Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: 1. nodaļa

Mk. 1:1–3

Evaņģēlists saka, ka Jānis, pēdējais no praviešiem, ir Dieva Dēla Evaņģēlija sākums. Jo Vecās Derības beigas ir Jaunās Derības sākums. Liecība par Priekšteci ir ņemta no diviem praviešiem: Malahijam pieder vārdi „Lūk, Es sūtu Savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas sagatavos Tavu ceļu Tavā priekšā“ (Mal. 3:1), bet Jesajam – „Saucēja balss tuksnesī“ un tālākais (Jes. 40:3). Šos vārdus Dievs un Tēvs saka Dēlam, saukdams Priekšteci par eņģeli, jo viņa dzīve bija eņģeliska un gandrīz bezmiesīga un jo viņš vēstīja un norādīja uz Kristu, kas nāk. Viņš sagatavoja Kunga ceļu, ar kristīšanu sagatavodams jūdu dvēseles pieņemt Kristu. Bet „Tava vaiga priekšā“ nozīmē: tuvu Tev būs Tavs eņģelis. No tā redzama Priekšteča tuvība Kristum; jo arī ķēniņiem tuvumā pa priekšu iet tie, kas viņiem ir vistuvākie.

„Saucēja balss tuksnesī“ – varbūt Jordānas tuksnesī, bet varbūt arī jūdu sinagogā, kas bija tukša no visa labā. Ceļš ir Jaunā Derība, bet takas ir Vecā, jo tās bija iestaigātas. Uz ceļu, tas ir, uz Jauno Derību, viņiem bija jāsagatavojas, bet Vecās Derības takas jāpadara taisnas: jo kādreiz viņi tās bija pieņēmuši, bet tad izrādījās līkumoti un palika klibi, novērsdamies no savām takām.

Piezīmes (4)
  1. „Eņģeli“ – grieķu ἄγγελος nozīmē arī „vēstnesis“; Teofilakts šeit to saista ar darbības vārdu ἀγγέλλειν („vēstīt“).
  2. „Tukša no visa labā“ – vārdu spēle: ἔρημος ir gan „tuksnesis“, gan „tukšs, pamests“.
  3. „Iestaigātas“ – κατατετριμμένη: nostaigātas, nolietotas; krievu tulkojums to saprot kā „jūdu daudzkārt pārkāptas“.
  4. „Palika klibi, novērsdamies no savām takām“ – atbalss Ps. 17:46: „Svešie dēli novecoja un palika klibi savos ceļos“ (Psaltērijs, 2022).
Citētās Rakstu vietas

Mal. 3:1; Jes. 40:3; Ps. 17:46

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἰωάννην τὸν τελεταῖον τῶν προφητῶν, ἀρχὴν εἶναι τοῦ Εὐαγγελίου τοῦ Υἱοῦ τοῦ Θεοῦ φησι. Τὸ γὰρ τέλος τῆς Παλαιᾶς, ἀρχὴ τῆς Νέας Διαθήκης· ἡ δὲ μαρτυρία ἡ περὶ τοῦ Προδρόμου ἀπὸ δύο προφητῶν ἐλήφθη. Τοῦ μὲν γὰρ Μαλαχίου ἐστὶ τὸ, Ἰδοὺ ἀποστέλλω τὸν ἀγγελόν μου πρὸ προσώπου σου, ὃς κατασκευάσει τὴν ῥδόν σου ἔμπροσθέν σου· τοῦ δὲ Ἡσοΐου, τὸ, Φωνὴ βοῶντος, καὶ τὰ ἑξῆς. Ἀπὸ δὲ τοῦ Θεοῦ καὶ Πατρὸς πρὸς τὸν λἱόν ἐστιν ὁ λόγος, λέγοντος ἄγγελον εἶναι πὸν Πρόδρομον, διὰ τὸ ἀγγελικὴν καὶ σχεδὸν] ἄὖλον ἔχειν ζωὴν, καὶ τὸ ἀγγέλλειν καὶ μηνύειν τὸν Χριστὸν ἐρχόμενον· κατεσκεύασε δὲ τὴν ὀδὸν τοῦ Κυ ρίου, τὰς ψυχὰς τῶν Ἰουδαίων διὰ τοῦ βαπτίζειν παροσκευάζων δάξασθαι τὸν Χριστόν· τὸ δὲ, πρὸ προσἄὸπου σου, τοῦτο σημαίνει, ὅτι Ἐγγύς σου ἔσται ἰΡΙΤ Ι. ὲ ἄγγελός σου· ὅθεν δείκνυταμἡ οἰκειότης τοῦ Προδρόμου πρὸς τὸν Χριστόν· καὶ γὰρ καὶ τῶν βασιλέων ἐγγὺς προπορεύονται οἱ μάλιστα οἰκεῖοι. Φωνὴ δὲ βοῶντος ἐν τῇ ἐρήμῳ, τάχα μὲν καὶ ἐν τῇ ἐρήμῳ τοῦ Ἰορδάνου, τάχα δὲ καὶ ἐν τῇ Συναγωγῇ τῶν Ἰουδαίων, ἥτις ἔρημος ἦν παντὸς ἀγαθοῦ. Ὀδὸς δε, ἡ Νέα Διαθήκη· τρίβοι δὲ ἡ Παλαιὰ, ὡς κατατετριμμένη · πρὸς μὲν οὖν τὴν ὁδὸν ὥφειλον ἐτοιμασθῆναι, τουτέστι, πρὸς τὴν Νέαν Διαθήκην, τῆς δὲ Παλαιᾶς τὰς τρίβους εὐθείας ποιῆσοι, πάλαι μὲν δεξάμενοι ταύτας, εἶτα σκολιοὶ φανέντες καὶ χωλάναντες ἀπὸ τῶν τοίβων αὐτῶν

PG 123, skenējuma lpp. 252–253 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἰωάννην τὸν τελεταῖον τῶν προφητῶν, … beidzas: χωλάναντες ἀπὸ τῶν τοίβων αὐτῶν

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:4–5

Jāņa kristībā nebija grēku piedošanas; tā cilvēkiem nesa vienīgi grēku nožēlu. Kā tad Marks šeit saka: „grēku piedošanai“? Mēs atbildam: viņš sludināja grēku nožēlas kristību. Bet uz ko veda šī grēku nožēlas sludināšana? Uz grēku piedošanu, tas ir, uz Kristus kristību, kurā bija grēku piedošana. Tā ir, kā tad, kad sakām: „Atnāca tāds un tāds ķēniņa miesassargs un sludināja, lai sagatavo ēdienus, kas nāks par labu tiem, kas tos gatavos.“ Ar to mēs nesakām, ka miesassargs darīs labu tiem, kas gatavo ķēniņa ēdienus, bet ka viņš sludināja ēdienu sagatavošanu, lai tie, kas tos sagatavojuši, uzņemtu ķēniņu un saņemtu no viņa labdarību. Tāpat arī šeit Priekštecis sludināja grēku nožēlas kristību, lai tie, kas nožēlojuši grēkus, pieņemtu Kristu un saņemtu grēku piedošanu.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τὸ βάπτισμα Ἰωάννου οὐκ εἶχεν ἄφεσιν ἁμαρτιῶν, ἀλλὰ μετάνοιαν μόνην εἰσῆγε τοῖς άνθρώποις· πῶς οὖν φησιν ἐνταῦθα ὁ Μάρκος, ὅτι εἰς ἄφεσιν ἀμαρτιῶν; Λέγομεν οὖν ὅτι ἐκήρυσσε βάπτισμα μετανοίας· τοῦτο δὲ τὸ κήρυγμα τῆς μετὴνοίας ποῦ ἔφερεν; Εἰς ἄφεσιν ἁμαρτιῶν, τουτέστιν, εἰς τὸ τοῦ Χριστοῦ βάπτισμα, ὃ εἶχεν ἄφεσιν τῶν ἀμαρτιῶν· ὥσπερ ὅταν λέγωμεν, Ἦλθεν ὁ δεῖνα δορυφύρος τοῦ βασιλέως κηρύσσων βρωμάτων παρασκευήν εἰς εὐεργεσίαν τῶν παρασκευαζόντων, οὐ τοῦτο λέγομεν, ὅτι ὁ δορυφόρος εὐεργετῆσαι μέλλει τοὺς παρασκευάζοντας τὰ βασιλικὰ βρώματα, ἀλλ´ ὅτι αὐτὸς ἐκήρυσσε τὴν παρασκευὴν τῶν βρωΚμάτων, ἵνα οἱ ταύτην ἑτοιμάσαντες, ὑποδεξάμενοι τὸν βασιλέα, εὐεργετηθῶσιν ὑπ´ αὐτοῦ· οὗτως οὗν κἀνταῦθα ὁ Πρόδρομος ἐκήρυσσε βάπτισμα μετανοίας, ὡς ἂν οἱ μετανοήσαντες δεξάμενοι τὸν Χριστὸν ἄφεσιν ἀμαρτιῶν λάβωσιν.

PG 123, skenējuma lpp. 253 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τὸ βάπτισμα Ἰωάννου οὐκ εἶχεν … beidzas: τὸν Χριστὸν ἄφεσιν ἀμαρτιῶν λάβωσιν.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:6

Par to mēs runājām Mateja Evaņģēlijā; tagad teiksim tikai to, kas tur izlaists: šis tērps bija sēru zīme, jo pravietis rādīja, ka tam, kas nožēlo grēkus, jāsēro. Jo maisa drēbe ir sēru zīme; bet ādas josta norāda uz jūdu tautas atmiršanu. Ka šis apģērbs norādīja uz sērām, saka arī Kungs: „Mēs jums žēlabas dziedājām, un jūs nevaimanājāt“, saukdams Priekšteča dzīvi par žēlabām; jo Viņš saka: „Atnāca Jānis, ne ēda, ne dzēra, un jūs sakāt: viņam ir dēmons“ (Mt. 11:17–18).

Bet arī Jāņa barība, protams, jau pati par sevi norāda uz atturību. Taču varbūt tā bija arī zīme tā laika tautas garīgajai barībai: tauta neēda neko no tīrajiem debess putniem un nedomāja neko augstu, bet barojās ar vārdu, kas gan šķita augstu lidojam un uzlecam, bet atkal krita lejā; jo tāds ir sisenis – tas palec it kā augšup, bet tad atkal nokrīt. Tāpat tauta ēda arī medu, ko bija devušas bites, tas ir, pravieši; tomēr tas palika savvaļas – netika ne kopts, ne pieradināts ar to, ka to pareizi izprastu, pētītu un aptvertu. Jo ebrejiem bija Raksti kā kāds medus, bet viņi tos nekopa un nepētīja.

Piezīmes (2)
  1. „Garīgajai barībai“ – oriģinālā λογικὴ τροφή: barība, kas nāk caur vārdu un prātu.
  2. „Savvaļas … ne kopts, ne pieradināts“ – vārdu spēle ar „savvaļas medu“ (μέλι ἄγριον): γεωργεῖν („apstrādāt zemi“) un ἡμεροῦν („pieradināt, kultivēt“).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 11:17–18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εἰπομεν περὲ ταύτων ἐν τῷ κατὰ Ματθαῖον, καὶ νῦν δὲ ἐροῦμεν, ὅσα ἐκεῖ παραλέλειπται, ὅτι πένθους σύμβολον ἦν τὸ Κνδυμα, δεικνύντος τοῦ προφήτου ὅτι δεῖ πενθεῖν τὸν μετανοοῦντα. Πένθους γὰρ ὁ σάκκος· ἡ δὲ δερματίνη ζώνη, τὴν νέκρωσιν δηλοῖ τοῦ Ἰουδαϊκοῦ λαοῦ. Ὅτι δὲ πένθος ἐδήλου ἡ στολὴ, φησὶ καὶ ἐ Κύριος, Ἐθρηνήσαμεν ὑμῖν, καὶ οὐκ ἐκόψασθε, θρῆνον λέγων τὴν τοῦ Προδρόμου πολιτείαν. Φησὶ γὰρ, Ἦλθ.ν Ἰωάννη πήτε ἐσθίων, μήτε πίνων, καὶ εἴπατε · Δαιμόνιον ἔχει· ἀλλὰ καὶ ἡ τροφὴ τοῦ Ἰωάννου. πάντως μὲν καὶ τὴν ἐγκράτειαν αὐτόθεν δηλοῖ. Τάχα δὲ καὶ τῆς τότε τοῦ λαοῦ λογικῆς τροφῆς σύμβολον ἦν, οὐκ ἐσθίοντός τι τῶν καθαρῶν πετεινῶν τοῦ οὐρανοῦ, οὐδὲ νοοῦντός ιὑψηλὸν, ἀλλὰ τριφοἀενου λόγῳ μετεωροπόρῳ μὲν δοκοῦντι καὶ ἀναπηδῶντι, καταπίπτοντι δὲ πάλιν· τοιοῦτον γὰρ ἡ ἀκρὶς, πηδῶσα ὡς ἐπὶ τὸ ὕψος, εἶτα πάλιν καταπίπτουσα. σπερ οὖν καὶ μέλι μὲν ἤσθιεν ὁ λαὸς τὸ ὑπὸ τῶν μελισσῶν γεννώμενον, τῶν προφητῶν, μὴ γεωργούΚμενον δὲ καὶ ἡμερούμενον διὰ τοῦ καλῶς νοεῖσθαι καὶ ζητεῖσθαι καὶ καταλαμβάνεσθαι. Εἶχον μὲν γὰρ τὰς Γραφὰς οἱ Ἐβραῖοι οἶόν τι μέλι· ἀλλ´ οὐκ ἐγεὼρΚγουν αὐτὰς, οὐδὲ ἠρεύνων.

PG 123, skenējuma lpp. 253–254 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εἰπομεν περὲ ταύτων ἐν τῷ … beidzas: οὐκ ἐγεὼρΚγουν αὐτὰς, οὐδὲ ἠρεύνων.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:7–8

„Es neesmu cienīgs būt pat Viņa pēdējais kalps,“ viņš saka, „lai atraisītu siksnu“, tas ir, ādas saiti pie apaviem. To saprot arī tā: visi, kas nāca un kristījās pie Jāņa, ar grēku nožēlu tika atraisīti no savu grēku saitēm, ticot Kristum. Tātad visiem citiem Jānis atraisīja siksnas un grēku saites, bet Jēzus siksnu viņš nespēja atraisīt, jo Viņā siksnu, tas ir, grēku, viņš pat neatrada.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐδὲ ἔσχατος, φησὶ, δοῦλος αὐτοῦ ἄξιός εἰμι εἶναι, ὥστε λῦσαι τὸν ἱμάντα, τουτέστι, τὸν δεσμὸν τὸν ἀπὸ λώρου τῶν ὑποδημάτων. Νοεῖται δὲ καὶ οὔτω· Πάντες οἱ ἐρχόμενοι καὶ βαπτιζόμενοι ὑπὸ Ἰωάννου, ἐλύοντο διὰ τῆς μετανοίας ἀπὸ τοῦ δεἐμοῦ τῶν ἀμαρτιῶν αὐτῶν, ἐν τῷ πιστεύειν εἰς τὸν Χριστόν. Πάντων μὲν οὖν τῶν ἄλλων ἔλυεν ὁ Ἰωάννης τοὺς ἱμάντας καὶ τοὺς δεσμοὺς τῶν ἁμαρτιῶν. Τοῦ δὲ Ἰησοῦ τὸν ἱμάντα οὐκ ἴσχυσε λῦσαι, διότι αὐδὲ εὖρεν ἱμάντα, τουτέστιν, ἀμαρτίαν ἐν αὐτῷ.

PG 123, skenējuma lpp. 254 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐδὲ ἔσχατος, φησὶ, δοῦλος αὐτοῦ … beidzas: ἱμάντα, τουτέστιν, ἀμαρτίαν ἐν αὐτῷ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:9–11

Jēzus nāk pie kristības ne tāpēc, lai Viņam tiktu piedoti grēki, jo Viņš grēku nav darījis (1. Pēt. 2:22); ne arī tāpēc, lai saņemtu Garu, jo kā gan Jāņa kristība, kas, kā es teicu, neattīrīja no grēkiem, varēja dot Garu? Taču Viņš nenāk kristīties arī grēku nožēlas dēļ, jo Viņš bija daudz augstāks pat par Kristītāju. Kāpēc tad Viņš nāk? Noteikti tāpēc, lai Jānis Viņu atklātu tautai. Tā kā daudzi saplūda kopā, Viņš labprāt nāca, lai visu šo daudzo priekšā tiktu apliecināts, kas Viņš ir; un reizē arī, lai izpildītu visu taisnību (Mt. 3:15), tas ir, visus bauslības baušļus. Jo tā kā arī tas šķiet bauslis – paklausīt pravietim, kas kristī kā Dieva sūtīts, – Viņš izpilda arī to.

Bet Gars nonāk ne tāpēc, ka Kristum Tas būtu vajadzīgs – kā gan, ja Gars pēc būtības mājoja Viņā? –, bet lai tu mācītos, ka tad, kad tevi kristī, arī uz tevi nāks Svētais Gars. Reizē Gara nonākšana panāca arī to: tā kā Tēvs no augšienes sacīja: „Šis ir Mans Dēls“, tad, lai dzirdētāji nedomātu, ka Viņš runā par Jāni, Gars nonāk pār Jēzu, norādīdams, ka tas teikts par Viņu. Bet debesis pāršķeļas, lai mēs mācītos, ka tad, kad tiekam kristīti, tās atveras arī mums.

Piezīmes (1)
  1. „Šis ir Mans Dēls“ – Teofilakts citē Tēva balsi pēc Mateja (Mt. 3:17); Marka tekstā: „Tu esi Mans mīļotais Dēls“.
Citētās Rakstu vietas

1. Pēt. 2:22; Mt. 3:15; Mt. 3:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὔτδιὰ τὸ ἀφεθῆναι τῶν ἁμαρτιῶν, ἔρχεται ὁ Ἰησοῦς ἐπὶ τὸ βάπτισμα, ἀμαρτίαν γὰρ οὐκ ἐποίησεν· οὔτε ὡς Πνεύματος μεταληψόμενος· τὸ γὰρ βάπτισμα Ἰωάννου, ὡς εἶπον, ἀμαρτίας μὴ καθαῖρον, πῶς Ἀν Πνεῦμα ἕδωκεν; Ἀλλὰ μὴν οὐδὲ διὰ τὸ μετανοῆσαι ἔρχεται βαπτισθησόμενος· πολλῷ γὰρ ἦν κρείττων καὶ τοῦ Βαπτιστοῦ. Διατί οὐν ἔρχεται; Ἦ πάντως ἵνα φανερωθῇ ὑπὸ Ἰωάννου τῷ λαῷ. Ἡπεὶ γὰρ πολλοὶ συνέῤῥεον, εὐδόκησεν ἐλθεῖν ὡς ἂν μαρτυρηθῇ ἐνώπιον τῶν πολλῶν τούτων, τίς ἐστι· καὶ ἅμα ἵνα πληρώσῃ πᾶσαν δικαιοσύνην, τουτέστι, πάσας τὰς ἐντολὰς τοῦ νόμου· ἐπεὶ γὰρ ἐντολὴ καὶ τοῦτο δοκεῖ, τὸ πεισθῆναι τῷ προφήτῃ βαπτίζοντι ὡς ὑπὸ Θεοῦ πειμφθέντι, πληροῖ καὶ ταύτην. Τὸ δὲ Πνεῦμα κάτεισιν, οὐχ ὅτι ἐδέετο τούτου ὁ Χριστὸς, πῶς γὰρ ὃ ῆν ἑν αὐτῷ οὐσιωδῶς μένον; ἀλλ´ ἵνα μάθης σὺ ὅτι ὅταν βαπτίζῃ, καὶ εἰς σὲ Πνεῦμα ἅγιον ἐλεύσεται· άμα δὲ καὶ τοῦτο ἐνήργει ἡ τοῦ Πνεύματος κάθοδος· ἐπεὶ νὰο εἶπεν ὁ Πατήρ ἄνωθεν, Οὗτός ἐστιν ὁ Υἱός κου, ἵνα μὴ νομίσωσιν οἱ ἀκούοντες ὅτι περὶ τοῦ Ἰωάννου λέγει, κάτεισι τὸ Πνεῦμα ἐπὶ τὸν Ἰησοῦν δεικνύον ὄτι πεοὶ τούτου ἐλέχθη. Σχίζονται δὲ οἱ οὐρανοὶ, ἵνα μάθωμεν, ὅτι ὅταν βαπτισθῶμεν, ἀνοίγονται καὶ ἡμῖν.

PG 123, skenējuma lpp. 254–255 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὔτδιὰ τὸ ἀφεθῆναι τῶν ἁμαρτιῶν, … beidzas: ὅταν βαπτισθῶμεν, ἀνοίγονται καὶ ἡμῖν.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:12–13

Mācīdams mūs nezaudēt drosmi, ja pēc kristības nonākam kārdinājumos, Kungs tāpēc dodas kalnā, lai tiktu kārdināts. Vai drīzāk – Viņš nedodas pats, bet Svētais Gars Viņu aizved, rādīdams arī mums, ka nevajag pašiem mesties kārdinājumos, bet, kad tie nāk, tie jāpieņem. Kalnā Viņš kāpj tāpēc, lai velns, paļaudamies uz vietas vientulību, uzdrošinātos un pienāktu. Jo viņš mēdz uzbrukt tad, kad redz mūs vienus. Vieta bija tik neceļota, ka bija pilna ar zvēriem. Bet Eņģeļi Viņam kalpoja pēc tam, kad Viņš bija uzvarējis kārdinātāju. Arī tas plašāk izklāstīts Mateja Evaņģēlijā.

Piezīmes (1)
  1. „Kalnā“ – Teofilakts runā par kalnu, lai gan Marks min tuksnesi; tā arī krievu tulkojumā.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Διδάσκων ἡρᾶς ὁ Κύριος μὴ δυσχεραίνειν, ἐὰν μετὰ τὸ βάπτισμα πειρασμοῖς περιπέσιωμεν, τούτου ἕνεκεν ἄνεισιν εἰς τὸ ὄρος πειρασθησόμενος. Μᾶλλον δὲούκ ἄνεισιν. ἀλλ´ ἀνάγεται ὑπὸ τοῦ ἀγίου Πνεύματος, δεικνύων καὶ ἡμῖν, ὅτι οὐκ ἐπιπηδᾷν δεῖ τοῖς πειρασμοῖς, ἀλλ´ ἐπιόντας ὑποδέχεσθαι. Διὰ τοῦτο ὲ ἀναβαίνει εἰς τὸ ὄρος, ἵνα τῇ ἐρημίᾳ τοῦ τόπου θαῤῥήσῃ ὁ διάβολος, καὶ προσέλθῃ. Εἴωθε γὰρ ὅταν δη ἡμᾶς μεμονωμένους, τηνικαῦτα ἐπιτίθεσθαι. Ἄβατος δὲ ἦν ὁ τόπος τοσοῦτον, ὥστε καὶ θηρίων γέμειν· οἱ δὲ ἄγγελοι διηκόνουν αὐτῷ μετὰ τὸ νικῆσαι θοῆὐραστὴν· καὶ τοῦτα ἐν τῷ κατὰ ἐατοσίον κετται λατύτερον.

PG 123, skenējuma lpp. 255 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Διδάσκων ἡρᾶς ὁ Κύριος μὴ … beidzas: τῷ κατὰ ἐατοσίον κετται λατύτερον.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:14–15

Izdzirdējis, ka Jānis nodots cietumā, Viņš aiziet uz Galileju, lai arī mums rādītu, ka nevajag doties kārdinājumiem pretī, bet no tiem jāizvairās; bet, ja tajos iekrītam, tie jāpanes. Šķiet, ka Kungs sludina to pašu, ko Jānis, piemēram, „Nožēlojiet grēkus“ un „Tuvu ir pienākusi Dieva Valstība“. Taču tā nav: Jānis sacīja „Nožēlojiet grēkus“, lai atkāptos no grēkiem, bet Kristus saka „Nožēlojiet grēkus“, lai bēgtu no bauslības burta. Tāpēc Viņš arī piebilda: „Ticiet Evaņģēlijam“; jo tas, kas grasās ticēt caur Evaņģēliju, turpmāk jau ir atmetis bauslību.

Kungs saka, ka ir piepildījies arī bauslības laiks; jo līdz šim, Viņš saka, darbojās bauslība, bet no šī brīža ir klāt Dieva Valstība – dzīve pēc Evaņģēlija, ko pamatoti pielīdzina Debesu Valstībai. Jo, kad tu redzi, ka tas, kas dzīvo pēc Evaņģēlija, dzīvo gandrīz kā bezmiesīgs, vai tad tu neteiksi, ka viņam jau ir Debesu Valstība (kurā nav ne ēšanas, ne dzeršanas), kaut arī tā šķiet tālu?

Piezīmes (2)
  1. „Nožēlojiet grēkus“ – μετανοεῖτε: burtiski „mainiet prātu“. Teofilakts norāda, ka Jānis un Kristus ar to pašu vārdu domā dažādu pārmaiņu: Jānis – novēršanos no grēkiem, Kristus – no bauslības burta.
  2. „Kurā nav ne ēšanas, ne dzeršanas“ – sal. Rom. 14:17.
Citētās Rakstu vietas

Rom. 14:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀναχωρεῖ εἰς τὴν Γαλιλαίαν ἀκούσας ὅτι Ἰωάννης παρεδόθη τῇ φυλακῇ, ἵνα δείξῃ καὶ ἡμῖν ὅτι δεῖ μὴ ὁμόσε χωρεῖν τοῖς πειρασμοῖς, ἀλλ´ ὑποφεύγειν. Ἐπὰν δὲ ἐμπέσωμεν, φέρειν. Φαίνεται δὲ τὰ αὐτὰ τῷ Ἰωάννῃ κηρύσσων ὁ Κύριος, οἷον τὸ, Μετανοεῖτε, καὶ τὸ, Ἡηγικεν ἡ βασιλεία τοῦ Θεοῦ. Οὐκ ἔστι δέ· ὁ μὲν γὰρ Ἰωάννης τὸ, Μετανοεῖτε, Ελεγεν, ὥστε ὑποχωρῆσαι ἀπὸ τῶν ἁμαρτῶν· ὁ δὲ Χριστὸς τὸ, Μετανοεῖτε, λέγει, ὥστε ἀπὸ τοῦ νομικοῦ γράμματος φυγεῖν. Διὸ καὶ προσέθηκε τὸ, Πιστεύετε εν τῳ Εὐαγγελίῳ· ὁ γὰρ μέλλων πιστεῦσαι διὰ τοῦ Εὐαγγελίου, κατήργηκε τὸν νόμον λοιπόν. Πεπληρῶσθαι γάρ φησιν ὁ Κύριος καὶ τὸν καιρὸν τοῦ νόμου· ἄχρι γὰρ, φησὶ, τοῦ νῦν ἐνήργει ὁ νόμος, ἀπὸ τοῦ νῦν δὲ ἡ βασιλεία τοῦ Θεοῦ, ἡ κατὰ τὸ Ευαγγέλιον πολιτεία πάρεστιν, ἤτις εἰκότως παρεικάζεται τῇ βασιλείᾳ τῶν οὐρανῶν. Ὅταν γὰρ ἴδῃς ὡς ἄσαρκον μικροῦ πολιτευόμενον τὸν κατὰ τὸ Εὐαγγέλιον Ἐιοῦντα, ἆρα οὐκ ἂν εἴποις ὅτι οὐτος τὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶντ οὐκ ἔστι βρῶσις ἢ πόσις) ἤδη ἔχει, κἂν μακρὸν εἶναι δοκῇ;

PG 123, skenējuma lpp. 255–256 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀναχωρεῖ εἰς τὴν Γαλιλαίαν ἀκούσας … beidzas: ἔχει, κἂν μακρὸν εἶναι δοκῇ;

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:16–20

Pēteris un Andrejs bija Priekšteča mācekļi. Ieraudzījuši Jēzu, par ko Jānis bija liecinājis, viņi pienāca pie Viņa. Pēc tam, kad Jānis tika nodots, viņi noskumuši atkal atgriezās pie sava amata. Tāpēc Kristus aicina tos otrreiz; jo šis ir otrais aicinājums. Ievēro, ka viņi pārtika no taisnīga darba, nevis no netaisnīga; jo tādi bija cienīgi kļūt par Kristus pirmajiem mācekļiem. Tūdaļ pametuši to, kas bija viņu rokās, viņi sekoja Viņam; jo nevajag vilcināties, bet tūdaļ sekot.

Pēc tiem Viņš savā tīklā iezvejo Jēkabu un Jāni, kas, paši būdami nabadzīgi, tomēr uzturēja savu veco tēvu. Bet tēvu viņi atstāja ne tāpēc, ka tēvus atstāt būtu labi, bet tāpēc, ka viņš grasījās tos kavēt sekot Kungam. Tāpat arī tu, kad vecāki tevi kavē, atstāj viņus un steidzies pie labā. Jo izskatās, ka Zebedejs neticēja; bet apustuļu māte ticēja un arī sekoja Kungam – varbūt pēc tam, kad Zebedejs bija miris.

Zini arī to, ka vispirms tiek aicināta darbīgā dzīve, tad kontemplācija. Pēteris un tie, kas ar viņu, ir darbīgās dzīves zīme; jo viņš bija degsmes pilns un steidzās visiem pa priekšu, kāda arī ir darbīgā dzīve. Bet Jānis un tie, kas ar viņu, norāda uz kontemplāciju; jo Jānis vairāk par visiem runāja par Dievu.

Piezīmes (3)
  1. „Iezvejo savā tīklā“ – σαγηνεύει, no σαγήνη („zvejas tīkls“).
  2. „Darbīgā dzīve … kontemplācija“ – πρᾶξις [práksis] un θεωρία [theoría]: baušļu pildīšana un tikumu darbs, un garīga skatīšana jeb Dieva redzēšana.
  3. „Vairāk par visiem runāja par Dievu“ – θεολογικώτατος; tāpēc Baznīca apustuli Jāni sauc par Teologu.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τοῦ Προδρόμου ἦσαν μαθηταὶ Πέτρος καὶ Ἀνδρέας. Ἰθόντες δὲ τὸν Ἱησοῦν ὑπὸ τοῦ Ἰωάννου μαρτυρηθέντα, προσῆλθον αὐτῷ. Εἶτα ἐπειὸὴ Ἰωάννης παρεδόθη, λυπηθέντες ὰνεχώρησαν πάλιν εἰς τὴν οἰκείαν τέχνην. Ὅθεν ὁ Χριστὸς ἐκ δευτέρου τούτους καλεῖ. Δευτέρα γάρ ἐστιν αὕτη ἡ κλῆσις. Ὅρα δὲ αὐτοὺς ἐκ δικαίων πόνων τρεφομένους, ἀλλ´ οὐκ ἐξ ἀδίκιων· τοιοῦστος γὰρ οἱ ἄξιοι γίνεσθαι πρῶτοι Χριστοῦ μαθηταί. Ἀφέντες οὖν εὐθέως τὰ ἐν χεραὶν, ἠκολούθησαν αὐτῷ· οὐ γὰρ δεῖ ἀναβάλλεσθαι, ἀλλ´ εὐθέως ἀκολουθεῖν. Μετὰ δὲ τούτους, τὸν Ἰάκωβον σαγηνεύει καὶ τὸν Ἰωάννην, οἷ καὶ αὐτοὶ πένητες ὄντες, ὅμως ἐγηροτρόφουν τὸν πατέρα. Ἀφῆκαν δὲ τὸν πατέρα, οὐχ ὅτι καλόν ἐστιν ἀφιέναι τοὺς πατέρας, ἀλλ´ ἦτι ἔμελλεν αὐτοὺς ἐμποδίσαι πρὸς τὴν ἀκολούθησιν Οὕτως οὖν καὶ σὺ ὅταν ἐμποδίζῃ παρὰ τῶν γονέων, ἄφες σὐτοὺς καὶ πρόσδραμε τῷ ἀγαθῷ. Φαίνεται γὰρ ὁ Ζεβεδαῖος μὴ πιστεῦσαι· ἡ μέντοι μήτηρ τῶν ἀποστόλων, πιστεῦσαι, καὶ ἠκολούθει γὰρ ἴσως τοῦ Ζεβεδαίιου ἀποθανόντος. σθι δὲ καὶ τοῦτο, ὅτι πρῶτον καλεῖται ἡ πρᾶξις, εἶταἡ θεωρία. Οἱ μὲν οὖν περὶ τὸν Πέτρον, τῆς πρακτικῆς εἰσι σύμβολον· θερμότατος γὰρ οὗτος, καὶ προπηδῶν τῶν ἄλλων, οἷα δὴ καὶ ἡ πρακτική ἐστιν. Οἱ δὲ περὶ τὸν Ἰωάννην τὴν θεωρίαν ὑποσημαίνουσιν· θεολογικώτατος γὰρ ὁ Ἰωάννης.

PG 123, skenējuma lpp. 256 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τοῦ Προδρόμου ἦσαν μαθηταὶ Πέτρος … beidzas: ὑποσημαίνουσιν· θεολογικώτατος γὰρ ὁ Ἰωάννης.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:21–22

No kurienes viņi ienāk Kapernaumā? No Nācaretes. Tātad sabata dienā, kad viņi sapulcējās lasīt, tad ienāca mācīt arī Kristus. Jo arī bauslība tāpēc pavēlēja sabatā atpūsties, lai cilvēki, sapulcējušies kopā, nodotos lasīšanai. Kungs mācīja, atmaskodams, nevis glaimodams kā farizeji; jo, aicinādams uz labo, Viņš draudēja ar sodu tiem, kas neklausa.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Πόθεν εἰσπορεύονται εἰς Καπεοναοὔμ; Ἀπὸ τῆς Ναζαρέτ. Ἐν οὖν τῇ ἡμέρᾳ τοῦ Σαββάτου, ὅτε συνήγοντο ἀναγινώσκοντες, τότε εἰσῆλθε διδάξων καὶ ὁ Χριστός. Καὶ γὰρ καὶ ὁ νόμος ἐπὶ τούτῳ ἐν τῷ Σαββάτῳ ἀργεῖν ἐκέλευεν, Κνα σγολάζωσιν οἱ ἄνθρωποι τῇ ἀναγνώσει, συναγόμενοι ἐπὶ τὸ αὐτό. Ἐδίδασκεν οὖν ὁ Κύριος ἐλεγκτικῶς, οὐ κολακευτικῶς ὡς οἱ Φαρισαῖοι. Προτρεπόμενος γὰρ εἰς τὸ ἀγαθόν, ἠπείλει τιμωρίαν τοῖς ἀπειθοῦσιν.

PG 123, skenējuma lpp. 256–257 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Πόθεν εἰσπορεύονται εἰς Καπεοναοὔμ; Ἀπὸ … beidzas: ἀγαθόν, ἠπείλει τιμωρίαν τοῖς ἀπειθοῦσιν.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:23–28

Ļaunos garus sauc par nešķīstiem tāpēc, ka tie priecājas par visiem apkaunojošiem darbiem. Iziešanu no cilvēka dēmons uzskata par savu pazušanu. Jo dēmoni, būdami nežēlīgi, domā, ka cieš ļaunu, ja viņiem neļauj darīt ļaunu cilvēkiem. Turklāt, tā kā viņi mīl miesu un ir raduši baroties ar materiāliem garaiņiem, viņi cieš lielu badu, kad nemājo miesā; tāpēc arī Kungs saka, ka dēmonu dzimta iziet ar gavēni (Mt. 17:21).

Netīrais nesacīja „Tu esi svēts“ – jo arī daudzi no praviešiem bija svēti –, bet „Tas Svētais“, ar noteikto artikulu, tas ir, vienīgais un noteiktais. Bet Kristus aizver viņam muti, lai mēs mācītos, ka dēmoniem jāaizver mute, pat ja tie runā patiesību. Dēmons met cilvēku zemē un rausta, lai skatītāji, redzēdami, no kāda ļaunuma cilvēks tiek atbrīvots, brīnuma dēļ ticētu.

Piezīmes (1)
  1. „Tas Svētais“ – grieķu ὁ ἅγιος ar noteikto artikulu; latviešu valodā artikula nav, tāpēc tulkojumā „Tas“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 17:21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀκάθαρτα λέγονται τὰ πονηρὰ πνεύματα, διὰ τὸ πάσαις ταῖς αἰσχραῖς ἐφδεσθαι πράξεσιν. ἀπώλειαν δὲ ἑαυτοῦ ἡγεῖται ὁ δαίΚμων, τὸ ἐξελθεῖν ἐκ τοῦ ἀνθρώπου. Ἀνηλεεῖς γὰρ ὄντες, οἱ δαίμονες κακόν τι πάσχειν οἴονται, εἰ μὴ ἐῶνται αὐτοὶ κακοποιεῖν τοὺς ἁνθρώπους. Ἀλλὰ δὴ καὶ ὡς φιλόσαρκοι ὄντες, καὶ τοῖς ἀτμοῖς τοῖς ὑλικοῖς εἰωθότες τρέφεσθαι, ἀτροφίαν ἔχουσι πολλὴν ὅταν μὴ κατοικῶσιν ἐν σιώματι· διὸ καὶ ὁ ΚύριοΚφησὶν ὅτι ἐν νηστείᾳ ἐξέρχεται τὸ δαιμόνειον γένος· οὐκ εἶπε δὲ ὁ μιαρὸς, ὅτι Ἄγιος εἶ, πολλοὶ γὰρ καὶ τῶν προφητῶν ἦσαν ἅγιοι, ἀλλ´ Ὁ ἅγιος, μετὰ τῆς τοῦ ἄρθρου προσθήκης, ὁ μόνος καὶ ὡρισμένος. Ὁ δὲ Χριστὸς ἐπιστομίζει αὐτὸν, ἵνα μάθωαεν ἀτι κἂν ἀληθῆ λέγωσιν οἱ δαίμονες, ἐπιστομιστέοι. Ῥίπτει δὲ αὐτὸν τὸ δαίμονιον καὶ σπαράσσει, ὡς ἂν οἱ βλέποντες, ἰδόντες ποίου κακοῦ ἐλευθεροῦ ται ὁ ἄνθρωπος, πιστεύσωσι διὰ τὸ

PG 123, skenējuma lpp. 257–258 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀκάθαρτα λέγονται τὰ πονηρὰ πνεύματα, … beidzas: ὁ ἄνθρωπος, πιστεύσωσι διὰ τὸ

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:29–31

Viņš aizgāja, kā sabatā pievakarē mēdza, uz mielastu mācekļu mājā; bet tā, kurai vajadzēja kalpot, gulēja drudzī. Taču Viņš to dziedina, un viņa kalpo viņiem. Ar to vēstījums rāda: ja tevi tur slimība un Dievs tevi dziedina, izmanto veselību, lai kalpotu svētajiem un Dievam.

Drudzī ir arī tas, kas dusmojas: dusmu dēļ viņa roka ir pārsteidzīga. Bet, ja Vārds satver viņa roku un tas to pārsteidzīgi neizstiepj, tad tas, ko līdz tam kratīja dusmu drudzis, kalpo Vārdam. Jo, ja Vārds satver dusmīgā roku, tas pieceļas, un tad dusmas kalpo Vārdam.

Piezīmes (1)
  1. „Vārds“ – ὁ Λόγος: Dieva Vārds, Kristus, bet arī saprāts; Teofilakts izmanto abas nozīmes.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀνεχώρησεν ὡς εἰωθὼς ἦν τῷ Σαββάτῳ πρὸς τῇ ἑσπέρᾳ ἐπὶ ἑστίασιν εἰς τὸν οἶκον τῶν μαθητῶν· ἡ δὲ ὀφείλουσα διακονεῖν, κατείχετο πυρετῷ, ἀλλ´ ἐκεῖνος ἰᾶται αὐτήν· ἡ δὲ διακονεῖ αὐτοῖς· δεικνύντος τοῦ λόγου ὅτι, ἐὰν κατεχόμενον νοσήματι ἰάσηταί σε ὁ Θεὸς, τῇ ὑγεία κέχρησο πρὸς τὴν τῶν ἁγίων διακονίαν, καὶ πρὸς ὑπηρεσίαν τοῦ Θεοῦ. Πυρέσσει δὲ καὶ ὁ θυμούμενος· ὃς ἀπὸ τοῦ θυμοῦ προπετής ἐστι τὴν χεῖρα· ἀλλ´ ἀὰν ὁ Λόγος κρατήσῃ τῆς χειρὸς αὐτοῦ, καὶ μὴ προπετῶς ἐκτείνῃ αὐτὴν, διακονεῖ τῷ Λόγῳ ὁπυρέσσων τέως ὑπὸ τοῦ θυμοῦ· ὁ γὰρ θυμώδης, ἐὰν κρατήσῃ αὐτοῦ τῆς χειρὸς ὁ Λόγος, ἀνίοταται, καὶ τότε διακονεῖ τῷ Λόγῳ ὁ θυμός.

PG 123, skenējuma lpp. 258 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀνεχώρησεν ὡς εἰωθὼς ἦν τῷ … beidzas: διακονεῖ τῷ Λόγῳ ὁ θυμός.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:32–34

Vārdi „kad saule nogāja“ nav pievienoti bez iemesla: tā kā viņi domāja, ka sabata dienā nevienam nav atļauts dziedināt, viņi gaidīja saulrietu un tikai tad nesa tos, kam vajadzēja dziedināšanu. „Daudzus“ Viņš dziedināja – tas teikts „visus“ vietā, jo visi ir daudzi; vai arī Viņš nedziedināja visus, jo bija daži neticīgie, kas savas neticības dēļ netika dziedināti, bet no atnestajiem Viņš dziedināja daudzus, proti, tos, kam bija ticība.

Bet dēmoniem Viņš neļāva runāt, kā jau es teicu, mācīdams mūs viņiem neticēt, pat ja tie runā patiesību. Jo, ja tie atrastu kādus, kas viņiem pilnīgi tic, ko gan nedarītu šie nolādētie, patiesībai piejaukdami melus? Tā arī Pāvils apklusināja pareģošanas garu, kas sacīja: „Šie cilvēki ir Visaugstākā Dieva kalpi“ (Ap. d. 16:17); jo svētais negribēja, lai viņu ieteiktu un par viņu liecinātu nešķīsta mute.

Piezīmes (1)
  1. „Pareģošanas garu“ – oriģinālā „Pitona garu“ (πνεῦμα τοῦ Πύθωνος), kā Ap. d. 16:16.
Citētās Rakstu vietas

Ap. d. 16:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐχ ἁπλῶς πρόσκειται τὸ, Ὅτε ἔδυ ὁ ἥλιος, ἀλλ´ ἐπειδὴ ἐνόμιζον μὴ ἐξεῖναί τινι θεραπεύειν τῇ ἠμέρᾳ τοῦ Σαββάτου, τούτου ἕνεκεν ἀνέμενον τὴν τοῦ ἡλίου δύσιν, καὶ τότε ἔφερον τοὺς θεραπευθησομένους · πολλοὺς δὲ ἐθεράπευσεν, ἀντὶ τοῦ, πάντας· οἱ γὰρ πάντες, πολλοί· ἢ οὐ πάντας ἐθεράπευσεν, ἦσαν γάρ τινες ἄπιστοι, οἶ οὐκ ἐθεραπεύθησαν ὄιὰ τὴν ἀπιστίαν αὐτῶν, ἀλλὰ πολλοὺς ἰάσατο ἐκ πῶν προσαχθέντων, δηλονότι τοὺς πίστιν ἔχοντας. Οὐκ ἠφίει δὲ τὰ δαιμόνια λαλεῖν, καθὼς εἶπον, διδάσκων ἡμᾶς μὴ πιστεύειν αὐτοῖς, κᾶν ἀληθῆ λέγωσιν. Εἰ γὰρ εὔρωσί τινας ὅλως πιστεύοντας αὐτοῖς, τί οὐκ ἂν ποιήσαιεν, τοῖς ἀληθεῦσι παραμιγνύντες οἱ κατἀρατοι τὰ ψευδῆ; Οὕτω καὶ ὁ Παῦλος ἐκώλυσε τὸ πνεῦμα τοῦ Πύθωνος, λέγοντος· Οὗτοι οἱ ἄνθρωποι δοῦλοι τοῦ Θεοῦ τοῦ ὑψίστου εἰσίν· οὐ γὰρ ἤθελεν ὁ ἅγιος ἀπὸ ἀκαθάρτου στόματος συνίσταθαι καὶ μαρτυρεῖσθαι.

PG 123, skenējuma lpp. 258–259 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐχ ἁπλῶς πρόσκειται τὸ, Ὅτε … beidzas: ἀκαθάρτου στόματος συνίσταθαι καὶ μαρτυρεῖσθαι.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:35–39

Pēc tam, kad bija dziedinājis slimos, Viņš aiziet savrup, mācīdams mūs nedarīt neko, lai sevi parādītu, bet, ja arī izdarām kaut ko labu, steigties to slēpt. Viņš arī lūdzas, rādīdams mums, ka, ja izdarām kaut ko labu, tas jāpiedēvē Dievam un jāsaka Viņam: „Katra laba dāvana nāk no augšienes, nonākdama no Tevis“ (Jēk. 1:17); jo Viņam pašam lūgšana nebija vajadzīga.

Kad ļaudis Viņu meklē un ilgojas pēc Viņa, Viņš sevi viņiem neatdod: Viņš gan to pieņem, tomēr dodas arī pie citiem, kam vajadzīga dziedināšana un mācība. Jo mācību nevajag ierobežot vienā vietā, bet visur jāizplata vārda stari. Ievēro, kā Viņš mācībai pievieno darbu: Viņš sludināja un tad arī izdzina dēmonus. Tāpat arī tu līdz ar mācīšanu arī dari, lai tavs vārds nebūtu veltīgs. Jo, ja Kristus nebūtu rādījis arī brīnumus, Viņa vārdam nebūtu ticēts.

Piezīmes (1)
  1. „Nonākdama no Tevis“ – Teofilakts citē Jēk. 1:17 brīvi, uzrunā Dievam.
Citētās Rakstu vietas

Jēk. 1:17

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μεθὸ ἐθεράπευσε τοὺς νοσοῦντας, ἀναχωρεῖ ἰδίᾳ, διδάσκων ἡμᾶς μὴ πρὸς ἐπίεαι. ξίν τι ποιεῖν· ἀλλὰ κἂν ποιήσωμέν τι ἁγαθὸν, λανΒάνειν σπεύδειν. Καὶ προσεύχεται δὲ, δεικνύων ἡμῖν ἅτι τῷ Θεῷ δεῖ ἀνατιθέναι ἐάν τι ἀγαθὸν ποιήσωμεν, καὶ λέγειν πρὸς ἐκεῖνον, ὅτι Πᾶσα δόσις ἀγαθὴ ἄνωθέν ἐστιν ἐκ σοῦ καταβαίνουσα· οὐ γὰρ δὴ αὐτὸς ἐκεῖνος ἐδεῖτο προσευχῆς. Ζητοῦσι δὲ αὐτὸν τοῖς ὄχλοις καὶ ποθοῦσιν, οὐκ ἐπιδίδωσιν ἑαυτὸν, ἀλλ´ ἀποδέχεται μὲν, βαδίζει δὲ ὄμως καὶ ἐπὶ τοὺς ἄλλους τοὺς δεομένους θεραπείας καὶ διδασκαλίας. Οὐ γὰρί δεῖ ἑνὶ τόπῳ περιγράφειν τὴν διδασκαλίαν, ἀλλὰ τανταχοῦ ἐκτείνειν τὰς τοῦ λόγου ἁκτῖνας. Ὅρα δὲ πῶς συμπλέκει τῆ διδασκαλίᾳ τὴν πρᾶξιν. Κηρύσσων γὰρ, εἶτα καὶ τὰ δαιμόνια ἐξέβαλε. Οὕτως ουν καὶ σὺ, μετὰ τοῦ διδάσκειν, καὶ πρᾶττε, ἵνα μὴ μάταιος ᾗ σου ὁ λόγος. Εἰ μὴ γὰρ καὶ θαύματα ἐπεδείκνυτο ὁ Χριστὸς, οὐκ ἂν ὁλόγος αὐτοῦ ἐπιστεύετο.

PG 123, skenējuma lpp. 259 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Μεθὸ ἐθεράπευσε τοὺς νοσοῦντας, ἀναχωρεῖ … beidzas: οὐκ ἂν ὁλόγος αὐτοῦ ἐπιστεύετο.

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:40–42

Spitālīgais bija saprātīgs un ticīgs, tāpēc viņš neteica: „Ja Tu lūgsi Dievu“, bet: „Ja Tu gribi“, ticēdams Viņam kā Dievam. Kristus viņam pieskaras, lai parādītu, ka nekas nav nešķīsts. Jo bauslība pavēlēja nepieskarties spitālīgajam kā nešķīstam; bet Pestītājs, rādīdams, ka pēc dabas nekas nav nešķīsts, ka bauslības priekšraksti jāatceļ un ka tie ir spēkā tikai pār vienkāršiem cilvēkiem, pieskaras spitālīgajam – kaut gan Elīsa tā bijās bauslības, ka negribēja pat redzēt Naamanu, kas bija spitālīgs un lūdza dziedināšanu (4. Ķēn. 5:10–11).

Piezīmes (1)
  1. 4. Ķēn. – pēc Septuagintas; 1965. g. Bībelē 2. Ķēn. 5:10–11.
Citētās Rakstu vietas

4. Ķēn. 5:10–11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εὐγνώμων ὁ λεπρὸς καὶ πιστὸς, διὸ οὐκ εἶπε, ὅτι Ἐὰν αἰτήσῃ τὸν Θεὸν, ἀλλ’, Ἐὰν θέλῃς. ὡς Θεῷ πιστεύων αὐτῷ. Ἄπτεται δὲ αὐτοῦ ὁ Χριστὸς, ἶνα δείζῃ ὅτι οὐδὲν ἀκάθαρτον· ὁ γὰρ νόμος ἐκέλευς μὴ ἅπτεσθαι τοῦ λεπροῦ, ὡς ἀκαθάρτου· ἀλλ´ ὁ Σωτὴρ δεικνύων ὅτι ἀκάθαρτον οὐδέν ἐστι κατὰ φύσιν, καὶ ὅτι τὰ τοῦ νόμου καταργεῖσθαι δεῖ παρατηρήματα καὶ ὡς ταῦτα κρατεῖ κατὰ ἀνθρώπιων ψιλῶν, ἅπτεται τοῦ λεπροῦ, καίτοιγε ὁ Ἐλισσαῖος τοσοῦτον ἐδεδοίκει τὸν νόμον, ὥστε καὶ τὸν Νεεμὰν μηόὲ ἰδεῖν ὑπομεῖναι, λεπρὸν ὄντα καὶ δεόμενον εραπείας. ἀ

PG 123, skenējuma lpp. 259–260 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εὐγνώμων ὁ λεπρὸς καὶ πιστὸς, … beidzas: ὄντα καὶ δεόμενον εραπείας. ἀ

Ziņot par kļūdu

Mk. 1:43–45

Arī ar to mēs tiekam mācīti nelielīties, kad kādam darām labu. Jo, lūk, arī Viņš pats pavēl attīrītajam neizpaust par Viņu. Lai gan Viņš zināja, ka tas neklausīs, bet izpaudīs, tomēr, kā es teicu, mācīdams mums nelielību, pavēl nevienam neteikt. Tomēr tam, kam darīts labs, jābūt pateicīgam un jāpateicas, pat ja labdarim tas nav vajadzīgs. Jo arī spitālīgais, lai gan Kungs bija pavēlējis, pats izpauda saņemto labdarību.

Viņš sūta to pie priestera, jo bauslība pavēlēja: ja priesteris nepasludina, ka līdzšinējais spitālīgais ir kļuvis tīrs, tam nav atļauts ienākt pilsētā, bet tas jāpadzen. Viņš pavēl arī nest dāvanu, ko attīrītie parasti nesa, lai tā būtu liecība, ka Viņš nav pretī bauslībai, bet to tā mīl, ka arī [to, ko pavēl bauslība, liek izpildīt].

Piezīmes (1)
  1. Kvadrātiekavās – grieķu teksts izmantotajā digitālajā avotā šeit pārtrūkst; papildināts pēc jēgas un krievu tulkojuma, līdz pārbaudīts PG 123 skenējumā.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Καὶ διὰ τούτων διδασκόυεθα μὴ ἐπιδείκνυαθαι ὃταν τινὶ ἁγαθὸν ἐνδειξώμεθα. Ἰδοὺ γὰρ καὶ αὐτὸς παραγγέλλει τῷ καθαρισθέντι, μὴ φημίζειν αὐτόν. Καίτοιγε ᾔδει ὅτι ἐκεῖνος οὐ πεισθήσεται, ἀλλὰ φημίσει· ὅμως, ὡς εἶπον, παιδεύων ἡμᾶς τὸ ἀφιλόκομπον, παραγγέλλει μηδενὶ εἰπεῖν. Πλὴν δεῖ σὸν εὐεργετηθέντα εὐγνωμονεῖν καὶ εὐχαριστεῖν. κλν ὁ εὐεργετήσας μὴ χρῄζῃ. Καὶ γὰρ ὁ λεπρὸς, εἰ καὶ ὁ Κύριος παρήγγειλεν, ἀλλ´ αὐτὸς διεφήμισε τὸ εὐεργέτημα. Ἀποστέλλει δὲ αὐτὸν πρὸς τὸν ἱερέα, διότι ὁ νόμος ἐκέλευεν, ἐὰν μὴ ὁ ἱερεὺς ἀποφήνηται καθαρὸν γενέσθαι τὸν τέως λεπρὸν, μὴ ἐξεῖναι ἄλλως εἰσέρχεσθαι αὐτὸν εἰς τὴν πόλιν, ἀλλ´ ἀπελαύνεσθαι. Προστάττει δὲ καὶ τὸ δῶρον προσενεγκεῖν, ὃ ἐξ ἔθους εἴχον οἱ καθαρισθέντες προφέρειν, ὡσὰν μαρτύριον εἴη τοῦτο, ὡς οὐκ ἔστιν ἀντίθετος τῷ νόμῳ, ἀλλὰ τοσοῦτον στέργει αὐτὸν, ὥστε καὶ τὰ ὑπὸ τοῦ νόμου

PG 123, skenējuma lpp. 260 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Καὶ διὰ τούτων διδασκόυεθα μὴ … beidzas: καὶ τὰ ὑπὸ τοῦ νόμου

Ziņot par kļūdu