Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: 11. nodaļa

Mk. 11:1–6

Arī citkārt Viņš bieži bija nācis uz Jeruzalemi, bet nekad ar tādu spožumu kā tagad. Jo agrāk Viņš slēpās viņu skaudības dēļ; bet tagad, kad bija klāt ciešanu laiks, ko Viņš pats sev bija noteicis, Viņš nāk spožāk, lai viņi, ja grib, saprastu Viņa godību un, redzot piepildāmies pravietojumus par Viņu, atzītu, ka Viņš ir patiess Dievs; bet, ja negrib saprast, lai tas viņiem būtu par lielāku nosodījumu, ka pat pēc tik spožiem brīnumiem viņi neticēja.

Ievēro, cik daudz šeit ir zīmju. Viņš teica viņiem: „Jūs atradīsiet kumeļu.“ Viņš teica, ka tos kavēs, bet tad, kad tie pateiks: „Kungam viņš vajadzīgs“, tos atlaidīs. Jo arī tas nav mazums, ka apustuļiem ļāva aizvest kumeļu; tas nebūtu noticis, ja kumeļa saimniekus nespiestu kāda dievišķa nepieciešamība atlaist dzīvnieku, kaut viņi bija nabadzīgi un varbūt zemkopji. Taču mācies, ka Kungs to nedarīja velti. Jo Viņam nebija vajadzīgs kumeļš, kas bieži bija apstaigājis visu Galileju un Jūdeju; bet Viņš rāda, ka sēdīsies uz pagānu tautas, kas bija neklausīga un nemācīta un bija piesieta ar saviem grēkiem krustcelēs, tas ir, šajā dzīvē, pie durvīm, tas ir, ārpus Baznīcas. Mācekļi to atraisīja caur kristību un ticību; un Kungs uzsēdās uz tā, kad apustuļi uzlika savas drēbes, tas ir, visu tikuma rotu. Jo agrāk pagāni, būdami kaili, bija nepiedienīgi, darīdami nelikumīgus darbus; bet, kad apustuļi tos atveda, tad gan viņi iemācījās staigāt piedienīgi, un tāpēc arī Kristus uz tiem tiek nests. Bet kas bija kumeļa agrākie saimnieki, kas kavēja apustuļus, ja ne dēmoni? Bet apustuļi kļūst stiprāki par tiem.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

αὐτούς.» Πολλάκις μὲν καὶ ἄλλοτε ἄλθαν τἰς Ἱεροσόλυμα, ἀλλ´ οὐδέποτε μετὰ τοσαύτης περιφανείας, μεθ´ ὅσης νῦν. Πρώην μὲν γὰρ ἐκρύπτετο διὰ τὸν φθόνον αὐτῶν· νῦν δὲ, ἐπειδὴ τοῦ πάθους ἐφέστηκεν ὁ καιρὸς, ὃν αὐτὸς ἑαυτῷ ὥρισε, ]αμπρότερον ἔρχεται, ἵνα ἐὰν μὲν θέλωσι, συνήσωσι τὴν δόξαν αὐτοῦ, καὶ ἀπὸ τῶν ἐπ´ αὐτῷ προΟΑΡΝΤ ΧΙ. φητειῶν τελειουμένων ἐπιγνῶσιν ὅτι ἀληθὴς Θεός ἐστιν. Εἰ δὲ μὴ θελήσωσι συνιέναι, εἰς κατάκριμα μεῖζον αὐτοῖς εἰη, ὅτι οὐδὲ μετὰ τοσαῦτα λαμπρὰ θαύματα ἐπίστευσαν. Ὅρα γὰρ πόσα ἐνταῦθα σημεῖα. Εἶπεν αὐτοῖς, ὅτι Εὑρήσετε πῶλον. Εἶπεν ὅτι κωλυθήσονται, εἶτα εἰπόντες, ὃτι Ὁ Κύριος χρῄζεε, αὐτοῦ, ἐαθήσονται. Οὐδὲ γὰρ οὐδὲ τοῦτο μικρῥν ἐστι, τὸ συγχωρηθῆναι τοὺς ἀποστάλους ἀπάγοιν τὸν κιωλονςδπερ οὐκ ἂν ἐγένετο εἰ μὴ θεία τις ἀνάγκ ἐπέκειτο τοῖς κυρίοις τοῦ πώλου ἀναγκάζουσα αὐτοὺς, καίτοι πένητας ὄντας καὶ γεωργοὺς τυχὸν, ἀφεῖναι τὸ ζῶον. Πλὴν μάνθανε, ὅτι οὐ μάτην τοῦτο ἐποίησεν ὁ Κύριις. Οὐδὲ γὰρ ἔχρῃζε τοῦ πώλου, ὁ πολλάκις τὴν Γαλιλαίαν καὶ τὴν Ἰουδαίαν ἅπασαν ἐκπεριῖών· ἀλλὰ δεικνύων ὅτι ἐπὶ τὸν ἐθνικὸν λαὸν ἐπιθήσεται, ὃι ἀπειθὴς μὲν ἦν καὶ ἀπαίδευτος, ἐδέδετο δὲ ταῖς οἱκείαις ἁμαρτίαις ἐν τῇ ἀμφόδῳ, τουτέστι τῷ βίῳ τούτῳ, πρὸς τῆν θύραν, ἤ γουν ἔξω τῆς Ἐκκλησίας. Ἐλύθη δὲ παρὰ τῶν μαθητῶν διὰ τοῦ βαπτίσματος καὶ τῆς πίστεως· καὶ ἐπωχήθη αὐτῷ ὁ Κὐριος, ἀπιθέντων τῶν ἀποστόλων τὰ ἱμάτια αὐτῶν, τουτέστι πᾶσαν εὐσχημοσύνην τὴν ἐξ ἀρετῆς. Πρώην μὲν γὰρ γυμνοὶ ὄντες οἱ ἐξ ἐθνῶν ἀσχήμονες ἦσαν, πράττοντες ἄθεσμα. Ἐπεὶ δὲ. ὑπὸ τῶν ἀποστόλων Πχθησαν, τότε δὴ τότε εὐσχημόνως ἔμαθον περιπατεῖν, καὶ διὰ τοῦτο καὶ ἐπ´ αὐτῶν φέρεται ὁ Χριστὸς βασταζόμενος. Τίνες δὲ ἦσαν οἱ πρώην δεσπόται τοῦ πώ καλύοντες τοὺς ἀποστόλους, ἢ πάντως οἱ δαίμονες; λλὰ καὶ τούτων ἐπικρατέστερο χίνονται οἱ ἀπόστολοι

