Lk. 8:1–3
Nācis no debesīm, lai visā kļūtu mums par paraugu un priekšzīmi, Viņš mūs māca nekūtrot mācīt, bet iet uz katru vietu un sludināt. Jo visu, ko Viņš darīja, Viņš darīja mums par pamācību. Tāpēc Viņš staigāja pa visām pilsētām un ciemiem; un ņēma līdzi arī divpadsmit mācekļus – ne kā tādus, kas māca vai sludina, bet kā tādus, kas no Viņa mācās un tiek mācīti gan no tā, ko Viņš darīja, gan no tā, ko runāja.
Kungs sludināja nevis zemes labumus, bet Debesu Valstību. Jo kam citam pienācās sludināt to, kas augšā, ja ne Tam, kas nāk no augšienes? Tāpēc neviens no praviešiem nesludināja Debesu Valstību: kā gan viņi to būtu sludinājuši, ja to nebija redzējuši? Tāpēc arī Priekštecis sacīja: „Kas ir no zemes, runā no zemes; bet Kas nāk no augšienes, liecina par to, ko redzējis.“
Viņam sekoja arī sievietes, lai mēs mācītos, ka arī sieviešu dzimumu vājums netraucē sekot Kristum. Un redzi, kā viņas, būdamas bagātas, tomēr visu atstāja novārtā un izvēlējās nabadzību Kristus dēļ un kopā ar Kristu. Ka viņas bija bagātas, klausies: viņas kalpoja Tam Kungam „ar savu mantu“, nevis ar svešu naudu vai netaisni iegūtu, kā daudzi.
Vārdus „no kuras bija izgājuši septiņi dēmoni“ daži saprot kā „daudzi“; jo Rakstos „septiņi“ tiek lietots „daudzi“ vietā. Bet varbūt kāds teiktu, ka, kā ir septiņi tikuma gari, tā pretēji ir septiņi ļaunuma gari: piemēram, ir Dieva bijības gars – pretēji ir Dieva nebijības gars; ir saprāta gars – pretēji ir nesaprāta gars, un tā tālāk. Ja šie septiņi ļaunuma gari netiek izdzīti no dvēseles, cilvēks nevar sekot Kristum. Jo vispirms jāizdzen sātans un tikai tad jāiemitina Kristus.
Piezīmes (2)
- „Septiņi tikuma gari“ – Jes. 11:2–3 (LXX): gudrības, saprāta, padoma, spēka, atziņas, dievbijības un Dieva bijības gars.
- „Septiņi = daudzi“ – sal. 1. Ķēn. 2:5 (1965: 1. Sam. 2:5) „neauglīgā dzemdēja septiņus“.
Citētās Rakstu vietas
Jņ. 3:31–32; 1. Ķēn. 2:5; Jes. 11:2–3; Mt. 12:29
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Οὐρανόθεν κατελθὼν, ἵνα τύπος ἡμῖν ἐν πᾶσι καὶ ὑπογραμμὸς γένῃται, διδάσκει ἡμᾶς μὴ κατοκνεῖν εἰς τὸ διδάσκειν ἀλλὰ πάντα τόπον περιῖέναι καὶ κηρύσσειν. Ὅσα γὰρ ἐποίει, εἰς νουθεσίαν ἡμετέραν ἐποίει. Διώδευε τοίνυν πᾶσαν πόλιν καὶ κώμην· καὶ τοὺς δώδεκα δὲ μαθητὰς συνεπήγετο, οὐ διδασκοντας, οὐδὲ κηρύσσοντας, ἀλλὰ μαθητευομένους παρ´ αὐτοῦ καὶ διδασκομένους ἀφ´ ὧν τε ἐποίει, ἀφ´ ὧν τε ἔλεγεν. Ἐκήρυσσε δὲ ὁ Κύριος οὐ τὰ ἀγαθὰ τῆς γῆς, ἀλλὰ πὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν. Τίνα γὰρ ἄλλον ἔπρεπα τὰ ἄνω κηρύττειν, εἰ μὴ τὸν ἄνωθεν ἐρχόμενον· Λιλ οὐδεὶς τῶν προφητῶν βασιλείαν ἐκήρυξεν οὐρανῶν, γὰρ οὐκ εἶδον, πῷς ἂν ἐκήρυξαν; Διὰ τοῦτο καὶ ἐ Πρόδρομος ἔλεγεν· Ὁ ὢν ἐκ τῇς γῆς, ἐκ τῆς γῆς λαλεῖ. Ὁδὲ ἄνωθεν ἐρχόμενος, ὃ ἑώρακε μαρτυρεῖ. Ἡκολούθουν δὲ αὐτῷ καὶ γυναῖκες, ἵνα μάθωμεν ὡς οὐδὲ τὸ θῆλυ κωλύεται ὑπὸ τῆς ἀσθενείας ἀκολουθεῖν τῷ Χριπτῶ Ὅρα δὲ πῶς»αὶ πλούσιαι οὗσαι ὅμως πάντα παρεἶδον, καὶ τὴν διὰ Χριστὸν καὶ μετὰ Χριστοῦ πτωχείαν εἴλοντο. Ὅτι γὰρ πλούσιαι ἦσαν, ἄκουε· Ὧτι διηκόνουν τῷ Κυρίῳ ἀπὸ τῶν ὑπαρχόντων αὐταῖς καὶ οὐκ ἀπὸ ξένων χρημάτων καὶ ἀδικιῶν ὡς πολλοί. Τὸ δέ, ἀφ´ ἧς ἐξεληλύθει δαιμόνια ἑπτὰ, τινὲς μὲν τὸ πολλὰ νοοῦσι. Παρὰ τῇ Γραφῇ γὰρ τὸ ἑπτὰ, ἀντὶ τοῦ πολλὰ, ἐκλαμβάνεται. Τάχα δέ τις εἴποι ἂν, ὅτι ὤσπερ εἰσὶν ἑπτὰ πνεύματα τῆς ἀρετῆς, οὕτως εἰσὶν ἐκ τοῦ ἐναντίου ἑπτὰ πνεύματα τῆς κακίας, Οἷόν ἐστι πνεῦμα φόβοωυ Θεοῦ, ἔστιν ἐκ τοῦ ἐναντίου νεῦμα ἀφοβίας Θεοῦ, ἔστι πνεῦμα συνέσεως, ἔστιν ἀντιστρόφως πνεῦμα ἀσυνεσίας, καὶ καθεξῆς. Εἰ μὴ γοῦν ἐκβληθείη τὰ ἑπτὰ ταῦτα πνεύματα τῆς κακίας ἀπὸ τῆς ψυχῆς, οὐ δύναταί τις ἀκολουθεῖν τῷ Χριστῷ. Δεῖ γὰρ ἐκβαλεῖν πρῶτον τὸν Σατανᾶν καὶ οὕτως ἐνοικίσαι τὸν Χριστόν.
PG 123, skenējuma lpp. 403–404 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐρανόθεν κατελθὼν, ἵνα τύπος ἡμῖν … beidzas: καὶ οὕτως ἐνοικίσαι τὸν Χριστόν.