Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Lūkas Evaņģēlija skaidrojums: 8. nodaļa

Lk. 8:1–3

Nācis no debesīm, lai visā kļūtu mums par paraugu un priekšzīmi, Viņš mūs māca nekūtrot mācīt, bet iet uz katru vietu un sludināt. Jo visu, ko Viņš darīja, Viņš darīja mums par pamācību. Tāpēc Viņš staigāja pa visām pilsētām un ciemiem; un ņēma līdzi arī divpadsmit mācekļus – ne kā tādus, kas māca vai sludina, bet kā tādus, kas no Viņa mācās un tiek mācīti gan no tā, ko Viņš darīja, gan no tā, ko runāja.

Kungs sludināja nevis zemes labumus, bet Debesu Valstību. Jo kam citam pienācās sludināt to, kas augšā, ja ne Tam, kas nāk no augšienes? Tāpēc neviens no praviešiem nesludināja Debesu Valstību: kā gan viņi to būtu sludinājuši, ja to nebija redzējuši? Tāpēc arī Priekštecis sacīja: „Kas ir no zemes, runā no zemes; bet Kas nāk no augšienes, liecina par to, ko redzējis.“

Viņam sekoja arī sievietes, lai mēs mācītos, ka arī sieviešu dzimumu vājums netraucē sekot Kristum. Un redzi, kā viņas, būdamas bagātas, tomēr visu atstāja novārtā un izvēlējās nabadzību Kristus dēļ un kopā ar Kristu. Ka viņas bija bagātas, klausies: viņas kalpoja Tam Kungam „ar savu mantu“, nevis ar svešu naudu vai netaisni iegūtu, kā daudzi.

Vārdus „no kuras bija izgājuši septiņi dēmoni“ daži saprot kā „daudzi“; jo Rakstos „septiņi“ tiek lietots „daudzi“ vietā. Bet varbūt kāds teiktu, ka, kā ir septiņi tikuma gari, tā pretēji ir septiņi ļaunuma gari: piemēram, ir Dieva bijības gars – pretēji ir Dieva nebijības gars; ir saprāta gars – pretēji ir nesaprāta gars, un tā tālāk. Ja šie septiņi ļaunuma gari netiek izdzīti no dvēseles, cilvēks nevar sekot Kristum. Jo vispirms jāizdzen sātans un tikai tad jāiemitina Kristus.

Piezīmes (2)
  1. „Septiņi tikuma gari“ – Jes. 11:2–3 (LXX): gudrības, saprāta, padoma, spēka, atziņas, dievbijības un Dieva bijības gars.
  2. „Septiņi = daudzi“ – sal. 1. Ķēn. 2:5 (1965: 1. Sam. 2:5) „neauglīgā dzemdēja septiņus“.
Citētās Rakstu vietas

Jņ. 3:31–32; 1. Ķēn. 2:5; Jes. 11:2–3; Mt. 12:29

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐρανόθεν κατελθὼν, ἵνα τύπος ἡμῖν ἐν πᾶσι καὶ ὑπογραμμὸς γένῃται, διδάσκει ἡμᾶς μὴ κατοκνεῖν εἰς τὸ διδάσκειν ἀλλὰ πάντα τόπον περιῖέναι καὶ κηρύσσειν. Ὅσα γὰρ ἐποίει, εἰς νουθεσίαν ἡμετέραν ἐποίει. Διώδευε τοίνυν πᾶσαν πόλιν καὶ κώμην· καὶ τοὺς δώδεκα δὲ μαθητὰς συνεπήγετο, οὐ διδασκοντας, οὐδὲ κηρύσσοντας, ἀλλὰ μαθητευομένους παρ´ αὐτοῦ καὶ διδασκομένους ἀφ´ ὧν τε ἐποίει, ἀφ´ ὧν τε ἔλεγεν. Ἐκήρυσσε δὲ ὁ Κύριος οὐ τὰ ἀγαθὰ τῆς γῆς, ἀλλὰ πὴν βασιλείαν τῶν οὐρανῶν. Τίνα γὰρ ἄλλον ἔπρεπα τὰ ἄνω κηρύττειν, εἰ μὴ τὸν ἄνωθεν ἐρχόμενον· Λιλ οὐδεὶς τῶν προφητῶν βασιλείαν ἐκήρυξεν οὐρανῶν, γὰρ οὐκ εἶδον, πῷς ἂν ἐκήρυξαν; Διὰ τοῦτο καὶ ἐ Πρόδρομος ἔλεγεν· Ὁ ὢν ἐκ τῇς γῆς, ἐκ τῆς γῆς λαλεῖ. Ὁδὲ ἄνωθεν ἐρχόμενος, ὃ ἑώρακε μαρτυρεῖ. Ἡκολούθουν δὲ αὐτῷ καὶ γυναῖκες, ἵνα μάθωμεν ὡς οὐδὲ τὸ θῆλυ κωλύεται ὑπὸ τῆς ἀσθενείας ἀκολουθεῖν τῷ Χριπτῶ Ὅρα δὲ πῶς»αὶ πλούσιαι οὗσαι ὅμως πάντα παρεἶδον, καὶ τὴν διὰ Χριστὸν καὶ μετὰ Χριστοῦ πτωχείαν εἴλοντο. Ὅτι γὰρ πλούσιαι ἦσαν, ἄκουε· Ὧτι διηκόνουν τῷ Κυρίῳ ἀπὸ τῶν ὑπαρχόντων αὐταῖς καὶ οὐκ ἀπὸ ξένων χρημάτων καὶ ἀδικιῶν ὡς πολλοί. Τὸ δέ, ἀφ´ ἧς ἐξεληλύθει δαιμόνια ἑπτὰ, τινὲς μὲν τὸ πολλὰ νοοῦσι. Παρὰ τῇ Γραφῇ γὰρ τὸ ἑπτὰ, ἀντὶ τοῦ πολλὰ, ἐκλαμβάνεται. Τάχα δέ τις εἴποι ἂν, ὅτι ὤσπερ εἰσὶν ἑπτὰ πνεύματα τῆς ἀρετῆς, οὕτως εἰσὶν ἐκ τοῦ ἐναντίου ἑπτὰ πνεύματα τῆς κακίας, Οἷόν ἐστι πνεῦμα φόβοωυ Θεοῦ, ἔστιν ἐκ τοῦ ἐναντίου νεῦμα ἀφοβίας Θεοῦ, ἔστι πνεῦμα συνέσεως, ἔστιν ἀντιστρόφως πνεῦμα ἀσυνεσίας, καὶ καθεξῆς. Εἰ μὴ γοῦν ἐκβληθείη τὰ ἑπτὰ ταῦτα πνεύματα τῆς κακίας ἀπὸ τῆς ψυχῆς, οὐ δύναταί τις ἀκολουθεῖν τῷ Χριστῷ. Δεῖ γὰρ ἐκβαλεῖν πρῶτον τὸν Σατανᾶν καὶ οὕτως ἐνοικίσαι τὸν Χριστόν.

PG 123, skenējuma lpp. 403–404 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐρανόθεν κατελθὼν, ἵνα τύπος ἡμῖν … beidzas: καὶ οὕτως ἐνοικίσαι τὸν Χριστόν.

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:4–10

Ko Dāvids sen bija sacījis Kristus personā, tas tagad piepildījās: „Es atvēršu Savu muti līdzībās.“ Kungs runā līdzībās daudzu iemeslu dēļ: gan lai darītu klausītājus uzmanīgākus un modinātu viņu prātu meklēt sacītā jēgu – jo mēs, cilvēki, mēdzam to, kas sacīts tumši, rūpīgi pētīt, bet skaidro nicināt –, gan lai necienīgie nedzirdētu to, kas sacīts noslēpumaini. Arī daudzu citu iemeslu dēļ Viņš runā līdzībās.