PG 123, skenējuma lpp. 310–311 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: αὐτούς.» Πολλάκις μὲν καὶ ἄλλοτε … beidzas: τούτων ἐπικρατέστερο χίνονται οἱ ἀπόστολοι

Ziņot par kļūdu

Mk. 11:7–10

Kamēr tauta paliek nesamaitāta, tā atzīst, kas pienākas. Tāpēc katrs godā Jēzu, cik vien spēj. Paskatīsimies, ko teica tie, kas dziedāja. Šo himnu viņi ņēma no Dāvida. „Osanna“ pēc dažu domām nozīmē „glāb taču“, bet pēc citu domām – „himna“. Tomēr labāks ir pirmais. Jo simt septiņpadsmitajā psalmā ir: „Ak Kungs, glāb taču“ (Ps. 117:25), kas ebreju tekstā rakstīts „Osanna“. Par Dāvida valstību viņi sauca Kristus valstību – gan tāpēc, ka Kungs cēlās no Dāvida sēklas, gan tāpēc, ka „Dāvids“ nozīmē „spēcīgs ar roku“ jeb „varošs ar roku“. Un kurš gan cits ir varošs ar roku, ja ne Kungs, kura rokas paveica tik daudz brīnumu?

Bet izklāsim arī mēs savas drēbes, tas ir, miesu – jo miesa ir dvēseles drēbe –, un pakļausim to Kungam. Un izklāsim mūsu dzīves ceļu, griezdami zarus no kokiem, tas ir, atdarinādami svēto dzīves. Jo koki ir svētie, no kuriem zarus griež tas, kas atdarina viņu tikumu. Bet lai arī mūsu darbi, kas iet pa priekšu un kas seko, ir Dieva godam. Jo daži iepriekšējā dzīvē parādīja labu sākumu, bet sekojošā dzīve – es domāju vēlākā – nebija tāda un nebija Dieva godam.

Piezīmes (1)
  1. „Ps. 117:25“ – pēc Septuagintas; 1965. g. Bībelē Ps. 118:25.
Citētās Rakstu vietas

