Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: 5. nodaļa

Mk. 5:1–5

Precīzākajos norakstos ir: „uz gergesiešu zemi“. Matejs saka, ka apsēstie bija divi, bet Marks un Lūka – viens; jo viņi izvēlējās bargāko un stāsta par viņu. Apsēstais nāk, apliecinādams, ka Viņš ir Dieva Dēls. Tā kā tie, kas bija laivā, šaubījās, kas Viņš ir, tad liecība no ienaidniekiem kļūst vēl ticamāka – es domāju no dēmoniem. Bet kapos viņš mitinājās tāpēc, ka dēmons gribēja cilvēkos iedēstīt ļaunu domu, it kā mirušo dvēseles kļūtu par dēmoniem, – kam lai neviens netic!

Piezīmes (1)
  1. „Gergesiešu“ – Teofilakts min norakstu atšķirību: Marka tekstā „gadariešu zemi“, precīzākos norakstos, viņaprāt, „gergesiešu“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:28

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τὰ ἀκριβέστερα τῶν ἀντιγράφων, εἰς τὴν χώραν τῶν Γεργεσηνῶν, ἔχει. Ὁ μὲν οὖν Ματθαῖος δύο εἶναι τοὺς δαιμονιζομένους λέγει· ὁ δὲ Μάρκος καὶ ὁ Λουκᾶς, ἔνα· τὸν γὰρ χαλεπώτερον ἐπιλεξάμενοι, διηγοῦνται περὶ αὐτοῦ. Ἔρχεται τοίνυν ὁ δαιμονιζόμενος, Υἱὸν αὐτὸν ὁμολογῶν εἶναι Θεοῦ. Ἐκεὶ γὰρ οἱ ἐν τῷ πλοίῳ ἀμφέβαλλον, ποταπός ἐστιν οὗτος, ἡ παρὰ τῶν ἐχθρῶν μαρτυρία πιστοτέρα γίνεται· λέγω δὴ τῶν δαιμόνων. Κατῴκει δὲ ἐν τοῖς μνήμασι, πονηρὰν ὑπόληψιν ἐνθεῖναι βουλόμενος τοῖς ὀνθρώποις, ὅτι τῶν ἀποθνησκόντων αἱ ψυχαὶ δαίμονες γίνονται. ἐ Ὃ μὴ γένοιτο τινὰ πιστεῦσαι.

PG 123, skenējuma lpp. 274–275 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τὰ ἀκριβέστερα τῶν ἀντιγράφων, εἰς … beidzas: Ὃ μὴ γένοιτο τινὰ πιστεῦσαι.

Ziņot par kļūdu

Mk. 5:6–10

Dēmoni uzskata par mocībām iziet no cilvēka. Tāpēc viņi saka: „Nemoki“, tas ir: neizdzen mūs no mūsu mājokļa, proti, no cilvēka. Un vēl citādi: viņi domāja, ka viņu pārdrošo darbu pārmērības dēļ Viņš vairs necietīs, bet tūlīt nodos viņus sodam; tāpēc viņi arī lūdz, lai Viņš tos nemoka. Kungs viņam jautā ne tāpēc, lai pats uzzinātu, bet lai citi uzzinātu, cik daudz dēmonu viņā mājo. Jo, tā kā šķita, ka viņš ir viens, Kristus parāda, ar cik daudziem ienaidniekiem cīnījās šis nožēlojamais cilvēks.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Βάσανον νομίζουσιν οἱ δαίμονες τὸ ἐξελθεῖν ἐκ τοῦ ἀνθρώπου. Διό φασι, Μὴ βασανίσῃς, τουτέστι, μὴ ἐξαγάγης ἡμᾶς ἐκ τοῦ κατοικητηρίου ἡμῶν, ἤτοι τοῦ ἀνθρώπου· καὶ ἄλλως δὲ, ἐνόμιζον ὅτι διὰ τὴν ὑπερβολὴν τῶν ὑπ´ αὐτῶν τολμωμένων, οὐκ ἀνέξεται· ἀλλὰ παραδώσει αὐτοὺς ἀντεῦθεν ἤδη τῇ κολάσει· διὰ τοῦτο καὶ παρακαλοῦσιν ἵνα´ μὴ βασανίσῃ αὐτούς. Ἐρωτᾷ δὲ αὐτὸν ὁ Κύριος, οὐχ ἵνα μάθῃ αὐτὸς, ἀλλ´ ἵνα οἱ ἄλλοι μάθωσι τὸ πλῆθος τῶν ἐνοικούντων αὐτῷ δαιμόνων. Ἐπειδὴ γὰρ εἶς ἐφαίνετο, δείκνυσιν ὁ Χριστὸς δσοις ἐχθροῖς ἐπάλαιεν ὁ ἐλεεινὸς ἐκεῖνος ἄνθρωπος.

