„Bet Jānis, cietumā dzirdējis par Kristus darbiem, sūtīja divus no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums gaidīt citu?“ Jānis jautā nevis tāpēc, ka pats nepazītu Kristu. Jo kā gan, ja viņš par Viņu liecināja: „Lūk, Dieva Jērs“? Bet tā kā viņa mācekļi apskauda Kristu, viņš, lai tos pilnīgi pārliecinātu, tāpēc tos sūta, lai, redzējuši brīnumus, tie pārliecinātos, ka Kristus ir lielāks par Jāni. Tāpēc arī viņš izliekas jautājam: „Vai Tu esi Tas, kam jānāk?“, tas ir, Tas, kuru Raksti gaida nākam miesā.
Bet daži saka, ka vārdu „Tas, kam jānāk“ Jānis jautājis par nokāpšanu ellē, it kā nezinādams, gandrīz sacīdams: „Vai Tu esi Tas, kam jānāk arī ellē, vai mums gaidīt citu?“ Bet tas ir nesaprātīgi. Jo kā gan Jānis, kas bija vairāk nekā pravietis, būtu nezinājis Kristus krustā sišanu un nokāpšanu ellē, turklāt nosaucis Viņu par Jēru tāpēc, ka Viņam bija jātiek nokautam par mums? Tātad Jānis zināja, ka Tas Kungs ar dvēseli nonāks arī ellē, lai arī tur izglābtu – kā saka Gregorijs Teologs – tos, kas būtu ticējuši, ja Viņš būtu iemiesojies viņu dienās. Un viņš jautā nevis kā nezinātājs, bet gribēdams pilnīgi pārliecināt savus mācekļus par Kristu ar brīnumu darīšanu. Jo ievēro, ko Kristus saka uz šādu jautājumu:
„Un Jēzus atbildēja un sacīja tiem: ejiet un pasludiniet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz un tizli staigā, spitālīgi tiek šķīstīti un kurli dzird, miroņi ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas pie Manis neapgrēcinās.“ Viņš nesacīja: „Pasludiniet Jānim, ka Es esmu Tas, kam jānāk“, bet, zinādams, ka Jānis tāpēc sūtīja mācekļus, lai tie redzētu brīnumus, Viņš saka: „Ko jūs redzat, pasludiniet Jānim“; un viņš, katrā ziņā izmantodams izdevību, jums vēl vairāk liecinās par Mani. Bet ar nabagiem, kam tiek sludināts Evaņģēlijs, saproti vai nu tos, kas sludina Evaņģēliju, tas ir, apustuļus – jo tie bija nabagi kā zvejnieki un nicināti savas neizglītotības dēļ –, vai tos, kas Evaņģēliju uzklausa un dzird par mūžīgajiem labumiem. Bet, rādīdams Jāņa mācekļiem, ka Viņam nav apslēpts, ko tie domā, Viņš saka: „Svētīgs ir tas, kas pie Manis neapgrēcinās“; jo tiem bija daudz šaubu par Viņu.