Lk. 10:1–3
Iziešanas grāmatā rakstīts, ka Israēla dēli nonāca Elimā, un tur bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmu stumbru. Tas toreiz notika kā vēsture un kā tēls, bet tagad tas patiesi piepildījās. Jo „Elima“ tulkojumā nozīmē „uzkāpšana“; tas nenozīmē neko citu kā to, ka mēs, uzkāpdami uz pilnīgāku izpratni un garīgu augšanu un nepalikdami pie bauslības kā ebreji, bet steigdamies uz kristietību, atradīsim divpadsmit avotus – es saku: divpadsmit virsaišus apustuļus, kas ir visas saldākās mācības avoti. Atradīsim arī septiņdesmit palmu stumbru – es saku: septiņdesmit [mācekļus], ko nesauc par avotiem, bet par palmām, jo tos baroja un mācīja apustuļi. Jo lai gan arī tos izraudzījās Kristus, tomēr tie bija zemāki par divpadsmit un vēlāk kļuva par viņu mācekļiem un sekotājiem. Tātad šīs palmas uzauga no avotiem – es saku: no apustuļiem –, bet pašas nesa augli, kas ir gan salds, gan mēreni savelkošs. Jo tāda ir svēto mācība – ne pavisam saldinoša un glaimojoša, ne pavisam savelkoša un sitoša, bet piedalās abos, patiesi ar sāli sagatavota, bet arī žēlastības pilna, kā sauc Pāvils: „Jūsu vārds lai ir žēlastības pilns, ar sāli sagatavots.“
Kungs ieceļ septiņdesmit mācekļus to daudzo dēļ, kam bija vajadzīga mācība. Jo kā lauki, kas devuši bagātu ražu, meklē daudz pļāvēju, tā tie, kam bija jātic, būdami daudzi un neskaitāmi, prasīja daudz skolotāju. Viņš sūta tos pa diviem drošības labad, lai viens otram palīdzētu; un, iedami Viņa priekšā, viņi, protams, mācīja kā Jānis: „Sagatavojiet Tā Kunga ceļu.“
Ievēro, ka Viņš, sacījis: „Lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus“, pēc tam Pats ar Savu varu tos sūta. Jo patiesi Viņš ir pļaujas Kungs, tas ir, ticīgo [cilvēku] Kungs, kā patiess Dievs. Viņš viņiem iepriekš pasaka arī par vajāšanām un ka viņi būs kā jēri vilku vidū, lai tās, nākdamas negaidīti, tos neiztrūcinātu ar pēkšņumu.
Piezīmes (3)
- „Elima – „uzkāpšana““ – onomastikonu skaidrojums (sal. Origena homīlijas par Iziešanas grāmatu, 7).
- „Virsaiši apustuļi“ – κορυφαῖοι (sk. termini.md, Mk 9).
- Septiņdesmit mācekļu tradīcija (Baznīcā – „septiņdesmit apustuļi“, sk. lk-prologs).
Citētās Rakstu vietas
2. Moz. 15:27; Kol. 4:6; Mk. 6:7; Lk. 3:4; Mt. 9:37–38
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Γέγραπται ἐν τῇ Κξόδῳ ὅτι ἦλθον οἱ υἱοὶ Ἰσραὴλ εἰς Ἐλεὶμ, καὶ ἦσαν ἐκεῖ δώδεκα πηγαὶ ὑδάτων, καὶ ἑβδομήκοντα στελέχη φοινίκων. Τοῦτο τοίνυν τότε μὲν ἱστορικῶς τε καὶ τυπικῶς ἐγένετο, νῦν δὲ ἀληθῶς ἐξέβη. Ἐλεὶμ γὰρ ἐρμηνεύεται ἀνάβασις· ὅπερ οὐυὲν ἄλλο, ἢ τοῦτο, ὅτι ἀναβαίνοντες ἡμεῖς εἰς τελειοτέραν σύνεσιν καὶ αὔξησιν πνευματικὴν, καὶ μὴ κατὰ σοὺς Ἑβραίους ἐναπομένοντες τῷ νόμῳ, ἀλλ´´ εἰς τὸν Χριστιανισμὸν ἀνατρέχοντες, εὑρήσομεν τὰς δώδεκα πηγὰς, τοὺς κορυφαίους λέγω δώδεκα ἀποστόλους, οἶ πηγαὶ πάσης διδασκαλίας γλυκυτάτνς εἰσίν. Εὐρήσομεν δὲ καὶ τὰ ἑβδομήκοντα στελέχη τῶν φοινίκων, τοὺς ἑβδομήκοντα λέγω· οἶ πηγαὶ μὲν οὐ λέγονται, φοίνικες δὲ, ὡς ἀπὸ τῶν ἀποστόλων ἐκτρεφόμενοι καὶ διδασκόμενοι. Εἰ γὰρ καὶ ὁΧριστὸς αὐτοὺς ἐξελέξατο, ἀλλ´ οὖν ὑποδεέστεροι ἦσαν τῶν δώδεκα, καὶ μαθηταὶ αὐτῶν ὕστερον καὶ ἀκέλριθε» γεγόνασιν. Οἱ φοίνικες οὐν οὐτοι ὑπὸ μὲν τῶν πῃγῶν, τῶν ἀποστόλων λέγω, ἀνετράφησαν. ἸρΤν δὲ καρπὸν γλυκὺν ἅμα καὶ στύφοντα μετρίως ἐχορήγησαν. Τοιαύτη γὰρ τῶν ἀγίων ἡ δίδασκαλία, οὕτε πάντη γλυκαίνουσα καὶ κολακεύουσα, οὔτε πάντη στύφουσα καὶ πλήττουσα, ἀλλ´ ἀμφοτέρων μετέχουσα, ααὶ ὄντως ἠρτυμένη μὲν ἅλατι, ἀλλὰ καὶ χάοιν ἔχουσα, καθὼς ὁ Παῦλος βοᾷ· «Ὁ λόγος ὑμῶν ἐν χάριτι, ἅλατι ἠρτυμένος.» Ἀναδείκνυσι δὲ τοὺς κβδομήκοντα μαθητὰς ὁ Κύριος διὰ τὸ πλῆθος τῶν δεομένων διδασκαλίας, Ὥσπερ γὰρ ἀγροὶ εὐφορήσαντες πολλοὺς ζητοῦσι τοὺς θεριστὰς, οὕτως οἱ μέλλοντες πιστεύειν, πολλοὶ ὄντες καὶ ἀναρίθμητοι, πολλῶν ἐδέοντο διδασκάλων. Ἀνὰ δύο δὲ πέλπει αὐτοὺς ὡς ἀσφαλεστέρους, ἵνα ὁ ἕτερος τῷ ἑτέρω συνεργῇ, πρὸ προσώπου δὲ αὐτοῦ πορευόμενοι, δηλονότι ἐδίδασκον, ὡς Ἰωάννης· «Ἑτοιμάσατε τὴν ὁδὸν Κυρίου.» Σκόπει δὲ πῶς εἰπὼν, ὅτι, «Δεήθητε τοῦ Κυρίου τοῦ θερισμου, ὅπως ἐκθαλλῃ ἐργατας,» θστερον αὐτὸς οἰκείᾳ ἀποστέλλει αὐτούς. Ἀληθῶς γὰρ αὐτός ἐστιν ὁ Κύριος τοῦ θερισμοῦ, ἥτοι τῶν ἄα ΟΔΡΟΤ Κ. πιστευόντων, ὡς Θεός ἀληθής. Προλέγει δὲ αὐτοῖς καὶ ὅιωγμοὺς, καὶ ὅτι ὡς ἐν μέσῳ λύκων ἄρνες ὄσουταο, ὡς ἂν μὴ ἀπροσδόκητοι αὐτοῖς ἐπελθόντες, τοράξωσι τῷ αἰφνιδίῳ.
PG 123, skenējuma lpp. 422 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Γέγραπται ἐν τῇ Κξόδῳ ὅτι … beidzas: αὐτοῖς ἐπελθόντες, τοράξωσι τῷ αἰφνιδίῳ.