Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Lūkas Evaņģēlija skaidrojums: 2. nodaļa

Lk. 2:1–7

Tautas skaitīšana notiek tāpēc, lai, visiem dodoties uz savām dzimtajām pilsētām, arī Jaunava nonāktu Betlēmē kā savā dzimtenē un lai tā Kungs piedzimtu Betlēmē un piepildītos pravietojums. Un tā kā viens Dievs grasījās izbeigt daudzdievību, vajadzēja, lai valdītu arī viens ķēniņš – ķeizars. Kopā ar visiem tiek ierakstīts arī Kristus; jo vajadzēja, lai arī Kungs tiktu ierakstīts kopā ar visu pasauli, lai svētītu tos, kas tiek ierakstīti, un iznīcinātu verdzību. Jo kā, apgraizīts, Viņš atcēla apgraizīšanu, tā, ierakstīts kā vergs, Viņš iznīcināja mūsu dabas verdzību. Jo tie, kas kalpo Tam Kungam, vairs nav cilvēku vergi, kā saka apustulis: „Netopiet par cilvēku vergiem“; bet, ja arī pēc miesas viņi ir vergi, pēc gara viņi ir brīvi, neļaudamies, lai kungu bezdievība viņus aizrautu līdzi.

Par Jaunavas „pirmdzimto“ Dēlu viņš nosauca To Kungu pamatoti, kaut gan cits pēc Viņa nepiedzima; jo par pirmdzimto sauc to, kas piedzimis pirmais, kaut arī otrais pēc viņa nepiedzimtu.

Silē Viņš tiek nolikts varbūt tāpēc, lai jau no paša sākuma mūs mācītu vienkāršību; varbūt arī tāpēc, lai simboliski parādītu, ka Viņš atnāca dzīvot šajā pasaulē, kas ir mājvieta mums, kuri esam kļuvuši līdzīgi nesaprātīgajiem lopiem. Jo kā sile ir nesaprātīgo dzīvnieku vieta, tā arī šī pasaule ir mūsējā. Tātad sile ir pasaule, mēs – nesaprātīgie lopi; un lai mūs atpestītu no nesaprātības, Viņš tādēļ nāca šurp.

Piezīmes (3)
  1. „Viens ķēniņš“ – senā doma (jau Origenam, Euzebijam): Augusta vienvaldība sagatavoja ceļu viena Dieva sludināšanai.
  2. „Pirmdzimtais“ – πρωτότοκος; Teofilakts noraida domu, ka pēc Kristus Jaunavai būtu bijuši citi bērni.
  3. „Nesaprātīgie lopi“ – τὰ ἄλογα, burtiski „bezvārda, bezsaprāta būtnes“; vārdu spēle ar Vārdu (Λόγος): Vārds nāk pie tiem, kas kļuvuši „bez vārda“ (sal. Ps. 48:13, 21).
Citētās Rakstu vietas

Mih. 5:2; 1. Kor. 7:23

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Διὰ τοῦτο γίνεται ἀπογραφὴ, ἵνα πάντων ἐλθόντων εἰς τὰς οἰκείας πατρίδας. ἀνέλθῃ καὶ ἡ Παρθένος εἰς τὴν Βηθλεὲμ, ώς οἰκείαν πατρίδα, καὶ οὕτω τεχθῇ ὁ Κύριος ἐν Βηθλεὲμ, καὶ πληρωθῇ ἡ προφητεία· ἔδει δὲ Θεοῦ νὸς μέλλσντος παῦσαι τὴν πολυθείαν, καὶ ἕνα βασιλέα κρατῆσαι, τὸν Καίσαρα· ἀπογράφεται δὲ καὶ ὁ Χριστὸς μετὰ πάντων, ἔδει γὰρ καὶ τὸν Κύριον, τῇ οἰκουμένῃ συναπογραφῆναι, ἵνα ἁγιάσῃ τοὺς ἀπογραφομένους, καὶ καταργήσῃ τὴν δουλείαν·βσπερ γὰρ περιτμηθεὶς, κατήργησε τὴν περιτομὴν, οὕτως ἀπογραφεὶς ὡ, δοῦλος, κατήργησε τὴν δουλείαν τῆς φύσεως ἡμῶν. Οὐκ ἔτι γὰρ δοῦλοί εἰσιν ἀνθρώπων, οἱ τῷ Κυρίῳ δουλεύοντες, ὡς ὁ Ἀπόστολος λέγει· «Μὴ γίνεσθε δοῦλοι ἀνθρώπων·» ἀλλ´ εἰ καὶ τῷ σώματι δοῦλοι, ἐλεύθεροι τῷ πνεύματι, μὴ τῇ ἀσεβείᾳ τῶν δεσποτῶν συναπαγόμενοι Πρωτότοκον δὲ Υἱὸν ὡνόμασε τῆς Παρθένου τὸν Κύριον, καίτοι μὴ δευτέρου τινὸς τεχθέντος, εἰκότως · πρωτότοκος γὰρ λέγεται, ὁ πρῶτος τεχθεὶς κἂν μὴ δεύτερος ἐπετέχθη· ἐν φάτνη δὲ κατακλίνεται, τάχα μὲν καὶ εὐτέλειαν ἡμᾶς ἐξ ἀρχῆς παιδεύων · τάχα δὲ καὶ συμβολικῶς δεικνύων, ὅτι Ἀπεδήμησε τῷ κόσμῳ τούτῳ, τόπῳ ὄντι ἡμῶν τῶν τοῖς ἀλόγοις κτήνεσιν ὁμοιωθέντων· ὥσπερ γὰρ ἡ φάτνη τῶν ἀλόγων οἰκεῖος τόπος. οὔτω καὶ ὁ κάσιιος οῦτος ἡμῶν· ἔστιν οὖν ἡ φάτνη, ὁ κόσμος· ἡμεῖς, πὰ ἄλογα· ἵνα δὲ ἡμᾶς λυτρώσηται τῆς ἀλογίας, διὰ τοῦτο ἐνταῦθα παρεγένετο.

PG 123, skenējuma lpp. 366 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Διὰ τοῦτο γίνεται ἀπογραφὴ, ἵνα … beidzas: ἀλογίας, διὰ τοῦτο ἐνταῦθα παρεγένετο.

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:8–14

Gani bija „laukā pārnakšņodami“ (ἀγραυλοῦντες), tas ir, laukā spēlēdami stabuli, vai arī laukā nakšņodami un dzīvodami. Eņģelis viņiem parādās viņu vienkāršās un nevainīgās dabas dēļ. Viņi, šķiet, atdarina arī taisno dzīvi; jo arī senie patriarhi bija gani – Jēkabs, Mozus, Dāvids. Eņģelis neparādījās Jeruzalemē farizejiem vai rakstu mācītājiem, jo tie bija visa ļaunuma trauki; bet šie, būdami bez viltības, tika pagodināti ar dievišķiem skatiem. Ar to Dievs rāda, ka Viņš jau no paša sākuma izraudzījās vienkāršākos par citiem un darīja tos par sludinātājiem; jo, aizgājuši, viņi sludināja par visu to.

Eņģelis pasludināja lielu prieku, kas būs, viņš saka, „visai tautai“ – tai, kas īsteni ir Dieva tauta; jo ne visi jūdi ir Dieva tauta. Bet arī visai cilvēku tautai Dieva iemiesošanās kļuva par prieku.

Ko izsaka eņģeļu dziesma? Noteikti augšējo kārtu pateicību un prieku par to, ka mums, kas esam virs zemes, ir parādīts labums. Jo viņi saka: „Gods Dievam“, jo tagad „virs zemes ir miers“. Agrāk cilvēka daba bija naidā ar Dievu, bet tagad tā ir tiktāl salīdzināta, ka ir pat cieši savienota ar Dievu un vienota ar Viņu, kas iemiesojies. Vai redzi Dieva mieru ar cilvēku? Var saprast arī citādi: miers ir pats Dieva Dēls, jo Viņš saka: „Es esmu miers“; tātad šis miers, Dieva Dēls, ir nācis virs zemes. „Un cilvēkiem labs prāts“ (εὐδοκία), tas ir, Dieva atdusa; jo tagad Dievs atdusas un Viņam labpatīk cilvēkos – Viņš, kam agrāk cilvēki nebija pa prātam un nepatika.

