Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Lūkas Evaņģēlija skaidrojums: 3. nodaļa

Lk. 3:1–3

Viņš pamatoti piemin gan laiku, gan valdniekus, lai parādītu, ka Kristus laikā jūdu valdnieku pēctecība bija izbeigusies: pārvaldnieks bija Pilāts, cittautietis, bet tetrarhi bija askalonieša Hēroda dēli; un tāpēc pamatoti varēja ticēt, ka Kristus ir atnācis, saskaņā ar Jēkaba pravietojumu.

„Dieva vārds nāca pār Jāni“, viņš saka, lai tu mācītos, ka Jānis nenāca liecināt par Kristu pēc paša aicinājuma, bet dievišķā Gara vadīts; jo ar „vārdu“ tu sapratīsi vai nu Svēto Garu, vai Dieva pavēli. Tuksnesī Dieva vārds nāca pie Jāņa tāpēc, ka tuksneša bērniem – es saku, pagānu Baznīcas bērniem – bija jākļūst daudz vairāk nekā tās bērniem, kurai ir vīrs, tas ir, jūdu sinagogas bērniem; tāpēc pamatoti Dieva vārds un pavēle nāk pār Jāni, kad viņš ir tuksnesī.

Viņš sludināja tautām grēku nožēlas kristību, tas ir, grēksūdzes kristību. Šī kristība viņiem palīdzēja tikt pie grēku piedošanas, ko dod Kristus kristība. Jo Jāņa kristība nedeva grēku piedošanu, bet palīdzēja nonākt līdz piedošanai, tas ir, sagatavoja cilvēkus, lai tie pieņemtu Kristus kristību, kurā ir grēku piedošana.

Piezīmes (3)
  1. „Askalonietis“ – Hērods Lielais, pēc senas tradīcijas (Jūlijs Āfrikānis, Euzebijs) cēlies no Askalonas, tātad cittautietis.
  2. „Tuksneša bērni … tās bērni, kurai ir vīrs“ – Jes. 54:1 (Gal. 4:27): „Jo vientuļās bērnu ir vairāk nekā tās, kurai ir vīrs.“
  3. „Grēksūdzes kristība“ – ἐξαγόρευσις, grēku atzīšana (sal. Mt. 3:6 „atzīdami savus grēkus“); „grēku nožēlas kristība grēku piedošanai“ – kā termini.md (Mk 1).
Citētās Rakstu vietas

1. Moz. 49:10; Jes. 54:1; Gal. 4:27

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Μέμνυται τοῦ τε χρόνου καὶ τῶν ἀρχόντων δικαίως ὡς ἂν δείξῃ ὅτι ἐκλελοίπει ἡ διαδοχὴ τῶν Ἰουδαῖκῶν ἀρχόντων, ἐπὶ Χριστοῦ, ἡγεμονεύοντος μὲν Πιλάτου ἀνθρώπου ἀλλοεθνοῦς, τετραρχούντων δὲ τῶν Ἡρώδου τοῦ Ἀσκαλονίτου υἱῶν καὶ εἰκότως πιστευθείη ἐπιστῆναι ὁ Χριστὸς, κατὰ τὴν τοῦ Ἰακὼβ προοητείαν. «Ἐγένετο δέ, φησὶ, ῥῆμα Θεοῦ ἑπὶ Ἰωάννην ·» ἵνα σὺ μάθῃς, ὅτι οὐκ αὐτόκλητος ἦλθε μαρτομῆσαι περὶ Χριστοῦ, ἀλλὰ θείῳ κινούμενος Πνεύμάτι · τὸ γὰρ ῥῆμα, ἢ τὸ Πνεῦμα τὴ ἅγιον νοήσεις, ἢ τὴν πρόσταξιν τοῦ Θεοῦ. Ἐν τῇ ἐρήμῳ δὲ ἐγένετο τὸ ὀῆμα τοῦ Θεοῦ πρὸς Ἰωάννην· ἐπεὶ γὰρ ἔμελλι τὰ τέκνα τῆς ἐρήμου, τῆς τῶν ἐθνῶν λέγω Ἐκκλησίας, πλείονα γενέσθαι τῶν τῆς ἐχούσης τὸν ἄνδρα, τουτέστι, τῆς Ἰουδαῖκῆς Συναγωγῆς, εἰκότως ἐν τῇ ἐρήμῳ ὄντι γίνεται τῷ Ἰωάννῃ τὸ ῥῆμα καὶ ἡ πρόσταξις τοῦ Θεοῦ. Ἐκήρυσσε δὲ βάπτισμα μετανοίας τοῖς λαοῖς, τουτέστιν, ἐξαγορεύσεως. Τοῦτο δὲ τὸ βάπτισμα συνήργει αὐτοῖς εἰς τὴν ἄφεσιν τῶν ἀμαρτιῶν, τὴν διὰ τοῦ βαπτίσματος τοῦ Χριστοῦ διδομένην. Οὐ γὰρ δὴ τὸ Ἰωάννου βάπτισμα ἄφεσιν εἶχεν ἁμαρτιῶν, ἀλλ´ εἰς ἄφεσιν συνεβάλλετο, τουτέστι, παρεσκεύαζε τοὺς ἀνθρώπους, ἵνα δέξωνται τὸ τοῦ Χριστοῦ βάπτισμα, τὸ ἔχον ἄφεσιν ἀμαρτιῶν.

