Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 16. nodaļa

Mt. 16:1

„Un farizeji un saduceji piegāja un, Viņu kārdinādami, lūdza, lai Viņš tiem parāda kādu zīmi no debesīm.“ Kaut arī farizeji un saduceji mācībās nesaskanēja, tomēr pret Kristu tie bija vienprātīgi. Bet viņi meklē zīmi no debesīm, piemēram, apturēt sauli vai mēnesi; jo viņi domāja, ka zīmes virs zemes notiek ar dēmonisku spēku un ar Belcebula palīdzību. Jo neprātīgie nezināja, ka arī Mozus Ēģiptē darīja daudzas zīmes no zemes un ka uguns, kas no debesīm nokrita uz Ījaba lopiem, bija no velna; tā ka ne viss, kas no debesīm, ir no Dieva, un ne viss, kas no zemes, ir no dēmoniem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:1; Mk. 8:11; Lk. 11:16; Mt. 12:38; Jēz. N. 10:12–13; 2. Moz. 7–12; Īj. 1:16

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΚΕΦΑΛ. Ιϛʹ. Περὶ τῆς ζύμης τῶν Φαρισαίων. Ιερὶ τῆς ἐν Και. σαρείᾳ ἐπερωτήσεως. Περὶ τῆς ἐπιτιμήσεως τοῦ Πέτρου, ὅπως μὴ Χριστὸς πάθῃ. «Καὶ προσελθόντες οἱ Φαρισαῖοι καὶ Σαδδουκαῖοι, πειράζοντες ἐπηρώτησαν αὐτὸν σημεῖον ἐκ τοῦ οὐρανοῦ ἐπιδεῖξαι αὐτοῖς.» Κἂν τοῖς δόγμασι διίστανοο Φαρισαῖοι καὶ Σαδδουκαῖοι, ἀλλά γε κατὰ Χοι-τοῦ βΑΡΟΤ ΧνΙ. συμπνέουσι· σημεῖον δὲ ἐκ τοῦ οὐρανοῦ ζητοῦσιν, οἷον ἤλιον στῆσαι, σελήνην· ἐδόκουν γὰρ ὅτι τὰ ἐπὶ τῆς γῆς σημεῖα, ἀπὸ δαιμονικῆς δυνάμεως καὶ ἐν Βεελζεβοὺλ γίνονται. Ἡγνόουν γὰρ οἱ ἀνόητοι ἅτι καὶ ὁ Μωτῆς ἐν Δἰγύπτῳ πολλὰ σημεῖα ἐκ τῆς γῆς ἑποίησε, καὶ τὸ πῦρ τὸ ἐξ οὐρανοῦ κατελθὸν ἐπὶ τὰ ποῦ Ἰὼβ κτήνη, ἀπὸ τοῦ διαβόλου ἦν· ὥστε οὐ πάντα τὰ ἰξ οὐρανοῦ, ἐκ Θεοῦ· οὐδὲ τὰ ἐκ γῆς πάντα, ἐκ δαιμόνων.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:2–3

„Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: vakarā jūs sakāt: būs skaidrs laiks, jo debesis ir sārtas. Un no rīta: šodien būs negaiss, jo debesis ir sārtas un apmākušās. Liekuļi! Debess vaigu jūs protat izšķirt, bet laiku zīmes nespējat?“ Viņš nosoda viņu kārdinošo jautāšanu, nosaukdams tos par liekuļiem, un saka: „Kā starp debesīs redzamajām parādībām viena ir negaisa zīme, bet cita – skaidra laika, un neviens, redzējis negaisa zīmi, negaidīs bezvēja, ne arī, redzējis bezvēja zīmi, – negaisu, tā jādomā arī par Mani. Jo cits ir šis atnākšanas laiks, un cits – nākamais; tagad vajadzīgas zīmes virs zemes. Bet zīmes debesīs ir taupītas tam laikam, kad saule izdzisīs, mēness apslēpsies, debesis tiks pārvērstas.“

Piezīmes (1)
  1. „Sārtas un apmākušās“ – πυῤῥάζει στυγνάζων ὁ οὐρανός.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:2–3; Lk. 12:54–56; Mt. 24:29–30; Ebr. 1:11–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ ἐὲ ἀποκριθεὶς εἶπεν αὐτοῖς· Ὀψίας γενομένης, λέγετε· Εὐδία, πυῤῥάζει γὰρ ὁ οὐρανός. Καὶ πρω· Σήμερον χειμῶν, πυῤῥάζει γὰρ στυγνάζων ὁ οὐρανός· ὑποκριταὶ, τὸ μὲν πρόσωπον τοῦ οὐρανοῦ γινώσκετε διακρίνειν, τὰ δὲ σημεῖα τῶν καιρῶν οὐ δύνασθε;» Ἐλέγχει τὴν πειραστικὴν αὐτῶν ζήτησιν, ψποκριτὰς αὐτοὺς ὀνομάζων, καὶ φησὶν ὅτι Ὦσπερ ὥν ἐν οὐρανῷ φαινομένων ἄλλο μὲν τοῦ χειμῶνος σημεῖον, ἄλλο δὲ τῆς εὐδίας, καὶ οὐκ ἄν τις τὸ σημεῖον τοῦ χειμῶνος ἰδών, γαλήνην ζητήσειεν, οὐδὲ τὸ τῆς γαλήνης, χειμῶνα· οὕτω καὶ περὶ ἐμοῦ λογίζεσθαι χρή. Ἄλλος γὰρ οὗτος τῆς παρουσίας ἱκαιρὸτ, καὶ ἄλλος ὁ μέλλων· νῦν χρεία τῶν ἐν γῇ σημείων. Τὰ δὲ ἐν τῷ οὐρανῷ, ἐν ἐκείνῳ τῷ καιρῶ ταμιεύεται, ὅτε ὁ ἤλιος σβεσθήσεται, ἡ σελήνη κρυήσεται, ὁ οὐρανὸς ἀλλαγήσεται.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:4

„Ļauna un laulību pārkāpēja cilts prasa zīmi, un zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. Un, viņus atstājis, Viņš aizgāja.“ Ļauna cilts – jo tie kārdina; laulību pārkāpēja – jo atkāpjas no Dieva un pieķeras velnam. Bet tiem, kas meklē zīmi no debesīm, Viņš nedod citas kā Jonas zīmi, tas ir, ka Viņš, trīs dienas pabijis lielā nāves zvēra vēderā, augšāmcelsies. Bet arī šo zīmi tu varētu sacīt esam no debesīm; jo Viņa nāvē saule aptumšojās un visa radība tika satricināta. Bet ievēro vārdus: „Zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.“ Jo zīmes tika dotas viņiem, tas ir, notika viņu dēļ, kaut arī tie neticēja. Tāpēc, viņus kā nedziedināmus atstājis, Viņš aizgāja.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:4; Mk. 8:12–13; Mt. 12:39–40; Jon. 2:1; Mt. 27:45.51