Piezīmes (4)
  1. „Laukā pārnakšņodami“ – ἀγραυλοῦντες; Teofilakts vārdu skaidro divējādi: no αὐλός („stabule“) – „laukā stabuli spēlēdami“, un no αὐλίζομαι – „laukā nakšņodami“.
  2. Eņģeļu dziesma tulkota kā Noliktajās stundās (darba red.) un 1939. g. dievkalpojumos: „Gods Dievam augstībā un miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts.“ Teofilakts lasa „ἐν ἀνθρώποις εὐδοκία“ (nominatīvs) un εὐδοκία skaidro kā Dieva „labpatiku, atdusu“ cilvēkos.
  3. „Es esmu miers“ – Rakstos tieši šādu vārdu nav; sal. Ef. 2:14 („Viņš ir mūsu miers“) un Jņ. 14:27.
  4. „1. Ķēn. 16:11“ – 1965. g. Bībelē 1. Sam. 16:11.
Citētās Rakstu vietas

1. Moz. 30:31; 2. Moz. 3:1; 1. Ķēn. 16:11; Ef. 2:14; Rom. 5:10

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ποιμένες ἦσαν ἀγραυλοῦντες, τουτέστιν, ἀγροτικὸν αὐλοῦντες, ἢ ἐν τῷ ἀγρῷ αὐλιζ όμενοι καὶ διάγοντες· ἐπιφαίνεται δὲ τούτοις ῥ ἄγγελος, διὰ τὸ ἄπλαστον τοῦ ἤθους καὶ ἄκακον. Ἐπεὶ καὶ τὴν τῶν δικαίων πολιτείαν φαῖνονται λιμούμενοι · καὶ γὰρ οἱ παλαιοὶ, ποιμένες, οἱ πατριάρχαι, Ἰακὼβ, Μωσῆς, Δαβίδ. Οὐ γὰρ ἐν Ἱερουσαλὴμ ἐπεφάνη φαρισαίοις ἢ Γραμματεῦσι· πάσης γὰρ πονηρίας δοχεῖα ἐκεῖνοι· οὗτοι δὲ ἄδολοι ὄντες, θείων θεαμάτων ἠξιώθησαν· δεικνύντος τοῦ Θεοῆ ὅτι τοὺς ἀγροικοτέρους τῶν ἄλλων, εὐθὺς ἐξ ἀρχῆς ἐξελέξατο καὶ κήρυκας ἐποίησεν· ἀπελθόντες γὰρ ἐκήρυξαν περὶ πάντων τούτων· εὐηγγελίσατο δὲ ὁ ἄγγελος χαράν μεγάλην, ἤτις ἔσται, φησὶ, παντὶ τῷ λαῷ, τῷ κυρίως λαῷ τοῦ Θεοῦ· οὐ πάντες γὰρ οἱ Ἰουδαῖοι, λαὸς τοῦ Θεοῦ. Ἀλλὰ καὶ παντὶ τῷ τῶν ὰνθρώπων λαῷ χαρὰ ἐγένετο ἡ σάρκωσις τοῦ Θεοῦ Τί δὲ δηλοῖ ὁ ὕμνος τῶν ἀγγέλων; Ἢ πάντως εὐχαρι. στίαν τῶν ἄνω ταγμάτων καὶ χαρὰν, διέτι εὐηργετήθημεν οἱ ἐπὶ τῆς γῆς. Δόξα γὰρ τῷ Θεῷ, φασὶν, ἐπὶ γῆς γὰρ εἰρήνη νῦν γέγονε· πρώην μὲν γὰρ Α ὰνθρωπίνη φύσις ἔχθραν εἶχε πρὸς Θεόν· νυνὶ δα τοσοῦτον κατηλλάγη, ὥστε καὶ προσεπλάκη τῷ Θεῷ, καὶ ἡνώθη αὐπῷ σαρκωθέντιι Ὁρ ς οὖν εἰρήνην τοῦ Θεοῦ πρὸς τὸν ἄνθρωπον; Καὶ ἄλλως δὲ νοηθήσεται· Εἰρήνη ἐστιν αὐτὸς ὁ Υιὸς τοῦ Θεοῦ· Ἐγὼ γὰρ, φησίν, ἡ εἰρήνη· αὕτη οὗν ἡ εἰρήνη, ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, ἐπὶ γῆς γέγονε. καὶ ἐν τοῖς ἀνθρίνποις εὐδοκία τουτέστιν ἐπανάπαυσις τοῦ Θεοῦ ἐπανεπαύθη γὰρ ὁ Θεὸς νῦν καὶ εὐηρεστήθη ἐν τοῖς ἀνθρώποις, ὃς πρώην γε, οὐκ ηὐδόκει, οὐδὲ ἠρέσκετο ἐν τοῖς ἀνθρώποις.

PG 123, skenējuma lpp. 366–367 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ποιμένες ἦσαν ἀγραυλοῦντες, τουτέστιν, ἀγροτικὸν … beidzas: οὐδὲ ἠρέσκετο ἐν τοῖς ἀνθρώποις.

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:15–18

Šie gani ir garīgo ganu, augsto priesteru, simbols. Tātad augstajiem priesteriem jāsargā savs ganāmpulks un „jāspēlē laukā“, tas ir, jādzied kas garīgs un jāmāca tauta; un tā viņi tiks pagodināti ar dievišķiem skatiem un dzirdējumiem. „Betlēme“ tulkojumā nozīmē „maizes nams“. Un kas cits ir maizes nams, ja ne Baznīca, kurā glabājas Maize? Tātad saprātīgo ganu darbs ir meklēt debesu Maizi; un kad viņi Maizi redzējuši, viņiem jāsludina arī citiem, tāpat kā gani, redzējuši bērniņu, stāstīja arī citiem.

Piezīmes (2)
  1. „Augstie priesteri“ – ἀρχιερεῖς, Teofilakta laikā – bīskapi.
  2. „Betlēme – „maizes nams““ – no ebr. bēt leḥem; Maize – Kristus (Jņ. 6:51), kas glabājas Baznīcā.
Citētās Rakstu vietas

Jņ. 6:51

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οἱ ποιμένες οὗτοι σύμβολόν εἰσι τῶν πνευματικῶν ποιμένων, τῶν ἀρχιερέων· δεῖ οὖν τοὺς ἀρχιερεῖς φυλάσσειν τὴν ποίμνην αὐτῶν καὶ ἀγραυλεῖν, τουτέστιν, ἄδειν πνευματικά τινα, καὶ διδάσκειν τὸν λαὸν, καὶ οὕτως ἀξιωθήσονται θείων θεαμάτων καὶ ἀκουσμάτων. Βηθλεὲμ δὲ ἐρμηνεύεται οἶκος τοῦ ἄρτου· τίς δὲ ἄλλος ἑστὶν ὁ οἰκος τοῦ ἄρτου. ἢ ἡ Ἐκκλησία, ἐν ᾗ ὁ ἄρτος ἀπόκειται; Ἔργον οὖν Ἀστι τοῖς λογικοῖς ποιμέσιν ἐπιζητεῖν οὐράνιον ἄρτον· καὶ μεθ´ ὃ ἴδωσι τὸν ἄρτον, ὀφείλουσι καὶ τοῖς Κλλοις κηρύττειν· ὥσπερ καὶ οἱ ποιμένες ἰδόντες τὸ βρέφος, διελάλησαν καὶ τοῖς ἄλλοις.

