Lk. 9:1–6
Arī ar to tiek parādīts Jēzus dievišķības pārākums: Viņš ne tikai Pats darīja brīnumus, bet to pašu deva arī mācekļiem; un dāvāt šādas dāvanas saviem draugiem pilnīgi noteikti pienākas nevis cilvēkam, bet Dievam. Devis viņiem varu pār ļaunajiem gariem, Viņš tos ar to neierobežoja, bet pavēlēja arī sludināt Evaņģēliju. Jo tam, kam uzticēta mācīšana, jāsludina un jādara brīnumi: sludināšanu apstiprina brīnumi, un brīnumus – sludināšana. Jo daudzi bieži ir darījuši brīnumus ar dēmonu palīdzību, bet viņu sludināšana nebija veselīga; tāpēc arī viņu brīnumi nebija no Dieva.
Viņš tos sūta tik vienkāršus, ka negrib, lai tie ņemtu līdzi pat maizi vai ko citu no tā, ko mēs, daudzie, ņemam līdzi. Viņš viņiem pavēl arī nepārlēkt no viena nama uz otru, bet palikt tajā namā, kurā ieiet, lai nešķistu nepastāvīgi un viegli maināmi. Putekļus Viņš liek nokratīt, ja kādi jūs neuzņem, „viņiem par liecību“, tas ir, viņiem par atmaskojumu un nosodījumu, rādot viņiem, ka, nogājuši viņu dēļ garu ceļu, jūs no viņiem neko neesat ieguvuši.
Daži vārdus, ka apustuļiem nav jānes ne soma, ne zizlis un nav jābūt diviem svārkiem, saprot tā: „Nekrājiet mantas“ – jo to simbolizē soma, kas daudz ko satur; „nenesiet zizli“, tas ir, neesiet dusmīgi un ar roku vaļīgi; „nevalkājiet divus svārkus“, tas ir, neesiet raibi raksturā un divkosīgi domās.
Piezīmes (1)
- „Ar roku vaļīgi“ – πληκτικοί (1. Tim. 3:3, „kas nesit“).
Citētās Rakstu vietas
Mk. 16:20; Mt. 7:22–23; Mt. 6:19; 1. Tim. 3:3; Jēk. 1:8
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Καὶ ἐντεῦθεν δείκνυται ἡ ὑπεροχὴ τῆς θεότητος τοῦ Ἰησοῦ. Οὐ γὰρ μόνον αὐτός ἐθαυματούργει, ἀλλὰ καὶ τοῖς μαθηταῖς ταύτὸ τοῦτο ἐδίδου, καί τοιγε οὐκ ἀνθρώπου, ἀλλὰ Θεοῦ πάντως ἐστὶ τὸ τοιαῦτα χαρίζεσθαι δῶρα τοῖς αὐτοῦ φίλοις. Δοὺς δὲ αὐτοῖς ἐξουσίαν κατὰ τῶν πονηρῶν πνευμάτων, οὐκ ἄχρι τούτου αὐτοὺς περιώρισεν, ἀλλὰ καὶ κηρύσσειν τὸ Εὐαγγέλιον προσέταξε. Δεῖ γὰρ τὸν διδασκαλίαν ἐγκεχειρισμένον καὶ κηρύσσειν καὶ θαυματουργεῖν. Τό τε γὰρ κήρυγμα διὰ τῶν θαυμάτων βεβαιοῦται, τά τε θαύματα διὰ τοῦ κηρύγματος. Πολλοὶ γὰρ πολλάκις θαύματα ἐποίησαν ἀπὸ δαιμόνων, ἀλλ´ οὐκ ἦν τὸ κήρυγμα αὐτῶν ὑγιές. Διὸ οὐδὲ τὰ θαύματα αὐτῶν ἐκ Θεοῦ· οὕτω δὲ ἀπερίττους αὐτοὺς ἀποστέλλει, ὥστε οὔτε ἄρτον βούλεται αὐτοὺς αἴρειν, οὔτ´ ἄλλο τι ὧν οἱ πολλοὶ ἐπαγόμεθα. Παραγγέλλει δὲ αὐτοῖς καὶ τοῦτο, μὴ μεταπηδᾷν ἀπὸ τούτοιλ εἰς ἐκεῖνον ἀλλ´ εἰς ἂν ἅν οἰκίαν εἰσέλθωσιν, ἐκεῖ μένειν, ἵνα μὴ δόξωσιν ἄστατοί τινες εἶναι καὶ εὐμετάβολοι. Ἀποτινάσσειν δὲ τὸν κονιορτόν φησιν, ἐμν μὴ δέξωνταί τινες ὑμᾶς. εἰς μαρτύριον ἐπ´ αὐτοὺς, τουτέστιν, εἰς ἔλεγχον αὐτῶν καὶ κατάκρισιν, δεικνύντας αὐτοῖς ὅτι πολλὴν ὁδὸν δι´ αὐτοὺς ἀνύσαντες, οὐδὲν ἀπ´ αὐτῶν κέρδος ἔσχον. Τινὲς δὲ τὸ μὴ βαστάζειν τοὺς ἀποστόλους, μήτε πήραν, μήτε ῥάβδον, μήτε ἀνὰ δύο χιτῶνας ἔχειν, οὕτω νοοῦσιν, ἄτι Μὴ θησαυρίζετε. Τούτου γὰρ σύμβολον ἡ πήρα, πολλὰ συνάγουσα· μήτε ῥάβδον βαστάζετε, τουτέστι, μὴ θυμώδεις καὶ πληκτικοὶ γένησθε, μήτε ἀνὰ δύο χιτῶνας ἔχετε, ἀντὶ τοῦ, ποικίλοι τινές κατὰ τὸ ἦθος καὶ διπλοῖ τὰς γνώμας τυγχάνετε.
PG 123, skenējuma lpp. 412 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Καὶ ἐντεῦθεν δείκνυται ἡ ὑπεροχὴ … beidzas: καὶ διπλοῖ τὰς γνώμας τυγχάνετε.