Mk. 11:1–6
Arī citkārt Viņš bieži bija nācis uz Jeruzalemi, bet nekad ar tādu spožumu kā tagad. Jo agrāk Viņš slēpās viņu skaudības dēļ; bet tagad, kad bija klāt ciešanu laiks, ko Viņš pats sev bija noteicis, Viņš nāk spožāk, lai viņi, ja grib, saprastu Viņa godību un, redzot piepildāmies pravietojumus par Viņu, atzītu, ka Viņš ir patiess Dievs; bet, ja negrib saprast, lai tas viņiem būtu par lielāku nosodījumu, ka pat pēc tik spožiem brīnumiem viņi neticēja.
Ievēro, cik daudz šeit ir zīmju. Viņš teica viņiem: „Jūs atradīsiet kumeļu.“ Viņš teica, ka tos kavēs, bet tad, kad tie pateiks: „Kungam viņš vajadzīgs“, tos atlaidīs. Jo arī tas nav mazums, ka apustuļiem ļāva aizvest kumeļu; tas nebūtu noticis, ja kumeļa saimniekus nespiestu kāda dievišķa nepieciešamība atlaist dzīvnieku, kaut viņi bija nabadzīgi un varbūt zemkopji. Taču mācies, ka Kungs to nedarīja velti. Jo Viņam nebija vajadzīgs kumeļš, kas bieži bija apstaigājis visu Galileju un Jūdeju; bet Viņš rāda, ka sēdīsies uz pagānu tautas, kas bija neklausīga un nemācīta un bija piesieta ar saviem grēkiem krustcelēs, tas ir, šajā dzīvē, pie durvīm, tas ir, ārpus Baznīcas. Mācekļi to atraisīja caur kristību un ticību; un Kungs uzsēdās uz tā, kad apustuļi uzlika savas drēbes, tas ir, visu tikuma rotu. Jo agrāk pagāni, būdami kaili, bija nepiedienīgi, darīdami nelikumīgus darbus; bet, kad apustuļi tos atveda, tad gan viņi iemācījās staigāt piedienīgi, un tāpēc arī Kristus uz tiem tiek nests. Bet kas bija kumeļa agrākie saimnieki, kas kavēja apustuļus, ja ne dēmoni? Bet apustuļi kļūst stiprāki par tiem.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
αὐτούς.» Πολλάκις μὲν καὶ ἄλλοτε ἄλθαν τἰς Ἱεροσόλυμα, ἀλλ´ οὐδέποτε μετὰ τοσαύτης περιφανείας, μεθ´ ὅσης νῦν. Πρώην μὲν γὰρ ἐκρύπτετο διὰ τὸν φθόνον αὐτῶν· νῦν δὲ, ἐπειδὴ τοῦ πάθους ἐφέστηκεν ὁ καιρὸς, ὃν αὐτὸς ἑαυτῷ ὥρισε, ]αμπρότερον ἔρχεται, ἵνα ἐὰν μὲν θέλωσι, συνήσωσι τὴν δόξαν αὐτοῦ, καὶ ἀπὸ τῶν ἐπ´ αὐτῷ προΟΑΡΝΤ ΧΙ. φητειῶν τελειουμένων ἐπιγνῶσιν ὅτι ἀληθὴς Θεός ἐστιν. Εἰ δὲ μὴ θελήσωσι συνιέναι, εἰς κατάκριμα μεῖζον αὐτοῖς εἰη, ὅτι οὐδὲ μετὰ τοσαῦτα λαμπρὰ θαύματα ἐπίστευσαν. Ὅρα γὰρ πόσα ἐνταῦθα σημεῖα. Εἶπεν αὐτοῖς, ὅτι Εὑρήσετε πῶλον. Εἶπεν ὅτι κωλυθήσονται, εἶτα εἰπόντες, ὃτι Ὁ Κύριος χρῄζεε, αὐτοῦ, ἐαθήσονται. Οὐδὲ γὰρ οὐδὲ τοῦτο μικρῥν ἐστι, τὸ συγχωρηθῆναι τοὺς ἀποστάλους ἀπάγοιν τὸν κιωλονςδπερ οὐκ ἂν ἐγένετο εἰ μὴ θεία τις ἀνάγκ ἐπέκειτο τοῖς κυρίοις τοῦ πώλου ἀναγκάζουσα αὐτοὺς, καίτοι πένητας ὄντας καὶ γεωργοὺς τυχὸν, ἀφεῖναι τὸ ζῶον. Πλὴν μάνθανε, ὅτι οὐ μάτην τοῦτο ἐποίησεν ὁ Κύριις. Οὐδὲ γὰρ ἔχρῃζε τοῦ πώλου, ὁ πολλάκις τὴν Γαλιλαίαν καὶ τὴν Ἰουδαίαν ἅπασαν ἐκπεριῖών· ἀλλὰ δεικνύων ὅτι ἐπὶ τὸν ἐθνικὸν λαὸν ἐπιθήσεται, ὃι ἀπειθὴς μὲν ἦν καὶ ἀπαίδευτος, ἐδέδετο δὲ ταῖς οἱκείαις ἁμαρτίαις ἐν τῇ ἀμφόδῳ, τουτέστι τῷ βίῳ τούτῳ, πρὸς τῆν θύραν, ἤ γουν ἔξω τῆς Ἐκκλησίας. Ἐλύθη δὲ παρὰ τῶν μαθητῶν διὰ τοῦ βαπτίσματος καὶ τῆς πίστεως· καὶ ἐπωχήθη αὐτῷ ὁ Κὐριος, ἀπιθέντων τῶν ἀποστόλων τὰ ἱμάτια αὐτῶν, τουτέστι πᾶσαν εὐσχημοσύνην τὴν ἐξ ἀρετῆς. Πρώην μὲν γὰρ γυμνοὶ ὄντες οἱ ἐξ ἐθνῶν ἀσχήμονες ἦσαν, πράττοντες ἄθεσμα. Ἐπεὶ δὲ. ὑπὸ τῶν ἀποστόλων Πχθησαν, τότε δὴ τότε εὐσχημόνως ἔμαθον περιπατεῖν, καὶ διὰ τοῦτο καὶ ἐπ´ αὐτῶν φέρεται ὁ Χριστὸς βασταζόμενος. Τίνες δὲ ἦσαν οἱ πρώην δεσπόται τοῦ πώ καλύοντες τοὺς ἀποστόλους, ἢ πάντως οἱ δαίμονες; λλὰ καὶ τούτων ἐπικρατέστερο χίνονται οἱ ἀπόστολοι
PG 123, skenējuma lpp. 310–311 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: αὐτούς.» Πολλάκις μὲν καὶ ἄλλοτε … beidzas: τούτων ἐπικρατέστερο χίνονται οἱ ἀπόστολοι