PG 123, skenējuma lpp. 367–368 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οἱ ποιμένες οὗτοι σύμβολόν εἰσι … beidzas: βρέφος, διελάλησαν καὶ τοῖς ἄλλοις.

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:19–20

Kādus vārdus Jaunava paturēja? Daži saka – visu, ko Viņai bija sacījis eņģelis un ko sacīja gani; jo Viņa to visu ievēroja un „salika kopā savā sirdī“, tas ir, salīdzināja, un no visa atrada vienu saskanīgu domu: ka Viņas Dēls ir Dievs. Bet man šķiet, ka šeit par „vārdiem“ sauktas notikušās lietas; tā ka sacītais ir šāds: „Marija paturēja visus šos vārdus“, tas ir, šīs lietas, kuras es tagad saucu par vārdiem; jo kad lieta tiek izstāstīta, tā kļūst par vārdu.

Gani atgriezās, pateikdamies Dievam par visu; jo viņi nebija skaudīgi kā jūdi.

Piezīmes (1)
  1. „Vārdi“ – ῥήματα; ebreju valodas ietekmē Rakstos ῥῆμα nozīmē arī „notikums, lieta“ (sal. Lk. 2:15 „redzēsim šo vārdu, kas noticis“).
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ποῖα ῥήματα συνετήρει ἡ Παρθένος; Τινὲς μὲν λέγουσιν ὅτι ὅσα εἰρήκει αὐτῇ ὁ ἄγγελος, καὶ ὅσα οἱ ποιμένες εἶπον, ἐπετήρει γὰρ ταῦτα καὶ συνέᾶαλλεν ἐν τῇ καρδίᾳ αὐτῆς, τουτέστι, συνέκρινε. καὶ εὔρισκεν ἐκ πάντων μίαν σύμφωνον γνώμην, ὅτι Θεός ἐστιν ὁ Υἱὸς αὐτῆς. Ἐμοὶ δὲ δοκεῖ ῥήματα ἐνταῦθα τὰ πράγματα λέγεσθαι· ὥστε εἶναι τὸ λεγόμενον τοιόῦτον· ἡ δὲ Μαριὰμ συνετήρει πάντα τὰ ῥήματα, ἤτοι τὰ πράγματα ταῦτα, ἃ νῦν ἐγὼ λέγω καὶ ποιῶ εἶναι ῥήματα· τὸ γὰρ πρᾶγμα ὅταν λεχθῇ, γίνεται ῥῆμα· ὑπέστρεψαν δὲ οἱ ποιμένες εὐχαριστοῦντες τῷ Θεῷ ἐπὶ πᾶσιν· οὐ γὰρ ἦσαν φθονεροὶ, κατὰ τοὺς Ἰουδαίους

PG 123, skenējuma lpp. 368 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ποῖα ῥήματα συνετήρει ἡ Παρθένος; … beidzas: ἦσαν φθονεροὶ, κατὰ τοὺς Ἰουδαίους

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:21–24

Bauslība deva baušļus, un tie, kas tos pārkāpa, bija zem lāsta. Tāpēc Kungs tiek apgraizīts, lai, piepildījis bauslību arī šajā lietā un neko neizlaidis no tā, ko tā pavēlējusi, Viņš mūs atbrīvotu no lāsta. Lai no tā kaunas tie, kas saka, ka Viņš iemiesojās tikai šķietami: jo kā Viņš varēja tikt apgraizīts, ja būtu iemiesojies šķietami?

Nav nekāda labuma arī pētīt, kur palika tā nogrieztā daļiņa; jo to, par ko Raksti klusē, nevajag pētīt, it īpaši, ja tas nedod nekādu labumu. Taču var sacīt, ka tad, kad tā tika nogriezta, tā, pieskārusies zemei, to svētīja, tāpat kā asinis un ūdens, kas iztecēja no Viņa sāniem; bet Viņš, Viņam vien zināmos veidos, saglabāja šo daļiņu neskartu un pēc augšāmcelšanās, to atkal pieņēmis, cēlās augšā, lai arī šajā ziņā Viņam nekā netrūktu; jo arī mēs augšāmcelšanās brīdī saņemsim savu miesu pilnīgu.

Ievēro, ka Kungs netika ieņemts tajā pašā brīdī, kad eņģelis sacīja: „Lūk, Tu ieņemsi Dēlu“, bet pēc tam, kad Viņš gribēja. Jo redzi, ko šeit saka: „kā eņģelis bija Viņu nosaucis, pirms Viņš tika ieņemts miesās“. Tas redzams arī no paša vārda: eņģelis nesacīja „Tu ieņem“, bet „Tu ieņemsi“. Tātad no tā [ir redzams, ka] Kungs [tika ieņemts], bet ne tajā pašā mirklī, kad eņģelis runāja, bet varbūt tad, kad viņš beidza runāt. To mēs tomēr nesakām kā dogmu.

„Piepildījās viņu šķīstīšanās dienas pēc Mozus bauslības.“ Labi viņš teica „pēc Mozus bauslības“; jo patiesībā Jaunavai nebija vajadzības gaidīt šķīstīšanās dienas, kuru, ja bija dzimis zēns, bija četrdesmit. Jo bauslībā sacīts: „Sieva, kas ieņēmusi no sēklas un dzemdējusi zēnu“; bet Jaunava neieņēma no sēklas, bet dzemdēja no Svētā Gara; tā ka Viņai nebija vajadzības, bet, gribēdama piepildīt bauslību, Viņa nāca uz templi.

Kāpēc par zēnu – septiņas dienas, bet par meiteni – divreiz vairāk? Jo sacīts: „Ja sieva ieņem no sēklas un dzemdē zēnu, viņa septiņas dienas būs nešķīsta; bet ja meiteni – divreiz septiņas.“ Tāpēc, ka tā, kas dzemdējusi zēnu, ir ievedusi pasaulē otru Ādamu, bet tā, kas dzemdējusi meiteni, ir dzemdējusi otru Ievu – trauslo trauku, vājāko trauku, saplīsušo māla podu, pievilšanas spieķi, nepaklausības vadītāju.

Bet bauslības vārdi: „Ikviens vīriešu kārtas, kas atver mātes klēpi, lai tiek saukts svēts Tam Kungam“ īstenā nozīmē piepildījās vienīgi Kristū; jo Viņš Pats atvēra Jaunavas klēpi, kamēr citām mātēm klēpi atver vīrs.

Bauslība pavēlēja upurēt turkūbaļožu pāri, rādīdama, ka bērnu dzemdēšanai jānāk no šķīstas laulības; jo stāsta, ka turkūbalodis ir šķīsts putns: zaudējis savu biedru, tas otrreiz pāri nesavieno. Bet ja turkūbaļožu nebija, upurēja divus jaunus baložus, lai šī bērna dzīve būtu daudzu pēcnācēju svētīta; jo balodis ir daudzbērnu putns.