PG 123, skenējuma lpp. 373 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Μέμνυται τοῦ τε χρόνου καὶ … beidzas: βάπτισμα, τὸ ἔχον ἄφεσιν ἀμαρτιῶν.

Ziņot par kļūdu

Lk. 3:4–6

„Ceļš“ ir dzīve pēc Kristus, ko viņš pavēl sagatavot; jo Kungs jau gandrīz sāka sludināt. „Takas“ ir bauslības baušļi, jo tās jau bija iestaigātas; tās viņš pavēl darīt taisnas, jo farizeji baušļus sagrozīja. Bet par ceļu var saprast arī dvēseli, par takām – domas un darbus; tātad mums jāsagatavo dvēsele un jādara taisnas mūsu domas un darbi.

Tad it kā kāds jautātu: „Kā mēs to panāksim? Jo tikums ir grūti izkopjams, un tam ir daudz gravu un grūtību gan no ļaunajiem spēkiem, gan no kaislībām, kas mājo mūsos“, viņš saka, ka nekas nebūs grūts, bet viss kļūs vieglāk; jo „gravas tiks piepildītas“, tas ir, mūsu dabiskie spēki, kas tieksmē uz labo bija novājināti un pazemoti, tiks atkal piepildīti; un „visi kalni un pakalni“ – es saku par pretiniekiem spēkiem, kas lepnības dēļ bija paaugstinājušies, – „tiks pazemoti“. Jo patiesi kļuva bezspēcīgi gan pretinieku spēki, gan iekāres, kas šķita mums iedzimtas; un viss kļuva līdzens, un līkais tika pārvērsts taisnā. Jo Kristus iznīcināja pretinieku spēkus, kas šeit saukti par kalniem un pakalniem, un atdzīvināja mūsu dabiskās tieksmes uz labo, ko evaņģēlists nosauca par gravām, kas tiek piepildītas. Jo tādēļ Viņš iemiesojās, lai atjaunotu mūsu dabu tās īstajā stāvoklī.

„Un visa miesa redzēs Dieva pestīšanu“ – vairs ne tikai jūdi un prozelīti, bet visa miesa; jo Evaņģēlijs aizsniedza visu zemi. Varētu teikt vēl daudz ko citu, bet skaidrības labad lai pietiek ar šo.

Piezīmes (2)
  1. Par „ceļu“ un „takām“ sal. Teofilakta skaidrojumu Mk. 1:1–3 (mk-1-1-3).
  2. „Atjaunotu … īstajā stāvoklī“ – εἰς τὸ οἰκεῖον ἀποκαταστήσῃ.
Citētās Rakstu vietas

Jes. 40:3–5; Mk. 16:15

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὁδὸς μὲν, ἡ κατὰ Χριστὸν πολιτεία, ἢν κελεύει ἑτοιμασθῆναι. Ἕμελλε γὰρ ὅσον οὕπω κηρύττειν ὁ Κύριος. Τρίβοι Κδὲ, αἱ τοῦ νόμου ἐντολαὶ, ὡς ἤδη τετριμμέναι. Ἃς εὐθείας ποιεῖν διατάττεται. Διέστρεφον γὰρ τὰς ἐντολὰς οἱ Φαρισαῖοι· δύναται δὲ νοηθῆναι καὶ ὁδὸς, ἡ ψυχή· τρίβοι δὲ, τὰ νοήματα καὶ αἱ πράξεις. Δεῖ οὖν ἡμᾶς καὶ τὴν ψυχὴν ἑτοιμάζειν, καὶ τὰς πράξεις καὶ τὰ νοήματα ἡμῶν εὐθέα ποιεῖν. Εἶτα ὥσπερ ἐρωτῶντός τινος· Καὶ πῶς κατορθώσωμεν τοῦτο; δόσεργος γὰρ ἡ ἀρετὴ, καὶ πολλὰς φάραγγας ἔχουσα καὶ δυσκολίας, καὶ ἀπὸ τῶν πονηρῶν δυνάμεων, καὶ ἀπὸιτῶν ἐνοίκων ἡμῖν παθῶν· φησὶν ὅτι Οὐδὲν ἐργῶδες ἔσται, ἀλλὰ πάντα ῥάω· αἱ τε γὰρ φάραγγες πληρωθήσονται, τουτέστιν, αἱ φυσικαὶ ἡμῶν δυνάιμεις αἱ πρὸς τὸ καλὸν ἀσθενήσασαι καὶ ταπεινωθεῖσαι, ἀναπληρωθήσονται· καὶ πᾶν ὄρος καὶ βουνὸς, αἱ ἀντικείμεναι λέγω δυνάμεις, αἱ διὰ τὴν ὑπερηφανίαν ἀρθεῖσαι, ταπεινωθήσονται. Ἡσθένησαν γὰρ ὡς ἀληθῶς αἴ τε ἀντικείμεναι δυνάμεις, καὶ αἱ δοκοῦσαι ἡμῖν φυσικῶς ἐγκεῖσθαι ἐπιθυμίαι. Καὶ πάντα λεῖα γεγόνασι· καὶ εἰς εὐθεῖαν τὰ σκολιὰ μετήχθησαν. Ὁ γὰρ Χριστὸς, τάς τε ἀντικειμένας δυνάμεις κατἡργησεν, αἴτινες ἐνταῦθα λέγονται ὄρη καὶ βουνοὶ, καὶ τὰς φυσικὰς ἡμῶν πρὸς τὸ καλὸν κινήσεις ἀνεζώωσεν · ἃς εἶπεν ὁ εὐαγγελιστὴς φάραγγας πληρουμένας. Διὰ τοῦτο γὰρ ἐσαρκώθη, ἵνα τὴν φύσιν ἠμῶν εἰς τὸ οἰκεῖον ἀποκαταστήση. Καὶ πᾶσα, φησί, σὰρξ ὄψεται τὸ σωτήριον τοῦ Θεοῦ· οὐκ ἔτι Ἰουδαῖοι μόνον καὶ προσήλυτοι, ἀλλὰ καὶ πᾶσα σάρξ· εἰς πᾶσαν γὰρ τὴν γῆν ἔφθασε τὸ Εὐαγγέλιον. Πολλὰ καὶ ἄλλα ἦν τἰπεῖν, ἀλλὰ διὰ τὸ σαφέστερον ταῦτα λελέχθω