„Sējējs izgāja“, tas ir, Dieva Dēls izgāja no Tēva klēpja un no Savas apslēptības un kļuva redzams. Kas izgāja? Tas, kas vienmēr sēj. Jo Dieva Dēls nemitīgi sēj mūsu dvēselēs: ne tikai tad, kad māca, bet arī caur šo radību un caur to, kas ik dienas notiek ar mums, Viņš sēj mūsu dvēselēs labo sēklu. Viņš izgāja ne lai nogalinātu zemkopjus vai nodedzinātu zemi, bet lai sētu; jo zemkopis bieži iziet arī cita iemesla dēļ, ne tikai lai sētu. Viņš izgāja sēt „Savu sēklu“, jo mācības vārds bija Viņa paša, nevis svešs. Pravieši to, ko runāja, nerunāja kā savu, bet kā Gara; tāpēc viņi sacīja: „Tā saka Tas Kungs.“ Bet Kristum sēkla bija Paša; tāpēc, mācīdams, Viņš nesacīja: „Tā saka Tas Kungs“, bet: „Es jums saku.“

„Un viņam sējot“, tas ir, mācot, „cits krita ceļmalā“. Viņš nesacīja, ka sējējs to nometa, bet ka tas „krita“; jo sējējs sēj un māca, bet vārds krīt klausītājos, un tie izrādās vai nu ceļš, vai klints, vai ērkšķi, vai laba zeme.

Mācekļiem, kas jautāja par līdzību, Kungs saka: „Jums ir dots zināt Dieva Valstības noslēpumus“, tas ir, jums, kas meklējat mācīties; „jo ikviens, kas lūdz, saņem“. „Bet pārējiem“ – tiem, kas nav cienīgi noslēpumu – tie tiek runāti tumši, un viņiem šķiet, ka viņi redz, bet viņi neredz; un viņi dzird, bet nesaprot – un tas ir viņiem par labu. Jo lai viņi netiktu smagāk nosodīti, ka, uzzinājuši noslēpumus, tos nicinājuši, tāpēc Kristus tos no viņiem apslēpa; jo kas zinājis un tad nicinājis, tas ir pelnījis smagāku sodu.

Piezīmes (2)
  1. „Ps. 77:2“ – 1965: Ps. 78:2.
  2. „Noslēpumi“ – μυστήρια (Evaņģēlija noslēpumi), vietturis nav vajadzīgs (sk. termini.md, Mk 4).
Citētās Rakstu vietas

Ps. 77:2; Mt. 13:35; Jņ. 1:18; Mt. 7:8; Lk. 12:47–48

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὅπερ εἶπεν ὁ Δαυὶδ πάλαι ἐν προσώπῳ Χριστοῦ, τοῦτο νῦν ἐξέβη. Ἀνοίξω γὰρ, φησὶν, ἐν παραβολαῖς τὸ στόμα μου. Φθέγγεται τοίνυν ὁ Κύριος παραβολικῶς διὰ πολλά· καὶ ἵνα γὰρ προσεκτικωτέρους ποιήσῃ τοὺς ἀκούοντας, καὶ διεγείρῃ αὐτοῖς τὸν νοῦν εἰς ζήτησιν τῶν λεγομένων. Εἰώθαμεν γὰρ οἱ ἄνθρωποι τὰ μὲν σκοτεινῶς λεγόμενα περιεργάʹεαθαι τὰ δὲ σαοῆ περιφρονεῖν· καὶ ἵνα οἱ ἀνάξιοι τῶν μυστηριωδῶς λεγομένων μὴ ἐπακούωσι,. Καὶ διὰ πολλὰ ἄλλα ἐν παραβολαῖς φθέγγεται. Ἐξῆλθεν αὗν ὁ σπείρων, τουτέστιν, ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ ἐξῆλθεν κ τῶν κόλπων τῶν Πατρικῶν, καὶ ἀπὸ τῆς κρυφιότητος αὐτοῦ, καὶ ἐμφανὴς ἐγένετο. Τίς δὲ ἐξῆλθεν; Ὃ ἀεὶ σπείρων. Οὐ παύεται γὰρ ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ ἀεὶ σπείρων ἐν ταῖς ἡμετέραις ψυχαῖς. Οὐ γὰρ μόνον ὅταν διδάσκῃ, ἀλλὰ καὶ διὰ τῆς κτίσεως ταύτης, καὶ τῶν καθ´ ἑκάστην εἰς ἡμᾶς γινομένων, σπείρει ἐν ταῖς ἡμετέραις ψυχαῖς τὰ ἀγαθὰ σπέρματα. Ἐξῆλθε δὲ, οὐχ ἵνα τοὺς γεωργοὺς ἀποκτείνῃ, ἢ τὴν χώραν κατακαύσῃ, ἀλλ´ ἵνα σπείρῃ· πολλάκις γὰρ ἐξέρχετα· ὁ γεωργὸς καὶ δι´ ἄλλα, οὐ μόνον διὰ τὸ σπεῖραι. Τὸν σπόρον δὲ αὐτοῦ ἐξῆλθε σπεῖραι. Ἵδιος γὰρ αὐτοῦ ἦν ὁ λόγος τῆς διδασκαλίας, καὶ οὐκ ἀλλότριος Οἰ μὲν γὰρ προφῆται, ὅσα ἔλεγον, οὐκ ἴοια ἔλεγον, ἀλλὰ τοῦ πνεύματος. Διὸ ἔλεγον, Τάδε λέγει Κύριος. δὲ Χριστὸς ἴδιον εἶχε τὸν σπόρον. Διὸ οὐκ ἔλεγεν ὅταν ἐδίδασκεν, ὅτι Τάδε λέγει Κόριος, ἀλλ’, Ἐγὼ λέγω ὑμῖν. Ἐν τῷ σπείρειν δὲ αὐτὸν, τοῦτέστιν, ἐν τῷ διδάσκειν, ἄλλο μὲν ἔπεσε παρὰ τὴν ὁδόν. Οὐκ εἶπεν ὅτι ἔῤῥιψεν ὁ σπείρων, ἀλλ´ ἔπεσεν ἐκεῖνο. Ὁ μὲν γὰρ σπείρων σπείρει καὶ διδάσκει. Ὁ δὲ λόγος εἰς τοῖὸ· ἀνοήοντας πίπτει. Οὗτοι· δὲ εὐρίσκονται ἢ ὁδὸς, ἢ πέτρα, ἢ ἄκανθα, ἢ ἀγαθὴ γῆ. Ἐρωτῶσι δὲ τοῖς μαθηταῖς τὴν παραβολὴν, φησὶν ὁ Κύριος· Ὑμῖν δέδοται γνῶναι τὰ μυστήρια τῆς βασιλείας τοῦ Θεοῦ, τουτέστιν, ὑμῖν τοῖς ζητοῦσι μαθεῖν. «Πᾶς γὰρ ὁ αἰτῶν, λαμβάνει· »τοῖς δὲ λοιποῖς τοῖς μὴ ἀξίοις αΥτι τῶν Πυστηοίων, σκοτεινῶς λέγονται, καὶ δοκοῦσι μὲν βλέπειν, οὐ βλέπουσι δέ· καὶ ἀκούουσι Κμέν, οὐ συνιοῦσι δὲ, καὶ τοῦτο εἰς εὐεργεσίαν αὐτῶν. Ἵνα γὰρ μὴ πλέον κατακριθῶσιν, ὡς μετὰ τὸ γνῶναι τὰ μυστήρια καταφρονήσαντες αὐτῶν τολτου ἔνεκεν ἀπέκρυψεν ὁ Χριστὸς ἀπ´ αὐτῶν ταῦτα. Ὁ γὰρ γνοὺς, εἶτα καταφρονήσας, βαρυτέρας ἄξιος τιμωρίας.

PG 123, skenējuma lpp. 404–405 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὅπερ εἶπεν ὁ Δαυὶδ πάλαι … beidzas: εἶτα καταφρονήσας, βαρυτέρας ἄξιος τιμωρίας.

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:11–15

Šeit ir trīs kārtas to, kas netiek izglābti. Tie, kas ceļmalā, ir tie, kas vārdu nemaz nav pieņēmuši. Jo kā ceļš, nomīdīts un sablīvēts, sēklu nepieņem, jo ir ciets, tā arī cietsirdīgie vārdu nemaz nepieņem, kaut arī dzird, jo neliekas vērā. Tie, kas uz klints, ir tie, kas gan pieņēmuši, bet pēc tam cilvēciskā vājuma dēļ kārdinājumos kļuvuši gļēvi. Trešie ir tie, kas dzirdējuši un tiek nosmacēti no šīs dzīves rūpēm. Tātad trīs ir to daļas, kas iet bojā, bet viena – to, kas tiek izglābti. Tik maz ir to, kas tiek izglābti, bet vairāk to, kas iet bojā.

Ievēro par nosmacētajiem, ka Viņš nesacīja, ka tos nosmacē bagātība, bet bagātības rūpes. Jo kaitē nevis bagātība, bet tās rūpes; daudziem bagātība nāca par labu, kad viņi to izlēja nabagu vēderos.

Ievēro arī evaņģēlista precizitāti, kā viņš par tiem, kas tiek izglābti, sacīja: „kas, vārdu dzirdējuši, to patur“. To viņš sacīja to dēļ, kas ceļmalā; jo tie to nepatur, bet velns vārdu no tiem atņem. „Un nes augļus“ viņš sacīja to dēļ, kas tiek nosmacēti un nenes gatavus augļus; jo tie augļus nenes. Bet „pacietībā“ viņš sacīja to dēļ, kas uz klints, kuri vārdu gan pieņem, bet, kārdinājuma uzbrukumu nepanesdami, izrādās nederīgi. Redzi, kā par izglābtajiem viņš sacīja „patur“, „nes augļus“ un „pacietībā“, un ar šiem trim tos nošķīra: no tiem, kas nepatur, – tie ir ceļmalā; no tiem, kas nenes augļus, – tie ir ērkšķos; no tiem, kas nepanes kārdinājuma uzbrukumu, – tie ir uz klints.

Piezīmes (1)
  1. „Izlēja nabagu vēderos“ – izteiciens par žēlsirdības dāvanām (sv. Jānis Zeltamute).
Citētās Rakstu vietas

Mt. 7:14; Mt. 13:22; 1. Tim. 6:17–19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τρεῖς τάξεις εἰσὶ τῶν μὴ σωζομένων ἐνταῦθα. Οἱ μὲν γὰρ παρὰ τὴν ὁδὸν, οἱ μηδ´ ὅλως παραδεξάμενοι τὸν λόγον. Ὥσπερ γὰρ ἡ ὀδλς. καταπεπατημένη καὶ συμπεπιλημένη οὐ δέχεται τὸν σπόρον, ὡς σκληρὰ οὖσα, οὔτω καὶ οἱ σκληροκάρδιοι οὐδ´ ὅλως παραδέχονται τὸν λόγον, κἂν ἀκούωσι, μὴ προσέχοντες. Οἱ δὲ παρὰ τὴν πέτραν, οἱ δεξάμενοι μὲν, εἶτα ὑπὸ ἀσθενείας ἀνθρωπίνης τοῖς πειρασμοῖς ὑπομαλακισθέντες. Τρίτοι δὲ, οἱ ἀκούσαντες, καὶ ὑπὸ μεριμνῶν τοῦ βίου συμπνιγόμενοι. Τρεῖς μὲν οὗν μερίδες εἰσὶ τῶν ἀπολλυμένων, μία δὲ ἡ τῶν σωζομένων· οὔτως ὀλίγοι μέν εἰσιν οἱ σωζόμενοι, πλείους δὲ οἱ ἀπολλύμενοι. Ὅρα δὲ ἐπὶ τῶν συμπνιγομένων, πῶς οὐκ εἶπεν ὅτι ὑπὸ τοῦ πλούτου συμπνίγονται, ἀλλ´ ὑπὸ τῶν μεριμνῶν τοῦ πλούτου. Οὐ γὰρ ὁ πλοῦτος βλάπτει, ἀλλ´ αἱ μέριμναι τούτου. Ἐπεὶ πολλοὶ ὑπὸ τοῦ πλούτου ὡφελήθησαν, ῥίαντεαὐτὸν εἰς τὰς τῶν πενήτων γαστέρας. Σκόπει δέ μοι καὶ τὴν ἀκρίβειαν τοῦ εὐαγγελιστοῦ, πῶς ἔφη περὶ τῶν σωΓομένων, οἵτινες ἀκούσαντες τὸν λόγον, κατέχουσι. Τοῦτο γὰρ εἶπε διὰ τοὺς παρὰ τὴν ὁδόν. Οτοι κὰρ οὐ κατέχουσι, ἀλλ´ αίρει τὸν λόγον ὁ διάβολος ἀπ´ αὐτῶν· τὸ δὲ, καρποφοροῦσιν εἶπε διὰ τοῖλσυμπνιγομένους, καὶ μὴ τελεσφοροῦντας. Ἐκεῖνοι γὰρ οὐ καρποφοροῦσιν, οἱ μὴ τελεσφοροῦντες λέγω. Τὸ δὲ ἐν ὑπομονῇ, εἶπε διὰ τοὺς ἐπὶ τῆς πέτρας, οἶ δέχονται μὲν τὸν λόγον, οὐχ ὑπομένοντες δὲ πειραΚσμοῦ ἔφοδον, ἀδόκιμοι φαίνονται. Ὁρᾷς πῶς εἶπε περὶ τῶν σωζομένων τὸ, κατέχουσι, καὶ τὸ, καρποφοροῦσι, καὶ τὸ, ὑπομονῇ, καὶ διὰ τούτων τῶν τριῶν ἀποδιέστειλε αὐτοὺς ἀπὸ τῶν μὴ κατεχόντων, οἵτινές εἰσιν οἱ παρὰ τὴν ὁδόν. Ἀπὸ τῶν μὴ ὑπομενόντων πειρασμοῦ ἔφοδον, οἵτινές εἰσιν οἱ ἐν ταῖς ἀκάνθαις. Ἀπὸ τῶν μὴ ὑπομενόντων πειρασμοῦ ἔφοδον, οἷτινές εἰσιν οἱ ἐπὶ τῆς πέτρας

PG 123, skenējuma lpp. 405–406 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τρεῖς τάξεις εἰσὶ τῶν μὴ … beidzas: εἰσιν οἱ ἐπὶ τῆς πέτρας

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:16–18

Šeit sākas cita mācība. Vērsdamies pie mācekļiem, Viņš to saka, vezdams tos uz rūpīgu dzīvi un mācīdams būt cīņas gatavībā, jo visi uz viņiem skatīsies. Jo uz to, kas māca un sludina, skatās visi, visi viņu vēro, vai viņš ir labs vai pretēji, un nekas no viņa darīšanām nepaliek apslēpts. „Tātad jums, mācekļi, ja jums būs uzmanība un centība, tiks dota lielāka žēlastība no Dieva. Bet kam nav centības un uzmanības, tas savas nolaidības dēļ apdzēš un pazaudē arī to dāvanu no Dieva, kas viņam šķiet esam.“

Citētās Rakstu vietas

Mt. 5:14–16; Mt. 25:29

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἄλλης διδασκαλίας ἀρχὴ ἐνταῦθα. Πρὸς γὰρ τοὺς μαθητὰς ἀποτεινόμενος ταῦτα λένει εἰς ἀκρίβειαν βίου ἐνάγων αὐτοὺς καὶ παιδεύων ἐναγωνίους εἶναι, ὡς παρὰ πάντων βλέπεσθαι μέλλοντας. Ὁ γὰρ διδάσκων καὶ κηρύττων, παρα πάντων βλέπεται, παρὰ πάντων περισκοπεῖται, εἰ καλός ἐστιν ἢ τοὐναντίον, καὶ οὐδὲν τῶν αὐτοῦ κρύπτεται. Ὑμεῖς οὖν, ὦ μαθηταί, ἐὰν ἔχητε προσοχὴν καὶ σπουδὴν, δοθήσεται ὑμῖν πλείων χάρις παρὰ Θεοῦ. Ὃς δ´ ἂν μὴ ἔχῃ σπουδὴν καὶ προσοχὴν, καὶ ὃ δοκεῖ ἔχειν χάρισμα ἀπὸ Θεοῦ, διὰ τῆς ἀμελείας αὐτοῦ κατασβέννυσι καὶ ἀπόλλυσι.

PG 123, skenējuma lpp. 406 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἄλλης διδασκαλίας ἀρχὴ ἐνταῦθα. Πρὸς … beidzas: ἀμελείας αὐτοῦ κατασβέννυσι καὶ ἀπόλλυσι.

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:19–21

No tā redzams, ka Kristus neuzturējās kopā ar radiniekiem pēc miesas; jo, tos atstājis, Viņš nododas garīgajai mācīšanai, bet tie paši nāk pie Viņa. Tāpat arī ikvienam, kam uzticēta Dieva kalpošana, nekas nav jāvērtē augstāk par to, bet jāatstāj malā pat vecāki, ja tie mūs bez vajadzības un veltīgi gatavotos kavēt Dieva darbā. Tā arī tagad dara Kungs: kad daži Viņam sacīja par Viņa radiniekiem, Viņš neierobežo brālību ar dažiem un nepiekrīt par brāļiem turēt tikai Jāzepa dēlus; bet tā kā Viņš atnāca izglābt visu pasauli un visus darīt par brāļiem, Viņš saka: „Mana māte un Mani brāļi ir tie, kas Dieva vārdu dzird“; un tā kā tikai dzirdēšana nevienu neizglābj, bet drīzāk pat nosoda, Viņš saka: „un dara“. Jo līdz ar dzirdēšanu jādara. Par Dieva vārdu Viņš sauc Savu mācību; jo viss, ko Viņš runāja, bija Viņa Tēva. Viņš nebija pret Dievu, lai tas, ko Viņš runāja, nebūtu no Dieva.

Daži šo vietu saprot tā: kad Kristus mācīja un Viņa mācību augsti vērtēja, daži aiz skaudības un it kā Viņu izsmiedami sacīja: „Lūk, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.“ Jo tā kā Viņa māte šķita vienkārša un Viņa brāļi nepazīstami, kā namdara dēli, tāpēc tie, gribēdami Viņu nonievāt kā zemas izcelsmes, minēja Viņam māti un brāļus. Bet Viņš, zinādams viņu domas, sacīja: „Radinieku vienkāršība Man nemaz nekaitē; bet, gluži otrādi, ja kāds ir pat vienkāršs, bet dzird Dieva vārdu, Es viņu daru par Savu radinieku.“

Piezīmes (1)
  1. „Jāzepa dēli“ – sk. lk-1-31-33 piezīmi.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 10:37; Mt. 12:46–50; Jēk. 1:22; Jņ. 7:16; Mt. 13:55

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐντεῦθεν δείκνυται, ὅτι οὐκ ἦν μετὰ τῶν κατὰ σάρκα συγγενῷν ὁ´ Χριστός· καταλιπὼν γὰρ τούτους, σχολάζει τῆ πνευματικῇ διδασκαλίᾳ, ἀλλ´ ἐκεῖνοι παραγίνονται πρὸς κὐτόν. Οὕτως οὖν χρὴ καὶ πάντα τὸν διακονίαν πεπιστευμένον Θεοῦ, μηδὲν ποιεῖσθαι προτιμότερον ταύτης, ἀλλὰ καὶ γονεῖς παρωθεῖσθαι, εἴγε μέλλουαιν ἡμᾶς ἐμποδίζειν ἀνωφελῶς καὶ μάτην εἰς τὸ τοῦ Θεοῦ ἔργον. Ὥσπερ οὖν καὶ νῦν ὁ Κύριος ποιεῖ. Ἐπεὶ γὰρ εἶπον αὐτῷ τινες περὶ τῶν συγγενῶν αὐτοῦ, αὐτὸς οὐ περικλείει ἐν ὀλίγοις τὴν ἀδελφότητα, οὐδὲ τοὺς τοῦ Ἰωσὴφ παῖδας καταξιοῖ ἀσελφοὺς μόνους ἔχειν, ἀλλ´ ἐπεὶ τὸν κόσμον ἅπαντα ἦλθε σῶσαι, καὶ πάντας ἀδελφοὺς ποιήσασθαι, φησί· Μήτηρ μου καὶ ἀδελφοί μου εἰσιν οἱ τὸν λόγον τοῦ Θεοῦ ἀκούοντες. Εἶτα ἐπειδὴ τὸ ἁκούειν ψιλὸν οὐδένα σώζει, εἰ μὴ μᾶλλον καὶ κατακρίνει, φησὶ, καὶ ποιοῦντες. Αεῖ γὰρ ματὰ τοῦ ἀκοιῦειν ναὶ ποιεῖν Λόγον δὲ Θεοῦ τὴν οἰκείαν διδασκαλίαν λέγει· ὅσα γὰρ αὐτὸς ἔλεγε, τοῦ Πατρὸς αὐτοῦ ἦσαν. Οὐ γὰρ ἦν ἀντίθεος ὥστε ἅ λέγει μὴ εἶναι τοῦ Θεοῦ. Τινές δὲ τὸ χωρίον τοῦτο οὕτω νοοῦσιν, ὅτι τοῦ Χριστοῦ διδάσκοντος καὶ εὐδοκιμοῦντος ἐπὶ τῇ διδασκαλίᾳ, τινές φθονήσαντες καὶ ὥσπερ μυκτηρίζοντες αὐτὸν, εἶπον· Ἰδοὺ ἡ μήτηρ σου, καὶ οἱ ἀδελφοί σου ἑστήκασιν ἔξω, ἰδεῖν σε θέλοντες. Ἐπεὶ γὰρ ἡ μήτηρ αὐτοῦ ἐδόκει εὐτελὴς εἶναι, καὶ οἱ ἀδελφοὶ αὐτοῦ ἀφανεῖς τινες, ὡς τέκτονος υἱοί, τούτου ἔνεκεν δα σύροντες αὐτὸν ὡς δυσγενῆ, τὴν μητέρα αὐτοῦ καὶ τοὺς ἀδελφοὺς αὐτῷ προέφερον. Ὁ δὲ, γνοὺς τὴν διάνοιαν αὐτῶν, εἶπεν, ὅτι, Οὐδέν με βλάπτει εὐτέλεια συγγενικὴ, ἀλλὰ μᾶλλον κἂν εὐτελὴς εἴη τις. ἀκούη δὲ τὸν λόγον τοῦ Θεοῦ, συγγενῆ αὐτὸν ποιῶ ἃμότ.

PG 123, skenējuma lpp. 406–407 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐντεῦθεν δείκνυται, ὅτι οὐκ ἦν … beidzas: Θεοῦ, συγγενῆ αὐτὸν ποιῶ ἃμότ.

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:22–25

Vingrinādams mācekļus un pārbaudīdams viņu ticību, vai viņi kārdinājumos ir nesatricināmi, Kungs ar nolūku guļ; un atklājas viņu vājums. Jo viņi parāda nevis pilnīgu ticību, bet ar neticību sajauktu: viņi tic, ka Viņš var izglābt, bet kā mazticīgi saka: „Glāb, mēs ejam bojā!“ Ja viņiem būtu pilnīga ticība, viņi būtu droši, ka nevar iet bojā, kamēr kopā ar viņiem ir Tas, kas visu spēj.

„Viņš, piecēlies, apsauca vēju.“ Jo Viņš ļāva viņiem satraukties, lai Viņa spēks kļūtu jo redzamāks; jo mēs, cilvēki, mēdzam vairāk atcerēties glābēju tad, kad viņš mūs izrauj no lielām briesmām. Tāpēc Viņš piecēlās un viņus izglāba nevis briesmu sākumā, bet to virsotnē.

Ievēro arī garīgā nozīmē, ka tas ir tēls tam, kas [vēlāk] notika ar mācekļiem. Ezers ir Jūdeja, pār kuru nāca lielā vētra – trakums pret Kristu, kurā jūdi trakoja, sizdami To Kungu krustā. Arī mācekļi satrūkās, jo visi, Viņu atstājuši, aizbēga. Bet Kungs pamodās no miega, tas ir, augšāmcēlās, un mācekļi atkal bija mierā; jo, nostājies viņu vidū, Viņš sacīja: „Miers jums!“ Tas – garīgā nozīmē.

Vārdus „Kas gan Viņš ir?“ viņi nesaka, nesaprazdami, bet brīnīdamies, it kā sacītu: „Kas Viņš tāds ir?“ – tas ir: cik liels un varens un kāds Viņš ir un kādā varā un spēkā Viņš to dara!

Piezīmes (2)
  1. „Ar nolūku“ – οἰκονομικῶς (sk. termini.md).
  2. „Garīgā nozīmē“ – ἀναγωγικῶς.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:56; Jņ. 20:19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Γυμνάζωα τοὺς μαθητὰς ὁ Κύριος, καὶ δοκιμάζων τὴν πίστιν αὐτῶν, εἰ ἄρα ἐν τοῖς πειρασμοῖς ἀκλόνητοί εἰσι, καθεύδει οἰκονομικῶς, ἀλλ´ ἐλέγχεται αὐτῶν ἡ ἀσθένεια. Οὐ γὰρ τελείαν πίστιν, ἀλλὰ μεμιγμένην τῇ ἀπιστίᾳ ἐνδείκνυνται. Πιστεύουσι μὲν γὰρ ὅτπσῶσαι δύναται. Ὡς δὲ ὀλιγόπιστοι, λέγουσι τὸ, Σῶσον, ἀπολλύμεθα. Εἰ γὰρ τελείαν εἶχον πίστιν, ἐπληροφορήθησαν ἂν ὡς ἀδύνατόν ἐστιν ἀπολέσθαι ατοὺς, συνόντος αὐτοῖς τοῦ πάντα ἰσχύοντος. Ὁ δὲ ἐγερθείς, ἐπετίμησε τῷ ἀνέμῳ. Ἀφῆκε γὰρ αὐτοὺς τάραχθῆναι, ἵνα καὶ ἐμφανεστέρα γένηται ἡ αὐτοῦ δύναμις. Εἰώθαμεν γὰρ οἱ ἄνθρωποι τότε μὲλλον μνημονεύειν τοῦ σώσαντος, ὅταν ἀπὸ μεγάλων κινδύνων ἡμᾶς ἐξέληται. Διὰ τοῦτο οὐκ ἐν ἀρχῇ, ἀλλ´ ἐν ἀκμῇ τοῦ κινδύνου διαναστάς αὐτοὺς ἔσωσεν. Ὅρα δὲ καὶ ἀναγωγικῶς, ὅτι τύπος ἐστὶ τοῦτο τοῦ Πατες οιν περὶ τοὺς μαθητὰς συμβάντος. Αἰμνη μὲν γὰρ ἡ Ἰουδαία, περὶ ἣν κατέβη λαίλαψ πολλὴ τῆς κατὰ λριστοῦ μανίας, ἣν ἐμάνησαν οἱ Ἰουδαῖοι σταυρολντες τὸν Κύριον. Ἐταράχθησαν δὲ καὶ οἱ μαθηταί· πάντες γὰρ ἀφίντες αὐτὸν ἔρυγον, ἀλλ´ ἠχέρθη ὁ Κύραος ἀπὸ τοῦ ὕπνου, τουτέστιν ἀνέστη, καὶ πάλιν οἱ μαθηταὶ ἐν γαλήνῃ. Ἐπιστὰς γὰρ αὐτοῖς, εἶπεν· Εἰρήνη ὑμῖν. Καὶ ταῦτα μὲν ἀναγωγικῶς. Τὸ δὲ, Τίς ἄρα οὗτός ἐστιν; οὐχ ὡς ἀποροῦντες λέγουσιν, ἀλλὰ θαυμάζοντες· ὡς ἂν εἰ οὔτως ἔλεγον· Τίς ἐστιν οὗτος, ἀντὶ τοῦ, πόσος καὶ πηλίκος καὶ οἷος, καὶ ἐν ὅσῃ ἐξουσίᾳ καὶ δυνάμει ταῦτα ποιεῖ·

PG 123, skenējuma lpp. 407–408 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Γυμνάζωα τοὺς μαθητὰς ὁ Κύριος, … beidzas: ἐξουσίᾳ καὶ δυνάμει ταῦτα ποιεῖ·

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:26–33

Redzi dēmonu, kas sadalīts starp divām ļaunuma kaislībām – pārdrošību un bailēm. Jo sacīt „Kas man ar Tevi?“ pienākas pārdrošam un nekaunīgam kalpam, bet „Es Tevi lūdzu“ – tādam, kas baidās. Viņš mājoja kapos, gribēdams cilvēkiem iedvest ļaunu domu, ka mirušo dvēseles kļūst par dēmoniem. Dēmoni lūdz, lai tiem nebūtu jāiet bezdibenī, bet lai tiem atļautu vēl uzturēties virs zemes. Un Kungs viņiem atļauj būt virs zemes, lai, cīnīdamies ar cilvēkiem, viņi tos darītu pārbaudītākus. Jo ja nebūtu pretinieku, nebūtu cīņu; un ja nebūtu cīņu, nebūtu vainagu.

Mācies arī garīgākā nozīmē: kam sevī ir dēmoni, tas ir, dēmoniski darbi, tas „nevalkā drēbes“, tas ir, viņam nav kristībā saņemtā tērpa, un „nemājo namā“, tas ir, Baznīcā; jo viņš nav cienīgs ieiet Baznīcā, bet mājo „kapos“, tas ir, mirušo darbu mitekļos, piemēram, netiklības namos un muitas namos; jo tie ir ļaunuma kapenes.

Piezīmes (3)
  1. „Gadarieši“ – Γαδαρηνοί (sk. termini.md, Mk 5).
  2. „Kristībā saņemtais tērps“ – ἡ ἀπὸ τοῦ βαπτίσματος στολή (sal. Gal. 3:27 „jūs esat Kristu apģērbuši“).
  3. „Mirušie darbi“ – Ebr. 9:14.
Citētās Rakstu vietas

Gal. 3:27; 2. Tim. 2:5; Ebr. 9:14

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὅρα τὸν δαίμονα δυοὶ κακίας πάθεσι μεριζόμενον, θράσει καὶ φόβῳ. Τὸ μὲν γὰρ λέγειν, Τί ἐμοὶ καὶ σοί· ρασέος καὶ ἀναισχύντου δούλου, τὸ δέ, Δέομαί σου, φοβουμένου ἐστί. Κατῴκει δὲ ἐν τοῖς μνήμασι, πονηρὰν ἐνθεῖναι τοῖς ἀνθρώποις ὑπόληψιν βουλόμενος, ὅτι αἱ ψυχαὶ τῶν ἀποθανόντων δαίμονες γίναιται Λἰτοῦνται δὲ οἱ δαίμονες μὴ εἰσελθεῖν εἰς τὴν ἄβυσσον, ἀλλὰ συγχωρηθῆναι ἔτι ἐν τῇ γῇ διατρίβειν. Ὁ δὲ Κύριος συγχωρεῖ αὐτοῖς εἶναι ἐν τῇ γῇ, ὡς ἂν παλαίοντες τοῖς ἀνβρώποις, δοκιμωτέρους αὐτοὺς ποιῶσιν. Εἰ γὰρ μὴ ἦσαν ἀντίπαλοι, οὐκ ἂν ἦσαν ἀγῶνες, καὶ εἰ μὴ ἦσαν ἀγῶνες, οὐκ ἂν ἧσαν στέφανοι. Μάθε δὲ καὶ ἀναγωγικώτερον, ὅτι ὅστις ἔχει δαίμονας ἐν ἑαυτῷ, τουτέστι δαιμονικὰς πράξεις, ἰμάτιον οὐκ ἐνδιδύσκεται, τουτέστι, τὴν ἀπὸ τοῆ Βαπτίσματος στολὴν οὐκ ἔχει, καὶ ἐν οἰκίᾳ οὐ μένει, τουτέστιν ἐν Ἐκκλησίᾳ. Οὐκ ἄξιος γάρ ἐστιν εἰσέρχεσθαι ἐν Ἐκκλησίᾳ, ἀλλ´ ἐν τοῖς μνήμασιν, ἕτοι τοῖς τῶν νεκρῶν ἔργων δοχείοις, οἷον πορνείοις, τελωνείοις· ταῦτα γὰρ μνημεῖα κακίας εἰσίν.

PG 123, skenējuma lpp. 408 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὅρα τὸν δαίμονα δυοὶ κακίας … beidzas: ταῦτα γὰρ μνημεῖα κακίας εἰσίν.

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:34–39

Tas, ka gani aizbēga, gadariešiem kļuva par pestīšanas iespēju, bet viņi to nesaprata. Viņiem vajadzēja brīnīties par Pestītāja spēku un Viņam ticēt; bet viņi „lūdza“, tas ir, lūgšus lūdza Jēzu aiziet no viņiem; jo baidījās, ka necietīs vēl kādu citu zaudējumu, tāpat kā zaudēja cūkas.