Piezīmes (6)
  1. „Tikai šķietami“ – κατὰ φαντασίαν; mācība, ka Kristus miesa bijusi tikai šķietama (doketisms).
  2. Par apgraizīšanā nogriezto daļiņu Teofilakts runā atturīgi un piebilst, ka par to nav jāpēta. Tulkots precīzi.
  3. „Četrdesmit dienas“ – 7 + 33 dienas (3. Moz. 12:2–4). Teofilakts citē 3. Moz. 12:2 pēc LXX: „γυνή, ἥτις ἐὰν σπερματισθῇ“ („kas ieņēmusi no sēklas“), un uz šo vārdu balsta domu, ka Jaunavai šķīstīšanās nebija vajadzīga.
  4. „Trauslais trauks … nepaklausības vadītāja“ – retoriski apzīmējumi Ievai (sal. 1. Pēt. 3:7 „vājākais trauks“); Teofilakts te runā par Ievu kā grēka ievadītāju, nevis par sievieti kā tādu.
  5. „Ikviens vīriešu kārtas, kas atver mātes klēpi“ – 2. Moz. 13:2, 12; Lk. 2:23.
  6. „Turkūbalodis“ – τρυγών; „jauni baloži“ – νεοσσοὶ περιστερῶν (1965: „divi jauni baložu putnēni“). Turkūbaloža uzticība biedram – sena dabas vēstures doma (Aristotelis, Fiziologs).
Citētās Rakstu vietas

Gal. 3:10; Gal. 3:13; Jņ. 19:34; Lk. 1:31; 3. Moz. 12:2–8; 1. Pēt. 3:7; 2. Moz. 13:2; Gal. 4:4–5

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Τοῦ νόμου δόντος ἐντολὰς, οἱ παραβαίνοντες ταύτας ὑπὸ κατάραν ἦσαν. Ὁ τοίνυν Κύριος περιτέμνεται, ἵνα κἀν τούτῳ πληρώσας τὸν νόμον καὶ μηδὲν ἐλλείψας ὧν ἐκεῖνος ἐντέταλκεν, ἐξέληται ὑμᾶς τῆς κατάρας· ἐντρέπωνται δὲ ἐντεῦθεν οἱ λέγοντες, ὅτι κατὰ φαντασίαν ἐσαρκώθη. Πῶς γὰρ περιετμήθη, εἰ κατὰ φαντασίαν ἐσαρκώθη; Ἀνόνητον δὲ καὶ τὸ ἐξετάζειν ποῦ ἐστι τὸ ἀποτμηθὲν ἐκεῖνο μόριον· ἃ γὰρ ἡ Γραφὴ ἁπεσιώπησεν, οὐ δεῖ ἐξετάζειν, καὶ ταῦτα ἐπὶ μηδεμιᾷ ὡφελείᾳ · ἔστι δὲ εἰπεῖν, ὅτι τότε μὲν ὅτε ἁπετμήθη, τῆς γῆς ψαῦσαν, ἡγίασε ταύτην, ὥσπερ καὶ τὸ αἷμα καὶ τὸ ὄδωρ, ἃ ἐκ τῆς πλευρᾶς αὐτοῦ ἔῤῥευσαν· οἷς δὲ οἷδε λόγοις, ἐφύλαξε τοῦτο τὸ μόριον ἀβλαβές· καὶ μετὰ τὴν ἀνάστασιν ἀναλαβόμενος τοῦτο, ἠγέρθη, ἵνα καὶ κατὰ τοῦτο ἀνελλιπῶς ἔχων εὑρεθῇ· ἐπεὶ καὶ ἡμεῖς τέλειον τὸ ἡμέτερον σῶμα ἐν τῇ ἀναστάσει ἀποληψόμεθα. Σημείωσαι δὲ ὅτι οὐχ ἅμα τῷ εἰπεῖν τὸν ἄγγελον, Ἰδοὺ συλλήψῃ υἱὸν, συνελήφθη ὁ Κύριος, ἀλλὰ μετὰ ταῦτα ὅτε ἠθέλησεν· ὅρα γὰρ τί λέγει ἐνταῦθα, Τὸ κληθὲν ὑπὸ τοῦ ἀγγέλου πρὸ τοῦ συλληφθῆναι αὐτὸν ἐν τῇ κοιλίᾳ· καὶ ἀπ´ αὐτῆς δὲ τῆς λέξεως, δείκνυται τοῦτο· οὐ γὰρ εἶπεν, Ἰδοὺ συλ λαμβάνεις· ἀλλ´, Ἰδοὺ συλλήψῃ. Ὥστε ἐκ τούτων ἔστι Κύριος, οὐ μὴν αὐτῆ τῇ στιγμῇ καθ´ ἡν ὁ Ἄγγελος ἄλεγεν, ἀλλὰ τυχὸν, ὅτε συνετέλεσε τοὺς λόγους. Ταῦτα δὲ οὐ δογματικῶς λέγομεν. Ἐπλήσθησαν δὲ αἱ ἡμέραι τοῦ καθαρισμοῦ αὐτῶν κατὰ τὸν νόμον Λωαέω-. Καλῶς εἶπε κατὰ τὸν νόμον Μωσέως· κατὸ γὰρ τὴν ἀλήθειαν, οὐκ εἶχεν ἀνάγκην ἡ Παρθένος περιμένειν τὰς ἡμέρας τοῦ καθαρισμοῦ, αἵτινες ἠσαν τεσσαράκοντα, ἐπὶ ἄρσενι τεχθέντι. Εἶρηται γὰρ ἐν τῷ νόμῳ· Γυνὴ ἥτις ἐὰν σπερματισθῇ, καὶ τέκῃ ἄρσεν· ἡ δὲ Παρθένος οὐκ ἐσπερματίσθη, ἀλλ´ ἐκ Πνεύματος ἁγίου ἔτεκεν ὥστε οὐκ εἶχεν ἀνάγκην, ἀλλὰ πληρῶσαι τὸν νόμον θέλουσα, ἀνῆλθεν εἰς τὸ ἱερόν. Διὰ τί δὲ ἐπὶ μὲν ἄρσενι ἑπτὰ ἡμέραι, ἐπὶ δὲ θηλείᾳ διπλαῖς Γυνὴ γὰρ, φησὶν, ἐὰν σπερματισθῇ, καὶ τέκῃ ἄρσεν, ἑπτὰ ἡμέρας ἀκάθαρτος ἕσται· ἐὰν δὲ θῆλυ, δίς ἐπτά. Ἐπειδὴ ἡ μὲν τεκοῦσα τὸ ἄρσεν, δεύτερον Ἀδὰμ εἰς τὸν κόσμον εἰοήγαγεν· ἡ δὲ τὸ θῆλυ, δευτέραν Εὔαν ἔτεκεν, τὸ σαθρὸν σντῦος. τὸ ἀσθενές ἀγγεῖον, τὸ συντετριμμένον καράμιον, τὴν βακτηρίαν τῆς ἀπάτης, τὴν χειραγωνὸν τῆς παρακοῆς. Τοῦ δὲ νόμου λέγοντος· Πᾶν τὸ δις ανοῖγον μήτραν, ἅγιον τῷ Κυρίῳ, εἰς Χριστὸν μόνον κυρίως ἐξέβη τοῦτο· αὐτὸς γὰρ διήνοιξε τὴν μήτραν τῆς Παρθένου, ἐπεὶ ταῖς γε ἄλλαις μητράσιν, ὁ ἀνὴρ διανοίγει τὴν μήτραν. Ζεῦγος δὲ τρυγόνων προσφέρειν ἐκέλευσεν ὁ νόμος, δεικνύων ὅτι ἀπὸ σώφρονος συζυγίας ἡ παιδοποιία· φασὶ γὰρ τὴν τρυγόνα, σῶφρον εἶναι ζῶον, ὡστε καὶ ἀποβαλοῦσαν τὸν σύζυγον, μὴ δευτερογαμεῖν· εἰ δὲ μὴ εἶχον τρυγόνας, ποοσἔφερον δύο νεοσσοὺς περιστερῶν, ἵνα ἐπὶ πολυτοκία γένηται ἡ ζωὴ τοῦ παιδὸς ἐκείνου· ἡ γὰρ περιστερὰ πολίτοκον ζῶον.

PG 123, skenējuma lpp. 368–369 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τοῦ νόμου δόντος ἐντολὰς, οἱ … beidzas: ἡ γὰρ περιστερὰ πολίτοκον ζῶον.

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:25–32

Simeons nebija priesteris, bet Dievam mīļš cilvēks, kas gaidīja, ka nāks Kristus, kas iepriecinās ebrejus un atbrīvos tos no grēka verdzības, varbūt arī no verdzības romiešiem un Hērodam; jo kas Kristum ticējis, tas patiesi ir brīvs, un viņu godā ķēniņi un visi cilvēki. Redzi apustuļus: viņi nebija romiešu vergi, bet tagad romiešu ķēniņi tos godā un viņu priekšā zemu klanās. Lūk, Kristus kļuva par iepriecinājumu šiem, kas bija israēlieši.

