαιμόνιον, καὶ ἐθεραπεύθη ὁ παῖς ἀπὸ τῆς ὥρας ἐκείνης.» Ὁρᾷς αὸν ἄνθρωπον τὸ ἑαυτοῦ πταῖσμα τῆς ἀπιστίας τοῖς μαθηταῖς ἀνατιθέντα, ὡς ἀσθενήσασι περὶ τὴν ἴἵασιν· ὁ τοίνυν Κύριος καταισχύνων αὐτὸν, ἐπεὶ κατηγόρει πῶν μαθητῶν, φησίν· Ὡ γενεὰ ἄπιστος· τουτέστιν, Οὐ τῆς ἐκείνων ἀσθενείας τοσοῦτον τὸ πταίσμα, ὅσον τῆς σῆς ἀπιστίας· πολλὴ γὰρ οὖσα, ἐνίκησε τὴν ἐκείνων σύμμετρον δύναμιν· τῷ δὲ ἀιθρώπῳ ὀνειδίζων, πᾶσι κοινῶς ὀνειδίζει ὡς ἀπιστοῦσι, καὶ τοῖς περιεστῶσιν· ἐν δὲ τῷ εἰπεῖν, Ἔως πότε ἔσομαι μεθ´ ὑμῶν; δείκνυσι ἐπιποθεῖν τὸ ἐπὶ τῷ σταυρῷ πάθος, καὶ τὴν ἀπ´ αὐτῶν ἀναχώρησιν. Ἔως πότε γὰρ συνδιαιτῶμαι τοῖς ὑβρισταῖς καὶ ἁπίστοις; Ἐπετίἀησε ὅὲ αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς, τίνι; Τῷ σεληνιαζομένῳ· ἀκ τόύτου γοῦν φαίνεται ὄτι ἄπιστος ὢν καὶ αὐτὸς, τοῦ δαίμονος ἑαυτῷ πρόξενος ἐγένετο διὰ τὴν ἀπιατίαν.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:19–21

„Tad mācekļi, savrup pie Jēzus piegājuši, sacīja: kāpēc mēs to nespējām izdzīt? Bet Jēzus tiem sacīja: jūsu neticības dēļ. Jo patiesi Es jums saku: ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, tad jūs sacītu šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārceltos; un nekas jums nebūtu neiespējams. Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanu un gavēni.“ Apustuļi izbijās, vai nav pazaudējuši viņiem doto žēlastību pret dēmoniem; tāpēc, satraukušies, jautā savrup. Bet Tas Kungs, pārmezdams viņiem kā nepilnīgākiem, saka: „Jūsu neticības dēļ; jo, ja jums būtu dedzīga un kvēla ticība, pat ja tā liktos maza, jūs būtu paveikuši lielas lietas.“ Bet kur apustuļi pārcēla kalnus, nekur nav rakstīts; tomēr ir ticami, ka viņi pārcēla, bet tas netika uzrakstīts; jo ne viss tika uzrakstīts. Un turklāt to neprasīja laiks, un tāpēc viņi nepārcēla, bet darīja lielākas lietas. Tātad redzi, ko sacīja arī Tas Kungs: „Jūs sacīsiet šim kalnam: pārcelies“, tas ir: „Kad jūs sacīsiet, tad tas pārcelsies.“ Tātad apustuļi nesacīja, jo to nesauca ne laiks, ne nepieciešamība, un tāpēc kalni nepārcēlās; bet ja viņi būtu sacījuši, tie būtu pārcēlušies. Bet šī suga – dēmonu – tiek izdzīta ar lūgšanu un gavēni. Jo jāgavē gan pašiem apsēstajiem, gan tiem, kas grib tos dziedināt; bet lūgšana ir tad, kad tā notiek nevis ar dzērumu, bet ar gavēni. Bet saproti arī to, ka visa ticība ir sinepju graudiņš, ko uzskata par niecīgu sludināšanas ģeķības dēļ; bet ja tā trāpa labu zemi, tā izaug par koku, kurā mājo debess putni – domas, kas lido visaugstāk. Tātad, kam ir visa ticība, tas var sacīt šim kalnam: „Pārcelies“, tas ir, dēmonam; jo Viņš norādīja uz izdzīto dēmonu.

