Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: 12. nodaļa

Mk. 12:1–9

Vīna dārzs ir tauta, ko Kungs iestādīja: „Uzturi šo vīna koku, ko Tava labā roka iestādījusi“ (Ps. 79:16); un Mozus: „Ievedis, iestādi viņus uz Sava svētā kalna“ (2. Moz. 15:17). Žogs ir bauslība, kas viņiem neļāva sajaukties ar citām tautām. Tornis ir templis, jo tas redzams no visām pusēm. Spiedes bedre ir upuraltāris, kur tika izlietas asinis. Tautu Viņš nodeva vīnkopjiem – jūdu skolotājiem un valdniekiem, kas bija katrā laikā. Viņš sūtīja vienu kalpu – varbūt praviešus Elijas laikā, piemēram, Miheju, ko sita viltus pravietis Sedekija. Otru kalpu viņi, akmeņiem apmētājuši, „ievainoja galvā“, tas ir, padarīja savu pārestību pilnu un noveda līdz virsotnei: tie ir pravieši Hozejas un Jesajas laikā. Trešo kalpu – tos, kas bija gūstā, Daniēla un Ecēhiēla laikā. Pēdīgi Dievs sūtīja Savu Dēlu, kas cilvēkmīlestības dēļ nosaukts par „cilvēku“, sacīdams: „Viņi kaunēsies no Mana dēla.“ To Viņš teica nevis nezinādams, kas notiks, bet sacīdams, kam bija jānotiek un kas bija pienācīgi. Bet ļaunie vīnkopji, uzzinājuši, ka Viņš ir Dieva Dēls, izmeta Viņu ārā no vīna dārza, tas ir, ārpus Jeruzalemes, un nogalināja; jo Viņš tika krustā sists ārpus pilsētas.

Tātad vīna dārza saimnieks – nogalinātā Dēla Tēvs, vai drīzāk pats nogalinātais Dēls – iznīcinās vīnkopjus, nododams tos romiešiem, un nodos tautu citiem vīnkopjiem, tas ir, apustuļiem. Gribi redzēt, kā apustuļi kopa vīna dārzu? Izlasi Apustuļu darbu grāmatu, un tu atradīsi trīs tūkstošus un piecus tūkstošus, kas uzreiz ticēja un nesa augli Dievam (Ap. d. 2:41; 4:4).

Piezīmes (2)
  1. „Ps. 79:16“ – pēc Septuagintas; 1965. g. Bībelē Ps. 80:16.
  2. „Ievainoja galvā“ – ἐκεφαλαίωσαν: Teofilakts vārdu saista ar κεφάλαιον („kopsavilkums, virsotne“) – „noveda līdz galam“.
Citētās Rakstu vietas

Ps. 79:16; 2. Moz. 15:17; 3. Ķēn. 22:24; Ap. d. 2:41; Ap. d. 4:4

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀμπελὼν, ὁ λαὸς, ὃν ἐφύτευσεν ὁ κύριος. «Κατάρτισαι γὰρ, φησί, τὴν ἄμπελον ταύτην, ἣν ἑφύτευσεν ἡ δεξιά σου.» Καὶ ὁ Μωθσῆς· «Εἰσαγαγὼν καταφύτευσον αὐτοὺς εἰς ὄρος ἅγιόν σου.» Φραγμὸς δὲ ὁ νόμος, κωλύων αὐτοὺς ἐπιμίγνυσθαι τοῖς ἄλλοις ἔθνεσι. Πύργος δὲ ὁ ναὸς, περίβλεπτος ὥν. Ὑπολήνιον δὲ τὸ θυσιαστήριον. ἔνθα ἐξεχεῖτο τὸ αἷμα. Ἐξέδοτο δὲ τὸν λαὸν γεωργοῖς, τοῖς κατὰ καιρὸν διδασκάλοις καὶ ἄρκουαι τῶν Ἰουδαίων. Ἀπέστειλε δὲ δοῦλον ἕνα, τάχα τοὺς περὶ τὸν Ἡλίαν προφήτας, οἷον τὸν Μιχαίαν, ὃν Κδειρε Σεδεκίας ὀ ψευδοπροφήτης. Δεύτερον δὲ δοῦλον, ὃν λιθοβολήσαντες ἐκεφαλαίωσαν, τουτέστι, συνετέλεσαν καὶ ἐκορύφωσαν τὴν ὕβριν, τοὺς περὶ Ὡσηὲ καὶ Ἥσαΐαν προφήτας. Τρίτον δὲ δοῦλον, τοὺς ἐν τῇ αἰχμαλωσίᾳ, τοὺς περὶ Δανιὴλ καὶ Ἰεζεκιήλ. Τελευταῖον δὲ ἀπέστειλεν ὁ Θεὸς τὸν Υἱὸν αὐτοῦ, ὃς ἄνθρωπος ὡνομάσθη διὰ τὸ φιλάνθρωπον, λέγων ὅτι Ἐντραπήσονται τὸν υἱόν μου- Οὐχ ὡς ἀγνοῶν δὲ τὸ μέλλον, τοῦτο εἶπεν, ἀλλὰ τὸ ὀφεῖλον πραχθῆναι καὶ τὸ εἰκὸς λέγων, οἱ δὲ κακοὶ γεωργοί, μαθόντες ὅτι οὗτός ἐστιν ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, ἐξέβαλον αὐτὸν ἕξω τοῦ ἀμπελῶνος, τουτέστιν, ἔξω τῆς Ἰαμουσαλὴμ, καὶ ἀπέκτειναν. Ἔξω γὰρ τῆς πόλεος κσταυρώθη. Ὃ οὖν κύριος τοῦ ἀμπελῶνος, ὁ Πατὴρ τοῦ φονευθέντος Υἱοῦ, μᾶλλον δὲ αὐτὸς ὁ φονευθεὶς ΛΑΡΙΤ κΙΙ. Υiλς, ἀποῦέσει τοὺς γεωργοὺς, παραδοὺς αὐτοὺς τοῖς Ῥωμαίοις. Καὶ τὸν λαὸν ἐκδόσεται ἄλλοις γεωργοῖς, τουτέστι τοῖς ἀποστόλοις. Θέλεις γὰρ ἱδεῖν πῶς ἐγεώργησαν οἱ ἀπόστολοι τδν ἀμπελῶνα; Ἀνάγνωθι τὴν τῶν Πράξεων βίβλον, καὶ εὑρήσεις τρισχιλίους καὶ πεντακισχιλίους ἀθρόον πιστεύοντας καὶ καρποφορουμένους τῷ Θεῷ.