Tātad šis Simeons, Svētā Gara vadīts, nāca uz templi, kad māte atnesa turp To Kungu; un, uzņēmis Viņu [rokās], viņš apliecina Viņu par Dievu. Jo vārdi „Tagad Tu atlaid mani, Valdniek“ ir apliecinājums, ka Viņš ir dzīvības un nāves Kungs. Ievēro arī, kā svētie uzskata miesu par saitēm; tāpēc viņš saka: „Tagad Tu atlaid“, it kā no saitēm. „Pēc Tava vārda“ viņš teica tās dievišķās vēsts dēļ, ko viņš bija saņēmis, ka nemirs, kamēr neredzēs Kristu. Bet „mierā“ nozīmē – atdusā; jo kamēr cilvēks dzīvo, viņš ir satraukts, kā saka arī Dāvids, bet nomiris viņš rod mieru. Vārdus „mierā“ var saprast arī citādi, proti: cerētā piepildījumā. Pirms es redzēju To Kungu, viņš saka, manās domās nebija miera, jo es Viņu gaidīju un vienmēr raizējos, kad Viņš nāks; bet tagad, Viņu redzējis un rimis un, tā sakot, atbrīvojies no raizēm, es tieku atlaists.

„Pestīšanu“ viņš nosauca Vienpiedzimušā iemiesošanos, ko Dievs sagatavoja pirms visiem mūžiem; un šo pestīšanu Viņš sagatavoja „visu tautu priekšā“; jo Viņš iemiesojās tādēļ, lai izglābtu pasauli un lai Viņa iemiesošanās kļūtu redzama visiem. Bet šī pestīšana ir „gaisma pagānu apgaismošanai“, tas ir, aptumšoto pagānu apgaismošanai, un „slava“ israēliešiem; jo Kristus ir slava patiesajai Israēla tautai, tāpēc ka uzlēca no viņiem; un tie, kas patiesi ir pateicīgi, ar Viņu lepojas. Tā Simeons.

Man šķiet, ka uz šo Simeonu attiecas arī Dāvida vārdi: „Ar dienu garumu Es viņu piepildīšu un rādīšu viņam Savu pestīšanu.“

Piezīmes (5)
  1. Simeona dziesma Dievišķajā Liturģijā (Taisnā Simeona lūgšana): „Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, – gaismu, apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm.“ Šeit tulkots tuvāk grieķu tekstam (Νῦν ἀπολύεις … Δέσποτα), jo Teofilakts skaidro tieši vārdus „atlaid“ (kā no saitēm) un „Valdniek“ (dzīvības un nāves Kungs).
  2. „Iepriecinājums“ – παράκλησις (Lk. 2:25 „Israēla iepriecinājumu“), sal. termini.md (Παράκλητος).
  3. „Dievišķā vēsts“ – χρησμός, Dieva atbilde, pareģojums (sal. Lk. 2:26 κεχρηματισμένον).
  4. „Kā saka arī Dāvids“ – Teofilakts, šķiet, domā tādus psalmus kā Ps. 38:5–8; vieta nav precīzi norādīta.
  5. „Ps. 90:16“ – 1965: Ps. 91:16; Psaltērijā 2022: Ps. 90:16.
Citētās Rakstu vietas

Ps. 38:5–8; Ps. 90:16

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐκ ἦν ἱερεὺς ὁ Συμεὼν, ὰλλ´ ἄνθρωπος θεοφιλὴς, καὶ προσδεχόμενος ὅτι ἐλεύσεται ὁ Χριστὸς, παραμυθησόμενος τοὺς Ἐβραίους, καὶ ἀπολύσων τῆς δουλείας τῆς ὑπὸ τὴν ἁμαρτίαν, τάχα δὲ καὶ τῆς ὑπὸ τοὺς Ῥωμαίους καὶ τὸν Ἡρώδην · ὁ γὰρ τῷ Χριστῷ πιστεύσας, ἐλεύθερος τῷ ὄντι ἐστὶν, ὑπὸ βασιλέων καὶ πάντων τῶν ἀνθρώπων τιμώμενος. Ἵδετοὺς ἀποστόλους· οὐκ ἦσαν δοῦλοι τῶν Ῥωμαίων· ἀλλὰ νῦν τιμῶσι καὶ προσκυνοῦσιν αὐτοὺς οἱ Ῥωμαίων βασιλεῖς· ἰδοὺ οὖν τούτοις παράκλησις γέγονεν ὁ Νριστὸς, Ἰσραηλίταις οὖσιν· οὗτος οὖν ὁ Συμεὼν, Πνεύματι ἀγίῳ κινούμενος, ἀνῆλθεν εἰς τὸ ἱερὸν, ὅτε ἀνήγαγε τὸν Κύριον ἡ μήτηρ· καὶ δεξάμενος αὐτὸν, Θεὸν ὁμολογεῖ· τὸ γὰρ εἰπεῖν νῦν ἀπολύεις με, Δέδποτα, ὁμολογοῦντός ἐστιν, ὅτι Κύριος αὐτός ἐστι ζωῆς καὶ θανάτου. Ὅρα δὲ πῶς οἱ ἅγιοι, δεσμὸν λογίζονται τὸ σῶμα· διὸ καὶ λέγει· Νῦν ἀπολύεις, ὡς ἀπὸ δεσμοῦ· κατὰ τὸ ῥῆμά σου δὲ αἶπε, διὰ τὸν χρησμὸν ὃν ἔλαβεν, ὅτι οὐ μὴ ἀποθάνη ἕως οὗ ἴδῃ τὸν Χριστόν· τὸ δὲ, ἐν εἰρήνῃ, ἀντὶ τοῦ, ἐν ἀναπαύσει· ἕως μὲν γὰρ ζῇ ὁ ἄνθρωπος, ταράττεται, καθὰ καὶ Δαυὶδ λέγει· ἀποθανὼν δὲ, εἰρηνεύει· καὶ ἄλλως δὲ τὸ ἐν εἰρήνῃ νοήσεις, τουτέστιν, ἐν τῇ τῆς ἐλπίδος ἀπολήψει. Πρὶν μὲν γὰρ ἴδω, φησὶ, τὸν Κύριον, οὐκ εἰρήνευον τοῖς λογισμοῖς, προσδοκῶν αὐτὸν καὶ ἀεὶ φροντίζων πότε ἐλεύσεται· νῦν δὸ, ἰδὼν αὐτὸν καὶ εἰρηνεύσας καὶ ἀποφροντίσας ἵν´ οὕτως εἴπω, ἀπολύομαι· σωτήριον δὲ εἰπε, τὴν σάρκωσιν τοῦ Μονογενοῦς. ἡν ἡτοίμασεν ὁ Θεὸς πρὸ πάντων τῶν αἰώνων· κατὰ πρόσωπον δὲ πάντων τῶν λαῶν ταύτην τὴν σωτηρίαν ἡτοίμασεν· ἵνα γὰρ σώσῃ τὸν κόσμον, καὶ ἵνα πᾶσιν ἐμφανισθῇ ἡ αὐτοῦ σάρκωσις, τούτου ἕνεκεν ἐσαρκώθη. Τὸ δὲ σωτήριον τοῦτο φῶς ἐστιν εἰς ἀποκάλυψιν ἐθνῶν, τουτέστιν εἰς φωτισμὸν τῶν ἐσκοτισμένων ἐθνῶν, καὶ δόξαν τῶν Ἰσραηλιτῶν· δόξα γὰρ ὁ Χριστὸς τοῦ ἀληθῶς λαοῦ τοῦ Ἰσραήλ, καθὸ ἐξ αὐτῶν ἀνατέταλκε· καὶ ἐγκαλλωπίζονται τούτῳ οἱ ὄντως εὐγνώμονες. Ταῦτα ὁ Συμεών. Δοκεῖ δέ μοι καὶ τὰ τοῦ Δαυΐδ ἐπὶ τούτῳ ἀρμόζειν τῷ Συμεῶνι· Μακρότητος ἡμερῶν ἐμπλήσω. αὐτὸν, καὶ δείξω αὐτῷ τὸ σωτήριόν μου.

PG 123, skenējuma lpp. 369–370 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐκ ἦν ἱερεὺς ὁ Συμεὼν, … beidzas: δείξω αὐτῷ τὸ σωτήριόν μου.

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:33–35

Simeons svētīja abus, bet, atstājis to, ko uzskatīja par tēvu, runāja ar patieso māti: „Lūk, Šis ir nolikts daudziem Israēlā par krišanu un augšāmcelšanos.“ Par krišanu – tiem, kas netic, par augšāmcelšanos – tiem, kas tic. Vai arī citādi: Kungs ir nolikts par krišanu ļaunajam mūsu dvēselēs un par augšāmcelšanos labajam: krīt netiklība, ceļas šķīstība. Var saprast arī vēl citādi: Kristus ir nolikts „par krišanu“, tas ir: Viņš Pats cietīs un kritīs nāvē, un, Viņam krītot, daudzi celsies augšā. Tad liec pieturzīmi aiz vārdiem „par krišanu“ un sāc no jauna: „un daudzu augšāmcelšanos“.

„Zīme“ ir krusts, kam līdz pat šim brīdim runā pretī, tas ir, ko neticīgie nepieņem. Par zīmi sauc arī Tā Kunga iemiesošanos – un tā ir neparasta zīme: Dievs ir kļuvis cilvēks un jaunava – māte. Un šai zīmei, es saku – Kristus iemiesošanai, runā pretī: vieni saka, ka Viņa miesa ir no debesīm, citi – ka šķietama, vēl citi muld vēl ko citu.

„Un tev pašai“ – Jaunavai – „zobens izies cauri dvēselei“: varbūt tās ir bēdas, ko Viņa cieta Viņa ciešanu dēļ; bet varbūt par zobenu viņš sauc arī to šaubu kārdinājumu, kas Viņu satrieca, redzot To Kungu sistu krustā. Jo Viņa varbūt domāja: „Kā Tas, kas dzimis bez sēklas, kas darīja brīnumus, kas uzmodināja mirušos, ir krustā sists, nomiris un apspļaudīts?“

Vārdi „lai atklātos daudzu siržu domas“ nozīmē: atklāsies un nāks gaismā daudzu to domas, kas pie Viņa apgrēkojās, un, atmaskoti, viņi atradīs ātru dziedināšanu. Tāpat arī tu, Jaunava, tiksi atklāta un nāks gaismā, ko tu domā par Kristu, un pēc tam tu tiksi nostiprināta ticībā Viņam. Tāpat arī Pēteris tika atklāts, kad aizliedzās, bet tika parādīts Dieva spēks, kas viņu atkal pieņēma caur grēku nožēlu. Arī citādi „atklājās daudzu siržu domas“, kad parādījās nodevējs un parādījās tie, kas Viņu mīlēja, kā Jāzeps, kas nāca pie Pilāta, un kā sievas, kas palika pie krusta.

Piezīmes (3)
  1. „Šaubu kārdinājums“ – σκανδαλισμός, ko Dievadzemdētāja varbūt izjuta pie krusta. Šo skaidrojumu Teofilakts ņem no senajiem tēviem (sv. Basilija Lielā vēstule 260, 9); vēlākā tradīcija „zobenu“ biežāk saprot kā sāpes. Tulkots precīzi; redaktoram izvērtēt.
  2. „Liec pieturzīmi“ – στίξον: ieteikums lasījumam „Šis ir nolikts par krišanu, – un daudzu augšāmcelšanos Israēlā“.
  3. „Miesa no debesīm“ – Apolinārija un gnostiķu uzskats; „šķietama“ – doketisms.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 26:69–75; Jņ. 21:15–17; Lk. 23:50–53; Jņ. 19:25

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Εὐλόγησε μὲν ἀμφοτέρους ὁ Συμεών· τὸν δὲ νομιζόμενον πατέρα ἀφεὶς, πρὸς τὴν ἀληθῶς μητέρα ἐφθέγγετο· Ἰδοὺ, φησὶν, οὗτος κεῖται εἰς πτῶσιν καὶ ἀνάστασιν πολλῶν ἐν τῷ Ἰσραήλ· πτῶσιν μὲν, τῶν μὴ πιστευόντων· ἀνάστασιν δὲ, τῶν πιστευόντων · ἢ καὶ ἄλλως, εἰς πτῶσιν κεῖται ὁ Κύριος, τῶν ἐν ταίς ψυχαῖς ἡμῶν κακῶν· εἰς ἀνάστασιν δα τῶν ἀγαθῶν. Πίπτει πορνεία, ἀνίσταται σωφροσύνη· καὶ ἄλλως δὲ δύναται νοηθῆναι· κεῖται γὰρ ὁ Χριστὸς εἰς πτῶσιν, ἀντὶ τοῦ Μέλλει παθεῖν αὐτὸς, καὶ πεσεῖν εἰς θάνατον, καὶ ἀναστῆναι μέλλουσι πολλοὶ, πεσόντος αὐτοῦ. Στίξον οὗν ἐν τῷ, εἰς πτῶσιν· εἰτα ἄρξαι, καὶ ἀνάστασιν πολλῶν· σημεῖον δὲ, ὁ σταυρὸς, ὃς μέχρι τοῦ νῦν ἀντιλέγεται, τουτέστιν οὐ παραδέχεται παρὰ τῶν ἀπίστων. Λέγεται δὲ σημεῖον καὶ ἡ σάρκωσις τοῦ Κυρίου· καὶ ξένον σημεῖον. Θεὸς γὰρ ἄνθρωπος γέγονε· καὶ παρθένος, μήτηρ· τὸ δὲ σημεῖον τοῦτο, ἡ σάρκωσις λέγω τοῦ Χριστοῦ, ἀντιλέγεται· οἱ μὲν γὰρ, ἐξ οὐρανοῦ τὸ σῶμά φασιν· οἱ δὲ, κατὰ φαντασίαν οἱ δὲ, ἄλλο τι φλυαροῦσι. Καὶ σοῦ δὲ αὐτῆς, τῆς Παρθένου, τὴν ψυχὴν διελεύσεται ῥομφαία τάγα μὲν καὶ ἡ θλίψις ἡ ἐπὶ τῷ πάθει γενομένη· τάχα δὲ, ῥομφαίαν λέγει καὶ τὸν σκανδαλισμὸν ὃν ἐσκανδαλίαθη ὁρῶσα τὸν Κύριον σταυρούμενον. Ἱσως γὰρ ὑπενόει, Πῶς ὁ τεχθεὶς ἀσπόρως, ὁ θαύματα ποιήσα, ὁ νεκροὺς ἀναστήσας, ἐσταυρώθη, καὶ ἐνεκρώθη, καὶ ἐνεπτύσθη; Τὸ δὲ, Ὃπως ἂν ἀποκαλυφθῶσιν ἐκ πολλῶν καρδιῶν διαλογισμοί, τοῦτο σημαίνει, ὅτι ἀποκαλυφθήσονται· καὶ φανερωθήσονται πολλῶν λογισμοὶ σκανδαλιζομένων, καὶ ἐλεγχθέντες, εὐρήσουσι ταχεῖαν τὴν ἴασιν· ὀἷον καὶ σὺ, ὧ Παρθένε, ἀποκαλυφθήσῃ καὶ φανερωθήσῃ, τί φρονεῖς παρι τοῦ Χριστοῦ· εἶτα βεβαιωθήσῃ ἐπὶ τῇ εἰς αὐτὸν πίστει· ὁμοίως καὶ Πέτρος ἀπεκαλύφθῃ ἀρνησάμενος, ἀλλ´ ἐδείχθη ἡ ἰσχὺς τοῦ Θεοῦ, προσλαβομένου αὐτὸν διὰ τῆς μετανοίας· καὶ ἄλλως δὲ ἀπεκαλύφθησαν ἐκ πολλῶν καρδιῶν διαλογισμοὶ, φανέντος τοῦ προδότου, Κφανέντων τῶν ἁγαπώντων αὐτόν· οἷος ἦν Ἰωσὴφ ὁ ἐλθὼν πρὸς Πιλάτον· οἷαι αἱ γυναῖκες αἱ τῷ σταυρῷ παραμένουααι

PG 123, skenējuma lpp. 370–371 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Εὐλόγησε μὲν ἀμφοτέρους ὁ Συμεών· … beidzas: γυναῖκες αἱ τῷ σταυρῷ παραμένουααι

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:36–40

Evaņģēlists pakavējas pie stāsta par Annu un min gan viņas tēvu, gan cilti, lai mēs mācītos, ka viņš saka patiesību, it kā aicinādams par lieciniekiem daudzus, kas pazina gan viņas tēvu, gan cilti. Viņa „slavēja To Kungu“, tas ir, pateicās, un mācīja visus par To Kungu, ka Viņš ir Pestītājs un iepriecinājums mums, kas gaidām atpestīšanu.

Kad viss bija izpildīts, viņi atgriezās Galilejā, savā pilsētā Nācaretē. Arī Betlēme bija viņu pilsēta, bet kā dzimtene, turpretī Nācarete – kā dzīvesvieta.

Jēzus auga pēc miesas, kaut gan varēja jau no mātes klēpja sasniegt pieauguša vīra augumu; bet tas būtu šķitis kā šķietamība, tāpēc Viņš aug pamazām. Un Viņam augot, atklājās Dieva Vārda gudrība; jo Viņš nekļuva gudrs, gūdams sekmes – nebūt ne! Bet tāpēc, ka Viņš pamazām atklāja iedzimto gudrību, saskaņā ar miesas augumu tiek teikts, ka Viņš „pieauga“ un „stiprinājās garā“. Jo ja Viņš, vēl mazs būdams, būtu atklājis visu gudrību, tas būtu šķitis kā briesmonīgs brīnums; bet tagad, atbilstoši augumam parādīdams Sevi, cik vien tas bija iespējams, Viņš piepildīja Dieva nodomu (οἰκονομία), negūdams gudrību klāt (jo kas varētu būt pilnīgāks par To, kas pilnīgs no paša sākuma?), bet [iedzimto pamazām atklādams].

Piezīmes (2)
  1. „Dieva nodoms“ – οἰκονομία, Dieva pestīšanas gādība (sk. termini.md, Mk 4: „Dieva gādība“; piezīme: ikonomija).
  2. Teofilakts noraida domu, ka Kristus gudrība būtu augusi kā cilvēkam; augšana nozīmē iedzimtās gudrības pakāpenisku atklāšanos (tā sv. Kirils Aleksandrietis, sv. Jānis Damaskietis).
Citētās Rakstu vietas

Lk. 2:52

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἐπιμένει ὁ εὐαγγελιστὴς τῇ περὶ τῆς Ἄννης ἀφηγήσει, καὶ τὸν πατέρα καὶ τὴν φυλὴν καταλέγων, ἵνα μάθωμεν ὅτι ἀληθῆ λέγει, μάρτυρας ὡσανεὶ πολλοὺς προσκαλούμενος, τοὺς εἰδότας καὶ τὸν πατέρα καὶ τὴν φυλήν· αὕτη οὖν ἀνθωμολογεῖτο τῷ Κυρίῳ, τουτέστιν, ηὐχαρίστει, καὶ ἐδίδασκε πάντας περὶ τοῦ Κυρίου, ὅτι αὐτὸς εἰη ὁ Σωτὴρ καὶ ἡ παράκλησις ἡμῶν τῶν προσδοκώντων τὴν ἀπολύτρωσιν· μετὰ δὲ τὸ τελέσαι πάντα, ὑπἑστρεψαν εἰς τὴν Γαλιλαίαν, εἰς τὴν πόλιν αὐτῶν Ναζαρέτ· ἦν μὲν γὰρ καὶ ἡ Βηθλεὲμ, πόλις αὐτῶν. ἀλλ´ ὡς πατρίς· ἡ δὲ Ναζαρὲτ, ὡς κατοικητήριον· ηὔξανε δὲ ὁ Ἰησοῦς κατὰ τὸ σῶμα, καίτοι δενάμενος ἐκ μήτρας αὐτῆς, εἰς μέτρον ἡλικίας ἀνδρικῆς ὰναβῆναι, ἀλλ´ ἔδοξεν ἂν φαντασία, διὰ τοῦτο κατὰ μικρὸν αὐξάνει· αὐξάνοντος δὲ, ἐξεφαίνετο ἡ τοῦ Θεοῦ Λόγου σοφία· οὐ γὰρ κατὰ προκοπὴν ἐγίνετο σοφὸς, ἄπαγε. Ἀλλὰ κατὰ μικρὸν ἐκφαίνων τὴν ἔμφυτον σοφίαν, ἀκολούθως τῇ σωματικῇ ἡλικίᾳ λέγεται προκοπτειν καὶ κραταιοῦσθαι τῷ πκεύματι· εἰ γὰρ ἐν ὅσῳ ἦν βραχὺς τὴν ἡλικίαν, ἐξέφηνε πᾶσαν σοφίαν, ἔδοξεν ἂν τέρας· νῦν δὲ ἀναλόγως τῇ ἡλικίᾳ ἐνδεικνὸς ἐαυτὸν ὡς ἐνεχώρει, τὴν οἰκονομίαν ἐπλήρου, οὐ προλαμβάνων σοφίαντί γὰρ τοῦ ἀπ´ ἀρχῆς τελείου γένοιτ´ ἂν τελειότερον;) ἀλλὰ τὴν.

PG 123, skenējuma lpp. 371 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐπιμένει ὁ εὐαγγελιστὴς τῇ περὶ … beidzas: γένοιτ´ ἂν τελειότερον;) ἀλλὰ τὴν.

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:41–50

Viņš kopā ar vecākiem dodas uz Jeruzalemi, lai visā rādītu, ka nav pret Dievu vērsts un nestājas pretī tam, kas ir likumā noteikts. Kad viņi bija beiguši svētku dienas – proti, septiņas Pashā dienas –, Viņš palika Jeruzalemē. Viņš sarunājās ar rakstu mācītājiem, jautādams viņiem par bauslību, un visi bija pārsteigti. Vai redzi, kā Viņš pieauga gudrībā – tādējādi, ka kļuva daudziem pazīstams un viņi par Viņu brīnījās? Jo Viņa gudrības atklāšanās – tā arī ir Viņa pieaugšana.

Dievadzemdētāja Jāzepu sauc par tēvu, kaut gan zināja, ka viņš nav tēvs; bet jūdu dēļ, lai nedomātu, ka Viņš ir no netiklības, Viņa sauc Jāzepu par Viņa tēvu. Turklāt, tā kā Jāzeps bija parādījis tēva gādību un kalpojis Viņa audzināšanā, Viņa pamatoti nosauca viņu par tēvu – it kā pats Svētais Gars viņu godātu ar tēva vārdu.

Kāpēc viņi Viņu meklēja? Vai tāpēc, ka domāja, ka Viņš kā bērns pazudis vai apmaldījies? Nebūt ne! Tas neatbilstu ne visgudrajai Marijai, kas bija saņēmusi par Viņu neskaitāmas atklāsmes, ne Jāzepam, kam arī bija atklāts, ka Viņš ir no Svētā Gara. Bet viņi Viņu meklēja, baidīdamies, vai Viņš nav no viņiem aizgājis, vai nav viņus atstājis.

Kad viņi Viņu atrada, ievēro, kā Viņš viņiem atbild: tā kā Jaunava Jāzepu nosauca par Viņa tēvu, Viņš saka: „Viņš nav Mans patiesais Tēvs – citādi Es būtu viņa namā –, bet Dievs ir Mans Tēvs; un tāpēc Es esmu Viņa namā“, tas ir, Viņa templī. Bet viņi nesaprata, ko Viņš tiem runāja; jo tas bija noslēpums.

Piezīmes (2)
  1. „Noslēpums“ – μυστήριον šeit nozīmē „slēpta lieta“, ne Baznīcas Noslēpumu, tāpēc vietturis nav lietots (sal. termini.md, Mk 4:11).
  2. „Tas, kas ir likumā noteikts“ – vecākiem bija pienākums iet uz Jeruzalemi Pashā svētkos (2. Moz. 23:14–17; 5. Moz. 16:16).
Citētās Rakstu vietas

2. Moz. 12:15; 5. Moz. 16:16; Mt. 1:20

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Συναναβαίνει τοῖς γονεῦσιν εἰς Ἰερουσαλὴμ, ἵνα διὰ πάντων δείξῃ ἄτι οὼν Κστιν ἀντίθεος. οὐδ´ ἀντιτάσσεται τοῖς νενομοθετημένοις · τελειωσάντων δὲ τὰς ἡμέρας, τὰς ἐπτὰ δηλαδὴ τοῦ Πάσχα, ἀπέμεινεν ἐν Ἱερουσαλήμ. Συνεζήτει δὲ μετὰ τῶν Γραμματέων, ἀπὸ τοῦ νόμου ἐρωτῶν αὐτούς· καὶ ἀξίσταντο πάντες. Ὁρᾷς πῶς προέκοπτεν ἐπὶ σοφίᾳ, διὰ τοῦ γινώσκεσθαι πολλοῖς καὶ θαυμάζεσθαι; ἡ γὰρ ἔκφανσις τῆς σοφίας αὐτοῦ, αὕτη ἐστὶν ἡ προκοπὴ αὐτοῦ. Πατέρα δὲ τὸν Ἰῳσὴφ ὁνομάζει ἡ Θεοτόκος, εἰδυῖα μὲν ὡς οὐκ ατι πατήρ· πλὴν διὰ τοὺς Ἰουδαίους, ἵνα μὴ νομισθῇ ἐκ πορνείας εἶναι, πατέρα αὐτοῦ λέγει τὸν Ἰωσήφ· ἄλλως τε καὶ πατρὸς κηδεμονίαν ἐνδειξάμενον, καὶ ὑπουργίαν ἐν τῇ ἀνατροφῇ, εἰκότως ὡνόμασεν αὐτὸν πατέρα· ὡσανεὶ τιμῶντος αὐτὸν τοῦ ἀγίου Πνεύματος τῇ τοῦ πατρὸς προσηγορίᾳ. Διὰ τίδὲ ἐζήτουν αὐτόν; Ἄρα ὑπόληψιν ἔχοντες ὅτι ἀπὁλωλεν ἢ πεπλάνηται ὡς παῖς; Ἀπαγε. Οὕτε γὰρ τῆς πανσόφου Μαρίας τοῦτο ἦν, μυρίας δεξαμένης περὶ αὐτοῦ ἀποκαλύψεις, οὕτε τοῦ Ἰωσὴφ, τοῦ καὶ αὐτοῦ ἄποκαλυφθέντος ὅτι ἐκ Πνεύματος ἁγίου ἐστίν. Ἀλλ ἐζήτουν αὐτὸν, μήπως ἀπέστη ἀπ´ αὐτῶν, μήπως καταλέλοιπεν αὐτούς. Ἐπεὶ δὲ εὖρον αὐτὸν, ὅρα πῶς αὐτοῖς ἀποκρίνεται· τῆς γὰρ Παρθένου, τὸν Ἱωσὴφ πατέρα εἰπούσης αὐτοῦ, ἐκεῖνός φησιν· Οὐκ αὐτός ἐστιν ὁ ἀληθής μου Πατὴρ, ἦ γὰρ ἂν ἐν τῷ οῖκῳ αὐτοῦ ἤμην· ἀλλ´ ὁ Θεός ἐστί μου Πατήρ. Καὶ διὰ τοῦτο ἐν τῷ οἴκῳ αὐτοῦ εἰμι, τουτέστιν ἐν τῷ ναῷ αὐτοῦ. Ἀλλ´ αὐτοὶ οὐ συνῆκαν ὃ ἐλάλησεν αὐτοῖς · μυστήριον γὰρ ἦν.

PG 123, skenējuma lpp. 372 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Συναναβαίνει τοῖς γονεῦσιν εἰς Ἰερουσαλὴμ, … beidzas: αὐτοῖς · μυστήριον γὰρ ἦν.

Ziņot par kļūdu

Lk. 2:51–52

Viņš pakļāvās vecākiem, dodams paraugu arī mums, lai mēs pakļautos saviem tēviem. Un Jaunava paturēja visu to; jo dievišķs bija tas, ko bērns darīja un runāja – ne kā divpadsmitgadīgs, bet kā pilnīgs.

Ievēro, kā evaņģēlists šeit, skaidrodams, ko nozīmē „pieaugt gudrībā“, piebilst: „un augumā“; jo pieaugšanu augumā viņš sauc par pieaugšanu gudrībā. Viņš bija žēlastībā gan pie Dieva, gan pie cilvēkiem, tas ir, darīja to, kas patīk Dievam un ko cilvēki slavē. Vispirms – „pie Dieva“, pēc tam – „pie cilvēkiem“; jo vispirms jāpatīk Dievam un tikai pēc tam cilvēkiem.

Citētās Rakstu vietas

Ef. 6:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὑπετάσσετο τοῖς γονεῦσι, τύπον διδοὺς καὶ ἡμῖν ὡς ἂν τοῖς πα. τράσιν ὑποταττώμεθα· συνετήρει δὲ ταῦτα πάντα ἡ Παρθένος. Θεῖα γὰρ ἦν τά τε πραττόμενα καὶ τὰ λεγόμενα παρὰ τοῦ παιδὸς, καὶ οὐχ ὡς δωδεκαετοῦς ἀλλὰ ταλείου. Ὅρα δὲ πῶς ἐνταῦθα ὁ εὐαγγελιστὴς ἑρμηνεύων τί ἐστι τὸ προκόπτειν σοφίᾳ, ἐπάγει. καὶ ἡλικίᾳ. Τὴν γὰρ προκοπὴν τῆς ἡλικίας, τῆς σοφίας αἶναι λέγει προκοπήν. Ἐχαριτοῦτο δὲ καὶ παρὰ Θεῷ καὶ παρὰ ἀνθρώποις, τουτέστι, καὶ τῷ Θεῷ εὐάρεστα ἕποαπτα καὶ τοῖς ἀνθρώποις ἐπαινετά. Πρῶτον δὲ τὸ παρὰ Θεῷ, εἶτα τὸ παρὰ ἀνθρώποις· Πρῶτον χὰρ δεῖ τῷ Θεῷ ἀρέσκειν, εἶτα τοῖς ἀνθρώποις. Περί τῆς τοῦ Ἰωάννου κηρύξεως, Περὶ τῶν ἐαερωτησάντων τὸν Ἰωάννην. Περὶ Ὦρώυου καὶ Ἰωάννου. Περὶ τοῦ βακτίσματος τοῦ Σωτῆρος. Περὶ γενεαλογίας τοῦ Χριστού

PG 123, skenējuma lpp. 372–373 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὑπετάσσετο τοῖς γονεῦσι, τύπον διδοὺς … beidzas: Σωτῆρος. Περὶ γενεαλογίας τοῦ Χριστού.

Ziņot par kļūdu