Lk. 20:1–8
Bet viņi neprātīgi Viņam jautā: „Ar kādu varu Tu to dari?“ Kaut gan viņi varēja saprast: tā kā Viņš minēja pravieša vārdu, kas liecina, ka Dieva nams ir lūgšanas nams, nevis tirgus un laupītāju ala – jo mantkārība un tirgošanās ir laupīšana –, kāda vēl vajadzība jautāt Viņam, ar kādu varu Viņš to dara? Jo bija viegli apsvērt, ka to pavēl Dievs caur pravieti.
Bet viņi jautā: „Ar kādu varu Tu to dari?“ „Bauslība,“ viņi saka, „tempļa kārtošanu uzticēja tiem, kas cēlušies no Levija; Tu, necēlies no Levija cilts, kā Tu to dari un piesavinies priesteriem piederošo?“ Bet atcerieties, jūdi, ko saka Dāvids: „Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas.“ Viņš saukts par priesteri pēc Melhisedeka kārtas; bet Melhisedeks nebija priesteris pēc bauslības un ne no Levija cilts. Kā gan, ja viņš bija tik daudz agrāks par Leviju? Un tālāk – kāpēc tu Kristū meklē bauslības kārtu? Dievs nav pakļauts likumiem. Kad bija laiks, Viņš pavēlēja, lai priesteri būtu no Levija cilts; tagad Viņš šo likumu pārmaina un dod priekšroku Melhisedeka priesterībai. Tāpēc Viņš arī izdzen tos, kas pārdod un pērk upuriem paredzētos dzīvniekus, piemēram, avis un baložus – ne tikai lai uzturētu tempļa piedienību un kārtību, bet lai arī norādītu, ka vairs nav jātic, ka Dievs jāpielabina ar dzīvnieku upuriem.
Kungam bija viegli viņiem atbildēt, kā jau sacīts, un sacīt: „To pavēl pravietis, vai drīzāk – Dievs.“ Bet lai parādītu, ka viņi vienmēr ir nepaklausīgi Svētajam Garam – un ne tikai Jesajam, senajam pravietim, kas viņiem varbūt bija aizmirsies, bet viņi negribēja ticēt arī Jānim, kas parādījās vakar, gandrīz bez iztikas un bez miesas –, Viņš tāpēc pretī uzdod viņiem šo brīnišķīgo jautājumu, ar ko aizbāž viņiem muti, bet mums rāda: ja viņi neticēja tik lielam pravietim Jānim, kurš šķita lielāks par Viņu un liecināja par Viņu, kā gan viņi ticētu Viņam, kad Viņš viņiem paskaidrotu, ar kādu varu Viņš to dara? Jo ko vien Viņš sacītu, viņi to noteikti varētu apmelot un nospļaut, kā viņi nospļāva arī vārdus Jāņa, kas pie viņiem bija slavenāks.
Piezīmes (1)
- Ps. 109:4 LXX (1965: Ps. 110:4).
Citētās Rakstu vietas
Mt. 21:23–27; Mk. 11:27–33; Jes. 56:7; 4. Moz. 3:5–10; Ps. 109:4; 1. Moz. 14:18; Ebr. 7:11–17; Ap. d. 7:51; Mt. 11:18
