Jņ. 8:12
„Tad Jēzus atkal runāja uz tiem, sacīdams: Es esmu pasaules gaisma; kas Man seko, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.“ Bet Kristus, tā kā tie Viņam atkal un atkal cēla priekšā Galileju un strīdējās par Viņu kā par vienu no praviešiem, rādīdams viņiem, ka Viņš nav viens no praviešiem, saka: „Es esmu gaisma“ – gaisma īstā nozīmē, ne pravieša gaisma, protams, daļēja un ar mazu spožumu, bet patiesā gaisma, ne Galilejas vai Palestīnas robežām ierobežota, bet „Es esmu pasaules gaisma un visu cilvēku Kungs, un par Mani pravietis ir sacījis: Lūk, Es tevi esmu iecēlis par gaismu tautām.“ Bet izmanto arī šo vārdu pret Nestoriju. Jo Viņš nesacīja: „Manī ir pasaules gaisma“, bet: „Es esmu pasaules gaisma.“ Jo Tas pats, kas izskatījās kā cilvēks, bija arī Dieva Dēls un pasaules gaisma; ne tā, kā niekojās Nestorijs, ka Dieva Dēls mājoja vienkāršā cilvēkā, nebūt ne! Jo, kā sacīts, viens bija Marijas un Dieva Dēls. „Bet, kas Man seko,“ saka, „tas nestaigās tumsībā“, tas ir, nepaliks maldos, bet tiks atbrīvots no maldiem un tumsas. Un reizē Viņš uzslavē Nikodēmu un kalpus, ka tie runājuši drosmīgi un tāpēc ir gaismā. Bet Viņš dod mājienu arī par farizejiem, ka tie ir maldos un tumsā un slepeni pin viltības.
Citētās Rakstu vietas
Jņ. 8:12; Jņ. 7:52; Jņ. 1:9; Is. 49:6
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)
ΚΕΦΑΛ. Πʹ. Περὶ τῶν ἐρωτώντων τὸν Ἰησοῦν περὶ τοῦ Πατρδς αἰτοῦ. Περὶ τοῦ Ἰλσοῦ ἐλευθέρωσιν ἐπαγΚγελλομένου τοῖς ἑπομένοις αὐτῷ. Περὶ τῶν εἰπόντων ὅτι δαιμόνιον εχει ὁ Ἰησοῦς. Περὶ τῶν πειρωμένων Ἰουδαίων λιθοβολεῖν τὸν σοῦν, ὅτι τῷ Ἀβραὰμ προέκρινεν αὐτόν. «Πάλιν οὖν ὁ Ἱησοῦς ἐλάλησεν αὐτοῖς, λέγων· Ἐγώ εἰμι τὸ φῶς τοῦ κόσμου· ὁ ἀκολουθῶν ἐμοὶ, οὐ μὴ περιπατήσει ἐντῇ σκοτίᾳ, ἀλλ´ ἕξει τὸ φῶς τῆς ζωῆς.» Ὁ δὲ Χριστὸς, ἐπειδὴ ἄνω καὶ κάτω τὴν Γαλιλαίαν αὐτῷ προέφερον, καὶ ὡς περὶ ἐνὸς τῶν προφητῶν ἠμφισβήτουν, δεικνύων αὐτοῖς, δτι οὐχ εἷς ἐστι τῶν προφητῶν, φησὶν, ὅτι «Ἐγώ εἰμι τὸ φῶς,» τὸ κυρίως φῶς, οὐχὶ φῶς προφητικὸν, ρερικὸν δηλαδὴ καὶ μικρὰν τὴν λάμψιν ἔχον, ἀλλὰ τὸ ἀληθινὸν φῶς, οὐδὲ Γαλιλαίας ἢ Παλαιστίνης ὅροις εριοριζόμινον, ἀλλὰ τοῦ κόσμου φῶς εἰμι, καὶ τάντων ἀνθρώπων δεσπότης, καὶ περὶ ἐμοῦ ὁ προφήτης εἴρηκε τὸ, «Ἰδοὺ τέθεικά σε εἰς φῶς ἐθνῶν.» Χρήσῃ δὲ κατὰ Νεστορίου καὶ τῷ παρόντι ῥητῷ. Οὐ γὰρ εἰπεν, ὅτι Ἐν ἐμοὶ ἔστι τὸ φῶς τοῦ κόσμου, ἐλλ´ «Ἐγώ εἰμι τὸ φῶς τοῦ κόσμου. Αὐτὸς γὰρ ὁ ΟΑΡΟΤ vΙΙ, φαινόμενος ἄνθρωπος, ὁ αὐτὸς ἦν καὶ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ, καὶ φῶς τοῦ κόσμου· οὐχ ὥσπερ Νεστόριος ἐλήρει, ὅτι ἐν τῷ ἀνθρώπῳ τῷ ψιλῷ κατῴκει ὁ Υἱὸς τοῦ Θεοῦ ἄπαγε! εἷς γὰρ, ὥσπερ εἴρηται, ἦν ὁ τῆς Μαρίας καὶ τοῦ Θεοῦ Υἱός. «Ὁ δὲ ἀκολουθῶν, φησὶν, ἐμοὶ, οὐ μὴ περιπατήσει ἐν τῇ σκοτίᾳ,» τουπέστιν, οὐ μενεῖ ἐν τῇ πλάνῃ, ἀλλ´ ἀπαλλαγήσεται τῆς πλάνης καὶ τοῦ σκότους. Ἃμα δὲ καὶ τὸν Νικέ. δημον ἐπαινεῖ, καὶ τοὺς ὑπηρέτας ὡς πεπαῤῥησιασμένους, καὶ διὰ τοῦτο ἐν τῷ φωτὶ ὄ-τας. Αἰνίττετς δὲ καὶ τοὺς ὄαρισαίους ἐν τῇ πλάνῃ καὶ τῷ σκότει ὄντας, καὶ κρυφῆ τοὺς δόλους πλέκοντας.
PG 123, skenējuma lpp. ~673–684 (OCR: Calfa GREgORI); text_gr – nodaļas OCR teksts, sadalīts pēc Teofilakta citātiem