PG 123, skenējuma lpp. 275 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Βάσανον νομίζουσιν οἱ δαίμονες τὸ … beidzas: ἐπάλαιεν ὁ ἐλεεινὸς ἐκεῖνος ἄνθρωπος.

Ziņot par kļūdu

Mk. 5:11–14

Dēmoni lūdz Kungu nesūtīt tos prom no šīs zemes, bet palaist tos cūku barā; un Viņš to atļauj. Tā kā mūsu dzīve ir cīņas laukums, Kungs negribēja dēmonus atbrīvot no šīs dzīves, lai tie, cīnīdamies ar mums, darītu mūs pārbaudītākus. Bet Viņš ļāva tiem ieiet cūkās, lai mēs mācītos: kā tie nesaudzēja cūkas, tā tie nebūtu saudzējuši arī to cilvēku, ja viņu nebūtu sargājis Dieva spēks; jo dēmoni, būdami ienaidnieki, mūs tūlīt sakapātu, ja Dievs mūs nesargātu. Mācies arī, ka [dēmoniem nav varas] pat pār cūkām, [vēl jo mazāk] pār cilvēkiem, ja Dievs to nepieļauj. Bet saproti arī to, ka cilvēkos, kas dzīvo kā cūkas un vārtās baudu dubļos, ieiet dēmoni un nogāž tos no pazušanas kraujas šīs [dzīves] jūrā, [un viņi noslīkst].

Piezīmes (1)
  1. Kvadrātiekavās – grieķu teksts izmantotajā digitālajā avotā šeit bojāts vai trūkst; papildināts pēc jēgas un krievu tulkojuma, līdz pārbaudīts PG 123 skenējumā.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

πόλιν καὶ εἰς τοὺς ἀγρούς.» Οἱ μὲν δαίμονες ἀξιοῦσι τὸν Κύριον μὴ ἀποστεῖλαι αὐτοὺς ἔξω τῆς χώρας, ἀλλ´ εἰς τὴν ἀγέλην τῶν χοίρων ἀπολῦσαι· ὁ δὲ συγχωρεῖ τοῦτο. Ἐπειδὴ γὰρ παλαίστρα ἐστὶν ὁ βίος ἡμῶν, οὐκ ἡθέλησεν ὁ Κύριος ἔξώ τοῦ Βίου τοιτο ἀπολῦααι τοῖ· δαίιιονας. ἐνα παλαίοντες ἡμῖν, δοκιμωτέρους ἡμᾶς ἐγράζωνται. Συνεχώρησι ἄν αὐτοῖς εἰς τοὺς χοίρους εἰσελθεῖν, ὡς ἂν μάθωμεν ᾶτι ὥσπερ τῶν χοίρων οὐκ ἐφείσαντο, οὕτως οὐδ´ ἂν. τοῦ ἀνθρώπου ἐκείνου ἐφείσαντο, εἰ μὴ θεία δύναμις ἦν ἡ συντηροῦσα αὐτόν· οἱ δαίμονες γὰρ ἐχθροὶ ὄντες, κατέκοψαν ἂν ἡμᾶς αὐθωρὸν, εἰ μὴ ὁ Θεὸς συνετήρει ἡμᾶς. Μάνθανε δὲ ὅτι οὐδὲ κατὰ χοίρων κατὰ ἀνθρώπων, εἰ μὴ συγχωρήσει ὁ Θεός· νόει δὲ ὅτι καὶ εἰς τοὺς κατὰ χοίρους ζῶντας ἀνθρώπους, ῷ βορβόρῳ τῆς ἡδονῆς ἐγκυλιομένους, εἰς τούτους εἰσέρχονται οἱ ἑαίμονες, καὶ ῥίπτουσιν αὐτοὺς κατὰ τοῦ κρημνοῦ τῆς