PG 123, skenējuma lpp. 373–374 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὁδὸς μὲν, ἡ κατὰ Χριστὸν … beidzas: διὰ τὸ σαφέστερον ταῦτα λελέχθω

Ziņot par kļūdu

Lk. 3:7–9

„Odžu dzimums“ viņš sauc jūdus, jo tie aizvainoja savus tēvus un mātes; jo stāsta, ka šis dzīvnieks piedzimst, izgrauzdams mātes klēpi. Turklāt viņi nogalināja praviešus un skolotājus. „Nākamās dusmas“ viņš sauc mūžīgo sodu.

„Grēku nožēlas cienīgi augļi“ nav tikai izvairīšanās no ļauna, bet arī labā darīšana; jo tas patiesi ir grēku nožēlas auglis un dzīvais auglis – darīt labu. „Nesāciet sevī sacīt“, ka esam no cildenas cilts, un, paļaudamies uz tēviem, neatstājiet novārtā tikumu. Jo Dievs var dot patriarham bērnus arī no šiem akmeņiem, kā Viņš gandrīz tā darīja jau agrāk: jo Sāras klēpis, būdams cietāks par akmeņiem, tomēr tika apdāvināts ar žēlastību dzemdēt bērnus.

„Cirvis“ ir dievišķā tiesa, kas izcērt necienīgos no dzīvības. „Ja jūs nenožēlosiet grēkus,“ viņš saka, „jūs tiksiet izcirsti no dzīvības; jo cirvis jau ir pielikts pie jūsu, koku, saknes.“ Par sakni var saprast dzīvību, kā mēs teicām; bet par sakni var saprast arī radniecību ar Ābrahāmu: no šīs radniecības ar Ābrahāmu tiek izcirsti tie, kas nav cienīgi būt viņa zari, kā saka apustulis. Sods ir divkāršs: grēcinieks un neauglīgais ne tikai tiek izcirsts no radniecības ar taisnajiem, bet arī tiek iemests ugunī.

Piezīmes (3)
  1. „Odžu dzimums“ – γεννήματα ἐχιδνῶν. Par odzēm, kas piedzimst, izgraužot mātes klēpi, – sena dabas vēstures doma (Hērodots III 109, Fiziologs); tā sv. Jānis Zeltamute un citi.
  2. „Aizvainoja“ – OCR „λίβοντας“ nav skaidrs; tulkots pēc krievu tulkojuma („оскорбляли“). Pārbaudīt skenējumā (PG 123, skenējuma lpp. 374–375).
  3. „Dzīvais auglis“ – γέννημα, „dzimums, dzīvais auglis“; vārdu spēle ar γεννήματα ἐχιδνῶν.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 23:31; Mt. 23:33; 1. Moz. 18:11; Rom. 4:19; Rom. 11:17–21

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Γενν ματα ἐχιδνῶν καλεῖ τοὺς Ἰουδαίους, ὡς τοὺς πατέρας αὐτῶν καὶ τὰς μητέρας λίβοντας. Καὶ γὰρ τοῦτο τὸ ζῶον λέγουσι τὴν μήτραν διεσθίον, οὕτω τίκτεσθαι· ἀλλὰ καὶ τοὺς προφήτας ἀπέκτεινον, καὶ τοὺς διδασκάλους. Λέλλουσαν δὲ ὀργὴν, τὴν αἰώνιόν φησι κόλασιν. Καρποὶ δὲ ἄξιοι τῆς μετανοίας, οὐ μόνον ἡ ἀποφυγὴ τοῦ κακοῦ, ἀλλὰ καὶ ἡ ἐπεξεργασία τοῦ ἀγαθοῦ. Τοῦτο γὰρ ὄντως καρπὸς καὶ γέννημα τῆ; μετανοίας, τὸ ἐρνάσασθαι πὸ ἀγαθόν. Μὴ ἄρξησθε δὲ λέγειν ἐν ἑαυτοῖς, ὅτι εὐγενεῖς ἐσμεν, καὶ θαῤῥοῦντες τοῖς πατράσιν, ἀμελῆτε τῆς ἀρετῆς. Καὶ γὰρ καὶ ἐκ τῶν λίθων τούτων δυνήσεται ὁ Θεὸς τῷ πατριάρχῃ παῖδας δοῦναι, ὥσπερ σχεδὸν καὶ πρώην ἐποίησεν. Ἡ γὰρ μήτρα τῆς Σάῤῥας, λίθων οὖσα σκληροτέρα, ὅμως εἰς παιδοποιίαν ἐχαριτώθη· ἀξίνη δέ, ἡ θεία κρίσις, ἡ ἐκκόπτουσα τοὺς ἀναξίους ἐκ τῆς ζωῆς. Εἰ μὴ οὖν μετανοέσῃτε, φησὶν, ἐκκοπήσεσθε ἀπὸ τῆς ζωῆς. Ἐπίκειται γὰρ ἡ ἀξίνη πρὸς τὴν ῥιζαν ὑμῶν τῶν δένδρων Νοεῖται μὲν οὖν ῥίζα, ἡ ζωή, ὡς εἴπομεν. Νοηθείη δ´ ἂν καὶ ῥίζα, ἡ τοῦ Ἀβραὰμ συγγένεια· ἀφ´ ἦε συγγενείας τοῦ Ἀβραὰμ ἐκκόπτονται οἱ μὴ ὄντες Ἐξιοι κλάδοι εἶναι αὐτοῦ κατὰ τὸν Ἀπόστολον. Διπλῆ δὲ ἡ τιμωρία· οὐ μόνον γὰρ ἐκκόπτεται τῆς πρὸς τοὺς δικαίους συγγενείας ὁ ἀμαρτωλὸς καὶ ἄκαρπος, ἀλλὰ καὶ εἰς πῦρ βάλλεται.

PG 123, skenējuma lpp. 374–375 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Γενν ματα ἐχιδνῶν καλεῖ τοὺς … beidzas: ἀλλὰ καὶ εἰς πῦρ βάλλεται.

Ziņot par kļūdu

Lk. 3:10–18

Jānis pamāca trīs kārtas, kas pie viņa nāca: ļaužu pūļus, muitniekus un karavīrus. Pūļus viņš skubina rūpēties par žēlsirdības darbiem, pavēlēdams tam, kam ir divi svārki, dot vienus tam, kam nav; muitniekiem – nekā vairāk neiekasēt, tas ir, nepieprasīt; karavīriem – nelaupīt, bet būt apmierinātiem ar savu algu, tas ir, ar dāvanām, ko ķeizars pēc paraduma dod.

Ievēro, kā viņš pūļus kā nevainīgus skubina darīt kādu labu darbu, proti, dot citiem, bet muitniekus un karavīrus – atturēties no ļauna; jo tie vēl nespēja un nevarēja darīt labu, bet viņiem pietika ar to, ka nedara ļaunu.

Daži arī garīgā nozīmē saprot vārdus, ka tam, kam ir divi svārki, jādod tam, kam nav; jo viņi saka, ka divi svārki ir Rakstu gars un burts. Tātad tam, kam ir abi, Jānis liek dot tam, kas ir pavisam kails; piemēram, ja kāds saprot Rakstus divējādi, gan pēc burta, gan pēc gara, lai viņš dod tam, kam nav, lai māca nezinošo un dod viņam kaut vai burtu.

Jāņa tikums bija tik liels, ka visi par viņu domāja, vai tikai viņš nav Kristus. Atraidīdams šādu domu, viņš saka: „Starp mani un Kristu ir tāda atšķirība, ka es kristīju ar ūdeni, bet Viņš [ar Garu; un es neesmu cienīgs atraisīt pat] Viņa kurpju siksnu.“

Ko tas nozīmē? Vārdi „Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni“ ir pilnīgi skaidri: Viņš apustuļiem sūtīja Garu, un tiem parādījās šķeltas uguns mēles. Bet tas, ka viņš nav cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnu, pēc acīmredzamās nozīmes nozīmē: „Es neesmu cienīgs būt pat Viņa pēdējais kalps.“ Bet pēc apslēptākas nozīmes Tā Kunga kurpes ir divas nākšanas: no debesīm uz zemi un no zemes uz elli. Šo divu nākšanu veidu neviens nevar atraisīt, pat ja būtu tāds kā Jānis. Jo kas var pateikt, kā Viņš iemiesojās vai kā Viņš nokāpa ellē?

Vārdi „Viņa rokā ir vētekle“ nozīmē: kaut Viņš jūs arī kristīs, nedomājiet, ka jūs jau esat bez vainas; bet ja jūs pēc tam nerādīsiet bezvainīgu dzīvi, Viņš jūs sadedzinās neizdzēšamā ugunī. Jo pelavas ir tas, kura prāts ir neauglīgs un kas nes tikai daudz pasaulīgu lietu sagružu.

„Arī daudz ko citu skubinādams, viņš sludināja tautai Evaņģēliju.“ Jo laba mācība patiesi ir skubinājums (παράκλησις), un to pamatoti var saukt arī par evaņģēliju.

Piezīmes (5)
  1. „Alga“ – ὀψώνια, karavīru uzturnauda; Teofilakts to skaidro kā ierastās ķeizara dāvanas.
  2. „Garīgā nozīmē“ – κατὰ ἀναγωγήν (sk. termini.md, Mk 2). Skaidrojums par „diviem svārkiem“ kā Rakstu burtu un garu – no Origena (Homīlijas par Lūku, 23).
  3. „Kurpes – divas nākšanas“ – vārdu spēle: ὑποδήματα („kurpes“) un ἐπιδημία („atnākšana, uzturēšanās“). Šo skaidrojumu sniedz arī sv. Gregorijs Lielais.
  4. „Elle“ – ᾅδης (sk. termini.md, Mk 15).
  5. „Skubinājums … evaņģēlijs“ – παρακαλῶν, εὐηγγελίζετο: Teofilakts abus vārdus skaidro ar labu mācību.
Citētās Rakstu vietas

2. Kor. 3:6; Ap. d. 2:3; 1. Pēt. 3:19; Ef. 4:9; Mt. 3:12

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τρία τάγματα προσελθόντα αὐτῳ, ὁ Ἰωάννης νουθετεῖ, τοὺς ὄχλους, τοὺς τελώνας, καὶ τοὺς στρατιώτας. Τοῖς μὲν οὖν ὄχλοις παραινεί. προσέχειν τῇ ἐλεημοσύνῃ, τὸν ἔχοντα δύο χιτῶνας κελεύων μεταδοῦναι τῷ μὴ ἔχοντι· τοῖς δὲ τελώναις, τὸ μηδὲν πλέον εἰσπράσσειν, τουτέστιν, ἀπαιτεῖν· τοῖς δὲ στρατιώταις, τὸ μὴ ἁρπάζειν, ἀλλ´ ἀρκεῖαθαι τοῖς ὀψωνίοις, τουτέστι, ταῖς διδομέναις παράν τοῦ βασιλέως κατὰ συνήθειαν φιλοτιμίαις. Ὅρα δὲ πῶς τοῖς μὲν ὄχλοις ὡς ἀκάκοις οὐσι παραινεῖ πρᾶξαί τι ἀγαθὸν, τουτέστι, τὸ μεταδοῦναι, τοῖς δὲ τελώναις καὶ στρατιώταις, ἀποσχέσθαι τοῦ κακύ· οὔπω γὰρ ἐχώρουν οὗτοι, οὐδὲ ἠδυναντο ποιῆσαί τι ἀγαθὸν, ἀλλ´ ἀρκετὸν αὐτοῖς τὸ μὴ κακὰ ποιεῖν. Τινές δὲ καὶ κατὰ ἀναγωγὴν νοοῦσι τὸ, τὸν ἔχοντα δύο χιτῶνας μεταδοῦναι τῷ μὴ ἔχοντι· φασὶ γὰρ δύο χιτῶνας εἶναι, τό τε πνεῦμα τῆς Γραφῆς, και τὸ γράμμαι Τὸν ἔχοντα οὖν τὰ δύος, προτρέπεται ἁ Ἰωάννης μεταδοῦναι τῷ παντελῶς γυμνῷ· οἰον, ἔστι τις τὴν Γραφὴν νοῶν διττῶς, κατά τε τὸ γράμμα καὶ κατὰ τὸ πνεῦμα, μεταδότω οὖν τῷ μὴ ἔχοντι, διδαξάτω τὸν ἀγνοοῦντα, καὶ δότω αὐτῷ κἂν τὸ γράμμα. Τοσαύτη δὲ ἦν ἡ τοῦ Ἰωάννου ἀρετὴ, ὥστι πάντας ὑπολογίζεσθαι περὶ αὐτοῦ, μήποτε ἄρα αὐτός ἐστιν ὁ Χριστός. Τὴν τοιαύτην οὖν ὑπόνοιαν ἀπο κρουόμενος, φησν, Καὶ τοσοῦτον ἐμοῦ Χριστοῦ τὸ διάφορον, ὡστε ἐγὸ μὲν, ἐν ὕδατι βαπιίζω, ἐκεῖνος ἰυιάντα τῶν ὑποδημάτων αὐτοῦ ἱκανός εἰμι λῦσαι Τί δὲ ταῦτα δηλοῦσι· Τὸ μὲν, Βαπτίσει ὑμᾶς ἐν Πνεύματι καὶ πυρὶί, πρόδηλον πάντως· καὶ γὰρ τοῖς ἀποστόλοις ἔπεμψε τὸ πνεῦμα, καὶ πύριναι γλῶσσαι ὥφθησαν μεριζόμεναι αὐτοῖς. Τὸ δὲ μὴ εἶναι ἰκανὸν λῆσαι τὸν ἱμάντα τῶν ὑποδημάτων αὐτοῦ κατὰ ιιὲν τὴν προφανῆ ἕννοιαν, ὅτι Οὐδὲ ἔσχατος δοῦλος αὐτοῦ εἰκι ἄξιος τάττεσθαι. Κατὰ οὲ τὸ κρυφιώτερον, δύο Ἀποδήματά εἰσι τοῦ Κυρίου, ἥ τε ἐξ οὐρανοῦ ἐπὶ τὴν γῆν ἐπιδημία, καὶ ἡ ἐκ γῆς ἐπὶ τὸν ἄδην· τούτων οὖν τῶν δύο ἐπιδημιῶν τοὺς τρόπους, οὐ δύναταί τις λῦσαι, οὐδὲ εἰ κατὰ Ἰωάννην ἐστί. Τίς γὰρ δύναται εἰπεῖν, ἢ πῶς ἐσαρκώθη, ἢ πῶς κατῆλθεν εἰς ὅην; Τὸ δὲ Οὗ τὸ πτύον ἐν τῇ χειρὶ αὐτοῦ τοῦτο σημαίνει, ὅτι, Εἰ καὶ βαπτίσει ὑμᾶς, μὴ νομίζετε ἕτι ἤδη ἀθῶοί ἐστε· ἀλλ´ εἰ μὴ τὸν μετὰ ταῦτα βίον ἄμωμον ἐνδείξεσθε, κατακαύσει ὑμᾶς πυρὶ ἀσβέστῳ· ἄχυρον γάρ ἐστιν, ὁ ἄκαρπον ἔχων νοῦν, καὶ μόνον συρφετὸν πολὺν βιωτικῶν πραγμάτων ἐπιφερόμενος. «Πολλὰ δὲ καὶ ἕτερα παρακαλῶν, εὐηγγελίζετο τὸν λαόν.» Παράκλησις γὰρ ὄντως ἐστὶν ἡ ἀγαθὴ διδασκαλία · καὶ εὐαγγέλιον δὲ εἰκότως ἂν λεχθείη.

PG 123, skenējuma lpp. 375–376 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τρία τάγματα προσελθόντα αὐτῳ, ὁ … beidzas: εὐαγγέλιον δὲ εἰκότως ἂν λεχθείη.

Ziņot par kļūdu

Lk. 3:19–22

Evaņģēlists pamatoti šeit iestarpināja stāstu par Hērodu, it kā sacīdams: „Pūlis par Jāni domāja tik augstu, bet Hērods, viņa atmaskots, pievienoja visam vēl arī to, ka ieslodzīja viņu cietumā.“ Viņš to stāsta it kā sašutis un dziļi sāpēdams, ka, kamēr pūlim par Jāni bija tik augstas domas, Hērods pret viņu tā izturējās.

Debesis atveras, lai mums tiktu parādīts, ka kristība visiem atver debesis, ko Ādams bija aizslēdzis. Un Gars nonāk pār Jēzu, lai arī no tā mēs mācītos, ka arī pār mums, kad tiekam kristīti, nāk Gars; jo Kungam jau nebija vajadzīgs Gars. Bet Viņš visu dara mūsu dēļ un Pats kļūst par pirmsākumu visam, ko mēs vēlāk saņemsim, lai būtu pirmdzimtais starp daudziem brāļiem. Balodis – lai mēs mācītos, ka mums vienmēr jābūt lēnprātīgiem un šķīstiem; un ka, kā Noasa laikā balodis vēstīja par Dieva dusmu rimšanu, tā arī šeit Svētais Gars, grēku pārplūdinājis, mūs salīdzināja ar Dievu. Un Dēls dzird balsi, kas atskanēja no Tēva, lai rādītu, ka arī mums, kad tiekam kristīti, Viņš dāvāja pieņemšanu par dēliem. „Tevī [Man labs prāts“, tas ir: Tevī Es atdusos].

Piezīmes (2)
  1. „Kurā Man labs prāts“ – ἐν σοὶ ηὐδόκησα; Teofilakts (pēc krievu tulkojuma) skaidro „Tevī Es atdusos“, kā εὐδοκία Lk. 2:14 (lk-2-8-14).
  2. „Grēku pārplūdinājis“ – κατακλυσμὸν τῆς ἁμαρτίας ποιησάμενον, burtiski „sarīkojis grēka plūdus“, t. i., grēku noslīcinājis kā plūdos.
Citētās Rakstu vietas

