Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: priekšvārds

Priekšvārds

Marka Evaņģēlijs tika sarakstīts Romā desmit gadus pēc Kristus Debesbraukšanas. Šis Marks bija Pētera māceklis, ko Pēteris sauc arī par savu dēlu (1. Pēt. 5:13) – protams, garīgo. Viņu sauca arī par Jāni; viņš bija Barnabas brāļadēls un arī Pāvila ceļabiedrs. Tomēr lielāko tiesu viņš bija kopā ar Pēteri, arī Romā. Tāpēc ticīgie Romā lūdza viņu ne tikai sludināt bez rakstiem, bet arī rakstiski izklāstīt viņiem Kristus dzīves gaitu. Ar grūtībām pierunāts, viņš to uzrakstīja. Bet Pēterim Dievs atklāja, ka Marks ir sarakstījis Evaņģēliju. Ieraudzījis to un apstiprinājis kā patiesu, Pēteris pēc tam izsūtīja viņu kā bīskapu uz Ēģipti. Tur viņš sludināja, nodibināja Baznīcu Aleksandrijā un apgaismoja visus, kas dzīvoja dienvidu zemē.

Šī Evaņģēlija raksturs ir skaidrs, un tajā nav nekā sarežģīta. Gandrīz visā šis evaņģēlists sakrīt ar Mateju, izņemot to, ka Matejs ir plašāks un ka Matejs sākumā piemin Kunga dzimšanu miesā, bet šis iesāk ar pravieti Jāni. Tāpēc daži, smalkāk iedziļinādamies, par evaņģēlistiem izteikuši šādu domu. Dievs, kas sēž uz ķerubiem, kurus Raksti sauc par četrsejainiem (Ec. 1:6), ir devis mums arī četrveidīgu Evaņģēliju, ko vieno viens gars. Tāpat kā katram no ķerubiem viena seja bija līdzīga lauvai, cita – cilvēkam, cita – ērglim un cita – teļam (Ec. 1:10), tā ir arī ar evaņģēliskās sludināšanas darbu. Jāņa Evaņģēlijam ir lauvas seja, jo lauva ir valdnieciska un vadoša; tāpat arī Jānis iesāka ar Vārda Dievības valdniecisko un valdnieka cieņu, sacīdams: „Iesākumā bija Vārds, .. un Vārds bija Dievs“ (Jņ. 1:1). Mateja Evaņģēlijs ir cilvēka veidā, jo tas iesāk ar Vārda dzimšanu miesā un tapšanu par cilvēku. Marka Evaņģēlijs tiek pielīdzināts ērglim, jo tas iesāk ar pravieti Jāni; bet pravietiskā žēlastība, kas redz nākamo un asi saredz tālumā, ir kā ērglis. Jo saka, ka ērglim ir visasākā redze, tā ka vienīgais no visiem dzīvniekiem tas spēj raudzīties saulē, nepievērdams acis. Lūkas Evaņģēlijs ir līdzīgs teļam, jo tas iesāk ar Zaharijas priesterkalpošanu, kad viņš kvēpināja par tautas grēkiem (Lk. 1:9–10); un tas, ko toreiz upurēja, bija teļš.

Tātad Marks iesāk Evaņģēliju ar Priekšteča dzīvi un parādīšanos ļaudīm. Klausies nu, ko viņš saka.

Piezīmes (3)
  1. „Kristus dzīves gaitu“ – oriģinālā τὴν κατὰ Χριστὸν πολιτείαν; var saprast arī kā „dzīvi pēc Kristus“ (kristīgo dzīvesveidu). Krievu tulkojumā: „дела и жизнь Христа“.
  2. „Iesākumā bija Vārds, .. un Vārds bija Dievs“ – Teofilakts citē saīsināti (Ἐν ἀρχῇ ἦν ὁ Λόγος, καὶ Θεὸς ἦν ὁ Λόγος).
  3. Evaņģēlistu salīdzinājums ar četriem dzīvniekiem (Ec. 1:10; Atkl. 4:7) pazīstams jau sv. Irenejam; Teofilakts lauvu piedēvē Jānim un ērgli Markam, kā Irenejs, nevis kā vēlākā rietumu tradīcija.
Citētās Rakstu vietas