Ps. 117:25–26

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τὸ κλῆθος μέχρις ἂν ἀδιάφθορον μένῃ, ἐπιγινώσκει τὸ δέον. Διὸ καὶ τιμῶσι τὸν Ἰησοῦν ἕκαστρς ὡς ιἶχε δυνάμεως. Οἱ δὲ ὑμνοῦντες τί ἔλεγον, ἴδωμεν. Ἐκ τοῦ Δαβὶδ μὲν τὸν ὄμνον τοῦτον ἔλαβον, Τὸ δὲ Ὡέαννὰ, κατὰ μέν τινας σημαίνει, σῶσον δὴ, κατὰ δέ τινας σημαίνει, ὕμνος. Πλὴν, κρεῖττον τὸ πρῶτον. Ἐν γὰρ τῷ ἑκατοστῷ ἑπτακαιδεκάτῳ ψαλμῷ κεῖται· Ὦ Κύριε, σῶσον δή· ὅπερ ἐν τῷ Ἑβραῖκῷ Ὡσαννὰ γέγραπται. Βασιλείαν δὲ Δαβιδ τὴν βασιλείαν τοῦ Χριστοῦ ἔλεγον, ἅμα μὲν διότι καὶ ἀπὸ τοῦ σπέρματος τοῦ Δαβὶδ κατήγετο ὁ Κύριος, ἅμα δά, ὅτι Δαβὶδ ἑρμηνεύεται, δυνατὸς χειρὶ, ἤτοι ἱκανὸς χειρί. Τίς δὲ ἄλλος ἰκανδς χειρὶ, εἰ μὴ ὁ Κύριος οὗ αἱ χεῖρες τοσαῦτα θαύματα ἐνήργησαν· Ἀλλὰ γὰρ στρώσωμεν καὶ ἡμεῖς τὰ ἰμάτια ἡμῶν, ἤτοι τὴν σάρκαμάτιον γὰρ ἡ σὰρξ τῆς ψυχῆς, καὶ ὑποτάξωμεν ταύτην τῷ Κυρίῳ. Καὶ στρώσωμεν τὴν ὁδὸν τοῦ ἡμετέρου βίου, κόπτοντες ἐκ τῶν δένδρων κλάδους, τουτέστι, τοὺς τῶν ἁγίων βίους μιμούμεοι Λένδοα γὰρ οἱ ἅγιοι, ἀφ´ ὧν κόπτει κλάδους ὁ μιμούμενος τὴν ἐκείνων ἀρετήν. Ἀλλὰ καὶ αἱ προάγουσαι καὶ αἱ ἀκολουθοῦσαι πράξεις ἡμῶν εἰς δόΚξαν Θεοῦ ἔστωσαν. Τινὲς γὰρ ἐν μὲν τῷ προάγοντι Ἅῳ καλὴν ἀρχὴν ἐνεδείξαντο, ὁ δὲ ἀκολουθῶν βίος, ὰ ὕστερον λέγω, οὐκ ἦν τοιοῦτος, οὐδὲ εἰς δόξαν Θεοῦ Τ.

PG 123, skenējuma lpp. 311–312 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τὸ κλῆθος μέχρις ἂν ἀδιάφθορον … beidzas: οὐδὲ εἰς δόξαν Θεοῦ Τ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 11:11–14

Jēzus gan ienāca templī, bet tūlīt atkal izgāja, rādīdams, ka to jau atstāj tukšu un izlaupīšanai. Viņš iziet uz Betāniju, kas tulkojumā nozīmē „paklausības nams“. Jo, atstājis nepakļāvīgos un cietsirdīgos jūdus, Viņš ar mācekļiem iet pie tiem, kas Viņam paklausa.

Aplūkosim arī to, kas notika ar vīģes koku; jo šeit šķiet rodamies daudz kā savāda. Pirmkārt, ka Viņš no rīta bija izsalcis; tad, ka Viņš prasīja augļus, lai gan nebija vīģu laiks; vēl – kāda jēga sodīt nejūtīgu augu? Tad nu saka, ka tas viss bija pēc Dieva nodoma. Jo, tā kā Viņš bieži darīja brīnumus cilvēkiem par labu, bet mācekļi nebija redzējuši Viņa spēku, kas kādu soda, tad šeit, gribēdams mācekļiem parādīt, ka Viņš var arī sodīt un, ja grib, vienā mirklī iznīcināt tos, kas Viņu grasās sist krustā, Viņš parāda Savu spēku pie nejūtīgā koka. Tas arī ir liels brīnums – kā tik sulīgs koks pēkšņi nokalta; jo vīģes koks ir gandrīz sulīgākais no visiem. No rīta Viņš ir izsalcis, saskaņā ar Dieva nodomu ļaudams miesai, un meklē augli no koka, kam nebija augļu laika, lai, kā es teicu iepriekš, parādītu mācekļiem, ka var arī sodīt.

Šis vīģes koks ir arī jūdu sinagogas tēls. Viņiem bija tikai lapas, tas ir, bauslība, kas tiem deva ēnu, bet augļu nebija neviena. Bet Jēzus izsalka pēc viņu pestīšanas. „Jo Mans ēdiens ir,“ Viņš saka, „darīt Mana Tēva gribu“ (Jņ. 4:34); bet Dieva griba ir atgriezt grēciniekus. Tā kā sinagogai nebija augļu, tā tika nolādēta un nokalta, vairs neturēdama ne pravieša, ne skolotāja.

Piezīmes (1)
  1. „Betānija – paklausības nams“ – Teofilakta etimoloģija.
Citētās Rakstu vietas

Jņ. 4:34

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εἰσῆλθε μὲν εἰς τὸ ἱερὸν ὁ Ἰησοῦς, ἀλλὰ πάλιν ἕαλθ ὶ. δεικνύων ὅτι ἐγκαταλιμπάνει αὐτὸ ἤδη ρημον καὶ εἰς διαρπαγήν. Ἐξέρχεται δὲ εἰς Βηθαίαν · ὃ ἐρμηνεύεται οἶκος ὑπακοῆς. Τοὺς γὰρ ἀνυποτάκτου; καὶ σκληροκαρδίους ἀφεὶς Ἰουδαίους, ἀπὶ τοὺς ὑπακούοντας αὐτῷ ἔρχεται μετὰ τῶν μαθητῶν. Ὕωμεν δὲ καὶ τὰ περὶ τὴν συκῆν· φαίνον. ται γὰρ ἄτοπα πολλὰ προκύπτοντα. Πρῶτον μὲν, εἰ ἀπείνασε πρωΐας· Κπειτα, εἰ καιροῦ μὴ ὄντος σύκων, ἀπῄτει καρπούς· ἔτι δὲ, τίς ὁ λόγος ἀναίσθητον φυτὸν τιμωρηθῆναι. Λέγουσιν οὖν ὅτι οἰκονομία ἐστὶ αὴ πᾶν τοῦτο. Ἐπεὶ γὰρ συχνάκις μὲν ἐποίει θαύματα, ἑπ´ εὐεργεσίᾳ τῶν ἀνθρώπων, οὐκ εἶδον δὲ οἱ μαθηταὶ τὴν δύναμιν αὐτοῦ ἐπὶ κακώσει τινὸς, τούτου ἕνεκεν ἐνταῦθα θέλων ἐπιδεῖξαι τοῖς μαθηταῖς ὅτι καὶ κακῶσαι δύναται, καὶ εἰ βούλεται τοὺς μέλλοντας αὐτὸν σταυρῶσαι ἐν μιᾷ καιροῦ ῥοπῇ ἀφανίσει, εἰς τὸ ἀναίσθητον δένδρον ἐπιδείκνυται τὴν δύναμιν. Ὁ καὶ θαῦμα μέγα ἐστί· πῶς τὸ οὕτως Δγρὸν δένδρον ἀθρόως ἐξηράνθη. Ὑγρότερον γὰρ σχεδὸν πάντων ἡ συκῆ. Πρωίαε δὲ πεινᾷ οἰκονομικῶς παραχωρων τῇ σαρκὶ, καὶ καρπὸν ζητεῖ ἐκ τῆς μὴ ἀχούσης καιρὸν καρποῦ, ἵνα, ὥσπερ εἰπον ἄνωθεν, ἐπιδείξηται τοῖς μαθηταῖς, ὅτι καὶ κολάζειν δύνακαι. Ἔχει δὲ ἡ συκῆ αὕτη καὶ τύπον τῆς Ἰουδαίων Συναγωγῆς. οἱ φύλλα μόνον εἶχον, τουτέστι, νόμον σκιὰν αὐτοῖς παρέχοντα, καρπὸν δὲ οὐδένα εἶχον. Ἐπείνασε δὲ ὁ Ἰησοῦς τὴν σωτηρίαν αὐτῶν. Ἑμὸν γὰρ, φησί, βρῶμά ἐστιν, ἵνα ποιῶ τὸ θέλημα τοῦ Πατρός μου. Θέλημα δὲ Θεοῦ τὸ ἐπιστρέφειν τοὺς ἁμαρτάνοντας. Ἐπεὶ τοίνυν οὐκ εἶχε καρπὸν ἡ συναγωγὴ, κατηράθη καὶ ἐξηράνθη, μήτε προφήτην Κμήτε διδάσκαλον ἔχουσα.

PG 123, skenējuma lpp. 312–313 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εἰσῆλθε μὲν εἰς τὸ ἱερὸν … beidzas: μήτε προφήτην Κμήτε διδάσκαλον ἔχουσα.

