Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Mateja Evaņģēlija skaidrojums: 11. nodaļa

Mt. 11:1

„Un notika, kad Jēzus bija beidzis dot pavēles Saviem divpadsmit mācekļiem, Viņš aizgāja no turienes, lai mācītu un sludinātu viņu pilsētās.“ Izsūtījis mācekļus, Viņš pats tagad paliek klusumā, nedarīdams nekādus brīnumus, bet tikai mācīdams sinagogās. Jo ja Viņš pats, būdams klāt, dziedinātu, neviens nenāktu pie mācekļiem; tātad, lai tiem būtu vieta dziedināt, Viņš aiziet.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:1; Mk. 6:12–13; Lk. 9:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Καὶ ἐγὸνιτο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς διατάσσων τοῖς δώδεκα μαθηταῖς αὐτοῦ, μετέβη ἐκεῖθεν τοῦ διδάσκειν καὶ κηρόσσειν ἐν ταῖς πόλεσιν αὐτῶν. ἐ Τοὺς μαθητὰς ἀποστεας, αὐτὸς λοιπὸν ἡσυχάζει, μηδὲν θαυματουργῶν, ἀλλὰ μόνον διδάσκων ἐν ταῖς συναγωγαῖς. Εἰ· γὰρ αὐτὸς ἐθεράπευς παρὼν, ὐν ἂν προσήρχοντό τινες τοῖς μαθηταῖς· ἵνα οὖν σχῶσι χώραν ἐκεῖνοι τοῦ θεραπεύειν, αὐτὸς μεταβαίνει.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:2–6

„Bet Jānis, cietumā dzirdējis par Kristus darbiem, sūtīja divus no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums gaidīt citu?“ Jānis jautā nevis tāpēc, ka pats nepazītu Kristu. Jo kā gan, ja viņš par Viņu liecināja: „Lūk, Dieva Jērs“? Bet tā kā viņa mācekļi apskauda Kristu, viņš, lai tos pilnīgi pārliecinātu, tāpēc tos sūta, lai, redzējuši brīnumus, tie pārliecinātos, ka Kristus ir lielāks par Jāni. Tāpēc arī viņš izliekas jautājam: „Vai Tu esi Tas, kam jānāk?“, tas ir, Tas, kuru Raksti gaida nākam miesā.

Bet daži saka, ka vārdu „Tas, kam jānāk“ Jānis jautājis par nokāpšanu ellē, it kā nezinādams, gandrīz sacīdams: „Vai Tu esi Tas, kam jānāk arī ellē, vai mums gaidīt citu?“ Bet tas ir nesaprātīgi. Jo kā gan Jānis, kas bija vairāk nekā pravietis, būtu nezinājis Kristus krustā sišanu un nokāpšanu ellē, turklāt nosaucis Viņu par Jēru tāpēc, ka Viņam bija jātiek nokautam par mums? Tātad Jānis zināja, ka Tas Kungs ar dvēseli nonāks arī ellē, lai arī tur izglābtu – kā saka Gregorijs Teologs – tos, kas būtu ticējuši, ja Viņš būtu iemiesojies viņu dienās. Un viņš jautā nevis kā nezinātājs, bet gribēdams pilnīgi pārliecināt savus mācekļus par Kristu ar brīnumu darīšanu. Jo ievēro, ko Kristus saka uz šādu jautājumu:

„Un Jēzus atbildēja un sacīja tiem: ejiet un pasludiniet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz un tizli staigā, spitālīgi tiek šķīstīti un kurli dzird, miroņi ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas pie Manis neapgrēcinās.“ Viņš nesacīja: „Pasludiniet Jānim, ka Es esmu Tas, kam jānāk“, bet, zinādams, ka Jānis tāpēc sūtīja mācekļus, lai tie redzētu brīnumus, Viņš saka: „Ko jūs redzat, pasludiniet Jānim“; un viņš, katrā ziņā izmantodams izdevību, jums vēl vairāk liecinās par Mani. Bet ar nabagiem, kam tiek sludināts Evaņģēlijs, saproti vai nu tos, kas sludina Evaņģēliju, tas ir, apustuļus – jo tie bija nabagi kā zvejnieki un nicināti savas neizglītotības dēļ –, vai tos, kas Evaņģēliju uzklausa un dzird par mūžīgajiem labumiem. Bet, rādīdams Jāņa mācekļiem, ka Viņam nav apslēpts, ko tie domā, Viņš saka: „Svētīgs ir tas, kas pie Manis neapgrēcinās“; jo tiem bija daudz šaubu par Viņu.

Piezīmes (1)
  1. Sv. Gregorijs Teologs, 45. vārds (Lieldienām), 24: Kristus nokāpj ellē, lai izglābtu tos, kas būtu ticējuši.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:2–6; Lk. 7:18–23; Jņ. 1:29; Jņ. 3:26; Jes. 35:5–6; Jes. 61:1; 1. Pēt. 3:19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

αὉ δὲ Ἰωάννης ἀκούσας ἐν τῷ δεσμωτηρίῳ τὰ ἔργα τοῦ Χριστοῦ, πέμψας δύο τῶν μαθητῶν αὐτοῦ, εἶπεν αὐτῷ· Σὺ εἶ ὁ ἐρχόμενος, ἢ ἕτερον προσδοπῶς μεν; » Οὐχ ὡς αὐτὸς ἀγνοῶν τὸν Χριστὸν ὁ Ἰωάννης ἐρωτᾷ. Πῶς γὰρ, ὑπὲρ οῦ ἐμαρτύρει, ὅτι «Ἰε ἃ Ἀμνὸς τοῦ Θεοῦ;» Ἀλλ´ ἐπεὶ οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ ἐφθόνουν τῷ Χριστῷ, ἵνα πληροφορήσῃ ἐκείνους, διὰ ποῆτο ἀποστέλλει αὐτοὺς, ὡς ἂν τὰ θαύματα ἰδόντες πεισθῶσιν, ὅτι μείζων τοῦ Ἰωάννου ἐστνν ὁ Χριστός διὰ τοῦτο καὶ σχηματίζεται αὐτὸς ἐρωτᾷν, Σὺ εἶ ὁ ἐρχόμενος; τουτέστιν, ὁ προσδοκώμενος ἐν ταῖς Γραφαῖς ἔρχεσθαι μετὰ σαρκός. Τινὲς δέ φασιν ὅτε τὸ ἐρχόμενος, περὶ τῆς εἰς λδην καθόδου ἠρώτησεν, Φς ἀγνοῶν ὁ Ἰωάννης, ὡσανεὶ λέγων· Σὺ εἶ ὁ ἐρχάμενος καὶ εἰς τὸν ἄδην, ἢ ἕτερον προσδοκῶμεν; Τοῦτο δὲ ἀνόητον. Ὁ γὰρ Ἰωάννης προφητῶν περισσότερος ὤν, πῶς ἂν ἠγνόει τὴν σταύρωσιν τοῦ Χριστοῦ καὶ τὴν εἰς ἄδου κάθοδον, καὶ ταῦτα ἀμνὸν αὐτὸν ὀνομάσας, ὅιὰ τὸ μέλλειν ὑπὲρ ἡμῶν σφαγῆναι; δει τοίνυν ὁ Ἱωάννης ὅτι καὶ εἰς δου ἐλεύσεται ὁ Κύριος μετὰ τῆς ψυχῆς, ἵνα κἀκεῖ σώσῃ, ὥς φησιν ὁ Θεολόγος Γρηγόριος, τοὺς, ὅσοι πιστεύειν ἔμελλον, εἰ ἐπὶ τῶν ἡμερῶν αὐτῶν ἑσαρκώθη· καὶ οὐχ ὡς ἀγνοῶν ἐρωτᾷ, ἀλλ´ ὡς θέλων πληροφορῆσαι τοὺς μαθρτὰς αὐτοῦ περὶ τοῦ Χριστοῦ, διὰ τῆς τῷν θαυμάτων ἐργασίας. Ὃρα γὰρ καὶ ὁ Χριστὸς τί λέγει πρὸ τὴν τοιαύτην ἐρώτησιν. «Ἀποκριθείς δὲ ὁ Ἰησοῦς, εἶπεν αὐτοῖς· «Πορευθέντες ἀαγγείλατε Ἰωάννῃ ἃ ἀκούετε καὶ Βλέπετὲ · τυφλοὶ ἀναβλέπουαι, καὶ χωλοὶ περιπατοῦσι· λεποοὶ καθαρίζονται, καὶ κωφοὶ ἀκούουσι· νεκροὶ ἐγείρονται, καὶ πτωχοὶ εὐαγγελίζονται. Καὶ μικάριός ἐστιν, ὅς ἐὰν μὴ σκανδαλιοθῇ ἐν ἐμοί.» Ουκ πεν ὅτι Ἀπαγγείλατε τῷ Ἰωάννῃ, ὅτι ἐγώ ἐἰμι ὁ ἐρχόμενος, ἀλλ´ ὡς γινώσκων ὅτι ὁ Ἰωάννης διὰ τοῦτο ἀπέστειλε τοὺς μαθητὰς Τνα ἴδωσι τὲ θαιύιιατα φησὶν, ὅτι «Ἀβλέπετε ἀπαγγείλατε τῷ Ἰωάννῃ,» καὶ πάντως ἐκεῖνος φφορμῆς δραξόμενος, ἐπὶ πλεῖον περὶ ἐμοῦ μαρτυρήσει πρὸς ὑμᾶς. Πτωχοὺς δὲ εὐαγγελζομένους, ἢ τοὺς τὸ Εὐαγγέλιον κηρύττοντας, τουτέστι, τοὺς ἀποστόλους νοήσεις, πτωχοὶ γὰρ ἦααν ὡς ἁλιεῖς καὶ καταπεφρονημένοι διὰ ἰδιωπείαν, ἢ τοὺς τὸ Εὐαγγέλιον ἐνωτιζομένους καὶ ἀκούοντας πεοὶ τῶν αἰωνίων ἀγαθῶν· δεικνύων δὲ τοῖς Ἰωἄννου μαθηταῖς ὅτι οὐ λανθάνουσιν αὐτὸν ἃ διαλογίζονται, φησὶν, ὅτι Μακάριός ἐστιν, ὃς ἐὰν μὴ σκανδαλισθῇ ἐν ἐμοί, αὐτοὶ γὰρ πολὺν εἴχον περὶ αὐτοῦ δισταγμόν.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:7–8

„Kad tie aizgāja, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: ko jūs gājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo?“ Ļaudis, varbūt dzirdējuši Jāņa jautājumu, būtu apgrēkojušies, ka arī Jānis šaubās par Kristu un tā viegli mainījis savas domas, kaut gan iepriekš par Kristu bija liecinājis. Tātad, novērsdams šīs aizdomas, Kristus saka: „Jānis nav niedre, tas ir, viegli maināms. Jo ja viņš būtu tāds, kāpēc tad jūs pie viņa izgājāt tuksnesī? Jo pie niedres, tas ir, pie viegli šūpojama cilvēka, jūs nebūtu izgājuši, bet jūs izgājāt kā pie liela un stingra cilvēka. Tātad viņš paliek tāds, kādu jūs viņu turējāt.“

„Bet ko tad jūs gājāt redzēt? Vai cilvēku, mīkstās drēbēs ģērbtu? Redzi, tie, kas mīkstas drēbes nēsā, ir ķēniņu namos.“ Lai tie nevarētu sacīt, ka viņš, sācis kalpot greznībai, vēlāk kļuvis vaļīgs, Viņš saka: nē. Jo viņa apģērbs, būdams no spalvas, rāda, ka viņš ir greznības ienaidnieks. Jo ja viņš gribētu dzīvot greznībā, viņš būtu nēsājis mīkstas drēbes un būtu ķēniņu namos, nevis cietumā. Tātad mācies, ka īstam kristietim nav jānēsā mīkstas drēbes.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:7–8; Lk. 7:24–25; Mt. 3:4; Jņ. 1:15; Jņ. 1:29–34

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τούτων δὲ πορευομένων, ἥρξατο ὁ Ἰησοῦς λέ. γειν τοῖς ὄχλοις περὶ Ἰωάννου· Τί ἐξήλθετε εἰς τὴν ἔρημον θεάσασθαι; κάλαμον ὑπὸ ἀνέμου σαλευόμενον; » Ἱσως ακούσαντες οἱ ὄχλοι τῆς ἐρωτήσεως τοῦ Ἰωάννου, ἐσκανδαλίσθησαν ἂν, μήποτε καὶ ὁ ὸάννης ἀμφιβάλλει περὶ τοῦ Χριστοῦ, καὶ οὕτως εὐκόλως μετεστράφη τὴν γνώμην, καίτοιγε περὶ Χριστοῦ μαρτυρήσας πρότερον. Ταύτην οὖν τὸν δοήνοιαν ἀναιρῶν ὁ Χριστὸς, φησίν· Οὐκ ἔστιν Δ Ἱωάννης κάλαμος, τουτέστιν, εὐμετάορεπτος. Εἰ γὰρ ἧν τοιοῦτος, πῶς λοιπὸν ἐξήλθετε πρὸς αὐτὸν αἰς τὴν ἔρημον; Οὐ γὰρ δὴ πρὸς κάλαμον, ἤτοι εὐρίπιστον ἄνθρωπον, ἐξήλθετε ἂν, ἀλλ´ ὡς πρὸς μέγαν ἐξήλθετε καὶ βέβαιον ἄνθρωπον. Οὐκοῦν τοιοῦτος μένει οἷον αὐτοὶ ἑνομίζετε. «Ἀλλὰ τί ἐξήλθετε ἱδεῖν; ἄνθρωπον ἐν μαλακοῖς ἱματίοις ἡμφιεσμένον; Ἰδοὺ οἱ τὰ μαλακὰ φοροῦντες, ἐν τοῖς οἴκοις τῶν βασιλέων εἰσίν.» Ἱνα γὰρ μὴ ἔχωσιν εἰπεῖν ὅτι τρυφῇ δουλεύσας βστερον χαῦνος γέγονε, φησὶν, Οὔ. Ἡ γὰρ στολὴ αὐτοῦ τριχίνη οὖσα, δείκνυσιν, ὅτι ἐχθρές ἐστι τῆς τρυφῆς. Εἰ γὰρ ἂν καὶ μαλακὰ ἐφόρει, καὶ ἐν τοῖς οκοις τῶν βασιλέων ἦν, ἀλλ´ οὐκ ἐν τῷ δεσμωτηρίῳ, ἐὰν ἤθελε τρυφᾷν. Μάθεῖ οὖν ὅτι οὐ δεῖ τὸν ἀκριβῆ Χριστιανὸν μαλακὰ φορεῖν.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:9–10

„Bet ko tad jūs gājāt redzēt? Vai pravieti? Tiešām, Es jums saku, pat vairāk nekā pravieti.“ Jānis ir vairāk nekā pravietis, jo citi pravieši tikai pravietoja par Kristu, bet šis arī kļuva par Viņa aculiecinieku, kas patiesi ir liela lieta; un tāpēc, ka citi pravietoja pēc piedzimšanas, bet šis, vēl mātes klēpī būdams, pazina Kristu un lēca.

„Jo šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu Tavā priekšā.“ Viņš nosaukts par eņģeli gan eņģeliskās un gandrīz bezmiesīgās dzīves dēļ, gan tāpēc, ka viņš pasludināja un sludināja Kristu. Bet viņš sataisīja Kristus ceļu, liecinādams par Viņu un kristīdams uz atgriešanos; jo pēc atgriešanās ir grēku piedošana, kuru piedošanu dod Kristus. Bet Kristus [to saka, kad mācekļi bija aizgājuši], lai neliktos, ka Viņš tam glaimo. Bet pravietojums ir Malahija.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:9–10; Lk. 7:26–27; Mal. 3:1; Lk. 1:41–44; Jņ. 1:6–8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀλλὰ τί ἐξήλθετε εἰδεῖν; προφήτην; Ναὶ λέγω ὕμῖν καὶ περισσότερον προφήτου.» λερισσότερος προφήτου ὁ Ἰωάννης, διότι οἱ ἄλλοι προφῆται, μόνον προιῖπον περὶ Χριστοῦ, οὕτος δὲ καὶ αὐτόπτης ἐγένετο, ὅπερ μέγα ὄντως ἐστί. Καὶ ὅτι οἱ μὲν ἄλλοι μετὰ τὸ γεννηθῆναι προεφήτευσαν· οὗτος δὲ καὶ ἐν κοιλίᾳ ὤν τῆς μητρὸς, ἐπέγνω τὸν Χριστὸν καὶ ἐσκίρτα. «Οὗτος γάρ ἐστι περὶ οὗ γέγραπται· Ἰδο ἀγὼ ἀποστέλλω τὸν ἄγγελόν μου πρὸ προσώπου σου, ὃς κατασκευάσει τὴν ὁδόν σου ἔμπροσθέν σου.» Ἄγγελος ἐκλήθη, καὶ διὰ τὴν ἀγγελικὴν ζωὴν καὶ ἄὕλον σχεδόν· καὶ διότι ἤγγειλε καὶ ἐκήρυξε τὸν Χριστόν. Κατεσκεύασε δὲ τὴν ὁδὸν τοῦ Χριστοῦ, ὡς μαρτυρῶν περὶ αὐτοῦ, καὶ ὡς βαπτίζων εἰς μετάνοιαν, μετὰ γὰρ τὴν μετάνοιαν ἄφεσις ἁμαρτιῶν, ἣν ἄφεσιν ὁ Χριστὸς δίδωσι. Μετὰ δὲ τὸ Χριστὸς, ἵνα μὴ δόξῃ κολακεύειν ἐκεῖνον. Μαλαχίου δὲ ἡ ῥηθεῖσα προφητεία.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:11

„Patiesi Es jums saku: starp tiem, kas no sievām dzimuši, nav cēlies neviens lielāks par Jāni Kristītāju.“ Ar apstiprinājumu Viņš paziņo, ka nav neviena lielāka par Jāni; bet, sacīdams „no sievām“, Viņš izslēdza Sevi. Jo pats Kristus bija dzimis no Jaunavas, nevis no sievas, tas ir, no tādas, kas stājusies laulībā.

„Bet mazākais Debesu Valstībā ir lielāks par viņu.“ Tā kā Viņš bija sacījis daudz slavas vārdu par Jāni, lai tie nedomātu, ka tas ir lielāks arī par Viņu, Viņš šeit saka skaidrāk: „Es, kas esmu mazāks gan pēc vecuma, gan pēc jūsu domām, esmu lielāks par viņu Debesu Valstībā, tas ir, garīgajos un debesu labumos. Jo šeit Es esmu mazāks par viņu, gan tāpēc, ka viņš dzimis pirms Manis, gan tāpēc, ka jums viņš šķiet liels; bet tur Es esmu lielāks.“

Piezīmes (1)
  1. „Mazākais“ – Teofilakts (līdz ar sv. Jāni Zeltamuti) to attiecina uz pašu Kristu.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:11; Lk. 7:28; Gal. 4:4; Jņ. 1:15; Jņ. 1:30