1. Pēt. 5:13; Ec. 1:6; Ec. 1:10; Jņ. 1:1; Lk. 1:9–10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ΠΡΟΟΙΜΙΟΝ. Τὸ κατὰ Μάρκον Εὐαγγέλιον, μετὰ δέκα ἔτη τῆς τοῦ Χριστοῦ ἀναλήψεως συνεγράφη ἐν Ῥώμῃ· ἦν μὲν γὰρ οὗτος ὁ Μάρκος Πέτρου μαθητὴς, ὀν καὶ οἰὸν αὐτοῦ ὁ Πέτρος ὁνομάζει, πνευματικὸν πάντως. Ἐκαλεῖτο δὲ καὶ Ἰωάννης· ἀνεψιὸς δὲ Βαρνάβα, ἀλλὰ καὶ Παύλου συνέκδημος· τέως μέντοι Πέτρῳ συνὼν τὰ πλεῖστα, καὶ ἐν Ῥώμῃ· ἡτήσαντο οὖν αὐτὸν οἱ ἐν Ῥώμῃ πιστοί, μὴ μόνον ἀγράφως κηρύσσειν, ἀλλὰ καὶ ἐγγράφως αὐτοῖς ἐκθέσθαι τὴ. κατὰ Χριστὸν πολιτείαν. Μόλις οὖν πεισθείς συνεγράψατο · τῷ δὲ Πέτρῳ ἀπεκαλύφθη παρὰ Θεοῦ, ὅτι Μάρκος συνέγραψεν Εὐαγγέλιον. Ἰδών οὐν, καὶ ἑπιβεβαιώσας ὡς ἀληθὲς, εἶτα ἐπίσκοπον αὐτὸν ἓξαπέστειλεν εἰς Ἀἴγυπτον· ἔνθα δὴ καὶ κηρύξας, ἐν Ἀλεξανδρείᾳ τε Ἐκκλησίαν συστησάμενος, τοὺς πρὸς τῷ μεσημβρινῷ κλίματι πάντας ἐφώτισεν Ἔστιν οὕν ὁ χαρακτὴρ τοῦ Εὐαγγελίου σαφὴς, καὶ οὐδὲν ἔχων περινενοημένον· σχεδὸν δὲ καὶ κατὰ πάνκ τῷ Ματθαίῳ συντρέχει ὁ παρὼν εὐαγγελιστὴς, πλὴν ὅσον ὁ Ματθαῖος πλατύτερος, καὶ ὅτι ὁ μὲν Ματθαῖος, τῆς κατὰ σάρκα γεννήσεως τοῦ Κυρίου ἐν ἀρχῇ μνημονεύει· οὗτος δὲ ἀπὸ τοῦ προφήτου Ἰωάννου ἤρξατο· ὅθεν τινὲςκαὶ περιεργότερον δοκεῖ] τοιοῦτόν τι νόημα εἶπον ἐπὶ τοῖς εὐαγγελισταῖς· ἐπὶ τῶν Χερουβὶμ καθήμενος Θεὸς, ἃ τετραπρόσωπα ἡ Γραφὴ λέγει, παρέδωκεν ἡμῖν τετράμορφον καὶ πὸ Εὐαγγέλιον, ἐνὶ πνεύματι συνεχόμενον. Ὧσπερ αὖν τῶν Χερουβὶμ ἕκαστον, ἔν μὲν πρόσωπον εἰχεν ὅμοιον λέοντι, ἕτερον δὲ ἀνθρώπῳ, καὶ ἕτερον ἀετῷ, καὶ ἕτερον μόσχῳ· οὕτω καὶ ἡ τοῦ εὐαγγελικοῦ κηρύγματος πραγματεία. Τὸ μὲν γὰρ κατὰ Ἰωάννην Ἐὐαγγέλιον ἔχει λέοντος πρόσωπον· βασιλικὸν γὰρ ὁ λίων καὶ ἡγεμονικόν· ὁμοίως οὖν καὶ ὁ Ἰωάννης ἀπὸ τοῦ βασιλικοῦ καὶ δεσποτικοῦ ἀξιώματος τῆς θεότητος τοῦ Λόγου ἤρξατο, εἰπών· «Ἐν ἀρχῇ ἦν ὁ Λόγος, καὶ Θεὸς ἦν ὁ Αόγος.» Τὸ δὲ κατὰ Ματθαῖον ἀνθρωπόμορφον· ἀπὸ γὰρ τῆς κατὰ σάρκα γεννήσεως καὶ ἐνανθρωπήσεως τοῦ Λόγου ἤρξατο. Τὸ δὲ κατὰ Μάρκον, ἀετῷ παρεικαζόμενον· ἀπὸ γὰρ προφήτοι ἤρξατο τοῦ Ἰωάννου· ἡ δὲ προφητικὴ χάρις, προορατικὴ οὗσα, καὶ ἀξέως τὰ πόῤῥω βλέπουσα, ἀς ἀετός ἐστι. Φασὶ γὰρ τὸν ἀετὸν ὁξυδερκέστατον εἶναι, ὥστε καὶ μόνον τῶν ἄλλων ζώων, πρὸς τὸν ἤλιον δύνασθαι ἀτενίζειν μὴ καμμύοντα. Μόσχῳ δὲ ὅμοιον τὸ κατὰ Λουκᾶν, διότι ἀπὸ τῆς ἱερατείας τοῦ Χαχαρίου ἤρξατο, ὑπὲρ τῶν ἀμαρτιῶν τοῦ λαοῦ θυμιῶντος· καὶ μόσχος δὲ ἦν ὁ θυόμενος τότε. Ἄρχεται οὖν ὁ Μάρκος τοῦ Εὐαγίελίου ἀπὸ τῆς τοῦ Προδρόμου διαγωγῆς καὶ ἐνδείξεως. Ἄκουε οὐν τί φησί.

PG 123, Προοίμιον (OCR: Calfa GREgORI)

Ziņot par kļūdu