Lk. 4:1–12
Kungs tika kristīts, lai svētītu ūdeņus mūsu dēļ, kam bija jāsaņem žēlastība; bet pēc kristības Gars Viņu ved tuksnesī. Jo Svētais Gars Viņu veda cīņā pret velnu. Viņš aiziet tuksnesī, lai dotu velnam iespēju Viņam uzbrukt, jo tas mums uzbrūk visvairāk tad, kad esam vieni. Četrdesmit dienas Viņš gavē un nepārsniedz Mozus un Elijas gavēņa mēru, lai jau ar to neradītu sātanam aizdomas, ka Viņš ir lielāks par tiem, bet lai tas Viņam uzbruktu, domādams, ka arī Viņš ir cilvēks; un arī lai nešķistu, ka Viņš iemiesojies tikai šķietami. Pēc kristības Viņš tiek kārdināts, rādīdams mums, ka pēc kristības mūs gaida kārdinājumi; un Viņš gavē, jo gavēnis ir liels ierocis kārdinājumos, un tāpēc, ka arī mums pēc kristības nav jānododas baudām, bet gavēnim.
Tātad ienaidnieks Viņam uzbrūk vispirms ar rijību, ar ko [uzbruka] arī Ādamam; pēc tam ar naudas kāri, parādīdams Viņam visas valstis. Kā viņš tās parādīja? Daži saka, ka viņš Viņam tās iztēlē uzbūra; bet es domāju, ka ne iztēlē, bet ar maņām uztveramā veidā viņš tās Viņam parādīja, likdams tām parādīties kā mirāžai, lai gan Kungu mirāža nemaldināja. Trešo reizi viņš uzbrūk ar godkāri: „Ja Tu esi Dieva Dēls, nolaidies lejā“; glaimodams viņš runāja šādas muļķības, vai Viņš, glaimu pievilts un gribēdams parādīt, ka ir Dieva Dēls, nenolaidīsies lejā, un tā viņš uzzinātu, Kas Viņš ir. Bet redzi, kā Kungs viņu atvaira ar Rakstiem: „Nekārdini To Kungu, savu Dievu.“ Jo nevajag pašam sevi mest acīmredzamās briesmās, pārbaudot, vai Dievs palīdzēs.
Ievēro arī to, cik liels labums ir pazīt Rakstus; jo arī Kungs atvairīja sātanu ar Rakstiem. Vārdi „Ne no maizes vien cilvēks dzīvos“ ir no Mozus un sacīti par mannu: manna nebija maize, tomēr uzturēja tautu. Arī „To Kungu, savu Dievu, tev būs pielūgt“ un „Nekārdini“ – arī tie ir Mozus vārdi.
Piezīmes (3)
- „3. Ķēn. 19:8“ – 1965. g. Bībelē 1. Ķēn. 19:8.
- „Kā mirāžai“ – ἐν φαντασίᾳ: velns valstis parādīja kā redzamu ainu, nevis tikai domās; bet Kungu šī aina nepievīla (μὴ φανταζομένου).
- „Ps. 90:11–12“ – velna citāts (Lk. 4:10–11), 1965: Ps. 91:11–12.
Citētās Rakstu vietas
2. Moz. 34:28; 3. Ķēn. 19:8; 1. Moz. 3:6; 5. Moz. 8:3; 5. Moz. 6:13; 5. Moz. 6:16; Ps. 90:11–12
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Ἐβαπτίσθη μὲν ὁ Κύριος, ἵνα ἁγιάσῃ τὰ ὕδατα, δι´ ἡμᾶς τοὺς μέλλοντας τῆς χάριτος ἀπολαύσειν · μετὰ δὲ τὸ βαπτισθῆναι, ἀναφέρεται ὑπὸ ποῦ πνεύματος εἰς ὄρος ἔρημον. Τὸ γὰρ Πνεῦμα τὸ ἄγιον ἐνῆγεν αὐτὸν εἰς τὸν κατὰ τοῦ διαβόλου ἀγῶνα. Εἰς ἔρημον ὀε ἀπειοιν, ἵνα δώσῃ λαβὴν τῷ διαβόλῳ τοῦ ἐπιθέσθαι αὐτῷ· καὶ γὰρ μάλιστα μεμονωμένοις ἐπιτίθεται ἡμῖν· τεσσαράκοντα δὲ ἡμέρας νηστεύει, καὶ οὐχ ὑπερβαίνει τὸ μέτρον τῆς Μωσέως καὶ Ἡλιοὺ νηστείας, ἵνα μὴ δώσῃ τῷ Σατανᾷ ἐντεῦθεν ἤδη ὑπόνοιαν ὅτι μείζων ἐστὶ τούτων· ἀλλὰ προσβάλῃ αὐτῷ, νομίζων ὅτι καὶ αὐτὸς ἄνθρωπός ἐστιν· ἅμα ἄὲ καὶ ἵνα μὴ κατὰ φαντασίαν δόξῃ σαρκωθῆναι. Μετὰ τὸ βάπτισμα δὲ πειράζεται, δεικνύων ἡμῖν ὅτι μετὰ τὸ βάπτισμα ἐκδέξονται ἡμᾶς πειρασμοί· νηστεύει δὲ, διότι μέγα ὅπλον ἐν τοῖς πειρασμοῖς ἡ νηστεία, καὶ ὅτι μετὰ τὸ βάπτισμα καὶ ἡμᾶς οὐ τρυφῇ δεῖ διδόναι, ἀλλὰ νηστείᾳ· προσβάλλει οὗν αὐτῷ ὁ ἐχθρὸς, πρῶτον ἀπὸ τῆς γαστριμαργίας, ἐξ ἡς] καὶ τῷ Ἀδάμ· εἶτα ἀπὸ τῆς φιλοχρηματίας, ὑποδείξας αὐτῷ πάσας τὰς βασιλείας· πῶς δὲ ὑπέδειξε; Τινὲς μὲν λέγουσιν ὅτι κατὰ διάνοιαν αὐτῷ ὑπεστήσατο ΟΑΡΙΤ Ιν. ταύτας· πλὴν ἀλλ´ οὐ κατὰ διάνοιαν οἷμαι, ἀλλ´ αἰσθητῶς ταύτας αὐτῷ ὑπέδειξεν, ἐν φαντασίᾳ ποιήσας φανῆναι, τοῦ Κυρίου μὴν φανταζομένου· τρίτον αὐτῷ προσβάλλει, ἀπὸ τῆς φιλοδοξίας· Εἰ υἱὸς γὰρ, φησὶν, εῖ τοῦ Θεοῦ Βάλε σεαυτὸν κάτω· κολακεύων δὲ αὐ τὸν, τὰ τοιαῦτα ἐλήρει, εἴ πως ἁπὸ τῆς κολακείας ἀπατηθεὶς, καὶ θέλων δεῖξαι ἑαυτὸν Υἱὸν Θεοῦ, βάλῃ ἐαυτὸν κάτω, καὶ οὕτω δταγνωσθῇ αὐτῶ, τίς ἑστεν. Ὁ δὲ Κύριος ὅρα πῶς ἀποκρούεται αὐτὸν ἀπὸ τῆς Γραφής· ὐκ ἐκπειράσεις γὰρ, φησί, Κύριον τὸν Θαόν σου.» Οὐ γὰρ δεῖ εἰς προφανεῖς κινδύνους ἐμβάλλειν τινὰ ἑαυτὸν, δοκιμάζοντα εἰ βοηθήσει αὐτῷ ὁ Θεός. Σημείωσαι δὲ καὶ τοῦτο, ὅτι μέγα ὄφελος τὸ εἰδέναι τὰς Γραφάς· καὶ γὰρ καὶ ὁ Κύριος τὸν Σατανᾶν ἀπὲ τῶν Γραφῶν ἀπεκρούσατο· τό τε γὰρ-. Οὐκ ἐπ´ ἄοτω μόνω ζήσεται ἄνθρωπος, Μωσαῖκόν ἐστι, περὶ τοῦ Μάννα ῥηθέν· τὸ γὰρ Μάννα ἄρτος μὴ ὄν, ὅμως ἔθρεψε τὸν λαόν· καὶ τὸ, Κύριον δὲ τὸν Θεόν σου προσκυνήσεις, καὶ τὸ, Οὐκ ἐκπειράσει,» καὶ ταῦτα Μωσαῖκά.
PG 123, skenējuma lpp. 378–379 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐβαπτίσθη μὲν ὁ Κύριος, ἵνα … beidzas: Οὐκ ἐκπειράσει,» καὶ ταῦτα Μωσαῖκά.