Bet izdziedinātais parāda neapstrīdamu izdziedināšanas pierādījumu. Viņš tika izdziedināts prātā tiktāl, ka pazina Jēzu un lūdza Viņu, lai varētu būt kopā ar Viņu. Jo viņš, kā šķiet, baidījās, ka, attālinājies no Jēzus, atkal būs viegli pakļauts dēmonu uzbrukumiem. Bet Kungs, rādīdams viņam, ka arī nebūdams kopā ar Jēzu viņš var, [Viņa] žēlastības [sargāts, būt pāri] dēmonu uzbrukumiem, saka: „Atgriezies savās mājās un stāsti, ko Dievs tev ir darījis.“ Viņš nesacīja: „ko Es tev esmu darījis“, dodams mums pazemības paraugu, lai mēs visus labos darbus piedēvētu Dievam.

Bet tas bija tik pateicīgs, ka stāstīja, ko Jēzus viņam bija darījis. Kungs viņam pavēlēja stāstīt, ko Dievs viņam darījis, bet viņš stāsta, ko viņam darījis Jēzus. Tātad, kad mēs kādam darām labu, mums nav jāgrib, lai to izsludina; bet tam, kas labumu saņēmis, tas jāizsludina, kaut arī mēs to negribētu.

Piezīmes (1)
  1. „Ps. 113:9“ – „Ne mums, Kungs, ne mums, bet Savam vārdam dod godu“ (1965: Ps. 115:1); Teofilakts to tieši necitē.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 6:3–4; Ps. 113:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τὸ μὲν φυγεῖν τοὺς βόσκοντας, σωτηρίας ἀφορμὴ ἐγένετο τοῖς Γαδαρηψοῖς, ἀλλ´ ἐκεῖνοι οὐ συνῆκαν. Δέον γὰρ θαυμάσαι Κτὴν δύναμιν τοῦ Σωτῆρος, καὶ πιστεῦσαι αὐτῷ· οἱ δὲ ἠρώτησαν, φησί, τὸν Ἱησοῦν, ἀντὶ τοῦ παρεκάλεσαν, ἀπελθεῖν ἀπ´ αὐτῶν, ἐφοβήθησαν γὰρ μήπως καὶ ἄλλο τι ἐπιζήμιον πάθωσιν, ὥσπερ καὶ τοὺς χοίρους ἀπώλεσαν. Ὁ δὲ θεραπευθεὶς ἐκεῖνος, ἀναντίῤῤητον τὴν ἀπόδειξιν τῆς θεραπείας ἐμφαίνει. Οὕτω γὰρ ὑγιάσθη τὰς φρένας, ὥστε ἐπιγνῶναἱ τι Κτὸν Ἰησοῦν, καὶ ἀξιοῦν αὐτὸν, ἵνα ᾖ σὺν αὐτῷ. Καὶ γὰρ, ὡς ἔοικεν, ἐφοῦεῖτο μήπως μακρυνθείς ἀπὸ τοῦ Ἰησοῦ, πάλιν εὐεπιχείρητος ἔσται τοῖς δαίμοσιν. Ὁ δὲ Κύριος, δεικνύων αὐτῷ ὅτι κἂν μὴ συνῇ τῷ Ἰησοῦ, δύναται τῇ χάριτι· οῶροῆν απ τεοος εἶναι δαιμονικῆς ἐπηρείας, Ὑ πόστρεψε, φησὶν, εἰς τὸν οἶκόν σου, καὶ διηγοῦ ὅσα ἐποίησέ σοι ὁ Θεός. Ούκ εἶπεν, ὅσα σοι ἐποίησα ἐγὼ, τύπον ἡμῖν ταπεινοφροσύνης διὸούς. Καὶ ἵνα πάντα πρὸς Θεὸν ἀναΚφέρωμεν τὰ κατορθώματα. Ὁ δὲ οὕτως εὐγνώμων ἂν, ὥστε διηγεῖσθαι ὅσα ἐποίησεν αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς Ὁ μὲν γὰρ Κύριος προσέταξεν αὐτῷ διηγεῖσθαι, Κσα ἐποίησεν αὐτῷ ὁ Θεὸς, ὁ δὲ διηγεῖται, ὅσα ἐποίησεν αὐτῷ ὁ Ἰησοῦς. Δεῖ οὖν καὶ ἡμᾶς ὅταν τινὶ ποιήσωμεν ἀγαθὸν, μὴ θέλειν ἀνακηρύττεσθαι τοῦτο, ὲκεῖνον δὲ τὸν παθόντα τὸ ἀγαθόν, κἂν ἡμεις μὴ θέλωμεν, ἀνακηρύττειν αὐτό

PG 123, skenējuma lpp. 408–409 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τὸ μὲν φυγεῖν τοὺς βόσκοντας, … beidzas: ἡμεις μὴ θέλωμεν, ἀνακηρύττειν αὐτό

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:40–44

Jēzus atgriezās no gadariešu zemes, un ļaužu pūļi Viņu gaidīja – gan Viņa mācības, gan brīnumu dēļ. Tad pienāca arī kāds sinagogas priekšnieks – ne vienkāršs un ne atstumts cilvēks, bet no pirmajiem. Evaņģēlists piemin arī viņa vārdu, lai brīnums kļūtu vēl pazīstamāks un būtu redzams, ka tas ir patiess.

Šis krīt Jēzum pie kājām, kad radusies vajadzība. Gan viņam vajadzēja krist pie kājām un atzīt Viņu par Dievu arī tad, kad vajadzība nespiestu; tomēr arī bēdas dažkārt piespiež cilvēkus izvēlēties labāko. Tāpēc arī Dāvids sacīja: „Ar iemauktiem un laužņiem savaldi viņu žokļus, kas netuvojas Tev.“

Pa ceļam pienāk sieviete, kas atnesa ļoti lielu ticību. Pienākusi, viņa pieskārās Viņa drēbju vīlei, pilnīgi ticēdama, ka, ja tikai pieskarsies, tiks izglābta. „Un tūdaļ asiņošana apstājās.“ Jo kā tad, ja kāds pievērš aci spīdošai gaismai vai pieliek žagaru ugunij, tās tūdaļ iedarbojas, tā arī viņa, pienesusi ticību Tam, kas spēj dziedināt, tūdaļ saņēma dziedināšanu. Viņa neko neapsvēra – ne slimības ilgumu, ne to, ka ārsti bija zaudējuši cerību, ne ko citu; bet tikai ticēja, un ir izglābta. Un, kā šķiet, viņa vispirms pieskārās Jēzum garīgi un pēc tam arī miesīgi.

Piezīmes (2)
  1. „Ps. 31:9“ – 1965: Ps. 32:9 (LXX: „ar iemauktiem un laužņiem savaldi viņu žokļus, kas netuvojas tev“).
  2. „Asiņotāja“ – αἱμόρρους (sk. termini.md, Mk 5).
Citētās Rakstu vietas

Ps. 31:9

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὑπέστρεψε μὲν ὁ Ἰησοῦς ἀπὸ τῆς τῶν Γαδαρηνῶν χώρας. Ιροσεδόκων δὲ αὐτὸν οἱ ὄχλοι, ἅμα μὲν διὰ τὴν διδασκαλίαν, ἅμα δὲ διὰ τὰ θαύματα.Ιροσῆλθεν οὐν καί τις ἄρχων τῆς Συναγωγῆς, οὐκ εὐτελὴς, οὐδ´ ἀπόθλητος, ἀλλὰ τῶν πρώτων. Προστίθησι δὲ καὶ τὸ ὄνομα τούτου ὁ εὐαγγελιστὴς, ἵνα γνωοιώ τερον τὸ θαῦμα γένηται, ὡς ἔστιν ἄληθές. Προσπίπτει δὲ οὗτος τῶ Ἰησοῦ, χρείας ἐνστάσης. Καίτοι ἔδει αὐτὸν καὶ μὴ ταύτης ἀναγκαζούσης, προσπεσεῖν, καὶ ἐπιγνῶναι αὐτον Θεὸν ὄντα, ὅμως καὶ θλίψις ἔσθ´ ὅτε ἐκβιάζεται τοὺς ἀνθρώπους πρὸς τὴν τοῦ κρείττονος ἐπιλογήν. Ταύτῃ τοι καὶ ὁ δαιὶ ἕφη ἐν κημῷ καὶ χαλινῷ τὰς σιαγόνας αὐτῶν ἄγξαι τῶν. μὴ ἂγγιζόντων πρὸς σέ. Ἐν παρόδῳ δὲ πρόσεισι γυνὴ πίστιν ἐπαγομένη μάλα πολλήν. Προσελθοῦσα γὰρ, ἤψατο τοῦ κρασπέδου τοῦ ἐματίου αὐτοῦ, πιστεύουσα πάντως, ὅτι ἐὰν μόνον ἅψηται, σωθήσεται. Καὶ παραχρῆμα ἔστη ἡ ῥύσις τοῦ αἵματος. Ὥσπερ γὰρ εἰ προσαγάγοι τίς ὀφθαλμὸν φωτὶ λάμποντι, ἢ πυρὶ φρύγανον, εὐδὺς ἐνεργοῦσιν. οὖτω προσαγαγοῦσα πίστιν τῷ δυναμένῳ θεραπεῦσαι, κὐθὺς τῆς θεραπείας ἔτυχεν. Οὐδὲν γὰρ ἐλογίσατο, οὐ τὸ πολυχρόνιον τῆς νόσου, οὐ. τὸ τοὺς ἰατροὺς κστοῆσαι, οὐκ ἄλλο οὐδέν. Ἀλλὰ μόνον ἐπίστευσε, καὶ σέσωσται. Καὶ ὡς ἔοικε, πρότερον Ἐὐατο τοῦ Ἰησοῦ νοητῶς, εἶτα καὶ σωματικῶς.

