Mk. 2:1–5
Ko nozīmē „pēc dažām dienām“? Tas ir: kad bija pagājušas dažas dienas. Kad Viņš bija ienācis, ļaudis, izdzirdējuši, ka Viņš ir mājā, saskrēja, cerēdami vieglāk Viņu sastapt. Liela bija vīru ticība: viņi pat izraka jumtu un nolaida slimo; tāpēc arī Kungs dziedina, redzēdams to ticību, kas viņu atnesa, vai arī paša triekas ķertā ticību. Jo arī viņš nebūtu ļāvis sevi nest, ja nebūtu ticējis, ka tiks dziedināts. Bieži Viņš atnesēja ticības dēļ dziedina tos, kurus atnes, kaut tie ir neticīgi; bet bieži otrādi – atnestā ticības dēļ, kaut atnesēji ir neticīgi.
Vispirms Viņš piedod slimajam grēkus un tad dziedina arī slimību. Jo smagākās slimības lielākoties rodas no grēkiem; tā arī par triekas ķerto Jāņa Evaņģēlijā Kungs saka, ka tas kļuvis bezspēcīgs grēku dēļ. Jo tas, par ko raksta Jānis, un tas, ko min tagad, nav viens un tas pats – tie ir divi dažādi cilvēki. Tam, par ko raksta Jānis, nebija cilvēka, bet šim ir četri; tas gulēja pie Avju dīķa, bet šis – mājā; šis – Kapernaumā, bet tas – Jeruzalemē; un tu varētu atrast arī citas atšķirības. Tomēr zini, ka tas, ko min Matejs, un tas, ko tagad min Marks, ir viens.
Piezīmes (1)
- „Pēc dažām dienām“ – grieķu δι’ ἡμερῶν; Teofilakts paskaidro šo neparasto izteicienu.
Citētās Rakstu vietas
Jņ. 5:5–14; Mt. 9:2–7
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Τί ἐστι τὸ, δι´ ἡμερῶν; ἀντὶ´ τοῦ, διελθουσῶν ἡμερῶν τινων. Ἐπεὶ δὲ εἰσῆλθεν, Ἀαούσαντες ὅτι ἐν οἴκῳ ἐστί, συνέδραμον, προσδακήσαντες ῥᾷον ἐντυχεῖν αὐτῷ. Πολλὴ δὲ ἡ πίστις τῶν ἀνδρῶν, ὥστε καὶ τὴν στέγην ὀρύξαι καὶ χαλάσαι, διὸ καὶ ὁ Κύριος θεραπεύει, ἰδὼν τὴν πίστιν αὐτῶν τῶν κομισάντων, ἢ καὶ ἐκείνου τοῦ παραλυτικοῦ. Καὶ γὰρ κἀκεῖνος οὐκ ἂν ἐδέξατο ἀρθῆναι, εἰ μὴ ἐπίστευσεν ὡς ἰαθήσεται. Πολλάκις γὰρ διὰ τὴν τοῦ προσφέροντος πίστιν, ἰᾶται τοὺς προσφερομένους, ἀπίστους ὄντας· πολλάκις δὲ τοὐναντίον, διὰ τὴν τοῦ προσφερομένου, καίτοι ἀπίστων ὄντων τῶν προσφερόντων. Πρῶτον δὲ τὰς ἁμαρτίας ἀφίησι τῷ ἀῤῥώστῳ, εἶτα καὶ τὴν νόσον θεραπεύει. Καὶ γὰρἐξ ἀμαρτιῶν τὰ χαλεπώτερα τῶν ἀῤῥωστημάτων ὡς ἐπὶ τὸ πλεῖστον γίνονται, ὥσπερ καὶ τὸν παρὰ τῷ Ἰωάννῃ παράλυτον, ἐξ ἁμαρτιῶν παρεθῆναί φησιν ὁ Κύριος. Οὐκ ἔστι γὰρ εἶς ὁ παρὰ τῷ Ἰωάννῃ, καὶ ὁ νῦν μνημονευόμενος, ἀλλ´ ἔτερος καὶ ἕτ. ρος Ὁ μὲν γὰρ παρὰ τῶ Ἰωάννῃ, οὐκ εἶχεν ἄνθρωπον· ὁ δὲ νῦν, τέσσαρας ἔχει· καὶ ὁ μὲν, ἐν τῇ προβατικῇ, ὁ δὲ νῦν, ἐν οἰκίᾳ· καὶ ὁ μὲν, ἐν Καπερναοὺμ, ὁ δὲ, ἐν Ἱεροσολύμοις, καὶ ἄλλας δ´ ἂν εὕροις διαφοράς. Πλὴν γίνωσκε ὅτι ὁ παρὰ τῷ Ματθαίῳ, καὶ ὁ νῦν μνημονευόμενος παρὰ τῷ Μάρκῳ, εἰς ἑστιν.
PG 123, skenējuma lpp. 260–261 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τί ἐστι τὸ, δι´ ἡμερῶν; … beidzas: παρὰ τῷ Μάρκῳ, εἰς ἑστιν.