Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: 6. nodaļa

Mk. 6:1–3

Viņš ierodas dzimtenē, ne nezinādams, ka tie Viņu nicinās, bet lai vēlāk tie nevarētu teikt: „Ja Viņš būtu atnācis, mēs būtu ticējuši“; un reizē arī atmaskodams viņu skaudīgo prātu. Jo viņiem drīzāk vajadzēja lepoties ar Kungu, kas viņu dzimteni rotāja gan ar mācību, gan ar brīnumiem; bet viņi Viņu noniecina Viņa zemās izcelsmes dēļ. Tik liels ļaunums ir skaudība: tā vienmēr aptumšo labo un neļauj skaudīgajiem to redzēt. Arī tagad daudzi kādus apmelo kā zemas izcelsmes, kaut tie citādi ir goda cienīgi, – domādami ļauni un ļoti nekrietni.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐὰιβαίνει τῆς πατρίδος, κ ἀγνοῶν ὅτι καταφρονήσουσιν αὐτοῦ, ἀλλ´ ἵνα μὴ ἔχωσιν ὕστερον λέγειν ὅτι, Εἰ ἦλθεν, ἐπιστεύσαμεν ἄν· ἅμα δέ, καὶ τὴν φθονερὰν γνώμην αὐτῶν ἐλέγχων. Δέον γὰρ καυχᾶσθαι μᾶλλον ἐπὶ τῷ Κυρίῳ, ὡς κοσμοῦντι τὴν αὐτῶν πατρίδα διά τε τῆς διδασκαλίας καὶ τῶν θαυμάτων, οἱ δὲ, ἐξευτελίζουσιν αὐτὸν ἐπὶ τῷ ταπεινῷ τοῦ γένους. Τοσοῦτόν ἐστι κακὸν ὁ φθόνος. Ἐπισκοτεῖ γὰρ τοῖς ἀγαθοῖς ἀεί, καὶ οὐκ ἐᾷ τοὺς φθονοῦντας ταῦτα ἰδεῖν. Καὶ νῦν οὗν πολλοί, ὡς δυσγενεῖς τινας διαβάλλουσιν, ἀξίους ὄντας τἄλλα τιμῆς, κακῶς φρονοῦντες καὶ λίαν ἀγεννῶς.

PG 123, skenējuma lpp. 278 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐὰιβαίνει τῆς πατρίδος, κ ἀγνοῶν … beidzas: κακῶς φρονοῦντες καὶ λίαν ἀγεννῶς.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:4–6

Kungs saka vispārīgi, ka visi pravieši savās dzimtenēs ir bez goda. Jo, ja tiem ir ievērojami radinieki, tie viņus apskauž un tāpēc negodā; bet, ja viņi ir zemas izcelsmes, tad atkal viņus negodā zemās izcelsmes dēļ. Tātad Viņš tur nevarēja darīt brīnumus nevis tāpēc, ka pats būtu bijis vājš, bet tāpēc, ka tie bija neticīgi. Viņus saudzēdams, lai zīmes viņiem nekalpotu par vēl lielāku nosodījumu, ja tie neticētu arī tā, Viņš tur nedara brīnumus. Turklāt brīnumu darīšanai vajadzīgs gan darītāja spēks, gan saņēmēju ticība. Tā kā tur trūka otrā – dziedināmo ticības –, Jēzum nepiederējās darīt zīmes. Tā mums jāsaprot vārdi „nevarēja“: tas ir, „nepiederējās“.

Piezīmes (1)
  1. „Nepiederējās“ – οὐκ ἐνεδέχετο: „nebija iespējams, nebija pieļaujams“.
Ziņot par kļūdu

Mk. 6:7–11

Kungs mācīja ne tikai pilsētās, bet arī ciemos, lai mēs mācītos nenicināt arī mazos un ne vienmēr meklēt lielās pilsētas, bet sēt Vārdu arī niecīgos ciematos. Viņš ne tikai pats māca, bet arī sūta divpadsmit pa divi, lai tie būtu dedzīgāki. Jo, ja Viņš būtu sūtījis vienu, tas viens varētu būt bez dedzības; savukārt, ja vairāk nekā divus, apustuļu skaita nepietiktu daudziem ciemiem. Tāpēc Viņš sūta pa divi: „Divi ir labāk nekā viens,“ saka Mācītājs (Sal. māc. 4:9).

Viņš pavēl viņiem neņemt neko – ne somu, ne naudu, ne maizi –, ar to mācīdams viņiem nemīlēt naudu, un lai tie, kas viņus redz, kaunētos, kad viņi māca nemantkārību ar to, ka pašiem nekā nav. Jo kurš, redzēdams apustuli, kas nenes ne somu, ne pat maizi, kas ir visnepieciešamākā, nekaunētos un neapņemtos nemantkārību? Viņš liek viņiem palikt vienā mājā, lai nešķistu, ka rijības dēļ tie ir nenoturīgi, mainīdami vienu māju pret citu.

No tiem, kas viņus nepieņem, Viņš liek nokratīt putekļus, rādot, ka viņu dēļ tie gājuši garu ceļu un nekā nav palīdzējuši, vai arī ka tie no viņiem neko nav ņēmuši, pat ne putekļus, bet arī tos nokratījuši, – lai tas būtu viņiem par liecību, tas ir, par atmaskojumu. „Patiesi Es jums saku: sodomiešiem un gomoriešiem tiesā būs vieglāk nekā tiem, kas jūs nepieņēma.“ Jo sodomieši, šeit sodīti, tur tiks sodīti vieglāk; turklāt pie viņiem netika sūtīti apustuļi; bet tie, kas apustuļus nepieņēma, cietīs bargāk par viņiem.

