Jņ. 9:1–2
„Un, garām iedams, Viņš redzēja cilvēku, kas bija akls no dzimšanas. Un Viņa mācekļi Viņam jautāja, sacīdami: Rabi, kas grēkojis – šis vai viņa vecāki, ka viņš piedzimis akls?“ Kungs iziet no tempļa, gādādams kādu remdinājumu jūdu dusmām; bet Viņš pievēršas aklā dziedināšanai, ar šo zīmi mīkstinādams viņu cietsirdību un nepaklausību, kaut arī tie nekādu labumu neguva; un reizē rādīdams tiem, ka ne velti un ne lielīdamies Viņš sacīja: „Pirms Ābrahāms tapa, Es esmu.“ Jo, lūk, Viņš dara brīnumu, kādu neviens nekad iepriekš nav darījis. Jo, kaut arī kāds bija atvēris akla acis, tad ne tāda, kas akls piedzimis; tātad ir acīmredzami, ka Viņš kā Dievs, kas bija arī pirms Ābrahāma, dara šo, kas no mūžības vēl nebija darīts. Viņš ar nodomu nāca pie aklā, ne tas pie Viņa. Tāpēc arī mācekļi, redzēdami Viņu uzmanīgi skatāmies uz aklo, jautā: „Kas grēkojis – šis vai viņa vecāki, ka viņš piedzimis akls?“ Šķiet gan, ka jautājums ir aplams. Jo kā šis varēja grēkot, pirms piedzima? Jo apustuļi taču nebija pieņēmuši pagānu tukšo pļāpāšanu, ka dvēsele pirms miesas, dzīvodama citā pasaulē, grēko un tad kā kādu sodu izcieš šo nonākšanu miesā. Jo, būdami zvejnieki, tie neko tādu nebūtu pat dzirdējuši, jo tās ir filozofu mācības. Tātad jautājums šķiet neprātīgs, bet ne tam, kas ievēro. Jo mācies: apustuļi, dzirdējuši Kristu sakām paralizētajam: „Redzi, tu esi kļuvis vesels; negrēko vairs, ka tev nenotiek kas ļaunāks“, redzēdami aklo, ir neizpratnē un it kā saka tā: „Lai būtu, ka tas grēku dēļ tika paralizēts; bet ko tu sacītu par šo? Vai viņš pats grēkoja? Bet to nevar sacīt, jo viņš ir akls no dzimšanas. Vai viņa vecāki? Bet arī to ne, jo bērns netiek sodīts par tēvu.“ Tātad viņi to saka ne tik daudz jautādami, cik būdami neizpratnē.
Piezīmes (2)
- „Pagānu tukšā pļāpāšana“ – grieķu Ἑλληνικὰς φλυαρίας; mācība par dvēseles pirmesamību (platoniķi, Origēna sekotāji).
- „Tas“ – paralizētais pie Avju dīķa (Jņ. 5:5–14).
Citētās Rakstu vietas
Jņ. 9:1–2; Jņ. 8:58; Jņ. 5:14; 5. Moz. 24:16
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
ΚΕΦΑΛ. Θʹ. Περὶ τοῦ ἑκ γενετῆς τυρλοῦ «Καὶ παράγων, εἶδεν ἄνθρωπον τυφλὸν ἐκ γενετῆς, καὶ ἠρώτησαν αὐτὸν οἱ μαθηταὶ αὐτοῦ λέγοντες· Ῥαββὶ, τίς ἥμαρτεν, οὗτος ἢ οἱ γονεῖς αὐτοῦ, ἵνα τυφλὸς γενηθῇ;» Ἔξεισι μὲν ἐκ τοῦ ἱεροῦ ὁ Κύριος, τῷ θυμῷ τῶν Ἰουδαίων παραψυχήν τινα μηχανώμενος · ἐπὶ θεραπείαν δὲ τοῦ τυφλοῦ τρέπεται, διὰ τοῦ σημείου τούτου τὸ σκληρὸν αὐτῶν καὶ ἀπειθὲς μαλάσσων, εἰ καὶ μηδὲν ὡφελοῦντο· ἅμα δὲ δεικνὺς αὐτοῖς, ὅτι οὐ μάτην, οὐδὲ κομπάζων, εἶπε τό· «Πρὶν Ἀβραὰμ γενέσθαι, ἐγώ εἰμι.» Ἰδοὺ γὰρ θαῦμα τελεῖ, οἷον οὐδεὶς πώποτε πρότερον. Εἰ γὰρ καὶ τυ. φλοῦ ὀφθαλμοὺς ἀνέῳξέ τις, ἀλλ´ οὐ γεγεννημένου τυφλοῦ· προφανὲς οὖν, ὅτι ὡς Θεὸς καὶ πρὸ τοῦ Λβραὰμ ὢν, τελεῖ τοῦτο τὸ μήπω ἐξ αἰῶνος τελεσθέν. Ἐπίτηδες κἀὶ ἐπὶ τὸν τυφλὸν ἦλθεν, οὐκ ἐκεῖνος πρὸς αὐτόν. Οὕτω γοῦν καὶ οἱ μαθηταὶ ἰδόν. τες αὐτὸν προσεκτικῶς ἐμβλέψαντα τῷ τυφλῷ, ἐρωοοποοΟΟϛΙ ῶσι· «Τίς ὄμαρτεν, οὗτος ἢ οἱ γονεῖς αὐτοῦ, ἵνα τὸφλὸς γεννηθῇ;» παίνεται μὲνοὖν ἡἐρώτησις ἐσφαλμένη. Πῶς γὰρ ἂν ἥμαρτεν οὖτος πρὶν γεννηθῆναι; Οὐ γὰρ δήπου παρεδέξαντο οἱ ἀπόστολοι τὰς Ἐλληνικὰς φλυαρίας, ὅτι ἡ ψυχὴ πρὸ τοῦ σώματος ἐν ἄλλω κόσμῳ διάγουσα, ἀμαρτάνει, εἶθ´ οὕτω κόλασίν τινα ταύτην ἀποτιννύει τὴν ἐπὶ τὸ σῶμα κάθοδον. Ἀλιεῖς Κγὰρ ὄντες, οὐδὲ ἤκουσαν ἂν τοιοῦτόν τι, ἐπείτοι ταῦτα τῶν φιλοσόφων τὰ δόγματα. φαίνεται τοίνυν ἀνόητος ἡ ἐρώτησις, ἀλλ´ οὐ τῷ γε προσέχοντι. Μάνθανε γάρ· οἱ ἀπόστολοι ἀκούοντες τοῦ Χριστοῦ πρὸς τὸν παράλυτον εἰπόντος, «Ἵδε ὑγιὴς γέγονας, μηκέτι ἀμάρτανε, ἵνα μὴ χεῖρόν τί σοι γένηται,» ἐπεὶ τὸν τοφλὸν εἶδον, ἀποροῦσι, καὶ ὡσπερεὶ τοιαύτά φασιν· Ἔστω ἐκεῖνος δι´ ἁμαρτήματα παρελύθη· περὶ ὸίτου τί ἂν εἴποις; Αὐτὸς ἥμαρτεν; ἀλλ´ οὐκ ἔστιν εἰπεῖν· ἐκ γενετῆς γάρ ἐστι τυφλός. Ἀλλ´ οἱ γονεῖς αὐτοῦ; ἀλλ´ οὐδὲ τοῦτο· παῖς γὰρ ὑπὲρ πατρὸς οὐ κολάζεται. Οὐ τοσοῦτον οὖν ἐρωτῶντες, ὅσον διαποροῦντες, ταῦτα λέγουσιν.
PG 123, skenējuma lpp. ~684–694 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem