Lk. 22:1–6
Rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu nogalināt; bet tā kā bija pienācis Pashā laiks un viņi redzēja, ka viņiem no tā draud briesmas no tautas, kas sapulcējās, it īpaši svētku dēļ, viņi meklēja paņēmienu, kā Viņu nogalināt, paši nenonākot briesmās.
„Bet sātans iegāja Jūdā, kas bija no divpadsmit skaita“, tas ir, kas turklāt bija no tuviem un īstiem mācekļiem; lai neviens nepaļautos uz sevi, bet vienmēr uzmanītu savu dzīvi, jo viņam ir briesmīgs pretinieks. Bet daži vārdus „kas bija no divpadsmit skaita“ saprata tā: „kas tikai aizpildīja apustuļu skaitu, nebūdams īsts apustulis un māceklis“; jo kā gan īsts māceklis ir tas, kas zog to, kas tiek iemests naudas lādē?
Tātad viņš pieņēma sātanu, kas tā viņā iegāja, un vienojās ar tiem, kas meklēja Jēzu nodot; jo to nozīmē vārds „viņš piekrita“ (ἐξωμολόγησεν), tas ir: noslēdza pilnīgu vienošanos un līgumu. „Un viņš meklēja izdevību,“ kad viņš Viņu atradīs „bez ļaudīm“, tas ir, vienatnē, un nodos viņiem.
Par „virsniekiem“ (στρατηγοί) šeit Viņš sauc tos, kas bija pār tempļa celtnēm, vai arī tos, kas rūpējās par kārtību. Jo romieši bija iecēluši pār tautu dažus, lai tā nenemiernieku; jo tā bija dumpīga. Tos, viņš saka, sauc par virsniekiem. Bet varbūt viņiem bija arī kāda karaspēka pārvalde; tie, būdami no priesteru kārtas, tika saukti par virsniekiem. Jo, slimodami ar pirmās vietas kāri, viņi ķērās arī pie šādiem amatiem. Tāpēc viņš tos nosauca par tempļa virsniekiem, varbūt lai [viņus] jo jūtamāk aizskartu.
Piezīmes (2)
- „Virsnieki“ – στρατηγοί (Lk. 22:4); Teofilakts piedāvā divus skaidrojumus.
- „Naudas lāde“ – γλωσσόκομον (Jņ. 12:6).
Citētās Rakstu vietas
Mt. 26:1–5; Mk. 14:1–2; Mt. 26:14–16; Mk. 14:10–11; Jņ. 13:2; Jņ. 12:6; 1. Kor. 10:12; 1. Pēt. 5:8
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Ἐζήτουν μὲν αὐτὸν ἀνελεῖν οἱ Γραμματεῖς· ἐπεὶ δὲ ὁ καιρὸς τοῦ πάσχα ἑφειστήκει, καὶ κίνδυνον ἐώρων ἐκ τούτου αὐτοῖς ἀπὸ τοῦ λαοῦ συναγομένου, μάλιστα διὰ τὴν ἑορτὴν, ἀζήτουν λοιπὸν μέθοδον, πῶς ἀνελόντες αὐτὸν οὐ κινδυνεύσουσιν. Κἰσῆλθε δὲ ὁ Σατανᾶς εἰς Ἰούδαν ὄντα ἐκ τοῦ ἀριθμοῦ τῶν δώδεκα, τουτέστι· καὶ ταῦτα ἐκ τῶν οἰκείων ὄντα καὶ γνησίων μαθητῶν· ἵνα μηδεὶς θαῤ ᾖ ἐφ´ ἑαυτῷ, ἀλλὰ πάντοτε προσέχῃ τῇ οἰκείᾳ ζωῇ, ὡς δεινὸν ἀντίπαλον ἔχων. Τινές δὲ τὸ, «Ὅντα ἐκ τοῦ ἀριθμοῦ τῶν δώδεκα.» οὕτοις ἐνόησαν, ἀντὶ τοῦ, Ἀριθμὸν μόνον πληροῦντα ἀποστολικὸν, οὐκ ἀπόστολον ὄντα ἀληθινὸν καὶ μαθητήν· πῶς γὰρ ἀληθὴς μαθητὴς ὁ κλέπτων τὰ ἐν τῷ γλωσσοκόμῳ βαλλόμενα; Οὕτως οὖν εἰσελθόντα εἰς αὐτὸν τὸν Σατανᾶν ἐδέξατο, καὶ συνεφώνησε τοῖς ζητοῦσι τὸν Ἰησοῦν παραδοῦναι· τοῦτο γὰρ σημαίνει τὸ,, ΟΑΡΟΤ ΧΚΙ. «Ἐξωμολόγησεν,» ἀντὶ τοῦ, Τελείας ὁμολογίας καὶ συνθικας ἐποιήσατο. Καὶ ἐζήτει εὐκαιρίαν, πότε εὕροι αὐτὸν ἄτερ ὄχλου, τουτέστι, κατὰ μόνας, καὶ αὐτοῖς παραδώσει. Στρατηγοὺς δέ φησιν ἐνταῦθα τοὺς ἄρχοντας τῶν οἰκοδομῶν τοῦ ἰεροῦ, ἢ καὶ τοὺς τῆς εὐταξίας ἐπιμελουμένους. Ἐπέστησαν γὰρ οἱ Τωμαῖοι τῷ λαῷ τινας, ὡς ἂν μὴ ταράσσηται· στασώδεις γὰρ ἦσαν. Τούτους, φησί, στρατηγούς. Ἱσως δέ καὶ διοικήσεις στρατιωτικὰς εἶχον· οἶ μέρους ὄντες τοῦ ἱερατικοῦ, στρατηγοὶ ὠνομάσθησαν. Τὸ Κφιλόπρωτον γὰρ νοσοῦντες, καὶ τοιαύταις διοικήσεσιν ἐπεβάλλοντο· διὸ καὶ στρατηγοὺς αὐτοὺς ὠνόΚμασε τοῦ ἰεροῦ, ἐμφαντικώτερον τάχα καθαπτόμενος
PG 123, skenējuma lpp. 536–537 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐζήτουν μὲν αὐτὸν ἀνελεῖν οἱ … beidzas: τοῦ ἰεροῦ, ἐμφαντικώτερον τάχα καθαπτόμενος