PG 123, skenējuma lpp. 316–317 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀμπελὼν, ὁ λαὸς, ὃν ἐφύτευσεν … beidzas: πιστεύοντας καὶ καρποφορουμένους τῷ Θεῷ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 12:10–12

Ar visu to Viņš rāda, ka jūdi ir atmesti, bet tautas – pieņemtas. Jo akmens ir pats Kungs, bet namdari – tautas skolotāji. Tātad Tas, ko skolotāji atmeta, ir kļuvis par stūra galvu, kļuvis par Baznīcas galvu. Jo stūris ir Baznīca, kas savieno un vieno visus – jūdus un grieķus –, tāpat kā stūris savieno divas sienas, būdams starp abām. Šis stūris, tas ir, Baznīca, ir no Kunga un ir brīnišķīgs mūsu, ticīgo, acīs; jo neticīgajiem arī brīnumi tiek apmeloti. Tātad Baznīca ir brīnišķīga, jo tā radusies no brīnumiem, Kungam darbojoties līdz ar apustuļiem un apstiprinot vārdu ar zīmēm, kas sekoja (Mk. 16:20).

Citētās Rakstu vietas

Ps. 117:22–23; Mk. 16:20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Διὰ πάντων τούτων δείκνυσι τοὺς μὲν Ἰουδαίους ἀποβληθέντας, τὰ δὲ ἕθνη προσδεχθέντα. Λίθος μν γὰρ αὐτὸς ὁ Κύριος οἰκοδομοῦντες δὲ, οἱ διδάσκαλοι τοῦ λαοῦ. Ὁν οὖν ἀπεδοκίμασαν οἱ διδάσκαλοι, οὐτος εἰς κεφαλὴν γωνίας ἐγένετο, κεφαλὴ τῆς Ἐκκλησίας γενόμενος. Γωνία γὰρ ἡ Ἐκκλησία, ὡς συνάπτουσα καὶ ἐνοποιοῦσα πάντας Ἰουδαίους καὶ Ἕλληνας, ὥσπερ καὶ ἡ γωνία δύο τοίχους ἀλλήλοις συνάπτει, μεσιτεύουσα ἀμφοῖν. Αὔτη δὲ ἡ γωνία, ἤτοι ἡ Ἐκκλησία, παρὰ Κυρίο ἐγένετο, καὶ ἔστι θαυμαστὴ ἐν ὀφθαλμοῖς ἡμῶν τῶν πιστῶν. Τοῖς γὰρ ἀπίστοις καὶ τὰ θαύματα διαβάλλονται. Θαυμαστὴ τοίνυν ἡ Ἐκκλησία, ὡς ἐκ θαυμάτων συστᾶσα, τοῦ Κυρίου συνεργοῦντος τοῖς ἀποστόλοις καὶ τὸν λόγον βεβαιοῦντος διὰ τῶν ἐπακολουθούντων σημείων.

PG 123, skenējuma lpp. 317 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Διὰ πάντων τούτων δείκνυσι τοὺς … beidzas: βεβαιοῦντος διὰ τῶν ἐπακολουθούντων σημείων.

Ziņot par kļūdu

Mk. 12:13–17

Par hērodiešiem jau citkārt teicām, ka tā bija kāda jauna sekta, kas teica, ka Hērods ir Kristus, jo viņa laikā beidzās jūdu ķēniņu pēctecība. Bet citi saka, ka šeit par hērodiešiem sauc Hēroda karavīrus, ko farizeji paņēma līdzi, lai tie būtu liecinieki tam, ko Kristus teiks, un tad Viņu sagūstītu un aizvestu. Ievēro viņu ļaunprātību, kā viņi ar glaimiem mēģina Kungu pievilt: „Mēs zinām, ka Tu neskaties uz cilvēka vaigu“ – tātad arī Ķeizara nebīsies. Viss tas bija viltība ar kraujām no abām pusēm: lai, ja Viņš teiktu, ka atļauts maksāt nodevas Ķeizaram, viņi Viņu apmelotu ļaudīm, it kā Viņš tos paverdzinātu; bet, ja teiktu nemaksāt, viņi Viņu apsūdzētu, ka Viņš kūda tautu pret Ķeizaru.

Bet gudrības avots izvairās no viņu viltības. „Parādiet Man,“ Viņš saka, „monētu.“ Redzēdams, ka tai ir Ķeizara attēls, Viņš saka: „Atdodiet to, kam ir attēls, tam, kas attēlots“, tas ir, Ķeizaram, „un Dieva lietas – Dievam“, tas ir: nodevu maksāšana Ķeizaram jums nekavē dievbijību. Jo jūs varat gan Ķeizaram maksāt nodevas, gan Dievam dot to, kas Viņam pienākas.

Ķeizars katram no mums ir arī neatvairāmā miesas vajadzība. Tātad Kungs pavēl dot arī miesai tai pienākošos barību un nepieciešamo apģērbu, un Dievam – kas pieder Dievam: nomodu, cik iespējams, lūgšanu un pārējo. Bet arī velnam, kas ir ķeizars, atmet to, ko viņš tev devis – dusmas, ļauno iekāri –, un to, kas pieder Dievam, nes Dievam.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εἴπομεν καὶ ἄλλοτε περὶ τῶν Ἡρωδιανων, ὅτι αἴρεσίς τις ἦν νεοφανὴς τῶν λεγόντων Χριστὸν εἶναι τὸν Ἡρώδην διὰ τὸ ἐν τοῖς χρόνοις αὐτοῦ ἐκλιπεῖν τὰς διαδοχὰς τῶν Ἰουδαῖκῶν βασιλέων. Ἄλλοι δέ φασιν Ἡρωδιανοὺς ἐνταῦθα λέγεσθαι. τοὺς στρατιώτας τοῦ Ἡρώδου, οὓς προσελάβοντο οἱ αριταῖοι, ὡσὰν μάρτυρες ὠσι τῶν λεχθησομένων ὑπὸ τοῦ Χριστοῦ, καὶ λοιπὸν συλλάβωσιν αὐτὸν, καὶ ἁπαγάγωσιν. Ὅρα δὲ τὴν κακοήθειαν αὐτῶν, πῶς μετὰ κολακείας πειρῶνται ἐξαπατῆσαι τὸν Κύριον. Οἶδαμεν ὅτι οὐ βλέπεις εἰς πρόσωπον ἁνθρώπου, ὥστε αύδὲ τὸν Καίσαρα εὐλαβηθήσῃ. Τὸ ὅλον δὲ τοῦτο τέχνασμα ἦν, ἀμφοτέρωθεν ἔχον κρημνοὺς, ἵνα ἐὰν μὲν εἴπῃ ὅτι ἔξεστι τελεῖν τῷ Καίσαρι, διαβάλλωσιν αὐτὸν πρὸς τὸν ὄχλον, ὡς καταδουλοῦντα αὐτοῦ· εἰ ἂὲ μὴ τελεῖν εἴπῃ, κατηγορήσωσιν αὐτοῦ, ὡς ἀναστατοῦντος τὸν λαὸν κατὰ τοῦ Καίσαρος. Ἀλλ´ ἡ τῆς σοφίας πηγὴ ἐκφεύγει τοὺς δόλους αὐτῶν. Ἐπιδείξατε γάρ μοι, φησὶ, τὸ νόμισμα. Ἰδὼν δὲ δτι εἰκόνα ἔχει τοῦ Καίσαρος, φησὶν, Ἀπόδοτε τὸ ἔχον τὴν εἰκόνα, τῷ εἰκονιζομένῳ, τουτέστι τῷ Καίσαρι, καὶ τὰ Θεοῦ τῷ Θεῷ, τουτέστιν, οὐδὲν ἐμποδίζει, ὑμῖν πρὸς θεοσέβειαν τὸ τελεῖν τῷ Καίσαρι. Δύνασθε γὰρ καὶ τῷ Καίσαρι ὑποτελεῖν, καὶ τῷ Θεῷ τὰ οἰκεῖα νέμειν. Καῖσαρ δέ ἐστιν ἑκάστῳ ἡμῶν καὶ ἡ τοῦ σώματος ἀπαραίτητος ἀνάγκη. Κελεύει οὖν ὁ Κύριος ἀποδιδόναι καὶ τῷ σώματι τὰ οἰκεῖὰ βρώματα καὶ ἀναγκαῖα σκεπάσματα, καὶ τὰ τοῦ Θεοῦ τῷ Θεῷ, ἀγρυπνίαν ἐνδεχομένην προσευχὴν, καὶ τᾶλλα. Ἀλλὰ καὶ τῷ διαβόλῳ, Καίσαρι ὄντι, ἀπόῤῥιψον τὰ παρ´ αὐτοῦ σοι δοθέντα, θυμὸν, ἐπιθυμίαν κακὴν, καὶ τὰ τοῦ Θεοῦ, προσένεγκε τῷ Θεῳ.

PG 123, skenējuma lpp. 317–318 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εἴπομεν καὶ ἄλλοτε περὶ τῶν … beidzas: τοῦ Θεοῦ, προσένεγκε τῷ Θεῳ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 12:18–27

Saduķeji bija jūdu sekta, kas teica, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļa, ne gara. Viltīgi pienākuši ar sānu ceļiem, viņi izdomā šo stāstu, it kā ar to atspēkojot augšāmcelšanos, izaudami gadījumu, kas nekad nav noticis un varbūt arī nenotiks. Viņi saliek septiņus, kas precējuši šo sievu, lai vēl vairāk izsmietu augšāmcelšanos. Tā kā viņi aizbildinājās ar Mozus bauslību, Kungs rāda, ka viņi nepazīst Rakstus. „Jūs nesaprotat,“ Viņš saka, „par kādu augšāmcelšanos runā Raksti. Jo jūs domājat, ka atkal būs tāds pats, miesīgāks stāvoklis; bet tā nav. Tā jūs nesaprotat Rakstu jēgu; bet jūs nezināt arī Dieva spēku. Jo jūs varbūt raugāties uz lietas grūtību un tāpēc nesaprotat, kā sadalījušās miesas varēs atkal savienoties ar dvēselēm. Bet Dieva spēkam tas ir kā nekas.“

Tātad augšāmcelšanās būs, un ne miesīga, bet kāds dievišķāks un eņģelisks dzīves stāvoklis. Jo, tā kā mēs vairs nesatrūdēsim, [laulība] beigsies; jo tagad laulība ir trūdēšanas dēļ – lai mēs, uzturēdamies dzimtas pēctecībā, neizzustu. Bet tad, kā eņģeļi bez laulības pēctecības paliek tie paši un nekad nebeidzas, tā arī augšāmcēlušies bez laulības paliks nesamazināti.

Un vēl citādi viņi tiek atmaskoti, ka nezina Rakstus. Jo, ja viņi tos saprastu, viņi saprastu arī, kā sacīts: „Es esmu Ābrahāma Dievs“ – proti, dzīvo Dievs. Jo Viņš nesacīja: „Es biju“, bet: „Es esmu“, jo arī viņi pastāv un nav pazuduši. Bet varbūt kāds teiks, ka Kungs to teicis tikai par Ābrahāma dvēseli, nevis par miesu, tātad miesas neaugšāmceļas. Es saku: pirmkārt, „Ābrahāms“ ir abi kopā – dvēsele un miesa; tātad Viņš ir arī miesas Dievs, jo arī tā dzīvo pie Dieva un nav pavisam aizgājusi nebūtībā. Otrkārt, saduķeji šaubījās par miesu augšāmcelšanos; tāpēc arī Kungs runāja par miesām, ka tās dzīvo pie Dieva, nevis par dvēselēm; jo to atzina pat miesīgie saduķeji. Un apsver arī to: augšāmcelšanās ir kritušā augšāmcelšanās. Bet kritusi nav dvēsele – jo tā ir nemirstīga –, bet miesa; tātad tā arī augšāmcelsies, atkal savienota ar sev pāra dvēseli.

Piezīmes (2)
  1. Kvadrātiekavās – OCR saīsināts („θήσεται“); papildināts pēc jēgas un krievu tulkojuma.
  2. „Augšāmcelšanās ir kritušā augšāmcelšanās“ – vārdu spēle: ἀνάστασις („piecelšanās“) un πεπτωκός („kritušais“).
Citētās Rakstu vietas

Ap. d. 23:8; 2. Moz. 3:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Λῖρεσις Ἰουδαίων, οἱ vαδδουκαῖοι, λέγοντες μὴ εἶναι ἀνάστασιν, μήτε ἄγγελον, μήτε πνεῦμα. Πλαγίως δὲ ὡς δόλιοι πορτελ. θόντες πλάττουσι τὴν διήγησιν ταύτην, διὰ ταύτης δὴθεν ἀνατρέποντες τὴν ἀνάστασιν, ὑπόθεσιν ὑφάναντες μηδέποτε γενομένην, μηδὲ ἴσως γενησομένην. Ἐπτὰ δὲ συντιθέασι τοὺς γαμήσαντας τὴν γυναῖκα, ἵνα μᾶλλον διασύρωσι τὴν ἀνάστασιν. Ὁ οὖν Κύριος, ἐπειδὴ προεβάλλοντο ἐκεῖνοι Μωσέως νόμον, δείκνυσιν αὐτοὺς ἀγνοοῦντας τὰς Γραφάς· Οὐνοεῖτε γὰρ, φησί, ποίαν ἀνάστασιν ἡ Γραφὴ λέγει. Ὑμεῖς γὰρ δοκεῖτε ὅτι πάλιν τοιαύτη κατάστασις σωματικωτέρα μέλλει εἶναι, οὐκ ἔστι δέ. Οὕτω μὲν οὖν ἀγνοεῖτε τῆς Γραφῆς τὴν ἔννοιαν, ἀλλὰ καὶ τὴν δύναμιν τοῦ Θεοῦ ἀγνοεῖτε· ὑμεῖς μὲν γὰρ ἴσως ἀποβλέπετε πρὸς τὸ χαλεπὸν τοῦ πράγματος, καὶ διὰ τοῦτο ἐξαπορεῖσθε πῶς δυνήσονται τὰ διαλυθέντα σώματα συνελθεῖν ταῖς ψυχαῖς. Τῇ δὲ δυνάμει τοῦ Θεοῦ ὡς οὐδέν ἐστι τοῦτο. Ἔσται οὖν ἀνάστασις, καὶ οὐ σωματικὴ, ἀλλὰ θειοτέρα τις κατάστασις βίου κκὶ ἀγγελική. Ἐπειδὴ γὰρ οὐ μέλλομεν ψθείρεσθαι, θήσεται· νῦν γὰρ ὁ γάμος διὰ τὴν φθορὰν γίνεται, ἵνα τῇ ὅιαδοχῇ τοῦ γένους συνιστάμενοι, μὴ ἀφανισθῶμεν. Τότε δὲ, ὥσπερ οἱ ἄγγελοι ἄνευ διαδοχῆς γαμικῆς οἱ αὐτοί εἰσι, καὶ οὐλέποτε λήγουσιν· οὕτω καὶ οἱ ἀνιστάμενοι ἄνευ γάμου ἀνελάττωτοι διαμένουαι. Καὶ ἄλλως δὲ ἐλέγχονται μὴ εἰδότες τὰς Γραφάς. Εἰ γὰρ ἐνόουν ταύτας, ἐνόησαν ἂν καὶ πῶς εἴρηται τὸ, Ἐγώ εἰμι ὁ Θεὸς Ἀβραὰμ, ὡς δηλαδὴ ζώντων. Οὐ γὰρ εἶπεν, ὅτι Ἐγὼ ἥμην, ἀλλ’, Εἰμί. Ὡς κνεστώτων κἀκείνων, καὶ μὴ ἀπολομένων. Ἀλλ´ Ισως εἴποι τις ὡς τοῦτο περὶ τῆς ψυχῆς τοῦ Ἀβραὰμ εἶρηκε μόνης ὁ Κύριος, οὐχὶ καὶ περὶ τοῦ σώματος, ὥστε τὰ σώματα οὐκ ἀνίστανται. Λέγω οὖν πρῶτον μὲν, ὅτι Ἀβραὰμ τὸ συναμφότερον λέγεται, ψυχὴ καὶ σῶμα, ὥστε καὶ τοῦ σώματός ἐστι Θεὸς, ζῶντος καὶ αὐτοῦ παρὰ τῷ Θεῷ, καὶ μὴ πάντη εἰς τὸ μὴ δν χωρήσαντος. Ἔπειτα ὅτι οἱ Βαδδουκαῖοι περὶ τῆς τῶν σωμάτων ἀναστάσεως ἀμφέβαλλον. Ὥστε καὶ ὁ Κύριος περὶ τῶν σωμάτων εἴπεν ὅτι ζῶσι παρὰ τῶ Θεῷ, οὐχὶ περὶ τῶν ψυχῶν. Τοῦτο γὰρ ἤθη ὡμολόγητο καὶ παρὰ τοῖς σαρκικοῖς Σαδδουκαίοις. Ἔπειτα καὶ τοῦτο σκόπει, ἡ ἀνάστασις, τοῦ πεπτωκότος ἐστὶν ἀνάστασις. Ἔπεσε δὲ οὐχ ἡ ψυχὴ, ἀθάνατος γὰρ, ἀλλὰ τὸ σῶμα· τοῦτο ἄρα καὶ ἀναστήσεται, προσπλακὲν πάλιν τῇ ὁμοζύγῳ ψυχῃ.

PG 123, skenējuma lpp. 318–319 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Λῖρεσις Ἰουδαίων, οἱ vαδδουκαῖοι, λέγοντες … beidzas: προσπλακὲν πάλιν τῇ ὁμοζύγῳ ψυχῃ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 12:28–34

Matejs saka, ka viņš pienāca kārdinādams, bet Marks šeit saka, ka viņš atbildēja saprātīgi. Vai tad viņi runā pretī viens otram? Nē; bet ticams, ka viņš vispirms jautāja, kārdinādams, tad, guvis labumu no Kristus atbildes un saprātīgi atbildējis, tika uzslavēts. Ievēro arī uzslavu: tā neliecina, ka viņš būtu pilnīgs. Jo Viņš nesacīja: „Tu esi Dieva Valstībā“, bet: „Tu neesi tālu.“ Kāpēc šis bauslības zinātājs vispār uzdeva Kristum šo jautājumu? Viņš domāja pieķert Kristu, ka Viņš grib labot bauslību, un tāpēc Viņu apsūdzēt kā bauslības pretinieku. Bet Kungs, rādīdams viņam, ka viņš nāk ar tādiem jautājumiem tāpēc, ka viņam nav mīlestības, bet viņš kūst skaudībā, saka, ka pirmais un lielais bauslis ir mīlēt Dievu, bet otrs, tam līdzīgs, – mīlēt tuvāko.

Kā līdzīgs? Tāpēc, ka abi tiek turēti viens caur otru. Jo, kas mīl Dievu, mīl arī Viņa radījumu; bet tuvākais no radījumiem ir cilvēks; tātad, kas mīl Dievu, mīlēs arī visus cilvēkus. Un, kas mīl tuvāko, vēl jo vairāk mīl Dievu. Jo, ja viņš mīl cilvēkus, kas bieži dod iemeslu apgrēcībai un naidam, tad vēl jo vairāk Dievu, kas vienmēr dara labu. Klausies arī Kungā: „Kas Mani mīl, tas turēs Manus baušļus“ (Jņ. 14:15, 23). Redzi, ka mēs turam Viņa baušļus tāpēc, ka mīlam Dievu; bet visi Viņa baušļi runā par savstarpēju mīlestību. Un vēl: „No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā“ (Jņ. 13:35). Redzi atkal, kā no savstarpējās mīlestības rodas draudzība ar Kristu – būt Viņa mācekļiem un draugiem?

Apsver, kā Viņš uzskaitīja visus dvēseles spēkus. Ir dvēseles dzīvnieciskais spēks; uz to Viņš norāda, sacīdams: „no visas savas dvēseles“; jo Viņš grib, lai dusmas un iekāre tiktu pilnībā atdotas Dieva mīlestībai. Ir arī cits dvēseles spēks, ko sauc par augu spēku, kas saucas barojošais un augšanas spēks; arī to jāatdod pilnībā Dievam. Un ir arī saprātīgais spēks, ko bauslība nosauca par „prātu“. Tātad visi dvēseles spēki jāvelta mīlestībai.

Piezīmes (1)
  1. „Dzīvnieciskais … augu … saprātīgais spēks“ – senās filozofijas dvēseles spēku iedalījums (ζωώδης, φυτική, λογική δύναμις).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 22:35; Jņ. 14:15; Jņ. 13:35; 5. Moz. 6:5; 3. Moz. 19:18

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὁ μὲν Ματθαῖός φησιν, ὅτι πειράζων προσῆλθεν, ὁ δὲ Μάρκος ἐνταῦθα λέγει, ὅτι νουνεχῶς ἀπεκρίθη. Ἄρα οὖν ἐναντιοφω νοῦσι; Οὐχ’, ἀλλ´ εἰκὸς πρῶτον μὲν αὐτὸν ὡς πειράζοντα ἐρω· σαι, εἶτα ὡφεληθέντα ἀπὸ τῆς ἀποκρίσεως τοῦ Χριστοῦ, καὶ νουνεχῶς ἀποκριθέντα, ἐπαινεθῆναι. Ὅρα δὲ καὶ τὸν ἔπαινον, πῶς οὐχὶ τέλειον αὐτὸν εἶναι μαρτυρεῖ. Οὐ γὰρ εἶπεν ὅτι Ἐντὸς εἴ τῆς βασιλείας τοῦ Θεοῦ, ἀλλ´ οὐ μακρὰν εἰ. Τίνος δὲ ἕνεκεν ὅλως ταύτην τὴν ἐρώτησιν προεβάλλετο τῷ Χριστῷ ὁ νομικὸς οὗτος; Νομίζων ἐπιλήψεσθαι τοῦ Χριστοῦ ὡς ἐπιδιορθωσομένου τὸν νόμον, καὶ διὰ τοῦτο κσηγορήσιιν αὐτοῦ ὡς ἀντιθέτου τῷ νόμω, Ἀλλ´ ὁ Κύριος δεικνύων αὐτῷ ὅτι ἀπὸ τοῦ μὴ ἔχειν ἀγάπην, ἀλλὰ τῶ φθόνῳ τήκεσθαι, ἔρχεται ἐπὶ τὰ τοιαῦτα ἐρωτήματα, φησὶν, ὅτι πρώτη καὶ μεγάλη ἐντολὴ, τὸ ἀγαπᾷν τὸν Θεὸν, ὅευτέρα δὲ ὁμοία, τὸ ἀγαπᾷν τὸν πλησίον. Πῶς δὲ ὁμοία; Διάτι ὑπ´ ἀλλήλων συγκρατοῦνται. Ὁ γὰρ ἀγαπῶν τὸν Θεὸν, ᾷγαπᾷ καὶ τὸ ποίημα αὐτοῦ· οἰκειότατον δὲ τῶν ἠοιημάτων, ὁ ἄνθρωπος, ὥστε ὁ ἀγαπῶν τὸν Θεὸν, ἀγαπήσει καὶ πάντας ἀνθρώπους, ὅ τε τὸν πληαίον ἀγαπῶν, πολλῶ μᾶλλον τὸν Θεόν. Εἰ γὰρ ἀνθρώπους ἀγαπᾷ, τοὺς πολλάκις ἀφορμὴν σκανδάλων καὶ μίσους παρέχοντας, πολλῷ μᾶλλον τὸν Θεὸν τὸν ἀεὶ εὐεργετοῦντα. Ἄκουε δὲ καὶ τοῦ Κυρίου· Ὁ ἀγαπῶν με, τὰς ἐντολάς μου τηρήσει. Ὡρᾷς ὅτι ἀπὸ τοῦ ἀγαπᾷν τὸν Θεὸν τηροῦμεν τὰς ἐντολὰς αὐτοῦ, αἱ ἄὲ ἐντολαὶ αὐτοῦ πᾶσαι περὶ τῆς εἰς ἀλλήλους στοργῆς διαλαμβάνουσι. Καὶ πάλιν, Ἐν τούτῳ γνώσονται πάντες, ὅτι ἐμοὶ μαθηταί ἐστε, ἐὰν ἀγαπάτε ἀλλήλους. Ὁρᾷς πάλιν, πῶς ἐκ τοῦ ἁγαπᾷν ἀλλήλους συνίσταται τὸ ἔχειν φιλίαν πρὸς τὸν Χριστὸν, καὶ εἶναι αὐτοῦ μαθητὰς καὶ φίλους; Σκόπει δὲ πῶς πάσος τὰς τῆς ψυχῆς δυνάμεις ἀπηριθμήσατο. Ἔστι γαρ ψυχῆς δύναμις, ἡ ζωώδης· ἢν αἰνίττεται ἐν τῷ εἰπεῖν, ἐξ ὅλης τῆς ψυχῆς. Τὸν θυμὸν γάρ καὶ τὴν ἐπιθυμίαν ὅλα διδόναι τῇ ἀγάπῃ τοῦ Θεοῦ βούλεται. Ἔστι καὶ ἐτέρα δύναμις ψυχῆς, ἡ καλουμένη φυτικὴ, ἥτις λέγεται θρεπτικὴ καὶ αὐξητική. Καὶ ταύτην οὐν δοτέον ὅλην τῷ Θεῷ. Ἔστι δὲ καὶ ἡ λογικὴ δύναμις, ἣν ὡνάμασεν ὀ νόμος διάκοιαν. Πάσας τοίνυν τὰς πῆς ψυχῆς δυνάμεις ἀναθετέον τῇ ἀγάπῃ,

PG 123, skenējuma lpp. 319–320 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὁ μὲν Ματθαῖός φησιν, ὅτι … beidzas: ψυχῆς δυνάμεις ἀναθετέον τῇ ἀγάπῃ,

Ziņot par kļūdu

Mk. 12:35–40

Tā kā Viņam bija jāiet uz ciešanām, [Viņš labo] rakstu mācītāju domu, kas uzskatīja, ka Kristus ir Dāvida dēls, bet ne Kungs. Tātad Viņš pierāda, ka Viņš ir Dievs, no paša Dāvida vārdiem – un ne vienkārši, bet viņus iebiedēdams ar vārdiem: „Kamēr Es nolikšu Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu.“ Jo Viņa ienaidnieki noteikti bija viņi paši, ko Dievs un Tēvs nolika par Kristus kāju pameslu. Ievēro arī, kā Viņš jautā: Viņš nesacīja: „Ko jūs domājat par Mani?“, bet: „par Kristu“, lai viņus neaizvainotu. „Un jūs nevarat Man teikt, ka Dāvids to teica bez Gara; bet viņš Garā Viņu nosauca par Kungu, tas ir, Gara žēlastības kustināts. Kā tad Kristus ir Dāvida dēls, bet ne arī viņa Kungs un Dievs?“

Ļaudis Viņu labprāt klausījās. Un Viņš sacīja tiem – es domāju ļaudīm: „Sargieties no rakstu mācītājiem“, kas valkā greznākas drēbes un tāpēc grib, lai viņus godā, kas pieņem sveicienus un slavinājumus tirgos un piekopj visu pārējo slavas dēļ, „kas arī aprij atraitņu namus“. Jo viņi iezagās pie sievietēm, kam nebija aizstāvja, it kā gribēdami būt to aizstāvji, un, aizbildinādamies ar garām lūgšanām, ar dievbijības izskatu un liekulību pievildami vientiesīgākos, aprija bagāto namus. Tātad viņi tiks tiesāti smagāk nekā citi jūdi, kas grēko; „jo varenie tiks varenīgi pārbaudīti“ (Gudr. 6:6). Ar to Viņš reizē māca arī apustuļus nedzīvot kā rakstu mācītāji, bet atdarināt Viņu. Jo, iecēlis tos par skolotājiem, Viņš pamatoti dod viņiem norādījumus arī par dzīvi.

Piezīmes (2)
  1. Kvadrātiekavās – OCR teksts grupas sākumā bojāts („ἔρχεσθαι ματέων δόξαν“); papildināts pēc krievu tulkojuma.
  2. „Ps. 109:1“ – pēc Septuagintas; 1965. g. Bībelē Ps. 110:1.
Citētās Rakstu vietas

Ps. 109:1; Gudr. 6:6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐπειδὴ πρὲς τὸ πάθος ἔμελλεν ἔρχεσθαι ματέων δόξαν, ὑπολαμβανόντων τὸν Χριστὸν εἶναε υἱὸν τοῦ Δαβλὲ, ἀλλ´ οὐχὶ κύριον. Ἀποδείκνυσι τοίνυν αυτὸν Θεὸν, ἐξ αὐτῶν τῶν τοῦ Δαβὶδ ῥημάτων, καὶ οὐχ ἀπλῶς, ἀλλ´ ἐκφοβῶν διὰ τοῦ λέγειν, «Ἑως ἂν Βῶ τοὺς ἐχθρούς σου ὑποπόδιον τῶν ποδων σου.» Ἀύτοὶ δὲ πάντως ἦσαν οἱ ἐχθροὶ αὐτοῦ, οὕς ἔθηκεν Ἀ Θολς καὶ Πατὴρ ὑποπόδιον τῶν ποδῶν τοῦ Χριστοῦ. Ὃρα δὲ καὶ πῶς ἐρωτᾷ. Οὐ γὰρ εἶπε, Τί ὑμῖν δοκεῖ περὶ ἐμοῦ, ἀλλὰ, περὶ τοῦ Χριστοῦ; ὥστε μὴ πλῆξαι αὐτούς. Ἀλλ´ οὐδὲ ἔχετέ μοι εἰπεῖν ὅτι χωρὶς τοῦ Πνεύματος τοῦτο εἶπεν ὁ Δαβὶδ, ἀλλ´ ἐν Πνεύματι ἐκάλεσεν αὐτὸν Κύριον, τουτέστι, τῇ τοῦ Πνεύματος κινούμενος χάριτι. Πῶς οὖν ὁ Χριστὸς υἱός ἐστι σοῦ Λαβὶδ, ἀλλ´ οὐχὶ καὶ κύριος αὐτοῦ καὶ Θεός; Ὁ οὗν ὄχλος ἤκουεν αὐτοῦ ἡδέως. Καὶ ἔλεγεν αὐτοῖς, τοῖς τοῦ ὄχλου φημί, Φυλάττεσθε ἀπὸ τῶν Γραμματέων, τῶν στολὰς φορούντων σεμνοτέρας, καὶ ἐκ πούπων θελόντων προτιμᾶσθαι, καὶ τοὺς ἀσπασμοὺς δὲ καὶ τὰς εὐφημίας ἀποδεχομένων ἐν ταῖς ἀγοραῖς, καὶ ὅσα ἄλλα πρὸς δόξαν ἐπιτηδευόντων, οἶ καὶ τὰς οἰκίας τῶν χηρῶν κατεσθίουσιν Ὑπεισήρχοντο γὰρ τὰς ἀπροστατεύτους γυναῖκας, ὡς δῆθεν προστάται αὐτῶν ἐσόμενοι, καὶ προφάσει τοῦ μακρὰ προσεύχεσθαι, καὶ προσχήματι εὐλαβείας καὶ ὑποκοίσει ἀπατῶντες τοὺς ἀφελεστέρους, κατήσθιον τὰς οἰκίας τῶν πλουσίων. Οὗτοι τοίνυν περισσότερον κατακριθήσονται τῶν ἄλλων Ἰουδαίων τῶν ἀμαρτανόντων. Δυνατοὶ γὰρ, δυνατῶς ἐτασθήσονται. Ἄκα δὲ ἄιὰ τρύτων καὶ τοὺς ἀποστόλους διδάσκει μὴ κατὰ τοὺς Γραμματεῖς πολιτεύεσθαι, ἀλλ´ αὐτὸν μιμεῖσθαι. Διδαοκάλους γὰρ αὐτοὺς χειροτονῶν, εἰκότως καὶ περὶ τοῦ βίου αὐτοῖς ὑποαίθεται

PG 123, skenējuma lpp. 320–321 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐπειδὴ πρὲς τὸ πάθος ἔμελλεν … beidzas: περὶ τοῦ βίου αὐτοῖς ὑποαίθεται

Ziņot par kļūdu

Mk. 12:41–44

Jūdu vidū valdīja brīnišķīga paraža: tie, kam bija un kas gribēja, iemeta templī esošajā mantu krātuvē (jo to sauca par „gazofilakiju“), lai no tā tiktu uzturēti priesteri, nabagi un atraitnes. Kad daudzi tā darīja, arī atraitne, pienākusi, parādīja savu labo gribu, kas bija bagātāka par viņas spēkiem.

Gods Tev, Kristu, kas bieži pieņem mazo vairāk par lielo! Kaut arī mana dvēsele kļūtu par atraitni, atmetusi sātanu, kam tā bija pieķērusies, un iemestu svētajā krātuvē divas sīkas monētas – miesu un prātu –, padarījusi tās sīkas: miesu – ar atturību, bet prātu – ar pazemību, lai arī es dzirdētu, ka visu savu dzīvi esmu padarījis svētu, neatstājis pasaulei ne domu, ne kustību!

Piezīmes (1)
  1. „Sīkas … sīkas“ – vārdu spēle: λεπτά („sīkās monētas“) un λεπτύνω („padarīt smalku, novājināt“).
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Θαυμαστόν τι ἔθος παρὰ τοῖς Ἰουδαίοις ἐκράτει, ὥστε τοὺς ἔχοντας καὶ βουλομένους βάλλειν εἰς τὸν ἐν τῷ ἰερῷ θησαυρὸν οὗτος γὰρ ἐκαλεῖτο γαζοφυλάκιον), ὡς ἂν οἵ τε ἱερεῖς καὶ οἱ πένητες καὶ αἱ χῆραι ἐκ τούτων διατρέφοιντο. Πολλῶν οὖν τὸ τοιοῦτο ποιούντων, καὶ χήρα προσελθοῦσα τὴν ἑαυτῆς προαίρεσιν ἐπεδείξατο εὐπορωτέραν τῆς δυνάμεως. Δόξα σοι, Χριστέ, ὃς καὶ τὰ μικρὰ δέχῃ ὑπὲρ τὰ μεγάλα πολλάκις. Γένοιτο καὶ τὴν ἐμὴν ψυχὴν χήραν γενέσθαι, ἀποβαλοῦσαν τὸν Σατανᾶν, ᾧ προσεκολλήθη, καὶ βαλεῖν εἰς τὸν ἱερὸν θησαυρὸν δύο λεπτὰ τὴν σάρκα καὶ τὸν νοῦν, λεπτύνασαν αὐτὰ, ἄιὰ τῆς ἐγκρατείας μὲν τὴν σάρκα, διὰ δὲ τῆς ταπεινώσεως, τὸν νοῦν, ἵνα καὶ ἐγὼ ἀκούσω ὅτι ὅλον μου τὸν βίον ἰερὸν ἐποιησάμην, οὐδὲν ὑπολείψας νόημα ἢ κίνημα τῷ κόσμῳ. ΕΦΑΛ. ΙΓʹ. Περὶ τῆς συντελείας. Περὶ τῆς ἡμέρας καὶ ἂρας

PG 123, skenējuma lpp. 321–322 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Θαυμαστόν τι ἔθος παρὰ τοῖς … beidzas: Περὶ τῆς ἡμέρας καὶ ἂρας

Ziņot par kļūdu