PG 123, skenējuma lpp. 409–410 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὑπέστρεψε μὲν ὁ Ἰησοῦς ἀπὸ … beidzas: Ἰησοῦ νοητῶς, εἶτα καὶ σωματικῶς.

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:45–48

Kungs, gribēdams parādīt visiem arī sievietes ticību, lai tie kļūtu par tās atdarinātājiem, un dot Jairam labu cerību par viņa meitu, atklāj to, kas notika slepeni, un jautā, kas Viņam pieskāries. Bet Pēteris, kā pārdrošs, Viņu par jautājumu pārmetot, saka: „Tik daudzi Tevi spiež, un Tu saki: kas Man pieskāries?“ Viņš nesaprata, ko Kungs jautāja. Jo Jēzus jautāja: „Kas Man pieskāries ar ticību?“, nevis vienkārši tā. Jo kā vienam ir ausis, lai dzirdētu, bet citam ir ausis un tas nedzird, tā viens pieskaras ar ticību, bet cits gan tuvojas, bet viņa sirds ir tālu.

Kungs jautā, lai gan sievieti zina, bet, kā es teicu, lai parādītu viņas ticību un dotu sinagogas priekšniekam labu cerību; Viņš jautā un sievieti izved visu priekšā. „Jo Es jutu,“ Viņš saka, „spēku izejam no Manis“ – pamatoti. Jo praviešiem nebija spēku, kas izietu no viņiem: viņi darīja brīnumus ar Dieva žēlastību. Bet Jēzum, kas ir visa labā un visa spēka avots, ir arī spēki, kas no Viņa iziet.

Kungs dziedina sievieti divkārt: vispirms izdziedina viņas slimību, un pēc tam remdē arī viņas dvēseles trīsas, sacīdams: „Esi droša, meita!“

Piezīmes (1)
  1. „Spēki iziet“ – sal. lk-6-12-19.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 13:9; Jes. 29:13; Mt. 15:8; Lk. 6:19

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὁ Κύριος θέλων καὶ τῆς γυναικὸς τὴν πίστιν πᾶσιν ἐπιδείξασθαι, ἵνα μιμηταὶ ταύτης γένωνται, καὶ τῷ Ἰαείρῳ ἐλπίδας ἀγαθὰς δοῦναι περὶ τῆς αὐτοῦ θυγατρὸς, φανεροῖ αὸ λαθραίως γενόμενον, καὶ ζητεῖ μὲν τίς ὁ ἀψάμένος αὐτοῦ. Ὁ δὲ Πέτρος, ὡσπερ τολμηρὸς, μεμφόμενος αὐτὸν ἕνεκεν τῆς ἐρωτήσεως, φησί· Τοσοῦτοί σε συμπνίγουσι, καὶ λέγεις· Τίς ὁ ἀψάμενός μου; Οὐκ ἐνενόει δὲ τί ὁ Κύριος ἠρώτα. Ὁ μὲν γὰρ Ἰησοῦς ἑπυνθάνετο, Τίς ὁ ἀψάμενός μου μετὰ πίστεως, καὶ οὐχὶ ἁπλῶς οὕτως. Ὥσπερ γὰρ ἔχει τις ὧτα τοῦ ἀκούειν, ἄλλος δὰ ὧτα ἔχει καὶ οὐκ ἀκούειοὕτως ἄλλος μὲν ἅπτεται μετὰ πίστεως, ἄλλος δὲ ἐγγίζει μὲν, ἡ δὲ καρδία αὐτοῦ πόῤῥω ἀπέχει. Ἑρωτᾷ τοίνυν ὁ Κύριος, καί τοι εἰδὼς τὴν γυναῖκα, ἀλλ´ ὅπερ ἔφην, ἵνα καὶ τὴν πίστιν αὐτῆς ὑποδείξῃ, καὶ τὸν ἀρχισυνάγωγον εὔελπιν ποιήσῃ· ἐρωτᾷ, καὶ θεατρίζει τὴν γυναῖκα. Ἔγνων γὰρ, φησὶ, δύναμιν ἐξελθοῦσαν ἀπ´ ἐμοῦ, εἰκότως. Οἱ μὲν γὰρ προφῆται οὐκ εἶχον δυνάμεις ἀπ´ αὐτῶν ἐξερχομένας· χάριτι Κγὰρ Θεοῦ ἐθαυματούργουν. Ὁ δὲ Ἰησοῦς πηγὴ ὤν παντὸς ἀγαθοῦ καὶ πάσης δυνάμεως, ἔχει καὶ δυνάμεις ἀπ´ αὐτοῦ ἐξερχομένας. Διπλῇ δὲ θεραπεύει τὴν γυναῖκα ὁ Κύριος, πρῶτον μὲν τὴν νόσον αὐτῆς ἱασάμενος, ἕπειτα δὲ καὶ τὸν τρόμον τῆς ψυχῆς καταστείλας, διὰ τοῦ εἰπεῖν· Θάρσει, θύγατερ.

PG 123, skenējuma lpp. 410 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὁ Κύριος θέλων καὶ τῆς … beidzas: διὰ τοῦ εἰπεῖν· Θάρσει, θύγατερ.

Ziņot par kļūdu

Lk. 8:49–56

Jēzus, dzirdējis, ka kāds sinagogas priekšniekam sacīja: „Neapgrūtini Skolotāju“, tas ir, nedari Viņam pūles, neliec Viņam nākt, – negaidīja, kamēr sinagogas priekšnieks Viņam ko teiks, bet viņu apsteidza, lai sinagogas priekšnieks nesacītu: „Tu man vairs neesi vajadzīgs, nelaime jau notikusi; lūk, nomirusi tā, kuru mēs cerējām, ka Tu dziedināsi.“ Lai viņš nesacītu neko tādu – jo viņš bija neticīgs un jūds –, Kristus viņu apsteidz un saka: „Nebīsties, tikai ticī“; skaties uz asiņotāju, atdarini viņu, un tu nepievilsies.

Viņš ļauj ieiet tikai Pēterim, Jānim un Jēkabam kā izraudzītākajiem no mācekļiem un kā tādiem, kas spēj par brīnumu klusēt. Jo Viņš negribēja, lai tas priekšlaicīgi kļūtu zināms daudziem, varbūt jūdu skaudības dēļ, un tāpēc lielāko daļu Savu darbu apslēpa, lai tie, skaudības dedzināti, nekļūtu vainīgi tiesā. Tā arī mums jādara: kad kāds mūs apskauž, mums viņam nav jāatklāj savi labie darbi, lai, viņu sāpinādami, nedarītu viņu vēl skaudīgāku un neievestu grēkā, bet jācenšas, cik iespējams, lai tie paliktu viņam apslēpti.

Kad Kungs sacīja, ka meitene nav mirusi, bet guļ, un nāvi sauca par miegu, jo grasījās mirušo uzmodināt kā no miega, tie, kas to dzirdēja, Viņu izsmēja, lai brīnums būtu vēl lielāks. Lai viņi vēlāk nevarētu teikt, ka viņa nebija mirusi, bet gulēja, Viņš ar nolūku iekārtoja, ka Viņu vispirms izsmēja, kad sacīja, ka viņa nav mirusi, bet guļ, – lai aizbāztu muti tiem, kas grib apmelot. Jo viņa bija tik ļoti mirusi, ka tie Viņu izsmēja, kad Viņš sacīja, ka viņa nav mirusi.

Viņš izraidīja visus ārā – varbūt mācīdams mūs nebūt godkārīgiem un neko nedarīt, lai rādītos; varbūt arī mācīdams, ka tam, kas grasās darīt brīnumu, jābūt nevis daudzu vidū, bet vienatnē un neizklaidīgam.

„Un viņas gars atgriezās.“ Jo Viņš neievietoja citu dvēseli, bet to pašu, kas bija aizlidojusi no miesas, Viņš atkal lika atgriezties tajā. Un Viņš pavēlēja dot viņai ēst, lai vēl vairāk apliecinātu un apstiprinātu, ka viņa patiesi ir augšāmcēlusies.

To var saprast arī tā: asiņotāja ir ikviena dvēsele, kas izverd un izplūdina asiņaino un slepkavniecisko grēku; jo katrs grēks ir dvēseles slepkava un kāvējs. Šī dvēsele, pieskārusies Jēzus drēbēm, tas ir, Viņa iemiesošanās, un ticējusi, ka Dieva Dēls ir iemiesojies, tiek izdziedināta. Un ja kāds ir sinagogas priekšnieks, tas ir, prāts, kas valda pār daudz ko, krādams no mantkārības, – un viņa meita, es saku: domāšana, ir slima, – lai viņš tikai piesauc Jēzu un tic, un tiks izglābts.

Piezīmes (2)
  1. „Sinagogas priekšnieks – prāts, kas krāj“ – vārdu spēle: ἀρχισυνάγωγος un συνάγειν („krāt, vākt“).
  2. „Nāve – miegs“ – sal. Jņ. 11:11–13 (Lācars).
Citētās Rakstu vietas

Mk. 5:37; Jņ. 11:11–13

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὁ Ἰησοῦς ἀκούσας, ὡς εἶπέ τις πρὸς τὸν ἀρχισυνάγωγον· Μὴ σκύλλε τὸν διδάσκαλον, τουτέστι, Μὴ εἰς κόπους ἔμβαλε, μὴ μετακτνει, οὐκ ἀνέμεινε τὸν ἀρχισυνάγωγον λαλῆσαί τι πρὸς αὐτὸν, ἀλλὰ προφθάσας, ἵνα μὴ εἴπῃ ὁ ἀρχισυνάγωγος · Οὐ χρείαν σου ἔχω, ἤδη γέγονε τὸ κακὸν, Πδοὺ ἀπέθανεν ἣν προσεδοκῶμεν ὅτι θεραπεύσεις, ἵνα γοῦν μηδὲν τοιοῦτον εἴπῃ· ἄπιστος γὰρ ἦν καὶ Ἰουδαῖος· προφθάσας αὐτὸν ὁ Χριστὸς, φησί· Μὴ φοβοῦ, μόνον πίστευε, πρὸς τὴν αἱμόῤῥουν, φησὶν, ἀποσκόπει· ἐκείνην μιμούμενος οὐκ ἀστοχήσεις. Μόνον δὲ Πέτρον, καὶ Ἰωάννην, καὶ Ἰάκωδον ἀφίησιν εἰσελθεῖν, ὡς προκρίτους τῶν μαθητῶν, καὶ ὡς δυναμένους σιωπῆσαι τὸ θαῦμα. Οὐ γὰρ ἤθελεν ἵνα πρὸ καιροῦ ἀποκαλυφθείη τοῖς πολλοῖς, διὰ τὸν φθόνον τάχα τῶν Ἰουδαίων, τὰ πλείο τῶν ἔργων αὐτοῦ συγκαλύπτων, ἵνα μὴ τῷ φθόνῳ διακαιόμενοι, κρίματος ἔνοχοι εἶεν. Ὥσπερ οὖν καὶ ἡμᾶς δεῖ ποιεῖν, ὅταν εἴη τις ἡμῖν φθονῶν, οὐκ ὀφείλομεν πρὸς αὐτὸν ἀπογυμνοῦν τὰ κατορθώματα ἡμῶν, α μὴ πλήττοντες αὐτὸν, ποιῶμεν πλέον φθονεῖν, καὶ εἰς ἁμάρτημα ἐμβάλλωμεν, ἀλλ´ ὡς οἷόν τε Κσπουδάζειν ὡς ἂν λανθάνωσιν αὐτόν. Λέγοντος δὲ τοῦ Κυρίου ὅτι οὐκ ἀπέθανεν, ἀλλὰ καθεύδει, καὶ πὸν θάνατον ὕπνον καλοῦντος, διότι ἔμελλε τὴν τεθνηκυῖαν ἀναστῆσαι ὥσπερ ἑξ ὕπνου, κατεγέλων αὐτοῦ οἱ ἀκούοντες, ἵνα καὶ μᾶλλον τὸ θαῦμα εἴη αῦμα. Ἵνα γὰρ μὴ ἔχωσι λέγειν ὕστερον ὡς οὐν ὰπέθανεν, ἀλλ´ ὕπνωττε, διὰ τοῦτο ᾠκονόμησε πρότερον καταγελασθῆναι, ἐν τῷ λέγειν ὄτι οὐκ ἀπέθανεν, ἀλλὰ καθεύδει, ὡς ἂν ἐμφραγῶσι τὰ στόματα τῶν θελόντων συκοφαντεῖν. Τοσοῦτον γὰρ ἀπέθανεν, ὥστε καὶ κατεγέλων αὐτοῦ λέγοντος ὅτι οὐκ ἀπέθανεν, Ἐξέβαλε δὲ ἔξω πάντας, τάχα μὲν παιδεύων ἡμᾶς ἀφιλοδόξους εἶναι, καὶ μηδὲν πρὸς ἐπίδειξιν ποιεῖν. Τάχα δὲ καὶ διδάσκων, ὅτι ὅταν μέλλῃ τις θαυματουργεῖν, οὐκ ἐν μέσῳ πολλῶν δεῖ αὐτὸν εἶναι, ἀλλ´ ἰδιάζοντα καὶ ἀπερίσπαστον. Ἐπέστρεψεν οὖν τὸ πνεῦμα τῆς παιδός· οὐ γὰρ ἄλλην ψυχὴν εἰσήνεν. κεν, ἀλλ´ ἐκείνην τὴν ἀπὸ τοῦ σώματος ἀποπτᾶσαν, παίσπν ἐποίησε στραφῆναι ἐπ´ αὐτό. Διετάξατο δὲ αὐτῇ δοθῆναι φαγεῖν, πρὸς πίστωσιν πλείονα καὶ βεβαίωσιν τοῦ ἀληθῶς αὐτὴν ἀναστῆναι. Ἔστι δὲ καὶ οὕτω ταῦτα νοήσαι· αἱμόῤῥους ἐστὶ πᾶσα ψυχὴ βλόζουσα καὶ πηγάζουσα τὴν αἱματώδη ἁμαρτίαν καὶ οονικήν. Πᾶσα γὰρ ἁμαρτία φονεύς ἐστι καὶ σφαγεὺς τῆς ψυχῆς. Αὕτη οὖν ἡ ψυχὴ, ἀψαμένη τῶν ἱματίων τοῦ Ἰησοῦ, τουτέστι τῆς σαρκώσεως αὐτού, καὶ πιστεύσασα ὅτι σεσάρκωται ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, ὑγιάζεται. Κἂν ἀρχισυνάγωγος δέ τις εἴη, τοντέστι ΕΙΑ ΕΝΑΛΓΑΤΙΟ ΙΝ ΕΥΑΝΩΕΙΙΙΙΜ ΙΙΩΑ.-ΟΛΡ. ΙΧ νοῦς πολλῶν ἐν τῷ συνάγειν τὰ ἀπὸ πλεονεξία κρατῶν· νοσεῖ δὲ αὐτοῦ ἡ θυγάτηρ, ἡ διάνοια λέγω, μόνον προσκαλεσάσθω τὸν Ἰησοῦν καὶ πιστευσάτω, Κκαὶ σωθήσεται

PG 123, skenējuma lpp. 410–412 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὁ Ἰησοῦς ἀκούσας, ὡς εἶπέ … beidzas: Ἰησοῦν καὶ πιστευσάτω, Κκαὶ σωθήσεται

Ziņot par kļūdu