Lk. 5:1–11
Kungs bēg no slavas, bet tā Viņu vēl vairāk vajā. Tā kā pūlis spiedās Viņam virsū, Viņš iekāpj laivā, lai no laivas mācītu tos, kas stāvēja krastā, visiem esot Viņa priekšā un nevienam neejot Viņam aiz muguras. Un tā kā Viņš no laivas mācīja pūli, Viņš neatstāj laivas īpašnieku bez algas, bet dara viņam labu divkārt: dāvina viņam daudz zivju un dara viņu par Savu mācekli.
Brīnies par Tā Kunga gudro gādību (οἰκονομία), kā Viņš katru pievelk ar to, kas tam ir savs un pierasts: kā gudros – ar zvaigzni, tā zvejniekus – ar zivīm. Ievēro arī Kristus lēnību, kā Viņš lūdz Pēteri atstumt laivu no krasta; jo „lūdza“ šeit nozīmē [„lūgšus lūdza“. Un redzi arī Pēteri, cik] paklausīgs viņš bija: viņš uzņēma savā laivā cilvēku, ko nepazina, un visā Viņam paklausīja. Jo kad Viņš lika tam izbraukt dziļumā, tas nekurnēja un nesacīja: „Visu nakti nopūlējies un neko nenopelnījis, tagad es Tev paklausīšu un atkal ķeršos pie darba?“ Nekā tāda viņš nesacīja, bet gan: „Uz Tavu vārdu es izmetīšu tīklu.“ Tik dedzīgs ticībā viņš bija jau pirms ticības. Tāpēc viņš arī sagūsta tik daudz zivju, ka nespēj tās izvilkt, un māj tiem, kas otrā laivā. Viņš tos sauc ar mājienu, jo izbrīnā par lomu nevarēja pat parunāt. Un aiz lielas bijības Pēteris lūdz Jēzu nebūt viņa laivā, saukdams sevi par grēcinieku un necienīgu būt kopā ar Viņu.
Saproti to, ja gribi, arī garīgā nozīmē. Laiva ir jūdu sinagoga; Pēteris attēlo bauslības skolotājus. Visu nakti nopūlējās skolotāji, kas bija pirms Kristus (jo laiks pirms Kristus atnākšanas ir nakts), un neko nesaņēma. Bet kad atnāca Kristus un kļuva diena, apustuļi, likti bauslības skolotāju vietā, „uz Viņa vārdu“, tas ir, pēc Viņa pavēles, izmet Evaņģēlija tīklu un sagūsta daudz cilvēku. Taču apustuļi vieni paši nespēj izvilkt zivju tīklu, un viņi māj arī saviem biedriem un dalībniekiem, un tie viņiem palīdz. Tie ir katra laika Baznīcu gani un skolotāji, kas, skaidrodami un mācīdami apustuļu mācību, palīdz apustuļiem sagūstīt cilvēkus.
Ievēro arī vārdu „izmest“ (χαλᾶν, „nolaist“) tīklu. Jo Evaņģēlijs ir tīkls; un tā kā tā valoda ir vienkārša un ikdienišķa un pielāgojas klausītāju nemācītībai, tāpēc par to teikts, ka tas tiek „nolaists“. Bet ja kāds teiktu, ka ar tīkla nolaišanu norādīts arī domu dziļums, arī tas nebūtu nepareizi. Tā piepildījās arī pravieša vārdi: „Lūk, Es sūtīšu daudz zvejnieku, saka Tas Kungs, un pēc tam sūtīšu daudz mednieku, un tie viņus medīs“ – par zvejniekiem saukdams svētos apustuļus, bet par medniekiem – Baznīcu vadītājus un skolotājus visos laikos.
Piezīmes (3)
- „Gudrā gādība“ – οἰκονομία (sk. termini.md).
- „Sagūstīt cilvēkus“ – ζωγρεῖν, burtiski „ķert dzīvus“ (Lk. 5:10 „tu ķersi cilvēkus“).
- „Nolaist tīklu“ – χαλάσω τὸ δίκτυον; χαλᾶν nozīmē arī „atslābināt, pazemināt“, tāpēc Teofilakts to saista ar Evaņģēlija vienkāršo valodu.