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Γενεὰ πονηρὰ καὶ μοιχαλλς σημεῖον ἑπιζητεῖ, καὶ σημεῖον οὐ δοθήσεται αὐτῇ, εἰ μὴ τὸ σημεῖον Ἰωνᾶ τοῦ προφήτου, καὶ καταλιπὼν αὐτοὺς ἀπῆλθε.» Πονηρὰ γενεὰ, ὡς πειράζοντες, μοιχαλὶς, ὡς ἀφιστάμενοι τοῦ Θεοῦ· καὶ κολλώμενοι τῷ διαβόλῳ. Σημεῖον δὲ ἑξ οὐρανοῦ ζητούντων, οὐ δίδωσιν εἰ μὴ τὸ σημεῖον Ἰωνᾶ, τουτἑστιν, ὅτι τριήμερος ἐν τῇ κοιλίᾳ τοῦ μεγάλου κήτους τοῦ θανάτου γενόμενος, ἀναστήσεται. Τοῦτο δὲ τὸ σομεῖσν, καὶ ἐξ οὐρανοῦ εἴποις ἂν εἶναι. Ἐν γὰρ τῷ ανάτο αὐτοῦ, ὁ ἤλιος ἐσκοτίσθη· καὶ ἢ κτίσις πᾶσα ἡλλοίωτο. Ὅρα δὲ τὴν λέξιν, «Σημεῖον οὐ δοθήσεται αὐτῇ εἰ μὴ τὸ σημεῖον Ἰωνᾶ τοῦ προφήτου.» Αὐτοῖς γὰρ ἐδίδοντο τὰ σημεῖα, τουτέστι, δι´ αὐτὸὺς ἐγίνοντο, κΑν ἐκεῖνοι ἠπίστουν. Διὸ καὶ καταλιπὼν αὐτοὺς ὡς ἀθεραπεύτους, ἀπῆλθεν.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:5–6

„Un Viņa mācekļi, pārcēlušies uz otru krastu, bija aizmirsuši paņemt maizi. Bet Jēzus tiem sacīja: raugieties un sargieties no farizeju un saduceju rauga.“ Kā raugs ir skābs un vecs, tā arī farizeju un saduceju mācība, būdama skāba, grauza dvēseles un ieveda vecas vecaju ieražas; un kā raugs ir ūdens un miltu maisījums, tā arī farizeju mācība ir jaukta no vārda un samaitātas dzīves. Bet Viņš tiem nesacīja atklāti: „Sargieties no farizeju mācības“, lai atgādinātu viņiem maižu zīmes.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:5–6; Mk. 8:14–15; Lk. 12:1; 1. Kor. 5:6–8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐλθόντες οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ εἰς τὸ πέραν, ἐπελάθοντο ἄρτους λαβεῖν. Ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς · Ὁρᾶτε καὶ προσέχετε ἁπὸ τῆς ζύμης τῶν δαρισαίων καὶ Σαδδουκαίων.» Ὥσπερ ἡ ζύμη ὁξώδης ἐστὶ καὶ παλαιὰ, οὕτω καὶ ἡ τῶν φαρισαίων καὶ ΣαΝδουκαίων διδασκαλία ἔδακνε τὰς ψυχὰς, ὀξώδης οὖσα, καὶ παλαιὰς παραδόσεις τῶν πρεσβυτέρων εἰσάγουσα · καὶ ὤσπερ ἡ ζύμη μίγμα ἐστίν ὕδατος καὶ ἀλεύρου, οὕτω καὶ ἡ διδασκαλία τῶν Φαρισαίων, μικτὴ ἔκ τε λόγου καὶ βίου διεφθαρμένου. Οὐκ εἰπε δὲ αὐτοῖς φανερῶς, Προσέχετε ἀπὸ τῆς διδασκαλίας τῶν Φαρισαίων, ἵνα ὑπομνήσῃ αὐτούς τῶν σημείων τῶν ἄρτων.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:7–12

„Bet tie sprieda savā starpā, sacīdami: mēs neesam paņēmuši maizi. Bet Jēzus, to zinādams, tiem sacīja: ko jūs spriežat savā starpā, jūs mazticīgie, ka neesat paņēmuši maizi? Vai jūs vēl nesaprotat un neatceraties piecas maizes piecu tūkstošu labā un cik grozu jūs salasījāt? Ne arī septiņas maizes četru tūkstošu labā un cik kurvju jūs salasījāt? Kā jūs nesaprotat, ka Es jums runāju ne par maizi: sargieties no farizeju un saduceju rauga? Tad tie saprata, ka Viņš nebija sacījis sargāties no maizes rauga, bet no farizeju un saduceju mācības.“ Viņi domāja, ka Viņš tiem saka to, lai sargās no jūdu ēdienu apgānīšanās; tāpēc arī sprieda, ka nav paņēmuši maizes. Tātad Viņš tiem pārmet kā neprātīgiem un mazticīgiem. Jo ciktāl viņi neatcerējās, ar cik maizēm cik daudzus Viņš pabaroja, viņi bija neprātīgi; bet ciktāl viņi neticēja, ka, pat ja viņi nebūtu nopirkuši maizi no jūdiem, Viņš pats varēja to radīt, viņi bija mazticīgi. Bet kad Viņš tos norāja bargāk – jo ne visur lēnprātība ir laba –, viņi tūliņ saprata, ka par raugu Viņš nosauca mācību. Tik ļoti visur spēcīga ir pamatota norāšana.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:7–12; Mk. 8:16–21; Mt. 14:17–21; Mt. 15:34–38

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οἱ δὲ διελογίζοντο ἐν αὐτοῖς λέγοντες ὅτι, Ἄρτους οὐκ ἐλάβομεν. Γνοὺς δὲ ὁ Ἰησοῦς, εἶπεν αὐτοῖς· Τί διαλογίζεσθε ἐν ἑαυτοῖς, ὀλιγόπιστοι, ὅτι ἄρτους οὐκ ἐλάβετε; Οὔπω νοεῖτε οὐδὲ μνημονεύετε τοὺς πέντε ἄρτους τῶν πεντακισχιλίων, καὶ πόσους κοφίνους ἐλάβετε; οὐδὲ τοὺς ἑπτὰ ἄρτους τῶν τετρακισχιίων, καὶ πόσας σπυρίδας ἐλάβετε; Πῶς οὐ νοεῖτε ὅτι οὐ περὶ ἄρτου εἶπον ὑμῖν, Προσέχετε ἀπὸ τῆς ζύμης τῶν φαρισαίων καὶ Σαδδουκαίων; Τότε συνῆΚκαν ὅτι οὐκ εἶπε προσέχειν ἀπὸ τῆς ζύμης τοῦ ἄρτου, ἀλλὰ ἀπὸ τῆς διδαχῆς τῶν φαρισαίων καὶ Σαδδουκαίων. Ἐνόμιζον ὅτι τοῦτο ἔλεγεν αὐτοῖς, τὸ φυλάττεσθαι τὸν ἐκ τῶν Ἰουδαϊκῶν βρωμάτων μολι Κσμὸν, διὸ καὶ διελογίζοντο ὅτι ἄρτους οὐν Γλαξον· ἀναιδίζει οὖν αὐτοῖς ὡς ἀνοήτοις καὶ ὀλιγοπίστοις. Καθ´ ὃ μὲν γὰρ οὐκ ἐμνήσθησαν πόσοις ἄρτοις πόσους ἔθρεψεν, ἀνόητοι· καθ´ ὃ δὲ ἠπίστησαν, ὅτι καν Κμὴ ἠγόρασαν ἄρτους ἐξ Ἰουδαίων, ἡδύνατο παραγαγεῖν αὐτὸς, κατὰ τοῦτο ὁλιγόπιστοι· ὡς δὲ ἐπετί. μησεν αὐτοῖς σφοδρότερον, οὐ γὰρ πανταχοῦ ἡ πραότης καλὸν, εὐθέως συνῆκαν ὅτι ζύμην τὴν διδασναλίαν ἐκάλεσε. Τοσοῦτον ἰσχύει πανταχοῦ ἡ εὔλογος κπιτίμησις.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:13

„Bet Jēzus, nonācis Filipa Cēzarejas apgabalā, jautāja Saviem mācekļiem, sacīdams: ko ļaudis saka Mani, Cilvēka Dēlu, esam?“ Evaņģēlists pieminēja pilsētas cēlēju, jo ir arī cita Cēzareja – Stratona, un Viņš viņiem jautā nevis tajā, bet šajā. Jo Viņš ved mācekļus tālu no jūdiem, lai tie, nevienam nebīdamies, runātu atklāti. Bet vispirms Viņš jautā ļaužu domas, lai tie paceltos līdz augstākai izpratnei un neiekristu tajā pašā zemumā kā daudzi. Bet Viņš nejautā: „Ko farizeji saka Mani esam?“, bet: „ļaudis“, runādams par bezviltīgo tautu.

Piezīmes (1)
  1. Cēzareju pie Jordānas avotiem uzcēla tetrarhs Filips; Stratona Cēzareja – ostas pilsēta pie Vidusjūras.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:13; Mk. 8:27; Lk. 9:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐλθὼν δὲ ὁ Ἰησοῦς εἰς τὰ μίρη Καισαρείας τῆς σιλίππου, ἡρώτα τοὺς μαθητὰς αὐτοῦ, λέγων· Τίνα με λέγουσιν οἱ ἄνθρωποι εἶναι, τὸν Υἱὸν τοῦ ἀνθρώπου; » Ἐμνήσθη τοῦ κτίσαντος τὴν πόλιν, ἐπειδή ἐστι καὶ ἄλλη, Καισάρεια, ἡ Στράτωνος, καὶ οὐκ ἐν κκείνῃ, ἀλλ´ ἐν ταύτῃ αὐτοὺς ἐρωτᾷ. Πόῤῥω γὰρ τῶν Ἰουδαίων ἀπάγει τοὺς μαθητὰς, ὡς ἂν μηδένα φοβούμενοι, μετὰ παῤῥησίας εἴπωσι. Πρῶτον δὲ τὴν τοῦ πλήθους ἑρωτᾷ ὑπόληψιν, ἵνα εἰς μείζονα ἀν ενεχθῶσιν ἔννοιαν, καὶ μὴ εἰς τὴν αὐτὴν ταπεινότητα τοῖς πολλοῖς πέσωσιν· οὐκ ἐρωτᾷ δὲ, Τίνα με λέγουσιν οἱΦαρισαῖοι; ἀλλ´, Οἱ ἄνθρωποι, περὶ τοῦ ἀδόλοι κλήθους λέγων.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:14

„Bet tie sacīja: citi – Jānis Kristītājs, citi – Elija, vēl citi – Jeremija vai kāds no praviešiem.“ Tie, kas Viņu sauca par Jāni, bija kā Hērods, domādami, ka Jānis pēc augšāmcelšanās saņēmis arī šo dāvanu – brīnumdarīšanu; citi – par Eliju, tāpēc ka Viņš nosodīja, un tāpēc, ka gaidīja, ka Elija nāks; citi – par Jeremiju, Viņa iedzimtās un bez mācīšanās iegūtās gudrības dēļ; jo Jeremija, būdams bērns, tika iecelts pravietot.

Piezīmes (1)
  1. Mal. 4:5 LXX (1965: Mal. 3:23).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:14; Mk. 8:28; Lk. 9:19; Mt. 14:2; Mal. 4:5; Jer. 1:6–7; Jņ. 7:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Οἱ δὲ εἶπον· Οἱ μὲν Ἰωάννην τὸν Βαπτιστὴν, ἄλλοι δὲ Ἡλίαν· ἕτεροι δὲ Ἰερεμίαν, ἢ ἕνα τῶν προφητῶν.» Οἱ μὲν Ἰωάννην αὐτὸν ὀνομάζοντες, ἦσαν ὡς ὁ Ἐρώδης, νομίζοντες τὸν Ἰωάννην μετὰ τὴν ἀνάστασιν καὶ τοῦτο τὸ χάρισμα λαβεῖν, τὸ τῆς θαυματουργίας· οἱ δὲ Ἡλίαν, διὰ τὸ ἐλεγκτικὸν, καὶ ἄιὰ τὸ προσδοκᾶσθαι ὅτι ἐλεύσεται· οἱ δὲ Ἰερεμίαν, διὰ τὸ αὐτοφυὲς τῆς σοφίας καὶ ἄνευ μαθήσεως · ὁ γὰρ Ἰερεμίας,·κἷς ὢν εἰς προφητείαν ἐτάχθη.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:15–16

„Viņš tiem saka: bet ko jūs sakāt Mani esam? Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.“ Un atkal Pēteris kā dedzīgs izlec pirmais un apliecina, ka Viņš patiesi ir Dieva Dēls. Jo viņš nesacīja: „Tu esi Kristus, Dieva Dēls“ bez artikula, bet ar artikulu – „tas Dēls“, tas ir, tas viens un vienīgais, nevis Dēls pēc žēlastības, bet tas, kas dzimis no pašas Tēva būtības; jo arī svaidīto bija daudz – visi priesteri un ķēniņi; bet „tas Svaidītais“ ar artikulu ir viens.

Piezīmes (1)
  1. Grieķu: ὁ Υἱὸς – ar noteikto artikulu; „Kristus“ (Χριστός) – „Svaidītais“; svaidīti bija priesteri un ķēniņi (sal. Ps. 104:15 LXX = 1965 Ps. 105:15).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:15–16; Mk. 8:29; Lk. 9:20; Jņ. 6:69; Jņ. 1:14.18; Ps. 104:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Αέγει αὐτοῖς· Ὑμεῖς δὲ τίνα με λέγετε εἶναι· Ἀποκοιθεὶς δὲ Σίμων Πέτρος, εἶπε· Σὺ εἶ ὁ Χριστὸς Ἀκἱὲ- τοῦ Θεοῦ τοῦ ζῶντος.» Καὶ πάλιν ὡς θερμὸς ὰ Ιτρος προπηδᾷ, καὶ ὁμολογεῖ ἀληθῶς αὐτὸν εἶναι τὸν Υἱὸν τοῦ Θεοῦ. Οὐ γὰρ εἶπε, Σὺ εἶ ὁ Χριστὸς Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, χωρὶς τοῦ ὁ ἄρθρου, ἀλλὰ μετὰ τοῦ ἄρθρου, ὁ Υιὸς, τουτέστιν, αὐτὸς ἐκεῖνος ὁ εἷς καὶ μόνος, οὐ χὰριτι Υἱὸς, ἀλλ´ ὁ ἐξ αὐτῆς τῆς οὐσίας τοῦ Πατρὸς γεννηθεὶς, ἐπεὶ καὶ Χριστοί πολλοὶ ἦσαν, οἱ ἰερεῖς πάντες καὶ οἱ βασιλεῖς, ἀλλ´ ὁ Χριστὸς κκτὰ τοῦ ἄρθρου, εἶς ἐστιν.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:17

„Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to nav atklājušas, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs.“ Viņš Pēteri teic par svētīgu, jo tas atziņu saņēmis no dievišķas žēlastības; un, viņu pieņemdams, Viņš tālāk rāda, ka citu cilvēku domas ir nepatiesas. Bet Viņš viņam sacīja: „Bar-Jona“, tas ir, „Jonas dēls“, gandrīz sacīdams to: „Kā tu esi Jonas bērns, tā Es esmu Sava Tēva, kas ir debesīs, Dēls, būdams Viņam vienbūtīgs.“ Bet par atklāsmi Viņš sauc atziņu, jo Tēvs ir atklājis slēpto un nezināmo.

Piezīmes (1)
  1. „Vienbūtīgs“ – ὁμοούσιος.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:17; Jņ. 1:42; Gal. 1:16; Jņ. 10:30

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἀποκριθεὶς ὁ Ἰησοῦς, εἶπεν αὐτῷ· Μακάριος εἶ, Σἱμων Βἀρ Ἰωνὰ, ὅτι σὰρξ καὶ αἷμα οὐκ ἀπεκάλυψέ σοι, ἀλλ´ ὁ Πατήρ μου ὁ ἐν τοῖς οὐρανοῖς.» Μακαρίζει τὸν Πέτρον ὡς ἐκ θείας χάριτος λαβόντα τὴν γνῶσιν· ἀποδεχόμενος δὲ αὐτὸν, δείκνυσι λοιπὸν τὰς τῶν ἄλλων ἀνθρώπων ὑπολήψεις ψευδεῖς· εἷπε ἄὲ αὐτῶ Βὲρ Ἰωνᾶ, τουτέστιν, υἱὲ τοῦ Ἰωνᾶ, μονονουχὶ τοῦτο λέγων, ὅτι Ὥσπερ σὺ τοῦ Ἱωνᾶ παῖς, οὔτως ἐγὼ τοῦ Πατρός μου τοῦ ἐν οὐρανῷ ὁμοούσιος ὢν ἐκείνῳ. Ἀποκάλυψιν δὲ λέγει τὴν γνῶσιν, ὡς τῶν κρυφίων καὶ ἀγνώστων φανερωθέντων παρὰ τοῦ Πατρός.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:18

„Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es celšu Savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs.“ Tas Kungs atalgo Pēteri, dodams viņam lielu algu – ka uz viņa tiks celta Baznīca. Jo, tā kā Pēteris Viņu apliecināja par Dieva Dēlu, Viņš saka: „Šī apliecība, ko tu apliecināji, būs ticīgo pamats, tā ka ikvienam cilvēkam, kas grib celt ticības namu, šī apliecība jāliek par pamatu.“ Jo, pat ja mēs ceļam neskaitāmus tikumus, bet mums nav pareizās apliecības kā pamata, mēs ceļam trausli. Bet, sacīdams: „Savu Baznīcu“, Viņš rāda Sevi par visa Valdnieku; jo Dievam kalpo viss. Bet elles vārti ir dažādu laiku vajātāji, kas kristiešus sūtīja ellē. Arī ķeceri ir vārti, kas ved uz elli; tātad Baznīca ir pārspējusi daudzus vajātājus un daudzus ķecerus. Bet arī katrs no mums ir Baznīca, kļūdams par Dieva namu. Tātad, ja mēs būsim stiprināti Kristus apliecībā, elles vārti, tas ir, grēki, mūs neuzvarēs; jo, no šiem vārtiem paaugstināts, arī Dāvids sacīja: „Tu, kas mani paaugstini no nāves vārtiem.“ Kādiem vārtiem, Dāvid? Diviem – slepkavības un laulības pārkāpšanas.

Piezīmes (2)
  1. Slepkavība un laulības pārkāpšana – Dāvida grēki (2. Ķēn. 11–12 LXX = 1965 2. Sam. 11–12).
  2. Teofilakts „klinti“ skaidro kā Pētera apliecību, uz kuras celta Baznīca (sal. sv. Jānis Zeltamute).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:18; Jņ. 1:42; 1. Kor. 3:10–11; Ef. 2:20; 1. Kor. 3:16–17; Ps. 9:14; 2. Ķēn. 11–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Κάγὼ δέ σοι λέγω ὅτι σὺ εἶ Πέτρος, καὶ ἐπὶ ταὔτῃ τῇ πέτρᾳ οἰκοδομήσω μου τὴν Ἐκκλησίαν, καὶ πύλαι δου οὐ κατισχύσουσιν αὐτῆς.» Ἀμείβεται τὸν Πέτρον ὁ Κύριος, μισθὸν αὐτῷ διδοὺς μέγαν, τὸ ἐπ´ αὐτῷ οἰκοδομηθῆναι τὴν Ἐκκλησίαν. Ἐπεὶ γὰρ ὡμολόγησεν αὐτὸν Υἱὸν Θεοῦ ὁ Πέτρος, φησίν Ἐτι Αὕτη ἡ ὁμολογία ἣν ὡμολόγησας, θεμέλιον μέλλει εἶναι τῶν πιστευόντων, ὥστε πάντα ἄνθρωπον μέλλοντα κτίζειν τὸν τῆς πίστεως οἶκον, ταύτην τὴν ομολογίαν ὑποτιθέναι θεμέλιον. Κἂν γὰρ μυρίας ἀρετὰς κτίζωμεν, μὴ ἔχωμεν δὲ θεμέλιον τὴν ὀρθὴν όμολογίαν, σαθρὰ κτίζομεν. Εἰπὼν δέ, Τὴν Ἐκκληαίαν μου, δείκνυσιν ἑαυτὸν Δεσπότην τοῦ παντός·Θεοῦ γὰρ δοῦλα τὰ σύμπαντα. Πύλαι δὲ ἂδου, οἱ κατὰ καιροὺς διῶκται, οἶ εἰς ἅδην παρέπεμπον τοὺς Χριστιανούς. Καὶ οἱ αἱρετικοὶ δὲ, πύλαι εἰς ᾤδην φέρουσαι· πολλῶν οὖν διωκτῶν καὶ πολλῶν αἱρετικῶν ὑπερίσχυσεν ἡ Ἐκκλησία. Ἔστι δὲ καὶ ἕκαστος ἡμῶν Ἐκκλησία, οἶκος Θεοῦ γινόμενος. Ἐὰν οὗν ἐπὶ τῇ ὁμολογίᾳ τοῦ Χριστοῦ στηριχθῶμεν, αἱ πύλαι τοῦ ἂδου, ἤτοι αἱ ἀμαρτίαι, οὐ κατισχύσουσιν ἡμῶν· ἐκ γὰρ τούτων τῶν πυλῶν ὑψωθείς καὶ ἀ Δαυΐδ ἔλεγεν· «Ὁ ὑψῶν με ἐκ τῶν πυλῶν τοῦ θανάτου. » Ποίων, ὦ Δαυῖδ, πυλῶν; Τῶν δύο, τοῦ φόνου καὶ τῆς μοιχείας.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:19

„Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas, un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets debesīs, un, ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts debesīs.“ Kā Dievs Viņš saka ar varu: „Es tev došu“; „jo kā Tēvs tev deva atklāsmi, tā Es – atslēgas“. Bet par atslēgām tu sapratīsi to, kas grēkus vai nu piedod, vai sodu uzliek, tos saistot vai atraisot; jo vara piedot un saistīt ir tiem, kas līdzīgi Pēterim cienīti bīskapa žēlastības. Jo kaut arī vārdi „Es tev došu“ sacīti tikai Pēterim, tomēr tā dota visiem apustuļiem. Kad? Kad Viņš sacīja: „Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie ir piedoti.“ Jo arī „Es došu“ nozīmē nākamo laiku, tas ir, pēc augšāmcelšanās. Bet par debesīm sauc arī tikumus, un to atslēgas ir darbi; jo ar darbošanos mēs ieejam katrā tikumā kā ar kādām atslēgām, kas atver. Bet ja es nedarbojos, bet tikai zinu labo, man ir tikai zināšanas atslēga, bet es palieku ārā. Un debesīs, tas ir, tikumos, ir saistīts tas, kas tajos nestaigā; bet centīgais tajos ir atraisīts. Tad nebūsim grēkos, lai mūs nesaistītu [mūsu pašu grēku] važas.

Piezīmes (1)
  1. „Vai nu piedod, vai sodu uzliek“ – τὰς τῶν σφαλμάτων ἢ συγχωρήσεις ἢ ἐπιτιμήσεις; ἐπιτιμία – baznīcas sods (epitimija).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:19; Mt. 18:18; Jņ. 20:22–23; Lk. 11:52; Sak. 5:22

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

αΚαὶ δώσω σοι τὰς κλεῖς τῆς βασιλείας τῶν οὐρανῶν, καὶ ὃ ἐὰν δήσῃς ἐπὶ τῆς γῆς, ἔσται δεδεμένον ἐν τοῖς οὐρανοῖς· καὶ ὃ ἐὰν λύσῃς ἐπὶ τῆς γῆς, ἔσται λελυμένον ἐν τοῖς οὐρανοῖς.» Ὡς Θεὸς λέγει τὸ, Δώσω σοι, ἐξουσιαστικῶς· ὡς γὰρ ὁ Πατὴρ δέδωκέ σοι τὴν ἀποκάλυψιν, οὕτως ἐγὼ τὰς κλεῖς. Κλεῖδας δὲ νοήσεις, τὰς δεσμούσας καὶ λυούσας τὰς τῶν σφαλμάτων ἢ συγχωρήσεις ἢ ἐπιτιμήσεις· ἐχουσι γὰρ ἐξουσίαν ἀφιέναι καὶ δεσμεῖν, οἱ κατὰ Πέτρον τῆς ἐπισκοπικῆς ἀξιωθέντες χάριτος· εἰ γὰρ καὶ πρὸς Πέτρον μόνον εἴρηται τὸ, Δώσω σοι, ἀλλὰ καὶ πᾶσι τοῖς ἀποστόλοις δέδοται. Πότε; Ὅτε εἶπεν Ἄν τινῶν ἀφῆτε τὰς ἁμαρτίας, ἀφίενται. Καὶ γὰρ τὸ, Δώσω, μέλλοντα χρόνου σημαίνει, τουτστι, τὸν μετὰ ἀνάστασιν. Οὐρανοὶ δὲ λέγονται καὶ αἱ ἀρεταὶ κλεῖδες δὲ τούτων, αἱ ἐργασίαι· διὰ γὰρ τοῦ ἐργάζεσθαι εἰσερχόμεθα, ὥσπερ διά τινων κλειδῶν ἀνοιγουσῶν, εἰς ἑκάστην τῶν ἀρετῶν. Ἐὰν δὲ οὐκ ἐργάζωμαι, ἀλλὰ μόνον οἰδα τὸ ἁγαθὸν, ἔχω μὲν τὴν κλεῖδα τῆς γνώσεως μόνον, ἔξω δὲ μένω· δέδεταυ δὲ ἐν τοῖς οὐρανοῖς, τουτέστιν, ἐν ταῖς ἀρεταῖς, ὁ μὴ βαδίζων ἐν αὐταῖς· ὁ γὰρ σπουδαῖος, ἐν ταύται; λέλυται. Μὴ ἔχωμεν οὖν ἁμαρτίας, ἵνα μὴ σειραῖς

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:20

„Tad Viņš pavēlēja Saviem mācekļiem nevienam nesacīt, ka Viņš ir Kristus.“ Kristus gribēja, lai pirms krusta Viņa godība būtu aizēnota. Jo, ja cilvēki pirms ciešanām būtu dzirdējuši, ka Viņš ir Dievs, un tad būtu redzējuši Viņu ciešam, kā gan viņi nebūtu apgrēcinājušies? Tāpēc tad Viņš Sevi slēpj no daudziem, lai pēc augšāmcelšanās Viņu atzītu bez apgrēcības, kad Gars visu nolīdzinās ar brīnumdarbiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:20; Mk. 8:30; Lk. 9:21; 1. Kor. 1:23

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε διεότείλατο τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ Ννα μδενὶ εἵπωσιν ὅτι αὐτός ἐστιν ὁ Χριστός.» Ἐβούλετο ὁ ΚΧριστὸς, πρὸ τοῦ σταυροῦ συσκιάζεσθαι τὴν περὶ αὐτοῦ δόξαν. Εἰ γὰρ ἤκουσαν οἱ ἄνθρωποι πρὸ τοῦ πάθους ὅτι Θεός ἐστιν, εἶτα ἔβλεπον αὐτὸν πάσχοντα, πῶς οὐκ ἂν ἐσκανδαλίσθησαν; Διὰ τοῦτο οὖν κρύπτει ἐαυτὸν τοῖς πολλοῖς, ἵνα μετὰ τὴν ἀνάστασιν ἀσκανδαλίστως γνωσθῇ, τοῦ Πνεύματος πάντα Κξομαλίζοντος διὰ τῶν θαυματουργιῶν.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:21

„No tā laika Jēzus sāka rādīt Saviem mācekļiem, ka Viņam jāiet uz Jeruzālemi un daudz jācieš no vecajiem un augstajiem priesteriem, un rakstu mācītājiem, un jātop nonāvētam, un trešajā dienā jātop uzmodinātam.“ Viņš iepriekš saka viņiem par ciešanām, lai tie, ja tās nāktu negaidīti, neapgrēcinātos, domādami, ka Viņš cietis pret Savu gribu un nezinādams. Jo, kad tie bija dzirdējuši Pētera apliecībā, ka Viņš ir Dieva Dēls, tad Viņš tiem atklāj arī to, kas attiecas uz ciešanām. Bet pēc bēdīgā Viņš pievieno arī priecīgo – ka Viņš trešajā dienā tiks uzmodināts.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:21; Mk. 8:31; Lk. 9:22; Mt. 17:22–23; Mt. 20:18–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀπὸ τότε ἡρξατο ὁ ἱησοῦς δεικνύειν τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ ὅτι δεῖ αὐτὸν ἀπελθεῖν εἰς Ἱεροσόλυμα, καὶ πωλλὰ παθεῖν ἀπὸ τῶν πρεσβυτέρων καὶ ἀρχιεΚρέων καὶ Γραμματέων, καὶ ἀποκτανθῆναι, καὶ τῇ τρίτῃ ἡμέρᾳ ἐγερθῆναι.» Προλέγει αὐτοῖς τὸ πάθος, ἵνα μὴ ἐλθόντος ἀπροσδοκήτως, σκανδαλισθῶσιν, οἰηβέντες ὡς ἄκων καὶ ἀγνοῶν πέπονθεν· ἐπεὶ γὰρ ἤκουσαν διὰ τῆς τοῦ Πέτρου ὁμολογίας ὅτι ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ ἐστι, τότε ἀποκαλύπτει αὐτοῖς καὶ τὰ τοῦ πάθους. Μετὰ δὲ τὰ λυπηρὰ, ἐπάγει καὶ τὸ χαρμόσυνον, τὸ ἐν τῇ τρίτῃ ἡμέρᾳ ἐγερθῆναι.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:22

„Un Pēteris, Viņu sāņus pievedis, sāka Viņu norāt, sacīdams: lai Dievs Tevi pasargā, Kungs! Tas ar Tevi nenotiks.“ Ko Pēterim atklāja, to viņš apliecināja pareizi, bet kas viņam netika atklāts, tur viņš kļūdījās, lai mēs mācītos, ka bez Dieva viņš arī tos lielos vārdus nebūtu izrunājis. Tātad, negribēdams, ka Kristus cieš, un nezinādams augšāmcelšanās noslēpumu, Pēteris saka: „Lai Dievs Tevi pasargā, Kungs! Tas ar Tevi nenotiks.“

Piezīmes (1)
  1. „Lai Dievs Tevi pasargā“ – Ἵλεώς σοι (burt. „Žēlīgs Tev [lai ir Dievs]“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:22; Mk. 8:32

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ προσλαβόμενος αὐτὸν ὁ Πέοος, ἤρξατο ἐπιτιμᾷν αὐτῷ, λέγων· εώς σοι, Κύριε, οὐ μὴ ἔσται σοι τοῦτο.» Ὁ μὲν ἀπεκαλύφθη, ὁ Πέτρος ὀοθῶς ὡμολόγησεν, ὃ δὲ οὐκ ἀπεκαλύφθη, ἐσφάλη· ἵνα μάθωμεν ὅτι χωρὶς Θεοῦ οὐδὲ ἐκείνο ἐφθέγξατο τὸ μέγα. Μὴ θέλων οὖν παθεῖν τὸν Χριστὸν ὁ Πέτρος, καὶ ἀγνοῶν τὸ τῆς ἀναστάσεως μυστήριον· Ἵλεώς σοι, Κύριε, οὐ μὴ ἔσται σοι τοῦτο, φησίν.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:23

„Bet Viņš pagriezās un sacīja Pēterim: atkāpies no Manis, sātan! Tu esi Man par apgrēcību, jo tu nedomā to, kas Dievam, bet to, kas cilvēkiem.“ Kad Pēteris runāja pareizi, Kristus viņu teica par svētīgu; bet kad viņš nesaprātīgi nobijās un negribēja, ka Viņš cieš, Viņš to norāja, sacīdams: „Atkāpies no Manis, sātan!“ Bet „sātans“ nozīmē „pretinieks“. Tātad „ej Man aiz muguras“, tas ir: nestājies pretī, bet seko Manai gribai. Bet tā Viņš sauc Pēteri, jo arī sātanam bija negribams, ka Kristus cieš. Tātad Viņš saka: „Tu ar cilvēcisku domu uzskati, ka ciešanas Man nepieklājas; bet tu nesaproti, ka Dievs caur tām dara pestīšanu un ka tieši tas Man vislabāk pieklājas.“

Piezīmes (1)
  1. „Atkāpies no Manis“ – Ὕπαγε ὀπίσω μου, burt. „Ej Man aiz muguras“; Teofilakts to skaidro kā „seko Man“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:23; Mk. 8:33; Mt. 4:10; Lk. 24:26; Ebr. 2:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δὲ στραφείς εἶπε τῷ Πέτρῳ· Ὑπαγε ὀπίσω μου, Σατανᾶς σκάνδαλόν μου εἶ, ὅτι οὐ φρονεῖς τὰ τοῦ Θεοῦ, ἀλλὰ τὰ τῶν ἀνθρώπων.» Ὅτε μὲν ὀρθὰ ἀλάλει ὀ Πέτρος. μακαρίζει αὐτὸν ὁ Χριστὸς, ὅτε δὲ ἀλόγως ἐδειλίασε, καὶ οὐκ ἤθελε παθεῖν αὐτὸν, ἐπέπληξεν, εἰπών· Ὑπαγε ὀπίσω μου, Σατανᾶ. Σα2ανᾶς δὲ, ὁ ἀντικείμενος λέγεται. Ὑπαγε οὖν ὀπίσω κου, τουτέστι, μὴ ἀνθίστασο, ἀλλ´ ἀκολούθει τῷ θελήματί μου. Καλεῖ δὲ οὔτως τὸν Πέτρον, ἐπεὶ καὶ τῷ Σατανᾷ ἀθέλητον ἦντὸ παθεῖν τὸν Χριστόν· φηα ν οὗν ὅτι, Σὺ μὲν ἀνθρωπίνῳ λογισμῷ δοκεῖς τὸ τέθος ἀπρεπές μοι εἶναι· οὐ νοεῖς ἑὲ ὅτι ὁ Θεὸς διὰ τούτου σωτηρίαν ἐργάζεται, κού ὅτι τοῦτο ἐμοὶ πρέπαι μάλιστα.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:24

„Tad Jēzus sacīja Saviem mācekļiem: ja kas grib Man sekot, tas lai aizliedz pats sevi un ņem savu krustu un seko Man.“ „Tad“ – kad? Kad Viņš bija norājis Pēteri. Jo, gribēdams parādīt, ka Pēteris kļūdījās, Viņu kavēdams ciest, Viņš saka: „Tu Mani kavē. Bet Es tev saku, ka ne tikai tas, ka Es neciestu, tev būtu kaitīgs, bet arī tu pats nevarēsi tikt izglābts, ja arī tu nenomirsi; un arī jebkurš cits – vai vīrietis, vai sieviete, vai nabags, vai bagāts.“ Bet Viņš sacīja „grib“, lai rādītu, ka tikums ir brīvas gribas lieta, nevis piespiests. Bet Jēzum seko nevis tas, kas tikai apliecina Viņu par Dieva Dēlu, bet tas, kas iet caur visām grūtībām un panes to pašu. „Lai aizliedz“ – Viņš norāda uz nodomu: tas ir, lai tam nav nekā kopīga ar miesu, bet lai viņš pats sevi nicina, kā mēs mēdzam sacīt: „Tas un tas aizliedza to un to“, nozīmē: „Viņam tas nav ne draugs, ne paziņa.“ Tā tad arī katram nav jābūt nekādai draudzībai ar miesu, tā ka arī jāņem krusts, tas ir, jāizvēlas nāve un ar centību jāmeklē pat apkaunojoša nāve; jo tāds krusts bija senajiem. Bet: „Un lai seko Man“, Viņš saka. „Jo daudzi laupītāji un zagļi tiek sisti krustā, bet tie nav Mani mācekļi; tātad lai seko, tas ir, lai parāda arī visu citu tikumu.“ Bet sevi aizliedz arī tas, kas vakar dzīvoja izlaidīgi, bet šodien ir šķīsts. Tāds bija Pāvils, sevi aizliegdams, sacīdams: „Bet nu dzīvoju vairs ne es, bet Kristus dzīvo manī.“ Bet krustu ņem tas, kas sevi nonāvējis un sevi sitis krustā pasaulei.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:24; Mk. 8:34; Lk. 9:23; Mt. 10:38; Gal. 2:20; Gal. 6:14; Lk. 23:32–33

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ττε ὁ Ἰησοῦς εἶπε τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ· Εἱ τις θέλει ὀπίσω μου ἐλθεῖν, ἀπαρνησάσθω ἑαυτὸν, καὶ ἀράτο τὸν σταυρὸν αὐτοῦ, καὶ ἀκολουθείτω μοι.» Τέτε, πότε; Ὅτε τῷ Πέτριῳ ἐπετίμησε· θέλων γὰρ δεῖξαι ὅτι ἐσφάλη ὁ Πέτρος κωλύων αὐτὸν τοῦ παθεῖν, φησὶν, ὅτι Σὺ ἐμέ κωλύεις. Ἐγὼ δὲ λέγω σοι ἄτι οὐ μόνον τὸ ἐμὲ μὴ παθεῖν ἐπιβλαβές σοι, ἀλλ´ οὖδὲ σὺ σωθῆναι δυνήσῃ, ἐὰν μὴ καὶ αὐτὸς ἀποθάνῃς, ἀλλὰ καὶ εἴ τις ἄλλος, κἂν ἀνὴρ, κἂν γυνή κἂν πένης, κἂν πλούσιος. Θέλει δὲ εἶπεν, ἵνα δείξῃ ὅτι αὐτεξούσιον καὶ οὐκ ἀναγκαστὸν ἡ ἀρετή. Ὁπίσα. δὲ ἀκολουθεῖ τοῦ Ἰησοῦ, οὐχ ὁ ὁμολογῶν αὐτὸν μόνον Υiὸν Θεοῦ, ἀλλ´ ὁ καὶ διὰ πάντων τῶν δεινῶν ἐρχόμενος, καὶ τὰ αὐτὰ ὑφιστάμενος. Ἀπαρνησάσθω προθέσεως σημαίνων. Οον, μὴ ἑχέτω τι κοινὸν πρὸς τὸ σῶμα, ἀλλὰ καταφρονείτω ἑαυτοῦ ὥσπερ εἰώθαμεν λέγειν, Ὁ δεῖνα τὸν δεῖνα ἠρνήσατο, ἀντὶ τοῦ Οὐκ ἔχει φίλον, οὐδὲ γνωστόν. Οὔτως οὗν καὶ πᾶς ὀφείλει μηδεμίαν φιλίαν ἔχειν πρὸς τὸ σῶμα· ὥστε καὶ τὸν σταυρὸν αἴρειν, τουτέστι, θάνατον αἱρεῖσθαι, καὶ μετὰ σπουδῆς ἐπιζητεῖν καὶ θάνατον τὸν ἐπονείδιστον · τοιοῦτος γὰρ ὁ σταυρὸς παρὰ τοῖς παλαιοῖς, Ἀλλὰ, Καὶ ἀκολουθείτω μοι, φησί. Πολλοὶ γὰρ σταυροῦνται λῃσται καὶ κλέπται, ἀλλ´ οὑκ εἰσὶν ἐκεῖνοι μαθηταί μου· ἀκολουθείτω οὗν, τουτέστι, καὶ πᾶσαν τὴν ἄλλην ἀρετὴν ἐπιδεικνύσθω. Ἀπαρνεῖται δὲ Ἀαιυτὸν καὶ ὁ χθὲς μὲν ἀσελγαίνων, σήμερον δὲ σο. φρονῶν. Τοιοῦτος ἦν ὁ Παῦλος, ἀπαρνησάμενος ἑαυπὸν ἐν τῷ λέγειν, «Ζῶ δὲ οὐκ ἔτι ἐγὼ, ζῇ δὲ ἐν ἐμοὶ Χριστός.»Αἴρει δὲ τὸν σταυρὸν, ὁ νεκρώσας καὶ σταυ ρώσας ἐαυτὸν τῷ κόσμῳ.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:25

„Jo, kas grib savu dvēseli izglābt, tas to pazaudēs; bet, kas savu dvēseli pazaudē Manis dēļ, tas to atradīs.“ Viņš mūs skubina uz mocekļa liecību. Tātad šobrīd savu dvēseli atrod, tas ir, izglābj, tas, kas aizliedzas, bet viņš to vēlāk pazaudē; bet dvēseli pazaudē Kristus dēļ tas, kas par Viņu dos liecību kā moceklis; viņš to arī atradīs neiznīcībā un mūžīgajā dzīvībā.

Piezīmes (1)
  1. „Dvēsele“ – ψυχή (arī „dzīvība“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:25; Mk. 8:35; Lk. 9:24; Mt. 10:39; Jņ. 12:25; Mt. 10:32–33

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«θς γὰρ ἂν θάλῃ τὴν ψυχὴν αὐτοῦ σῶσαι, ἀπολέσει αὐτήν· ὃς δ´ ἂν ἀπολέσῃ τὴν ψυχὴν αὐτοῦ ἔνεκεν ἐμοῦ, εὐρήσει αὐτήν.» Ἐπὶ μαρτύριον προτρέπεται ἡμᾶς. Εὑρίσκει μαν οὖν τὴν ψυχὴν πρὸς τὸ παρὸν, τουτέστι, σώζει, ὁ ἀρνούμενος, ὃς καὶ ἀπόλλυσιν βστερον· ἀπόλλυσι δὲ τὴν ψυχὴν, ἀλλ´ ἕνεκεν τοῦ Χριστοῦ, ὃς μαρτυρήσει ὑπὲρ αὐτοῦ. Ὃς καὶ κόρήσει αὐτὴν ἐν ἀφθαρσίᾳ καὶ ζωῇ αἰωνίᾳ.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:26–27

„Jo ko tas cilvēkam palīdz, ja viņš iemanto visu pasauli, bet zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot, ar ko atpirkt savu dvēseli? Jo Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem eņģeļiem, un tad Viņš atmaksās ikvienam pēc viņa darbiem.“ „Lai būtu,“ Viņš saka, „pieņemot, ka tu iemantoji visu pasauli; bet kāds labums, ja dvēsele ir sliktā stāvoklī, bet miesa dzīvo labi? Tas ir tāpat, kā ja nama saimniece valkātu saplēstas lupatas, bet kalpones ģērbtos spožās drēbēs.“ Jo arī nākamajā laikmetā neviens nevar dot izpirkumu par savu dvēseli. Jo šeit gan var dot asaras, nopūtas, žēlsirdības dāvanas, bet tur – nē. Jo tur sagaidīs neuzpērkams Tiesnesis; jo Viņš tiesā katru pēc darbiem; un arī bijājams, jo Viņš nāk Savā godībā un ar eņģeļiem, nevis nicināts.

Piezīmes (1)
  1. Ps. 48:8–9 LXX (1965: Ps. 49:8–9).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:26–27; Mk. 8:36–38; Lk. 9:25–26; Ps. 48:8–9; Rom. 2:6; Mt. 25:31

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τί γὰρ ὡφελεῖται ἄνθρωπος δὰν τὸν κόσμον Σλον κερδήσῃ, τὴν δὲ ψυχὴν αὐτοῦ ζημιωθῇ; Ἢ τί δώσει ἄνθρωπος ἀντάλλαγμα τῆς ψυχῆς αὐτοῦ; Μέλλει γὰρ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου ἱρχεσθαι ἐν τῇ δόξῃ τοῦ Πατρὸς αὐτοῦ μετὰ τῶν ἀγγέλων αὐτοῦ καὶ τάτι ἀποδώσει ἐκάστῳ κατὰ τὴν πρᾶξιν αὐτοῦ.» Ἔστω, φησί, καθ´ ὑπόθεσιν, ὅτι τὸν κόσμον ὅλον ἐκέρδανας ἀλλὰ τί τὸ ὄφελος, τῆς ψυχῆς κακῶς διακειμένης, τὸ σῶμα εὐπαθεῖν; ὥσπερ ἂν εἰ τῆς οἰκοδεσποίνης ῥάκια διεῤῥηγμένα φορούσης, αἱ θεραπαινίδες λαμπροφοροῖεν. Οὐδὲ γὰρ ἐν τῷ μέλλοντι αἰῶνι δύναταί τις δοῦναι ἀντάλλαγμα ὑπὲρ τῆς ψυχῆς αὐτοῦ. Ἐνταῦθα μὲν γὰρ δύναται δοῦναι δάκρυα, στεναγμοὺς, ἐλεημοσύνην· ἐκεῖ δὲ οὕ. Ἀδωροδόκητος γὰρ κριτὴς διαδέξεται· κατὰ γὰρ τὰ ἔργα δικάζει ἑκάστῳ· ἀλλὰ καὶ φοβερὸς, ἐν τῇ δόξῃ γὰρ αὐτοῦ ἔρχεται καὶ μετὰ τῶν ἀγγέλων, καὶ οὐχὶ καταπεφρονημένος.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 16:28

„Patiesi Es jums saku: daži no tiem, kas šeit stāv, nebaudīs nāvi, iekams tie neredzēs Cilvēka Dēlu nākam Savā valstībā.“ Viņš sacīja, ka Cilvēka Dēls nāks Savā godībā. Tātad, lai viņi neticības neturētu, Viņš saka, ka šeit ir daži, kas, cik tas iespējams, redzēs Pārveidošanā Otrās atnākšanas godību; un reizē Viņš arī rāda, kādā godībā būs tie, kas Viņa dēļ cietuši. Jo kā toreiz Viņa miesa iezaigojās, tā līdzīgā mērā tad spīdēs svētie. Bet šeit Viņš norāda uz Pēteri, Jēkabu un Jāni, kurus Viņš ņēma līdzi kalnā un tiem parādīja Savu valstību, tas ir, nākamo stāvokli, kurā Viņš nāks Pats un taisnie spīdēs. Tātad Viņš saka: „Daži no tiem, kas šeit, nemirs, iekams neredzēs Mani pārveidojamies.“ Bet ievēro, ka tie, kas stāv labajā un ir stipri, redz Jēzu pārveidojamies arvien spožāk un vienmēr pieaug ticībā un baušļos.

Piezīmes (1)
  1. „Arvien spožāk“ – ἐπὶ τὸ λαμπρότερον.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 16:28; Mk. 9:1; Lk. 9:27; Mt. 17:1–2; Mt. 13:43; 2. Pēt. 1:16–18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, εἰσί τινες τῶν ὧδε ἑστώτων. οἴτινες οὐ μὴ γεύσωνται θανάτου, ἕως ἂν δωσι τὸν Υἱὸν τοῦ ἀνθρώπου ἐρχόμενον ἐν τῇ βασιλείᾳ αὐτοῦ Εἶπεν ὅτι μέλλει ἔρχεσθαι ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου ἐν τῇ δόξῃ αὐτοῦ. Ἵνα οὖν μὴ ἀπιστῶσιν ἐκεῖνοι, φησὶν Ἀτι εἰσί τινες ἐνταῦθα, οἱ κατὰ τὸ ἐγχωροῦν ὄψονται ἐν τῇ μεεαμορφώσει τὴν δόξαν τῆς δευτέρας παρουσίας · ἅμα δὲ καὶ δείκνυσιν ἐν ποίᾳ δόξῃ ἔσονται οἱ δι´ αὐτὸν παθόντες. Ὡς γὰρ ἐξήστραψεν ἡ σὰρξ αὐτοῦ τηνικαῦτα, οὕτω κατὰ ἀναλογίαν οἱ ἅγιοι τότε ἐκλάμψουσιν· ανίττεται δὲ ἐνταῦθα τὸν Πέτρον καὶ Ἰάκωβον καὶ Ἱωάννην, οὓς παρέλαβεν εἰς τὸ ὄρος, καὶ ἔδειξεν αὐτοῖς τὴν βασιλείαν αὐτοῦ τουτέστι, τὴν κατάστασιν τὴν μέλλουσαν, ἐν ᾗ ἐλεύσεται καὶ αὐτὸς καὶ οἱ δίκαιοι ἐκλάμψουσι. Λέγει τοίνυν ὅτι Τινὲς τῶν ἐνθάδε οὐ ρὴ ἀποθάνωσιν, ἕως οὗ Γδωσιμε] μεταμορφούμενον. Ὅρα δὲ ὄτι οἱ ἑστῶτες ἐν τῷ καλῷ ταὶ βέβαιοι, ἐκεῖνοι βλέπουσι τὸν Ἰῃσοῦν ἐπὶὸ λαικποότερον μεταμορφούμενον, καὶ προκόττουσιν ἀεὶ ἐν τῇ πίστει καὶ ταῖς ἐντολαῖς.

PG 123, skenējuma lpp. ~175–181 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu