Melnraksts. Tulkojums vēl nav rediģēts un apstiprināts. Termini ar punktētu pasvītrojumu gaida redaktora lēmumu.

Svētīgais Bulgārijas Teofilakts

Marka Evaņģēlija skaidrojums: 16. nodaļa

Mk. 16:1

Sievietes, nedomādamas par Viņu neko lielu un Jēzus dievišķības cienīgu, sēž pie kapa un pērk svaidāmās eļļas, lai pēc jūdu paraduma svaidītu ķermeni, lai tas paliktu labi smaržojošs un no sairšanas neiegūtu nekādas smakas; turklāt svaidāmās eļļas, kurām piemīt kāds žāvējošs spēks, uzsūc ķermeņa mitrumu un sargā to no trūdēšanas. Tā sievietes domāja.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Οὐδὲν μέγα οὐδὲ ἄξιον τῆς τοῦ Ἰησοῦ θεότητος φρονοῦσαι αἱ γυναῖκες περὶ αὐτοῦ, παρακάθηνται τῷ τάφῳ, καὶ μύρα ὰνοοάζουσιν. ἵνα κατὰ τὸ ἔθος τῶν Ἰουδαίων ἀλείψωσι τὸ σῶμα, ὡς ἂν μένῃ εὐῶδες, καὶ μή τι δυσῶδες ἑκ τῆς διαλύσεως πάθῃ· ἅμα δὲ καὶ τὰ μύρα ξηραντικήν τινα δύναμιν ἔχοντα, τὴν ὑγρότητα τοῦ σώματος ἀναπίνοντα, ἄσηπτον αὐτὸ τηροῦσι. Τοιαῦτα ἐφρόνουν αἱ γυναῖκες·

PG 123, skenējuma lpp. 343 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Οὐδὲν μέγα οὐδὲ ἄξιον τῆς … beidzas: αὐτὸ τηροῦσι. Τοιαῦτα ἐφρόνουν αἱ γυναῖκες·

Ziņot par kļūdu

Mk. 16:2–6

„Un ļoti agri“ – Matejs saka: „pēc sabata“, bet Lūka: „agri rītausmā“ – „nedēļas pirmajā dienā“, tas ir, pirmajā no nedēļas dienām (jo nedēļas dienas viņi sauca par sabatiem, bet pirmo – par „vienu“), cēlušās, tās nāk pie kapa un prāto, kas novels akmeni. Kamēr tās par to prātoja, eņģelis novēla akmeni, sievietēm to nemanot. To saka arī Matejs – ka eņģelis novēla akmeni pēc tam, kad sievietes bija atnākušas; bet Marks to noklusēja, jo Matejs jau bija pateicis, kas akmeni novēla. Ja Matejs saka, ka eņģelis sēdēja uz akmens, bet Marks – ka sievietes, iegājušas kapā, redzēja viņu sēžam iekšā, nav jāapjūk. Jo var būt, ka to, ko viņas redzēja sēžam ārā uz akmens, kā saka Matejs, viņas pēc tam redzēja iekšā kapā, jo viņš bija viņas apsteidzis un iegājis. Daži gan saka, ka sievietes pie Mateja bija vienas, bet pie Marka – citas; tikai Magdalēna gāja līdzi visām, būdama dedzīga un kvēla savā centībā.

Tas, kas parādījās, sacīja sievietēm: „Nebīstieties!“ Vispirms viņš atbrīvo tās no bailēm un tad sludina labo vēsti par augšāmcelšanos. Viņš sauc Viņu par Krustā sisto, jo nekaunas no krusta; jo krusts ir cilvēku pestīšana un visu labumu galvenais. „Viņš ir augšāmcēlies.“ Kā tas redzams? „Viņš nav šeit.“ Un vai gribat pārliecināties? „Lūk, vieta, kur Viņu bija nolikuši.“ Tāpēc viņš arī novēla akmeni – lai parādītu vietu.

Piezīmes (1)
  1. „Vienu“ – gr. mia tōn sabbatōn („viena no sabatiem“), ebreju izteiciens nedēļas pirmajai dienai.
Citētās Rakstu vietas

Mt. 28:1–2; Lk. 24:1

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

καὶ λίαν πρωῖ, Κσεα ἐ ιμὲν Ματθαῖος ὀὼὲ Σαββάτων, ὁ δὲ Αουκᾶε, ὄρθρου βαθέος, φασὶ, μιᾶς τῶν Σαββάτων, τοῦτ´ ἔστι. τῆς πρώτης τῶν τῆς ἐβδομάδος ἡμερῶνάββτ γὰρ τὰς τῆς ἑβδομάδος ἡμέρας ὡνόμαζον, μίαν δὲ, τὴν πρώτην) ἀναστᾶσαι ἔρχονται πρὸς τὸ μνημεῖον,καὶ διαλογίζονται τίς ἀποκυλίσει τὸν λίθον· ἐν ὅσω δὲ ταῦτα ἐλογίζοντο αὗται, ἄγγελος ἀπεκύλισε τὸν λίθον μὴ αἰσθομένων τῶν γυναικῶν. Ὁ καὶ ὁ Ματθαῖος λέγει, ὅτι μετὰ τὸ ἐλθεῖν τὰς γυναῖκας, ὁ ἄγγελος ἀπεκύλισε τὸν λίθον· τοῦτο δὲ παρεσιώπησεν ὁ Μάρκος, ὡς τοῦ Ματθαίου εἰπόντος παρὰ τίνος ἀπεκυλίσθη ὁ λίθος. Εἰ δὲ ὁ μὲν Ματθαῖός φησι τὸν ἄγγελον καθῆσθαι ἐπὶ τῷ λίθῳ, ὁ δὲ Μάρκος, ματὰ τὸ εἰσελθεῖν εἰς τὸ μνημεῖον ἰδεῖν αὐτὸν τὰς γυναῖκας ἔσω καθήμενον, οὐ δεῖ ταράττεσθαι. Ἐνδέχεται γὰρ ὅν εἶδον ἔξω καθήμενον, ὥς φησιν ὁ Ματθαῖος, ἐπὶ τῷ λίθῳ, τοῦτον ἰδεῖν πάλιν ἔσω ἐν τῷ μνημείῳ, προλαβόντα τὰς γυναῖκας καὶ εἰσελθόντα. Τινὲς δὲ λέγουσιν ὡς ἄλλαι μὲν ἦσαν αἱ παρὰ τῷ Ματθαίῳ γυναῖκες, ἄλλαι δὲ αἱ παρὰ τῷ Μάρκῳ· ἡ μέντοι Μαγδαληνὴ, ἡ πάσαις παρηκολούθει, θεραή τις ούσα καὶ διάπυρος τὴν σπουδήν· εἶπεν οὕν ταῖς γυναιξιν ὁ φανεὶς ἐκεῖνος· Μὴ ἐκθαμβεῖσθε. Ποάτερον γὰρ ἀπαλλάττει ταύτας τοῦ δέους, εἶτα καὶ περὶ τῆς ἀναστάσεως εὐαγγελίζεται. Ἐσταυρωμένον δὲ αὐτὸν ὀνομάζει· οὐ γὰρ ἐπαισχύνεται τὸν σταυρόν· οὗτος γάρ ἐστιν ἡ σωτηρία τῶν ἀνθρώπων, καὶ τὸ τῶν ἀγαθῶν κεράλαιον. Ἐγέρθη. Πόθεν δῆλον; Οὐ γάρ ἐστιν ὧδε· καὶ θέλετε πιστωθῆναι; δε ὁ τόπος Ἀαου Κθηκαν αὐτόν. Ἐπὶ τούτῳ γὰρ καὶ τὸν λίθον κπῆρεν, ἵνα δείξῃ τὸν τόπον·

PG 123, skenējuma lpp. 343 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: καὶ λίαν πρωῖ, Κσεα ἐ … beidzas: λίθον κπῆρεν, ἵνα δείξῃ τὸν τόπον·

Ziņot par kļūdu

Mk. 16:7–8

„Bet ejiet, sakiet Viņa mācekļiem un Pēterim.“ Pēteri viņš atdala no mācekļiem, nosaukdams viņu atsevišķi kā izcilāko virsaiti; vai arī tāpēc, ka Pēteris bija [Viņu] noliedzis: ja sievietes būtu atnākušas un sacījušas: „Mums pavēlēts pateikt mācekļiem“, Pēteris būtu sacījis: „Es Viņu noliedzu; tātad es vairs neesmu Viņa māceklis; Viņš mani ir atmetis, Viņam riebjas no manis.“ Tāpēc tad viņš piebilst: „un Pēterim“, lai Pēteris neapgrēcinātos, it kā viņš kā noliedzējs nebūtu ne vārda cienīgs un tādēļ nebūtu arī cienīgs tikt pieskaitīts mācekļiem. Viņš sūta viņus uz Galileju, izvezdams tos no jūdu nemiera un lielajām bailēm. Sievietes pārņēma trīsas un izbrīns, tas ir, apstulbums – gan no eņģeļa skata, gan no augšāmcelšanās briesmīguma, – un tāpēc tās nevienam neko neteica. „Jo tās bijās“ – vai nu jūdu, vai arī, bailēm no parādības pārņemtas, tās it kā zaudēja prātu. Un tāpēc tās nevienam neko neteica, aizmirsušas arī to, ko bija dzirdējušas.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

ἀλλ´ θπάγετε, εἴπατε τοῖς μαθηταῖς αὐτοῦ καὶ τῷ Πέτρῳ. Τὸν Πέτρον χωρίζει ἀπὸ τῶν μαθητῶν, ὡς κορυφαῖον κατ´ ἆξοχὴν αὐτὸν ὁνομάζων ἐκτὸς ἑκείνων· ἢ ἐπειδὴ ἡρνήσατο ἃ Πέτρος, ἐὰν ἦλθον καὶ εἶπον αἱ γυναῖκες, ὅτι Προσετάγημεν εἰπεῖν τοῖς μαθηταῖς, εἶπεν ἄν ὁ Πέτρος· Ἐγὼ ἡρνησάμην· λοιπὸν μαθητὴς αὐτοῦ οὐκ εἰμί· ἀπέβαλεν οὖν ἐμὲ, ἑβδελύξατό με. Τούτου οὖν ἕνεκεν προστίθησι τὸ, Καὶ τῷ Πέτρῳ, ἵνα μὴ σκανδαλισθῇ ὁ Πέτρος, ὡς αὐτὸς μὴ λόγου ἀξιιοθεὶς, οἷα ἀρνησάμενος, καὶ διὰ τοῦτο μηδὲ συντάπ σεπλαι τοῖ· μαθηταῖς ἄξιος ὤν. Εἰς δὲ τὴν Γαλιλαίαν πέμπει αὐτοὺς, τῶν θορύβων καὶ τοῦ πολλοῦ φόβου ὑπεξάγων τῶν Ἰουδαίων. Ἐκράτησε μέντοι τὰς γυναῖκας φόβος καὶ ἕκστασις, τουτέστιν, ἔκπληξις, ἐπί τε τῇ θέᾳ τοῦ ἀγγέλου, καὶ ἐπὶ τῷ φρικώδει τῆς ἀναστάσεως, καὶ διὰ τοῦτο οὐδενὶ οὐδὲν εἶπον. Ἐροβοῦντο γάρ· ἢ τοὺς Ἰουδαίους ἐφοβοῦντο, ἢ τῷ φόβῳ συνεχόμεναι τῷ ἁπὸ τῆς ὀπτασίας, καὶ τὸν νοῦν ἀπώλεσαν. Καὶ διὰ τοῦτο οὐδενὶ οὐδὲν εἶπον, ἐπιλαθόμεναι καὶ ὧν ἤκουσαν

PG 123, skenējuma lpp. 343–344 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: ἀλλ´ θπάγετε, εἴπατε τοῖς μαθηταῖς … beidzas: οὐδὲν εἶπον, ἐπιλαθόμεναι καὶ ὧν ἤκουσαν

Ziņot par kļūdu

Mk. 16:9–11

„Augšāmcēlies Jēzus“ – šeit pieturi un tad saki: „agri nedēļas pirmajā dienā parādījās Marijai Magdalēnai“. Jo Viņš nav augšāmcēlies agri – kas gan zina, kad Viņš augšāmcēlās? –, bet parādījās agri, svētdienā; jo tā ir „sabata pirmā“, tas ir, nedēļas pirmā diena, ko augstāk viņš nosauca par „vienu no sabatiem“. „Marijai Magdalēnai, no kuras Viņš bija izdzinis septiņus dēmonus“ – tas ir, daudzus; jo Raksti mēdz skaitli septiņi lietot daudzuma vietā, kā: „Neauglīgā dzemdēja septiņus“; vai arī septiņus dēmonus, kas pretēji septiņiem tikuma gariem, piemēram, Dieva nebīšanās garu, nesaprātības garu, nezināšanas garu, melu garu un citus, kas ir pretēji Gara dāvanām.

Piezīmes (3)
  1. 1. Ķēn. 2:5 pēc LXX (1965. g. izdevumā 1. Sam. 2:5).
  2. „Septiņi tikuma gari“ – sal. Jes. 11:2–3 (LXX: gudrības, saprašanas, padoma, spēka, atziņas, dievbijības un Dieva bijāšanas gars).
  3. Panti 16:10–11 Teofilakta lemmā ir, bet bez skaidrojuma.
Citētās Rakstu vietas

1. Ķēn. 2:5; Jes. 11:2

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ἀναστὰς δὲ ὁ Ἰησοῦς· ἐνταῦθα στίξον, εῖτα εἰπέ- Πρωῒ τορώτῃ Σαββάτου ἐφάνη Μαρίᾳ τῇ Μαγδαληνῇ· οὐ γὰρ ἀνέστη πρωΐ. Τίς γὰρ οἶδε πότε ἀνέστη; Ἀλλ´ ἐφάνη πρωῒ, Κυριακῇ ἡμέρᾳ· αὕτη γὰρ ἡ πρώτη τοῦ Σαββάτου, τουτέστι, τῆς ἐβδομάδος, ἣν ἄνω ἐκάλεσε μίαν Σαββάτων· Μαρίᾳ τῇ Μαγδαληνῇ ἀφ´ ἧς ἐκβεβλήκει ἑπτὰ δαιμόνια, ἤτοι πολλά· οἶδε γὰρ ἡ Γραφὴ τὸν ἑπτὰ ἀριθμὸν, ἀντὶ πλήθους παραλαμβάνειν· ὡς τὸ, Στεῖρα ἔτεκεν ἑπτὰ, ἢ κπτὰ δαιμόνια, τὰ ἐναντία τῶν ἑπτὰ τῆς ἀρετῆς πνευμάτων· οἷον πνεῦμα ἀφοβίας, πνεῦμα ἀσυνεσίας, πνεῦμα ἀγνωσίας, πνεῦμα ψεύδους, καὶ ὅσα ἄλλα ἀντίπαλα τῶν χαρισμάτων τοῦ Πνεύματος·

PG 123, skenējuma lpp. 344 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ἀναστὰς δὲ ὁ Ἰησοῦς· ἐνταῦθα … beidzas: ἄλλα ἀντίπαλα τῶν χαρισμάτων τοῦ Πνεύματος·

Ziņot par kļūdu

Mk. 16:12–14

„Pēc tam Viņš citā izskatā parādījās diviem no tiem, kas gāja“; par tiem saka arī Lūka. „Un tie pavēstīja pārējiem; bet arī tiem tie neticēja.“ Bet kā tad Lūka saka, ka, atgriezušies, tie atrada sapulcējušos vienpadsmit, kas sacīja, ka Kungs ir augšāmcēlies, kamēr Marks šeit saka, ka arī tiem, kas atnāca no lauka, tie neticēja? Tāpēc sakām, ka vārdi „pavēstīja pārējiem“ nav sacīti par vienpadsmit apustuļiem, bet par kādiem citiem; tos viņš nosauca par „pārējiem“. Jo vienpadsmit Viņu redzēja tajā pašā dienā, kad arī tie, kas atgriezās no lauka, atrada tos sakām, ka Kungs ir augšāmcēlies.

Citētās Rakstu vietas

Lk. 24:13–35

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

μετὰ δὲ ταῦτα, δυοὶν ἐξ αὐτῶν περιπατοῦσιν, ἐφάνη ἐν ἑτέρᾳ μορφῇ· περὶ τούτων καὶ ὁ Λουκᾶς λέγει· Κἀκεῖνος ὰνήγγειλαν τοῖς λοιποῖς· οὐδὲ ἐκείνοις ἐπίστευσαν. Καὶ πῶς ὁ Λουκᾶς λέγει, ὅτι ὑποστρέψαντες, εὐρον συνηθροισμένους τοὺς ἕνδεκα, λέγοντας ὅτι ἠγέρθδη ὁ Κύριος, τοῦ Μάρκου ἐνταῦθα λέγοντος, ὅτι οὐδὶ τοῖς ἑκ τοῦ ἀγροῦ ἐλθοῦσιν ἐπίστευσαν; Λέγομ·ν οὖν ὅτι τὸ, Ἀνήγγειλαν τοῖς λοιποῖς, οὐ περὶ τῶν ἐ ἕυδενα ἀποστόλων λέγει, ἀλλὰ περί τινων ἐτέρων· τούτους γὰρ λοιποὺς ὠνόμασεν. «Ἐπεὶ οἶγε ἕνδεκα εἰδον αὐτὶν ἐν αὐτῇ τῇ ἡμέρᾳ, ὅτε καὶ οἱ ἐξ ἀγροῦ ὑποστρέψαντες εὐρον αὐτοὺς λέγοντας ὅτι ἠγέρθη ὁ Κύριος.

PG 123, skenējuma lpp. 344–345 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: μετὰ δὲ ταῦτα, δυοὶν ἐξ … beidzas: αὐτοὺς λέγοντας ὅτι ἠγέρθη ὁ Κύριος.

Ziņot par kļūdu

Mk. 16:15–16

Ievēro Kunga bausli: „Sludiniet visai radībai.“ Viņš neteica: „Sludiniet tiem, kas klausa“, bet: „visai radībai“ – vai tie klausa vai ne. „Kas tic“ – un ar to nepietiek, bet arī: „un tiek kristīts“. Jo tas, kas gan ticējis, bet nav kristīts, bet vēl ir ticībā mācāmais, vēl nav izglābts.

Piezīmes (1)
  1. „Ticībā mācāmais“ – gr. katēchoumenos (krievu tekstā: „оглашенный“), kristībām gatavojamais; termins kā Dievišķās Liturģijas „Ektēnijā par ticībā mācāmiem ļaudīm“.
Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ὅρα τὴν τοῦ Κυρίου ἐντολὴν, Κηρύβατε πάσῃ τῇ κτίσει. Οὐκ εἶπεν, ὅτι Τοῖς πειθομένοις κηρύξατε, ἀλλὰ, πάσῃ τῇ κτίσει, εἴτε πείθονται εἴτε μή. Ὁ πιστεύσας, καὶ οὐκ ἀρκεῖ τοῦτο, ἀλλὰ καὶ βαπτισθείς. Ὁ γὰρ πι.στεύσας μὲν, οὐ βαπτισθεὶς δὲ, ἀλλ´ ἔτι κατηχούμενος ὥν, οὐκ ἤδη καὶ σέσωσται.

PG 123, skenējuma lpp. 345 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ὅρα τὴν τοῦ Κυρίου ἐντολὴν, … beidzas: κατηχούμενος ὥν, οὐκ ἤδη καὶ σέσωσται.

Ziņot par kļūdu

Mk. 16:17–18

Viņš saka, ka ticīgajiem sekos zīmes: izdzīt dēmonus, runāt jaunās mēlēs, pacelt čūskas, tas ir, iznīcināt čūskas – garīgās, kā [sacīts]: „Miniet čūskas un skorpionus“, protams, garīgos. Bet to var saprast arī tā: „Tie pacels čūskas“ – kā Pāvils pacēla odzi savā rokā, nekādi no tās necietis. „Un, ja tie dzers ko nāvējošu, tas tiem nekaitēs.“ Tādas lietas, protams, notikušas daudzkārt, kā atrodam vēstījumos; jo daudzi, pat indi izdzēruši, ar krusta zīmi tika pasargāti neskarti.

Citētās Rakstu vietas

Lk. 10:19; Ap. d. 28:3–6

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Χημεῖα δὲ λέγει τοῖς πιστεύσασι παρακολουθήσειν, τὸ δαιμόνια ἐκβάλλειν. τὸ γλώσσαις λαλεῖν καιναῖς, τὸ ὄφεις αἴρειν, τουτέστιν, ἁφανίζειν ὄφεις, εἴτε τοὺς νοῃτοὺς, ὡς τὸ, Πατεῖτε ἐπάνω ὄφεων καὶ σκορπίων, τῶν νοητῶν δηλαδή. Δύναται δὲ καὶ οὕτω νοηθῆναι, ὄφεις ἀροῦσιν. Ὅσπερ ὁ Παῦλος τὴν Κἔχιδναν ἐν τῇ χειρὶ αὐτοῦ ἦρε, μηδὲν ὑπ´ αὐτῆς ἴλαβείς· κἂν θανάσιμόν τι πίωσιν, οὐ μὴ αὐτοὺς Κλάὸῃ. Γέγονε δὲ τοιαῦτα πάντως πολλὰ, ὡς ἐν ταῖς ἰστορίαις εὑρίσκομεν. Πολλοὶ γὰρ καὶ φάρμακα πιόντες, διὰ τῆς τοῦ σταυροῦ σφραγῖδος ἀβλαβεῖς ιετηρήθησαν.

PG 123, skenējuma lpp. 345 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Χημεῖα δὲ λέγει τοῖς πιστεύσασι … beidzas: τῆς τοῦ σταυροῦ σφραγῖδος ἀβλαβεῖς ιετηρήθησαν.

Ziņot par kļūdu

Mk. 16:19–20

To sacījis, Viņš tika uzņemts [debesīs] un apsēdās pie Dieva labās rokas. Bet tie sludināja visur, „Kungam“, viņš saka, „līdzdarbojoties un apstiprinot vārdu ar zīmēm, kas tam sekoja“. Redzi, ka visur vispirms ir mūsu daļa un tad Dieva līdzdarbība. Jo, kad mēs darbojamies un dodam sākumu, Kungs līdzdarbojas; bet, ja mēs nedodam ierosmi, Viņš nelīdzdarbojas. Ievēro arī to, ka pēc vārda nāk darbi un vārds tiek apstiprināts ar darbiem; kā tolaik arī apustuļu vārdu apstiprināja darbi un zīmes, kas tam sekoja.

Kaut, ak Kristu, Vārds, arī mūsu vārdus, ko runājam par tikumu, apstiprinātu darbi un rīcība, lai mēs pilnīgi stātos Tavā priekšā, kas mums līdzdarbojies visos darbos un vārdos! Jo Tev pienākas slava gan vārdos, gan darbos. Āmen.

Grieķu oriģināls (OCR, nelabots)

Ταῦτα δὲ λαλήσας, ἀνελήφθη, καὶ ἐκάθισεν ἐκ δεξιῶν τοῦ Θεοῦ. Ἐκεῖνοι δὲ ἐκήρυξαν πανταχοῦ τοῦ Κυρίου, φησὶν, συνεργοῦντος καὶ τὸν λόγον βεβαιοῦντος διὰ τῶν ἐπακολουθούντων σημείων. Ὁρᾷς πανταχοῦ τὰ ἡμέτερα πρῶτον, εἶτα ἡ τοῦ Θεοῦ συνεργία· ἡμῶν γὰρ ἐνεργούντων καὶ αρχὴν δόντων, ὁ Κύριος συνεργεῖ· ὡς ἐάν γε μὴ ἡμεῖς δῶμεν ἀφορμὴν, οὐ συνεργεῖ. Σκόπει δὲ καὶ τοῦτο, ὅτι μετὰ τὸν λόγον τὰ ἔργα, καὶ ὁ λόγος διὰ τῶν ἔργων βεβαιοῦται· ὥσπερ καὶ ἐπὶ τῶν ἀποστόλων τότε, τὸν λόγον ἐβεβαίουν τὰ ἔργα τὰ ἐπακο.λουθοῦντα καὶ τὰ σημεῖα. Γένοιτο δὲ, Λόγε Χριστὲ, καὶ τοὺς ἡμετέρους λόγους οὓς λέγομεν περὶ ἀρετῆς, διὰ τῶν ἔργων βεβαιοῦσθαι καὶ τῶν πράξεων. Ὡς ἂν τειοι παρασταίημέν σοι, συνεργοῦντι ἡμῖν ἐν πᾶσιν ἔργοις τε καὶ λόγοις· ὅτι σοι πρέπει ἡ διὰ λόγων καὶ ἔργων δόξα. Ἀμήν.

PG 123, skenējuma lpp. 345–347 (OCR: Calfa GREgORI); sākas: Ταῦτα δὲ λαλήσας, ἀνελήφθη, καὶ … beidzas: διὰ λόγων καὶ ἔργων δόξα. Ἀμήν.

Ziņot par kļūdu