Kā pirmo Viņš stāsta šo līdzību par sēklu, lai klausītājus darītu uzmanīgākus. Jo, tā kā Viņš grasās teikt, ka sēkla ir vārds, bet, iekritusi neuzmanīgos, tā iet bojā, tāpēc Viņš to saka pirms citām, lai klausītāji censtos nekļūt līdzīgi tai zemei, kas sēklu pazudina.
Kas tad ir sējējs? Pats Kristus, kas mīlestībā uz cilvēkiem un pazemībā izgāja no Tēva klēpja, to neatstādams. Bet Viņš izgāja ne tāpēc, lai nodedzinātu nolādēto zemi un ļaunās sirdis, ne arī lai izcirstu ērkšķus, bet lai sētu sēklu. Kādu sēklu? Vai Mozus sēklu? Vai praviešu? Nē, bet Savu, tas ir, lai sludinātu Savu Evaņģēliju.
Tātad Viņš sēja. No sēklām viena krita dvēselē, ko daudzi samīdījuši; un debess putni – es domāju dēmonus, kas valda gaisā, – sēklu apēda. Jo tādi ir tie, kas izpatīk cilvēkiem: ceļš, ko daudzi samīdījuši; jo, kad kāds visu dara, lai izpatiktu gan šim, gan tam, viņu samin daudzi. Ievēro: Viņš nesacīja, ka sējējs to „iesvieda“ ceļmalā, bet ka tā „krita“. Jo sējējs to sviež kā labā zemē, bet tā, izrādīdamās ļauna, pazudina sēklu, proti, vārdu. Daži vārdus „krita ceļmalā“ jauki saprata tā, ka tā krita neticīgā sirdī; jo Ceļš ir Kristus, bet ceļmalā ir neticīgie, kas ir ārpus ceļa, tas ir, ārpus Kristus.
Cita krīt akmeņainā dvēselē – es domāju tos, kas viegli pieņem un tad atmet. Viņi ir akmeņaini, jo mazliet līdzinās klintij, tas ir, Kristum, ciktāl viņi pieņēma vārdu; bet, ciktāl viņi pieņem uz laiku un tad atmet, viņi tai nelīdzinās. Cita – dvēselē, kas pilna rūpju; jo ērkšķi ir rūpes. Bet ceturtā – labā zemē. Ievēro, cik reti ir labais un cik maz ir to, kas tiek izglābti: jo glābta tiek tikai ceturtā sēklas daļa.
Mācekļiem, kas Viņam jautāja savrup, Viņš saka: „Jums dots zināt noslēpumus.“ Vai tad pēc lozes un likteņa, no dabas vieniem ir dots, bet citiem nav? Nekādā ziņā! Bet tas dots tiem, kas meklē: „Meklējiet,“ Viņš saka, „un jums tiks dots“ (Mt. 7:7). Bet pārējos Dievs padarīja aklus, lai viņu pazīšana, kas pienākas, nekalpotu viņiem par vēl lielāku nosodījumu, ja viņi to nedara.
Citādi: vai gribi zināt, ka Dievs visiem ir devis redzēt, kas pienākas? Klausies: „lai redzēdami“ – tas ir no Dieva; „neredzētu“ – tas ir no viņu ļaunuma. Jo Dievs viņus radīja redzīgus, tas ir, tādus, kas saprot labo, bet viņi neredz, labprātīgi aizvērdami acis, lai neatgrieztos un netiktu laboti; it kā viņi skaustu paši savu pestīšanu un labošanos. Var saprast arī tā: „Pārējiem Es runāju līdzībās, lai redzēdami tie neredzētu un dzirdēdami nesaprastu“ – lai varbūt kaut no tā viņi atgrieztos un labotos.