Piezīmes (1)
  1. 17:21 ir arī Mk. 9:29; daļā rokrakstu Mt. 17:21 trūkst, Teofilakts to lasa.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:19–21; Mk. 9:28–29; Lk. 17:6; Mt. 21:21; Jņ. 14:12; Jņ. 21:25; 1. Kor. 1:21; Mt. 13:31–32; 1. Kor. 13:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε προσελθόντες οἱ μαθηταὶ τῷ Ἰησοῦ κατ´ Μείαν, εἶπον· Διατί ἡμεῖς οὐκ ἠδυνήθημεν ἐκβαλεῖν αὐτό; Ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς· Διὰ τὴν ἀπιστίαν ὑμῶν. Ἀμὴν γὰρ λέγω ὑμῖν, ἐάν ἱχητε πίστιν ὡς κόκκον σινάπεως, ἐρεῖτε τῷ ὄρει τούτῳ, Μετάβηθι ἐντεῦθεν ἐκεῖ, καὶ μεταβήσεται· καὶ οὐδὲν ἀδυνατήσαι ὑμῖν· τοῦτο δὲ τὸ γένος οὐκ ἐκπορεύεται εἰ, Ψὴ ἐν προσευχῇ καὶ νηστείᾳ.» Ἑφοβήθησαν οἱ ἀπόστολοι μήποτε ἀπώλεσν τὴν δοθεῖσαν αὐτοῖς κατὰ τῶν δαιμόνων χάριν· διὰ τοῦτο κατ´ ἰδίαν ἐρωτῶσιν ἀγωνιῶντες· ὁ δὲ Κύριος ὡς ἀτελεστέροις ὀνειδίζων αὐτοῖς, φησὶν, ὅτι διὰ τὴν ἀπιστίαν ὑμῶν· ἐἀν γὰρ θερμὴν καὶ ζέουσαν εἴχετε πίστιν, κἂν μικρὰ ἐδόκει, κατωρθώσατε ἂν τὰ μεγάλα· ποῦ ἄὲ ὄρη μετέστησαν οἱ ἀπόστολοι, οὐδαμοῦ μὲν γέγραπται, πλὴν εἰκὸς ἦν μεταστῆσαι, καὶ μὴ γραφῆναι Οὐ γὰρ πάντα ἐγράφησαν· ἄλλως τε, οὐκ ἀπήτησε καιρὸς, καὶ διὰ τοῦτο οὐ μετέστησαν, ἄλλα δὲ μεί. ζονα ἐποίησαν. Ὃρα γοῦν καὶ τὸν Κύριον τί ἔφη· «Ἐρεῖτε τῷ ὄρει τούτῳ, Μετάβηθι,» τουτέστιν, Ὅταν εἰπητε, τότε μεταβήσεται· οὐκ εἶπον οὖν οἱ ἀπόστολοι, ὡς μὴ καιροῦ καλοῦντος μηδὲ ἀνάγκης, καὶ διὰ τοῦτο οὐ μετέβησαν ὄρη· ὡς εἴγε εἶπον, μετέβησαν ἄν. Τοῦτο δὲ τὸ γένος, τὸ τῶν δαιμόνων διὰ προσευχῆς καὶ νηστείας ἐκβάλλεται. Δεῖ γὰρ καὶ αὐτοὺς ἐκείνους μάλιστα τοὺς δαιμονῶντας νηστεύειν, καὶ τοὺς μέλλοντας αὐτοὺς θεραπεύειν· τότε δὲ ἡ προσευχὴ, ὅταν οὐ μετὰ μέθης, ἀλλὰ μετὰ νηστείας γίνηται· νόει δὲ καὶ ὅτι πᾶσα ἡ πίστις, κόκκος σινάπεως, εὐτελὴς μὲν νομιζομένη διὰ τὴν μωρίαν τοῦ κηρύγματος· πλὴν ἐὰν τύχῃ γῆς ἀγαθῆς, εἰς δένδρον αὐξανομένη, ἐν ᾦῖτὰ πετεινά τοῦ οὐρανοῦ, οἱ ἀνωτάτω πετόμενοι λογισμοὶ, κατασκηνοῦσιν. Ὅστις οὕν ἔχει πᾶσαν τὴν πίστιν, ἐκεῖνος δύναται εἰπεῖν τῷ ὄρει τούτῳ, Μετάβηθι, τουτέστι τῷ δαίμονι · ἐδείκνυε γὰρ τὸ ἐξελθὸν δαιμόνιον.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:22–23

