Lk. 1:1–4
Kas bija šie „daudzie“, kas uzņēmās? Viltus apustuļi. Jo daudzi sarakstīja it kā evaņģēlijus, piemēram, tā saukto „Ēģiptiešu“ evaņģēliju un to, kam virsrakstā „Divpadsmit [apustuļu]“. Tādi tikai uzņēmās, bet nepabeidza; jo tā kā viņi iesāka bez dievišķās žēlastības, tāpēc arī nepabeidza. Tāpēc Lūka labi sacīja, ka daudzi „uzņēmās“; turpretī nedaudzie, kā Matejs un Marks, ne tikai uzņēmās, bet arī pabeidza, jo viņiem bija Gars, kas visu dara pilnīgu.
Viņš teica: „par lietām, kas pie mums ir pilnīgi apliecinātas“; jo tas, kas attiecas uz Kristu, nav vienkārši tukšs nostāsts, bet ir patiesībā un stingrā ticībā, ar pilnīgu pārliecību. Bet kā tas ir pilnīgi apliecināts, saki, Lūka? „Kā mums to nodevuši tie, kas no sākuma bija aculiecinieki un Vārda kalpi.“ No tā redzams, ka Lūka nebija māceklis no sākuma, bet kļuva par tādu vēlāk; jo no sākuma mācekļi bija citi – Pēteris un Zebedeja dēli; tie arī viņam nodeva to, ko viņš pats nebija redzējis un nebija dzirdējis savām ausīm.
Ko nozīmē: „lai tu atzītu stingro pamatu tiem vārdiem, kuros esi mācīts“? Es te redzu divējādu nozīmi. Pirmā: agrāk es tevi, Teofil, mācīju mutiski, bet tagad, nododams tev Evaņģēliju rakstiski, nostiprinu tavu prātu, lai tas neaizmirstu to, kas nodots mutiski. [Otrā: mēs, cilvēki,] bieži, kad kāds mums ko saka mutiski, turam viņu aizdomās, ka viņš varbūt melo; bet kad viņš to, ko saka, arī uzraksta, tad mēs ticam, [domādami,] ka viņš to nerakstītu, ja nebūtu drošs, ka runā patiesību. To saka arī evaņģēlists: „Tāpēc es tev uzrakstīju Evaņģēliju, lai to, kas tev mācīts mutiski, tu turētu ar lielāku drošību, tagad vairāk man ticēdams, jo es esmu tik drošs par to, kas nodots mutiski, ka to izklāstu arī rakstiski.“ Ievēro arī vārdu „atzītu“: viņš nesaka „zinātu“, bet „atzītu“, tas ir, lai tu otrreiz iegūtu pilnīgāku atziņu un līdz ar to drošu pārliecību, ka es nemeloju.
Piezīmes (4)
- „Ēģiptiešu evaņģēlijs“ un „Divpadsmit [apustuļu] evaņģēlijs“ – apokrifi. Šo „daudzo“ skaidrojumu jau sniedz Origens (Homīlijas par Lūkas Evaņģēliju, 1).
- „Pilnīgi apliecinātas“ – πεπληροφορημένων; Teofilakts to saista ar πληροφορία – „pilnīga pārliecība“.
- „Mācīts“ – κατηχήθης (no κατηχέω, „mācīt ar dzīvu vārdu“, sal. κατηχούμενος – „ticībā mācāmais“); tāpēc Teofilakts runā par mutisku („bez rakstiem“, ἀγράφως) un rakstisku mācīšanu.
- „Zinātu – atzītu“ – γνῷς / ἐπιγνῷς; priedēklis ἐπι- Teofilaktam nozīmē atkārtotu un pilnīgāku izziņu.