Ziņot par kļūdu

Mk. 11:15–18

To, ka Jēzus izdzina pārdevējus, stāsta arī Jānis; bet viņš – Evaņģēlija sākumā, šis – pie beigām. Ticams, ka tas notika otrreiz, un tas ir vēl lielāks jūdu apsūdzējums: ja Kungs to pašu darīja bieži, bet viņi neatgriezās. Par laupītāju alu Viņš sauc templi mantkārības dēļ; jo laupītāju dzimta ir aizrāvusies ar peļņu. Tā kā arī viņi pārdeva upuriem nesamos dzīvniekus peļņas dēļ, Viņš tos nosauca par laupītājiem. Naudas mainītāji bija tie, kas mainīja naudu; jo „kollibs“ ir sīkas vara naudas veids. Kā apsūdzētāju Viņš viņiem nostāda arī pravieti Jesaju, kas saka: „Mans nams tiks saukts lūgšanu nams“ (Jes. 56:7).

Bet lai nenotiek, ka arī mēs tiekam izmesti ārā no tempļa! Jo daudzi no mums arī mūsu templī ienāk, pārdodami labo un pirkdami ļaunāko. Ir arī tādi, kam ir galdi, pilni naudas, – tie, kas pārvalda un vada baznīcas lietas, bet visu dara naudaskāres dēļ. Bet tiek apgāzti arī balodīšu pārdevēju krēsli, tas ir, Kungs izdzen no augstā priestera amata tos augstos priesterus, kas pārdod garīgās dāvanas (jo balodis ir Gara zīme). Jo tas, kas iesvēta, dodams zeltu, ir atstādināts. Bet arī tas, kas kristībā saņemto žēlastību un šķīstību nodos velnam, ir pārdevis savu balodi; tāpēc arī viņš tiek izmests no tempļa.

Piezīmes (1)
  1. „Iesvēta, dodams zeltu“ – simonija; Baznīcas kanoni (piem., Apustuļu 29. kanons) šādi iesvētītos un iesvētītājus atstādina.
Citētās Rakstu vietas

Jņ. 2:14–16; Jes. 56:7; Jer. 7:11

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τὸ ἐκβάλλεσθαι παρὰ τοῦ Ἰησοῦ τοὺς πωλοῦντας καὶ ὁ Ἰωάννης διηγεῖται. Ἀλλ ἑκεῖνος μὲν ἐν τῇ ἀρχῇποῦ Εὐαγγελίου, οὗτος δὲ πρὸς τῷ τέλει. Εἰκὸς οὖν δεύτερον γενέσθαι τοῦτο, ὃ καὶ μείζων κατηγορία τῶν Ἰουδαίων, εἴγε πολλάκις τὸ αὐτὸ ποιήσαντος τοῦ Κυρίου, οὐκ ἐπεστράφησαν Σπήλαιον δὲ λῃστῶν ὁνομάζει τὸν ναὸν, διὰ τὸ φιλοκερδές. Τὸ λῃστρικὸν γὰρ γένος περὶ τὸ κερδαίνειν ἐπτόηται. Ἐπεὶ οὖν καὶ αὐτοὶ τὰ διὰ θυσίαν προσφερόμενα ζῶα ἐπώλουν χάριν κέρδους, λῃστὰς αὐτοὺς ὡνόμασε. Κολλυβισταὶ δὲ ἦσαν οἱ τὰ νομίσματα ἀλλάσσοντες. Κόλλυβος γὰρ εἶδος λεπτοῦ νομίσματος χαλκοῦ. Ἐφιστᾷ δὲ αὐτοῖς κατήγορον καὶ τὸν προφήτην Ἐσαὶαν, λέγοντα· Ὁ οἶκός μου, οἶκος προσευχῆς κληθήσεται. Ἀλλὰ μὴ γένοιτο καὶ ἡμᾶς ἔξω τοῦ ἱεροῦ ἐκβληθῆναι. Πολλοὶ γὰρ καὶ ἐν τῷ Ιερῷ τῷ ἡμετέρῳ εἰσερχόμεθα, πωλοῦντες τὰ χρηστὰ καὶ ἀγοράζοντες τὰ χείρω. Εἰσὶ δὲ καὶ οἶ τραπέζας κολλύβων πλήρεις ἔχουσιν, οἱ οἱκονομουντες μὲν καὶ διοικοῦντες τὰ ἐκκλησιαστικὰ, διὰ δὲ φιλοχρηματίαν πάντα ποιοῦντες. Ἀλλὰ καὶ αἱ καθέδραι τῶν πωλούντων τὰς περιστεράς καταστρέφονται, ἤγουν τοὺς ἀρχιερείς τοὺς πωλοῦντας τὰ πνευματικὰ χαρίσματατοῦ γὰρ Πνεύματος σύμβολον ἡ περιστερὰ ἐξωθεῖ ὁ Κύριος ἐκ τῆτ ἀρχιερωσύνης. Ὁ γὰρ διὰ χρυσίου δόσεως χειροτονῶν, καθῃρημένος. Ἀλλὰ καὶ ὅστις τὴν ἐκ τοῦ βαπτίσματος χάριν καὶ καθαρότητα προδώσει τῷ διαβόλῳ, οὗτος ἐπώλησε τὴν περιστερὰν αὐτοῦ, διὰ τοῦτο καὶ ἐκβάλλεται ἔκ τοῦ ἱεροῦ.

PG 123, skenējuma lpp. 313 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τὸ ἐκβάλλεσθαι παρὰ τοῦ Ἰησοῦ … beidzas: καὶ ἐκβάλλεται ἔκ τοῦ ἱεροῦ.

Ziņot par kļūdu

Mk. 11:19–23

Lai gan Matejs saka, ka vīģes koks tūlīt nokalta un mācekļi, to redzējuši, brīnījās, neapjūc, dzirdot tagad Marku sakām, ka nākamajā dienā viņi redzēja vīģes koku nokaltušu. Jo Mateja vārdi „un tūlīt vīģes koks nokalta“ jāsaprot tā: apstājies pie tiem; tad saki: „Un mācekļi, to redzējuši, brīnījās.“ Kad redzējuši? Ne tūlīt, bet nākamajā dienā. Kas tā saprot, tam neradīsies nekādas grūtības.

Ievēro, kā arī no tā Kristus tiek parādīts kā Dievs. Jo caur praviešiem Kungs saka: „Es izkaltēju zaļu koku un lieku zaļot sausam kokam“ (Ec. 17:24). Bet brīnies par dievišķo cilvēkmīlestību – kā Viņš arī mums, kas caur ticību kļūstam Viņam līdzīgi, dod brīnumdarīšanas spēku, kas Viņam pašam ir pēc dabas, tā ka varam pat kalnus pārcelt.

Kalns ir arī lepnais prāts, jo tas ir augsts un ciets. Tātad, kas redz, ka lepnības kaislība viņu nomoka un cenšas viņu izraut no Dieva gādības un apgādības (jo lepns ir tas, kas saka, ka visu panāk pats, nevis caur Dievu), – tam jāpavēl šim kalnam, es domāju lepnībai, un jāsaka tai: „Celies un meties jūrā“, tas ir, pie pasaulīgajiem cilvēkiem, kas ir šīs dzīves jūrā un neticīgi. Bet pašam lai viņš nešaubās, tas ir, lai neatšķiras no Dieva. Jo lepnais atšķiras no Dieva, sacīdams: „Man nav nekā no Dieva, un man nav vajadzīga Viņa palīdzība.“

Piezīmes (1)
  1. „Nešaubās … neatšķiras“ – vārdu spēle: διακρίνεσθαι nozīmē gan „šaubīties“, gan „tikt atdalītam“.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 21:19–20; Ec. 17:24

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εἰ καὶ ὁ Ματθαῖος λέγει ὅτι παραχρῆμα ξηράνθη ἡ συκῆ, καὶ ἰδόντες οἱ μαθηταὶ ἐθαύμασαν · μὴ θορυβηθῇς ἀκούων νῦν τοῦ Μάρκου λέγοντος, ὅτι τῇ ἐπαύριον εἶδον ἐξηραμμένην τὴν συκῆν Οὕτω γὰρ ὀφείλει νοεῖν τὸ παρὰ τῷ Ματθαίῳ, «Καὶ παραχρῆμα ἐξηράνθη ἡ συκῆ.» Στῆθι οὖν ἄχρι τούτου· εἶτα εἰπὲ, Καὶ ἰδόντες οἱ μαθηταί, ἐθαύμαααν Πότε· Ἰδόντες, οὐ παραχρῆμα, ἀλλὰ τῇ ἐπαύριον. Οὕτως οὗν νοοῦντι οὐδὲν ἄπορον ἀπαντήσεται. Ὅρα δὲ πῶς κἀντεῦθεν Θεὸς δείκνυται ὁ Χριστός. Φησὶ γὰρ διὰ τῶν προφητῶν ὁ Κύριος· Ἐγὼ ξηραίνω ξύλον χλωρὸν, καὶ ἀναθάλλω ξύλον ξηρόν Θαύμασον δὲ τὴν θείαν φιλανθρωπίαν, πῶς καὶ ἡμῖν τοῖς διὰ πίστεως ὁμοιουμένοις αὐτῷ, δύναμιν τοῦ θαυματουργεῖν δίδωσιν, ἣν αὐτὸς φυσικῶς ἔχει, ὥστε καὶ ὄρη μεθιστάνειν δύνασθαι. Ὅρος δὲ καὶ ἡ ὑπερήφανος γνώμη, ὑψηλή τις οὗσα καὶ σκληρά, Ὅστις οὖν ὁρᾷ τὸ τῆς ὑπερηφανίας πάθος ἐνοχλοῦν αὐτῶ καὶ σπουδάζον αὐτὸν ἐκβαλεῖν τῆς τοῦ Θεοῦ πισκοπῆς καὶ προνοίαςπερήφανος γάρ ἐατιν ἐκεῖνος ὁ λέγων ὅτι πάντα αὐτὸς κατορθοῖ. καὶ οὐ διὰ Θεοῦ, ὁ τοιοῦτος οὗν ὀφείλει ἐπιτιμᾷν τῷ ὄρει τούτῳ, τῇ ὑπερηφανίᾳ λέγω, καὶ λέγειν αὐτῇ· Ἃρθητι, καὶ βλήθητι εἰς τὴν θάλασσαν, τουτέστιν, εἰς κοσμικοὺς ἀνθρώπους, τοὺς ἐν τῇ θαλάσσῃ τοῦ βίου τούτου ὄντας καὶ ἀπίστους. Οὗτος δε οὐ μὴ διακριθῇ, τουτέστι, διαχωρισθῇ ἀπὸ τοῦ Θεοῦ. Ὁ γὰρ ὑπερήφανος χωρίζεται ἀπὸ Θεοῦ λέγων ὅτι Πὐδὲν ἔχω ἀπὸ Θεοῦ, οὐδὲ χρῄζω τῆς συμμαχίας αὐτοῦ,

PG 123, skenējuma lpp. 313–314 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εἰ καὶ ὁ Ματθαῖος λέγει … beidzas: οὐδὲ χρῄζω τῆς συμμαχίας αὐτοῦ,

Ziņot par kļūdu

Mk. 11:24–26

Kas nešaubīgi tic, tas noteikti pacēlis savu sirdi uz Dievu un, sacīšu Dāvida vārdiem, izlējis savu dvēseli Dieva priekšā. Bet, kas pacēlis savu sirdi pie Dieva, ir ar Viņu vienots, un viņa sirds, iesildīta, iegūst pārliecību, ka saņems to, ko lūdz. Kas to piedzīvojis, tas to zinās. Domāju, ka to piedzīvo visi, kas ir kaut mēreni uzmanīgi. Tāpēc Kungs saka: „Jūs saņemsiet visu, ko lūdzat ar ticību.“ Jo tas, kas tic, sevi visu atdod Dievam, ar asarām runādams ar Viņu un lūgšanā it kā turēdams Valdnieka kājas. Vai gribi arī citādi saņemt, ko lūdz? Piedod, ja tavs brālis pret tevi kaut ko grēkojis. Redzi, cik viegli var saņemt Dieva dāvanu!

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὁ ἐνἈιαθέτως πιστεύων πάντως εἰς Θεὸν ἀνέτεινε τὴν καρδίαν αὐτοῦ, καὶ ἵν´ εἴπω τὸ τοῦ Δαβὶδ, ἐξέχεαε εὴν ψυχὴν αὐτοῦ ἐνώπιον τοῦ Θεοῦ. Ὁ δὲ ἀνατείνας τὴν καρδίαν αὐτοῦ πρὸς Θεὸν, ἤνωται ἐκείνῳ καὶ πληροφορεῖται ἡ καρδία αὐτοῦ διαθερμαινομένη, ὅτι ἐπιτύχοι τῆς αἰτήσεως. Ὅστις οὖν ἔπαυε τοῦτο, ἐκεῖνος διαγνώσεται. Οἶμαι δὲ τοῦτο πάντας πάσχειν τούς γε μετρίως προσέχοντας. Διὰ τοῦτο οὖν λέγει ὁ Κύριος, ὅτι Πάντα λήψεσθε ὅσα μετὰ πίστεως αἰτεῖσθε. Ὁ γὰρ πιστεύων, ὅλον ἐαυτὸν δί. λωσι τῷ Θεῷ, μετὰ δακρύων αὐτῷ ὀμιλῶν καὶ ὡσανεὶ δεσπότου πόδας κρατῶν ἐν τῇ προσευχῇ. Θίλεις δὲ καὶ ἄλλως λαβεῖν ὃ αἰτεῖς; Ἄφες εἴτι σοι ἥμαρτεν ὁ ἀδελφός. Ὁρᾷς τὸ εὔκολον τῆς δωρεᾶς ποῦ Θεοῦ·

PG 123, skenējuma lpp. 314–315 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὁ ἐνἈιαθέτως πιστεύων πάντως εἰς … beidzas: εὔκολον τῆς δωρεᾶς ποῦ Θεοῦ·

Ziņot par kļūdu

Mk. 11:27–33

Saniknoti, ka Viņš izdzina no tempļa tirgotājus, viņi nāk, it kā nonākuši neziņā, ar kādu varu Viņš to dara. Jo viņi Viņam gandrīz sacīja tā: „Kas Tu tāds esi, ka to dari? Vai esi iecelts par skolotāju? Vai esi iesvētīts par augsto priesteri?“ To viņi sacīja, cenšoties Viņu iedzīt strupceļā, lai Viņu sagūstītu. Jo, ja Viņš teiktu: „Es to daru ar Savu varu“, viņi Viņu nomētātu ar akmeņiem kā Dieva pretinieku; bet, ja teiktu: „Ar Dieva varu“, viņi atrautu no Viņa ļaudis, kas Viņu uzskatīja par Dievu.

Tātad Kungs viņiem jautā par Jāni – ne velti un ne viltīgi pretī uzbrukdams, bet, tā kā Jānis par Viņu bija liecinājis, Viņš tāpēc jautā šiem ļaundariem par Jāni, lai, ja tie atzītu Jāni par Dieva sūtītu, [viņi būtu spiesti pieņemt arī To, par ko] Jānis liecināja. Bet, tā kā viņi ļaunprātīgi izlikās neziņā, Viņš saka: „Arī Es jums nesaku.“ Viņš nesacīja: „Arī Es nezinu, ko jums teikt“, bet: „Arī Es nesaku“, tas ir: tā kā jūs darāt ļaunu, Es jūs neatzīšu par atbildes cienīgiem.

Piezīmes (1)
  1. Kvadrātiekavās – OCR teksts bojāts („ἀναγκαΤωάννης“); papildināts pēc jēgas un krievu tulkojuma, līdz pārbaudīts PG 123 skenējumā.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐκμανέντες διότι ἐξέβαλεν ἐκ τοῦ ἱεροῦ τοὺς καπηλεύοντας, προσἐρχονται ἐξαποροῦντες αὐτὸν δῆθεν ἐν πὸίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖ. Μονονουνὶ γὰρ τοιαῦτα αὐτῷ Κλεγον· Τίς ὢν σὐ ποιεῖς; διὸάσκαλος κατέστης; ἀρχιερεὺς ἐχειροτονήθης; Ταῦτα δὲ Ελεγον, εἰς ἀπορίαν αὐτὸν συνωθῆσαι σπουδάζοντες, ἵνα κρατήσωσιν αὐτόν. Ἐὰν μὲν γὰρ εἴπῃ ὅτι Ἐν τῇ ἐμῇ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιῶ, λιθάσουσιν αὐτὸν ὡς ἀντίθεον. Ἐὰν δὲ εἴπῃ ὅτι ἐν τῇ τοῦ Θεοῦ ἐξουσίᾳ, ἀποστήσουσιν ἀπ´ αὐτοῦ τὸν ὄχλον, τὸν νομίζοντα αὐτὸν εἶ και Θεόν. Ὁ οὖν Κύριος ἐρωτᾷ αὐτοὺς περὶ τοῦ Ἰωάννου, οὐ μάτην οὐδὲ σοφιστικῶς ἀντεπιχειρῶν. Ἀλλ´ ἐπειδὴ ὁ Ἰωάννης περὶ αὐτοῦ ἐμαρτύρησε, διὰ τοῦτο περὶ αὐτοῦ ἐρωτᾷ τοὺς κακούργους, ἵνα, ἀὰν δέξωνται τὸν Ἰωάννην ἐκ Θεοῦ ὄντα, ἀναγκαΤωάννης ἐμαρτύρησε, δέξασθαι. Ἐπεὶ δὲ ἠπόρησαν ἐκεῖνοι ἐθελοκακήσαντες, Οὐδὲ ἐγὼ, φησί, λέγω ὑμῖν. Οὐκ εἶπεν, ὅτι οὐδὲ ἐγὼ οἷδα τί εἴπω ὑμῖν, ἀλλʹ, Οὐδὲ ἐγὼ λέγω, τουτέστιν, Ἐπειδὴ κακουργεῖτε, ρὐκ ἀξιώσω ὑμᾶς ἀπολογίας

PG 123, skenējuma lpp. 315–316 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐκμανέντες διότι ἐξέβαλεν ἐκ τοῦ … beidzas: κακουργεῖτε, ρὐκ ἀξιώσω ὑμᾶς ἀπολογίας

Ziņot par kļūdu