Rom. 8:29; Kol. 1:18; 1. Moz. 8:8–11; Gal. 4:5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εἰκότως παρενέβαλεν ὁ εὐανγελιστὸς ἐνταῦθα τὰ περὶ Ἡρώδου, μονονουχὶ τοιάδε λέγων· Ο μὲν ὄχλος, τοιαῦτα περὶ Ἰωάννου διελογίζετο, ὁ δὲ Ἠρώδης ἐλεγχόμενος ὑπ´ αὐτοῦ, προσέθηκε καὶ τοῦτο ἐπὶ πᾶσι, τὸ κατακλεῖσαι αὐτὸν ἐν τῇ φυλακῇ· ὡσανεὶ οὖν σχετλιάζων, ταῦτα διηγεῖται καὶ δεινοπαθῶν, εἴγε τοῦ ὄχλου τοιαύτην ὑπόληψιν ἐπὶ τῷ Ἰωάννῃ ἔχοντος, ὁ Ἡρώδης τοιαῦτα ἐπεδείξατο. Δνοίγεται δὲ ὁ οὐρανὸς, ἵνα δειχθῇ ἡμῖν ὅτι τὸ βάπτιαμα ἀνοίγει πᾶσι τὸν οὐρανὸν, ὃν ὁ Ἀδὰμ ἔκλεισε. Κάτεισί τε τὸ Πνεῦμα ἐπὶ τὸν Ἰησοῦν, ἵνα καὶ ἐκ τούτου μάθωμεν ὅτι καὶ ἡμῖν βαπτιζομένοις ἔπεισι τὸ Πνεῦμα· οὐ γὰρ δὴ ὁ Κύριος ἐδέετο τοῦ Πνεύματος. Ἀλλὰ πάντα δι´ ἡμᾶς ποιεῖ, καὶ ἀπαρχὴ αὐτὸς γίνεται πάντων, ὧν ἐμέλλομεν ἡμεῖς λαιμβάνειν Ἱστερον, ὡς ἂν πρωτότοκος ἐν πολλοῖς ἀδελφοῖς γένηται · ὡς περιστερὰ δὲ, ἵνα μάθωμεν ὅτι πράους ἡμᾶς εἶναι ἂεῖ καὶ καθαρούς· καὶ ὅτι ὥσπερ ἐπὶ τοῦ Νῶε, περιστερὰ ἐμήνυσε τὴν κατάπαυσιν τῆς τοῦ Θεοῦ ὀργῆς, οὕτω καὶ ἐνταῦθα, τὸ Πνεῦμα τὸ ἅγιον κατήλλαξεν ἡμᾶς τῷ Θεῷ, κατακλυσμὸν τῆς ἁμαρτίας ποιησάμενον· καὶ Υἱὸς δὲ ἀκούει, παρὰ τοῦ Πατρὸς ἐνεχθείσης τῆς φωνῆς, δεικνὺς ὅτι καὶ ἡμῖν βαπτιζομένοις, τὴν υἱοθεσίαν ἐχαρίσατο Ἐν σοὶ δὲ

PG 123, skenējuma lpp. 376 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εἰκότως παρενέβαλεν ὁ εὐανγελιστὸς ἐνταῦθα … beidzas: φωνῆς, δεικνὺς ὅτι καὶ ἡμῖν

Ziņot par kļūdu

Lk. 3:23–38

Kungs tika kristīts trīsdesmit gadu vecumā, jo šis vecums ir vispilnīgākais: tajā cilvēks izrādās vai nu pārbaudīts, vai nederīgs.

Lūka ved Viņa ciltsrakstu pretējā virzienā nekā Matejs, lai parādītu, ka Tas, kas tagad piedzimis miesā, ir no Dieva. Jo redzi ciltsrakstu, kā tas noved līdz Dievam; un līdz ar to, lai mēs mācītos, ka Viņš iemiesojās tādēļ, lai visus starpā esošos tēvus uzvestu pie Dieva un darītu par dēliem. Varu teikt arī citādi. Tā Kunga dzimšanai neticēja, jo tā bija bez sēklas; tāpēc evaņģēlists, gribēdams parādīt, ka arī citreiz cilvēks radies bez sēklas, no zemākajiem kāpj augšup līdz Ādamam un Dievam, it kā mums sacīdams: „Ja tu netici, kā otrais Ādams radies bez sēklas, pacel savu prātu līdz pirmajam Ādamam, un tu atradīsi, ka viņu bez sēklas radījis Dievs, – un tad neesi neticīgs.“

Daži jautā, kā Matejs saka, ka Jāzeps ir Jēkaba dēls, bet Lūka – ka Ēlija; jo, viņi saka, nav iespējams, ka vienam un tam pašam ir divi tēvi. Uz to atbild, ka Jēkabs un Ēlijs bija brāļi no vienas mātes, bet no dažādiem tēviem. Kad Ēlijs nomira bez bērniem, Jēkabs ņēma viņa sievu, lai radītu no viņas bērnus; un tādēļ Jāzeps tiek saukts par Jēkaba dēlu pēc dabas un par Ēlija dēlu pēc bauslības. Jo Jēkabs viņu dzemdināja pēc dabas un patiesi, un viņš ir tā dabiskais dēls; bet Ēlija dēls viņš bija tikai pēc bauslības. Jo bauslība pavēlēja: ja kāds nomirst bez bērniem, tā sievai jāsavienojas ar viņa brāli, un tas, kas no tā piedzims, tiek uzskatīts par mirušā bērnu, lai arī pēc dabas tas ir dzīvā bērns. Tā ka evaņģēlisti runā pareizi un viens otram nav pretrunā: Matejs ierakstīja Jāzepa dabisko tēvu, bet Lūka – to, kas tika uzskatīts par viņa tēvu pēc bauslības, tas ir, Ēliju; un abi rāda, ka Kungs piedzima tāpēc, lai svētītu gan dabu, gan bauslību.

Piezīmes (3)
  1. Teofilakts skaidro tikai Lk. 3:23 un ciltsraksta nozīmi kopumā; vārdu sarakstu (Lk. 3:24–38) viņš neskaidro.
  2. Jēkaba un Ēlija (Ἠλί) skaidrojums par levirāta laulību – Jūlija Āfrikāņa vēstulē Aristidam (Euzebijs, Baznīcas vēsture I 7).
  3. „Ēlijs“ – Ἠλί (1965: „Eli“); vārda forma redaktoram salīdzināt.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 1:1–16; 1. Kor. 15:45–47; 5. Moz. 25:5–6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τριάκοντα μὲν ὢν ἐτῶν, ἐβαπτίσθη ὁ Κὔριος, διότι αὕτη ἡ ἡλικία ἐστὶ τελειοτάτη· καὶ κατὰ ταύτην ὁ ἄνθρωπος, ἢ δόκιμος ἢ ἀδόκιμος. Γενεαλογεῖ δὲ αὐτὸν ὁ Λουκᾶς, ἀντιστρόφως τῷ Ματθαίῳ, ἵνα δείξῃ ὅτι ὁ νῦν γεννηθεὶς ἐν σαρκλ, ἀπὸ τοῦ Θεοῦ ἐστιν. Ὅρα γὰρ τὴν γενεαλογίαν, πῶς καταντᾷ εἰς τὸν Θεὸν καὶ ἄμα Τνα μάθωμεν Ἐτι ἵοα πάντας τοὺς ἐν μέσῳ πατέρας εἰς Θεὸν ἀναγάγη καὶ υἱοὺς ποιήσῃ, τούτου ἕνεκεν ἐσαρκώθη. Ἔχω δὲ καὶ ἐτέρως εἰπεῖν· Ἡπιστεῖτο ἡ γένγησις τοῦ Κυρίου, ὡς ἄνευ σπορᾶς οὖσα· θέλων οὖν δεῖξαι ὀ εὐαγήελιστὴς, ὅτι καὶ ἄλλοτε ἄνευ σπορᾶς ἐγένετο ἄνθρωπος, ἀπὸ τν κάτω ἀνέρχεται ἐπὶ τὸν Ἀδὰμ καὶ τὸν Θεόν· μονονουχ λέγων ἡμῖν· Εἰ ἀπιστεῖς πῶς ὁ δεύτερος Ἀδὰμ ἐγένετο δίχα σπορᾶς, ἄνελθέ μοι τῷ νῷ ἐπὶ τὸν πρότερον Ἀδὰμ, καὶ εὑρήσεις αὐτὸν ἄνευ σπορᾶς γενόμενον ὑπὸ τοῦ Θεοῦ, καὶ λοιπὸν, μὴ ἀπίστει Ζητοῦσι δέ τινες, πῶς ὁ μὲν Ματθαῖος τὸν Ἰωσὴφ τοῦ Ἰακὼβ λέγει εἶναι παῖδα· ὁ δὲ Λουκᾶς, τοῦ Ἠλί· ἀδύνατον γὰρ, φασὶ, τὸν αὐτὸν δύο πατέρων εἶναι παῖδα. Λέγουσιν οὖν πρὸς τοῦτο, ὅτι ὁ Ἰακὼβ καὶ ὁ Ἡλὶ, ὁμομήτριοι ἀδελφοὶ, ἄλλου δὲ καὶ ἄλλου πατρός· ἀποθανόντος οὖν τοῦ Ἡλὶ ἄπατδος ἠγάγετο τὴν γυναῖκα αὐτοῦ ὁ Ἰακὼβ, παιδοποιήσων ἐξαὐτῆς· καὶ οὕτω λέγεται ὁ Ἰωσὴφ, Ἰακὼβ εἶναι παῖς τῆ φύσει, καὶ τοῦ Ἡλὶ τῷ νόμῳ· ὁ μὲν γὰρ ΡἸακώβ, φύσει αὐτὸν ἐγέννησε καὶ ἀληθῶς, καὶ φυσικὸς λοιπὸν υἱός ἐστιν αὐτοῦ· τοῦ δὲ Ἡλί, κατὰ τὸν νόμον μόνον ἦν παῖς· ὁ γὰρ νόμος ἐκέλευεν, ἐάν τις τελευτήσῃ ἄπαις, τούτου τὴν γυναῖκα συζεύγνυσθαι τῷ ἀδελφῷ αὐτοῦ, καὶ τὸ ἐκ τούτου τεχθησόμενον, νομίζεσθαι εἶναι τοῦ τεθνηκότος, εἰ καὶ φύσει τοῦ ζῶντος ἦν· ὥστε καλῶς λέγουσιν οἱ εὐαγγελισταί, καὶ οὐκ ἐναντιοῦνται· ὁ μὲν γὰρ Ματθαῖος, τὸν φυσικὸν πατέρα τοῦ Ἰωσὴφ ἀνεγράψατο· ὁ δὲ Λουκᾶς, τὸν κατὰ τὸν νόμον πατέρα αὐτοῦ λογιζόμενον, τουτέστι, τὸν Ἡλὶ, ἵνα δείξωυιν ἀμφότεροι, ὅτι διὰς ποῦτο ἐγεννήθη ὁ Κύριος ἵνα καὶ φύσιν καὶ νόμον Α Γαῖ. Δαιιμος εὐ αιυταῖει ρ ἁγιάσῃ.

PG 123, skenējuma lpp. 376–378 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τριάκοντα μὲν ὢν ἐτῶν, ἐβαπτίσθη … beidzas: Δαιιμος εὐ αιυταῖει ρ ἁγιάσῃ.

Ziņot par kļūdu