Citētās Rakstu vietas
Mt. 4:18–22
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
Τίνες ἦσαν οἱ πολλοὶ οὗτοι οἱ ἐπιχειρήσαντες; Οἱ ψευδαπόστολοι · πολλοὶ γὰρ συνέγραψαν Εὐαγγέλια δῆθεν. οἷόν ἐστι τὸ κατ´ Αἰγοπτίους, καὶ τὸ Ἀπιγραφόμενον, Τῶν δώδεκα. Οἱ τοιοῦτοι οὖν ἑπεχείρησμν μένον, οὐ μέντοι καὶ ἐτελείωσαν· ἐπεὶ γὰρ χωρὶς θείας χάριτος ἤρξαντο, διὰ τοῦτο οὐδὲ ἐτελείωσαν. Καλῶς οὕν εῖπεν ὁ Λουκᾶς, ὄτι οἱ πολλοὶ ἐπεχείρησαν· οἱ μέντοι ὀλίγοι, οἷον ὁ Ματθαῖος, ὁ Μάρκος, οὐκ ἐπεχείρησαν μόνον, ἀλλὰ καὶ ἐτελείωσαν· τὸ γὰρ τελειοποιὸν πτεῦμα εἶχον. Πεπληροφορημένων δὲ εἶκε πραγμάτων · οὐ γὰρ ἁπλῶς κατὰ ψιλὴν παράδοσίν εἰσι τὰ τοῦ Χριστοῦ, ἀλλ´ ἐν ἀληθείᾳ καὶ πίστει βεβαίᾳ καὶ μετὰ πάσης πληροφορίας. Πῶς δέ εἰσι πεπληροφορημένα ταῦτα, εἰπὲ, ὧ Λουκᾶ; Καθὼς παρέδοσαν ἡμῖν οἱ ἁπ´ ἀρχῆς αὐτόπται καὶ ὑπηρέται τοῦ λόγου· ἐκ τούτου δῆλον, ὅτι οὐκ ἦν ὁ Λουκλς ἀπ´ ἀρχῆς μαθητὴς, ἀλλ´ ὑστερόχρονος· ἄλλοι γὰρ ἧσαν οἱ ἀπ´ ἀρχῆς μαθητευθέντες· οἱ περὶ Πέτρον καὶ τοὺς τοῦ Ζεβεδαίου· ο καὶ παρέδοσαν αὐτῷ ὅσα οὐκ εἶδεν αὐτὸς, οὔτε αὐτήκοος ἐγένετο. Τί δέ ἐστι τὸ, ἵνα ἐπιγνῷς τὴν ἀσφάλειαν περὶ ὧν κατηχήθης· Διττὰ εἰς τοῦτο ἔχω νοήματα. Ἐν μὲν, ὅτι πρότερον μὲν ἀγράφως σε κατήχησα, ὧ Θεόφιλε· νῦν δὲ ἐγγράφως σοι παραδιδοὺς τὸ Εὐαγγέλιον, ἀσφαλίζομαι τὸν σὸν λοκισμὸν. ἵνα μκὴ ἐπιλάθηται τῶν ἀγράφως παραδεδοπολλάκις, ὅταν τις ἀγράφως λέγῃ ἡμῖν, ὑποπτεύειν τοῦτον ὡς τυχὸν ψευδόμενον· ὅταν δὲ καὶ γράψῃ ἃ λέγει, τότε πιστεύομεν, ὡς ἐὰν μὴ ἐθάῤ ῥει, ὅτι ἀληθῆ λέγει, οὐκ ἂν ἔγραφε, Τοῦτο οὖν καὶ ὁ εὐαγγελιστής φησιν, ὅτι, Διὰ τοῦτό σοι ἔγραψα τὸ Εὸαγγέλιον, ἵνα ἃ ἀγράφως κατηχήθης, ἐν ἀσφαλείᾳ πλείονι κατέχῃς. Πιστεύσας μοι μᾶλλον νῦν, ὡς τοσοῦτον θαῤῥοῦντι ἐπὶ τοῖς ἀγράφοις, ὥστε καὶ ἐγγράφως ταῦτα ἐκθεῖναι· ὅρα δὲ καὶ τὸ, ἐπιγνῷς. Οὐ Κγὰρ εἶπε, γνῷς, ἀλλ´, ἐπιγνῷς, τουτέστιν, ἐκ δευτέρου πλείονα γνῶσιν λάβῃς, καὶ θάῤῥος καὶ ἀσφάλειαν ὡς οὐ ψεύδομαι.
PG 123, skenējuma lpp. 351–352 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Τίνες ἦσαν οἱ πολλοὶ οὗτοι … beidzas: καὶ ἀσφάλειαν ὡς οὐ ψεύδομαι.