Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 13. nodaļa

Mt. 13:1–2

„Tanī dienā Jēzus, izgājis no nama, sēdās jūrmalā. Un pie Viņa sapulcējās daudz ļaužu, tā ka Viņš iekāpa laivā un sēdās, un visi ļaudis stāvēja krastā.“ Viņš sēdās laivā, lai visus klausītājus noliktu Sev pretī un visi dzirdētu. Un tā no jūras Viņš zvejo tos, kas ir uz zemes.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:1–2; Mk. 4:1; Lk. 5:3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐν δὲ τῇ ἡμέρᾳ ἐκείνῃ ἐξελθὼν ὁ Ἰησοῦς ἀποτῆς οἰκίας, ἐκάθητο παρὰ τὴν θάλασταν. Καὶ συνχθησαν πρὸς αὐτὸν ὄχλοι πολλοὶ, ὥστε αὐτὸν εἰς τὸ πλοῖον ἐμβάντα καθῆσθαι, καὶ πᾶς ὁ ὄχλος ἐπὶ τὸν αἰγιαλὸν εἰστήκει.» Ἐκάθισεν ἐν τῷ πλοίῳ, ἵνα φάντας τοὺς ἀκροατὰς κατὰ πρόσωπον στήσῃ, καὶ πάντες ἀκούωσι. Καὶ δὴ ἀπὸ τῆς θαλάσσης ἀλιεύει τοὺς ἐν τῇ γῇ.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:3–9

„Un Viņš tiem daudz runāja līdzībās, sacīdams:“ Vienkāršajiem ļaudīm kalnā Viņš runā bez līdzībām, bet šeit, kur ir viltīgie farizeji, Viņš runā līdzībās, lai viņi, kaut vai kā nesaprazdami, jautātu un mācītos. Turklāt tiem, kas bija necienīgi, nevajadzēja mācību pasniegt atklātu; jo pērles nav jāmet cūku priekšā. Bet kā pirmo Viņš saka līdzību, kas klausītāju dara uzmanīgāku; jo klausies:

„Redzi, sējējs izgāja sēt savu sēklu.“ Par sējēju Viņš sauc Sevi, bet par sēklu – vārdu. Un Viņš izgāja nevis no vietas, jo Viņš bija visur; bet tā kā Viņš mums tuvojās miesā, tādēļ saka, ka Viņš izgāja – protams, no Tēva klēpja. Tātad Viņš izgāja pie mums, jo mēs nevarējām aiziet pie Viņa. Un ko darīt Viņš izgāja? Vai nodedzināt zemi daudzo ērkšķu dēļ? Vai sodīt? Nē, bet sēt. Un Viņš sacīja „savu sēklu“, jo arī pravieši sēja, bet ne savu sēklu, bet Dieva. Bet Viņš, būdams Dievs, sēja Savu paša sēklu; jo Viņš nekļuva gudrs ar dievišķu žēlastību – nemaz! –, bet Viņš pats bija Dieva gudrība.

„Un, Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā; un nāca debess putni un to apēda. Cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā drīz uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes; bet, saulei uzlecot, tā novīta un, tāpēc ka tai nebija saknes, nokalta.“ Ceļmalā ir vieglprātīgie un kūtrie, kas vārdu nemaz nepieņem. Jo viņu prāts ir izmīts un ciets ceļš, nemaz neuzarts; tātad no tiem vārdu nolaupa debess putni, tas ir, gaisa gari, proti, dēmoni. Bet uz akmenāja ir tie, kas gan dzirdējuši, bet vājuma dēļ nav stājušies pretī kārdinājumiem vai bēdām, bet nodevuši savu pestīšanu; jo ar sauli, kas uzlec, saproti kārdinājumus, tāpēc ka kārdinājumi parāda cilvēkus un atklāj apslēpto kā saule.

„Cita krita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca.“ Tie ir tie, kas ar rūpēm nomāc vārdu; jo kaut arī bagātais, šķiet, dara kādu labu darbu, tomēr šis darbs neaug un nevirzās uz priekšu, rūpju kavēts.

„Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārt, cita sešdesmitkārt, cita trīsdesmitkārt.“ Trīs sēklas daļas gāja bojā, un tikai ceturtā tika izglābta; jo maz ir to, kas tiek izglābti. Bet par labo zemi Viņš runā pēdējā, dodams mums atgriešanās cerību; jo ir iespējams, ka cilvēks, pat ja ir akmenājs, pat ja ir ceļmala, pat ja nes ērkšķus, kļūst laba zeme. Tomēr ne visi, kas vārdu pieņēmuši, nes augļus vienādi; bet viens – simtkārt, varbūt tas, kam ir pilnīga mantas neturēšana un augstākā askēze; cits – sešdesmitkārt, varbūt kopdzīves mūks, kas vēl ir darbīgās dzīves ceļā; cits – trīsdesmitkārt, tas, kas izvēlējies godājamu laulību un cītīgi tiecas pēc tikumiem, cik iespējams. Bet redzi Dieva labestību, kā Viņš pieņem visus – gan tos, kas dara lielo, gan tos, kas vidējo, gan tos, kas mazo.

„Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.“ Viņš rāda, ka tas garīgi jāsaprot tiem, kam ir garīgas ausis. Bet daudziem ir gan ausis, bet ne dzirdēšanai; tāpēc Viņš piebilda: „Kam ir ausis dzirdēšanai, tas lai dzird.“

Piezīmes (1)
  1. „Mantas neturēšana“ – ἀκτημοσύνη; „kopdzīves mūks … darbīgās dzīves ceļā“ – ὁ κοινοβιακὸς μοναχὸς καὶ ἔτι πρακτικός (πρακτικός – askētiskās „darbīgās dzīves“ pakāpē, pirms kontemplācijas).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:3–9; Mk. 4:2–9; Lk. 8:4–8; Mt. 7:6; Mt. 5:1–2; 1. Kor. 1:24; Mt. 7:14; Ebr. 13:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐλάλησεν αὐτοῖς πολλὰ ἐν παραβολαῖς, λέγων ·» Τοῖς μὲν ἀπλάστοις ὄχλοις ἐπὶ τοῦ ὁρους χωρὶς παραβολῶν λαλεῖ· ἐνταῦθα δὲ τῶν δολερῶν θαρισαίων ὄντων, ἐν παραβολαῖς λέγει· ἵνα κἂν ὡς μὴ νοοῦντες, ἐρωτήσωσι καὶ μάθωσιν. Ἄλλως τε ἀναξίοις οῶσιν, οὐκ ἔδει γυμνὰς τὰς διβασκαλίας αὐτοῖς προκεῖσθαι. Οὐ δεῖ γὰρ τοὺς μαργαρίτας ἔμποοσθεν τῶν χοίρων ῥίπτεσθαι. Πρώτην δὲ παραβολὴν λέγει τὴν ποιοῦσαν προσεκτικώτερον τὸν ἀκροατήν· ἄκουε γάρ· «Ἰδοὺ ἐξῆλθεν ὁ σπείρων τοῦ σπεῖραι τὸν σπόρον αὐτοῦ.» Ἐαυτὸν λέγει τὸν σπείροντα, σπόρον δὲ τὸν λόγον. Ἐξῆλθε δὲ οὐ τόπω· πανταχοῦ γὰρ ἦν· ζἀλλὰ καθ´ ὃ ἐπλησίασεν ἡμῖν μετὰ σαρκὸς, κατὰ τοῦτο λέγεται ἐξελθεῖν, τῶν κόλπων τῶν πατρικῶν δηλονότι. Ἐξῆλθεν οὐν πρὸς ἡμᾶς, ἐπειδὴ ἡμεῖς οὐκ ἡδυνάμεθα πρὸς αὐτὸν ἐλθεῖν. Καὶ τί ποιῆσαι ἐξῆλθαν; Ἅρα ἐμπρῆσαι τὴν γῆν διὰ τὰς πολλὰς ἀκάν. θας; Ἄρα τιμωρήσασθαι; Οὐχὶ, ἀλλὰ τοῦ σπεῖραι. Τὸν σπόρον δὲ αὐτοῦ εἶπε, διότι καὶ οἱ προφῆται ἔσπειρον. Ἀλλ´ οὐ τὸν σπόρον αὐτῶν, ἀλλὰ τὸν τοῦ θαοῦ Οὕτος δὲ Θεὸς ὢν, τὸν σπόρον αὐτοῦ τὸν ἴδιον ἔσπειρεν· οὐ γὰρ χάριτι θείᾳ ἐσοφίσθη, ἄπαγε! ἀλλ´ αὐτὸς ἦν ἡ σοφία τοῦ Θεοῦ. «Καὶ ἐν τῷ σπείρειν αὐτὸν, ἃ μὲν ἔπεσε παρὰ τὴν ὁδόν· καὶ ἦλθε τὰ πετεινὰ τοῦ οὐρανοῦ, καὶ κατέφαγεν αὐτά· ἄλλα δὲ ἔπεσεν ἐπὶ τὰ πετρώδη, ὅποι οὐκ εἶχε γῆν πολλν, καὶ εὐθέως ἐξανέτειλε διὰ τὸ μὴ ἔχειν βάθος γῆς· ἡλίου δὲ ἀνατείλαντος, ἐκαύματίσθη, καὶ διὰ τὸ μὴ ἔχειν ῥίζαν, ἐξηράνθη.» Οἱ παρὰ τὴν ὁδὸν, εἰσὶν οἱ ῥᾴθυμοι καὶ ὀκνηροὶ, οἶ οὐδ´ δλως παραδέχονται τὸν λόγον. Ὁ γὰρ λογισμὸς αὐτῶν ὁδός ἐστι καταπεπατημένη καὶ σκληρὰ, καὶ μὴ ἀροτριωθεῖσα ὅλως· ἀπὸ τούτων οὖν ἁρπάζει τὸν λόγον τὰ πετεινὰ τοῦ οὐρανοῦ, ἤτοι τοῦ ἀέρος τὰ πνεύματα, τουτέστιν, οἱ δαίμονες. Οἱ δὲ ἐπὶ τὰ πετρώδη, οἱ ἀκούσαντες μὲν, διὰ δὲ τὴν ἀσθένειαν μὴ αντιβάντες πειρασμοῖς ἢ θλίψεσιν, ἀλλὰ καταπροδόνς τες τὴν οἰκείαν σωτηρίαν· ἥλιον γὰρ ἀνατείλαντα, τοὺς πειρασμοὺς νόει, διότι οἱ πειρασμοὶ δεικνύουσι τοὺς ἀνθρώπους, καὶ φανεροῦσιν ὡς ὁ ἥλιος τὰ κρυπτόμενα. «Ἄλλα δὲ ἕπεστν ἐπὶ τὰς ἀκάνθας, καὶ ἀνέβησαν αἱ ἄκανθαι, καὶ ἀπέπνιξα αὐτά.» Οὑτοί εἰσιν οἱ διὰ τῶν φροντίδων ἀποπνίγοντες τὸν λόγον· κἂν γὰρ δοκῇ ὁ πλούσιος ἀγαθήν τινα πρᾶξιν ΔΑΡΓΓ ΣΙ. ποιεῖν, ἀλλ´ ὄμως οὐκ αὐξάνει ἡ πρᾶξις αὔτη, οὐδὲ ποοκόπτει, κωλυομένη ὑπὸ τῶν μεριμνῶν. «Ἄλλα δὲ ἔπεσεν ἐπὶ τὴν γῆν τὴν καλήν· καὶ Ἀδίδου καρπὸν, ὃ μὲν ἑκατὸν, ὁ δὲ ἑξήκοντα, ὃ ἑὲ τριάκοντα.» Τὰ τρία μέρη τοῦ σπόρου ἀπώλοντο, καὶ τὸ τέταρτον ἐσώθη μόνον· ὀλίγοι γάρ εἰσιν οἱ σωζόμενοι· ὕστερον δὲ λέγει περὶ τῆς γῆς τῆς ἀγαβῆς, διδοὺς ἡμῖν μετανοίας ἐλπίδα· ἔστι γὰρ δυνατὸν κἈν πετρώδης εἴη τις, καν παρὰ τὴν ὀδὸν, κἂν ἀκανθοφορῶν, γῆν ἀγαθήν γενέσθαι αὐτόν. Οὐ μὴν ἐπίσηςί καρποφοροῦσι πάντες οἱ δεξάμονοι τὸν λόγον· ἀλλ´ ὁ μὲν ἑκατὸν, τυχὸν ὁ ἀκτημοσύνην τελείαν Ἐχων καὶ ἄκραν ἄσκησιν· ὁ δὲ ἐξήκοντα, ὁ κοινοβιακὸς τυχὸν μοναχὸς καὶ ἔτι πρακτικός· ὁ δὲ τριάκοντα, ὁ γάμον σεμνὸν ἑλόμένος, καὶ τὰς ἀρετὰς ὡς ἐγχωρεῖ σπουδαίως μετερχόμενος. Ὅρα δὲ λεοῆ χρηστότητα, πῶς πάντας καὶ τοὺς τὰ μεγάλα καὶ τοὺς τὰ μέσα καὶ τοὺς τὰ μικρὰ ἐνεργοῦντας δέχεται. Ὁ ἱχων ὧτα ἀκούειν, ἀκουέτω.» Δηλοῖ, ὅτι πνευιατικῶς δεῖ νοηθῆναι ταῦτα παρὰ τῶν τὰ πνευΚματικὰ ὡτία κεκτημένων. Πολλοὶ δὲ ὧτα μὲν ἔχουσιν, ἀλλ´ οὐκ εἰς τὸ ἀκούειν· διὰ τοῦτο οὖν προσέθηκε τὸ, Ὁ ἔχων ὦτα εἰς τὸ ἀκούειν, ἐκεῖνος ἀκοάτοο

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:10–12

„Un mācekļi piegāja un Viņam sacīja: kāpēc Tu uz viņiem runā līdzībās? Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots. Jo, kam ir, tam taps dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.“ Mācekļi, redzēdami lielu neskaidrību Kristus vārdos, pienāk jautāt kā kopīgi ļaužu aizbildņi. Bet Viņš saka: „Jums ir dots zināt noslēpumus“, tas ir: tā kā jums ir dedzība un centība, jums ir dots; bet viņiem, kam centības nav, nav dots. Jo saņem tas, kas meklē; jo „meklējiet,“ Viņš saka, „un jums taps dots“. Redzi taču, kā šeit Tas Kungs gan pastāstīja līdzību, bet saņēma tikai mācekļi, kas jautāja. Tātad mēs labi sacījām, ka tam, kam ir centība, tiek dota atziņa, un tā kļūst pārpilna. Bet tam, kam nav centības un cienīga prāta, tiks atņemts arī tas, kas viņam it kā ir; tas ir, pat ja viņam ir kāda maza labā dzirkstelīte, viņš izdzēš arī to, to neuzpūzdams ar garu un garīgiem darbiem un neiekurdams.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:10–12; Mk. 4:10–11.25; Lk. 8:9–10.18; Mt. 7:7; Mt. 25:29

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Καὶ προσελθόντες οἱ μαθηταὶ, εἰπον αὐτῷ· Διατί ἐν παραβολαῖς λαλεῖς αὐτοῖς; Ὁ δὲ, ἀποκοιθεὶς εἶπεν αὐτοῖς, ὅτι Ὑμῖν δέδοται γνῶναι τὰ μυστήρια τῆς βασιλείας τῶν οὐρανῶν, ἐκείνοις δὲ οὐ δέδοται. Ὃστις γὰρ ἔχει, δοθήσεται αὐτῷ καὶ περισσευθήσεται · δστις δὲ οὐκ ἔχει, καὶ ὃ ἔχει ἀρθήαεται ἀπ´ αὐτοῦ. » Ὁρῶντες οἰ μαθηταὶ ἀσάφειαν πολλὴν ἐν τοῖς ὑπὸ τοῦ Χριστοῦ λεγομένοις, ὡς καινοὶ κηδεμόνες τοῦ πλήθους προσέρχονται ἐρωτῶντες · Ὁ δέ φησιν· Ὑμῖν δέδοται γνῶναι τὰ μυστήρια, τουτέστιν, ἐπειδὴ ἔχετε προθυμίαν καὶ σπουδῆν, δέΚρται ὑῖν· ἐκεῖνοις δὲ, μὴ ἔχουσι σπουδὴν, οὐ Κδοπαι. Ἐκεῖνος γὰρ λαμβάνει, ὁ ζητῶν. Σητεῖτε γάρ, φησὶ, καὶ δοθήσεται ὑμῖν. Ἵδε γοῦν πῶς ἐνταῦθα εἶπε μὲν ὁ Κύριος τὴν παραβολὴν, μόνοι δὲ οἱ μαθηταὶ ζητήσαντες ἔλαβον. Ὥστε καλῶς εἰπομεν, Ἐτι τῷ ἔχοντι σπουδὴν, ἐκείνῳ δίδοται ἡ γνῶσις, καὶ περισσεύεται. Τῷ δὲ μὴ ἔχοντι σπουδὴν καὶ γνώμην ἀξίαν, καὶ ὃ δοκεῖ ἔχειν ἀρθήσεται ἀπ´ αὐτοῦ· τουτέστι, κἂν μικρόν τινα σπινθῆρα ἔχῃ τοῦ ἀγαθοῦ, σβέννυσι καὶ τοῦτον, μὴ ἐκφυσῶν αὐτὸν διὰ τοῦ πνεύματος καὶ τῶν πνευματικῶν ἔργων, καὶ ἀνάπτων.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:13–17

„Tāpēc Es uz viņiem runāju līdzībās, ka tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot.“ Ievēro! Jo no šejienes tiek atrisināts jautājums tiem, kas saka, ka daži ir ļauni no dabas un no Dieva. „Jo arī Kristus,“ viņi saka, „sacīja: jums ir dots zināt noslēpumus, bet jūdiem nav dots.“ Tātad mēs ar Dieva palīdzību sakām tiem, kas tā runā: Dievs gan visiem dod spēju dabiski saprast to, kas pienākas; jo Viņš „apgaismo ikvienu cilvēku, kas nāk pasaulē“; bet mūsu brīvā izvēle mūs aptumšo. Tas tiek rādīts arī šeit; jo Viņš saka: „redzēdami“ dabiski, tas ir, Dieva radīti, lai saprastu, „neredz“ pēc savas izvēles; un „dzirdēdami“, tas ir, dabiski Dieva radīti, lai dzirdētu un saprastu, „nedzird un nesaprot“ pēc brīvas izvēles. Jo saki man: vai viņi neredzēja Kristus brīnumus? Jā, bet viņi paši sevi darīja aklus un Viņu apsūdzēja. Tas tad ir: „redzēdami neredz“. Tālāk Viņš min arī pravieti par liecinieku:

„Un pie viņiem piepildās pravieša Jesajas pravietojums, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsiet un nesapratīsiet, un redzēdami redzēsiet un neieraudzīsiet. Jo šo ļaužu sirds ir kļuvusi tauka, un ar ausīm tie grūti dzird, un savas acis tie ir aizvēruši, ka tie ar acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un ar sirdi nesaprastu, un neatgrieztos, un Es tos nedziedinātu.“ Vai redzi, ko saka pravietojums? Ne tāpēc jūs nesapratīsiet, ka Es jūsu sirdi radīju taukainu, bet tāpēc, ka tā kļuva tauka, proti, agrāk būdama smalka; jo kas kļūst tauks, tas agrāk bija smalks. Un, kad tā bija kļuvusi tauka, tad viņi aizvēra savas acis. Bet nav sacīts, ka Dievs aizvēra viņu acis, bet ka viņi paši pēc savas izvēles. „Un to viņi darīja,“ Viņš saka, „lai neatgrieztos un Es tos nedziedinātu“; jo ļaunprātīgi viņi centās palikt nedziedināti un neatgriezušies.

„Bet svētīgas ir jūsu acis, ka tās redz, un jūsu ausis, ka tās dzird. Jo patiesi Es jums saku: daudz praviešu un taisno ir ilgojušies redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.“ Apustuļu redzes acis un ausis gan ir svētīgas; tomēr vēl vairāk svētīšanas cienīgas ir dvēseles acis un ausis, jo tās atzina Kristu. Bet Viņš tos ceļ augstāk par praviešiem, jo viņi redzēja Kristu arī miesīgi, bet tie – tikai garā; un arī tāpēc, ka tie nebija cienīti tik daudz noslēpumu un tādas atziņas kā viņi. Tātad divējādi apustuļi pārspēj praviešus: gan ar to, ka redzēja miesīgi, gan ar to, ka garīgāk tika iesvētīti dievišķajās lietās.

Piezīmes (2)
  1. Jes. 6:9–10 citēts pēc LXX.
  2. „Brīvā izvēle“ – προαίρεσις.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:13–17; Mk. 4:12; Lk. 8:10; Lk. 10:23–24; Jes. 6:9–10; Jņ. 1:9; Jņ. 12:40; Ap. d. 28:26–27; 1. Pēt. 1:10–12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Λιὰ τοῦτο ἐν παραβολαῖς αὐτοῖς λαλῶ, ὅτι βλέποντες οὐ βλέπουσι, καὶ ἀκούοντες οὐκ ἀκούουσιν, οὐδὲ συνιοῦσιν. Πρόσεχε. Ἐντεῦθεν γὰρ λύεται τὴ ζήτημα τῶν λεγόντων ὅτι ἐκ φύσεως καὶ ἀπὸ Θεοῦ τινές εἰσι κακοί. Εἰπε γύρ, φασὶ, καὶ ὁ Χριστὸς, ὅτι Ὑμῖν δέδοται γνῶναι τὰ μυστήρια, Ἰουδαίοις δὲ οὐ δέδοται. Λέγομεν οὖν πρὸς τοὺς τοιαῦτα λέγοντας, σύν Θεῷ, ὅτι ὁ μὲν Θεὸς πάντας ποιεῖ νοεῖν τὸ δίον Κφυσικῶς. Πάντα γὰρ ἄνθρωπον φωτίζει ἐρχόμενον εἰς τὸν κόσμον· ἡ δὲ προαίρεσις ἡμῶν σκοτίζει ἡμας. Τοῦτο οὖν καὶ ἐνταῦθα ὅηλοῦται. φησὶ γὰρ, ὄτι Βλέποντες φυσικῶς, τουτέστιν, ὑπὸ τοῦ Θεοῦ ἕημιουργηθέντες νοεῖν, οὐ βλέπουσι προαιρετικῶς· καὶ ἀκοῦοντες, τουτέστι, φυσικῶς ὑπὸ τοῦ Θεοῦ δημιουργηθέντες, ὥστε ἀκούειν καὶ συνιέναι, οὐκ ἀκούουσιν, οὐδὲ συνιᾶσιν ἀπὸ προαιρέσεως. Εἰπὲ γάρ μοι, οὐκ ἔβλεπον τὰ θαύματα τοῦ Χριστούῦς Ναὶ, ἀλλ´ ἐποίουν ἑαυτοὺς τυφλοὺς, καὶ κατηγόρουν αὐτοῦ. Τοῦτο γοῦν ἐστι τὸ, βλέποντες οὐ βλέπουσι Παράγει τοίνυν καὶ τὸν προφήτην μάρτυρα. «Καὶ ἀναπληροῦται αὐτοῖς ἡ προφητεία Ἡσαϊου, ἡ λέγουσα· Ἀκοῇ ἀκούσετε, καὶ οὐ μὴ συνῆτε, καὶ βλέποντες βλέψετε, καὶ οὐ μὴ ἴδητε. Ἐπαχύνθη γὰρ ἡ καρδία τοῦ λαοῦ τούτου, καὶ τοῖς ὡσὶ βαρέως ἤκουσαν, καὶ τοὺς ὁφθαλμοὺς αὐτῶν ἐκάμμυσαν, μήποτε ἴδωσι τοῖς ὀφθαλμοῖς, καὶ τοῖς ὡσὶν ἀκούθωσι, καὶ τῇ καρόίᾳ συνῶσι, καὶ ἐπιστρέψωσι, καὶ ἰάσωμαι μὐτούς.» Ὁρᾷς τί φησιν ἡ προφητεία; Ὅτι, οὐ διὰ τοῦτο οὐ μὴ συνῆτε, ὅτι παχεῖαν ἔκτισα τὴν καρδίαν ὑμῶν, ἀλλ´ ὅτι ἐπαχύνθη, λεπτὴ δηλονὄτι ´ πρότερον οὖσα· τὸ γὰρ παχυνόμενον, λεπτὸν. πρότερον ἦν. Παχυνθείσης δὲ ταύτης, οὕτω τοὺς ὸφθαλμοὺς αὐτῶν ἑκάμμυσαν. Οὐκ εἶπε δὲ ὅτι ἑκάμμυσεν ὁ Θεὸς τοὺς ὀφθαλμοὺς αὐτῶν, ἀλλ´ ὅτι ἐκεῖνοι ἐκ προαιρέσεως. Τοῦτο δὲ ἐποίησαν, φησὶν, ἵνα μὴ ἐπιστρέψωσι καὶ ἰάσωμαι αὐτούς· ἐθελοκάκως γὰρ ἐσπούδασαν ἀθεράπευτοι καὶ ἀνεπίστροφοι μεῖναι. «Ὑμῶν δὲ μακάριοι οἱ ὀφθαλμοί, ὅτι βλέπουσι, καὶ τὰ ὧτα ὑμῶν, ὅτι ἀκούει. Ἀμὴν γὰρ λέγω ὑμῖν, ἤτι πολλοὶ προφῆται καὶ δίκαιοι ἐπεθύμησαν ἰδεῖν ἂ βλέπετε, καὶ οὐκ εἶδον, καὶ ἀκοῦσαι ἂ ἀκούετε, καὶ οὐκ ἤκουσαν.» Καὶ οἱ αἰσθητοὶ μὲν ὀφθαλμοὶ τῶν ἀποστόλων καὶ τὰ ὧτα μακάρια· πλὴν ἀλλὰ μᾶλλου οἱ ψυχικοὶ ὀφθαλμοὶ καὶ τὰ ὧτα μακαρισμοῦ ἄξια, ᾶτι ἐπέγνω τὸν Χριστόν. Προτιμᾷ δὲ τούτους τῶν προφητῶν, διότι καὶ σωματικῶς εἶδον οὗτοι τὸν Χριστὸν, ἐκεῖνοι δὲ, νοερῶς μόνον· ἀλλὰ καὶ ὅτι ἐκεῖνοι οὐ τοσούτων μυστηρίων καὶ τοιαὔτης ἠξιώθησαν γνώσεως, ὅσης οὗτοι· νατὰ δύο οὖν ὑπερέχουσι τῶν προφητῶν οἱ ἀπόστολοι, καὶ κατὰ τὸ σωματικῶς ἰδεῖν, καὶ κατὰ τὸ πνευματικώτερον μυηθῆναι τὰ θεῖα. Σαφηνίζει οὖν τὴν παραβολὴν τοῖς μαθηταῖς, λέγων·

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:18–23

Tad Viņš izskaidro līdzību mācekļiem, sacīdams: „Tad jūs klausieties līdzību par sējēju. Ikviens, kas dzird vārdu par valstību un nesaprot, – nāk ļaunais un nolaupa to, kas viņa sirdī iesēts; tas ir tas, kas ceļmalā iesēts.“ Viņš mūs skubina saprast to, ko saka skolotāji, lai arī mēs nebūtu līdzīgi tiem, kas ceļmalā. Bet varbūt, tā kā Kristus ir ceļš, ceļmalā ir tie, kas ir ārpus Kristus, kas nav ceļā, bet ārpus ceļa.

„Bet uz akmenāja iesētais ir tas, kas vārdu dzird un tūliņ ar prieku to uzņem, bet tam nav saknes sevī, bet tas ir nepastāvīgs; kad nāk bēdas vai vajāšana vārda dēļ, tas tūliņ apgrēcinās.“ „Bēdas“ Viņš sacīja, jo daudzi, vecāku vai citu nelaimju spiesti, tūliņ zaimo; bet „vajāšanu“ – to dēļ, kas krīt tirānu laikā.

„Bet ērkšķos iesētais ir tas, kas vārdu dzird, un šī laika rūpes un bagātības viltība nomāc vārdu, un tas paliek bez augļiem.“ Viņš nesacīja, ka šis laiks nomāc, bet šī laika rūpes; ne arī bagātība, bet bagātības viltība. Jo bagātība, kad tā tiek izdalīta, nenomāc, bet audzē vārdu. Bet ērkšķi ir rūpes un baudas, jo tās iededzina gan kāres uguni, gan elles uguni. Un kā ērkšķis, būdams ass, iespiežas miesā un tik tikko tiek izvilkts, tā arī bauda, ja pārņem dvēseli, iespiežas un tik tikko tiek izrauta.

„Bet labā zemē iesētais ir tas, kas vārdu dzird un saprot, un nes augļus un dod: cits simtkārt, cits sešdesmitkārt, cits trīsdesmitkārt.“ Dažādi ir tikuma veidi, dažādi arī tie, kas tajā aug. Bet redzi, ka līdzībā ir secība. Jo mums vispirms ir jādzird vārds un jāsaprot, lai mēs nebūtu kā tie, kas ceļmalā; tad stingri jāpatur dzirdētais; tad nav jābūt naudaskārīgiem. Jo kāds labums, ja es dzirdēšu un paturēšu, bet naudaskāres dēļ to nomākšu?

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:18–23; Mk. 4:13–20; Lk. 8:11–15; Jņ. 14:6; 1. Tim. 6:9–10.17–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὑμεῖς οὖν ἀκούσατε τὴν παραβολὴν τοῦ σπείροντος. Παντὸς ἀκουοντος τὸν λόγον τῆς βασιλείας, καὶ μὴ συνιέντος, ἔρχεται ὁ πονηρὸς καὶ ἀρπάζει τὸ ἑσπαρμένον ἐν τῇ καρδίᾳ αὐτοῦ, οὗτός ἐστιν ὁ παρὰ τὴν ὁδόν σπαρείς.» Προτρέπεται ἡμᾶς εἰς τὸ συνιέναι τῶν λεγομένων παρὰ τῶν διδασκόντων, ἵνα μὴ καὶ ἡμεῖς ὅμοιοι ὧμεν τοῖς παρὰ τὴν ὁδόν· μήποτε δὲ, ἐπεὶ ὁδός ἐστιν ὁ Χριστὸς, παρὰ τὴν ὁδόν εἰσιν οἱ ἔξω τοῦ Χριστοῦ. Οἱ οὐκ εἰσὶν ἐν τῇ ὁδῷ, ἀλλὰ παρεκτὸς τῆς ὁδοῦ. «Ὁ δὲ ἐπὶ τὰ πετρώδη σπαρεὶς, οὗτός ἐστιν ὁ τὸν λόγον ἀκούῳν καὶ εὐθὺς μετὰ χαρᾶς λαμβάνων αὐτὸν, σὐκ ἔχει δὲ ῥίζαν ἐν ἑαυτῷ, ἀλλὰ πρόσκαιρός Ἀστι.ν Γενομένης δὲ θλμψεως ἢ διωγμοῦ ὃιὰ τὸν λένον εὐθὺς σκανδαλίξεται. Θλίψεως εἶπεν, ἐπεὶ πολλοὶ ὑπὸ γονέων ἢ ἄλλων συμφορῶν θλιβόμενοι, εὐθὺς βλασφημοῦσι· διωγμοῦ δέ, διὰ τοὸς ἐπὶ τῶν τυράνναν παραπίπτοντας. ι Ὁ δὲ εἰς τὰς ἀκάνθας σπαρεὶς, οὗτός ἐστιν ὁ τὸν λόγον ἀκούων, καὶ ἡ μέριμνα τοῦ αἰῶνος τούτου καὶ ἡ ἀπάτη τοῦ πλούτου συμπνίγει τὸν λόγον, καὶ ἄκαρπος γίνεται.» Οὐκ εἶπεν, ὅτι Ὁ αἰὼν οὗτος συμπνίγει, ἀλλ´ μέριμνα τοῦ αιῶνος· οὐδὲ ὁ πλοῦτος , ἀλλ´ Ἡ ἀπάτη τοῦ πλούτου. Ὁ πλοῦτος γὰρ ὅταν σκορπισθῇ, οὐ συμπνίγει, ἀλλ´ αὔξει τὸν λόγον· ἄκανθαι δὲ, αἱ μέριμναι καὶ αἱ τρυφαὶ, διότι τὸ πῦρ καὶ τὸ τῆς ἐπιθυμίας καὶ τὸ τῆς γεέννης ἀνάπτουσι. Καὶ ὥσπερ ἡ ἄκανθα ὀξεῖα οὖσα, εἰσδύνει εἰς τὸ σῶμα, καὶ μόλις ἐκβάλλεται, οὕτω καὶ ἡ τρυφὴ, ἐὰν ψυχῆς κρατήσῃ, εἰσδύνει, καὶ μόλις ἐκριζοῦται. Κ«Ὁ δὲ ἐπὶ τὴν γῆν τὴν καλὴν σπαρεὶς, οὔτός ἐστιν ὁ τὸν λόγον ἁκούων καὶ συνιὼν, ὃς δὴ καρποορεῖ καὶ ποιεῖ, ὁ μὲν ἑκατὸν, ὁ δὲ ἐξήκοντα, ὁ δὲ τριάκοντα.» Διάφορα τὰ τῆς ἀρετῆς εἴδη, διάφορο καὶ οἱ προκόπτοντες. Ὅρα δὲ, ὅτι τάξις ἐστὶν ἐν πῇ παραβολῇ. Δεῖ γὰρ ἡμᾶς πρῶτον μὲν ἀκοῦσαι τὸν λόγον καὶ συνιέναι, ἵνα μὴ ὧμεν ὡς οἱ παρὰ τὴν Κὁδόν. Ἔπειτα κατασχεῖν ἑδραίως τὸ ἀκουσθέν. Εἰτα μὴ φιλοχρημάτους εἶναι. Τί γὰρ ὄφελος εἰ ἀκούσω καὶ κατάσχω, ὑπὸ δὲ φιλοχρηματίας συμπνίξως

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:24–30

„Citu līdzību Viņš tiem priekšā lika, sacīdams: Debesu valstība ir līdzīga cilvēkam, kas savā tīrumā sēja labu sēklu. Bet, kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks, iesēja nezāles starp kviešiem un aizgāja. Kad nu stiebri uzauga un nesa augļus, tad parādījās arī nezāles. Tad nama tēva kalpi piegāja un viņam sacīja: kungs, vai tu neesi sējis labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad tur nezāles? Bet viņš tiem sacīja: ienaidnieks to ir darījis. Bet kalpi viņam sacīja: vai tu gribi, ka mēs ejam un tās izravējam? Bet viņš sacīja: nē, lai jūs, ravēdami nezāles, neizrautu līdz ar tām kviešus. Ļaujiet abiem kopā augt līdz pļaujai; un pļaujas laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekš nezāles un sasieniet tās kūlīšos, lai tās sadedzinātu; bet kviešus sakrājiet manā klētī.“

Iepriekšējā līdzībā Viņš sacīja, ka ceturtā sēklas daļa krita labā zemē, bet šajā Viņš rāda, ka pat to, kas iekrita labā zemē, ienaidnieks neatstāja nesabojātu, tāpēc ka mēs guļam un esam kūtri. Tātad tīrums ir pasaule vai katra dvēsele. Sējējs – Kristus. Labā sēkla – labi cilvēki vai domas. Nezāles – ķecerības vai ļaunas domas. Bet to sējējs ir velns. [Guļošie cilvēki ir tie, kas kūtrības dēļ dod vietu] ķeceriem un ļaunām domām. Kalpi ir eņģeļi, kas sašutuši par to, ka ir ķecerības vai ļaunums dvēselē, un grib izraut un iznīcināt no dzīves gan ķecerus, gan tos, kas domā ļaunu. Bet Dievs nepieļauj, ka ķeceri tiek iznīcināti karos, lai līdz ar tiem neciestu un neietu bojā arī taisnie. Tāpat Dievs negrib nocirst cilvēku arī ļauno domu dēļ, lai līdz ar tām neietu bojā arī kvieši. Piemēram, ja Matejs, būdams nezāle, būtu nocirsts no dzīves, līdz ar viņu būtu nocirsti arī vārda kvieši, kam vēlāk no viņa bija jāizaug; tāpat arī Pāvils un laupītājs. Jo viņi, būdami nezāles, netika nocirsti, bet viņiem tika ļauts dzīvot, lai pēc tam pieaugtu viņu tikums. Tātad Viņš saka eņģeļiem: „Pasaules galā tad salasiet nezāles“, tas ir, ķecerus. Bet kā? „Kūlīšos“, tas ir, sasiejuši viņu rokas un kājas; jo tad neviens vairs nevar darboties, bet visa darbīgā spēja būs saistīta. Bet kviešus, tas ir, svētos, pļāvēji eņģeļi sakrāj debesu klētīs. Tāpat arī ļaunās domas, kas Pāvilam bija, kad viņš vajāja, tika sadedzinātas Kristus ugunī, ko Viņš atnāca nest virs zemes, bet kvieši, tas ir, labās domas, tika sakrāti Baznīcas klētīs.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:24–30; Mt. 9:9; Lk. 23:40–43; Ap. d. 9:1–22; Lk. 12:49

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἄλλην παραβολὴν παρέθηκεν αυτοῖς, λέγων· Ὦλοιώθη ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν ἀνθρώπῳ σπείραντι καλὸν σπέρμα ἐν τῷ ἀγρῷ αὐτοῦ, ἐν δὲ τῷ καθαὐδειν τοὺς ἀνθρώπους, ἦλθεν αὐτοῦ ὁ ἐχθρὸς, καὶ Κσπειρε ζιζάνια ἀνὰ μέσον τοῦ σίτου, καὶ ἀπῆλθεν. Ὅτε δὲ ἐβλάστησεν ὁ χόρτος καὶ καρπὸν ἐποίησο, τότε ἐφάνη καὶ τὰ ζιζάνια. Προσελθόντες δὲ οἱ δοῦλοι τοῦ οἰκοδεσπότου, εἶπον αὐτῷ· Κύριε, οὐχὶ καλὸν σπέρμα ἔσπειρας ἐν τῷ σῷ ἀγρῷ; Πόθεν οὖν ἔχει τὰ ζιζάνια; Ὁ δὲ ἔφη αὐτοῖς· Ἐχθρὸς ἄνθρωπος τοῦτο ἐποίησεν. Οἱ δὲ δοῦλοι εἰπον αὐτῷ· Θέλεις οὖν ἀπελθόντες συλλέξωμεν αὐτά; Ὁ δὲ ἔφηθ Οὔ μήποτε συλλέγοντες τὰ ζιζάνια, ἐκριζώσητε ἅμα αὐτοῖς τὸν σῖτον. Ἄφετε οὖν συναυξάνεσθαι ἀμφότερα μέχρι τοῦ θερισμοῦ, καὶ ἐν τῷ καιρῷ τοῦ θερισμοῦ ἐρῶ τοῖς θερισταῖς· Συλλέξατε πρῶτον τὰ ζιζάνια, καὶ δήσατε αὐτὰ εἰς δέσμας πρὸς τὸ κατακαῦσαι αὐτὰ, τὸν δὲ σῖτον συναγάγετε εἰς τὴν ἀποθήκην ιλου.» Ἐν τῇ προτέρᾳ παραβολῇ εἶπε τὸ τέταρτον μέρος τοῦ σπόρου πεσεῖν εἰς τὴν γῆν τὴν ἀγαθὴν, ἐν δὲ τῇ παρούσῃ δείκνυσιν, ὅτι οὐδὲ αὐτὸ ἐκεῖνο τὸ πεσὸν εἰς τὴν γῆν τὴν ἀγαθὴν, ἀδιάφθορον εἴασεν ὁ ἐχθρὸς, διὰ τὸ καθεύδειν καὶ ῥαθυμεῖν ἡμᾶς. Ἀγρὸς οὖν, ὁ κόσμος, ἢ ἡ ἐκάστου ψυχή. Ὁ σσαίρας, ὁ Χριστός. Καλὸν σπέρμα, οἱ ἀγαθοὶ ἄνθρωποι ἢ λογισμοί. Ζιζάνια, αἱ αἱρέσεις ἢ οἱ πονηροὶ λογισμοί. Ὁ σπείρας δὲ ταῦτα, ὁ διάβολος. Καθτις τοῖς αἱρετικοῖς καὶ τοῖς πονηροῖς λογισμοῖς. Αοῦλοι Δὲ οἱ ἄγγελοι, οἳ ἀχανακτοῦσιν ἐπὶ τῷ εἶναι αἱρέσεις, ἢ πονηρίας ἐν τῇ ψυχῇ, καὶ βούλονται ἀνασπᾶν καὶ ἐκκόπτειν ἐκ τοῦ Βίου τούς τε αἱρετικοὺς καὶ τοὺς τὰ πονηρὰ λογιζομένους. Ὁ Θεὸς οὐ συγχωρεῖ τοὺς αἱρετικοὺς διὰ πολέμων ἀναλίσκεσθαι, ἵνα μὴ συμπάσχωσι καὶ συναν]αλίσκωνται καὶ οἱ δίκαιοι. Ὁμοίως οὐδὲ διὰ τοὺς πονηροὺς λογισμοὺς θλει ὁ Θεὸς ἐκκόπτειν τὸν ἄνθρωπον, ἵνα μὴ καὶ Ἀ σῖτος συνδιαφθαρῇ. Οἷον ἐκν ὁ Ματθαῖος ζιζάνιον ὢν ἐἱκόπη ἐκ τῆς ζωῆς, συνεξεκόπη ἂν αὐτῶ καὶ ὁ ὕστερον μέλλων ἐξ αὐτοῦ βλαστῆσαι τοῦ λόγου ἵτος· ὁμοίως καὶ ὁ Παῦλος, καὶ ὁληστής· οὗτοι γὰρ ζιζάνια ὄντες, οὐκ ἐξεκόπησαν, ἀλλὰ συνεχωρήθηααν ζήν, ἵνα αὐξηθῇ ἡ μετὰ ταῦτα αὐτῶν ἀρετή. Αέγει τοίνυν τοῖς ἀγγέλοις, ὅτι, Ἐν τῇ συντελείᾳ, τότε συνάξετε τὰ ζιζάνια, ἤτοι τοὺς αἱρετικούς. Ἀλλὰ πῶς; Εἰς δέσμας, τουτέστι, δήσαντες αὐτῶν χεῖρας καὶ πόδας· οὐκ ἔτι γὰρ δύναταί τις ἐργάαατθαι τότε ἀλλὰ πᾶσα πρακτικὴ δύναμις δεσιεῖται. Ὁ δὲ σίτος, ἤτοι οἱ ἅγιοι, συνάγονται παρὰ τῶν θεριστῶν ἀγγέάλων εἰς τὰς οὐρανίους ἀποθήκας. ὺμοίως οὖν καὶ οἱ πονηροὶ λογισμοὶ οὓς εἶκεν ὁ Παῦλος ὅταν ἐδίωκεν, ἐκαύθησαν τῷ πυρὶ τοῦ Χριστοῦ, ὃ ἦλθε βαλεῖν ἐπὶ τῆς γῆς, ὁ δὲ σῖτος, ητοι οἱ ἀγαθοὶ λογισμοὶ, συνήχθησαν εἰς τὰς ἀποθήκας τῆς Ἐκκλησίας.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:31–32

„Citu līdzību Viņš tiem priekšā lika, sacīdams: Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēma un iesēja savā tīrumā; tas gan ir mazākais no visām sēklām, bet, kad tas izaudzis, tas ir lielāks par visiem dārza augiem un kļūst koks, tā ka debess putni nāk un mājo viņa zaros.“ Sinepju graudiņš ir sludināšana un apustuļi; jo, likdamies maz, tie aptvēra visu pasauli, tā ka debess putni, tas ir, tie, kam prāts ir viegls un spārnots uz augšu, rod dusu viņos. Tad arī tu esi sinepju graudiņš: mazs pēc ārienes (jo tikumu nevajag izrādīt kā teātrī), bet dedzīgs un cītīgs, ass, un atmaskojošs; jo tā tu kļūsi lielāks par dārza augiem, tas ir, par vājajiem un nepilnīgajiem, pats būdams pilnīgs, tā ka arī debess putni, tas ir, eņģeļi, rod dusu tevī, kas dzīvo eņģeļu dzīvi. Jo arī tie priecājas par taisnajiem.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:31–32; Mk. 4:30–32; Lk. 13:18–19; Mt. 6:1–4; Lk. 15:7.10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἄλλην παραβολὴν παρέθηκεν αὐτοῖς λέγων· Ὁμοία ἐστὶν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν κόκκῳ σινάπαως, ὃν λαβών ἄνθρωπος ἔσπειρεθ ἐν τῷ ἀγρῷ αὐτοῦ· ὃ μικρότερον μέν ἐστιν πάντων τῶν σπερμάτων. Ὅταν δὲ αὐξηθῇ, μεῖζον πάντων τῶν λαχάνων ἐστὶ, καὶ γίνεται δένδρον, ὥστε ἐλθεῖν τὰ ττσεινὰ τοῦ οὐρανοῦ καὶ κατασκηνοῦν ἐν τοῖς κλάδοις αὐτοῦ.» Κόκκος σινάπεως, τὸ κήρυγμα καὶ οἶ ἀπόστολοι· ὀλίγοι γὰρ δοκοῦντες οὗτοι, τὴν οἰκουμένην δλην περιέλαβον· ὥστε τὰ πετεινὰ τοῦ οὐρανοῦ, τουτέστι, τοὺς κούφην καὶ πτερωτὴν πρὸς τὰ ἄνω ἕχοντας γνώμην, ἀναπαύεσθαι ἐν αὐτοῖς. Καὶ σὺ τοίνυν ἔσο κόκκος σινάπεως, μικρὸς μὲν τὸ φαινόμενονὐ γὰρ δεῖ θεατρίζειν τὴν ἀρετὴν), θερμὸς δὲ καὶ ζηλωτής καὶ δριμὺς καὶ ἐλεγκτικός· οὔτω γὰρ γενήσῃ μείζων τῶν λαχάνων, τουτέστι, τῶν ἀσθενῶν καὶ οὐ τελείων, τέλειος αὐτὸς ὥν, ὥστε καὶ τὰ πετεινὰ τοῦ οὐρανοῦ, τουτέστι, τοὺς ἀγγέλους, ἐν σοὶ ἀναπαύεσθαι ἀγγελικὴν ζῶντι ζωήν. Χαίρουσι γὰρ καὶ οὗτοι ἐπὶ τοῖς δικαίοις.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:33

„Citu līdzību Viņš tiem stāstīja: Debesu valstība ir līdzīga raugam, ko sieva ņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr viss sarūga.“ Par raugu Viņš sauc apustuļus, tāpat kā par sinepju graudiņu. „Tātad kā raugs, būdams mazs, visus miltus pārvērš par sevi, tā arī jūs pārveidosiet visu pasauli, kaut arī jūs esat maz.“ Bet „mērs“ (saton) bija jūdu mērvienība, tāpat kā mums ir, piemēram, hoiniki vai desmitlitru mēri. Bet daži par raugu saprot sludināšanu, bet ar trim mēriem – trīs dvēseles spēkus: saprātīgo, dusmu un kāres spēku; bet ar sievu – dvēseli, kas sludināšanu ir apslēpusi visos savos spēkos un ar to sajaukusies, un saaugusi, un tikusi no tās visa svētīta; jo mums visiem jātop izraudzētiem un pārveidotiem uz dievišķāko. Jo Viņš saka: „kamēr viss sarūga“.

Piezīmes (2)
  1. Saton (σάτον) – apm. 13 litri; hoiniks (χοῖνιξ) – sens beramo vielu mērs, apm. 1 litrs.
  2. Dvēseles trīs spēki – τὸ λογικόν, τὸ θυμικόν, τὸ ἐπιθυμητικόν.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:33; Lk. 13:20–21; 1. Kor. 5:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«λλην παραβολὴν ἐλάλησεν αὐτοῖς· Ὁμοία ἐστὶν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν ζύμη, ἣν λαβοῦσα γυνὴ ἔκρυψεν εἰς ἀλεύρου σάτα τρία, ἕως οὐ ἐζυμώθη ἄλον.» Χύμην τοὺς ἀποστόλους λέγει, ὥσπερ καὶ κάκκον σινάπεως. Ὦσπερ οὖν ἡ ζύμη, μικρὰ οὖσα, δλον τὸ ἄλευρον εἰς ἑαυτὴν μεταποιεῖ, οὕτω καὶ ὑμεῖς ὅλον τὸν κόσμον μεταποιήσετε, κἂν ὁλίγοι ὲστέ. Χάτον δὲ, μέτρον τι ἦν παρὰ τοῖς Ἰουδαίοις, ὥσπερ καὶ ἡμεῖς ἔχομεν, λόγου χάριν, χοίνικας ἢ δεκάλιτρα. Ἔινὲς δὲ ζύμην νοοῦσι τὸ κήρυγμα· τρία δὲ σάτα, τὰς τρεῖς τῆς ψυχῆς δυνάμεις, λογικὸν, βυμικὸν καὶ ἐπιθυμητικόν· γυναῖκα δὶ, τὴν ψυχὴν, τὴν τὸ κήρυγμα κατακρύψασαν ἐν πάσαις ταῖς αὐτῆς δυνάμεσι, καὶ συνανακραθεῖσαν, καὶ ἴυιλωεῖσαν, καὶ ἁγιασθεῖσαν ὑπ´ αὐτοῦ ὄλην· δεῖ γὰρ ἡμᾶς ὅλους ζυμοῦσθαι καὶ μεταποιεῖσθαι πρὸς τὸ θειότερον. φησὶ γὰρ, ἕως οὐ ἐζυμώθη ὅλον.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:34–35

„To visu Jēzus runāja uz ļaudīm līdzībās, un bez līdzības Viņš uz tiem nerunāja, lai piepildītos, kas sacīts caur pravieti, kas saka: Es atdarīšu Savu muti līdzībās, Es izteikšu to, kas apslēpts no pasaules radīšanas.“ Viņš min pravieti, kas iepriekš pasludināja, kā Jēzum bija jāmāca, un ka līdzībās, lai tu nedomātu, ka Kristus izdomājis kādu jaunu mācīšanas veidu. Bet vārdu „lai“ neuztver kā iemeslu, bet kā lietas iznākumu. Jo Kristus mācīja tādā veidā nevis tāpēc, lai piepildītos pravietojums, bet tāpēc, ka Viņš mācīja līdzībās, iznākumā atklājas, ka uz Viņu ir piepildījies pravieša vārds. Bet bez līdzības Viņš uz tiem nerunāja tikai toreiz; jo ne vienmēr Viņš runāja līdzībās. Bet Tas Kungs izteica to, kas bija apslēpts no pasaules radīšanas; jo Viņš mums atklāja debesu noslēpumus.

Piezīmes (1)
  1. Ps. 77:2 LXX (1965: Ps. 78:2).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:34–35; Mk. 4:33–34; Ps. 77:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ταῦτα πάντα ἐλάλησεν ὁ Ἰησοῦς ἐν παραβολαῖς τοῖς ὄχλοις, καὶ χωρὶς παραβολῆς οὐκ ἐλάλει αὐτοῖς, ὅπως πληρωθῇ τὸ ῥηθὲν διὰ τοῦ προφήτου, λέγοντος· Ἀνοίξω ἐν παραβολαῖς τὸ στόμα μου, ἐρεύξομαι κα. κρυμμένα ἁπὸ καταβολῆς κόσμου.» Παράγει τὸν προφήτην προαναφωνοῦντα, πῶς ἔμελλε διδάσκειν ὀ Ἰησοῦς, καὶ ὅτι ἐν παραβολαῖς, ἵνα μὴ νομίσῃς σὺ, ὅτι ὁ Χριστὸς καινόν τινὰ διδασκαλίας τρόπον ἐξεῦρε. Τὸ δὲ, Ὅπως, μὴ αἰτιολογικῶς λάβῃς, ἀλλ´ ἐκ τῆς ἐκβάσεως τοῦ πράγματος. Οὐ γὰρ ἐδίδασκεν ὁ Χριστὸς τοιουτοτρόπως, ἵνα πληρωθῇ ἡ προφητεία, ἀλλὰ διότι ἐδίδασκεν ἐν παραβολαῖς, ἐξ ἀποτελέσματος εὐρίσκεται ἐπ´ αὐτῷ πληρωθὲν τὸ τοῦ προφήτου. Χωρὶς δὲ παραβολῆς οὐκ ἐλάλει αὐτοῖς, τότε μόνον· οὐ γὰρ δὴ πάντοτε ἐν παραβολαῖς ἐλάλει. Ἐρεύξατο δὲ ὁ Κύριος ἃ ἐκρύπτοντο ἀπὸ καταβολῆς κόσμου. Αὐτὸς γὰρ ἐφανέρωσεν ἡμῖν τὰ ἐν οὐρανοῖς μυστήρια.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:36–43

„Tad, atlaidis ļaudis, Jēzus iegāja namā.“ Viņš atlaida ļaudis toreiz, kad tie no mācības neguva nekāda labuma. Jo Viņš runāja līdzībās, lai tie Viņam jautātu; bet tie, par to nerūpēdamies un neko nevēlēdamies uzzināt, pamatoti tiek no Viņa atlaisti.

„Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa, sacīdami: izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.“ Viņi jautā tikai par šo, jo citas viņiem likās skaidrākas. Bet nezāles ir viss kaitīgais, kas aug starp kviešiem: reibuļauzenes, vīķi, auzu zāle un citi.

„Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls; tīrums ir pasaule; labā sēkla ir valstības bērni; nezāles ir ļaunā bērni; ienaidnieks, kas tās sējis, ir velns; pļauja ir pasaules gals; pļāvēji ir eņģeļi. Kā tad nezāles salasa un sadedzina ugunī, tā būs šī laikmeta beigās: Cilvēka Dēls sūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visus apgrēcinātājus un tos, kas dara netaisnību, un iemetīs tos ugunīgā krāsnī; tur būs raudāšana un zobu griešana.“ Kas bija jāsaka, ir sacīts iepriekš. Jo mēs sacījām, ka šeit Viņš runā par ķecerībām, kurām ir ļauts pastāvēt līdz pasaules galam. Jo, ja mēs nogalinātu un iznīcinātu ķecerus, būtu nemieri un kari, un varbūt nemieros ietu bojā arī daudzi ticīgie. Bet arī Pāvilam un laupītājam bija nezāles, pirms tie ticēja; tātad toreiz tie netika nocirsti to kviešu dēļ, kam bija jāizaug viņos; jo vēlāk tie nesa augļus Dievam, bet nezāles sadedzināja ar Gara uguni un dedzību.

„Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.“ Tā kā saule mums šķiet spožākā no visām zvaigznēm, tāpēc Viņš taisno spožumu salīdzina ar sauli. Jo viņi spīdēs pat vairāk par sauli; bet varbūt, tā kā Kristus ir taisnības Saule, tad taisnie spīdēs kā Kristus; jo arī viņi būs dievi.

Piezīmes (3)
  1. Reibuļauzene (αἶρα, Lolium temulentum), vīķis (ὄροβος), auzu zāle (βρώμιον) – nezāļu nosaukumi; precīzi botāniskie atbilsmes nav droši.
  2. „Taisnības Saule“ – Mal. 4:2 LXX (1965: Mal. 3:20).
  3. „Arī viņi būs dievi“ (ἔσονται γὰρ καὶ αὐτοὶ θεοί) – pēc žēlastības; sal. Ps. 81:6 LXX (1965: Ps. 82:6).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:36–43; Mk. 4:34; Lk. 23:40–43; Ap. d. 9:1–22; Mal. 4:2; Dan. 12:3; Ps. 81:6; Jņ. 10:34–35

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τότε ἀφεὶς τοὺς ὄχλους, πλθεν εἰς τὴν οἰκίαν ὁ Ἰησοῦς.» Ἀφῆκε τοὺς ὄχλους τότε, ὅτε οὐδὲν ὡφελοῦντο ἀπὸ τῆς διδασκαλίας. Λὐτὸς μὲν γὰρ ἐν παραβολαῖς ἔλεγεν, ὡς ἂν ἐρωτήσωσιν αὐτόν· ἐκεῖνοι δὲ οὐ φροντίσαντες τούτου, οὐδὲ ζητήσαντές τι μαθεῖν, εἰκότως ἀφίενται παρ´ αὐτοῦ. «Καὶ προσἦλθον αὐτῷ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ, λέγοντες· Φράσον ἡμῖν τὴν παραβολὴν τῶν ζιζανίων τοῦ ἀγροῦ. » Περὶ ταύτης μόνης ἐρωτῶσιν, ὡς τῶν ἄλλων σαφεστέρων νομιζομένων αὐτοῖς. Ζιζάνια δέ εἰσι πάντα τὰ τῷ σίτῳ ἐπιφυόμενα φθαρτικὰ, αἷρα, ὄροβος, βρώμιον, καὶ τὰλλα. «Ὁ δὲ ἀποκριθεὶς εἶπεν αὐτοῖς. Ὁ σπείρων τὸ καλὸν σπέρμα ἑστὶν ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου· ὁ δὲ εἰειν οἷ υἱοὶ τῇς βασιλείας. Τὰ δὲ ζιζάνια, εἰσὶν οἱ υἱοὶ τοῦ πονηροῦ· ὁ δὲ ἐχθρὸς ὁ σπείρας αὐτὰ, ἐστὶν ὁ διάβολος· ὁ δὲ θερισμὸς ἡ συντέλεια τοῦ αἰῶνός ἐστιν· οἱ δὲ θερισταὶ οἱ ἄγγελοί εἰσιν. Ὥσπερ οὖν συλλέγεται τὰ ζιζάνια καὶ πυρὶ καίεται, οὕτως ἔσται ἐν τῇ συντελείᾳ τοῦ αἰῶνος τούτου· ἀποστελεῖ ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου τοὺς ἀγγέλους αὐτοῦ, καὶ συλλέξουσιν ἐκ τῆς βασιλείας αὐτοῦ πάντα τὰ σκάνδαλα, καὶ τοὺς ποιοῦντας τὴν ἀνομίαν, καὶ βαλοῦσιν αὐτοὺς εἰς τὴν κάμινον τοῦ πυρός· ἐκεῖ ἔσται ὁ κλαυθμὸς καὶ ὁ βρυγμὸς τῶν ὀδόντων.» Ὅοα ἔδει ῥηθῆναι, ἀνωτέρω εἴρηται. Εἴπομεν γὰρ ὅτι περὶ τῶν αἱρέσεων ἐνταῦθα διαλαμβάνει, αἵτινες συγχωροῦνται εἰναι ἄχρι τῆς συντελείας. Εἰ γὰρ φονεύοιμεν τοὺς αἱρετικοὺς καὶ ἐκκόπτοιμεν, στάσεις ἔσονται καὶ μάχαι, καὶ τάχα καὶ τῶν πιστῶν πολλοὶ διαφθαρήα σονται ἐν ταῖς στάσεσιν· ἀλλὰ καὶ ὁ Παῦλος καὶ ὁ λῃστὴς ζιζάνια εἶχον πρὶν ἢ πιστεῦσαι· οὐκ ἐξεκόπησαν οὖν τότε, διὰ τὸν μέλλοντα βλαστῆσαι ἐν αὐτοῖς σῖτον, ὕστερον γὰρ ἐκαρποφόρησαν τῷ Θεῳ· τὰ δὲ ζιζάνια, τῷ πυρὶ τοῦ Πνεύματος καὶ τῇ ζέσει κατέκαυσαν. οοωροβΟΟΘίς «Τότε οἱ δίκαιοι ἐκλάμψουσιν ὡς ὁ ἤλιος ἐν τῇ βασιλείᾳ τοῦ Πατρὸς αὐτῶν· ὁ ἔχων ὦτα ἀκούειν, ἀκουέτω.» Ἐπεὶ ὁ ἥλιος δοκεῖ ἡμῖν πάντων τῶν Κἀστέρων λαμπρότατος, διὰ τοῦτο συγκρίνει πρὸς τὸν ἡλιον τὴν τῶν δικαίων λαμπρότητα. Ἐπεὶ καὶ ὑπὲρ τὸν ἡλιον λάμψουσι· μήποτε δὲ ἐπειδὴ Ἢλιος δικαιοσύνης ἐστὶν ὁ Χριστὸς, τότε οἱ δίκαιοι ἐκλάμψουσιν ὡς ὁ Χριστός· ἔσονται γὰρ καὶ αὐτοὶ θεοί.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:44

„Atkal Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis apslēpa un aiz prieka par to noiet un pārdod visu, kas tam ir, un nopērk šo tīrumu.“ Tīrums ir pasaule, manta – sludināšana un Kristus atziņa; un tā ir apslēpta pasaulē. Jo „mēs runājam,“ saka Pāvils, „apslēpto gudrību“; bet tas, kas meklē Dieva atziņu, to atrod; un visu, kas viņam ir – vai helēņu mācības, vai ļaunus ieradumus, vai mantu –, viņš tūliņ atmet un nopērk tīrumu, tas ir, pasauli. Jo tas, kam ir Kristus atziņa, tur pasauli kā savu īpašumu; jo, „nekā neturēdams, viņš visu pārvalda“ un tur pakļautas stihijas, pavēlēdams tām kā Jēzus, kā Mozus.

Piezīmes (1)
  1. „Stihijas“ (στοιχεῖα) – pasaules pamatelementi; „helēņu mācības“ – pagānu filozofu uzskati.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:44; 1. Kor. 2:7; 2. Kor. 6:10; Mt. 8:26–27; 2. Moz. 14:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πάλιν ὁμοία ἐστὶν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν θησαυρῷ κεκρυμμένῳ ἐν ἀγρῷ, ὃν εὑρὼν ἄνθρωπος ἔκρυψε, καὶ ἀπὸ τῆς χαρᾶς αὐτοῦ ὑπάγει, πάντα ὅσα ἔχει πωλεῖ, καὶ ἀγοράζει τὸν ἀγρὸν ἐκεῖνον. Ἀγρὸς Ἀ κόσμος, θησαυρὸς τὸ κήρυγμα καὶ ἡ γνῶσις τοῦ xριστοῦ. Κέκρυπται δὲ ἑν τῷ κόσμω. Σοφίαν γὰρ, φησίν ὁ Παῦλος, κηρύττομεν τὴν ἀποκεκρυμμένην· ὁ δὲ ζητῶν τὴν τοῦ Θεοῦ γνῶσιν, εὑρίσκει αὐτήν· καὶ πάντα ὅσα ἔχει, εἴτε δόγματα ἑλληνικὰ, εἴτε ἤθη πονηρὰ, εἰτε χρήματα, ῥίπτει εὐθέως, καὶ Κἀγοράζει τὸν ἀγρὸν, τουτέστι, τὸν κόσμον· κτῆμα γὰρ ἴιον ἔχει τὸν κόσμον, ὁ τὴν γνῶσιν τοῦ Χριστοῦ ἔχων· οὐδὲν γὰρ ἔχων, τὰ πάντα κατέχει, καὶ δοῦλα ἔχει τὰ στοιχεῖα, ἐπιτάττων αὐτοῖς ὡς ὁ Ἰησοῦς, ὡς Μωσῆς.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:45–46

„Atkal Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklēja skaistas pērles; un, atradis vienu dārgu pērli, viņš nogāja, pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.“ Jūra ir šī dzīve. Tirgotāji ir tie, kas iet tai cauri un meklē atrast kādu atziņu. Tātad daudz ir šķietamu pērļu – daudzo gudro uzskatu, bet dārgā ir viena. Jo patiesība ir viena – tā ir Kristus. Kā tad stāsta, ka pērle rodas gliemežvākā: kad tas atver vākus, tajā iespīd zibens, tad, kad tas tos atkal aizver, no zibens un rasas tiek ieņemta pērle, un tāpēc tā ir visbaltākā; tā arī Kristus tika ieņemts Jaunavā no augšas zibens – Svētā Gara. Un kā tas, kam ir pērle, bieži turēdams to rokā, pats zina, cik lielu bagātību viņam ir, bet citi to nezina, tā arī sludināšana ir apslēpta nemanāmajā un vienkāršajā. Tātad šī pērle ir jāiegūst, atdodot visu.

Piezīmes (1)
  1. Antīks priekšstats par pērles rašanos no zibens un rasas; Teofilakts to lieto kā tēlu bezsēklas ieņemšanai no Svētā Gara.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:45–46; Jņ. 14:6; Lk. 1:35; 2. Kor. 4:7

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πάλιν ὁμοία ἐστὶν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν ἀνθρώπῳ ἐμπόρῳ ζητοῦντι καλοὺς μαργαρίτας, ὅς εὑρών ἔνα πολύτιμον μαργαρίτην, ἀπελθὼν πέπρακε πάντα ὅσα εἶχε, καὶ ἠγόρασεν αὐτόν.» Θάλασσα, ἀ παρὼν βίος. Ἔμποροι, οἱ διὰ τούτου διερχόμενοι καὶ Γητοῦντες γνωσίν τινα εὑρεῖν. Πολλοὶ μὲν οὖν δοκοῦσι μαργαρῖται, αἱ τῶν πολλῶν σοφῶν δόξαι· εἷς δὲ ο πολύτιμος. Μία γὰρ ἡ ἀλήθεια, ἥτις ἐστὶν ὁ Χριστός. Ὥσπερ οὗν ὁ μαργαρίτης ἰστορεῖται γενκἂσθαι ἐν ὀστρέῳ, ᾧπερ ἀνοίγοντι τὰς πτύχας, ἐν. ακθπτει ἀστραπή· εἶτα πάλιν συγκλείοντος ταύτας, ἐκ τῆς ἀστραπῆς καὶ τῆς δρόσου συλλαμβάνεται ὁ μαργαρίτης, καὶ διὰ τοῦτο λευκότατός ἐστιν· οὔτω καὶ ὁ Χριστὸς ἐν τῇ Παρθένῳ συνελήφθη ἐξ ἀστραπῆς τῆς ἄνωθεν, τοῦ ἁγίου Πνεύματος· καὶ ὥσπερ ὁ μαργαρίτην ἔχων, πολλάκις κατέχων τοῦτον ἐν τῇ χειρὶ, αὐτὸς μὲν οἶδε πότον πλοῦτον ἔχει, ἄλλοι δὲ ἀγνοοῦσιν· οὕτω καὶ τὸ κήρυγμα ἐν τοῖς ἀωανέσι καὶ εὐτελέσι κρύπτεται. λεῖ οὖν τοῦτον τὸν μαργαρίτην κτᾶσθαι, πάντα διδόντας.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:47–50

„Atkal Debesu valstība ir līdzīga tīklam, kas iemests jūrā un savelk visādas zivis. Kad tas ir pilns, tad to izvelk krastā, un, apsēdušies, labās salasa traukos, bet nederīgās izmet ārā. Tā būs pasaules galā: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisno vidus un iemetīs tos ugunīgā krāsnī; tur būs raudāšana un zobu griešana.“ Šī līdzība ir biedējoša; jo tā rāda, ka, pat ja mēs ticam, bet mums nav labas dzīves, mēs tiksim iemesti ugunī. Jo tīkls ir zvejnieku apustuļu mācība, kas tika sapīta no zīmēm un praviešu liecībām. Jo ko apustuļi mācīja, to viņi apstiprināja gan ar brīnumiem, gan ar praviešu vārdiem. Tātad šis tīkls savilka no visādas cilts: barbarus, helēņus, jūdus, netiklīgos, muitniekus, laupītājus. Bet kad tas ir piepildījies, tas ir, kad pasaule beigsies, tad tie, kas tīklā, tiek šķirti. Jo, ja mēs gan esam ticējuši, bet tiksim atrasti nederīgi, mūs izmetīs; bet tie, kas nav tādi, tiek ielikti traukos, es saku: mūžīgajos mājokļos. Bet katrs darbs, vai labs, vai ļauns, tiek saukts par dvēseles barību. Jo arī dvēselei ir garīgi zobi. Tātad tad dvēsele tos griež, tas ir, tiek satriekti tās darbīgie spēki, jo tā darījusi tādas lietas.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:47–50; Mt. 4:18–19; Mk. 16:20; Ebr. 2:3–4; Lk. 16:9; Mt. 8:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πάλιν ὁμοία ἐστὶν ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν σαγήνῃ βληθείσῃ εἰς τὴν θάλασσαν καὶ ἐκ παντὸς γάνους συναγωγούση, ἢν ὅτε ἐπληρώθη ἀναβιβάσαντες ἐπὶ τὸν αἰγιαλὸν, καὶ καθίσαντες, συνέλεξαν τὰ καλὰ εἰς ἀγγεῖα, τὰ δὲ σαπρὰ ἔξω ἔβαλον· οὕτως ἔσται ἐν τῇ συντελείᾳ τοῦ αἰῶνος. Ἐξελεύσονται οἱ ἄγγελοι, καὶ ἀφοριοῦσι τοὺς πονηροὺς ἐκ μέσου τῶν δικαίων, καὶ βαλοῦσιν αὐτοὺς εἰς τὴν κάμινον τοῦ πυρότ· ἐκεῖ ἕσται ὁ κλαυθμὸς καὶ ὁ βρυγμὸς τῶν δλόντων.» Φοβερὰ αὕτη ἡ παραβολή· δείκνυσι γὰρ ὅτι κἂν πιστεύωμεν, μὴ ἔχωμεν δὲ βίον ἀγαθὸν, εἰς τὸ πῶρ ῥιφησόμεθα· σαγήνη μὲν γὰρ ἡ διδασκαλία τῶν ὁλιέων ἀποστόλων, ἢ ἐπλάκη ἀπό τε σημείων καὶ μαρτυριῶν προφητικῶν. Ἃ γὰρ ἐδίδασκον οἱ ἀπόστολοι, ἐβεβαίουν τοῖς τε θαύμασι, καὶ ταῖς τῶν προφητῶν φωναῖς. Ἀῦτη τοίνυν ἡ σαγήνη, ἐκ παντὸς τένους συνέλαβε, Βαρθάρους, Ἔλληνας, Ἰουδαίους, κόρνας, τελώνας, λῃστάς. Ὃτε δὲ ἑπληρώθη, τουτέστιν, ὅταν συντελεσθῇ ὁ κόσμος, τότε οἱ ἐν τῇ σαγήνῃ διακρίνονται. Χἂν γὰρ ἐπιστεύσαμεν, εὐρεθῶμεν δὲ σαπροὶ, ῥιπτόμεθα· οἱ δὲ μὴ τοιοῦτοι, εἰς ἀγγεῖα βάλλονται, λέγω δὴ τὰς αἰωνίους σπηνάς. Πᾶσα δὲ πρᾶξις εἴτε ἀγαθὴ, εἴτε πονηρὰ, βρῶμα λέγεται εἶναι τῆς ψυχῆς. Ἔχει γὰρ ὀδόντας νοητοὺς καὶ ἡ ψυχή. Τότε οὖν ἡ ψυχὴ βρύχει τούτους, ἡτοι τὰς πρακτικὰς αὐτῆς δυνάμεις συντριβομένη, διότι σοιαῦτα ἔπραξεν

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:51–52

„Jēzus tiem saka: vai jūs to visu esat sapratuši? Tie Viņam saka: jā, Kungs. Bet Viņš tiem sacīja: tāpēc ikviens rakstu mācītājs, kas kļuvis Debesu valstības māceklis, ir līdzīgs nama tēvam, kas no savas mantas iznes jaunu un vecu.“ Vai redzēji, kā līdzības viņus darīja uzmanīgākus? Lūk, tie, kas citādi bija nesaprātīgi un nemācīti, saprata grūti sacīto. Tāpēc Pestītājs, viņus slavēdams, saka: „Ikviens rakstu mācītājs“ un tā tālāk. Jo par rakstu mācītājiem Viņš tos sauc kā bauslībā mācītus; bet kaut arī viņi bija bauslībā mācīti, viņi nepalika pie bauslības, bet tapa par mācekļiem valstībai, tas ir, Kristus atziņai, un var iznest gan Jaunās, gan Vecās Derības lietas. Tātad nama tēvs ir Kristus, jo Viņš ir bagāts; „jo Viņā ir gudrības mantas“. Viņš, mācīdams jauno, tad tā nesa liecības no Vecās Derības; piemēram, Viņš sacīja, ka tev būs jāatbild arī par veltīgu vārdu – tas ir jaunais; tad Viņš pievienoja liecību: „Jo pēc taviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pazudināts“ – tas ir vecais. Tātad Viņam līdzīgi ir apustuļi, tāds kā Pāvils, kas saka: „Topiet par maniem sekotājiem, kā es – Kristus.“

Piezīmes (1)
  1. „Veltīgs vārds“ un „pēc taviem vārdiem“ – sk. mt-12-33-37.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:51–52; Kol. 2:3; Mt. 12:36–37; 1. Kor. 11:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀέγει αὐτοῖς ὁ Ἰησοῦς· Συνήκατε ταῦτα στάντα; Λέγουσι αὐτῷ· Ναὶ, Κύριε. Ὁ δὲ εἶπεν αὐτοῖς · Δεὰ τοῦτο πᾶς γραμματεὺς μαθητευθεὶς εἰς τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν, ὅμοιός ἐστιν ἀνθρώπῳ οἰκοδεσπότῃ, ὅστις ἐκβάλλει ἐκ τοῦ θησαυροῦ αὐτοῦ καινὰ καὶ παλαιά.» Εἰδες πῶς αἱ παραβολαὶ παατ εκτικωτέρους αὐτοὺς ἐποίησαν; Ἰδοὺ γοῦν οἱ ἄλλως ἀνόητοι καὶ ἀμαθεῖς, συνῆκαν τὰ δυσκόλως εἰρημένα. Ὅθεν ἐπαινῶν αὐτοὺς ὁ Σωτὴρ, φησὶν, ὅτι Πᾶς γραμματεὸς, καὶ τὰ ἐξῆς. Γραμματέας γὰρ λέγει αὐτοὺς, ὡς νομομαθεῖς, ἀλλ´ εἰ καὶ νομομαθεις ἦδαν, οὐκ ἐναπέμειναν τῷ νόμῳ, ἀλλ´ ἑμαθητεύθησαν εἰς τὴν βασιλείαν, τουτέστιν, εἰς τὴν τοῦ Χριστοῦ γνῶσιν, καὶ δύνανται προφέρειν τά τε τῆς καινῆς καὶ τῆς παλαῖας. Οἱκοδεσπότης οὐν ὁ Χριστὸς, ὡς πλούσιος. Ἐν αὐτῷ γὰρ οἱ τῆς σοφίας θησαυροί. Ὅς τὰ καινὰ διὸάσκων, εἶθ´ οὔτως ἔφερε μαρτυρίας ἀπὸ τῆς παλαιᾶς, οἷον εἶπεν, ὅτι καὶ ὑπὲρ ἀργοῦ λόγου εὐθυνθήσῃ, τοῦτο τὸ καινόν Εἶτα ἐπήγαγε μαρτυρίαν. Ἐκ γὰρ τῶν λόγων σου δικαιωθήσῃ, καὶ κατακριθήσῃ, τοῦτο τὸ παλαιόν. Τούτω γοῦν ὅμοιοι οἱ ἀπόστολοι, οἷος ὁ Παῦλος, λέγων· Μιμηταί μου γίνεσθε, καθὼς κἀγὼ Χριστοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:53–54

„Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, Viņš aizgāja no turienes. Un, nonācis Savā tēvu pilsētā, Viņš tos mācīja viņu sinagogā.“ „Šīs līdzības“ Viņš sacīja, jo pēc neilga laika Viņam bija jāstāsta arī citas. Bet Viņš pārceļas, lai ar Savu klātbūtni dotu labumu arī citiem. Bet par Viņa tēvu pilsētu saproti Nācareti, jo tur Viņš tika uzaudzināts. Un Viņš māca sinagogā, runādams publiski un atklāti, lai tie vēlāk nevarētu sacīt, ka Viņš mācījis ko pretlikumīgu.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:53–54; Mk. 6:1–2; Lk. 4:16; Jņ. 18:20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τὰς παραβολὰς ταύτας, μετῆρεν ἐκεῖθεν. Καὶ ἐλθὼν εἰς τὴν πατρίδα αὐτοῦ, ἐδίδασκεν αὐτοὺς ἐν τῇ συναγωγῇ αὐτῶν.» Ταύτας εἶπε τὰς παραβολὰς, ἐπειδὴ καὶ ἄλλας μετ´ ὀλίγον μέλλει ἐρεῖν. Μεταβαίνει δὲ, ἵ α καὶ ἄλλους ὡφελήσῃ τῇ παρουσίᾳ αὐτοῦ. Πατρίδα δὲ αὐτοῦ, τὴν Ναζαρὴτ νόει· ἐν αὐτῇ γὰρ ἐτράφη. Ἐν τῇ συναγωγῇ δὲ διδάσκει, ἐν κοινῷ καὶ παῤῥησίᾳ λέγων, ἵνα μὴ ἔχωσιν ὕστερον λέγειν, ὅτι παράνομά τινα δδίδασκεν.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:54–56

„Tā ka tie izbrīnījās un sacīja: no kurienes Viņam šī gudrība un šie spēka darbi? Vai Viņš nav namdara dēls? Vai Viņa māti nesauc Marija, un Viņa brāļus Jēkabs un Jozus, un Sīmanis, un Jūda? Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss? Un tie apgrēcinājās pie Viņa.“ Nācarieši, būdami nesaprātīgi, domāja, ka zema izcelšanās un senču nenozīmīgums kādam kaitē patikt Dievam. Lai būtu, ka Jēzus bija vienkāršs cilvēks, nevis Dievs; kas Viņam traucēja kļūt lielam brīnumos? Tātad viņi izrādās gan nesaprātīgi, gan skaudīgi. Jo viņiem drīzāk vajadzēja ar to lepoties, ka viņu tēvu pilsēta izaudzinājusi tādu labumu.

Bet brāļi un māsas Tam Kungam bija Jāzepa bērni, ko viņš dzemdināja no sava brāļa Kleopa sievas. Jo, kad Kleops nomira bez bērniem, Jāzeps pēc bauslības ņēma viņa sievu un dzemdināja no viņas sešus bērnus: četrus dēlus un divas meitas – Mariju, ko pēc bauslības sauca par Kleopa meitu, un Salomi. Bet „ir pie mums“ nozīmē: „dzīvo šeit kopā ar mums“. Tātad arī tie apgrēcinājās pie Jēzus, varbūt arī paši sacīdami, ka Viņš izdzen ļaunos garus ar Belcebula palīdzību.

Piezīmes (1)
  1. Teofilakts (tāpat kā lielākā daļa grieķu tēvu) „Tā Kunga brāļus“ uzskata par Jāzepa bērniem; šeit – no levirāta laulības ar brāļa Kleopa atraitni (sal. 5. Moz. 25:5–6).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:54–56; Mk. 6:2–3; Jņ. 6:42; 5. Moz. 25:5–6; Jņ. 19:25; Mk. 15:40; Mt. 12:24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὥστε ἐκπλήττεσθαι αὐτοὺς, καὶ λέγειν· Πόθεν τούτῳ ἡ σοφία αὔτη καὶ αἱ δυνάμεις; Οὐχ οὕτός, ἐστιν ὁ τοῦ τέκτονος υἱός; Οὐχ ἡ μήτηρ αὐτοῦ λέγεται Μαριὰμ, καὶ οἱ ἀδελφοὶ αὐτοῦ Ἰάκωβος, καὶ Ἰωσῆς, καὶ Σἱμων, καὶ Ἰούδας; Καὶ αἱ ἀδελφαὶ αὐτοῦ οὐχὶ πᾶσαι πρὸς ἡμᾶς εἰσι; Πόθεν οὖν τούτω ταῦτα πάντα; Καὶ ἐσκανδαλίζοντο ἐν αὐτῷ.» Ἀνόητοι ὄντες οἱ Ναζαρηνοὶ, ἐνόμιζον ὅτι ἡ δυσγένεια καὶ ἡ εὐτέλεια τῶν προγόνων, βλάπτει τινὰ πρὸς τὸ εὐαρεστῆσαι τῷ Θεῷ. Ἔστω γὰρ, ὅτι ἄνθρωπος ψιλὸς ἡν ὁ Ἰησοῦς, ἀλλ´ οὐχὶ Θεός· τί ἐνεπόδιζεν αὸτὸν μέγαν ἐν θαύμασι γενέσθαι; Εὐρίσκονται οὖν καὶ ἀνόητοι καὶ φθονεροί. Ἔδει γὰρ αὐτοὺς ἐγκαλλωπίζεσθαι μᾶλλον, ὅτι τοιοῦτον ἡ πατρὶς αὐτῶν ἀγαθὸν ἐξήνεγκεν. Ἀδελφοὺς δέχνκαὶ ἀδελφὰς εἶχεν ὁ Κύριος, τοὺς τοῦ Ἰωσὴφ παῖδας, οὓς ἔτιΚκεν ἐκ τῆς τοῦ ἀδελφοῦ αὐτοῦ Κλοπᾶ γυναικός· τοῦ γὰρ Κλοπᾶ ἄπαιδος τελευτήσαντος, ὁ Ἰωσὴφ ἔλαβε κατὰ τὸν νόμον τὴν γυναῖκα αὐτοῦ, καὶ ἐπαιδοποίησεν ἐξ αὐτῆς παῖδας ἓξ, τέσσαρας ἄῤρινας, καὶ δύο θηλείας, τὴν Μαρίαν, ἢ ἐλέγετο τοῦ Κλοπᾶ θυ. γάτηρ κατὰ τὸν νόμον, καὶ τὴν Σαλώμην. Τὸ δὲ πρὸς ἡμᾷς εἰσιν, ἀντὶ τοῦ, μεθ´ ἡμῶν ὧδε κατοικοῦσιν. Ἐσκανδαλίζοντο οὖν καὶ οὗτοι ἐν τῷ Ἰησοῦ, τάχα λέγοντες καὶ αὐτοὶ, ὅτι ἐν Βεελζεβοὺλ ἐκβάλλει τὰ δαιμόνια.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 13:57–58

„Bet Jēzus tiem sacīja: pravietis nav bez goda, kā vien savā tēvu pilsētā un savā namā. Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.“ Redzi Kristu, kā Viņš viņus neapvaino, bet lēnprātīgi saka: „Pravietis nav bez goda“ un tā tālāk. Jo mēs, cilvēki, esam pieraduši vienmēr nicināt to, kas mums ierasts, bet sveikt svešo. Bet „savā namā“ Viņš piebilda, jo arī Viņa brāļi, kas bija no tā paša nama, Viņu apskauda. Bet Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ, viņus saudzēdams, lai tie, palikdami neticīgi arī pēc zīmēm, netiktu sodīti vairāk. Tātad daudz Viņš nedarīja, bet nedaudz gan, lai tie nevarētu sacīt: „Ja Viņš vispār būtu darījis, mēs būtu ticējuši.“ Bet tu saproti arī tā: arī līdz šai dienai Jēzus Savā tēvu zemē, tas ir, pie jūdiem, netiek godāts; bet mēs, svešie, Viņu godājam.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:57–58; Mk. 6:4–6; Lk. 4:24; Jņ. 4:44; Jņ. 7:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ὁ δὲ Ἰησοῦς εἶπεν αὐτοῖς· Οὐκ ἔστι προφήτης ἄτιμος, εἰ μὴ ἐν τῇ πατρίδι αὐτοῦ καὶ ἐν τῇ οἰκίᾳ εὐτοῦ. Καὶ οὐκ ἐποίησεν ἐκεῖ δυνάμεις πολλὰς, διὰ τὴν ἀπιστίαν αὐτῶν.» Ὅρα τὸν Χριστὸν, πῶς οὐχ ὑβρίζει αὐτοὺς, ἀλλὰ πράως φησὶν ὅτι, Οὐκ ἔστι προφήτης ἄτιμος, καὶ τὰ ἑξῆς. Εἰώθαμεν γὰρ οἱ ἄνθρωποι, τῶν ἐν συνηθείᾳ ἀεὶ καταφρονεῖν· τὰ δὲ ξένα ἀσπάζεαθαι. Τὸ δὲ ἐν τῇ οἰκίᾳ αὐτοῦ προσέθηκε, Κδιότι καὶ οἱ ἀδελφοὶ αὐτοῦ, οἱ ἐκ τῆς αὐτῆς οἰκίας, ἐφθόνουν αὐτῷ. Οὐκ ἐποίησε δὲ ἐκεῖ δυνάμεις πολλὰς, διὰ τὴν ἀπιστίαν αὐτῶν, φειδόμενος αὐτῶν, ἵνα μὴ καὶ μετὰ τὰ σημεῖα ἄπιστοι μείναντες, πλεῖον κολασθῶσι. Πολλὰ μὲν οὖν οὐκ ἐποίησεν, ὁλίγα δ´ ἂν ἵνα μὴ ἔχωσι λέγειν, ὅτι· Εἰ ὅλως ἐποίησεν, ἐπιπτεύσαμεν ἄν. Σὺ δὲ νόησον καὶὶ οὕτως, ὅτι καὶ μέχρι τῆς σήμερον ὁ Ἰησοῦς ἐν τῇ πατρίδι αὐτοῦ, τυτέστι παρὰ τοῖς Ἰουδαίοις, ἀτιμάζεται· ἡμεῖς Κἄὲ οἱ ἕένοι τιμῶμεν αὐτόν.

PG 123, skenējuma lpp. ~154–164 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu