Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: 9. nodaļa

Mk. 9:1

Tā kā Viņš bija runājis par Savu godību, gribēdams viņiem parādīt, ka nelielās velti, Viņš saka: „Daži no tiem, kas šeit stāv“ – tas ir, Pēteris, Jēkabs un Jānis – „nemirs, kamēr Es viņiem neparādīšu Pārveidošanā, kādā godībā Es nākšu otrajā atnākšanā.“ Jo Pārveidošanās nebija nekas cits kā otrās atnākšanas priekšvēstnesis. [Tā tad spīdēs Viņš pats, tā spīdēs arī taisnie.]

Piezīmes (1)
  1. Kvadrātiekavās – grieķu teksts digitālajā avotā šeit pārtrūkst („Οὕτ…“); papildināts pēc krievu tulkojuma, līdz pārbaudīts PG 123 skenējumā.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐπεὶ δὲ περὶ τῆς δόξης αὐτοῦ εἶπε, θων δεῖξαι αὐτοῖς, ὅτι οὐ μάπην κομπάζει, φησλν, βτι Εἰσί τινες τῶν ὤδε ἐστηκάτων, τουτέστε, Πέτρος καὶ Ἰάκωδος καὶ Ἰωάννης, οἵ τινες οὐ μὴ ἀποθάνωσιν, ἄχρις ἂν δείξω αὐτοῖς ἐν τῇ μεταμορφώσει μετὰ ποίας δόξης μέλλω παραγενέσθαι ἐν τῇ δευτέρᾳ παρουσίᾳ. Οὐδὲν γὰρ ἕτερον ἡ μταμόρφοσις ἦν, ἀλλ´ ἢ τῆς δευτέρας παρουσίας προμήννμα. Οὕτι ΔΑΡΟΤ ΙΧ.

PG 123, skenējuma lpp. 294–295 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐκ ἀρκεῖται τῇ κατὰ δεάνοιαν … beidzas: παρουσίας προμήννμα. Οὕτι ΔΑΡΟΤ ΙΧ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:2–3

Lūka saka „pēc astoņām dienām“, nebūdams pretrunā ar šo, bet gluži saskanēdams. Jo viņš ieskaitīja gan to pašu dienu, kad Viņš to sacīja, gan to, kad Viņš tos uzveda, bet Marks – tikai dienas starp tām. Tātad, paņēmis virsaišus, Viņš uzved tos augstā kalnā: Pēteri – kā to, kas apliecināja un mīlēja; Jāni – kā mīlēto; un Jēkabu – kā arī tādu, kas bija visvarenākais sludinātājs un teologs. Jo viņš jūdiem bija tik apgrūtinošs, ka Hērods, gribēdams jūdiem izpatikt, viņu nogalināja. Augstā kalnā Viņš uzved, lai brīnums būtu vēl godības pilnāks. Un savrup, jo Viņam bija jāparāda noslēpums. Pārveidošanos saproti nevis kā izskata pārmaiņu, bet ka, izskatam paliekot tādam, kāds tas bija arī agrāk, tam pievienojās neizsakāma gaisma.

Piezīmes (1)
  1. „Noslēpums“ – μυστήριον vispārējā nozīmē; vietturis nav vajadzīgs.
Citētās Rakstu vietas

Lk. 9:28; Ap. d. 12:1–3

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Λουκᾶς δὲ, μετὰ ὀκτὼ ἡμέρας, φησὶν, οὐκ ἐναντιούμενος τούτῳ, ἀλλὰ καὶ σφόδρα συνάδων. Ὁ μὲν γὰρ, καὶ αὐτὴν τὴν ἡμέραν καθ´ ἣν ἐφθέγξατο, κἀκείνην καθ´ ἤν ἀνήγαγεν, εἶπεν· ὁ δὲ Μάρκος τὰς μεταξὺ τούτων μόνας. Λαβὼν τοίνυν τοὺς κορυφαίους, ἀναφέρει αὐτοὺς εἰς ὄρος ὑψηλόν· Πέτρον μὲν, ὡς ὁμολογήσαντα καὶ ὡς ἀγαπῶντα· Ἰωάννην δὲ, ὡς ἀγαπώμενον· καὶ Ἰάκωβον, ὡς καὶ αὐτὸν μεγαλοφωνότατον καὶ θεολογικώτατον. Οὕτω γὰρ ἦν βαρὺς τοῖς Ἰουδαίοις, ὥστε καὶ ρώδης ἀρέσαι βουλόμενος τοῖς Ἰουδαίοις, άπέκτεινεν αὐτόν. Εἰς ὄρος δὲ ὑψηλὸν ἀναφέρει, ἵνα μᾶλλον ἐνδοξότερον εἴη τὸ θαῦμα. Καὶ κατ´ ἱδίαν· μυστήριον γὰρ ἔμελλεν ὑποδεῖξαι. Τὴν μεταμόρφωαιν δὲ νόει, οὐχὶ τοῦ χαρακτῆρος ἑξαλλαγὸν. ἀνλ´ ὃτι μένοντος τοῦ χαρακτῆρος οἴος καὶ πρώην ἡν, φωτὸς προσθήκη ἀῤῥήτου ἐπεγένετο.

PG 123, skenējuma lpp. 295 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Λουκᾶς δὲ, μετὰ ὀκτὼ ἡμέρας, … beidzas: ἡν, φωτὸς προσθήκη ἀῤῥήτου ἐπεγένετο.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:4–8

Elija un Mozus parādās sarunājamies daudzu iemeslu dēļ; bet pietiek ar diviem. Tā kā mācekļi bija teikuši, ka ļaudis vieni Viņu sauc par Eliju, bet citi – par vienu no praviešiem, Viņš rāda viņiem praviešu virsaišus, lai viņi arī no tā mācītos, kāda ir starpība starp kalpiem un Valdnieku; tas ir viens iemesls. Otrs – tā kā daudzi Viņu uzskatīja par Dieva pretinieku, jo Viņš lauza sabatu un pārkāpa bauslību, Viņš kalnā parāda praviešus, no kuriem viens bija likumdevējs, bet otrs – dedzīgs aizstāvis. Tādi pravieši nebūtu sarunājušies ar to, kas šķita bauslību laužam, ja tiem nebūtu paticis tas, ko Viņš saka.

Bet Pēteris, baidīdamies kāpt lejā no kalna (jo viņš bija nobijies, ka Kungs tiks sists krustā), saka: „Labi mums šeit būt“, un nevis kāpt lejā jūdu vidū. „Jo, pat ja šurp nāktu tie, kas pret Tevi trako, mums ir Mozus, kas sakāva ēģiptiešus; mums ir Elija, kas nolaida uguni no debesīm un iznīcināja piecdesmitniekus.“ Bet ko pravieši ar Viņu runāja? Par krustu un Viņa nāvi. To, ko Pēteris sacīja, viņš sacīja, nezinādams, ko runā; jo viņi bija pārbijušies no neizsakāmās gaismas un godības. Jo viņš patiešām nebija pie sava prāta, negribēdams, lai Jēzus nokāptu, lai tiktu krustā sists mūsu pestīšanai, bet lai vienmēr paliktu kalnā.

Pacelsim šo vārdu arī garīgā skatījumā. Pēc šīs pasaules, kas radīta sešās dienās, gala Jēzus uzvedīs arī mūs, ja vien esam Viņa mācekļi, augstajā kalnā – es domāju debesis – un parādīsies mums spožāk. Jo tagad Viņš parādījās negodā, kā krustā sistais un namdara dēls; bet tad mēs redzēsim Viņa godību kā Vienpiedzimušā. Mēs redzēsim arī bauslību un praviešus ar Viņu sarunājamies, tas ir, to, kas par Viņu teikts pie Mozus un praviešiem, – tad mēs sapratīsim un atradīsim to saskanam ar notikumiem; un tad mēs patiesi dzirdēsim Tēva balsi, Tēvam mums atklājot Dēlu un mācot: „Šis ir Mans Dēls.“ Bet kā Viņš mūs mācīs? Mākonim apēnojot, tas ir, Svētajam Garam; jo Viņš ir gudrības avots.

Piezīmes (2)
  1. „Likumdevējs … dedzīgs aizstāvis“ – Mozus deva bauslību, Elija iedegās par to (ζηλωτής).
  2. „4. Ķēn.“ – pēc Septuagintas; 1965. g. Bībelē 2. Ķēn. 1:9–12.
Citētās Rakstu vietas

4. Ķēn. 1:9–12; Jņ. 1:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

λίας καὶ Μωσῆς φαίνονται συλλαλοῦντες, διὰ πολλὰς αἰτίας· δύο δὲ ἀρκοῦσιν. Ἐπειδὴ γὰρ ἔφησαν οἱ μαθηται, ὅτι οἱ ὄχλοι, οἱ μὲν Ἠλίαν αὐτὸν λέγουσιν, οἱ δὲ, ἔνα τῶν προφητῶν, δείκνυσιν αὐτοῖς τοὺς κορυφαίους τῶν προφητῶν, ἵνα κἀντεῦθεν μάθωσι τὸ μέσον τῶν δούλων καὶ τοῦ Δεσπότου· μία μὲν αὕτη αἰτία. Ἐτέρα δὲ, ἐπειδὴ ἀντίθεον οἱ πολλοὶ αὐτὸν ἐνόμιζον, ὡς λύοντα τὸ Σάββατον, καὶ τὸν νόμον παραβαίνοντα δείκνυσιν ἐν τῷ ὄρει τοὺς προφήτας· ὧν ὁ μὲν νοῦ μοθέτης ἦν, ο δὲ ζηλωτής. Οὐκ ἂν οὖν ὡμίλουν οἱ τοιοῦτοι προφῆται τῷ τὸν νόμον λύειν δοκοῦντι, εἰ μὴ ἤρεσκεν αὐτοῖς ἃ λέγει. Ὁ δὲ Πέτρος, φοβούμενος καταβῆναι ἀπὸ τοῦ ὄρουςἐδεδοίκαι γὰρ τὸ σταυρωθῆναι τὸν Κύριον) φησί· Καλόν ἐστιν ἡμᾶς ὧθε εἶναι, καὶ μὴ ἐκεῖ κατελθεῖν εἰς τὸ μέσον τῶν Ἰουδαίων. Εἰ γὰρ καὶ ἀνταῦθα ἄλθοιεν οἱ κατὰ σοῦ λυτπῶῦτες, ἔχομεν Μωσῆν τὸν τοὺς Αἰγυπτίους προπωαάμενον · ἔχομεν Ἀλίαν τὸν πῦρ κατενεγκόντα ἐκ τοῦ οὐρανοῦ, καὶ τοὺς πεντηκοντάρχους διαφθείραντα. Τί δὲ συνελάλουν αὐτῷ οἱ προφῆται; τὰ περὶ τοῦ σταυροῦ καὶ τοῦ θανάτου αὐτοῦ. Ἔλεγε δὲ ἃ Κλεγεν ῥ Πέτρος, μὴ εἰδὼς τί λαλεῖ· ἕκφοβοι γὰρ ἐγένοντο ἁπὸ τοῦ ἀῤῥήτου φωτὸς καὶ τῆς δόξης. Οὁ γὰρ ἦν θντως ἐν τῷ ἰδίῳ νοῖ, μὴ θέλων καταβῆναι τὸν Ἰησοῦν εἰς τὸ σταυρωθῆναι πρὸς σωτηρίαν ἡμῶν, ἀλλὰ μένειν ἀεὶ ἐν τῷ ὄρει. Ἀνακτέον δὲ καὶ εἰς θοωρίαν τὸν λόγον. Μετὰ τὴν συντέλειαν τοῦ κόσμου τούτου, τοῦ ἐν ἓξ ἡμέραις δημιουργηθέντος, ἀναβιβάσει καὶ ἡμᾶς ὁ Ἰησοῦς, εἴγε μαθηταὶ αὐτοῦ ἐσμεν, εἰς τὸ ὄρος τὸ ὑψηλὸν, τὸν οὐρανὸν λέγω, καὶ ἐμφανίσει ἡμῖν ἀαυτὸν λαμπρότερον. Νύν μὲν γὰρ ἐν ἀοξίᾳ ἐφάνη, ὡς ἐσταυρωμένος καὶ τέκτονος υἰός· τότε δὲ ὀψόμεθα τὴν ὡς Μονογενοῦς αὐτοῦ δόξαν. Ὁψόμεθα δὲ καὶ τὸν νόμον καὶ τοὺς προφήτας αὐτῷ συλλαλοῦντας, τουτέστι, τὰ περὶ αὐτοῦ εἰρημνα παρά τε Μωθαέως καὶ τῶν προφητῶν, τότε νοήσομεν καὶ εὐρήσομεν σύμφωνα τοῖς πράγμασι, καὶ τότε ἁκούσομεν ὄντως τῆς Πατρικῆς φωνής, ἀποκαλύπτοντος ἡμῖν τοῦ Πατρὸς τὸν Υἱὸν, καὶ διδάσκοντος ὅτι «Οὕτός ἐστιν ὁ Υἱός μου-» Πῶς δὲ διδάξει ἡμᾶς; Ζῆςνεφέλης ἐπισκιαζούσης, τουτέστι, τοῦ Πνεύματος σοῦ ἁγίου· ἐκεῖνο γάρ ἐστιν ἡ πηγὴ τῆς σοφίας.

PG 123, skenējuma lpp. 295–296 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: λίας καὶ Μωσῆς φαίνονται συλλαλοῦντες, … beidzas: ἐστιν ἡ πηγὴ τῆς σοφίας.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:9–10

Kāpēc Kungs pavēl mācekļiem nevienam nestāstīt par Pārveidošanos? Lai cilvēki neapgrēcinātos, dzirdot par Kristu tik godības pilnas lietas, bet vēlāk redzot Viņu krustā sistu. Bet pēc tam, kad Viņš augšāmcēlās no mirušajiem, bija īstais laiks stāstīt par Kristu tādas godības pilnas lietas, kas notikušas pirms krusta. Tātad apustuļi paturēja šo vārdu pie sevis, apspriezdami, ko nozīmē augšāmcelties no mirušajiem. Jo viņi vēl nezināja, saka evaņģēlists, ka Viņam jāaugšāmceļas no mirušajiem.

Citētās Rakstu vietas

Jņ. 20:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τίνος ἕνεκεν ὁ Κύριος παραγγέλλει τοῖς μαθηταῖς, μηδενὶ εἰπεῖν περὶ τῆς μεταμορφώσεως; Ἵνα μὴ σκανδαλισθῶσιν οἱ ἄνθρωποι, τοιαῦτα μὲν ἀκούοντες περὶ τοῦ Χριστοῦ Κνδοξα, εἶθ´ θστερον ὁρῶντες αὐτὸν σταυρούμενον Μεθὸ μέντοι ἐκ νεκρῶν ἀνέστη, εὔκαιρρν ἦν τὸ περὶ τοῦ Χριστοῦ τοιαῦτα λέγειν ἔνδοξα πρὸ τοῦ σταυροῦ γενόμενα. Ἐκράτησαν οὖν οἱ ἁπόστολοι τὸν λόγον πρὸς ἑαυτοὺς, συζητοῦντες τί ἐστι τὸ ἐκ νεκρῶν ἀναστῆναι. Οὐδέπω γὰρ ᾔδεισαν, φησίν, ὅτι δεῖ αὐτὸν ἐκ νεκρῶν ἀναστῆναι.

PG 123, skenējuma lpp. 296 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τίνος ἕνεκεν ὁ Κύριος παραγγέλλει … beidzas: δεῖ αὐτὸν ἐκ νεκρῶν ἀναστῆναι.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:11–13

Jūdu vidū valdīja kāda baumu valoda par Eliju, ka Elija nāks pirms Kristus. Tomēr farizeji to, kas teikts par Eliju, neskaidroja, kā vajag, bet ļaunprātīgi slēpa patiesību. Jo Kristum ir divas atnākšanas – šī, kas jau notikusi, un nākamā. Pirmās priekšgājējs bija Jānis, bet otrās būs Elija. Tātad Kristus Jāni sauc par Eliju, jo tas bija bargs atmaskotājs, dedzīgs un tuksneša iemītnieks.

Tātad Kungs stājas pretī farizeju domai, kas uzskatīja, ka Kristus pirmās atnākšanas priekšgājējs ir Elija. Kā Viņš stājas pretī? „Elija, atnācis, visu atjaunos; un kā tad par Cilvēka Dēlu rakstīts, ka Viņam daudz jācieš?“ Tas, ko Viņš saka, ir šāds: tesbietis Elija, kad nāks, nodibinās mieru ar neklausīgajiem jūdiem un vedīs tos uz ticību; tātad viņš būs otrās atnākšanas priekšgājējs. Jo, ja tesbietis būtu pirmās atnākšanas priekšgājējs un visu atjaunotu, kā tad rakstīts, ka Cilvēka Dēlam tas un tas jācieš? Tātad no diviem paliek viens: vai nu Elija nav pirmās atnākšanas priekšgājējs, ja Raksti runā patiesību, ka Kristum jācieš; vai arī Raksti, kas saka, ka Kristus cietīs, nerunā patiesību, ja mēs ticētu farizeju vārdam, ka tesbietis būs pirmās atnākšanas priekšgājējs. Jo Elija visu atjaunos, un tad nebūs neviena neklausīga ebreja, bet visi ticēs sludināšanai, kas dzirdēs Eliju.

Tātad, atspēkodams farizeju domu, Kungs saka, ka Elija jau ir atnācis – tas ir, Jānis –, un viņi ar viņu darījuši, ko gribējuši. Jo viņi tam neticēja, un beidzot viņam nocirta galvu, un viņš kļuva par balvu par dejām.

Piezīmes (2)
  1. „Mal. 4:5“ – 1965. g. Bībelē Mal. 3:23.
  2. „Viņi tam neticēja“ – grieķu OCR „Ἐπείθησαν“ („paklausīja“) acīmredzami kļūda vārda „Ἠπείθησαν“ vietā; tulkots pēc jēgas un krievu tulkojuma.
Citētās Rakstu vietas

Mal. 4:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Περὶ τοῦ Ἐλιοῦ φήμη τις ἐκράτει παρὰ τοῖς Ἰουδαίοις, ὅτι Ἐλίας ἐλεύσεται πρὸ τοῦ Χριστοῦ. Πλὴν οἱ Φαρισαῖοι, οὐχ ὡς δεῖ ἡρμήνευον τὰ περὶ τοῦ Ἡλιοῦ, ἀλλ´ ἐθελοκέκως ἀπέκρυπτον τὸ ἀληθές. Δύο γάρ εἰσι τοῦ Χριστοῦ παρουσίαι, αὕτη τε ἡ γογενημένη, καὶ ἡ μέλλουσα. Τῆς μὲν οὗν προτέρας ἱωάννης ἐγένετο πρόδρομος· τῆς δὲ δεοτέρας, μέλλει γενέσθαι Ἡλίας. Ἐλίαν οὖν καλεῖ ὁ Χριστὸς τὸν Ἰωάννην, ὡς ἐλεγκτικὸν τε ὄντα καὶ ζηλωτὴν καὶ ἐρημίτην. Ἐνίσταται τοίνυν ὁ Κύριος πρὸς τὴν τῶν δαρισαίων δόξαν, τῶν ὑπολαμβανόντων, ὅτι τῆς προτέρας παρούσίας τοῦ Χριστοῦ πρόδρομός ἐστιν ὁ Ἠλίας. Πῶς δὲ ἐνίσταται; «Ἐλίας μὲν ἐλθὼν, ἀτοτκαθιστᾷ πάντα· καὶ πῶς γέγραπται ἐπὶ τὸν Υἱὸν πτοῦ ἀνθρώπου, ἵνα πολλὰ πάθῃ;ν Ὁ δὲ λέγει τοιοῦτόν ἐστιν Ὁ Θεσβίτης Ἐλίας ὅταν μέλλῃ ἐλθεῖν, εἱρήνην μάλλει ποιήσειν τοῖς ἀπειθοῦσιν Ἰουδαὰοις, καὶ ἰς πίστιν τούτους ἁγαγεῖν· ὥστε τῆς δευτέρας παρουσίας πρόδρομος ἴσται. Εἰ γὰρ τῆς πρώτης καρουσίας πρόδρομος ἦν ὁ θεσόίτης, ἐμέλλων ἀποο καταστήσοιν πάντα, πῶς λοιπὸν γέγραπται, ὕτι ὁ Υἱὸς τοῦ ἀνθρώπου τάθε καὶ τάδε μέλλει παθειν; Ἢκ τῶν δύο οὗν τὸ ἕτερον λείπεται, ἢ μὴ εἶναι τὸν Ἐλίαν τῆς πρώτης παρουσίας πρόδρομον, εἴπερ. ἀληθαύοοσιν αἱ Γραφαὶ, ὅτι δεῖ παθεῖν τὸν Χριστὸν, ἢ μὴ ἀληθεύειν τὰς Γραφὰς τὰς λεγούσας, ὅτι πείσεται ὁ Χριστὸς, εἴπερ πιστεύσοιμεν κατὰ τὸν λόγον τῶν δαρισαίων, ὅτι τῆς προτέρας παρουσίας ἔσται ὁ Θεσβίτης πρόθρομος. Ὁ γὰρ Ἡλίας ἀποκαταστήσειν μέλλει πάντα, καὶ οὐκ ἕσται τότε ἀπειθής τις Ἑβραῖος, ἀλλὰ πάντες πιστεύσουσι τῷ κηρύγρατι Κσοι ἂν ἀκούσωσι τοῦ Ἐλιοῦ. Τὴν οὖν ὑπάληώιν πῶσ δαρισαίων ἀνατρέπεον ὁ Κύριος, φησὶν ὅτι Ἐλίας ἤδη ῆλθε, νοντέστιν, ὁ Ἰωάννης, καὶ ἐκοίησαν ὅοα ἠθάλησαν ἐπ´ αὐτῷ. Ἐπείθησαν γὰρ αὐτῷ, καὶ τέλος ἀπεκεφαλίσθη, παιγνίου ἔπαθλον γενόμενος.

PG 123, skenējuma lpp. 296–297 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Περὶ τοῦ Ἐλιοῦ φήμη τις … beidzas: τέλος ἀπεκεφαλίσθη, παιγνίου ἔπαθλον γενόμενος.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:14–16

Atnācis pie mācekļiem – proti, pie deviņiem, kas nebija kāpuši ar Viņu augšā –, Viņš atrada tos farizeju iztaujātus. Jo farizeji, izmantodami Jēzus prombūtni, mēģināja mācekļus novērst. Bet ļaudis, Viņu pēkšņi ieraudzījuši, Viņu sveicināja. Jo viņi ilgojās Viņu redzēt un sveicināja, it kā redzēdami Viņu pēc ilga ceļojuma. Bet daži saka, ka arī Viņa vaigs, kļuvis skaistāks no Pārveidošanās gaismas, vilka ļaudis Viņu sveicināt.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐλθών πρὸς τοὺς μαθητὰς, τοὺς ἐννέα δηλαδὴ τοὺς μὴ συναναβάντες αὐνῷ, εἱλεαὐτοὺς ἐρωτωμένους παρὰ τῶν φαριοαίων. Δραξάμενοι γὰρ οἱ θαρισαῖοι τῆς ἀπουσίας τοῦ Ἰησοῦ, ἐπειρῶντο περιτρέπειν τοὺς μοθητάς, Ὁ μέντος ἑχλος ἐξαίφνης ἰδὼν αὐτὸν, ἠσπάζετο. ἐπόθουν γὰς αὐτὸν ἰδεῖν, καὶ ὥσπερ ἀπὸ μακρᾶς ἀποδὴμίας ἰξόντες, ἡσπάζοντο. ἕινὲς δέ φασιν, ὅτι καὶ ἡ ὅψις σὸτοῶ ὡραιοτέρα γενομένη ἀπὸ ταῦ φωτὸς τῆς μεταμορφώσεως, ἐφείλκετο τοῦς ὄχλους πρὸς τὸ ἀσπάζεσθαι.

PG 123, skenējuma lpp. 297 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: … beidzas:

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:17–18

„Viens no ļaudīm, atbildēdams, sacīja.“ Šim cilvēkam bija vāja ticība, kā arī Kungs liecina, sacīdams: „Ak, neticīgā paaudze“, un vēl: „Ticīgajam viss iespējams“; un viņš pats saka: „Palīdzi manai neticībai.“ Bet viņš apsūdz mācekļus, jo bija pilnīgi neticīgs. Jo viņam vajadzēja tos apsūdzēt nevis, nācot visu priekšā, bet savrup.

Citētās Rakstu vietas

Mk. 9:19; Mk. 9:23–24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀποκριθεὶς δὲ εἶς ἐκ τοῦ ὄχλου, εἶπεν· Ἀσθενὴς ἧν οὐτος ὁ ἄνθρωπος περὶ τὴν πίστιν, ὤσπερ καὶ ὁ Κύριος μαρτυρεῖ λέγων, Ὦ γενεὰ ἄπιστος, καὶ πάλιν, Τῷ πιστεύοντι πάντα δυνατά· κἀκαῖνος αὐτὸς, Βοήθει μου τῇ ἀπιστίᾳ. Κατηγορεῖ δὲ πῶν ιαθῃτῶν, ὡς ἄπιστος πάντως. Ἔδει γὰρ αὐτὸν μὴ ἔμπροσθεν πάντων ἐλθόντα κατηγορῆσαι, ἀλλὰ κατ´ ἰδίαν.

PG 123, skenējuma lpp. 297–298 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐλθών πρὸς τοὺς μαθητὰς, τοὺς … beidzas: ἐλθόντα κατηγορῆσαι, ἀλλὰ κατ´ ἰδίαν.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:19–27

Tātad tas, pienācis, vainoja mācekļus, ka tie nav spējuši dziedināt. Bet Kristus vērš apsūdzību pret viņu pašu, it kā sacīdams: „Tu, būdams neticīgs, esi kļuvis par iemeslu tam, ka tavs dēls netika dziedināts.“ Bet Viņš to saka ne tikai viņam, bet runā vispārīgi, it kā pārmezdams neticību visiem jūdiem; jo bija ticams, ka daudzi no klātesošajiem būs apgrēcinājušies. Viņš rāda, ka nāve Viņam ir vēlama, sacīdams: „Cik ilgi Es būšu pie jums?“, tas ir: Es esmu noguris, dzīvodams kopā ar jums, neticīgajiem.

Tomēr Viņš neapstājas pie pārmetuma, bet pieliek arī dziedināšanu, ķerdamies pie zēna dziedināšanas nevis, lai sevi parādītu, bet drīzāk ar lielu pieticību. Ievēro, kā Viņš dziedināšanu piedēvē nevis Savam spēkam, bet viņa ticībai, sacīdams: „Ticīgajam viss iespējams.“ Un vēl: redzēdams, ka ļaudis saskrien, Viņš apsauca garu; jo Viņš negribēja dziedināt ļaužu priekšā kā tāds, kas grib izrādīties un sevi parādīt. Apsaukdams un sacīdams: „Izej un vairs neieej“, Viņš norāda, ka gars ienāca cilvēka neticības dēļ un būtu ienācis atkal, ja Viņa pavēle to nekavētu. Viņš ļauj garam zēnu raustīt, lai visi zinātu dēmona ļaunprātību un ka tas būtu cilvēku nonāvējis, ja dievišķā roka to nebūtu savaldījusi.

Dēmons cilvēku met ugunī – dusmu un iekāres ugunī – un ūdenī – dzīves rūpju viļņos. Šis dēmons ir mēms un kurls: kurls, jo negrib dzirdēt Dieva vārdus; mēms, jo nespēj arī citus mācīt to, kas vajadzīgs. Bet, ja Jēzus, tas ir, Evaņģēlija vārds, satver roku – es domāju darbīgo spēku –, tad mēs tiksim atbrīvoti no dēmona. Ievēro, ka Dievs mums palīdz, bet pēc tam no mums pašiem tiek prasīts darīt labo. Jo Viņš saka: „Jēzus viņu piecēla“ – tā ir Dieva palīdzība – „un viņš piecēlās“ – tā ir viņa paša centība uz labo.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ὶ μὲν προσελθὼν ἐκεῖνος, τοὺς μαθητὰς ἡτιᾶτο ὡς μὴ ἰσχύσαντας θεραπεῦσαι. Ὁ δὲ Χριστὸς εἰς ἐκεῖνον αὐτὸν περιτρέπει τὸ ἔγκλημα, μονονουχὶ τοῦτο λέγων, ὅτι, Ἄπιστος ὢν σὺ, αἴτιος ἐγένου τοῦ μὴ θεραπευθῆναί σου τὸν υἱόν. Οὁ πρὸς ἐκεῖνον δὲ μόνον τοῦτο λέγει, ἀλλὰ κοινὸν ποιεῖται τὸν λόγον, ὥσπερ πάντας κοινῶς τοὺς Ἰουδαίους ὀνειδίζων ἐἰς ἀπιστίαν. Εἰκὸς γὰρ ἦν πολλοὺς τῶν παρεστώτων σκανδαλιοθῆναι. Δείκνυσι δὲ ποθητὸν αὐτῷ ὄντα τὸν θανατον, ἐκ τοῦ λέγειν· Ἔως πότε ἔσοιμαι μεθ´ ἡῶν· τουτέστι, περιεκάκησα μεθ´ ὑμῶν τῶν ἀπίστων διάγων. Οὐ μὴν ἵσταται ἄχρι τοῦ μέμψασθαι αὐτοὺς, ἀλλὰ καὶ τὴν ἴασιν ἑπιτίθησιν, οὐκ ἐπιδεικτικῶς δοραπεῦσαι τὸν παὶδα ἐπιβαλλόμενος, ἀλλὰ μᾶλλον μετὰ μετριοφροσύνης πολλῆς. Ὅρα γὰρ πῶς οὐ τῇ οἰκείᾳ δυνάμει, ἀλλὰ τῇ ἐκείνου πίστει ἀνατίθησι τὴν θεραπείαν, λέγων, ὅτι, Πάντα δυνατὰ τῷ πιστεύοντι. Ἀλλὰ καὶ ἕτερον· ἰδών γὰρ ἐπισυναγόμενον τὸν ὄχλον, ἀπετίμησε τῷ πνεύματι· οὐκ ἤθελε ἵὰρ Εμπροσθεν ὄ λου θεραπεύειν, ὡς φανητιῶν καὶ ἑπιδεικτικός. Ἐπιτιμήσας δὲ καὶ εἰπών, Ἔξελθε καὶ μηκέτι εἰσέλθῃς· τοῦτο αἰνίττεται, ὅτι διὰ τὴν ἀπιστίαν τοῦ ἀνθρώπου εἰσῆλθεν. ἂν καὶ πάλεν τὸ δαιμόνιον, εἰ μὴ τῷ προστάγματι αὐτοῦ ἑκωλύετο. Συγχωρεῖ δὲ σπαράξαι τὸν παῖδα, ἵνα γνῶσι πάντες τὴν τοῦ δαίμονος ἐπήρειαν, καὶ ὅτι ἐθανάτωσεν ἄν τὸν ἄνθρωπον, εἰ μὴ ὑπὸ τῆς θείας ἀνεχαιτίζετο χειρός. Ῥίπτεται δέ τις ὑπὸ δαίμονος εἰς πῦρ τὸ τοῦ θυμοῦ καὶ τὸ τῆς ἐπιθυμίας, καὶ εἰς ὕδωρ, τὸ τῶν βιωτικῶν πραγμάτων κλυδώνιον, Ὁ δαίμων δὲ οὗτος ἄλαλός ἐστι καὶ κωφός. Κωφὸς μὲν, ὡς μὴ ἀκούειν θέλων τῶν τοῦ Θεοῦ λόγων· ἄλαλος δὲ, ὡς μηδὲ´ ἐτέρους δυνάμενος διδάσκειν τὸ δέον· ἀλλ´ ἐὰν ὁ Ἱησοῦς. τουτέστιν, ὁ Εὐαγγελικὸς λόγος, κρατήσῃ τῆς χειρὸς, τῆς πρακτικῆς λέγω ὃυνάμεως, τότε ἐλευθερωθησόμεθα τοῦ δαίμονος. Ὅρα δὲ ὅτι ὁ μὲν Θεὸς βοηθεῖ ἡμῖν, εἶτα ἡμεῖς αὐτοὶ τὸ ἀγαθὸν ἁπαιτούμεθα ἐργάζεσθαι. δησὶ γάρ· Ἢγειρεν αὐτὸν ὁ Ἰοσοῦς· τοῦτο ἡ τοῦ Θεοῦ βοήθεια, καὶ ἀνέστη, τοῦτο ἡ ἐκάίνοι αὐτοῦ πρὸς τὸ ἀγαθὸν σπουδή,

PG 123, skenējuma lpp. 298–299 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: ὶ μὲν προσελθὼν ἐκεῖνος, τοὺς … beidzas: αὐτοῦ πρὸς τὸ ἀγαθὸν σπουδή,

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:28–29

Mācekļi nobijās, ka varbūt zaudējuši žēlastību, ko Kungs viņiem bija devis, un tāpēc nav spējuši izdzīt dēmonu. Ievēro arī viņu bijību: kā viņi nāk pie Viņa savrup. „Šī suga.“ Kāda? Vai nu mēnessērdzīgo, vai vienkārši visa dēmonu suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanu un gavēni. Jo jāgavē gan tam, kas cieš, gan tam, kas dziedinās; vajag abu; bet visvairāk vārds prasa cietēja gavēni. Un vajag ne tikai gavēt, bet arī lūgties; ne tikai lūgties, bet arī gavēt. Jo tā tiek izpildīta patiesa lūgšana – ja tai pievienots gavēnis: kad lūdzējs nav apgrūtināts ar ēdienu garaiņiem, bet ir viegls un bez smaguma.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐφοβήθησαν οἱ μαθηταὶ μήπως ἀπέβαλρν τὴν χάριν, ἣν δέδωκεν αὐτοῖς ὁ Κύριος, καὶ διὰ τοῦτο οὐκ ἠδυνήθησαν ἐκβαλεῖν τὸν δαίμονα. Ὅρα δὲ καὶ τὴν εὐλάβειαν αὐτῶν, πῶς κατ´ ἰδίαν αὐτῷ προσέρχονται. Τοῦτο δὲ τὸ γένος. Ποῖον; Ὦ τὸ τῶν σεληνιαζομένων, ἢ ἀπλῶς πᾶν τὸ τῶν δαιμόνων γένος οὐκ εξέρχετοι ἄλλῳ τινὶ τρόπφ, εἰ μὴ ἐν προσευχῇ καὶ νηστείᾳ· δεῖ γὰρ καὶ τὸν πάσχοντα νηστεύειν, καὶ τὸν μέλλοντα θεοαπεῆσαι Ἀμφοτέρων γὰρ χρεία· μάλιστα δὲ τὴν τοῦ πάσγοντος νηστείαν ἀπαιτεῖ ὁ λόγος. Δεῖ καὶ μὴ νηστεύειλ μόνον, ἀλλὰ καὶ προσεύχεσθαι· μηδὲ μόνον προσεύχεσθαι, ἀλλὰ καὶ νηστεύειν. Οὕτω γὰρ ἡ ἀληθινὴ προσευχὴ τελεῖται, ἐὰν καὶ νηστείαν ἔχῃ συνερευγμένην. Ὅτε οὐ βαρεῖται ὁ προσευχόμενος τοῖς ἐκ τῶν βρωμάτων ἀτμοῖς, ἀλλὰ κοῦφός ἐστι καὶ ἀβαρής

PG 123, skenējuma lpp. 299 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐφοβήθησαν οἱ μαθηταὶ μήπως ἀπέβαλρν … beidzas: ἀλλὰ κοῦφός ἐστι καὶ ἀβαρής

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:30–31

Visur Viņš brīnumiem pievieno vārdu par ciešanām, lai nedomātu, ka Viņš cieta aiz nespēka. Pateicis skumjo – ka Viņu nogalinās –, Viņš pievieno arī priecīgo – ka trešajā dienā augšāmcelsies –, lai mēs mācītos, ka skumjām vienmēr seko prieks, un neskumtu velti bēdās, bet cerētu arī uz labāko.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Πανταχοῦ ταῖς θαυματουργίαις παρεμβάλλει τὸν περὶ τοῦ πάθους λόγον, ἵνα μὴ νομισθῇ ὅτι δι´ ἀδυναμίαν ἔπαθεν. Εἰπὼν υὔν τὸ σκυθρωπὸν, ὅτι ἀποκτενοῦσιν αὐτὸν, ἐπάγει καὶ τὸ χαρμόσυνον, ὅτι τῇ τρίτῃ ἡμέρᾳ ἀναστήσεται, ἵνα μάθωμεν ὅτι ἀεὶ τοῖς σκοθρωποῖ ἐστκολομωθεῖ τὰ εὐφρόσυνα, καὶ μὴ μάτην ἀνιώμεθα κπὶ πτοῖς λυπηροῖς, ἀλλ´ ἐλπίζωμεν καὶ τὰ χρηστότερα.

PG 123, skenējuma lpp. 299 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: … beidzas:

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:32–37

Mācekļi, vēl domādami cilvēcīgāk, strīdējās savā starpā, kurš no viņiem ir lielāks un Kristum dārgāks. Kungs nekavē vēlēšanos būt priekšā; jo Viņš grib, lai mēs tiektos pēc augstākas pakāpes. Tomēr Viņš negrib, lai mēs pirmās vietas sagrābtu, bet lai drīzāk augsto iegūtu ar pazemību. Jo Viņš nostādīja vidū bērnu un grib, lai arī mēs kļūtu līdzīgi tam. Jo bērns netiecas pēc slavas, neskauž, neatceras pāridarījumu. „Un ne tikai tad,“ Viņš saka, „ja jūs paši tādi kļūsiet, jūs saņemsiet lielu algu, bet arī tad, ja Manis dēļ godināsiet citus tādus, jūs saņemsiet par to Debesu Valstību. Jo jūs uzņemat Mani; bet, uzņemdami Mani, jūs uzņemat To, kas Mani sūtījis.“ Redzi, cik daudz spēj pazemība un vienkārša, neviltota daba: tā ieved mūsos Dēlu un Tēvu – un acīmredzot arī Svēto Garu.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

με.»Οἱ μαθηταὶ ἔτι ἀνθρωπικώτερα φρονοῦντες, διεφιλονείκουν πρὸς ἀλλήλους περὶ τοῦ, ποῖος αὐτῶν μείζων ἐστὶ καὶ προτιμότερος παρὰ τῷ Χριστῷ. Ὁ δὲ Κύριος τὴν μὲν ἐπιθυμίαν τὴν τῆς προτιμήσεως οὐ κωλύει. Θέλει γὰρ ἡμᾶς ἐπιθυμεῖν τοῦ ὑψηλοτέρου βαθμοῦ. Οὐ μέντοι ἀρπάζειν ἡμᾶς βούλεται τὰ πρωτεῖα, ἀλλὰ ιὰ τῆς ταπεινώσεως μᾶλλον κατακτᾶσθαι τὸ ὑψήλάκ Παιδίον γὰρ ἔστησεν εἰς τὸ μέσον, καὶ κατ´ ἐκεῖνο γενέσθαι καὶ ἡμᾶς βούλεται. Τὸ γὰρ παιδίον· οὕτε δόξης ἐφίεται, οὔτε φθονεῖ, οὔτε μνησικακεῖ. Καὶ οὐ μόνον, φησὶν, ἐὰν αὐτοὶ τοιοῦτοι γενήσεσθε, μισθὸν λήψεσθε μέγαν, ἀλλὰ κἂν ἑτέρους τοιούτουξ τιαήσητε δι´ ἐμὲ, βασιλείαν οὐρανῶν ἀντιλάβοιτε. Ἑμὲ γὰρ δέχεσθε· ἐμὲ δὲ δεχόμενοι, δέχεσθε τὸν ἀποστείλαντά με. Ὁρᾷς οὖν πόσα δύναται ἡ ταπείνωσις, καὶ τὸ ἄπλαστον τοῦ τρόπου καὶ ἄδολον. Τὸν Υἱὸν γὰρ καὶ τὸν Πατέρα ἐνοικίζει ἐν ἡμῖν. Πρόδηλον δὲ ὅτι καὶ τὸ Πνεῦμα τὸ ἅγιον.

PG 123, skenējuma lpp. 299–300 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: με.»Οἱ μαθηταὶ ἔτι ἀνθρωπικώτερα φρονοῦντες, … beidzas: καὶ τὸ Πνεῦμα τὸ ἅγιον.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:38–40

Pērkona dēls aizliedz tam, kas izdzina dēmonus, nevis greizsirdības vai skaudības vadīts, bet gribēdams, lai visi, kas piesauc Kristus vārdu, arī sekotu Viņam un visi mācekļi būtu viena miesa. Jo sludināšanas sākumā daži, slavaskāres pārņemti, arī paši gribēja it kā darīt zīmes. Redzēdami, ka Jēzus vārds spēj daudz, viņi to izrunāja un tiešām darīja zīmes, kaut citādi bija dievišķās žēlastības necienīgi. Jo Kungs gribēja, lai sludināšana izplešas arī caur necienīgajiem. Ko tad Pestītājs? Viņš neļauj Jānim kavēt to, kas dara zīmes, bet saka: „Ļaujiet, jo neviens, kas darīs brīnumu Manā vārdā, nespēs tūlīt Mani zaimot.“ Jo kā gan Mani zaimotu tas, kam Mans vārds ir slavas iemesls un kas, to piesaukdams, dara brīnumus?

Šķiet, ka Kungs runā pretī pats sev. Jo citur sacījis: „Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani“ (Mt. 12:30), tagad Viņš saka: „Kas nav pret mums, tas ir par mums.“ Tas šķiet pretrunīgi, bet tā nav. Jo „Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani“ ir teikts par dēmoniem, kas cenšas atraut no Dieva un izkaisa to, kas pieder Dievam; bet tas, kas teikts tagad, – par cilvēkiem, kas, darīdami brīnumus, drīzāk dažus pieved pie Dieva.

Citētās Rakstu vietas

Mt. 12:30

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐ ζηλοτυπίᾳ τινὶ καὶ φθόνῳ ὑπαγόμενος ὁ τῆς βροντῆς υΙὸς κωλύει ἐκεῖνον. τὸν τὰ δαιμόνια ἐκβάλλοντα, ἀλλὰ θέλων πάντας τοὺς ἐπικαλουμένους τὸ ὄνομα τοῦ Χριστοῦ καὶ ἀκολουθεῖν αὐτῷ, καὶ ἓν εἶναι σῶμα πάντας τοὺς μαθητάς. Ἐν γὰρ τῇ ἀρχῇ τοῦ κηρύγματος, τινὲς φιλοδοξίας ἔρωτι κρατούμενοι, ἤθελον καὶ αὐτοὶ σημεῖα δῆθεν ἐργάζεσθαι. Ὁρῶντες δὲ τὸ ὄνομα τοῦ Ἰησοῦ πολλὰ δονάμενον, ἐπέλεγον τοῦτο, καὶ δὴ σημεῖα ἑποίουν, ἄλλως ἀνάξιοι ὄντες τῆς θείας χάριτος. Ἰβούλέτο γὰρ ὁ Κύριος πλατύνεσθαι τὸ κήρυγμα, καὶ διὰ τῶν ἀναξίων. Τί οὖν ὁ Σωτήρ; Οὐ συγχωρεῖ τῳ Ἰωάννῃ κωλύειν τὸν τὰ σημεία ποιοῦντα, ἀλλ´, Ἄφετε γὰρ. φησὶν, οὐδεὶς γὰρ δυνήσεται ταχὺ κακολογῆσαί με, ὅς ποιήσει δύναμιν ἐπὶ τῷ ὀνόματί μου. Πῶς γὰρ. ἄν κακολογήσειέ με ὁ τὸ ὄνομά μου ἁφορμὴν δόξης ἔχων, καὶ διὰ τοῦ ἐπικαλεῖσθαι τοῦτο θαυματουργῶν; Δοκεῖ δὲ ἐναντία λέγειν ὁ Κύριος ἑαυτῷ. Ἀλλαχάῦ γὰρ εἰπὼν, «Ὁ μὴ ὤν μετ´ ἐμοῦρ κατ´ ἐμοῦ ἐστι,» νῦν λέγει, «Ὁς οὐκ ἔστι καθ´ ἡμῶν, ὑπὲρ ἡμῶν ἐστι.» Δοκοῦσιν οὖν ταῦτα ἐναντία· οὐκ εἰσὶ δέ. Τὸ μὲν γὰρ,ι Ὁ μὴ ὤν μετ´ ἐμοῦ, κατ´ ἐμοῦ ἐστι,» παρὶ δαιμόνων εἴρηται, τῶν ἀπὸ Θεοῦ ἀφέλκαιν σπουδαζόντων καὶ σκορπιζόντων τὰ τοῦ Θεοῦ Τὸ δὲ νῦν ῥηθὲν περὶ ἀνθρώπων, τῶν μᾶλλον προσαγόντων τινὰς τῷ Θεῷ διὰ τοῦ θαύματα ἐπιτελεῖν.

PG 123, skenējuma lpp. 300–301 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐ ζηλοτυπίᾳ τινὶ καὶ φθόνῳ … beidzas: Θεῷ διὰ τοῦ θαύματα ἐπιτελεῖν.

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:41–42

„Es ne tikai nekavēju to, kas dara brīnumus Manā vārdā,“ Viņš saka, „bet, ja kāds jums dos kaut ko vismazāko Mana vārda dēļ un uzņems jūs Manis dēļ – nevis cilvēcīgas vai pasaulīgas labvēlības dēļ –, tas nezaudēs savu algu.“ Biķeri ūdens Viņš min to dēļ, kas aizbildinās ar nabadzību. „Pat ja tu dosi biķeri ūdens, kas ir visniecīgākais,“ Viņš saka, „tu arī to nezaudēsi.“ Bet, kā tad, ja tu godā vienu no mazajiem, tu esi patīkams Dievam, tā, ja tu apgrēcini vienu no mazajiem, tas ir, negodā, liec tam paklupt, – tev būtu labāk, ja ap kaklu tev būtu pakārts ēzeļa dzirnakmens; jo, kā šķiet, mēs ciestu vēl smagāku sodu. Viņš minēja jutekliski uztveramu sodu, iebiedēdams mūs ar šo redzamo piemēru.

Piezīmes (1)
  1. „Ēzeļa dzirnakmens“ – μύλος ὀνικός: liels dzirnakmens, ko grieza ēzelis.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐ μόνον ψησὶί, τὸν δυνάμεις ποιοῦντα ἐν τῷ ὀνόματί μου οὐ κωλύω, ἀλλὰ κἄν τις ἐλάχιστόν τι δώσει ὑμῖν διὰ τὸ ἐμὸν ὄνομα, καὶ ἀποδέξηται ὑμᾶς δι ἐμὰ, οὐ δι´ ἀνθρωπίνην χάριν ἢ κοσμικὴν, οὐ μὴ ἀπολέσῃ τὸν μισθὸν αὐτοῦ. Εἶπε δὲ τὸ ποτήριον τοῦ ὕδατος, διὰ τοὺς προφασιζομένους τὴν πενίαν. Κἂν γὰρ, φησὶ, ποτήριον ὕδατος δώσεις, τὸ εὐτελέστατον, οὐδὰ τοῦτο ἀπολέσεις. Ὥσπερ δὲ ἀλν ἕνα. τῶν μικρῶν τιμήσῃς, εὐαρεστεῖς τῷ Θεῷ, οὔτως ἐὰν ἕνα τῶν μικρῶν σκανδαλίσῃς, τουτέστιν ἀτιμάσῃς, ὑποσκελίσῃς, συμφέρει σοι, εἰ μύλος ὀνικὸς ἐκρεμάσθη σουἀν τῷ τραχήλῳ· χείρονα γὰρ, ὡς ἔοικε, τιμωρίαν ὑποστησόμεθα. Αἰσθητήν δὲ τιμωρίαν εἰπεν, ἐκφοβῶν ἡμᾶς διὰ τούτου τοῦ αἰσθητοῦ ὑποδείγματος .

PG 123, skenējuma lpp. 301 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐ μόνον ψησὶί, τὸν δυνάμεις … beidzas: τούτου τοῦ αἰσθητοῦ ὑποδείγματος .

Ziņot par kļūdu

Mk. 9:43–50

Piedraudējis tiem, kas apgrēcina, ka viņiem būtu labāk, ja tie būtu iemesti jūrā, Viņš tagad pamāca tos, kas tiek apgrēcināti, sargāties no tiem, kas gatavi viņus apgrēcināt un likt tiem paklupt. „Pat ja tā ir kāja, pat roka, pat acs, kas tevi apgrēcina“ – tas ir, kāds no vistuvākajiem, pat no asinsradiem, kas tev vajadzīgi, – „nocērt to“, tas ir, atsakies no draudzības un tuvības ar viņu.

Tārps un uguns, kas soda grēciniekus, ir katra sirdsapziņa un šajā dzīvē izdarīto apkaunojošo darbu atmiņa, kas kā tārps aprij un kā uguns dedzina. „Jo katrs,“ Viņš saka, „tiks sālīts ar uguni“, tas ir, pārbaudīts; to arī Pāvils saka, ka viss tiks pārbaudīts ugunī (1. Kor. 3:13). „Un katrs upuris,“ Viņš saka, „tiks sālīts ar sāli.“ To Viņš teica no Levītu grāmatas; jo tur Dievs saka: „Katra jūsu upura dāvana lai tiek sālīta ar sāli“ (3. Moz. 2:13). Tātad labi ir mums sālīt savus upurus ar Dieva sāli, tas ir, nest upurus nevis vārgus un kūtrus, bet stingrus un garšīgus.

Par sāli Kungs sauc arī apustuļus un vispār visus, kam ir spēks saturēt kopā un saistīt. Jo, kā sāls notur gaļu un neļauj tajā rasties tārpiem, tā arī mācītāja vārds, ja tas ir stingrs, savelk miesīgos cilvēkus un neļauj tajos rasties negulošajam tārpam. Bet, ja skolotājs ir bez sāls un viņam nav stingruma un saistošā spēka, ar ko viņš tiks sālīts, tas ir, padarīts garšīgs? „Tātad turiet sevī sāli“, tas ir, Gara garšīgo un kopā saturošo žēlastību, lai jūs dzīvotu mierā cits ar citu. Jo tas, kas ar mīlestības saiti ir saistīts ar tuvāko, tam ir sāls, un [tas tur mieru ar tuvāko].

Piezīmes (1)
  1. Kvadrātiekavās – grieķu teksts digitālajā avotā šeit pārtrūkst („καὶ λοι…“); papildināts pēc jēgas un krievu tulkojuma, līdz pārbaudīts PG 123 skenējumā.
Citētās Rakstu vietas

1. Kor. 3:13; 3. Moz. 2:13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀπειλήσας τοῖς σκανδαλίζουσιν, ὅτι συνέφερεν αὐτοῖς, εἰ ἐῤῥίφθησαν ἐν τῇ θαλάσσῃ, νῦν παραινεῖ τοῖς σκανδαλιζομένοις φυλάττεσθαι ἀπὸ τῶν ἑτοίμως ἐχόντων σκανδαλίζειν καὶ ὑποσκελίζειν αὐτούς. Κἂν γὰρ ποῦς, κἂν χεὶρ, κἂν ὀφθαλμὸς ἧ ὁ σκανδαλίζων σε πουτέστι. κν τῶν οἰκειοτάτων τις, κἂν τῶν καθ´ αἷμα πλησιαζόντων καὶ χρειωδῶν, ἱκκοψον αὐτὸν, τουτέστιν, ἀπάρνησαι τὴν πρὸς αὐτὸν φιλίαν καὶ οἶΚκειότητα. Σκώληξ δὲ καὶ πῦρ κολάζοντα τοὺς ἁμαρτωλοὺς, ἡ συνείδησίς ἐστιν ἑκάστου, καὶ ἡ μνήμη τῶν πραχθέντων ἐν τῷ βίῳ τούτῳ αἰσχρῶν· ἤτις ὥσπερ τκώληξ καταδαπανᾷ. καὶ ὡς πῦρ φλέγει. Πᾶς γὰρ, φησὶ, πυρὶ ἀλισθήσεται, τουτέστι, δοκιμασθήσεται. Ὅπερ καὶ ὁ Παῦλος λέγει, ὅτι πυρὶ δοκιμασθήσεται πάντα. Καὶ πᾶσα δὲ, φησί, θυσία ἀλὶ ἀλισθήσεται Τοῦτο δὲ ἀπὸ τοῦ Λευῖτικοῦ εἶπεν. Ἐκεῖ γάρ φησιν ὀ Θεὸς, Πᾶν δῶρον θυσίας ἡμῶν ἁλὶ ἀλισθήεται. Καλὸν οὖν ἐστιν ἡμᾶς ἀλίζειν τὰς θυσίας ἡμῶν τῷ ἅλατι τοῦ Θεοῦ, τουτέστι, μὴ ἐκλελυμένας θυσίας καὶ ῥᾳθύμους προσφέρειν, ἀλλὰ στρυφνὰς καὶ νοστίμους. Ἄλας δὲ λέγει καὶ τοὺς ἀποστόλους ὁ Κύριος, καὶ πάντας ἁπλῶς τοὺς δύναμιν ἔχοντας συνεκτικὴν καὶ συνδετικήν. Ὥσπερ γὰρ τὸ ἅλας συνέχει τὰ κρέα, καὶ οὐκ ἐᾶ αὐτὰ σκώληκας γεννᾷν, οὕτω καὶ ὁ διδαακαλικὸς λόγος, ἐὰν στρυφνὸς εἴη, τοὺς σαρκικοὺς ἀνθρώπους συσφίγγων, οὐκ ἐᾷ ἐν αὐτοῖς γεννηθῆναι τὸν ἁκοίμητον σκώληκα. Ἐὰν δὲ ὁ διδάσκαλος ἄναλος εἴη, καὶ μὴ ἔχη τὸ στρυφνὸν καὶ συνδετικὸν, ἐν τίνι ἀλισθήσεται, τουτέστιν, ἀρτυθήσεται; Ἔχετε οὖν ἐν ἀαυτοῖς ἅλας, ἤγουν τὴν νόστιμον χάριν τοῦ Ινεύματος καὶ συνεκτικὴν, ὡς ἂν εἰρηνεύητε πρὸς ἀλλήλους. Ὁ γὰρ τῷ συνδέσμῳ τῆς ἀγάπης συσφιγγόμενος πρὸς τὸν πλησίον, οὐτος ἅλας ἔχει, καὶ λοιΚΕΦΑΛ. Γʹ. ΗΙερὶ τῶν ἐπερωτησάντων, εἰ ἔξεστιν ἀπρλυειτὴν γυναῖκα. Περὶ τυῦ ἐπερωτήσαντος πλουσιου τόν Ἰησοῦν. Ιερι´ τῶν υἱῶν Ζεεδαίου. Ιερὶ τοῦ Βαρτιμαίου.

PG 123, skenējuma lpp. 301–302 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀπειλήσας τοῖς σκανδαλίζουσιν, ὅτι συνέφερεν … beidzas: υἱῶν Ζεεδαίου. Ιερὶ τοῦ Βαρτιμαίου.

Ziņot par kļūdu