Citētās Rakstu vietas
Mt. 2:2; Jer. 16:16
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Φεύγει μὲν ὁ Κύριος τὴν δόξαν, ἡ δὲ τόσῳ μᾶλλον καταδιώκει αὐτόνῆ Τοῦ γοῦν ὄχλου ἐπικειμένου, εἰς τὸ πλοῖον εἰσέρχεται· ὡς Δν ἀπὸ τοῦ πλοίου, διδάσκῃ τοὺς ἐν τῷ αἰγιαλῷ ἱσταμένους, πάντων κατὰ πρόσωπον αὐτοῦ ὄντων, καὶ μηδενὸς ἐλθόντος κατὰ νώτου. Ἐπεὶ δὲ τὸν ὄχλον ἐδίδαξεν ἐκ τοῦ πλοίου, οὐκ ἄμισθον ἀφίησι τὸν τοῦ πλοίου δεσπότην, ἀλλὰ διπλῶς αὐτὸν εὐεργετεῖ· ὅτι τε ἰχθύων πλῆθος αὐτῷ ἐχαρίσατο, καὶ ὅτι μαθητὴν αὐτοῦ ἐποιήσατο. Θαύμασον δὲ τοῦ Κυρίου τὴν οἰκονομίαν , πῶς ἕκαστον διὰ τῶν οἰκείων καὶ συνπρόφων ἐφέλκεται· ὡς γὰρ τοὺς μάγους διὰ τοῦ ἀστέρος οὗτω καὶ τοὺς ἀλιεῖς διὰ τῶν ἰχθύων. Ὅρα δὲ τοῦ Χριστοῦ τὴν ἐπιείκειαν, πῶς παρακαλεῖ τὸν Πέτρον ἀπὸ τῆς γῆς ἐπαναγαγεῖν· τὸ γὰρ, ἠρώτησεν, ἀντὶ εὐπειθὴς, ὥστε ἄνθρωπον, ὃν οὐκ ᾔδει, ὑποδέξασθαί τε εἰς τὸ πλοῖον αὐτοῦ, καὶ πάντα αὐτοῦ ὑπακούειν· ὡς γὰρ εἶπεν αὐτῷ ἐπαναγαγεῖν εἰς τὸ βάθος, οὐκ ἁπεδυσπέτησεν, οὐδ´ εἰπε, Δι´ ὅλης τῆς νυκτὸς κοπιάσας καὶ μηδὲν κερδάνας, νῦν σοὶ πεισθήσομαι, καὶ δευτέροις πόνοις ἐμαυτὸν ἐπιδώσω; Οὐδὲν τούσων εἶπεν, ἀλλὰ μᾶλλον, Ἐπὶ τῷ ῥήματί σουχαλάσω. τὸ δίκτυον· οὔτως ἦν τὴν πίστιν θερμὸς καὶ πρὸ εῆς πίστεως· ὅθεν καὶ τοσούτους ἰχθύας συλλαμβάκι, ὥστε μὴ δυνάμενος τούτους ἑλκύσαι, καὶ τοῖς ΟΑΡΙΤ ν. ἀσίρω πλοίω· διὰ νεύματος δὲ αὐτοὺς προσκαλεῖται· ἐπειδὴ διὰ τὴν ἐπὶ τῇ ἄγρᾳ ἕκπληξιν, οὐδὲ λαλῆσαι ἡδύνατο· ἀπὸ πολλῆς δὲ εὐλαβείας ὁ Πέτρος παραιτεῖται τὸν Ἰησοῦν τοῦ μὴ εἶναι ἐν τῷ πλοίῳ, ἀμαρτωλὸν ἐαυτὸν λέγων, καὶ οὐκ ἄξεον τοῦ ἐκείνῳ συνεῖναι. Νάησον δὲ ταῦτα καὶ κατὰ ἀναγωγὴν, εἰ θέλεις. Τὸ πλοῖόῦ ἐστιν ἡ τῶν Ἰουδαίων Συναγωγή· ὁ Πέτρος τίπον ἐπέχει τῶν ἐν τῷ νόμῳ διδασκάλων· ἑκοπίασαν οὖν δι´ ὅλης τῆς νυκτὸς οἱ πρὸ τοῦ Χριστοῦ διδάσκαλοινὺξ γὰρ ὁ πρὸ τῆς Χριστοῦ ἐπιδημίας καιρὸς], καὶ οὐδὲν ἔλαβον. Ἐλθόντος δὲ τοῦ Χριστοῦ, καὶ ἡμέρας γενομένης, εἰ τὸν τόπον τῶν νομοδιδας σκάλων τεθέντες οἱ ἀπόστολοι, ἐπὶ τῷ ῥήματι αὐτοῦ, τουτέστιν ἐπὶ τῇ προστάξει, χαλῶσι τὸ δίκτυον τοῦ Εὐαγγελίου, καὶ πλῆθος ἀνθρώπων ζωγροῦσι. Μόνοι δὲ οἱ ἀπόστολοι οὐ δύνανται ἑλκύσαι τὸ δίκτυον τῶν ἰχθόων, καὶ νεύουσι καὶ τοῖς μετόγοις αὐτῶν καὶ κοινωνοῖς, καὶ συναίρονται αὐτοῖς. Οὗτοι Ἐέ εἰσιν οἱ καθ´ ἑκάστους καιροὺς ποιμένες καὶ διδάσκαλοι τῶν Ἐκκλησιῶν, οἶ τὰ ἀποστολικὰ ἐρμηνεύοντες καὶ διδάσκοντες, συναίρονται τοῖς ἀποστόλοις πρὸς τὸ ζωγρῆσαι ἀνθρώπους· σκόνει δὲ καὶ τὴν λέξιν τοῦ, Χαλῶσι τὸ δίκτυον. Τὸ μὲν γὰρ Εὐαγγέλιόν κσσι τὸ δίκτυον· λέξνν δὲ ἔχον ταπεινὴν καὶ πεζὴν, καὶ συγκαταβατικὴν πρὸς τὴν ἰδιωτείαν τῶν ἀκουἂντων, διὰ τοῦτο λέγεται χαλασθῆναι. Εἰ δέ τις καὶ τὸ βάθος τῶν νοημάτων δηλοῦσθαι φαίη διὰ τοῦ χαλᾶσθαι τὸ δίκτυον, οὐδὲ τοῦτο ἀπεικός· πεπλήρωται γοῦν καὶ τὸ τοῦ προφήτου, εἰπόντος· «Ἰθοὺ ἐγὼ ἄποστελῶ ἀλιεῖς πολλοὺς, λέγει Κύριος· καὶ μετὰ ταῦτα ἀποστελῶ πολλοὺς θηρευτὰς, καὶ θηρεύσουσιν αὐτούς·» τοὺς μὲν ἀλιεῖς, τοὺς ἁγίους ἀποστόλους λέγων· θηρευτὰς δὲ, τοὺς κατὰ καιροὺς τῶν Ἐκκλησιῶν ἡγουμένους καὶ διδασκάλους.
PG 123, skenējuma lpp. 384–385 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Φεύγει μὲν ὁ Κύριος τὴν … beidzas: τῶν Ἐκκλησιῶν ἡγουμένους καὶ διδασκάλους.