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Οἱ δὲ ἀνοήτως ἐπερωτῶσιν αὐτὸν, Ἐν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖς; Καίτοι ἐξῆν ἐννοῆσαι αὐτούς. Ὅτι ἐπεὶ προφητικὴν ῥῆσιν παρήγαγε μαρτυροῦσαν, ὅτι ὁ οἶκος τοῦ Θεοῦ οἶκος προσευχῆς ἐστιν, οὐκ ἐμπόριον, καὶ σπήλαιον λῃστῶν· λῃστρικὸν γὰρ ἡ πλεονεξία, καὶ καπηλεία, τίς λοιπὸν χρεία ἐρωτᾷν αὐτὸν ἐν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖ; ἕτοιμον γὰρ ὃν λογίσασθαι, ὅτι ὁ Θεὸς ταῦτα κελεύει διὰ τοῦ προφήτου. Οἱδὲ, Ἐν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖς; ἐρωτῶσιν. Ὁ νόμος, φασὶ, τοῖς ἐκ Λευὶ καταγομένοις τὴν τοῦ ἱεροῦ διακόσμησιν ἐπέτρεψε· σὺ μὴ καταγόμενος ἐκ Λευῖτικῆς φυλῆς, πῶς ταῦτα ποιεῖς, καὶ τὰ ἱερατιὰ ἀρπάζεις; Ἀλλ´ ἀναμνήσθητε, Ἰουδαῖοι, λέχοντος τοῦ δαυὶδ, Χὺ ἱερεὺς εἰς τὸν αἰῶνα κατὰ τὴν τάξιν Μελχισεδέκ· Μελχισεδὲκ δὲ οἴρηται ἱερεύς· ὁ δὲ Μελχισεδὲκ οὐ κατὰ νόμον ἦν ἱερεὺς, οὐδὲ ἐκ τῆς Ἀευῖτικῆς φυλῆς. Πῶς γὰρ, ὃς προγενέστερος ἦν τοῦ Λευῒ τοσοῦτον; Καὶ λοιπὸν, τί ζητεῖς ἐν Χριστῷ τὴν τάξιν τοῦ νόμου; Θεὸς νόμοις οὐχ ὑπόκειται. Προσέταξεν ὅτε καιρὸς ἦν, ἐκ Λευῖτικῆς εἶναι φυλῆς τοὺς ἱερεῖς, νῦν μετατάττει τοῦτον τὸν νόμον, καὶ τὴν τοῦ Μελχισεδὲκ ἰερωσύνην προκρίνει, διὸ καὶ ἐκβάλλει τοὺς πωλοῦντας καὶ ἀγοράζοντας τὰ πρὸς θυσίαν ζῶα, οἷον πρόβατα, καὶ περιστεράς· μετὰ καὶ τοῦ τὴν εὐπρίπειαν, καὶ τὸ εὔσχημον τῷ ναῷ περποιεῖσθαι, ἔτι καὶ τοῦτο ὑποδεικνὺς, ὅτι οὐκ ἕτι παῖς ἵωοθυσίαις δεῖ τὸν Θεὸν ἐξιλάσκεσθαι πιατεύειν. Ἡν μὲν οὖν ἕτοιμον τῷ Κυρίῳ ἀποκρίνασθαι πρὸς αὐτοὺς, καθάπερ εἴρηται, καὶ εἰπεῖν, ὅτι Ὁ προφήτης ταῦτα, μᾶλλον δὲ ὁ Θεὸς διακελεύεται· πλὴν ἵνα δείξῃ αὐτοὺς, ὅτι πάντοτε ἀπειθοῦσι τῷ Πiνεύματι τῷ ἀγίῳ, καὶ οὐχ ὃτι γε Ἡφατᾳ τῷ παλαιῷ προφήτῃ, καὶ εἰς λήθην ἴσως αὐτοῖς γενομένῳ, ἀλλὰ καὶ τῷ χθὲς φανέντι Ἰωάννῃ, τῷ ἀθλῳ μικροῦ καὶ ἀσάρκῳ, οὐκ ἠθέλησαν πιστεσσαι, διὰ τοῦτο ἀντερωτᾷ αὐτοὺς τὴν ἀξιοθαύμαστον ταύτην ἐρώτησιν, δι´ ἦς ἐπιστομίζει μὲν καὶ αὐτοὺς, δείκνυσι δὲ ἡμῖν, δτι εἰ τῷ τηλικούτῳ προφήτη οὐκ ἐπίστευσαν τῷ Ἰωάννῃ, τῷ μείζονι αὐτοῦ δοκοῦντι, περὶ αὐτοῦ μαρτυροῦντι, πῶς ἂν αὐτῷ πιστεύσαιεν ἀπολογουμένῳ αὐτοῖς ἰν ποίᾳ ἐξουσίᾳ ταῦτα ποιεῖ; Ὅπερ γὰρ ἂν εἶπε, πάντως ἂν ἐξῆν αὐτοῖς διαβαλεῖν αὐτὸ παὶ διαπτύσαι, ὥσπερ καὶ τοὺς Ἰωάννου λόγους τοῦ ἑνδοξοτέρου παρ αὐτοῖς διέπτυσαν.
PG 123, skenējuma lpp. 522–524 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἐν δόξῃ εἰσελθὼν ὁ Κύριος … beidzas: Κυρίου ἐπερωτήσεως πρὸς τοὺς ὅαρισαίους.