Mk. 12:1–9
Vīna dārzs ir tauta, ko Kungs iestādīja: „Uzturi šo vīna koku, ko Tava labā roka iestādījusi“ (Ps. 79:16); un Mozus: „Ievedis, iestādi viņus uz Sava svētā kalna“ (2. Moz. 15:17). Žogs ir bauslība, kas viņiem neļāva sajaukties ar citām tautām. Tornis ir templis, jo tas redzams no visām pusēm. Spiedes bedre ir upuraltāris, kur tika izlietas asinis. Tautu Viņš nodeva vīnkopjiem – jūdu skolotājiem un valdniekiem, kas bija katrā laikā. Viņš sūtīja vienu kalpu – varbūt praviešus Elijas laikā, piemēram, Miheju, ko sita viltus pravietis Sedekija. Otru kalpu viņi, akmeņiem apmētājuši, „ievainoja galvā“, tas ir, padarīja savu pārestību pilnu un noveda līdz virsotnei: tie ir pravieši Hozejas un Jesajas laikā. Trešo kalpu – tos, kas bija gūstā, Daniēla un Ecēhiēla laikā. Pēdīgi Dievs sūtīja Savu Dēlu, kas cilvēkmīlestības dēļ nosaukts par „cilvēku“, sacīdams: „Viņi kaunēsies no Mana dēla.“ To Viņš teica nevis nezinādams, kas notiks, bet sacīdams, kam bija jānotiek un kas bija pienācīgi. Bet ļaunie vīnkopji, uzzinājuši, ka Viņš ir Dieva Dēls, izmeta Viņu ārā no vīna dārza, tas ir, ārpus Jeruzalemes, un nogalināja; jo Viņš tika krustā sists ārpus pilsētas.
Tātad vīna dārza saimnieks – nogalinātā Dēla Tēvs, vai drīzāk pats nogalinātais Dēls – iznīcinās vīnkopjus, nododams tos romiešiem, un nodos tautu citiem vīnkopjiem, tas ir, apustuļiem. Gribi redzēt, kā apustuļi kopa vīna dārzu? Izlasi Apustuļu darbu grāmatu, un tu atradīsi trīs tūkstošus un piecus tūkstošus, kas uzreiz ticēja un nesa augli Dievam (Ap. d. 2:41; 4:4).
Piezīmes (2)
- „Ps. 79:16“ – pēc Septuagintas; 1965. g. Bībelē Ps. 80:16.
- „Ievainoja galvā“ – ἐκεφαλαίωσαν: Teofilakts vārdu saista ar κεφάλαιον („kopsavilkums, virsotne“) – „noveda līdz galam“.
Citētās Rakstu vietas
Ps. 79:16; 2. Moz. 15:17; 3. Ķēn. 22:24; Ap. d. 2:41; Ap. d. 4:4
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Ἀμπελὼν, ὁ λαὸς, ὃν ἐφύτευσεν ὁ κύριος. «Κατάρτισαι γὰρ, φησί, τὴν ἄμπελον ταύτην, ἣν ἑφύτευσεν ἡ δεξιά σου.» Καὶ ὁ Μωθσῆς· «Εἰσαγαγὼν καταφύτευσον αὐτοὺς εἰς ὄρος ἅγιόν σου.» Φραγμὸς δὲ ὁ νόμος, κωλύων αὐτοὺς ἐπιμίγνυσθαι τοῖς ἄλλοις ἔθνεσι. Πύργος δὲ ὁ ναὸς, περίβλεπτος ὥν. Ὑπολήνιον δὲ τὸ θυσιαστήριον. ἔνθα ἐξεχεῖτο τὸ αἷμα. Ἐξέδοτο δὲ τὸν λαὸν γεωργοῖς, τοῖς κατὰ καιρὸν διδασκάλοις καὶ ἄρκουαι τῶν Ἰουδαίων. Ἀπέστειλε δὲ δοῦλον ἕνα, τάχα τοὺς περὶ τὸν Ἡλίαν προφήτας, οἷον τὸν Μιχαίαν, ὃν Κδειρε Σεδεκίας ὀ ψευδοπροφήτης. Δεύτερον δὲ δοῦλον, ὃν λιθοβολήσαντες ἐκεφαλαίωσαν, τουτέστι, συνετέλεσαν καὶ ἐκορύφωσαν τὴν ὕβριν, τοὺς περὶ Ὡσηὲ καὶ Ἥσαΐαν προφήτας. Τρίτον δὲ δοῦλον, τοὺς ἐν τῇ αἰχμαλωσίᾳ, τοὺς περὶ Δανιὴλ καὶ Ἰεζεκιήλ. Τελευταῖον δὲ ἀπέστειλεν ὁ Θεὸς τὸν Υἱὸν αὐτοῦ, ὃς ἄνθρωπος ὡνομάσθη διὰ τὸ φιλάνθρωπον, λέγων ὅτι Ἐντραπήσονται τὸν υἱόν μου- Οὐχ ὡς ἀγνοῶν δὲ τὸ μέλλον, τοῦτο εἶπεν, ἀλλὰ τὸ ὀφεῖλον πραχθῆναι καὶ τὸ εἰκὸς λέγων, οἱ δὲ κακοὶ γεωργοί, μαθόντες ὅτι οὗτός ἐστιν ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, ἐξέβαλον αὐτὸν ἕξω τοῦ ἀμπελῶνος, τουτέστιν, ἔξω τῆς Ἰαμουσαλὴμ, καὶ ἀπέκτειναν. Ἔξω γὰρ τῆς πόλεος κσταυρώθη. Ὃ οὖν κύριος τοῦ ἀμπελῶνος, ὁ Πατὴρ τοῦ φονευθέντος Υἱοῦ, μᾶλλον δὲ αὐτὸς ὁ φονευθεὶς ΛΑΡΙΤ κΙΙ. Υiλς, ἀποῦέσει τοὺς γεωργοὺς, παραδοὺς αὐτοὺς τοῖς Ῥωμαίοις. Καὶ τὸν λαὸν ἐκδόσεται ἄλλοις γεωργοῖς, τουτέστι τοῖς ἀποστόλοις. Θέλεις γὰρ ἱδεῖν πῶς ἐγεώργησαν οἱ ἀπόστολοι τδν ἀμπελῶνα; Ἀνάγνωθι τὴν τῶν Πράξεων βίβλον, καὶ εὑρήσεις τρισχιλίους καὶ πεντακισχιλίους ἀθρόον πιστεύοντας καὶ καρποφορουμένους τῷ Θεῷ.
PG 123, skenējuma lpp. 316–317 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀμπελὼν, ὁ λαὸς, ὃν ἐφύτευσεν … beidzas: πιστεύοντας καὶ καρποφορουμένους τῷ Θεῷ.