„Kad viņi uzturējās Galilejā, Jēzus tiem sacīja: Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās, un tie Viņu nonāvēs, un trešajā dienā Viņš tiks uzmodināts. Un tie ļoti noskuma.“ Viņš pastāvīgi iepriekš runā par ciešanām, lai neliktos, ka Viņš cietis pret Savu gribu, un reizē, lai viņus vingrinātu un lai tie netiktu satraukti negaidītā dēļ, kad tas notiks. Bet bēdīgajam Viņš pievieno arī priecīgo: „Augšāmcelsies.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:22–23; Mk. 9:30–32; Lk. 9:43–45; Mt. 16:21; Mt. 20:17–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀναστρεφομένων δὲ αὐτῶν ἐν τῇ Γαλιλαία εἶκαν αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς· Μέλλει ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου παραδίθοσθαι εἰς χεῖρας ἀνθρώπων, καὶ ἀποκτενοῦσιν αὐτὸν, καὶ τῇ τρίτῃ ἡμέρᾳ ἐγερθήσεται· καὶ ἐλυπήθησαν σφόδρα.» Συνεχῶς προλέγει περὶ τοῦ πάθους, να μὴ ἀκουσίως παθεῖν νομισθῇ, καὶ ἅμα ἵνα γυμνάσῃ αὐτοὺς, καὶ μὴ τῷ ἀπροσδοκήτῳ ταραχθῶσιν ὅταν γένηται· ἐπισυνάπτει δὲ τοῖς λυπηροῖς καὶ τὸ εόφρόσυνον, τὸ, Ἀναστήσεται.

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:24

„Un, kad viņi nonāca Kafarnaumā, pie Pētera piegāja tie, kas iekasēja divdrahmas, un sacīja: vai jūsu Mācītājs nemaksā divdrahmas? Viņš saka: jā.“ Dievs pirmdzimto ebreju vietā gribēja, lai Viņam tiktu veltīta Levja cilts. Bet, saskaitīta, Levja cilts izrādījās divdesmit divi tūkstoši, bet pirmdzimtie – divdesmit divi tūkstoši divi simti septiņdesmit trīs; tātad par šiem pirmdzimtajiem, kas bija pāri Levja ciltij, Dievs noteica dot priesteriem divdrahmu. No tā laika tad radās paradums, ka visi pirmdzimtie vienkārši maksāja divdrahmu, tas ir, piecus šekeļus jeb divi simti obolu. Tā kā arī Tas Kungs bija pirmdzimtais, arī Viņš maksāja. Bet, varbūt kaunēdamies no Kristus Viņa brīnumu dēļ, viņi jautā nevis Viņam, bet Pēterim; jeb drīzāk viltīgi, it kā sacīdami ko tādu: „Vai jūsu Mācītājs, kas ir pretinieks bauslībai, ir piekritis maksāt divdrahmas?“

Piezīmes (1)
  1. Divdrahma (δίδραχμον) – tempļa nodoklis; Teofilakts to saista ar pirmdzimto izpirkšanu (4. Moz. 3:46–47: pieci šekeļi par galvu; 4. Moz. 3:43 – 22 273 pirmdzimtie).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:24; 4. Moz. 3:39–51; 2. Moz. 13:2.13; 2. Moz. 30:13–16; Lk. 2:22–23

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐλθόντων δὲ αὐτῶν εἰς Καπερναοὺμ, προσῆλθον οἱ τὰ δίδραχμα λαμβάνοντες τῳ Πέτρῳ, καὶ εἰπον · Ὁδιδάσκαλος ὑμῶν οὐ τελεῖ τὰ δίδραχμα; Λέγει, Ναί.» Ὁ Θεὸς ἀντὶ τῶν πρωτοτόκων τῶν Ἐβραίων, ἡθέλησεν ἀφιερωθῆναι αὐτῷ τὴν τοῦ Λευῒ φυλήν Εὐρέθη δὲ ἀριθμηθεῖσα ἡ τοῦ Λευῒ φυλή, δύο καὶ εἴκοσι χιλιάδες· τὰ δὲ πρωτότοκα, χιλιάδες εἰκοσιδύο καὶ διακόσια ἐβδομήκοντα καὶ τρία· ἀντὶ τούτων οὖν τῶν ἐπέκεινα τῆς τοῦ Λευὶ φυλῆς ὄντων πρωτοτόκων, ὥρισεν ὁ Θεὸς δοθῆναι δίδραχμον τοῖς ἱερεῦσιν. Ἔκτοτε οὗν γέγονε ἔθος, ἁπλῶς πάντας τοὺ· πρωω. τοτόκους τελεῖν τὸ δίδραχμον, ὅ ἐστι πέντε σίκλοι, ἤγουν διακόσιοι ὀβολοί. Ἐπεὶ οὖν καὶ ὁ Κύριος πρωτότοκος ἦν, ἐτέλει καὶ αὐτός· αἰδούμενοι δὲ ἴσως τὸν Χριστὸν διὰ τὰς θαυματουργίας, οὐκ ἐκεῖνον Ἀρωτῶσιν, ἀλλὰ τὸν Πέτρον, ἢ μᾶλλον πανούργως, ὡσανεὶ λένοντες τοιαῦτα, Ὁ ἀντίθετος τῷ νόμῳ διἘάσκαλος ὑμῶν, ἆρα κατεδέξατο τελεῖν τὰ δίδραχμα;