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀμὴν λέγω ὑμῖν, οὐκ ἐγήγερται ἐν γεννητοῖς γυναικῶν μείζων Ἰωάννου τοῦ Βαπτιστοῦ.» Μετὰ βεβαιώσεως τοῦτο ἀπαφαίνεται, ὅτι οὐκ ἔστι τις μείζων Ἰωάννου· γῦναικῶν δὲ εἰπὼν, ὑπεξεῖλεν ἐαυτόν. Αὐτὸς γὰρ ὁ Χριστὸς γεννητὸς ἦν παρθένου, οὐχὶ γυναικὸς, τουτέστιν, ἐλθούσης εἰς γάμον. «Ὁ δὲ μικρότερος ἐν τῇ βασιλείᾳ τῶν οὐρανῶν μείζων αὐτοῦ ἐστιν. Ἐπειδὴ πολλὰ εἷπεν ἐγκώμια περὶ Ἰωάννου, ἵνα μὴ νωμίσωσιν ὅτι καὶ αὐτοῦ μείζων ἐστὶν ἐκεῖνος, φησὶν ἐνταῦθα φανερώτερον, ὅτι ὁ μικρότερος ἐγὼ καὶ κατὰ τὴν ἡλικίαν καὶ κατὰ τὴν ὑμῶν ὑπόληψιν, μείζων αὐτοῦ εἰμι ἐν τῇ βασιλείᾳ τῶν οὐρανῶν, τουτέστιν, ἐν τοῖς πνευματικοῖς καὶ οὐρανίοις ἀγαθοῖς. Ἐνταῦθα μὲν γὰρ ἀλαττοῦμαι αὐτοῦ, καὶ καθ´ ὃ πρότερός μου ἐγεννήθη, καὶ καθ´ ὃ δοκεῖ ὑμῖν αλτὸς μέγως, ἐκεῖ δὲ μείζων εἰμί.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:12–15

„Bet no Jāņa Kristītāja dienām līdz šim Debesu Valstība tiek ielauzta, un ielauzēji to sagrābj.“ Šķiet, ka tas nesaskan ar iepriekšējo, bet tā nav. Jo ievēro: arī tagad, runādams par Sevi, ka Viņš ir lielāks par Jāni, Kristus viņus mudina ticēt Viņam, rādīdams, ka daudzi sagrābj Debesu Valstību, tas ir, ticību Viņam; un vajag lielas piepūles. Jo atstāt tēvu un māti un nicināt pat savu dvēseli – cik lielas piepūles tas prasa!

„Jo visi pravieši un bauslība pravietoja līdz Jānim.“ Arī tas ir tajā pašā secībā. Jo Viņš saka: „Es esmu Tas, kam jānāk; jo visi pravieši ir piepildīti; bet tie nebūtu piepildīti, ja Es nebūtu nācis. Tātad negaidiet neko tālāk.“

„Un, ja jūs gribat pieņemt, viņš ir Elija, kam bija jānāk.“ „Ja jūs gribat pieņemt,“ Viņš saka, „tas ir, ja jūs spriežat labprātīgi un ne skaudīgi, viņš ir tas, par ko pravietis Malahijs sacīja, ka nāks Elija.“ Jo Priekštecim un Elijam ir viena un tā pati kalpošana: viens bija pirmās atnākšanas priekštecis, bet Elija būs nākamās priekštecis. Tad, rādīdams, ka tā ir mīkla, ka Jānis ir Elija, un ka tās saprašanai vajag saprāta, Viņš saka: „Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird“, mudinādams tos jautāt un mācīties.

Piezīmes (1)
  1. Mal. 4:5 (1965: Mal. 3:23).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:12–15; Lk. 16:16; Mal. 4:5; Lk. 1:17; Mt. 17:10–13; Lk. 14:26

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἀπὸ δὲ τῶν ἡμερῶν Ἰωάννου τοῦ Βαπτιστοῦ ἕως ἄρτι ἡ βασιλεία τῶν οὐρανῶν βιάζεται, καὶ οἱ βιασταὶ ἀρπάζουσιν αὐτήν.« Φαίνεται ἀνακόλουθον εἶναι τοῦτο, οὐκ ἔστι δέ. Σκόπει γοῦν· καὶ γὰρ περὶ ἑαυτοῦ εἰπών ὁ Χριστὸς, ὅτι μείζων ἐστὶν Ἰωάννου, συνωθεῖ αὐτοὺς εἰς τὸ πιστεῦσαι αὐτῷ· δεικνύων ὅτι πολλοὶ ἁρπάζουσι τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν, τουτίστι, τὴν εἰς αὐτὸν πίστιν· βίας ο χρεία πολλῆς. Τὸ γὰρ ἀφεῖναι πατέρα καὶ μητέρα, καὶ τῆς ψυχῆς αὐτῆς καταφρονῆσαι, πόσης βίας δ ιστίς ι«Πάντες γὰρ οἱ προφῆται καὶ ὀ νόμος ἕως Ἰωάννου προεφήτευσαν.» Καὶ τοῦτο τῆς σὐτῆς ἀκολουθίας ἐστί. φησὶ γὰρ, ὅτι Ἐγώ εἰμι ὁ ἐρχόμενος, πάντες γὰρ οἱ προφῆται πεπλήρωνται· οὐκ ἂν ἄὲ ἐπληρώθησαν, εἰ μὴ ἐγὼ ἦλθον· μηδὲν οὖν προσδοκᾶτε περαιτέρω. Καὶ εἰ θέλετε δέξασθαι, αὐτός ἐστιν Ἡλίας ὁ μέλλων ἔρχεσθαι.» Εἰ θέλετε, φησί, δέξασθαι του· ἔστιν. ἐὰν εὐγνωμόνως κρίνητε, καὶ μὴ φθονερῶς, αὐτός ἐστιν ὃν εἶπεν ὁ προφήτης Μαλαχίας Ἡλίαν μέλλοντα. Καὶ γὰρ ὁ Πρόδρομος καὶ ὁ Ἡλίας τὴν αὐτὴν ἔχουσι διακονίαν. Ὁ μὲν τῆς πρώτης παρουσίας προδραμών, ὁ δὲ Ἡλίας τῆς μελλούσης προδραιολμενος Εἶτα δεικνύῳν ὅτι αἴνιγμά ἐστι τὸ τὸν Ἰωάννην Ἡλίαν εἶναι, καὶ συνέσεως χρεία πρὸς τὸ νοῆσαι, φησὶν, ὅτι Ὁ ἔνων ὧτα ἀκούειν, ἀκουέτω,» ἐνάγων αὐτοὺς εἰς τὸ ἐρωτῆσαι καὶ μαθεῖν.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:16–19

„Bet kam Es šo cilti pielīdzināšu? Tā līdzinās bērniem, kas sēž tirgū un sauc saviem biedriem, sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedancojāt; mēs jums vaimanu dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.“ Šeit Viņš norāda uz jūdu neapmierināmību. Jo, būdami ietiepīgi, viņiem nepatika ne Jāņa bargā dzīve, ne Kristus [lēnprātība, bet viņi bija līdzīgi bērniem, kas] vieglprātības dēļ ir kaprīzi un kuriem, pat ja kāds raud, nepatīk, pat ja stabulē, arī ne.

„Jo Jānis atnāca, neēda un nedzēra, un tie saka: viņam ir ļauns gars. Cilvēka Dēls atnāca, ēda un dzēra, un tie saka: redzi, rijējs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.“ Ar vaimanām Viņš salīdzina Jāņa dzīvesveidu, jo Jānis rādīja lielu bardzību gan vārdos, gan darbos; bet Kristus dzīvesveidu – ar stabuli; jo Tas Kungs bija ļoti mīlīgs, piekāpdamies visiem, lai tos visus iegūtu, un sludināja Valstību, un nebija nekā tāda drūma kā Jānim.

„Un gudrība ir attaisnota no saviem bērniem.“ Viņš saka to: „Tā kā jums nepatīk ne Jāņa, ne Mana dzīve, bet jūs aizspļaujat visus pestīšanas veidus, Es, Gudrība, izrādos taisns. Jo jums vairs nebūs aizbildinājuma, bet jūs katrā ziņā tiksiet nosodīti. Jo Es esmu visu izpildījis, bet jūs, būdami nepaklausīgi, parādāt Mani taisnu, jo Es neko neesmu izlaidis.“

Piezīmes (1)
  1. „Gudrība“ – Kristus kā Dieva Gudrība (1. Kor. 1:24).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:16–19; Lk. 7:31–35; Mt. 3:4; Mt. 9:10–11; 1. Kor. 9:22; 1. Kor. 1:24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

« Τίνι δὲ ὀμοιώσω τὴν γενεὰν ταύτην; Ὁμοίαἐστὶ παιδίοις καθημένοις ἐν ἀγορᾷ, καὶ προσφωνοῦσι τοῖς ἐταίροις αὐτῶν, καὶ λέγουσιν· Ηὐλήσαμεν ὑμῖν, καὶ οὐκ ὡρχήσασθε. Ἐθρηνήσαμεν ὑμῖν, καὶ σύν ἐκόόασθε.» Τὸ δυσάρεστον τῶν Ἰουδαίων αἰνίττεται ἐνταῦθα. Δύστροποι γὰρ ὄντες, οὔτε τῇ σκληβαγωγίᾳ τοῦ Ἰωάννου ἠρέσκοντο, οὕτε τῇ τοῦ στουμένοις διὰ κουφότητα. οἷς κἂν κλαίῃ τις, « ἀρέσκει, κἂν αὐλῇ, οὐδ´ οὕτως. «Ἠλθε γὰρ Ἰωάννης μήτε ἐσθίων μήτε πίνων, καὶ λέγουσι, Δαιμόνιον ἔχει. Ἦλθεν ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου ἐσθίων καὶ πίνων, καὶ λέγουσιν, Ἰοὺ ἄνθρωπος φάγος καὶ οἰνοπότης, φίλος τελωνῶν καὶ άμαρτωλῶν.» Θρήνῳ μὲν ἀπεικάζει τὴν Ἰωάννου ἂιαγωγήν· καὶ γὰρ σκληρότητα πολλὴν καὶ ἐν ῥήμασι καὶ ἐν πράγμασιν ἐπεδείκνυτο ὁ Ἰωάννης· τὴν δὲ τοῦ Χριστοῦ, αὐλῷ· καὶ γὰρ χαριέστατος Σν ὁ Κύριος. πᾶσι συγκαταθαίνων, ἵνα πάντας κερδήσῃ τούτους, καὶ βασιλείαν εὐαγγελιζόμανος, καὶ οὐδὲν τοιοῦτον σκυθρωπὸν, οἷον ὁ Ἰωάννης. Καὶ ἐδι.καιώθη ἡ σοφία ἀπὸ τῶν τέκνων αὐτῆς.» Τοῦτό φησιν, ὅτι Αοιπὸν ἐπεὶ οὔτε ὁ Ἰωάννου βίος, οὔτε ὁ ἐμὸς ἀρέσκει ὑμῖν, ἀλλὰ πάντας τοὺς τρόπους τῆς σωτηρίας διαπτύετε, δίκαιος φαίνομαι ἐγώ ἡ σοφία. Οὑκ σται γὰρ ἕτι πρόφασις ὑμῖν, ἀλλὰ κατακριθής σεσθε πάντως. Καὶ γὰρ ἐγώ μὲν πάντα πεπλήρωκα, ὁμεῖς δὲ ἀπειθήσαντες, δίκαιον ἐμὲ ὡς μηδὲν παραλεπόντα δεικνύετε,

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:20–24

„Tad Jēzus sāka norāt pilsētas, kurās bija noticis visvairāk Viņa brīnumu, ka tās nebija atgriezušās no grēkiem.“ Kad Viņš bija parādījis, ka darījis visu, kas vajadzīgs, bet tās palika neatgriezušās, tad Viņš tās nopeļ.

„Vai tev, Horazina! Vai tev, Betsaida!“ Lai tu saprastu, ka tie, kas neticēja, bija ļauni nevis no dabas, bet no brīvas izvēles, Viņš piemin Betsaidu, no kuras bija Andrejs un Pēteris, un Filips, un Zebedeja dēli; tātad ļaunums nav no dabas, bet no brīvas izvēles. Jo ja no dabas, tad arī tie būtu bijuši ļauni.

„Jo, ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tie brīnumi, kas notikuši jūsos, tās jau sen maisu drēbēs un pelnos būtu atgriezušās. Tomēr Es jums saku: Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums.“ Viņš saka, ka jūdi ir ļaunāki par tiriešiem un sidoniešiem, jo tirieši pārkāpa dabisko likumu, bet jūdi – arī Mozus bauslību. Un tie neredzēja brīnumus, bet šie, redzējuši, apmeloja. Bet maisa drēbes ir atgriešanās simbols; un pelnus un putekļus kaisīt uz galvas mēs redzam sērojošos.

„Un tu, Kapernauma, kas esi paaugstināta līdz debesīm, tu tiksi nogāzta līdz ellei; jo, ja Sodomā būtu notikuši tie brīnumi, kas notikuši tevī, tā paliktu līdz šai dienai. Tomēr Es jums saku: Sodomas zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.“ Kapernauma tika paaugstināta, jo tā bija Jēzus pilsēta, jo to godāja it kā Viņa dzimteni; bet tai tas nedeva nekāda labuma, jo tā neticēja. Gluži otrādi, tieši tāpēc tā ir vēl vairāk nosodīta līdz ellei, ka, tādu iemītnieku turēdama, tā no Viņa neguva nekāda labuma. Bet tā kā „Kapernauma“ tulkojumā nozīmē „mierinājuma vieta“, redzi, ka pat ja kāds ir cienīts kļūt par Mierinātāja – Svētā Gara – vietu, bet tad kļūst augstprātīgs un paceļas līdz debesīm, viņš krīt augstprātības dēļ. Tad trīsi, cilvēk!

Piezīmes (1)
  1. „Kapernauma“ – „mierinājuma vieta“ (onomastikonu skaidrojums; sal. mt-4-12-16).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:20–24; Lk. 10:13–15; Jņ. 1:44; Jes. 14:13–15; 1. Moz. 19:24–25; Jon. 3:5–8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Τότε ἡρξατο ὁ Ἰησοῦς ὀνειδίζειν τὰς πόλεις, ἐν αἷς ἐγένοντο αἱ πλεῖσται δυνάμεις αὐτοῦ, ὅτι οὐ μετενόησαν. » Μετὰ τὸ δεῖξαι ὅτι πάντα ὅσα ἔδει, ἐποίησε, καὶ ἔμειναν ἀμετανόητοι, τότε λοιπὸν ὸνειδίζει. «Οὐαί σοι, Χοραζιν, οὐαί σοι, Βηθσαῖδά.» Ἵνα νοήσῃς ὅτι οὐκ ἐκ φύσεως ἦσαν πονηροὶ οἱ μὴ πιστεύσαντες ἀλλ´ ἐκ προαιρέσεως, μέμνηται τῆς Βηθααῖδὰ, ἐἕ ἧς Ἀνδρέας, καὶ Πέτρος, καὶ φίλιππος, καὶ οἱ τοῦ Τεβεδαίου ἦσαν· ὥστε οὐκ ἐκ φύσεως ἡ πονηρία, ἀλλ´ ἐκ προαιρέσεως. Εἰ γὰρ ἐκ φύσεως, ἦσαν ἂν κἀκεῖνοι πονηροί, «Ὅτι εἰ ἐν Τύρῳ καὶ Σιδῶνι ἐγένοντο αἱ δυνάμεις αἱ γενόμεναι ἐν ὑμῖν, πάλαι ἂν ἐν σάκκω καὶ σποδῷ μετενόησαν. Πλὴν λέγω ὑμῖν, Τύρῳ καὶ ΣιΣῶνι ἀνεκτότερον ἔσται ἐν ἡμέρᾳ κρίσεως, ἢ ὑμῖν.» Χείρονας τοὺς Ἰουδαίους λέγει τῶν Τυρίων καὶ Σιδωνίων, καθ´ ὃ οἱ μὲν Τύριοι τὸν φυσικὸν νόμον παρέβησαν· Ἰουδαῖοι δὲ και τὸν Μωσαῖκόν. Καὶ κκεῖνοι μὴν οὐκ εἶδον θαύματα· οὗτοι δὲ καῖ ἰδόντες, διέβαλλον· ὁ δὲ σάκκος, σύμβολον μετανοίας, καὶ τὸ σποδὸν καὶ κόνιν πάττειν κατὰ τῆς κεφαλῆς, ἐπὶ τῶν πενθούντων βλέπομεν. «Καὶ σὺ Καπερναοὺμ, ἡ ἕως τοῦ οὐρανοῦ ὑψωθεῖσα, ἕως ἅδου καταβιβασθήσῃ· ὅτι εἰ ἐν Σοθόμοις. ἐγένοντο αἱ δυνάμεις αἱ γενόμεναι ἐν σοὶ, ἔμειναν ἂν μέχρι τῆς σήμερον. Πλὴν λέγω ὑμῖν, ὅτι γῇ Σοδόμων ἀνεκτότερον ἕσται ἐν ἡμέρᾳ κρίσεως, ἢ σοί.,» Ἡ Καπερναοὺμ ὑψώθη διὰ τὸ εἶναι πόλις τοῦ Ἰησοῦ, ἐδοξάζετο γὰρ ὡς δῆθεν πατρις αὐτοῦ, ἀλλ´ οὐδὲν ὡφελήθη, διὰ τὸ μὴ πιστεῦσαι. Τούναντίον γὰρ καὶ´ διὰ τοῦτο ὡἄλλον κατακέκριται ἕως ἅθου ὅτι τοιοῦτον ἔχουσα οἰκήτορα, οὐδὲν ὡφελήθη ἐξ αὐτοῦ. Ἐπεὶ δὲ Καπερναοὺμ ἐρμηνεύεται χωρίον παρακλήσεως, βλέπε ὅτι κἂν ἀξιωθῇ τις γενέσθαι χωρίον τοῦ Παρακλήτου, τοῦ ἁγίου δηλαδὴ Πνεύματος, εἶτα ὑψηλοφρονήσῃ, καὶ ἐπαρθῇ ἄχρις οὐρανού, καταπίπτει λοιπὰν διὰ τὴν ὑψηλοφροσύνην. Φρίξον οὐν,, ὦ ἄνθρωπε.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:25–26

„Tanī laikā Jēzus atbildēja un sacīja: Es Tevi slavēju, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu to esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un to esi atklājis bērniem.“ Ko Viņš saka, ir šāds: „Es Tevi slavēju“ nozīmē: „Es Tev pateicos, Tēvs, ka jūdi, kas šķiet gudri un pieredzējuši Rakstos, nepaklausīja, bet nemācītie un bērni ticēja un iepazina noslēpumus.“ Bet Dievs apslēpa noslēpumus no tiem, kas šķiet gudri, nevis tāpēc, ka skaustu vai būtu viņu nezināšanas cēlonis, bet tāpēc, ka tie nebija cienīgi – tieši tāpēc, ka paši sevi uzskatīja par gudriem. Jo tas, kas sevi uzskata par gudru un paļaujas uz savām zināšanām, pat nepiesauc Dievu. Un tad Dievs, kā nepiesaukts, viņam arī nepalīdz un neatklāj. Turklāt Dievs daudziem neatklāj noslēpumus drīzāk cilvēkmīlestības dēļ, lai tie netiktu sodīti vairāk, kā [tie, kas, noslēpumus iepazinuši, tos nicinājuši].

„Tiešām, Tēvs, jo tā Tev ir labpaticis.“ Šeit Viņš rāda Tēva cilvēkmīlestību – ka Viņš atklāja bērniem nevis tāpēc, ka kāds cits Viņu būtu lūdzis, bet tāpēc, ka Viņam tā labpatika no sākuma. Jo „labpatikšana“ ir griba un patika.

Piezīmes (1)
  1. „Noslēpumi“ (τὰ μυστήρια) – šeit Evaņģēlija noslēpumi (atklāsme), bez vietura.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:25–26; Lk. 10:21; 1. Kor. 1:19–27; Rom. 1:22; Ebr. 6:4–6; 2. Pēt. 2:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Ἐν ἐκείνο τῷ καιρῷ ἀποκριθεὶς ὁ ἱησοῦς, εἶπεν· Ἐξομολογοῦμαί σοι, Πάτερ, Κύριε τοῦ οὐρανοῦ καὶ πῆς γῆς, ὅτι ἀπέκρυψας ταῦτα ἀπὸ σοφῶν καὶ αυνετῶν καὶ ἀπεκάλυψας αὐτὰ νηπίοις.» Ὅ λέγει, τοιοῦτόν ἐστιν· Ἐξομολογοῦμαι, ἀντὶ τοῦ, Ἔὑχαριστῶ σοι, ὧ Πάτερ, ὅτι οἱ δοκοῦντες σοφοὶ καὶ ἔμπειροι εἶναι τῶν Γραφῶν Ἰουδαῖοι, ἡπείθησαν, οἱ δὲ ἁμαθεῖς καὶ νήπιοι ἐπίστευσαν καὶ ἔγνων τὰ μυστήρια. Ἀπέκρυψε δὲ τὰ μυστήρια ὁ Θεὸς ἀπὸ τῶν δοκολντῶν εἶναι σοφῶν, οὐχ ὡς φθονῶν ἢ ὡς αἴτιος ἀγνωαίας, ἀλλὰ διὰ τὸ μὴ εἰναι ἀξίους, ἐξ αὐτοῦ τούτου τοῦ δοκεῖν ἑαυτοὺς εἰναι σοφούς· ὁ γὰρ δοκῶν ἑαυτὸν σοφὸν, καὶ θαῤῥῶν τῇ οἰκείᾳ γνώσει, οὐδὲ προσκαλεῖται Θεόν. Καὶ λοιπὸν ὁ Θεὸς ώς μὴ προσκαλούμενος οὐδὲ βοηθεῖ αὐτῷ, οὐδὴ ἀποκαλύπτει. Ἄλλως τε, ὁ Θεὸς μᾶλλον διὰ φιλανθρωπίαν οὐκ ἀποκαλύπτει τοῖς πολλοῖς τὰ μυστήρια, ἵνα μὴ πλεῖον κολασθῶσιν, ὡς μετὰ τὸ «Ναὶ, ὁ Πατὴρ, ὅτι οὔτως ἐγένετο εὐδακία ἔμπροσθέν σου.» Δηλοῖ ἐνταῦθα τὴν φιλανθρωπίαν τοῦ Πατρὸς, ὅτι οὐχ ὑπ´ ἄλλου παρακληθεὶς ἀπκκάλυψε τοῖς νηπίοις, ἀλλ´ οὔτως ἤρεσεν αὐτῷ ἐξ ἁρχῆς. Εὸδοκία γὰρ, ἡ θέλησις καὶ ἡ ἀρέσκεια

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:27

„Visas lietas Man ir nodevis Mans Tēvs.“ Augstāk Viņš bija sacījis Tēvam: „Tu esi atklājis, Tēvs.“ Tātad, lai tu nedomātu, ka Viņš pats neko nedara, bet viss ir Tēva, Viņš saka: „Viss Man ir nodots, un Man un Viņam ir viena vara.“ Bet, dzirdēdams „nodots“, nedomā, ka tas Viņam nodots kā kalpam un zemākam, bet kā Dēlam. Jo, tā kā Viņš ir dzimis no Tēva, tāpēc tas Viņam ir nodots; jo ja Viņš nebūtu dzimis un nebūtu vienas būtības ar Tēvu, tas nebūtu nodots. Jo ievēro, ko Viņš saka: „Viss Man ir nodots“ – nevis no „Kunga“, bet „no Mana Tēva“; tāpat kā, piemēram, ja skaistam tēvam piedzimst skaists bērns un viņš saka: „Skaistums man ir dots no mana tēva.“

„Un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, nedz arī kāds pazīst Tēvu kā vien Dēls un tas, kam Dēls to grib atklāt.“ Viņš saka lielāko: „Nav nekā brīnišķīga, ka Es esmu visa Kungs, ja Man ir vēl kas lielāks – pazīt Tēvu un pazīt Viņu tā, ka Es Viņu atklāju arī citiem.“ Bet ievēro: augstāk Viņš sacīja, ka Tēvs atklāja noslēpumus bērniem; bet šeit – ka Dēls atklāj Tēvu. Tātad redzi vienu Tēva un Dēla spēku, ja jau atklāj gan Tēvs, gan Dēls.

Piezīmes (1)
  1. „Vienas būtības ar Tēvu“ – τῆς αὐτῆς οὐσίας (ὁμοούσιος).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:27; Lk. 10:22; Jņ. 3:35; Jņ. 10:15; Jņ. 10:30; Jņ. 17:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Πάντα μοι παρεδόθη ὑπὸ τοῦ Πατράς μου.» Επεν ἀνωτέρω πρὸς τὸν Πατέρα, ὅτι ἀπεκάλυψας, ὧ Πάτερ· ἵνα οὖν μὴ ὑπολάβῃς ὅτιαύτὸς οὐδὲν ποιεί, πάντα δὲ τοῦ Πατρός εἰσι, φησὶν, ὅτι Πάντα μοι παρεδόθη, καὶ μία ἐξουσία ἐμοῦ κἀκείνου· τὸ Ἀὲ παρεδόθη ἀκούων, μὴ νόμιζε ὅτι ὡς δούλω ναὶ ὑποδεεστέρῳ παρεδόθη, ἀλλ´ ὡς υἱῳ. Καθ´ ὃ γὰρ κ-εννήθη ἐκ τοῦ Πατρὸς, κατὰ τοῦτο παρεδόθη αὐτῷ· εἰ γὰρ μὴ ἐγεννήθη, καὶ τῆς αὐτῆς οὐσίας ἦν τῷ Πατρὶ, οὐκ ἂν παρεδόθησαν. Ὅρα γὰρ τί λέγει· «Πάντα μοι παρεδόθη,» οὐχ ὑπὸ τοῦ δεσπότου, ἀλλʹ, «ὐπὸ τοῦ Πατρός μου·» ὥσπερ λόγουχάριν, ἐὰν γεννηθῇ εὐειδὲς παιδίον ἀπὸ πατρὸς εὐειδοῦς, καὶ εἴπῃ ὅτι Ἐδόθη μοι τὸ κάλλος ἐκ τοῦ πατρός μου. «Καὶ οὐδεὶς ἐπιγινώσκει τὸν Υἱὸν εἰ μὴ ὁ Πατὴρ, ολδὲ τὸν Πατέρα τις ἐπιγινώσκει εἰ μὴ ὁ Υἱὸς, καὶ ᾧ ἐὰν βούληται ὁ Υἱὸς ἁποκαλύψαι.» Τὸ μεῖζον λέγει, ὅτι Οὐδὲν θαυμαστὸν εἰ πάντων εἰμὶ Δεσπότηε. ὅπουγε καὶ ἕτερον μεῖζον ἔχω, τὸ εἰδέναι τὸν Πατέρα, καὶ οὕτως αὐτὸν γινώσκειν ὥστε καὶ ἐτέροις αὐτὸν ἀποκαλύπτειν. Σκόπει δὲ, ἀνωτέρω εἶπεν, ὅτι ὁ Πατὴρ ἀπεκάλυψε τὰ μυστήρια τοῖς νηπίοις · ἐνταῦθα δὲ, ὅτι ὁ Υἱλς ἀποκαλύπτει τὸ ν Πατέρα. Ὁρᾷς οὐν μίαν δύναμιν Πατρὸς καὶ Υἱοῦ εἴγε καὶ ὁ Πατὴρ ἀποκαλύπτει καὶ ὁ Υἱός.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu

Mt. 11:28–30

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs atvieglināšu.“ Viņš aicina visus – ne tikai jūdus, bet arī pagānus. Jo „bēdīgos“ (κοπιῶντες – „noguruši“) tu varētu saprast kā jūdus, jo tie sekoja smagiem bauslības priekšrakstiem un nopūlējās bauslības baušļu izpildē; bet „grūtsirdīgos“ (πεφορτισμένοι – „apkrautie“) – kā pagānus, kas bija nomākti ar grēku smagumu. Tātad visus šos Kristus atvieglina. Jo ticēt un apliecināt, un tikt kristītam – kāds gan tas nogurums? Un kā gan tas nav atvieglinājums, kad tu jau šeit esi bez rūpēm par to, kas pirms kristības darīts, un tur tāpat tevi sagaidīs atdusa?

„Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams, un Mana nasta ir viegla.“ Kristus jūgs ir pazemība un lēnprātība. Jo tas, kas pazemojas visu cilvēku priekšā, ir mierā un paliek netraucēts; turpretī tukšās godkāres pilnais un lielīgais vienmēr ir rūpēs, negribēdams būt mazāks par kādu, bet domādams, kā tikt vēl vairāk pagodinātam, kā uzvarēt ienaidniekus. Tātad Kristus jūgs, es saku – pazemība, ir viegls; jo mūsu zemajai dabai ir vieglāk pazemoties nekā paaugstināties. Bet arī visi Kristus baušļi tiek saukti par jūgu, un tie ir viegli nākamās atmaksas dēļ, kaut arī uz laiku šķiet smagi.

Piezīmes (1)
  1. „Bēdīgie un grūtsirdīgie“ – kā Lūgšanu grāmatā; burtiski κοπιῶντες – „nogurušie, kas pūlas“, πεφορτισμένοι – „apkrautie“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:28–30; Ap. d. 15:10; Ps. 54:23; Jes. 28:12; Jer. 6:16; 1. Jņ. 5:3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

«Δεῦτε πρός με πάντες οἱ κοπιῶντες καὶ πεφορτισμένοι, κἀγὼ ἀναπαύσω ὑμᾶς.» Πάντας καλεῖ, οὐ μόνον Ἰουδαίους, ἀλλὰ καὶ ἑθνικούς. Νοήσαις γὰρ Ἀν κοπιῶντας μὲν τοὺς Ἰουδαίους, ὡς παρατηρήματα νομικὰ βαρέα μετερχομένους, καὶ κοπιὼντας, ἐν τῇ ἐργασίᾳ τῶν ἐντολῶν τοῦ νόμου, πεφορτισμένους δὲ, τοὺς ἐθνικοὺς, οὖ τῷ βαρει τῶν ἁμαρτιῶν κπιέζοντο· τούτους οὖν πάντας ἀναπαύει ὁ Χριστός. Τὸ γὰρ πιστεῦσαι, καὶ ὁμολογῆσαι. καὶ θαπτί σασθαι, ποῖος κόπος; πῶς δὲ οὐκ ἀνάπαυσις; ὅταν ΟΑΙΙΤ Χii. καὶ ἐνταῦθα ἀμέριμνος ᾖς ἐπὶ τοῖς πρὸ τοῦ βαπτί. σματος πραχθεῖσι, κἀκεῖ ὡσαύτως ἀνάπαυσις διαδέξηταί σε. «Ἔρατε τὸν ζυγόν μου ἐφ´ ὑμᾶς, καὶ μάθετε ἀπ´ ἐμοῦ ὅτι πρᾶός εἰμι καὶ ταπεινὸς τῇ καρδίᾳ, καὶ εὐρήσετε ἀνάπαυσιν ταίς ψυχαῖς ὑμῶν. Ὁ γὰρ ζυγός μου χρηστὸς, καὶ τὸ φορτίον μου ἐλαφρόν ὰστι.» Ζυγὸς τοῦ Χριστοῦ ἡ ταπείνωσις καὶ ἡ κραότης. Ὁ γοῦν ταπεινούμενος παντὶ ἀνθρώπῳ, ἀνάπαυσιν ἔχει, ἀτάραχος μένων, ὥσπερ ὁ κενόοὶ δοξος καὶ ἀλαζὼν πάντοτε ἐν μερίμναις, οὐ θέλων ἐλαττωθῆναί τινος, ἀλλὰ λογιζόμενος πῶς πλέον δοξασθήσεται, πῶς νικήσει τοὺς ἐχθρούς. Ὁ ζυγὸς τοίνυν τοῦ Χριοτοῦ, ἡ ταπείνωσις λέγω, ἐλαφρός ἐστιν, εὐκολώτερον γάρ ἐστι τῇ ταπεινῇ ἡμῶν φύσιι τὸ ταπεινοῦσθαι, ἢ τὸ ἐπαίρεσθαι· ἀλλὰ καὶ πᾶσαι αἱ ἐντολαί τοῦ Χριστοῦ ζυγὸς λέγονται, αἴτινες ἐλαφραί εἰσι διὰ τὴν μέλλουσαν ἀντίδοσιν, εἰ καὶ πρὸς καιρὸν βαρεῖαι δοκοῦσιν.

PG 123, skenējuma lpp. 137–145 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem

Ziņot par kļūdu