Lk. 3:1–3
Viņš pamatoti piemin gan laiku, gan valdniekus, lai parādītu, ka Kristus laikā jūdu valdnieku pēctecība bija izbeigusies: pārvaldnieks bija Pilāts, cittautietis, bet tetrarhi bija askalonieša Hēroda dēli; un tāpēc pamatoti varēja ticēt, ka Kristus ir atnācis, saskaņā ar Jēkaba pravietojumu.
„Dieva vārds nāca pār Jāni“, viņš saka, lai tu mācītos, ka Jānis nenāca liecināt par Kristu pēc paša aicinājuma, bet dievišķā Gara vadīts; jo ar „vārdu“ tu sapratīsi vai nu Svēto Garu, vai Dieva pavēli. Tuksnesī Dieva vārds nāca pie Jāņa tāpēc, ka tuksneša bērniem – es saku, pagānu Baznīcas bērniem – bija jākļūst daudz vairāk nekā tās bērniem, kurai ir vīrs, tas ir, jūdu sinagogas bērniem; tāpēc pamatoti Dieva vārds un pavēle nāk pār Jāni, kad viņš ir tuksnesī.
Viņš sludināja tautām grēku nožēlas kristību, tas ir, grēksūdzes kristību. Šī kristība viņiem palīdzēja tikt pie grēku piedošanas, ko dod Kristus kristība. Jo Jāņa kristība nedeva grēku piedošanu, bet palīdzēja nonākt līdz piedošanai, tas ir, sagatavoja cilvēkus, lai tie pieņemtu Kristus kristību, kurā ir grēku piedošana.
Piezīmes (3)
- „Askalonietis“ – Hērods Lielais, pēc senas tradīcijas (Jūlijs Āfrikānis, Euzebijs) cēlies no Askalonas, tātad cittautietis.
- „Tuksneša bērni … tās bērni, kurai ir vīrs“ – Jes. 54:1 (Gal. 4:27): „Jo vientuļās bērnu ir vairāk nekā tās, kurai ir vīrs.“
- „Grēksūdzes kristība“ – ἐξαγόρευσις, grēku atzīšana (sal. Mt. 3:6 „atzīdami savus grēkus“); „grēku nožēlas kristība grēku piedošanai“ – kā termini.md (Mk 1).
Citētās Rakstu vietas
1. Moz. 49:10; Jes. 54:1; Gal. 4:27
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Μέμνυται τοῦ τε χρόνου καὶ τῶν ἀρχόντων δικαίως ὡς ἂν δείξῃ ὅτι ἐκλελοίπει ἡ διαδοχὴ τῶν Ἰουδαῖκῶν ἀρχόντων, ἐπὶ Χριστοῦ, ἡγεμονεύοντος μὲν Πιλάτου ἀνθρώπου ἀλλοεθνοῦς, τετραρχούντων δὲ τῶν Ἡρώδου τοῦ Ἀσκαλονίτου υἱῶν καὶ εἰκότως πιστευθείη ἐπιστῆναι ὁ Χριστὸς, κατὰ τὴν τοῦ Ἰακὼβ προοητείαν. «Ἐγένετο δέ, φησὶ, ῥῆμα Θεοῦ ἑπὶ Ἰωάννην ·» ἵνα σὺ μάθῃς, ὅτι οὐκ αὐτόκλητος ἦλθε μαρτομῆσαι περὶ Χριστοῦ, ἀλλὰ θείῳ κινούμενος Πνεύμάτι · τὸ γὰρ ῥῆμα, ἢ τὸ Πνεῦμα τὴ ἅγιον νοήσεις, ἢ τὴν πρόσταξιν τοῦ Θεοῦ. Ἐν τῇ ἐρήμῳ δὲ ἐγένετο τὸ ὀῆμα τοῦ Θεοῦ πρὸς Ἰωάννην· ἐπεὶ γὰρ ἔμελλι τὰ τέκνα τῆς ἐρήμου, τῆς τῶν ἐθνῶν λέγω Ἐκκλησίας, πλείονα γενέσθαι τῶν τῆς ἐχούσης τὸν ἄνδρα, τουτέστι, τῆς Ἰουδαῖκῆς Συναγωγῆς, εἰκότως ἐν τῇ ἐρήμῳ ὄντι γίνεται τῷ Ἰωάννῃ τὸ ῥῆμα καὶ ἡ πρόσταξις τοῦ Θεοῦ. Ἐκήρυσσε δὲ βάπτισμα μετανοίας τοῖς λαοῖς, τουτέστιν, ἐξαγορεύσεως. Τοῦτο δὲ τὸ βάπτισμα συνήργει αὐτοῖς εἰς τὴν ἄφεσιν τῶν ἀμαρτιῶν, τὴν διὰ τοῦ βαπτίσματος τοῦ Χριστοῦ διδομένην. Οὐ γὰρ δὴ τὸ Ἰωάννου βάπτισμα ἄφεσιν εἶχεν ἁμαρτιῶν, ἀλλ´ εἰς ἄφεσιν συνεβάλλετο, τουτέστι, παρεσκεύαζε τοὺς ἀνθρώπους, ἵνα δέξωνται τὸ τοῦ Χριστοῦ βάπτισμα, τὸ ἔχον ἄφεσιν ἀμαρτιῶν.
PG 123, skenējuma lpp. 373 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Μέμνυται τοῦ τε χρόνου καὶ … beidzas: βάπτισμα, τὸ ἔχον ἄφεσιν ἀμαρτιῶν.