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:25–26

„Un, kad viņš iegāja namā, Jēzus viņu apsteidza, sacīdams: kā tev šķiet, Sīmani? No kā zemes ķēniņi ņem muitu vai nodokli – no saviem dēliem vai no svešiem? Pēteris Viņam saka: no svešiem. Jēzus viņam sacīja: tad dēli ir brīvi.“ Kā Dievs, kaut arī nebija dzirdējis, Viņš zināja, ko tie bija runājuši ar Pēteri; tāpēc arī Viņš to apsteidz, sacīdams: „Ja zemes ķēniņi neņem nodevas no saviem dēliem, bet no svešiem, kā tad Debesu Ķēniņš ņems divdrahmu no Manis, Sava Dēla?“ Jo tā, kā es sacīju iepriekš, tika nesta priesteriem un templim. „Tātad, ja zemes ķēniņu dēli ir brīvi, tas ir, nekā nemaksā, cik daudz vairāk Es!“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:25–26; Jņ. 2:24–25; Jņ. 8:35–36

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ὅτε εἰσῆλθεν εἰς τὴν οἰκίαν, προέφθασεν αὐτὸν ὁ Ἱησοῦς, λέγων· Τί σοι δοκεῖ, Σίμων; Οἱ βασιλεῖς τῆς γῆς ἀπὸ τένων λαμβάνουσι τέλη ἡ κῆνσον; ἀπὸ τῶν υἱῶν αὐτῶν, ἢ ἀπὸ τῶν ἀλλοτρίων· Λέγειαὐτῷ ὁ Πέτρος· Ἀπὸ τῶν ἀλλοτρίων. Ἔφη αὐτῷ ἐ Ἰησοῦς· Ἄρα γε ἐλεύθεροί εἰσιν οἱ υοί.» Ὡς Θεὸς, καίτοι μὴ ἀκούσας, [δει τί διελέχθησαν ἐκεῖνοι πρὸς πὸν Πέτρον· διὸ καὶ προφθάνει αὐτὸν, λέγων· ἄἱ οἱ βασιλεῖς τῆς γῆς οὐ λαμβάνουσι φόρον ἀπὸ τῶν υἱῶν αὐτῶν, ἀλλ´´ ἀπὸ τῶν ἀλλοτρίων, πῶς ὁ ἐπουράνιος Βασιλεὺς ἀπ´ ἐμοῦ τοῦ Υἱοῦ αὐτοῦ λήψεται τὸ δίδραχμον; Τοῦτο γὰρ,ς ἔφην ἄνω τοῖς ἰερεῦσι καὶ τῷ ναῷ προσήγετο. Εἰ οὗν ἐλεύθεροί εἰσιν οἱ υἱοὶ τῶν κάτω βασιλέων, τουτέστι μηδὲν τελοῦντες, πόσ μᾶλλον ἐγώ!

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 17:27

„Bet, lai mēs tos neapgrēcinātu, ej pie jūras, izmet makšķeri un ņem pirmo zivi, kas uzķersies, un, atvēris tās muti, tu atradīsi stateru; to ņēmis, dod tiem par Mani un par sevi.“ „Lai,“ Viņš saka, „mūs neuzskatītu par bauslības nievātājiem un nicinātājiem un lai mēs neapgrēcinātu, dod nodevu; jo Es nedodu kā parādnieks, bet labodams viņu vājumu.“ Jo no šejienes mēs mācāmies, ka nav jāapgrēcina, kur mums nav kaitējuma; bet kur mums no kāda darba ir kaitējums, nav jārūpējas par tiem, kas apgrēcinās nesaprātīgi. Tātad, lai parādītu, ka Viņš ir Dievs un valda arī pār jūru, Viņš sūtīja Pēteri, lai tas izņem stateru no zivs. Bet reizē mēs mācāmies arī kādu noslēpumu: zivs ir mūsu daba, iegremdēta neticības dzelmē; bet apustuļu vārds mūs izvilka un mūsu mutē atrada stateru – Tā Kunga vārdus un Kristus apliecību; jo, kas apliecina Kristu, tam mutē ir staters, kas sver divas divdrahmas. Jo arī Kristum ir divas dabas, jo Viņš ir Dievs un cilvēks. Tātad šis staters – Kristus – tika dots par diviem: par jūdiem un pagāniem, par taisnajiem un grēciniekiem. Bet kad tu redzi kādu naudaskārīgu, kura mutē nav nekā cita kā zelts un sudrabs, zini, ka viņš ir zivs, kas peld dzīves jūrā; bet ja tiek atrasts kāds skolotājs kā Pēteris, viņš to izvelk ar makšķeri un izņem no viņa mutes zeltu un sudrabu. Bet daži domā, ka staters ir dārgakmens, ko atrod Sīrijā; bet citi – eksagijs, ceturtdaļa nomismas.