Citētās Rakstu vietas

Sal. māc. 4:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐκ ἐν ταῖς πόλεσι μόνον ἐδίδασκεν ὁΚύριος, ἀλλὰ καὶ ἐν ταῖς κώμαις, ἵν´ ἡμεῖς μάθωμεν μηδὲ τῶν μικρῶν καταφρονεῖν, μηδὲ ἀεὶ τὰς μεγάλας πόλεις ἐπιζητεῖν, ἀλλὰ κάν τοῖς χωριδίοις τοῖς εὐτελέσι σπείρειν τὸν Χόγον. Οὐ μόνον δὲ αὐτὸς διδάσκει, ἀλλὰ καὶ τοὺς δώδεκα ἀποστέλλει δύο δύο, ἵνα καὶ προθυμότεροι ὧσιν. Εἰ μὲν γὰρ ἕνα ἀπέστειλεν, ἧν ἅν ὁ εἷς ἐκεῖνος ἀπρόθυμος. Πάλιν εἰ πλείους τῶν δύο, οὐκ εἰς πολλὰς ἂν κώμας ἐξήρκεσεν ὁ ἀριθμὸς τῶν ἀποστόλων. Δύο τοίνυν ἀποστέλλει· Ἀγαθοὶ γὰρ οἱδύο ὑπὲρ τὸν ἕνα, φησὶν Ἐκκλησιαστής. Παραγγέλλει δὰ αὐτοῖς μηδὲν αἴρειν, μήτε πήραν, μήτε χαλκὸν, μήτε ἄρτον, παιδεύων αὐτοὺς τὸ ἀφιλοχρήματον διὰ τούτων καὶ ὡς ἄν οἱ ὁρῶντες αὐτοὺς, δυσωπῶνται αὐτοὺς, τὴν ἀκτημοσύνην διδάσκοντας ἀφ´ ὧν αὐτοὶ μηδὲν ἔχουσι. Τίς γὰρ ἰδὼν τὸν ἀπόστολον μήτε πήραν, μήτε ἄρτον, τὸ ἀναγκαιότατον, αἴροντα, οὐκ ἂν κατεδυσῳπήθη, καὶ πρὸς τὴν ἀκτημοσύνην Κἀπεδύσατο Ἐν μιᾷ δὲ οἰκίᾳ καταμένειν αὐτοὺς κελεύει, ἵνα μὴ δόξωσι διὰ γαστριμαργίαν ἀκατάστατοι εἶναι, ἄλλους ἐξ ἄλλων ἀμείβοντες. Ἀπὸ δὲ τῶν μὴ δεχομένων αὐτοὺς, ἐκτινάσσειν λέγει τὸν χοῦν, δεικνύοντας ὅτι μακρὰν ὀδὸν ἐβάδισαν δι´ αὐτοὺς, καὶ οὐδὲν ὠφέλησαν, ἢ ὅτι οὐδὲν ἀπ´ αὐτῶν Κσχον, οὐδὲ καν χοῦν, ἀλλὰ καὶ τοῦτον ἐξετίναξαν, ἄετε εἶναι τοῦτο εἰς μαρτύριον αὐτοῖς, τουτέστιν, εἰς ἔλεγχον. Ἀμὴν γὰρ λέγω ὑμῖν ὅτι ἀνεκτότερον ΚΚσται Σοδόμοις ἢ Γομόῤῥοις ἐν τῇ κρίσει, ἢ τοῖς μὴ παραδεξαμένοις ὑμᾶς. Οἱ μὲν γὰρ Σοδομῖται κολασθέντες ἐντεῦθεν, φορητότερον ἐκεῖσε κολασθήσονται. Καὶ ἅμα, οὐδὲ ἀπεστάλησαν πρὸς αὐτοὺς ἀπάστολοι· οἱ δὲ μὴ παραδεξάμενοι τοὺς ἀποστόλους, χαλεπώτερα ἐκείνων πείσονται

PG 123, skenējuma lpp. 279–280 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐκ ἐν ταῖς πόλεσι μόνον … beidzas: τοὺς ἀποστόλους, χαλεπώτερα ἐκείνων πείσονται

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:12–13

Ka apustuļi svaidīja ar eļļu, stāsta tikai Marks, kā arī Jēkabs, Tā Kunga brālis, savā Vispārējā vēstulē saka: „Vai kāds no jums ir slims? Lai viņš aicina Baznīcas presbiterus, un lai tie lūdz par viņu, svaidīdami viņu ar eļļu“ (Jēk. 5:14). Eļļa ir noderīga pret nogurumu, ir gaismas avots un nes jautrību; un tā nozīmē Dieva žēlsirdību un Gara žēlastību, caur ko mēs tiekam atbrīvoti no nogurumiem un saņemam gaismu, prieku un garīgu jautrību.

Piezīmes (2)
  1. „Žēlsirdību“ – vārdu spēle: ἔλαιον („eļļa“) un ἔλεος („žēlsirdība“).
  2. „Presbiterus“ – πρεσβύτεροι: Baznīcas vecākos, priesterus.
Citētās Rakstu vietas

Jēk. 5:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὅτι ἤλειφον ἐλαίω οἱ ἀπόστολοι, μόνος ὁ Μάρκος διηγεῖται ἢ καὶ Ἰάκωβος ὁ ἀδελοόθεος, ἐν τῇ καθολικῇ Ἐπιστολῇ ψησιν· Ἀσθενεῖ τις ἐν ὑμῖν; προσκαλέσασθω ποὺς πρεσβυτέρους τῆς Ἐκκλησίας, καὶ προσευξάσθωσαν ἐπ´ αὐτὸν, ἀλείψαντες αὐτὸν ἐλαίῳ. Ἔστιν οὕν τὸ ἔλαιον καὶ πρὸς κόπους ὠφέλιμον, καὶ φιω σὸς αʹτιον καὶ ἱαρότητος πρόξενον, καὶ σημαίνει τὸ ἔλεος τοῦ Θεοῦ, καὶ τὴν χάριν τοῦ ΠΙνεύματος, δι´ ἦς καὶ κόπων ἀπαλλαττόμεθα, καὶ φῶς καὶ χαράν, καὶ ἱλαρότητα πνευματικὴν δεχόμεθα.

PG 123, skenējuma lpp. 280 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὅτι ἤλειφον ἐλαίω οἱ ἀπόστολοι, … beidzas: χαράν, καὶ ἱλαρότητα πνευματικὴν δεχόμεθα.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:14–16

Šis Hērods bija dēls tam, kas nogalināja zīdaiņus. Lai gan viņš bija tetrarhs, Marks viņu sauc par ķēniņu, lietodams šo vārdu bez stingras atšķirības. Dzirdēdams par Kunga brīnumiem un zinādams, ka bez iemesla nogalinājis Jāni, kas bija taisns, Hērods iedomājās, ka tas ir augšāmcēlies no mirušajiem un no augšāmcelšanās ieguvis spēju darīt brīnumus. Jo agrāk Jānis nebija darījis nevienu zīmi; bet Hērods domāja, ka no augšāmcelšanās tas ieguvis zīmju darīšanu. Citi sacīja, ka Viņš ir Elija; jo Viņš atmaskoja daudzus, piemēram, kad sacīja: „Ak, neticīgā paaudze!“ Bet Hērods baidījās. Tik nožēlojams viņš bija, ka baidījās no mirušā.

Citētās Rakstu vietas

Mk. 9:19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὗτος ἀ Ἡρώδης, υἱὸς ἠν τοῦ τὰ βρέφη ἀποκτείναντος. Τετράρχην δὲ ὄντα, βασιλέα αὐτὸν ὁ Μάρκος λέγει, ἀδιαφόρως χρώμενος τῷ ὀνόματι. Οὗτος οὖν ἀκούων τοῦ Κυρίου τὰ θαύματα, καὶ εἰδὼς ὡς δίκαιον ὄντα μάτην ἀνεῖλε τὸν Ἰωάννην, ὑπέλαβεν ὅτι ἀνέστη ἐκ νεκρῶν, καὶ ἐκ τῆς ἀναστάσεως προσέλαβε τὸ Βαυματουργεῖν. Πρότερον γὰρ ὁ Ἰωἀννης οὐδὲν σημεῖον ἐποίησεν· ἀπὸ δὲ τῆς ἀναστάσεως ἐνόμισεν ὁ Ἡρώδης προαλαβεῖν αὐτὸν τῶν σημείων τὴν ἐργασίαν. Ἄλλοι δὲ ἔλεγον ὅτι Ἡλίας ἐστίν· ἡλεγχε γὰρ τοὺς πολλοθς, ὡς ὅταν ἔλεγεν, Ὢ γενεὰ ἄπιστος! Ἡρώδης δὲ δέδοικεν· οὓτως οὖν ἐλεεινὸς, ὤστε τὸν νεκρὸν φοβεῖσθαι.

PG 123, skenējuma lpp. 280–281 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὗτος ἀ Ἡρώδης, υἱὸς ἠν … beidzas: ἐλεεινὸς, ὤστε τὸν νεκρὸν φοβεῖσθαι.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:17–20

Šeit Marks, izmantodams izdevību, ievieto stāstu par Kristītāja nāvi. Par Hērodiju vieni saka, ka Hērods to atrāvis vēl Filipam dzīvam esot un tāpēc Jānis viņu atmaskojis kā bauslības pārkāpēju, jo viņš atņēmis dzīvam brālim sievu; bet citi saka, ka Filips gan miris, taču atstājis meitu; un, tā kā bija meita, Hērodam nevajadzēja precēt brāļa sievu pat pēc viņa nāves. Jo bauslība toreiz lika brālim ņemt brāļa sievu tad, ja nebija bērna (5. Moz. 25:5); bet šeit bija meita, tātad laulība bija pret bauslību. Ievēro, cik spēcīgs ir kaislības trakums: Hērods, kam bija tik liela cieņa un bijība pret Jāni, viņu nicināja, lai tikai apmierinātu savu nesavaldību.

Citētās Rakstu vietas

5. Moz. 25:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Παρεντίθησιν ἐνταῦθα τὴν περὶ τοῦ θάνάτου τοῦ Παπτιστοῦ διἡγησιν ὁ Μάρκος, ἀφορμῆς δραξάμενος. Τὴν δὲ Ἡρωδίαδα, οἱ μὲν, ζῶντος τοῦ Φιλίππου οααὶν ἀπο-. σπάσαι τὸν Ἐρώδην, καὶ διὰ τοῦτο ἐλέγχεσθαι αὐτὸν ὡς παρανομοῦντα, τοῦ ζῶντος ἀδελφοῦ ἀποζευγνύντα τὴν γυναῖκα· οἱ δὲ, ὅτι ἀπέθανε μὲν ὁ φίλιππος, πλὴν ἐπὶ θυγατρί· θυγατρὸς δὲ οὔσης, οὐκ ἔδει τὸν Ἡρώδην τὴν γυναῖκα τοῦ ἀδελφοῦ γαμῆσαι, οὐδὲ μετὰ θάνατον. Ὁ γὰρ νόμος τότε ἐκέλευε τὸν ἀδελφὸν τὴν τοῦ ἀδελφοῦ γυναῖκα λαμβάνειν, ὅτε μὴ ὑπῆν παιδίον· ἐνταῦθα δὲ ὑπῆρχεν ἡ θυγάτηρ, παράνομος ἄρα ὁ γάμος. Ὃρα δὲ πόσον ἰσχύει ἡ λύσσα τοῦ ἔρωτος, ὥστε καὶ τὸν Ἡρώδην τοσαύτην αἰδῶ καὶ φόβον πρὸς τὸν Ἰωάννην ἔχοντα, καταφρονῆσαι τούτου, πρὸς τὸ θεραπεῦσαι μόνον ἀκολασίαν.

PG 123, skenējuma lpp. 281 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Παρεντίθησιν ἐνταῦθα τὴν περὶ τοῦ … beidzas: πρὸς τὸ θεραπεῦσαι μόνον ἀκολασίαν.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:21–29

Notiek dzīres, un sātans dejo caur meiteni. Un tiek dots zvērests – nelikumīgs un bezdievīgs, vēl vairāk – neprātīgs. Bet ļaunā sieva saka: „Dod man tūlīt“, tas ir, nekavējoties, tajā pašā stundā. Bet neprātīgais un kaislības sagūstītais Hērods baidās no zvēresta un tāpēc nogalina taisno. Šeit viņam vajadzēja zvērestu lauzt un nepastrādāt tādu negantību; jo ne visur zvēresta turēšana ir laba. „Spekulators“ – tā sauc bendi, karavīru, kas ir iecelts nogalināšanai. „Līķis“ – Viņš saka par miesu; jo pēc galvas nociršanas miesa, kas krīt, tiek saukta par līķi.

Šo var saprast arī garīgi. Hērods ir jūdu „ādainā“ tauta. Viņš apprecēja sievu – melīgu un netiklu mācību, kuras meita joprojām dejo un kustas pie jūdiem: maldinošā Rakstu zināšana. Jo viņi domā, ka zina Rakstus; bet tā nav: jo viņi nocirta galvu Jānim, tas ir, pravietiskajam vārdam; jo pravietojuma Galvu – es domāju Kristu – viņi nepieņēma. Tātad, ja viņiem arī ir pravietiskais vārds, tas viņiem ir bez Galvas, tas ir, bez Kristus.

Piezīmes (2)
  1. „Līķis“ – vārdu spēle: πτῶμα („līķis“) no πίπτειν („krist“).
  2. „Spekulators“ – latīņu speculator, galma sargs un izpildītājs; Marks lieto šo latīņu vārdu grieķu tekstā.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Πέτος μὲν συγκροτεῖται. Ὁ Σατανᾶς δὲ ὀρχεῖται διὰ ποῦ κορασίου. Καὶ ὄρκος τελεῖται ἄθεσμος καὶ ἄθεος, μᾶλλον δὲ ἀνόητος· ἡ θὲ πονηρὰ γυνή, Δός μοι, φησὶν, ἐξ αὐτῆς, τουτέστι, παραυτίκα, αὐτῇ τῇ ὥρα. Ὃ δὲ ἀνόητος καὶ ἐρωτόληπτος Ἡρώδης δέδοικε τοὺς ὄρκους, καὶ διὰ τοῦτο φονεύει τὸν δίκαιον. Ἔδει δὲ ἐπιορκῆσαι ἐνταῦθα, καὶ μὴ τοιοῦτον μύσος ἐργάαασθαι. Ο πανταχοῦ γὰρ τὸ εὐορκεῖν καλόν. Σπεκουλάτωρ δὲ, ὁ δήμιος λέγεται σιρατιώτης, ὃς πρὸς τὸ φονεύειν τέτακται. Πτῶμα δὲ, τὸ σῶμα λέγοι· μετὰ γὰρ τὸ ἀποκεφαλισθῆναι πίπτον τὸ σῶμα, πτῶμα λέγεται. Ἔστι δὲ καὶ κατὰ θεωρίαν ταῦτα ἐκλαβεῖν. Ἐρώδης μὲν γὰρ, ὁ δερμάτινος λαὸς τῶν Ἰουδαίων. Ἔγημε δὲ γυναῖκα, τὴν ψευδῆ καὶ ἀσελγῆ δόξαν, ἧς ἔτι καὶ νῦν ἡ θυγάτηρ ὀρχεῖται καὶ κινεῖται παρὰ τοῖς Ἰουδαίοις, ἡ πλανῶσα αὐτοὺς γνῶσις τῶν Γραφῶν. Δοκοῦσι γὰρ γινώσκειν τὰς Γραφάς · ἀλλʹ´ οὐκ ἕστι τοῦτο· ἀπεκεφάλισαν χὰρ τὸν ωάννηυ· ἤτοι τὸν προφητικὸν λόγον· τὸ γὰρ κεφάλαιον τῆς προφητείας, τὸν Χριστὸν λέγω, οὐκ ἐδάξαντο· εἰ γοῦν καὶ ἔχουσι τὸν προφητικὸν λόγον, ἀλλὰ χωρίς τῆς κεφαλῆς αὐτὸν ἔχουσι, τουτέστι τοῦ Χριστοῦ

PG 123, skenējuma lpp. 281–282 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Πέτος μὲν συγκροτεῖται. Ὁ Σατανᾶς … beidzas: αὐτὸν ἔχουσι, τουτέστι τοῦ Χριστοῦ

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:30–33

Pēc tam, kad apustuļi bija sludinājuši, viņi sapulcējas pie Jēzus, lai arī mēs mācītos: kad mūs ieceļ kādā kalpošanā, nevajag kļūt nepaklausīgiem un pacelties pār to, kas mūs iecēlis, bet atzīt viņu par galvu, griezties pie viņa un pastāstīt viņam, ko esam darījuši vai mācījuši; jo vajag ne tikai mācīt, bet arī darīt. Kristus ļauj mācekļiem atpūsties, lai atkal mācītos tie, kas ir priekšgalā: tos, kas darbojas vārdā un mācībā, jāatzīst par atpūtas cienīgiem un nav vienmēr jānomoka ar darbiem.

Viņš aiziet tuksnesīgā vietā, jo nemīl slavu; tomēr arī tur Viņš nepaliek apslēpts tiem, kas Viņu meklē. Viņi bija tik nomodā, lai Viņš no tiem neaizbēgtu, ka pat apsteidza viņus, tas ir, ļaudis apsteidza apustuļus un aizgāja uz vietu, kur Jēzum bija jāatpūšas. Tā arī tu apsteidz Jēzu, negaidīdams, kad Viņš tevi aicinās, bet steigdamies pa priekšu un pats Viņu apsteigdams.

Piezīmes (1)
  1. „Tos, kas darbojas vārdā un mācībā“ – sal. 1. Tim. 5:17.
Citētās Rakstu vietas

1. Tim. 5:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μεθὸ ἐκήρυξαν ο ἀπόστολοι. συνάγονται πρὸς τὸν Ἰησοῦν· ἵνα καὶ ἡμεῖς μανθάνωμεν, ἐπειδὰν προβληθῶμεν εἰς διακονίαν τινὰ. μὴ ἀφηνιάζειν καὶ κατεπαίρεσθαι τοῦ προβαλλομένου, ἀλλ´ ἐκεῖνον εἰδέναι κεφαλὴν, καὶ πρὸς αὐτὸν ἐπιστρέφειν, καὶ ἀπαγγέλλειν αὐτῷ ὅσα ἡ ἐκοιήσαμεν ἢ ἐδιδάξαμεν· χρὴ γὰρ μὴ μόνον διδάσκειν, ἀλλὰ καὶ ποιεῖν· ἀναπαύει δὲ ὁ Χριστὸς τοὺς μαθητὰς, ἵνα πάλιν μάθῳσιν οἱ προεστῶτες, τοὺς κοπιῶντας ἔν τε λόγῳ καὶ διδασκαλίᾳ ἀναπαύσιος ἀξιοῦν, καὶ μὴ ἀαὶ κατατείνειν αὐτοὺς τοῖς πόνοις εἰς ρημον δὲ τότιον ἀναχωρῶν, διὰ τὸ ἀφιλδοξον, ὅμως οὐδ´ ἐνταῦθα λανὸάνει τοὺς ζήτοῦντας αὐτόν. Ἀλλὰ τοσοῦτον ἐγρηγόρουν, ἵνα μὴ διαφύγῃ αὐτοὺς, ὥστε καὶ προῆλθον αὐτοὺς, τουτέστι, προεφθασαν οἱ ὄχλτι τοὺς ἁποστόλους, καὶ ἀπῆλθον εἰς τόν τόπον Σνθα ὄμελλεν ἀναπαυθῆναι δ Ἰησοῦς. Οήτως οὖν καὶ σὺ προλάμβανε τὸν Ἰησοῦν, μὴ ἀναμένων, ἵνα ἐκεῖνός σε προσκαλέσηται. Ἀλλὰ προτρέχων, καὶ μᾶλλον σὸ προφθὰνων ἐκεῖνον.

PG 123, skenējuma lpp. 282 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Μεθὸ ἐκήρυξαν ο ἀπόστολοι. συνάγονται … beidzas: καὶ μᾶλλον σὸ προφθὰνων ἐκεῖνον.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:34–40

Farizeji, būdami plēsīgi vilki, neganīja tautu, bet to aprija. Tāpēc ļaudis, no tiem bēgdami, pulcējas pie Kristus, patiesā gana. Tāpēc Viņš dod tiem barību – vispirms derīgāko un dārgāko, ko dod vārds, un tad arī miesīgo. Ievēro mācekļus, kā tie aug cilvēkmīlestībā: apžēlojušies par ļaudīm, tie nāk pie Kristus un lūdz par viņiem. Bet Kungs, viņus pārbaudīdams, vai tie ir atzinuši Viņa spēku, ka Viņš var tos pabarot, saka: „Dodiet jūs viņiem ēst.“ Bet tie Viņam pat pārmet, it kā Viņš nezinātu, cik liels ir viņu trūkums un cik liels ir ļaužu daudzums. Jo, apgrūtināti, viņi saka: „Vai lai mēs nopērkam maizes par divsimt denāriem un dodam viņiem ēst?“

Tomēr Viņš liek visiem apsēsties zālē, sadalītiem. Tas nozīmē „pa galdu kopām“ – tas ir, pie dažādiem galdiem. To pašu nozīmē arī „apsēdās dobēm“, tas ir, dažādās daļās un nodalījumos. Jo par dobēm sauc dažādos dārza nodalījumus, kuros bieži stāda dažādus dārzeņus.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΟἱΖαρισαῖοι, λύκοι ὄντες ἅρπαγες, οὐκ ἐποίμαινον τὸν λαὸν, ἀλλὰ κατήσθιον. Διὰ τοῦτο πρὸς τὸν Χριστὸν, τὸν ἀληθινὸν ποιμένα, συνάγονται, ἐκείνους ἀποφεύγοντες, ὅθεν οὗτος τροφὴν αὐτοῖς δίδωσι, προηγουμένως τὴν ἐπωφελεστέραν καὶ τιμιωτέραν, τὴν διὰ λόγου, εἶτα καὶ τὴν σωματικήν. Ὃρα δὲ τοὺς μαθηεὰς, πῶς προκόπτουσιν ἐπὶ τὸ φιλανθρωπότερον. Ἐλεήσαντες γὰρ τοὺς ἕχλους, προσέρχανται τῷ Χριστῷ, καὶ περὶ αὐτῶν ἀξιοῦσαν. Ὁ δὴ Κύριος παιράζων αὐτοὺς, καὶ δοκιμάζων αἰ τὴν αὐτοῦ ἐπέγνωσαν δύναμιν, ὅτι δύναται αὐτοὺς διαθρέψαι, λέγει· Δότε αὐτοῖς ὑμεῖς φαγεῖν· οἱ δὲ καὶ καταμέμφονται αὐτὸν, ὡς μὴ γνόντα πόση μὲν μὸ τοῖς ἡ ἔνδεια, πόσον δὲ καὶ τὸ τοῦ ὄχλου πλῆθος. Βαρυνόμενοι γὰρ λέγουσι τὸ, Ἀγοράσωμεν δηναρίων διακοσίων ἄρτους, καὶ δώσωμεν αὐτοῖς φαγεῖν; λος μέντοι ἀνακλίνει πάντας ἐπὶ τῷ χόρτῳ διακεχωρισμένους. Τοῦτο γάρ ἐστι τὸ, Συμπόσιασυμπόσια, ἀντὶ τοῦ, τραπέζας διαφόρους. Τοῦτο δὲ σημαίνει καὶ τὸ, Πρασιαὶ ἀνέπεσον, τουτέστι, διάφορα κόμματα καὶ μέρη. Πρασιαὶ γὰρ λέγονται τὰ ἐν τοῖς κήποις διάφορα κόμματα, ἐν οἷς φυτεύονται διάφορα πολλάκις λάχανα.

PG 123, skenējuma lpp. 282–283 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: ΟἱΖαρισαῖοι, λύκοι ὄντες ἅρπαγες, οὐκ … beidzas: οἷς φυτεύονται διάφορα πολλάκις λάχανα.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:41–44

Viņš paceļ acis uz debesīm, reizē mācīdams arī mūs lūgt barību no Dieva, nevis no velna – kā to dara tie, kas pārtiek no netaisna peļņas avota –, un reizē toreiz rādīdams ļaudīm, ka Viņš nav pret Dievu, bet piesauc Dievu. Viņš dod maizes mācekļiem, lai tie, savām rokām maizes saņēmuši, neaizmirstu brīnumu. Pāri paliek arī divpadsmit grozi – tieši tāpēc, lai katrs, nesdams grozu uz pleciem, brīnumu paturētu neaizmirstu. Spēka pārpilnība ir ne tikai pabarot tik daudzus, bet arī atstāt pāri. Jo Mozus gan deva mannu, bet pēc katra vajadzības – kas palika pāri, tajā ieviesās tārpi; un Elija, barodams atraitni, deva tikai tik, cik pietiek. Bet Jēzus kā Valdnieks dara, ka paliek pāri. Tas nu ir pēc vēstures.

Bet garīgā nozīmē piecas maizes ir Mozus vārdi; jo Mozus grāmatas ir piecas: Radīšanas, Iziešanas, Levītu, Skaitļu un Atkārtotā likuma grāmata. Divas zivis ir zvejnieku vārdi – Apustulis un Evaņģēlijs. Ar tiem barojas mūsu pieci jutekļi – tie ir pieci tūkstoši. Bet mēs nevaram visu apēst, daudz paliek pāri, ko var nest apustuļi. Jo grūtāko bauslības un Evaņģēlija domu mēs, kas vēl kalpojam pieciem jutekļiem, nespējam nest, bet apustuļi spēj.

Piezīmes (2)
  1. „Apustulis un Evaņģēlijs“ – liturģiskās grāmatas: apustuļu vēstules un Evaņģēlijs, ko lasa dievkalpojumā.
  2. „Radīšanas, Iziešanas …“ – grieķu nosaukumi: Γένεσις, Ἔξοδος, Λευιτικόν, Ἀριθμοί, Δευτερονόμιον; latviešu tradīcijā – Mozus 1.–5. grāmata.
Citētās Rakstu vietas

2. Moz. 16:20; 3. Ķēn. 17:16

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀναβλέπει εἰς τὸν οὐρανὸν, ἅμα μὲν καὶ ἡμᾶς διδάσκων παρὰ τοῦ Θεοῦ αἰτεῖσθαι τὴν τροφὴν, καὶ μὴ παρὰ τοῦ διαβόλου· ὅπερ πυιοῦσιν οἱ ἐξ ἀδίκων πόρον διατρεφόμενοι ἄμα δὲ καὶ τοῖς ὄχλοις τότε δεικνύων ὡς οὐκ ὁστιν ἀντίθεος, ἀλλὰ τὸν Θεὸν ἐπικαλείται. Δίδωσι δὲ τοῖς μαθηταῖς, ἵνα τοῦ θαύματος μὴ ἐπιλάθωνται, ὡς σαῖς οἰκείαις χερσὶ δεξάμενοι τοὺς ἄρτους. Καὶ δώδεκα δὲ κόφινοι περιττεύουσι, δι αὐτὸ τοῦτο, ἵνα ἐπ´ ὤμων ἕκαστος ἄρας κόφινον, ἀνεπίληστον τηρῇ τὸ θαῦμα. Περιουσία δὲ δυνάμεως, τὸ μὴ μόνον θρέψαι εοσονύτους, ἀλλὰ καὶ περιττὰ καταλιπεῖν. μωσῆς μὲν γὰρ εἰ καὶ τὸ μάννα ἐδίδου, ἀλλὰ πρὸς τὴν ἑκάπτου χρείαν· τὸ γὰρ περιττεῦον, σκώληκας ἐξεζει Καὶ Ὡλίας δὲ τὴν χήραν διατρέφων, τὸ αὔταρκες ἐχορήγει. Ἰησοῦς δὲ, ὡς Δεσπότης, καὶ περιττεύειν ποιεῖ. Ταῦτα μὲν οὗν κατὰ τὴν ἱστορίαν. Κατὰ δὲ ἀναγωγὴν, πέντε ἄρτοι, οἱ Μωσαῖκοὶ λόγοι. Πέντε γὰρ τὰ τοῦ Μωσέως βιβλία, Γένεσις, Ἐξόδος, Λευῖτικὸν, Ἀριθμοὶ, Δευτερονόμιον. Ἰχθύες δὲ δύο, οἱ τῶν ἀλιέων λόγοι, ὁ Ἀπόστολος καὶ τὸ Εὐαγγέλιον. Τούτοις οὖν τρέφονται αἱ πέντε, ἡμῶν αἰσθήσεις, αὗται γάρ εἰσιν οἱ πεντακισχίλιοι. Οὐχ ἅπαντα δὲ δυνάμεθα φαγεῖν, ἀλλὰ πολλὰ περιττεύουσιν, ἃ οἱ ἀπάστολοι δύνανται θαστᾶσαι. Τὰ γὰρ δυσκολώτερα σῶν τοῦ Νόμου καὶ τῶν τοῦ Εὐαγγελίου νοημάτων, ἡμεῖς μὲν οἱ ἔτι ταῖς πέντε αἰσθήσεσι δουλεύοντες, ρὴ βαστάζομεν, οἱ ἀπόστολοι δέ.

PG 123, skenējuma lpp. 283–284 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀναβλέπει εἰς τὸν οὐρανὸν, ἅμα … beidzas: ρὴ βαστάζομεν, οἱ ἀπόστολοι δέ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:45–52

„Piespieda mācekļus“ – jo tie negribēja no Viņa šķirties, bet tika atšķirti ar varu: gan mīlestības dēļ pret Viņu, gan arī tāpēc, ka nesaprata, kā Viņš pie tiem nāks, ja nav laivas. Atlaidis ļaudis, Viņš uzkāpa savrup lūgties; jo lūgšanai vajadzīgs miers un netraucētība. Bet mācekļiem Viņš ļauj tikt pārbaudītiem, lai tie mācītos izturēt. Tāpēc Viņš arī nenāk pie tiem tūlīt, bet visu nakti ļauj tiem mētāties viļņos, lai mācītu būt pacietīgiem un negaidīt atvieglojumu jau briesmu sākumā.

Ievēro vēl ko: kad Viņš grasās izbeigt briesmas, tad Viņš tos iedveš vēl lielākās bailēs. Jo, Viņu ieraudzījuši, tie iekliedzās, satraukti kā par spoku; bet Viņš tūlīt dziedina tos ar balsi, sacīdams: „Nebīstieties.“ Tad, iekāpdams laivā, Viņš sagādā tiem pilnīgāku mieru: jo tūlīt vējš norima. Staigāt pa jūru ir liels brīnums un patiesi Dieva darbs; bet tas, ka bija vētra un vējš bija pretējs, brīnumu dara vēl lielāku. Apustuļi, kas nesaprata pie maizēm, saprata no šī brīnuma jūrā. Tātad šķiet, ka Kristus pieļāva viņu pārbaudījumu arī tāpēc, lai tie, ja nepazina Viņu no maizēm, pazītu no jūras un gūtu labumu.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ἠνάγκασε τοὺς μαθητάς. Οὐ γὰρ ἤθελον ἀποσπασθῆναι αὐτοῦ, ἀλλὰ βίᾳ ἐχωρίζοντο, ἅμα μὲν διὰ τὴν πρὸς αὐτὸν ἀγάπην, ἅμα δὲ καὶ κμ τὸ ἀπορεῖν πῶς ὃν ἔλθοι πρὸς αὐτοὺς πλοίου μὴ ἄντος. Ἀπολύσας οὖν τοὺς ὄχλους, ἀνέβη προσεύξασθαι κατ´ ἰδίαν. Σχολῆς γὰρ καὶ ἀταραξίας δεῖται ἡ προσευχή. Ἀφίησι δὲ τοὺς μαθητὰς πειρασθῆναι, Κνα μάθωσιν ὑπομένειν. Διὰ τοῦτο γὰρ οὐδὲ εὐθέως αὐτοῖς ἐφίσταται, ἀλλὰ δι´ ὅλης τῇς νυκτὸς συγχωρεῖ κλυδωνίζεσθαι, ἵνα διδάξῃ καρτερεῖν, καὶ μὴ ἐν ἀρχ] τῶν δεινῶν ἐλπίζειν ἄνεσιν. Ὅρα δὲ καὶ ἕτερον, Κτι ὅταν μέλλῃ παύειν τὰ δεινὰ, τότε μᾶλλον εἰς μείζονα φόβον ἐντίθησιν. Ἰόντες γὰρ αὐτὸν, ἔκραἘαν, ταραχθέντες ὡς ἐπὶ φαντάσματι· καὶ εὐθέως διὰ τῆς φωνῆς θεραπεύει αὐτοὺς, λέγων· Μὴ σο βεῖσθε. ΕΙτα καὶ διὰ τοῦ ἐμβῆναι εἰς τὸ πλοῖον, τὴν τελεωτέραν αὐτοῖς ἀταραξίαν περιποιεῖται. Εὐθὺς πὰρ ἐκόρασεν ὁ ἄνεμος. Μέγα δὲ θαῦμα τὸ ἐπὶ ὓα λάσσης περιπατεῖν, καὶ Θεοῦ τῷ ὄντι, τὸ δὲ καὶ ταραχῆς οὔσης, καὶ τοῦ ἀνέμου ἐναντιουμένου, ἐπίτασις τοῦ θαύματος. Οἱ δὲ ἀπόστολοι οὐ συνιέντες ἐπὶ πολς ἄρτοις, ἀπὸ τούτου τοῦ θαύματος τοῦ ἐπὶ τῇ θαλάσσῃ συνῆκαν· ἔοικεν οὖν ὁ Χριστὸς καὶ διὰ τοῦτο συγχωρῆσαι αὐτοὺς πειρασθῆναι, ἵνα ἐπεὶ μὴ ἀπὸ τῶν ἄρτων αὐτὸν ἐπέγνωσαν, ἐπιγνῶσιν ἀπὸ τῆς θαλάσσης, καὶ ὡφοληθῶσιν, ΟΑΡβΤ ΝΙ.

PG 123, skenējuma lpp. 284–285 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: ἠνάγκασε τοὺς μαθητάς. Οὐ γὰρ … beidzas: θαλάσσης, καὶ ὡφοληθῶσιν, ΟΑΡβΤ ΝΙ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 6:53–56

Kā šķiet, Kungs šajā vietā ieradās pēc ilgāka laika. Tāpēc arī evaņģēlists saka: „Pazinuši Viņu, tie atnesa slimos.“ Jo viņi vairs neaicināja Viņu mājās, bet paši drīzāk nesa slimos, lūgdami, lai tie varētu pieskarties kaut Viņa drēbju malai. Jo brīnums ar asiņotāju bija aizsniedzis visu ausis un iedvesis viņos lielāku ticību.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Διὰ χρόνου, ὡς Κσικαν, ἐπεδήμησεν ὁ Κύριος τῷ τόπῳ. Διὸ καὶ τλωγγελιστὴς λέγει· Ἐπεγνόντες αὐτὸν, πρασέφαραν ποὺς ὀσθενεῖς. Οὐκ τι γὰρ εἰς τὰς οἰκίας ἐκάλουν, ἀλλ´ αὐτοὶ μᾶλλον προσέφορον τοὺς κακῶς ἔχοντας μαρακαλοῦντες ἵνα κἂν τοῦ κρασπέδου ἅψοωνται. Τὸ γὰρ καρὶ τὴν αἰμόῤῥουν θαὔμα, πάντων τὰς ἀκοὰς κατέσχε, καὶ πλείονα πίστιν αὐτοῖς ἐνέθηκεν.

PG 123, skenējuma lpp. 285 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Διὰ χρόνου, ὡς Κσικαν, ἐπεδήμησεν … beidzas: καὶ πλείονα πίστιν αὐτοῖς ἐνέθηκεν.

Ziņot par kļūdu