PG 123, skenējuma lpp. 275–276 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: πόλιν καὶ εἰς τοὺς ἀγρούς.» … beidzas: αὐτοὺς κατὰ τοῦ κρημνοῦ τῆς

Ziņot par kļūdu

Mk. 5:14–20

Pilsētas ļaudis gan izgāja pie Jēzus, brīnumu apbrīnodami; bet, izdzirdējuši, kas noticis, vēl vairāk nobijās. Tāpēc viņi arī lūdz Jēzu aiziet no viņu robežām; jo baidījās, ka necieš vēl ko lielāku. Jo, zaudējuši cūkas un par šo zaudējumu bēdādamies, viņi atraida arī Kunga klātbūtni. Bet tas, kas bija apsēsts, lūdza Viņu, lai varētu būt kopā ar Viņu; jo viņš baidījās, ka dēmoni, atraduši viņu vienu, atkal viņam uzbruks. Bet Kungs atlaiž viņu uz savām mājām, rādīdams, ka, pat ja Viņš pats nav klāt, Viņa spēks un gādība viņu pasargās – un reizē arī tāpēc, lai viņš, citu redzēts, nestu tiem labumu. Un, lūk, viņš sāka sludināt, un visi brīnījās.

Ievēro arī Pestītāja pazemību. Viņš nesacīja: „Pastāsti, ko Es tev esmu darījis“, bet: „ko Kungs tev darījis“. Tā arī tu, kad izdari kaut ko labu, piedēvē izdarīto nevis sev, bet Dievam.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐξῆλθον μὲν οἱ τῆς πόλεως ἐκείνης πρὸς τὸν Ἰησοῦν, ἐκπλαγάντες τὸ θαῦμα· ἀκούσαντες δε, ἐφοθήθησαν πλέον. Λιὸ καὶ παρακαλοῦσι τὸν Ἰησοῦν ἵνα ἐξέλθῃ ἐκ τῶν ὁρίων αὐτῶν. Ἐδε δοίκεισαν γὰρ μήποτε καὶ μεῖζόν τι πάθωσι. Τοὺς γὰρ χοίρους ἀπολέσαντες, καὶ λυ πηθέντες ἐπὶ τῇ ἀπωλείᾳ, παραιτοῦνται καὶ τὴν παρουσίαν τοῦ Κυρίου· ὁ δὲ δαιμονισθεὶς παρεκάλει αὐτὸν, ἵνα ᾗ μετ´ αὐτοῦ· ἐφοβεῖτο γὰρ μήποτε μόνον εὐρόντες αὐτὸν οἱ δαίμονες, πάλιν ἐπέλθωσιν αὐτῷ. Ὁ δὲ Κύριος ἀπολύει αὐτὸν εἰς τὸν οἷκον αὐτοῦ, δεικνύων αὐτῷ ὅτι κἂν μὴ αὐτὸς παρῇ, ἀλλ´ ἥγε δύνα. μις αὐτοῦ καὶ ἡ ἐπισκοπὴ φυλάξει αὐτὸν, ἅμα δὲ, ἵνα καὶ ἐτέρους ὁραθεὶς ὡφελήσῃ. Ἰδοὺ γοῦν ἤρξατο κηρύσσειν, καὶ πάντες ἐθαύμαζον. Ὅρα δὲ καὶ τὸ ἄτυφον τοῦ Σωτῆρος. Οὐκ εἶπεν ὅτι. ἈπάννειλονἘαα σοι πεποίηκα, ἀλλ´, Ὅσα σοι πεποίηκεν ὁ Κύριος. Οὕτω καὶ σὺ, ὅταν ἀγαθόν τι ποιήσῃς, μὴ σεαυτῴ, ἀλλὰ τῷ Θεῷ ἀνατίθει τὸ πραχθέν

PG 123, skenējuma lpp. 276 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐξῆλθον μὲν οἱ τῆς πόλεως … beidzas: τῷ Θεῷ ἀνατίθει τὸ πραχθέν

Ziņot par kļūdu

Mk. 5:21–29

Pēc brīnuma ar apsēsto Kungs dara citu – uzmodina sinagogas priekšnieka meitu. Evaņģēlists min arī sinagogas priekšnieka vārdu to jūdu dēļ, kas zināja notikušo. Šis vīrs ticēja tikai pa pusei: ciktāl viņš krīt pie kājām, viņš ir ticīgs, bet, ciktāl lūdz, lai Viņš atnāktu, viņš neparāda tik lielu ticību, kāda vajadzīga. Jo viņam vajadzēja sacīt: „Saki tikai vārdu.“ Kamēr Kungs iet, it kā garāmejot tiek dziedināta arī asiņotāja. Šī sieva bija ļoti ticīga, jo domāja gūt palīdzību pat no drēbēm; tāpēc viņa arī saņem dziedināšanu.

To saproti arī par cilvēka dabu, kas bija asiņotāja. Jo tā bija ienesusi grēku, kas ir dvēseles slepkavība un izlej mūsu dvēseļu asinis. Daudzi ārsti – es domāju šīs pasaules gudros, un pat bauslību un praviešus – nespēja to dziedināt. Bet, tiklīdz tā pieskārās Kristus drēbēm, tas ir, Viņa miesai, tā tika dziedināta. Jo tas, kas tic, ka Kristus ir pieņēmis miesu, ir tas, kas pieskaras Viņa drēbēm.

Piezīmes (1)
  1. „Saki tikai vārdu“ – sal. virsnieka vārdus Mt. 8:8.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 8:8

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μετὰ τὸ ἐπὶ τῷ δαιμονιζομένῳ θαῦμα, ἕτερον ἐργάζεται ὁ Κύριος, τὴν θυγατέρα τοῦ ἀρχισυναγώγου ἀνιστῶν. Λέγει δὲ καὶ τὸ ὄνομα τοῦ ἀρχισυναγώγου, διὰ τοὺς Ἰουδαίους ποὺς εἰδότας τὸ γενόμενον. Ἐξ ἡμισείας δὲ πιστὸς ὁ ἀνήρ· καθὸ μὲν γὰρ πίπτει παρὰ τοὺς πόδας, πιστὸς, καθὸ δὲ παρακαλεῖ ἵνα ἔλθῃ, οὐχ ὅσην δεῖ πίρ στιν ἐνδείκνυται. Ἔδει γὰρ εἰπεῖν ὅτι, Εἰπὲ λόγῳ. Ὡς ἐν παρέργῳ δὲ ἀπαρχομένου τοῦ Κυρίου, θεραπεύεται καὶ ἡ αἱμόῤῥους· πιστοτάτη δὲ ἡ γυνὴ, ὅτι καὶ ἀπὸ τῶν ἱματίων ἐνόμισεν ὡφεληθῆναι· διὸ καὶ τυγχάνει τῆς θεραπείας. Νοήσεις δὲ ταῦτα καὶ εἰς τὴν ἀνθρωπίνην φύσιν, ἤτις αἱμόῤῥους ἦν. Ἐπήγαγε γὰρ τὴν ἀμαρτίαν, ἥτις φόνος ἐστὶ τῆς ψυχῆς, καὶ τὸ αἴμα τῶν ψυχῶν ἡμῶν ἐκχέει. Ὑπὸ πολλῶν δὲ Ιπτρῶν, τῶν σοφῶν λέγω τοῦ κόσμου τούτου, καὶ μὴν καὶ τοῦ νόμου καὶ τῶν προφητῶν, οὐκ ἠδυνήθη θεραπευθῆναι. Ἃμα δὲ ἤψατο τῶν ἱματίων τοῦ Χριστοῦ, τουτέστι τῆς σαρκὸς αὐτοῦ, καὶ ἱάθη. Ὁ γὰρ κιστεύων ὅτι ἐσαρκώθη ὁ Χριστὸς, οὗτός ἑστιν ὁ ἀψάμενος τῶν ἱματίων αὐτοῦ.

PG 123, skenējuma lpp. 276–277 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Μετὰ τὸ ἐπὶ τῷ δαιμονιζομένῳ … beidzas: ὁ ἀψάμενος τῶν ἱματίων αὐτοῦ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 5:30–34

Spēks iziet no Kristus, nevis pārvietodamies no vietas uz vietu, bet gan tiek dots citiem, gan paliek Kristū nesamazināts; tāpat kā zināšanas paliek pie tiem, kas māca, un tiek nodotas tiem, kas mācās. Ievēro: ļaudis drūzmējās, bet neviens Viņam nepieskārās; bet tā, kas Viņu nespieda, – tā Viņam pieskārās. No tā mēs mācāmies noslēpumu: neviens no tiem, kuros ir drūzma un satraukums, nepieskaras Jēzum, bet tikai Viņu spiež; bet tas, kas neapgrūtina Jēzu ar drūzmu un neapvij vārdu sevī ar satraukumiem, – tas Viņam pieskaras.

Bet kāpēc Kungs atklāj sievu? Pirmkārt, lai pagodinātu sievas ticību; tad, lai iedrošinātu sinagogas priekšnieku, ka arī viņa meitiņa tiks tāpat izglābta; un reizē, lai atbrīvotu sievu no lielajām bailēm: jo sieva baidījās, it kā būtu dziedināšanu nozagusi; tāpēc arī evaņģēlists saka: „Bīdamās un drebēdama, viņa atnāca.“ Tāpēc Kungs nesaka: „Es tevi izglābu“, bet: „Tava ticība.“ „Ej mierā“, tas ir, atdusā; tā ka teiktais nozīmē: ej, atdusies, jo līdz šim tu biji bēdās un satraukumos.

Piezīmes (1)
  1. „Noslēpumu“ – μυστήριον šeit vārda vispārējā nozīmē: slēpta jēga, ko atklāj notikums.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐξέρχεται δύναμις ἀπὸ τὸῦ Χριστοῦ, οὐ τοπικῶς μεταβαίνουσα, ἀλλὰ πρός τε τοὺς ἄλλους διαᾶιδομένη, καὶ ἐν τῷ Χριστῷ ἀμείωτος μένουσα· ὥσπερ καὶ μαθήματα, καὶ παρὰ τοῖς διδάσκουσίν εἰσι, καὶ τοῖς μανθάνουσι παραδίδονται. Ὃρα δὲ πῶς οἱ μὲν ὄχλοι συνέθλιβον, οὐδεὶς δὲ αὐτοῦ ἤψατο. Ἡντδὲ μὴ θλίβουσα αὐτὸν, ἐκείνη ἤψατο αὐτοῦ. Μυστήριον γὰρ ἐντεῦθεν μανθάνοιεν ἄτι οὐδεὶς τῶν ὄχλους καὶ ταραχὰς ἐχόντων ἅπτεται τοῦ Ἰησοῦ, ἀλλὰ μόνον θλίβει αὐτόν. Ε τις δὲ μὴ ὀχλοίη τὸν Ἰησοῦν, μηδὲ τὸν ἐν ἑαυτῷ λόγον ταραχαῖς περιβάλλοι, ἐκεῖνος ἅπτεται αὐτοῦ. Τίνος δὲ Κνεκεν ὁ Κύριος φανεροῖ τὴν γυναῖκα; Πρῶτον μὲν Τνα τὴν πίστιν τῆς γυναιὴὸς δοξάσῃ· ἔπειτα, Τνα καὶ τὸν ἀρχισυνάγωγον παραθαῤῥύνῃ, ὅτι καὶ τὸ αὐτοῦ θυγάτριον οὕτω σωθήσεται· καὶ ἅμα, ἵνα καὶ τὴν γυναῖκα τοῦ πολλοῦ φόβου ἀπολύσῃ· καὶ γὰρ ἐδεδίει ἡ γυνὴ, ὡς κλέψασα τὴν ἴασιν· διὸ καὶ ὁ εὐαγγελιστὴς λέγει· Φοβηθεῖσα δὲ καὶ τρέμουσα ἦλθεν, Ὁ οὖν Κύριος οὐ λέγει ὄτι, Ἐγὼ σέσωκά σε, ἀλλ´ Ἡ πίστις σου. Πορεύου τοίνυν εἰς εἰρήνην, τουτέστιν, εἰς ἀνάπαυσιν· ὥστε εἶναι τὸ λεγόμενον τοιοῦτον· Ἄπελθε, ἀναπαύου, ὡς τόγε μέχρι τοῦ νῦν, ἐν λύπαις ὑπῆρχες καὶ ταραχαῖς

PG 123, skenējuma lpp. 277 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐξέρχεται δύναμις ἀπὸ τὸῦ Χριστοῦ, … beidzas: ἐν λύπαις ὑπῆρχες καὶ ταραχαῖς

Ziņot par kļūdu

Mk. 5:35–43

Sinagogas priekšnieka ļaudis, domādami, ka Kristus ir viens no skolotājiem, tāpēc arī lūdza, lai Viņš atnāktu un lūgtos par meiteni; bet, kad viņa nomira, tie domāja, ka Viņš vairs nav vajadzīgs, jo viņa ir mirusi. Bet Viņš iedrošina tēvu un saka: „Tikai tici.“ Viņš neļauj nevienam citam sekot, kā tikai trim mācekļiem; jo pazemīgais Jēzus negrib neko darīt, lai sevi parādītu.

Kad Viņš saka, ka meitene nav mirusi, bet guļ, tie Viņu izsmej, – lai vēlāk tie nevarētu teikt, ka viņa bijusi bezsamaņā un nav nekāds brīnums, ka Viņš to uzcēla, bet lai tie paši, liecinādami pret sevi, tiktu atmaskoti, ka Viņš uzcēla patiešām mirušu, – ja jau viņi pat smējās par Viņu, kad Viņš teica, ka viņa nav mirusi. Viņš satver viņas roku, lai ieliktu viņā spēku. Un liek dot viņai ēst, lai apliecinātu augšāmcelšanos – ka tā notikusi patiesi, nevis šķietami.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οἱ τοῦ ἀρχισυναγώγου, νομίζοντες ἕνα τῶν διδασκάλων εἶναι τὸν xριστὸν, διὰ τοῦτο παρεκάλουν. ἵνα ἐλθὼν προσεύξηται ἐπὶ τῷ κορασίῳ· λοιπὸν ἑτειδὴ ἀπέθανεν, ἐνόμισαν μηκέτι αὐτοῦ χρείαν εἶναι, διὰ τὸ τεθνηκέναι αὐτήν. Ἀλλ´ ἐκεῖνος θαῤῥόνει τὸν πατέρα, καὶ, Μόνον πίστευε, φησίν. Οὐκ ἀφίησι δὲ οὐδένα Κτερον συνακολουθῆσαι, εἰ μὴ τοὺς τρεῖς μαθητάς. Οὐ γὰρ δὴ ὁ ταπεινὸς Ἰησοῦς θέλει πρὸς ἐπίδειξέν τι ποιεῖν. Λέγοντος δὲ αὐτοῦ, ὄτι οὐκ ἀπέθανε τὸ κοράσιον, ἀλλὰ καθεύδει, καταγελῶσιν, ὡς ἂν μὴ ἔχωαιν ὕστερον λέγειν ὅτι κάτοχος ἐγένετο. καὶ οὐδὲν θαυμαστὸν εἰ ἀνέστησεν αὐτὴν, ἀλλ´ αὐτοὶ ἐαυτῶν καταμαρτυροῦντες ἐλέγχωνται, ὡς ἀληθῶς τεθνηκυῖαν ἀνέστησεν, ὅπου γε καὶ κατεγέλων αὐτοῦ λέγοντος, ὅτι οὐκ ἀπέθανε. Κρατεῖ δὲ τῆς χειρὸς, ἵνα ἐνθῇ ταύτῃ δύναμιν. Καὶ δίδωσιν αὐτῇ φαγεῖν, ὼαὰν πιστώσηται τὴν ἀνάστασιν, ὅτι ἀλσθῶς καὶ οὐ κατὰ φαντασίαν γέγονεν.

PG 123, skenējuma lpp. 277–278 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οἱ τοῦ ἀρχισυναγώγου, νομίζοντες ἕνα … beidzas: καὶ οὐ κατὰ φαντασίαν γέγονεν.

Ziņot par kļūdu