Piezīmes (2)
  1. Staters – četru drahmu sudraba monēta, t. i., divas divdrahmas.
  2. Eksagijs (ἐξάγιον) – bizantiešu svara vienība; nomisma – zelta monēta.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:27; Rom. 14:13–21; 1. Kor. 8:13; Rom. 10:9–10; Mt. 4:19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἱνα δὲ μὴ σκανδαλίσωμεν αὐτοὺς, πορευθείς εἰς τὴν θάλασσαν βάλε ἄγκιστρον, καὶ τὸν ἀναβάντα πρῶτον ἠχθὺν ἄρον· καὶ ἀνοίξας τὸ στόμα αὐτοῦ, κύρήσεις στατῆρα· ἐκεῖνον λαβὼν, δὸς αὐτοῖς ἀντὶ ἐμοῦ καὶ σοῦ,» Ἵνα, φησί, μὴ λογισθῶμεν ὑπερόπται καὶ καταφρονηταὶ τοῦ νόμου, καὶ σκανδαλίσωμεν, δὸς τὸ τέλος· οὐ γὰρ ὡς ὀφείλων δίδωμι, ἀλλ´ ὡς τὴν ἑκείνων ἀσθένειαν διορθούμενος. Μαν βάνομεν γὰρ ἐντεῦθεν, ὅτι οὐ δεῖ σκανδαλίζειν, ἔνθα μὴ βλαπτόμεθα· ἕνθα γὰρ βλαπτόμεθα ἀπὸ ἱργου τινὸς οὐ δεῖ φροντίζειν τῶν ἀλόγως σκανδαλιζομένων, Ἵνα τοίνυν δείξῃ, ὅτι Θεός ἐστι, καὶ τῆς θαλάσσης κρατῶν, ἀπέστειλε τὸν Πέτρον ἄξοντα τὸν στατῆρα ἐκ τοῦ ἰχθύος· ἅμα δὲ καὶ μυστήριόν τι μανθάνομεν· ἡ ἡμετέρα γὰρ φύσις ἐστὶν ὀ ἰχθὺς, ἀν βυθῷ ἀπιστίας βαπτισθεῖσα, ἀλλ´ ὁ ἀποστολικὸς λόγος ἀνειλκυσεν ἡμᾶς, καὶ ἐν τῷ στόματι ἡμῶν εὗρε τὸν στατῆρα, τὰ λόγια τοῦ Κυρίου, καὶ τὴν ὁμολογίαν τοῦ Χριστοῦ· ὁ γὰρ ὁμολογῶν τὸν Χριστὸν ἐκεῖνος ἔχει τὸν στατῆρα ἐν τῷ στοματι, στατῆρα δύο δίδραχμα ἕλκοντα. Ἐπεὶ καὶ ὁ Χὸιστὸς δύο φύσεις ἔχει, εὸς καὶ ἄνθρωπος ὤν. Οὗτς οὗν ὁ στατὴρ ὁ Χριστὸς, ἐδόθη ὑπὲρ δύο, ὑπὲρ Ἰουΐαίων καὶ ἐθνικῶν. καὶ ὑπὲρ δικαίων καὶ ἀμαρτωλὺν· ὅταν δὲ και τινα ἴδῃς φιλάργυρον, οὐδὲν ἄλλο ἔχον γα διὰ στόματος εἰ μὴ χρυσίον καὶ ἀργύριον, τοῦτον, γίνωσκε εἶν·ι ἱχθυν, ἐν τῇ θαλάσση τοῦ βίου νηλβμενον· ἐὰν δὲ εὐρεθῇ τις διδάσκαλος κατὰ Πέτρῳ, ἀγκιστρεύει τοῦτον, καὶ ἐκβάλλει ἀπί. τοῦ στόματος αὐτοῦ τὸ χρυσίον καὶ τὸ ἀργύριον. Στατῆρα δέῖτινες νομίζουσι λίθον πολύτιμον εὑρισκόμενον κατὰ Συρίαν· οἱ δὲ, ἐξάγιον, τέταρτον νομίσματος., νν Νωω. Π, ΓΤ, ε

PG 123, skenējuma lpp. ~181–188 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu